EU Drugs Strategy_LV

Document Sample
EU Drugs Strategy_LV Powered By Docstoc
					           EIROPAS SAVIENĪBAS                      Briselē, 2004. gada 22. novembrī
                      PADOME                       (OR. en)


                                                   15074/04




                                                   CORDROGUE 77
                                                   SAN 187
                                                   ENFOPOL 178
                                                   RELEX 564

PIEZĪME
No:          Ăenerālsekretariāta
Kam:         Eiropadomei
Temats:      ES Narkomānijas apkarošanas stratēăija (2005.-2012. gadam)




15074/04                                                      do/AG/ed, gg             1
                                       DGH II                                         LV
Priekšvārds


1.   2004. gada 17.-18. jūnijā Eiropadome aicināja Padomi vēlākais līdz 2004. gada decembrim
     vienoties par priekšlikumiem jaunai ES Narkomānijas apkarošanas stratēăijai laikposmam no
     2005. gada līdz 2012. gadam. Balstoties uz jauno Stratēăiju un tās noteiktām prioritātēm, tiks
     izstrādāti divi secīgi ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāni, no kuriem katrs ilgs četrus
     gadus.


2.   Jaunā Narkomānijas apkarošanas stratēăija pirmkārt un galvenokārt balstās uz ES likumu
     pamatprincipiem un no visiem aspektiem aizstāv Savienības pamatvērtības – cilvēka cieĦas
     neaizskaramību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, solidaritāti, tiesiskuma un cilvēktiesību
     ievērošanu. Tās mērėis ir sargāt un uzlabot sabiedrības un indivīdu labklājību, rūpēties par
     sabiedrības veselību, nodrošināt augstu sabiedrības drošības līmeni, kā arī risināt narkotiku
     problēmu ar līdzsvarotu, visaptverošu pieeju.


3.   Stratēăija balstās arī uz attiecīgām ANO konvencijām (ANO 1961. gada Vienoto konvenciju
     par narkotiskām vielām, kas grozīta ar 1972. gada Protokolu, 1971. gada Konvenciju par
     psihotropām vielām un 1988. gada Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu
     nelikumīgu tirdzniecību), kas ir galvenie juridiskie dokumenti, kuri pieĦemti narkotiku
     problēmas risināšanai. Turklāt ANO Ăenerālās asamblejas 1998. gada īpašajā sesijā pret
     narkotikām apstiprināja to, cik svarīgi ir ievērot visaptverošu un līdzsvarotu pieeju, kurā
     piedāvājuma samazināšana un pieprasījuma samazināšana ir savstarpēji papildinoši
     narkomānijas apkarošanas politikas elementi.


4.   Stratēăija ir izstrādāta atbilstīgi pašreizējai ES un EK līgumu tiesību sistēmai, kā arī
     Savienības, Kopienas un atsevišėu dalībvalstu attiecīgām kompetencēm, Ħemot vērā
     subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Turklāt Stratēăija Ħem vērā nākamo ES
     Konstitūciju.




15074/04                                                                do/AG/ed, gg                  2
                                               DGH II                                              LV
     Narkotiku problēma galvenokārt skar vietējo un valsts līmeni, tomēr tas ir globāls jautājums,
     kas jārisina starptautiskā līmenī. Tāpēc liela nozīme ir darbībai ES līmenī. Kopumā ES
     centieni ir vērsti uz to, lai koordinētu visus iesaistītos dalībniekus. Sabiedrības veselības jomā
     Kopiena papildina darbības, ko veic dalībvalstis, lai mazinātu narkotiku nodarīto kaitējumu
     veselībai, tostarp veic informēšanu un profilakses pasākumus. Attiecībā uz ėīmiskiem
     prekursoriem, ko var novirzīt nelikumīgu narkotiku ražošanai, ES tiesību akti paredz kontroles
     sistēmu prekursoru tirdzniecībai gan Kopienā, gan ar trešām valstīm. Attiecībā uz nelikumīgi
     iegūtu līdzekĜu legalizāciju Kopienas tiesību akti nosaka vairākus pasākumus, lai novērstu arī
     to, ka tiek legalizēti līdzekĜi, kuri iegūti no narkotiku tirdzniecības. Tieslietu un iekšlietu jomā
     būtisks elements ir policijas, muitas dienestu un tiesu iestāžu sadarbība, ar kuras palīdzību
     novērš un apkaro narkotiku tirdzniecību. TādēĜ, pieĦemot pamatlēmumu par narkotiku
     tirdzniecību, ir veikts nozīmīgs solis, ar ko nosaka obligātus noteikumus par noziedzīgu
     darbību elementiem un sodiem, ko piemēro narkotiku tirdzniecības jomā. Visbeidzot ārējo
     attiecību jomā ES īsteno starptautiskas darbības, apvienojot tās ar politiskām ierosmēm, kā
     piemēram, izstrādā darbības plānus un rīko dialogus ar dažādiem pasaules reăioniem
     narkomānijas apkarošanas jomā, un sniedz palīdzību izmantojot attīstības programmas.


5.   Eiropas Savienības Stratēăijas mērėis ir papildināt valsts stratēăijas, ievērojot līgumos
     noteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Šajā stratēăijā norādīts, ka
     dalībvalstīm būtu jāapsver, kā katras valsts stratēăija ietekmēs pārējās dalībvalstis, kā
     dalībvalstu stratēăijas var savstarpēji papildināt cita citu un kā tās var sekmēt Eiropas
     Savienības Stratēăijas mērėu sasniegšanu. Tā paredz arī atstāt izpausmes iespējas vietējiem,
     reăionu, valsts un starptautiskiem procesiem un potenciālam, kā arī optimāli izmantot
     pieejamos resursus. Stratēăijā Ħemti vērā arī dalībvalstu un ES iestāžu organizatoriskie un
     finansiālie ierobežojumi.


6.   Visbeidzot, šīs Stratēăijas izstrāde balstās uz ES Narkomānijas apkarošanas stratēăiju 2000.-
     2004. gadam un Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 2000. - 2004. gadam, tajā Ħemti vērā
     šie dokumenti, kā arī Rīcības plāna termiĦa vidusposma izvērtējums, Padomes atbilde uz šo
     izvērtējumu un nobeiguma izvērtējuma ziĦojums.




