KĀ PRAKTISKI NOTIKS DARBA ŅĒMĒJU BULGĀRIJU UN RUMĀNIJU UN NO TĀM?
BRĪVA
PĀRVIETOŠANĀS
UZ
1. Ievads Personu brīva pārvietošanās ir viena no pamatbrīvībām, ko garantē Kopienas tiesību akti, un tā ietver tiesības dzīvot un strādāt citā dalībvalstī. Brīvas pārvietošanās tiesības Kopienā attiecas ne vien uz darba ņēmējiem, bet aptver arī citas personu kategorijas, piemēram, studentus, pensionārus un ES pilsoņus kopumā. Iespējams, ka tās ir vissvarīgākās personas tiesības Kopienas tiesību aktos un būtiska iekšējā tirgus un Eiropas pilsonības sastāvdaļa. Pārvietošanās uz citu valsti ir būtisks lēmums, un cilvēkiem ir nepieciešama precīza informācija par viņu tiesībām. Šajā rokasgrāmatā ir skaidrots, kā darba ņēmēju brīva pārvietošanās tiks attiecināta uz Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem pēc tam, kad 2007. gadā šīs valstis pievienosies Eiropas Savienībai, pamatojoties uz Pievienošanās līgumā izklāstītajiem pārejas pasākumiem. Norādīts arī informācijas avotu saraksts darba ņēmēju brīvas pārvietošanās un pilsoņu tiesību jomā. Jāatzīmē, ka pārejas režīms attiecas tikai uz darba ņēmēju piekļuvi darba tirgum. 2. Pārejas režīms a) Vai no 2007. gada 1. janvāra es varēšu strādāt citā ES dalībvalstī? Pirmo divu gadu laikā pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās šo valstu darba ņēmēju piekļuve ES–25 dalībvalstu1 darba tirgum būs atkarīga no šo valstu tiesību aktiem un politikas, kā arī divpusējiem nolīgumiem, ko tās varētu noslēgt ar divām minētajām valstīm. Dažas dalībvalstis ir norādījušas, ka tās paredz pilnībā atvērt savu darba tirgu Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmējiem. Savukārt citas ES–25 dalībvalstis plāno nodrošināt ierobežotāku piekļuvi, kas praksē nozīmē to, ka darba ņēmējiem, iespējams, būs vajadzīga darba atļauja uz laiku, kamēr ES– 25 dalībvalstis piemēros valstu pasākumus. b) Kas notiks 2008. gada nogalē? Kad būs pagājuši pirmie divi gadi pēc pievienošanās, Komisija sagatavos ziņojumu, pamatojoties uz kuru Padome pārskatīs pārejas režīma darbību. Turklāt katrai ES–25 dalībvalstij būs oficiāli jāpaziņo Komisijai, vai tā gatavojas arī turpmāk piemērot savus valsts tiesību aktus vēl ne vairāk kā trīs gadus (un tad jums joprojām būs vajadzīga darba atļauja), vai arī tā plāno piemērot Kopienas tiesību aktus par darba ņēmēju pilnīgi brīvu pārvietošanos (tas nozīmē, ka jūs varat brīvi doties uz šīm valstīm un tur strādāt). c) Kad es varēšu brīvi strādāt ES–25 dalībvalstīs? Principā pārejas režīma darbībai jābeidzas pēc pieciem gadiem no pievienošanās dienas. Tomēr pastāv iespēja, ka kāda ES–25 dalībvalsts lūgs Komisijai atļauju turpināt piemērot valsts pasākumus vēl divus gadus, taču tikai tādā gadījumā, ja tā konstatē ievērojamus traucējumus (vai to draudus) savā darba tirgū. Pārejas režīms nekādā gadījumā nevar būt ilgāks par septiņiem gadiem. d) Vai, stājoties spēkā brīvas pārvietošanās principam, man būs vajadzīga darba atļauja?
ES–25 ir visas dalībvalstis, kas līdz 2007. gada 1. janvārim ietilpst Eiropas Savienībā, proti: Beļģija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste.
