Docstoc

English-Pali PTSWd5

Document Sample
English-Pali PTSWd5 Powered By Docstoc
					         ENGLISH TO PĀLI EXERCISES IN A.K. WARDER’S INTRODUCTION TO PALI
Although the English to Pāli exercises in Warder are based on passages found in the
Dīgha-nikāya, Majjhima-nikāya, and Vinaya-pi aka, there are of course no set “answers” to
Warder’s exercises but, rather, several possible Pāli translations. As such, the translations
given below are only guides or suggestions. I have tried to remain as close as possible to
the Pāli of the original texts (as represented in the PTS editions), but sometimes this has
been modified, partly in order to conform with the grammar and vocabulary covered by
Warder as far as the chapter in question, and partly because Warder sometimes adjusts the
original. I have largely followed Warder’s style of writing Pāli: for example, no capitals at
the beginning of sentences (unless the initial word is a proper noun), no question marks or
quotation marks, ko ci rather than koci, etc.
                                                                                  Justin Meiland

                                                  Exercise 7
         (1) sukha pa isa vedenti.
         (2) mayā dhammo paññatto.
         (3) sama o santu ho hoti.
         (4) mara a dukkha .
         (5) eva me suta / suta m’ eta .
         (6) aha kamma akāsi .
         (7) dāna deti.
         (8) kāyo kilanto.

                                                  Exercise 8
         (1) iminā dvārena pavisanti.
         (2) rājā bhagavanta abhivādetvā nisīdi.
         (3) upasa kamitvā bhagavanta abhivādetvā nisīdi su.
                                                  1
         (4) te upasa kamitvā ime pañhe pucchāmi.
         (5) nivāsetvā patta ādāya gāma pāvisi .
         (6) mā bhavanto eva avacuttha.
         (7) bhava Jotipālo pabbaji.
         (8) gaccha passati.
         (9) na Brahmunā mantemi.
        (10) agāra pāvisi.
        (11) pāna deti.
        (12) bhojana na labhāmi.
        (13) vattha passati.
        (14) senāsanena santu ho hoti.
        (15) sattā dukkha pa isa vedenti.
        (16) upāsakā yena padeso tena āgacchanti.


1
    Canonical Pāli texts tend to say : tyāha   upasa kamitvā (tyāha = te aha ).


                                                       1
2            English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali


                                       Exercise 9
     (1) ete dhammā pahīyanti.
     (2) ajā haññanti.
     (3) brāhma o dissati.
     (4) avijjā pahīyati.
     (5) aya vuccati sama o ti.
     (6) ida vuccati dukkha .
     (7) māla ādāya yena sālā tena upasa kami su.

                                      Exercise 10
     (1) imesa manussāna puttā bhavissanti.
     (2) aha assa dāso.
     (3) bhaya bhavissati.
     (4) (so) dhamma desessati.
     (5) sama o bhavissāmi.
     (6) atthi brāhma assa putto (or: brāhma assa putto hoti).
     (7) rañño sarīra vatthena ve henti.
     (8) aya tassa bhagavato thūpo.
     (9) mayam pi bhagavato sarīrāna bhāga arahāma.

                                      Exercise 11
     (1) ananto loko.
     (2) na ida sukara
     (3) aha kho magga agamāsi
     (4) rājā kumāra addasā.
     (5) phīta nagara ahosi.
     (6) so dhuvo nicco sassato.
     (7) bhagavanta addasāma.
     (8) vācā kantā.
     (9) mama jīvita tena dinna , tassa jīvita mayā dinna .
    (10) pass’ Ānanda, ete atītā viruddhā vipari atā.
    (11) tassa pahūta suva a hoti.

                                      Exercise 12
     (1) adāsi me.
     (2) piyo me Udāyibhaddo kumāro.
     (3) bhagavā patta ādāya gāma pi āya pāvisi.
     (4) nibbānāya dhamma deseti.
     (5) ya assa khamati ta khādati.
     (6) atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami ta Gotamadvāra nāma ahosi.
     (7) ta ki maññasi, mahārāja.
     (8) maya bhavanta Gotama dassanāya idh’ upasa kantā.
     (9) ki āvuso sadda assosi. na kho aha āvuso sadda assosi .
    (10) tassa jīva nikkhamanta na passāma.
                   English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali   3


                                                 Exercise 13
         (1) aya dukkha-nirodho.
         (2) parinibbāna-kālo dāni bhagavato.
         (3) Cundo kammāra-putto pa īta khādaniya pa iyādāpetvā bhagavato kāla
             ārocāpesi: kālo, bhante, ni hita bhattan ti.
         (4) sīho miga-rājā nikkhami.
         (5) atthi aññe dhammā gambhīrā pa ītā ye tathāgato pavedeti.
         (6) ta citta bhāveti.
         (7) rājā brāhma e āmantāpetvā etad avoca: passantu brāhma ā kumāran ti.
         (8) rājā kumāra nisīdāpetvā anusāsati.
         (9) brāhma o puratthimena nagarassa nava agāra kārāpesi.
        (10) mante vācetha.
        (11) aje muñcāpemi.

                                                 Exercise 14
         (1) u hāy’ āsanā pakkāmi .
         (2) sace sama o Gotamo ima parisa āgaccheyya, ima ta pañha
             puccheyyāma.
         (3) ki kareyyāma.
         (4) puññāni kareyya .
         (5) phassa-paccayā vedanā.
         (6) yathā te khameyya tathā ta vyākareyyāsi.
                                        2
         (7) ta āsanena nimanteyyāma.
         (8) canda-ggāho bhavissati.
         (9) n’ atthi ettha kiñ ci.
        (10) brāhma ā brāhma a nagarā pabbājeyyu .