15074/04                                                                 do/AG/ed, gg                   3
                                                DGH II                                             LV
§1.   Ievads


7.    Uz narkomānijas problēmu var paraudzīties no dažādiem aspektiem – no politiskā, veselības
      aizsardzības, pētniecības, ikdienas prakses šajā jomā un operatīvās sadarbības narkotiku
      tirdzniecības apkarošanā. Izstrādājot tiesību aktus un politiku, kur galu galā izpaudīsies
      vienotā pieeja, visi minētie aspekti ir jāĦem vērā, un tie ir jāapkopo saskaĦotos un
      konsekventos priekšlikumos.


8.    Šābrīža situācija narkomānijas jomā ir aprakstīta Eiropas Narkotiku un narkomānijas
      uzraudzības centra (EMCDDA) un Eiropola gada pārskatos. Lai gan narkotiku patēriĦa modeĜi
      ES 25 dalībvalstīs vienmēr ir bijuši atšėirīgi, īpaši attiecībā uz apjomu, vairākās jomās ir
      radušās jaunas problēmas, un nav datu, kas liecinātu, ka narkotiku lietošana būtu ievērojami
      samazinājusies. Narkotiku radītais kaitējums veselībai un narkotiku izraisīto nāves gadījumu
      skaits tomēr ir stabilizējies un pat mazinājies. Narkomānu ārstēšanai paredzētais finansējums
      ir palielināts, un pakalpojumi kĜuvuši daudzveidīgāki. Attiecībā uz piedāvājuma samazināšanu
      mēs varam secināt, ka, neraugoties uz vērā Ħemamiem un bieži vien sekmīgiem centieniem
      gan valstu, gan ES līmenī, narkotiku tirdzniecība ir viens no ienesīgākajiem organizētu
      noziedzīgu grupējumu tirdzniecības veidiem Eiropas Savienībā. Minētie fakti apstiprina to, ka
      attiecībā uz narkomāniju nākamajos gados ir vajadzīga aktīva nostāja.


9.    ES Narkomānijas apkarošanas Stratēăijas un rīcības plāna (2000.-2004.gadam) nobeiguma
      izvērtējums rāda, ka ir panākts progress dažu Stratēăijas mērėu sasniegšanā. Turklāt vairākas
      no rīcības plānā paredzētajām darbībām jau ir īstenotas vai šobrīd tiek īstenotas. Pieejamie
      dati tomēr neliecina, ka narkotiku lietošanas izplatība vai narkotiku pieejamība būtu būtiski
      samazināta.
      Nobeiguma izvērtējuma rezultāti liek arī secināt, ka:
           •   Stratēăijā jānorāda skaidri un precīzi mērėi un prioritātes, kas nākamajos rīcības
               plānos var tikt izstrādāti kā operatīvie indikatori un darbības, skaidri definējot
               atbildību un īstenošanas termiĦus;
           •   ir jāuzlabo narkomānijas uzraudzības procesā iegūtās informācijas pieejamība,
               kvalitāte un salīdzināšanas iespējas;




15074/04                                                                  do/AG/ed, gg                4
                                                 DGH II                                              LV
           •   jaunās Narkomānijas apkarošanas stratēăijas un rīcības plāna mērėi ir jāatspoguĜo
               daudzgadīgā programmā, ar ko stiprina brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;
           •   Horizontālajai darba grupai narkotiku jautājumos (HDG) galvenokārt jāturpina un
               jāuzrauga to darbību īstenošana, kuras noteiktas nākamos ES Narkotiku apkarošanas
               rīcības plānos, kā arī jāvada citu Padomes darba grupu rīcības koordinācija narkotiku
               jautājumos.


10.   ĥemot vērā Līgumus, citus attiecīgus Eiropas politikas dokumentus, kā arī pēdējo desmit
      gadu pieredzi, Padome nosaka divus pamatmērėus narkomānijas apkarošanas jomā. Tos var
      apkopot šādi:

           •   ES vēlas veicināt augsta sabiedrības veselības aizsardzības, labklājības un sociālās
               kohēzijas līmeĦa sasniegšanu, papildinot pasākumus, ko veic dalībvalstis, lai novērstu
               un mazinātu narkotiku lietošanu, atkarību no tām, ar narkotikām saistītus kaitējumus
               veselībai un sabiedrībai;

           •   ES un tās dalībvalstis, sekmīgi sadarbojoties vienotas pieejas ietvaros, vēlas
               nodrošināt augstu sabiedrības drošības līmeni, gan vēršoties pret narkotiku ražošanu,
               narkotiku pārrobežu tirdzniecību un prekursoru novirzīšanu, gan pastiprinot
               profilaktiskas darbības, lai cīnītos pret noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām.


      Sekojot šiem mērėiem, ES atzīst savu atbildību par narkomānijas problēmu pasaulē – tā gan
      patērē no trešām valstīm ievestās narkotiskās un psihotropās vielas, gan pati ražo un eksportē,
      jo īpaši sintētiskās narkotikas, – un nolemj risināt šos jautājumus.


11.   Arī turpmāk ES pieeja narkomānijas problēmai balstīsies uz visaptverošu, daudznozaru un
      līdzsvarotu pieeju, kas ietvers gan piedāvājuma samazināšanas, gan pieprasījuma
      samazināšanas pasākumus. Šādas pieejas realizēšanai vajadzīga sadarbība un koordinācija.
      ĥemot vērā problēmas horizontālo raksturu, ir jāattīsta turpmāka sadarbība un koordinācija ne
      tikai vairākās jomās, tostarp labklājības, veselības, izglītības, tieslietu un iekšlietu jomā, bet
      arī attiecībās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis un attiecīgiem starptautiskiem forumiem. Lai
      nodrošinātu līdzsvarotu pieeju narkomānijas problēmai, ir vajadzīgas arī atbilstīgas
      konsultācijas, iesaistot iespējami plašu zinātnisko centru, speciālistu, nevalstisko organizāciju,
      pilsoniskās sabiedrības un vietējās varas pārstāvju loku.