1
Tiklīdz valstu ierobežojumi būs atcelti un stāsies spēkā darba ņēmēju brīva pārvietošanās, ES–25 dalībvalstis nedrīkstēs jums pieprasīt darba atļauju kā nosacījumu piekļuvei darba tirgum. Tomēr tās joprojām arī turpmāk var izdot darba atļaujas Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmējiem, ja tās tiek izdotas tikai uzraudzības un statistikas nolūkiem. e) Vai ES–25 dalībvalstis var no jauna ieviest ierobežojumus („drošības klauzula”)? Ja kāda ES–25 dalībvalsts ir pārtraukusi piemērot valsts pasākumus un ir stājusies spēkā darba ņēmēju pilnīgi brīva pārvietošanās atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, tā var lūgt atļauju no jauna ieviest ierobežojumus, ja pastāv nopietnas problēmas tās darba tirgū vai ja pastāv šādi draudi. Komisijai jālemj, kādus ierobežojumus var ieviest un uz cik ilgu laiku. Jebkura dalībvalsts tad var lūgt Padomei atcelt vai grozīt Komisijas lēmumus, un tas jāveic ar kvalificētu balsu vairākumu. Lai gan „drošības klauzulas” ir tikušas ietvertas visos Pievienošanās līgumos, tās nekad nav izmantotas. f) Vai darba tirgū pret mani tiks vērsta diskriminācija? Diskriminācija pilsonības dēļ ir aizliegta. Attiecībā uz piekļuvi darba vietām dalībvalstīm jānodrošina darba ņēmējiem no Bulgārijas un Rumānijas prioritāte pār darba ņēmējiem no trešām valstīm. Dažas darba vietas valsts sektorā var nodrošināt tikai uzņēmējvalsts pilsoņiem. g) Ja es neesmu darba ņēmējs, vai arī tad uz mani attiecas kādi ierobežojumi? Svarīgi norādīt, ka šis pārejas režīms attiecas tikai uz darba ņēmējiem nevis uz pakalpojumu sniegšanas brīvību vai uzņēmējdarbības brīvību studentiem, pensionāriem, tūristiem, utt. (ar zināmiem ierobežojumiem attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas paskaidroti turpmāk). 3. Kas notiks tad, ja es jau strādāju kādā no ES–25 dalībvalstīm? Ja jūs pievienošanās brīdī likumīgi strādājat kādā ES–25 dalībvalstī un jums ir darba atļauja uz 12 mēnešiem vai ilgāku laika periodu, jums būs tieša piekļuve šīs dalībvalsts darba tirgum, bet ne piekļuve darba tirgiem citās ES–25 dalībvalstīs, kuras piemēro valstu pasākumus pārejas režīma laikā. Ja jūs dodaties uz kādu ES–25 dalībvalsti pēc pievienošanās dienas un jums ir minētās valsts darba atļauja uz 12 mēnešiem vai ilgāku laika periodu, tad jums ir tādas pašas tiesības. Savukārt, ja jūs brīvprātīgi atstājat uzņēmējvalsts darba tirgu, jūs zaudējat tiesības piekļūt šās valsts darba tirgum līdz pārejas režīma beigām. 4. Kādi noteikumi attiecas uz maniem ģimenes locekļiem? Tāda Bulgārijas vai Rumānijas darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kurš pirms pievienošanās dienas ir likumīgi strādājis kādas ES–25 dalībvalsts darba tirgū 12 mēnešus vai ilgāku laika periodu, ir tūlītēja piekļuve minētās dalībvalsts darba tirgum. Ja ģimene dodas pie darba ņēmēja pēc pievienošanās dienas, tai ir tiesības piekļūt minētās dalībvalsts darba tirgum pēc tam, kad tā ir uzturējusies šajā valstī 18 mēnešus, vai pēc trīs gadiem no pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem iestājas agrāk. „Ģimenes locekļi” ir darba ņēmēja laulātais(-tā) un viņu bērni, kas vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu vai kas ir apgādājami. 5. Kas ir „lielāku ierobežojumu neuzlikšanas klauzula”? Tas nozīmē, ka ES–25 dalībvalstis nevar uzlikt lielākus ierobežojumus attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju piekļuvi saviem darba tirgiem, nekā tas ir bijis Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā – 2005. gada 25. aprīlī. Tādējādi, ja kādai ES–25 dalībvalstij ir kvota
