Rezultātu kopsavilkums Eiropas Komisijas rīkotajai sabiedriskajai apspriešanai par daudzvalodību 2007. gada 14. septembris – 15. novembris
Kopsavilkums Konteksts Lielāka mobilitāte Eiropas Savienības robežās, migrācijas plūsmas no trešām valstīm un globalizācija – visu šo iemeslu dēļ gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi ik dienas saskaras ar aizvien lielāku valodu daudzveidību. Eiropas Komisija atbilstīgi Eiropas Savienības pamatprincipiem ir apņēmusies veicināt valodu apguvi un lingvistisko dažādību. No 2007. gada 14. septembra līdz 15. novembrim Komisija rīkoja sabiedrisku apspriešanu, lūdzot iedzīvotājus paust viedokli par valodu politiku un vēlmes saistībā ar to. Šī aptauja ir daļa no plaša apspriešanas procesa, un uz tajā gūtajiem secinājumiem Komisija pamatos jaunu paziņojumu, ko publiskos 2008. gada beigās. Minētā dokumenta mērķis būs risināt jautājumu par valodu vietu un nozīmi Eiropā, kura kļūst aizvien daudzvalodīgāka. Metodoloģija Uzdotie jautājumi aptvēra sešas atšķirīgas jomas ciešā saistībā ar veidu un apmēru, kādā valodas lieto un popularizē Eiropas Savienībā, – no mācību iespējām, sociālajiem, kultūras un ekonomiskajiem aspektiem līdz ES iestāžu darbībai. Par sešpadsmit aptaujas jautājumiem vai nu varēja brīvi izteikties, vai arī tika piedāvāts jau iepriekš noformulētu atbilžu kopums. Dažkārt bija jāizmanto abas metodes. Šajā dokumentā izklāstīti galvenie apspriešanas gaitā izdarītie secinājumi. Tika apkopota statistika par visiem slēgtajiem jautājumiem, bet atbildes uz atvērtajiem jautājumiem rūpīgi izanalizēja un sagrupēja, ņemot vērā atkārtojošos tematus, lai apzinātu tendences un savstarpējo saistību. Brīvā formā izteiktās domas arī ļāva gūt ieskatu tajā, kādu iemeslu dēļ respondenti ir izvēlējušies attiecīgo iespēju. Dalība Apspriešanā varēja piedalīties jebkura ieinteresēta persona gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Tika saņemtas 2419 galīgas atbildes visās ES oficiālajās valodās. Par aptauju informēja, izmantojot paziņojumus dažādās lapās tīmekļa vietnē Europa, atsaucoties uz to preses izdevumos un publiskās runās, kā arī tieši apziņojot daudzas privātpersonas, organizācijas un tīklus, kas iepriekš bija pauduši interesi par Eiropas politiku. Netika vākta informācija, kā dalībnieki ir uzzinājuši par apspriešanu, tāpēc ir grūti noteikt, kāda daļa respondentu uzzināja par aptauju, „nejauši” apmeklējot tīmekļa vietni Europa vai izlasot par to Eiropas preses izdevumos, un kāda daļa respondentu bija apziņota tieši. Tomēr jāpatur prātā, ka domas izteica privātpersonas un organizācijas, kas interesējas par Eiropas politiku kopumā un jo sevišķi par vietu un nozīmi, kāda Eiropas Savienībā atvēlēta valodām. Tādējādi, neraugoties uz samērā lielo dalībnieku skaitu, šīs apspriešanas rezultātus nekādi nevar uzskatīt par sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, bet drīzāk par to personu viedokli, kuras izvēlējušās iesaistīties dialogā ar Eiropas Komisiju par to, kādu tās nākotnē vēlētos redzēt Eiropas Savienību.
1
Izcila atsaucība Aptaujā par daudzvalodību saņemtās 2419 galīgās atbildes ir izcils dalības rādītājs sabiedriskajai apspriešanai par Eiropas politiku, jo šāda veida apspriešanā vidēji tiek saņemtas 200 līdz 500 atbildes. Cita pārsteidzoša iezīme ir tāda, ka apspriešanā galvenokārt piedalījās privātpersonas, nevis organizāciju pārstāvji. Respondenti pārstāvēja daudzas un dažādas valstis, starp kurām bija visas ES, EBTA un kandidātvalstis; turklāt ievērojams daudzums atbilžu tika saņemts no citiem kontinentiem. Apspriešana notika 22 ES oficiālajās valodās, bet dalībnieki kopumā pārstāvēja 57 dzimtās valodas, tostarp daudzas reģionālās un minoritāšu valodas, kā arī valodas, kurās runā valstīs ārpus ES. Tik aktīva apspriešana, kas aptvēra tik plašu ģeogrāfisko teritoriju un kurā iesaistījās galvenokārt privātpersonas, nepārprotami liecina, ka cilvēkiem jo sevišķi rūp tas, kā valodas māca, kā pret tām izturas un kā tajās runā Eiropā. Turklāt tas, ka ievērojamas daļas respondentu dzimtā valoda nebija kāda no ES oficiālajām valodām, apliecina, ka daudzvalodība mūsdienu Eiropā ir realitāte un šā jautājuma sarežģītība būtiski pārsniedz 23 darba valodu izmantošanu. Šādā kontekstā ir jārīkojas vairs ne tikai funkcionālā līmenī, bet jāaptver daudz plašāks valodu loks nekā tikai valodas, kurām piešķirts oficiālais statuss. Īsumā – ko apspriešanas dalībnieki domā par valodām? • Vairāk nekā 96 % respondentu piekrīt, ka Eiropas politiķiem jāpievērš īpaša uzmanība valodu daudzveidībai ES un ka valodu prasme ir svarīga gan ikdienā, gan darba dzīvē. • Lai valodas apgūšana norisētu sekmīgi, pēc respondentu domām vissvarīgākais ir agrāk uzsākt mācības un gūt tiešu pieredzi valstī, kurā runā apgūstamajā valodā. • Vairums dalībnieku domā, ka valodu daudzveidība ES ir aizsargājama vērtība, un vēlas to skatīt kontekstā, kas pārsniedz ekonomikas un funkcionālos aspektus, atzīstot valodu pārstāvēto identitāti un kultūru. • Reģionālo un minoritāšu valodu aizstāvji domā, ka šo valodu labā varētu tikt darīts vairāk, jo sevišķi no izglītības un valsts iestāžu puses, un vēlas, lai ES ieņemtu vairāk aizsargājošu nostāju šajā jautājumā. • Vairums respondentu vēlētos, lai plašsaziņas līdzekļos tiktu popularizēts daudzkultūru sabiedrības modelis, atzīta valodas un kultūras identitātes vērtība un galvenā uzmanība tiktu pievērsta nevis konfrontācijai, bet tolerancei. • Lielākais vairums respondentu uzskata, ka ir vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību ārvalstīs, ja ir vietējās valodas zināšanas, un tāpēc uzņēmumi ir ieinteresēti ieguldīt līdzekļus savu darbinieku valodas prasmju pilnveidē. • Vairākums uzskata, ka migrantiem jāsaglabā sava izcelsmes valoda un sava valodas un kultūras identitāte jāuzskata par nepieciešamu pamatu integrācijai kopienā, kurā ir atšķirīga valoda un kultūra. • Vairums dalībnieku uzskata, ka izmaksas, kas saistītas ar darbu 23 oficiālajās valodās ir pamatotas vai pat būtu jāpalielina.
2