15074/04                                                                  do/AG/ed, gg                     5
                                                 DGH II                                              LV
12.   Šī Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēăija 2005.- 2012. gadam uzsver, ka svarīgi ir
      paplašināt pašreizējo instrumentu izmantošanu. Vienlaikus tā apliecina ES gatavību izstrādāt
      jaunus instrumentus, lai risinātu stratēăijas īstenošanas laikā radušās grūtības.


      Stratēăija nepārprotami iesaka "tematisku" vai "reăionālu" pieeju, kas atsevišėos gadījumos
      var būt lietderīga. Tas nozīmē, ka dalībvalstis, kas saskaras ar kopēju problēmu, var apsvērt
      iespēju pastiprināt (operatīvu) sadarbību, lai to efektīvi un sekmīgi atrisinātu. Citas
      dalībvalstis, kas nav saskārušās ar šīm pašām problēmām, var pašas izlemt piedalīties vai
      nepiedalīties jebkādā šāda veida ierosmē. Padomi informē par minēto ierosmju nozīmīgām
      attīstības tendencēm ar HDG palīdzību.


13.   Stratēăija galvenokārt pievēršas divām politikas jomām – pieprasījuma samazināšanai un
      piedāvājuma samazināšanai – un tādām divām transversālām tēmām kā starptautiskā
      sadarbība un pētniecība, informācija un izvērtējums. Lai veicinātu Stratēăijas īstenošanu
      praksē, uz tās pamata izstrādās divus secīgus Narkomānijas apkarošanas rīcības plānus, kuros
      aprakstīs īpašus pasākumus un darbības. Komisija apĦemas 2005. gada sākumā pēc
      apspriešanās ar EMCDDA un Eiropolu iesniegt priekšlikumu Narkomānijas apkarošanas
      rīcības plānam 2005.-2008. gadam apspriešanai ar Eiropas Parlamentu un apstiprināšanai
      Padomē. Notiks atbilstīgas konsultācijas ar plašu ekspertu, speciālistu un pilsoniskās
      sabiedrības pārstāvju loku.
      Komisija sagatavos gada pārskatus par situāciju attiecībā uz rīcības plānā paredzēto darbību
      īstenošanu, lai Padome tos apsvērtu. 2008. gadā tā organizēs ietekmes izvērtēšanu, lai
      piedāvātu otru rīcības plānu 2009.-2012. gadam apspriešanai ar Eiropas Parlamentu un
      apstiprināšanai Padomē. Laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam Komisija turpinās
      sagatavot gada pārskatus par progresu, bet 2012. gadā Komisija organizēs ES Narkomānijas
      apkarošanas stratēăijas un rīcības plānu vispārēju izvērtēšanu, ko iesniegs Padomei un
      Eiropas Parlamentam.


      Abos rīcības plānos būs iekĜauta ierosināto darbību programma un to īstenošanas grafiks.
      Programmu var pielāgot, pamatojoties uz ikgadējo progresa pārskatu, ja rīcības plānu spēkā
      esamības laikā Eiropas Savienībā narkomānijas jomā parādās būtiskas pārmaiĦas.




15074/04                                                                 do/AG/ed, gg                 6
                                                DGH II                                            LV
14.   ĥemot vērā šābrīža situāciju narkomānijas jomā katrā no 25 dalībvalstīm, kā arī atšėirības,
      kādas pastāv šajā jomā starp reăioniem, dalībvalstīm un dalībvalstu grupām, darbības
      iekĜaušanai rīcības plānos izraudzīsies, balstoties uz šādiem pieciem kritērijiem:
      1.    darbībai ES līmenī jābūt būtiski papildinošai, un tās rezultātiem jābūt novērtējamiem un
            reāliem. Paredzētie rezultāti būtu jānosaka iepriekš;
      2.    rīcības plānos skaidri jānorāda grafiks, saskaĦā ar kuru darbība tiek īstenota (ieteicams
            atbilstīgi rīcības plāna periodam), kā arī personas, kas ir atbildīgas par tās īstenošanu un
            pārskatu sagatavošanu par īstenošanas gaitu;
      3.    darbībai tieši jāsekmē tas, lai tiktu sasniegts vismaz viens no Stratēăijas izvirzītiem
            mērėiem vai prioritātēm;
      4.    darbībai jābūt ekonomiski izdevīgai;
      5.    jāparedz ierobežots pasākumu vai darbību skaits katrā jomā.


15.   Ierosmes piedāvājuma vai pieprasījuma samazināšanas jomā var ietekmēt viena otru.
      Komisija ir lūgta to Ħemt vērā, izstrādājot ierosmes piedāvājuma un pieprasījuma
      samazināšanas jomā, piemēram, dot priekšroku tiem pētījumiem un paraugprakses apmaiĦai,
      kuri pievērš uzmanību šai saiknei. Attiecībā uz šo jautājumu Komisija un Padome pastāvīgi
      izmantos tās zināšanas un pieredzi, kuras ir speciālistu organizācijām gan ES (EMCDDA,
      Eiropolam, Eurojust un Eiropas Noziedzības novēršanas tīklam), gan ārpus tās (Eiropas
      Padomei un UNODC). Kā arī Komisija, Padome un Eiropas Parlaments tiks aicināti
      nodrošināt savu darbību skaidru koordināciju narkomānijas apkarošanas jomā. Padomē
      vadošā loma šajā darbā būs Horizontālajai darba grupai narkomānijas jautājumos.


16.   Līdz 2012. gada beigām vajadzētu panākt attīstību visās prioritātēs Stratēăijas noteiktajās
      jomās. To panāks, īstenojot pasākumus un darbības atsevišėās dalībvalstīs, dalībvalstu grupās
      vai Eiropas Savienībā kopumā, sadarbojoties ar trešām valstīm un tādām starptautiskām
      organizācijām kā Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizāciju. Komisija, sadarbojoties
      ar EMCDDA, Eiropolu un dalībvalstīm, sagatavos Narkomānijas apkarošanas stratēăijas un
      rīcības plāna izvērtējumu.