attiecībā uz Bulgārijas vai Rumānijas darba ņēmējiem, kas noteikta divpusējā nolīgumā 2005. gadā vai agrāk, tā šo kvotu nevar samazināt. 6. Vai es varēšu doties strādāt uz Bulgāriju vai Rumāniju? Ja jūs esat kādas ES–25 dalībvalsts pilsonis, nav nekādu automātisku ierobežojumu attiecībā uz jūsu tiesībām doties strādāt uz Bulgāriju vai Rumāniju. Tomēr ja jūsu dalībvalsts ievieš ierobežojumus Bulgārijas vai Rumānijas pilsoņiem, tad tās var ieviest līdzīgus ierobežojumus darba ņēmējiem no jūsu dalībvalsts. Ja kāda ES–25 dalībvalsts turpina piemērot valstu pasākumus nevis brīvu pārvietošanos atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, tad Bulgārija drīkst izmantot „drošības klauzulu”, lai ieviestu ierobežojumus darba ņēmējiem no Rumānijas, un Rumānija drīkst izmantot „drošības klauzulu”, lai ieviestu ierobežojumus darba ņēmējiem no Bulgārijas, ja ir traucējumi šo valstu darba tirgū (skatīt 2. punkta e) apakšpunktu iepriekš). 7. Kas notiks tad, ja es strādāju kādā uzņēmumā, kas sniedz pakalpojumus Austrijā vai Vācijā? Attiecībā uz Austriju un Vāciju pastāv īpaša „drošības klauzula”, saskaņā ar kuru tās var ierobežot Bulgārijas un Rumānijas uzņēmumu spēju sniegt pakalpojumus, ieskaitot darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos. Tomēr tas attiecas tikai uz ierobežotu nozaru skaitu, piemēram, uz būvniecību un rūpniecisko tīrīšanu, un to var piemērot tikai tad, ja pastāv ievērojami traucējumi šajās pakalpojumu nozarēs, kā arī tikai tikmēr, kamēr Austrija un Vācija piemēro valstu pasākumus saskaņā ar pārejas režīmu. Procedūra ir tāda pati kā attiecībā uz galveno drošības klauzulu, kas izskaidrota 2. punkta e) apakšpunktā. 8. Kādas būs manas sociālā nodrošinājuma tiesības? No pievienošanās dienas personām, kuras pārvietojas Kopienā, tiks piemērota Kopienas sociālā nodrošinājuma shēmu koordinācijas sistēma, kas noteikta Regulā (EEK) Nr. 1408/71 un Nr. 574/72. Tādējādi netiks zaudēta neviena jūsu iemaksa, un uz jums kā parasti attieksies sociālā nodrošinājuma sistēma tajā dalībvalstī, kurā jūs strādājat. 9. Nobeigums Pievienošanās līgumā izklāstītais pārejas režīms ir sarežģīts, taču galvenokārt tādēļ, ka tā piemērošana var būt elastīga. Tas apgrūtina precīzas informācijas sniegšanu, jo katrai ES–25 dalībvalstij jāpieņem lēmums par Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu piekļuvi tās darba tirgum. Iesākumā aicinām ielūkoties Komisijas Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) tīmekļa vietnē, kurā atrodama informācija par darba piedāvājumiem dalībvalstīs.
10. Informācijas avoti • http://europa.eu.int/eures (darba meklēšana) • http://ec.europa.eu/youreurope (informācija par pārvietošanos uz citu dalībvalsti) • http://ec.europa.eu/employment_social/social_security_schemes/index_en.htm (sociālā nodrošinājuma shēmu saskaņošana) • http://ec.europa.eu/enlargement/index.htm (vispārīga informācija par paplašināšanos) • http://ec.europa.eu/europedirect/index_en.htm (vispārīgi jautājumi par ES) • http://ec.europa.eu/employment_social/legis_en.html (Kopienas tiesību akti) • http://ec.europa.eu/enlargement/countries/acceding_en.htm (Pievienošanās līguma teksts)
•
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2002/com2002_0694en01.pdf 2002. gada paziņojums par brīvu pārvietošanos)
(Komisijas