15074/04                                                                do/AG/ed, gg                    7
                                                DGH II                                                LV
§ 2. Koordinācija


17.   Koordinācija ir būtisks elements, ar kura palīdzību izveido un nodrošina veiksmīgu
      narkomānijas apkarošanas stratēăiju. Pēc desmit jauno valstu pievienošanās šis jautājums ir
      kĜuvis vēl neatliekamāks. Koordinācijas nozīme tika uzsvērta Eiropas Komisijas 2003. gada
      beigās sniegtajā PaziĦojumā par šo jautājumu 1. Lai panāktu visaptverošu, daudznozaru un
      līdzsvarotu pieeju narkomānijas problēmai, ES koordinācijas mehānisms, kas aprakstīts še
      turpmāk, būtu jāturpina attīstīt, lai atvieglotu un uzlabotu sadarbību attiecībā uz aktivitātēm
      visos līmeĦos, kā arī sekmētu Stratēăijas un no tās izrietošo rīcības plānu mērėu izpildi.
      Rīcības plānos būtu jāiekĜauj darbības, kas veicinās Eiropas koordinācijas mehānisma
      turpmāku attīstību.
18.   Narkomānijas apkarošanas politikas koordinācija Eiropas Savienības līmenī jānodrošina ar
      Horizontālās darba grupas narkomānijas jautājumos (HDG) palīdzību. HDG funkcijas ir,
      pirmkārt, sagatavot skaidru un saskaĦotu narkomānijas apkarošanas politiku pieĦemšanai
      Padomē, un, otrkārt, Padomes vārdā sekot, lai politika tiktu īstenota. Lai to panāktu, tā
      izmantos Stratēăijas un no tās izrietošo rīcības plānu mehānismu, lai nodrošinātu to, ka ES
      līmenī veiktie nelegālu narkotiku apkarošanas pasākumi ir skaidri un efektīvi koordinēti gan
      savstarpēji, gan ar dalībvalstu īstenotām darbībām. HDG pildīs šo lomu, neliedzot citām darba
      grupām un iestādēm īstenot funkcijas, kas ir to kompetencē. Tai tomēr:
      •     jāuzrauga un, ja nepieciešams, jāseko citu ES struktūru veiktajām darbībām, kas ir
            saistītas ar Narkomānijas apkarošanas stratēăiju;
      •     jāpalīdz izvairīties no tās darbības pārklāšanās ar citu struktūru darbību narkomānijas
            jomā;
      •     jāziĦo par nepilnībām;
      •     vajadzības gadījumā jāierosina uzsākt ierosmes.




1
      CORDROGUE 98 / COM(2003) 681 galīgā redakcija.


15074/04                                                                do/AG/ed, gg                    8
                                                DGH II                                             LV
19.   Lai tā varētu īstenot savu vadošo lomu narkomānijas apkarošanas jomā, HDG jābūt informētai
      par attiecīgām attīstības tendencēm valstu līmenī un par darbībām, ko īsteno citas attiecīgās
      Padomes darba grupas, kā piemēram, Policijas un muitas sadarbības darba grupa, Organizētās
      noziedzības daudzdisciplīnu grupa, Darba grupa veselības jautājumos, Darba grupa
      ekonomikas jautājumos un attiecīgā gadījumā kopējās ārpolitikas un drošības politikas darba
      grupas. Vienlaikus šīm darba grupām ne tikai ir jābūt informētām par Narkomānijas
      apkarošanas stratēăijas saturu, bet tās arī jāiesaista rīcības plānu īstenošanā.


20.   Viena no jomām, kurā koordinācijai ir liela nozīme, ir starptautiskā sadarbība (t.i., ārpus ES).
      Vajadzīga iedarbīgāka koordinācija starp Eiropas Savienību un tās starptautiskajiem un
      Eiropas partneriem. HDG būtu regulāri jāvērš uzmanība narkomānijas apkarošanas politikas
      ārējiem aspektiem. Tai jānodrošina informācijas apmaiĦa un jāizstrādā ES nostāja attiecībā uz
      ES Narkomānijas apkarošanas politikas ārējo attiecību elementiem.


21.   Valsts iestādes, kas atbild par narkotiku jautājumu un politikas koordinēšanu, veicinās ES
      rīcības plānu praktisko īstenošanu saistībā ar valsts programmu izpildi. TādēĜ ir svarīgi
      minētās valsts iestādes informēt par HDG sasniegumiem (un vice versa) kopumā. Padomes
      prezidentvalsts nodrošinās iespēju, ka valstu koordinatori narkotiku jomā vai personas, kas ir
      atbildīgas par narkotiku jautājumu un politikas koordināciju, tiekas regulāri, principā divas
      reizes gadā,, lai apmainītos ar informāciju par panākumiem valstu līmenī un pārskatītu
      iespējas paplašināt sadarbību.




15074/04                                                                 do/AG/ed, gg                    9
                                                DGH II                                            LV
§3.   Darbības joma: pieprasījuma samazināšana


22.   Pieprasījuma samazināšanas jomā ES Narkomānijas apkarošanas stratēăija 2005.-2012.
      gadam centīsies sasniegt šādu konkrētu un nosakāmu rezultātu:


             Ievērojami samazināt narkotiku lietošanu, atkarību no tām, ar narkotikām saistītos
             veselības un sabiedrības apdraudējumus, attīstot un uzlabojot iedarbīgu un
             visaptverošu, uz zinātnes atziĦām balstītu pieprasījuma samazināšanas sistēmu, kurā
             ietver profilakses, agrīnās iejaukšanās, ārstēšanas, kaitējuma mazināšanas,
             rehabilitācijas un sociālās reintegrācijas pasākumus ES dalībvalstīs. Īstenojot
             narkotiku pieprasījuma samazināšanas pasākumus, jāĦem vērā veselības un sociālās
             problēmas, kas rodas, lietojot neatĜautas psihoaktīvās vielas un polinarkotikas
             vienlaicīgi ar tādām atĜautām psihoaktīvām vielām kā tabaku, alkoholu un
             medikamentiem.



23.   Tāda pieprasījuma samazināšanas sistēma ietver šādus pasākumus, kuru veikšanai izmanto
      visas metodes, kas pieejamas saskaĦā ar jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem:
           novērst to, ka cilvēki sāk lietot narkotikas;
           novērst to, ka pēc narkotiku izmēăināšanas tās sāk lietot regulāri;
           agrīna iejaukšanās riskantu lietošanas modeĜu gadījumos;
           nodrošināt ārstēšanas programmas;
           nodrošināt rehabilitācijas un sociālās reintegrācijas programmas;
           mazināt narkotiku nodarīto kaitējumu veselībai un sabiedrībai.


      Visi minētie pasākumi papildina cits citu, tie būtu jānodrošina kopumā, rezultātā palīdzot
      mazināt gan narkotiku lietošanu un atkarību no tām, gan narkotiku nodarīto kaitējumu
      veselībai un sabiedrībai.




15074/04                                                                do/AG/ed, gg                10
                                                 DGH II                                            LV
24.   ĥemot vērā vajadzību būtiski uzlabot situāciju Eiropas līmenī, Padome un Komisija ir
      aicinātas noteikt prioritāti turpmāk minētajām jomām un tām pievērsties turpmākajos rīcības
      plānos – paredzot vienotu rīcību, zināšanu un pieredzes apmaiĦu, kā arī dalībvalstu aktīvāku
      sadarbību, īpaši operatīvajā jomā. Šajā sakarā arī jāĦem vērā atšėirīgie veselības
      apdraudējuma līmeĦi, kas ir saistīti ar atšėirīgiem narkotiku lietošanas veidiem (kā
      polinarkotiku lietošana) vai dzīves posmiem un ar īpašām situācijām (kā agrīnais pusaudžu
      vecums, grūtniecība, automašīnu vadīšana narkotiku reibumā).


25.   Pieprasījuma samazināšanas jomā ir noteiktas šādas prioritātes.


1.    Uzlabot profilakses programmu izmantošanas iespējas un iedarbīgumu (gan sākotnējo
      ietekmi, gan ilgtermiĦa ietekmi), kā arī plašāk informēt par psihoaktīvo vielu lietošanas
      bīstamību un iespējamām sekām. Lai to panāktu, narkotiku apkarošanas profilakses
      pasākumos būtu jāiekĜauj agrīnā riska izvērtējums, atklāšanas darbs, mērėtiecīgā profilakse un
      pasākumi ăimenē un atsevišėās iedzīvotāju grupās.


2.    Uzlabot iedzīvotāju un īpaši jauniešu, kas ir izmēăinājuši psihoaktīvās vielas, piekĜuvi agrīnās
      iejaukšanās programmām (pasākumiem).


3.    Uzlabot piekĜuvi daudzveidīgām, konkrētām personu grupām paredzētām ārstēšanas
      programmām, tostarp visaptverošai psihosociālajai un farmakoloăiskajai aprūpei. Ārstēšanās
      programmu iedarbīgums pastāvīgi jāizvērtē. Psihoaktīvo vielu lietošanas izraisīto veselības
      problēmu ārstēšanai jākĜūst par veselības politikas būtisku sastāvdaĜu.


4.    Uzlabot piekĜuvi tādiem veselības pakalpojumiem, kuri novērš un ārstē HIV/AIDS, hepatītu,
      citas infekcijas, slimības un mazina narkotiku radīto kaitējumu veselībai un sabiedrībai.




15074/04                                                                do/AG/ed, gg                11
                                               DGH II                                             LV
§4.   Darbības joma: piedāvājuma samazināšana


26.   Piedāvājuma samazināšanas jomā ES Narkomānijas apkarošanas stratēăija (2005.- 2012.
      gadam) un rīcības plāni centīsies līdz 2012. gadam sasniegt šādu konkrētu un nosakāmu
      rezultātu:



            Ievērojami uzlabot ES un dalībvalstu to tiesībaizsardzības pasākumu un darbību
            iedarbīgumu, efektivitāti un zinātnisko pamatojumu, kuri vēršas pret narkotiku ražošanu
            un izplatīšanu, prekursoru, tostarp Eiropas Savienībā ievesto sintētisko narkotiku
            prekursoru, novirzīšanu, narkotiku tirdzniecību un terorisma finansēšanu, kā arī pret
            nelegāli iegūtu, ar narkotiku noziegumiem saistītu līdzekĜu legalizēšanu. Tas ir
            panākams ar pašreizējo instrumentu un programmu palīdzību, apkarojot ar narkotikām
            saistītus organizētos noziegumus, bet attiecīgā gadījumā jāizvēlas reăionālā vai
            tematiskā sadarbība un jāatrod veids, kā pastiprināt profilakses darbu, lai novērstu ar
            narkotikām saistītos noziegumus.


27.   ES tiesu un tiesībaizsardzības jomā narkotiku apkarošanas politikai jāpievērš uzmanība šādām
      prioritātēm un jāizvēlas tām atbilstīgas darbības iekĜaušanai rīcības plānos:


1.    Stiprināt ES tiesībaizsardzības sadarbību gan stratēăijas, gan noziegumu apkarošanas līmenī,
      lai, ievērojot subsidiaritātes principu, veicinātu operatīvus pasākumus jomās, kas skar
      narkotikas, prekursoru novirzīšanu narkotiku ražošanai, narkotiku pārrobežu tirdzniecību
      (Eiropas Savienībā), noziedzīgos tīklus, kas ir iesaistīti minētās darbībās un līdzīgos smagos
      noziegumos.


      Stratēăiskajai sadarbībai ES līmenī tiesībaizsardzības jomā attiecībā uz narkotikām un
      prekursoriem būtu jānosaka prioritāte tiem jautājumiem un noziegumiem, kas ietekmē ES
      kopumā, tādējādi atbalstot visu dalībvalstu pūles. Tajos ietilpst narkotiku ražošana, nelegāla
      pārrobežu (Eiropas Savienībā) narkotiku tirdzniecība, noziedzīgie tīkli, kas ir iesaistīti šādās
      darbībās un līdzīgos smagos noziegumos. Turklāt stratēăiska darbība ir vajadzīga, lai
      ierobežotu narkotiku plūsmu ne tikai no trešām valstīm uz ES, bet arī no ES uz trešām
      valstīm.


15074/04                                                                do/AG/ed, gg                   12
                                                DGH II                                            LV
     Lai īstenotu minēto prioritāti, ES un valstu politiėiem un tiesībaizsardzības struktūrām ir
     jāuzlabo savas zināšanas un jādalās tajās. To var panākt, apmainoties ar paraugpraksi un
     visaptverošu, stratēăisku un operatīvu ar narkotikām saistīto noziegumu analīzi. Ar
     narkotikām saistītu noziegumu jaunu attīstības virzienu atklāšana iepriekšminētās jomās
     ietekmēs lēmumu pieĦemšanas politiku un līdz ar to ES tiesībaizsardzības prioritāšu
     noteikšanu šajā jomā.


     Iecerēto uzdevumu nevar īstenot, ja ar ES palīdzību netiek stiprināta tiesībaizsardzības iestāžu
     sadarbība un tās struktūras. Tiesībaizsardzības sistēmas īpaša uzmanība jāvērš uz tādu
     līdzekĜu legalizēšanu, kas iegūti, nelikumīgi tirgojoties ar narkotikām, narkotiku tirdzniecību,
     terorisma finansēšanu un līdzekĜu konfiskāciju. Jāturpina izvērtēt Eurojust iesaistīšana šajā
     darbā.


     Smagu noziegumu prioritātes noteikšana politikas izstrādē nenozīmē to, ka dalībvalstis nevar
     brīvi veikt papildu darbības (piemēram, vērstas pret noziegumiem ielās), – individuāli vai
     kopā ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm.


2.   Pastiprināt dalībvalstu rezultatīvu sadarbību tiesībaizsardzības jomā, izmantojot pašreizējos
     instrumentus un sistēmas.


     Pēdējos gados ir izstrādāti vairāki instrumenti un programmas kā, piemēram, Pamatlēmums,
     ar ko nosaka obligātus noteikumus par noziedzīgu darbību elementiem un sodiem, ko piemēro
     nelegālās narkotiku tirdzniecības jomā, kopējas izmeklētāju grupas, Eiropas apcietināšanas
     orderis, Eiropols un Eurojust, finansiālās izlūkošanas vienība, līdzekĜu konfiskācijas
     pasākumi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret starptautisko organizēto
     noziedzību un tās Protokoli.


     Jāizmanto visas iespējas, ko sniedz minētie instrumenti un programmas. Savienībai un
     dalībvalstīm ir jāatklāj to iedarbīgums, ietekme un piedāvātās iespējas, pirms Eiropas
     Savienībā ieviest jaunus pasākumus un regulas . Jāizvairās no dublēšanās un pārklāšanās,
     resursi jāizmanto tā, lai gūtu labākos rezultātus.




15074/04                                                              do/AG/ed, gg                   13
                                               DGH II                                              LV
     Eiropola loma, koordinējot datu un izlūkdatu apkopošanu un izplatīšanu, ir radikāli atkarīga
     no informācijas, ko tas saĦem no dalībvalstīm. Jāizpēta veidi, kā dalībvalstis varētu paplašināt
     šādu datu regulāru sniegšanu.


     Šajā sakarā īpaša nozīme ir iespējām, ko paredz ar 2000. gada Konvenciju par savstarpēju
     juridisku palīdzību krimināllietās, un jāaptver to izmantošana, cīnoties pret noziegumiem, kas
     saistīti ar narkotikām.


3.   Novērst un sodīt narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu ievešanu un izvešanu, tostarp uz
     citām dalībvalstīm


     Uzsverot subsidiaritātes principa ievērošanas svarīgumu, Stratēăijā vienlaikus tiek atzīts, ka
     saskaĦota valstu kriminālvajāšanas politika visās dalībvalstīs ir nosacījums, lai izveidotu
     kopēju un ticamu ES narkotiku apkarošanas politiku. Dalībvalstis centīsies panākt
     konsekventus kriminālvajāšanas prakses standartus visās dalībvalstīs.


     Bez tam Stratēăijā iekĜaus izvērtējumu par to, kā darbojas Pamatlēmums, ar ko nosaka
     obligātus noteikumus par noziedzīgu darbību elementiem un sodiem, kurus piemēro nelegālās
     narkotiku tirdzniecības jomā, un kāda ir tā ietekme uz starptautisko tiesu iestāžu sadarbību
     nelikumīgas narkotiku tirdzniecības jomā.


4.   ES ietvaros pastiprināt sadarbību tiesībaizsardzības, kriminālās izmeklēšanas un
     kriminālistikas zinātnes jomā starp ES dalībvalstīm, kurām ir kopīgas intereses un/vai kuras
     saskaras ar līdzīgām narkomānijas problēmām.




15074/04                                                              do/AG/ed, gg                    14
                                              DGH II                                               LV
     Dalībvalstīm, kas saskaras ar vienu un to pašu problēmu (piemēram, prekursoru novirzīšanu,
     kokaīna, heroīna un Indijas kaĦepju kontrabandu, sintētisko narkotiku ražošanu, kriminālās
     izmeklēšanas un kriminālistikas zinātnes jautājumiem), varētu radīt lielākas darbības iespējas
     kopīgi izstrādāt projektus, kā tās risināt. Jādomā, ka minētais darbs palielinās
     tiesībaizsardzības iestāžu, muitu un tiesu pasākumu iedarbīgumu narkomānijas apkarošanas
     jomā. Sadarbības formas varētu būt šādas – kopīga izmeklēšana, izmeklēšanas grupas,
     apmaiĦu tīklu izveidošana jebkurā no minētajām jomām, narkotiku ėīmisko analīžu projekti,
     apmācības, semināri un konferences par īpašām tēmām. Pilnībā būtu jāizmanto visas
     Eiropola, Eurojust un CEPOL spējas. Ar zināšanām un pieredzi, kas gūta kopīgos projektos,
     saskaĦā ar atbilstīgu Padomes programmu būtu jāiepazīstina ES dalībvalstis, Komisija,
     Eiropols, Eurojust, lai paraugpraksi varētu piemērot arī citur.


5.   Pastiprināt tiesībaizsardzības pasākumus attiecībā uz trešām valstīm, īpaši narkotiku
     ražotājvalstīm un reăioniem, caur kuriem ved narkotiku tirdzniecības ceĜi.


     Robežkontroles atcelšana uz daudzām iekšējām robežām ir padarījusi Eiropas Savienību vēl
     vilinošāku nelikumīgo narkotiku un prekursoru tirgotājus acīs. Pēc tam, kad nelikumīgās
     preces ir nokĜuvušas Savienības teritorijā, tās var vairāk vai mazāk brīvi tirgot, nepiesaistot
     muitas un valsts tiesībaizsardzības iestāžu uzmanību. Starptautiskā organizētā noziedzība
     neĦem vērā ne valsts robežas, ne valsts iestādes.


     TādēĜ jāpastiprina gan Eiropas sadarbība attiecībā uz Savienībā ievestu augsta riska preču
     kontroli, gan tiesībaizsardzības sistēma narkotiku tirdzniecības apkarošanas jomā Eiropas
     Savienībā. Lai Savienība mazāk vilinātu noziedzīgas organizācijas, tiesībaizsardzības un
     muitas iestādēm obligāti jāuzlabo kontrole to teritorijās. Valsts kontrole papildina tos
     pasākumus, ko veic uz ES ārējām robežām. Muitas un tiesībaizsardzības iestādēm kopīgi
     jāīsteno minētā politika.




15074/04                                                               do/AG/ed, gg                    15
                                               DGH II                                             LV
      Ārpus ES veiktu represīvu pasākumu gadījumā ir svarīgi pilnveidot un, ja vajadzīgs,
      paplašināt ES dalībvalstu sadarbības koordinatoru tīklu trešās valstīs. Ievērojot ES
      pamatprincipus, būtu apĦēmīgi jārīkojas, lai sekmētu un paplašinātu sadarbību ar trešo valstu
      tiesībaizsardzības iestādēm – sniedzot finansiālu un materiāli tehnisku atbalstu, kā arī vairāk
      kopīgu projektu, kuros dalībvalstis apvienotu zināšanas un pieredzi, lai risinātu kopīgu
      problēmu. Minētās prioritātes īstenošanai pilnībā jāizmanto Kopējās ārpolitikas un drošības
      politikas (KĀDP) instrumenti.




§ 5. Transversāla tēma: starptautiskā sadarbība


28.   Starptautiskās sadarbības jomā ES Narkomānijas apkarošanas stratēăija 2005.-2012. gadam
      centīsies sasniegt šādu konkrētu un nosakāmu rezultātu:


            Ievērojami uzlabot efektīvu un redzamu sadarbību starp dalībvalstīm, starp dalībvalstīm
            un Komisiju, sekmējot un nodrošinot līdzsvarotu pieeju narkotiku un prekursoru
            apkarošanas problēmai attiecībās ar starptautiskām organizācijām, starptautiskos
            forumos un attiecībās ar trešām valstīm. Tās mērėis ir samazināt narkotiku ražošanu un
            piedāvājumu Eiropā un palīdzēt trešām valstīm prioritārās jomās, samazinot narkotiku
            pieprasījumu, kas ir būtiska politiskās un attīstības sadarbības sastāvdaĜa.


29.   Narkomānijas problēmas globālais raksturs prasa reăionālu, starptautisku un daudzpusēju
      pieeju. Atzīstot dalītās atbildības principu, ir jāpastiprina gan divpusējā koordinācija un
      sadarbība (starp Savienību un trešām valstīm), gan sadarbību starptautiskās organizācijās un
      forumos.




15074/04                                                                do/AG/ed, gg                 16
                                                DGH II                                              LV
      Tās risināšana prasa arī visaptverošus centienus, tostarp tiesībaizsardzības, apkarošanas,
      pieprasījuma samazināšanas, alternatīvo iztikas līdzekĜu un alternatīvās attīstības ierosmes,
      kuras atbalsta vietējās kopienas. Maz ticams, ka trešo valstu narkotiku apkarošanas
      programmas nesīs rezultātus, ja vien visi četri elementi netiks risināti kopā, Eiropas
      Savienībai un dalībvalstīm uzĦemoties lielākas saistības.


30.   Ārējo attiecību jomā ir noteiktas šādas prioritātes:


1.    Savienības saskaĦota, iedarbīga un redzamāka darbība starptautiskās organizācijās un
      forumos, veicinot un sekmējot līdzsvarotu pieeju narkomānijas apkarošanas problēmai.


      ES jācenšas izplatīt savu politisko ietekmi starptautiskā līmenī un sasniegt maksimālu
      iedarbību ar resursiem, ko tā izmanto apkarojot narkotiku ražošanu un tirdzniecību un
      samazinot narkotiku pieprasījumu un no tā izrietošās negatīvās sekas.


      Dalībvalstīm un Komisijai jāturpina rīkot apspriedes Padomē, lai izveidotu kopīgu pieeju un
      koordinētu to darbību starptautiskos forumos, kas saistīti ar narkotiku problēmu. Kopīgajai
      pieejai, tāpat kā agrāk, jābūt vērstai gan uz dalību starptautiskās organizācijās un forumos kā,
      piemēram, Eiropas Padomē (Pompidū grupa), UNODC, Dublinas grupa, PVO un UNAIDS,
      gan uz Savienības attiecībām ar trešām valstīm 2.




2
      Padomes 2003. gada decembrī pieĦemtajos secinājumos par ES un ANO attiecībām Padome,
      cita starpā, paziĦo, ja tā ir nolēmusi uzlabot ES ziĦojumu ANO saskaĦotību, pilnveidojot
      savus paziĦojumus un labāk koordinējot savu atbalstu.

15074/04                                                               do/AG/ed, gg                   17
                                               DGH II                                              LV
2.   Īpaši centieni attiecībā uz kandidātvalstīm 3, potenciālām kandidātvalstīm 4, kuras iekĜautas
     Stabilizācijas un asociācijas procesā.


     Savienībai jācenšas mudināt kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis pieĦemt un
     piemērot ES acquis, kā arī pilnībā līdzdarboties pašreizējās struktūrās, kā EMCDDA, Eiropolā
     un Eurojust.


3.   Palīdzēt trešām valstīm, tostarp Eiropas KaimiĦu politikas valstīm un galvenajām narkotiku
     ražotājvalstīm un tranzītvalstīm, iedarbīgāk samazināt narkotiku pieprasījumu un narkotiku
     piedāvājumu, gan ES dalībvalstīm ciešāk sadarbojoties, gan integrējot narkotiku jautājumus
     kopējā ārējās un drošības politikas dialogā un attīstības sadarbībā.


     Jaunajos ES un trešo valstu sadarbības nolīgumos jāiekĜauj īpaši noteikumi par sadarbību
     narkotiku kontroles jomā. Šādi noteikumi jāpielāgo konkrētam reăionam vai valstij un tiem
     nemainīgi jābalstās uz 20. UNGASS deklarētiem principiem – jāizveido līdzsvarota un
     visaptveroša pieeja, balstīta uz dalītās atbildības apziĦu. Turklāt ES un dalībvalstu sadarbības
     programmu izvērtējumā jāiekĜauj, kad vien tas ir piemēroti, narkotiku kontroles projektu
     izvērtējums.


     Jebkurā politikā, lai tā būtu iedarbīga, ir skaidri jānosaka prioritātes. ES Narkotiku
     apkarošanas rīcības plāni un mehānismi ar citiem reăioniem, jo īpaši ES/LAC augsta līmeĦa
     mehānisms narkotiku jautājumā, jāsaglabā kā pamats ES sadarbībai ar tiem narkotiku jomā.
     Izstrādājot pasākumus, ES izvērtēs gan to, kāda ir konkrētās valsts vai reăiona nozīme ES
     narkotiku problēmas kontekstā, gan to, kā narkotiku problēma ietekmē minētās valsts vai
     reăiona ilgtermiĦa attīstību.




3
     Šobrīd: Bulgārija, Rumānija, Turcija un Horvātija*
4
     Šobrīd: Albānija, Bosnija un Herzegovina, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maėedonija,
     Serbija un Melnkalne, *Horvātija turpina piedalīties Stabilizācijas un asociācijas procesā.

15074/04                                                               do/AG/ed, gg                  18
                                               DGH II                                           LV
      Īpaša uzmanība jāpievērš sadarbībai ar Savienības Austrumu robežas valstīm 5, Balkānu
      valstīm, Afganistānu un tās kaimiĦvalstīm, LatīĦameriku un Karību reăionu, Maroku un
      valstīm, caur kurām ved narkotiku tirdzniecības ceĜi.


      Narkotiku problēmas iekĜaušana attīstības sadarbības sistēmā (cita starpā, piešėirot
      alternatīvus iztikas līdzekĜus) var arī būtiski sekmēt ES centienu ilgtspējību narkotiku
      piedāvājuma un narkotiku radītā kaitējuma mazināšanas jomā.
      Turklāt, lai iedarbīgi apkarotu narkotiku ražošanu un tirdzniecību, ir jāatbalsta starptautiskā
      policijas un muitu dienesta sadarbība. Šajā sakarā vienošanās par reăionu sadarbību, kas
      aptver visas valstis, caur kurām ved īpašie narkotiku tirdzniecības ceĜi, un iespējamos
      partnerus, var būt nozīmīgas, lai nodrošinātu saprātīgu risinājumu.


      EK un dalībvalstis centīsies atspoguĜot minētās prioritātes savos ārējām attiecībām paredzētos
      budžetos, iekĜaujot iespējamu budžeta pozīciju narkotiku jomā. Dalībvalstīm un Komisijai
      labāk jāizmanto savas zināšanas, prasmes un pieredze attiecībās ar trešām valstīm narkotiku
      jomā.




§ 6. Transversāla tēma: informācija, izpēte un izvērtējums


31.   Informācija un izpēte


      Informācijas un izpētes jomā ES Narkomānijas apkarošanas stratēăija 2005.-2012. gadam
      izvirza šādu nosakāmu rezultātu:


      Labāk izprast narkotiku problēmu un izstrādāt optimālos atbildes pasākumus, ievērojami un
      pastāvīgi papildinot zināšanas un attīstot zinātniskās infrastruktūras.




5
      Šobrīd: Krievijas Federācija, Baltkrievija un Ukraina.

15074/04                                                                do/AG/ed, gg                    19
                                                DGH II                                            LV
      Informācijas un izpētes jomā ir noteiktas šādas prioritātes:


1.    Uzlabot ES zinātniskās infrastruktūras narkotiku jomā un pilnveidot 2000.-2004. gadā
      izveidotās narkotiku informācijas sistēmas un citus līdzekĜus, pilnībā izmantojot EMCDDA un
      Eiropolu.


2.    Katrā ES rīcības plānā jāiekĜauj saraksts ar prioritārām tēmām, kuru zinātniskā izpēte ir
      jāveicina ES līmenī, Ħemot vērā straujo narkomānijas problēmas attīstību. Dalībvalstu un ES
      līmenī ir jāveicina plaša mēroga izplatīšana un izpētes rezultātu, pieredzes un paraugprakses
      apmaiĦa, Ħemot vērā attiecīgu starptautisku organizāciju paveiktais. Īpaša uzmanība jāvelta
      speciālistu apmācībai un konsultācijām ar privātiem un valsts dalībniekiem.


32.   Izvērtējums


      Izvērtējuma jomā ES Narkomānijas apkarošanas stratēăija 2005.-2012. gadam izvirza šādu
      nosakāmu rezultātu:


      Sniegt skaidru pārskatu par pašreizējo ES līmenī veikto darbību un pasākumu sasniegumiem
      un nepilnībām, ES pieejā narkotiku politikai arī turpmāk jābūt iekĜautam izvērtējumam.


      Izvērtējuma jomā ir noteikta šāda prioritāte:


      Komisija ar dalībvalstu, EMCDDA un Eiropola atbalstu būs atbildīga par Stratēăijas un
      rīcības plānu īstenošanas pastāvīgu un vispārēju izvērtējumu. Tas jāveic ar piemērotiem
      metodoloăiskiem līdzekĜiem un rādītājiem, Ħemot vērā EMCDDA un Eiropola paveikto
      narkomānijas apkarošanas jomā.




                                    ________________________




15074/04                                                               do/AG/ed, gg                 20
                                               DGH II                                             LV

				
DOCUMENT INFO
Shared By:
Categories:
Stats:
views:8
posted:9/24/2011
language:Latvian
pages:20