                                                 Exercise 15
         (1) ya aha jānāmi ta tva jānāsi, ya tva jānāsi ta aha jānāmi.
         (2) aha bhagavato bhāsita ājānāmi.
         (3) ya aha vyākarissāmi ta khippam eva ājānissati.
         (4) so aparena samayena ariya dhamma su āti.
         (5) bhagavā patta-cīvara ādāya Rājagaha pi āya pāvisi.
         (6) ala Ānanda, mā soci.
         (7) ime sattā kāya-duccaritena samannāgatā ti pajānāti.
         (8) ta vāca anugga hanto pakkāmi .
         (9) kasmā pan’ eta sama ena Gotamena avyākata .
        (10) tumhe agārasmā anagāriya pabbajitā.

                                                 Exercise 16
aha ce va kho pana sama a Gotama pañha puccheyya , tatra ce ma sama o
Gotamo eva vadeyya: na c’ esa, brāhma a, pañho eva pucchitabbo, eva nām’ esa,
brāhma a, pañho pucchitabbo ti, tena ma aya parisā paribhaveyya: bālo So ada o

2
    This passage appears to be in D I 61 rather than D I 60 as stated in Warder.
4               English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali

                           3
brāhma o avyatto, nāsakkhi sama a Gotama yoniso pañha pucchitun ti. ma ce va
kho pana sama o Gotamo pañha puccheyya, tassa cāha 4 pañhassa veyyākara ena citta
na ārādheyya , tatra ce ma sama o Gotamo eva vadeyya: na c’ esa, brāhma a, pañho
eva vyākātabbo, eva nām’ esa, brāhma a, pañho vyākātabbo ti, tena ma aya parisā
paribhaveyya : bālo So ada o brāhma o avyatto, nāsakkhi sama assa Gotamassa
                                          5
pañhassa veyyākara ena citta ārādhetun ti.
                                              Exercise 17
   (1) imehi pañcahi a gehi samannāgata brāhma ā brāhma a paññāpenti.
   (2) imesa pañcanna a gāna va a hapayāma. ki hi va o karissati.
   (3) ti hatha tumhe, So ada o brāhma o mayā saddhi mantetū ti. eva vutte
So ada o brāhma o bhagavanta etad avoca: ti hatu bhava Gotamo, tu hī bhava
Gotamo hotu. aham eva tesa saha dhammena pa ivacana karissāmī ti. atha kho
So ada o brāhma o te brāhma e etad avoca: mā bhavanto eva avacuttha: apavadat’ eva
bhava So ada o va a apavadati mante, eka sena bhava So ada o sama ass’ eva
Gotamassa vāda anupakkhandatī ti; nāha bho apavadāmi va a vā mante vā ti.
   (4) tena kho pana samayena So ada assa brāhma assa bhāgineyyo A gako nāma
mā avako tassa parisāya nisinno hoti.
   (5) passanti bhonto ima A gaka mā avaka amhāka bhāgineyyan ti. eva bho ti.
   (6) yattha sīla tattha paññā, yattha paññā tattha sīla .
   (7) sīla-paññāna lokasmi agga akkhāyati.

                                              Exercise 18
    eka samaya bhagavā Ko iyesu viharati. atha kho Pu o ca Ko iyaputto govatiko
acelo ca Seniyo kukkuravatiko yena bhagavā ten’ upasa kami su. upasa kamitvā Pu o
Ko iyaputto govatiko bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi. acelo pana Seniyo
kukkuravatiko bhagavatā saddhi sammodi. sammodanīya katha sārā īya vītisāretvā
kukkuro va palikujjitvā ekamanta nisīdi. ekamanta nisinno kho Pu o Ko iyaputto
govatiko bhagavanta etad avoca:
    aya , bhante, acelo Seniyo kukkuravatiko dukkarakārako. tassa ta kukkuravata
dīgharatta samādi a . tassa ko abhisamparāyo ti.
    ala , Pu a, ti hat’ eta . mā ma eta pucchī ti. […] api ca te aha vyākarissāmi.
idha, Pu a, ekacco kukkuravata bhāveti paripu a . so kukkuravata bhāvetvā
paripu a , kukkurasīla bhāvetvā paripu a , kukkuracitta bhāvetvā paripu a ,
kukkurākappa bhāvetvā paripu a , param mara ā kukkurāna sahavyata upapajjati.
sace kho pan’ assa eva di hi hoti: iminā ’ha sīlena vā vatena vā devo bhavissāmī ti, sā
’ssa hoti micchādi hī ti.
                                     Exercise 19
    kullūpama vo, bhikkhave, dhamma desessāmi nitthara atthāya, no gaha atthāya.
seyyathā pi puriso maggappa ipanno. so passeyya mahanta udaka ava , orima tīra
sāsa ka sappa ibhaya , pārima tīra khema appa ibhaya ; na c’ assa nāvā setu vā
apārā pāra gamanāya. tassa evam assa:
3
  nāsakkhi = na asakkhi.
4
  cāha = ca aha .
5
  This passage is in D I 117–18 rather than D I 118 as stated in Warder.
               English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali                       5


    aya kho mahā udaka avo, orimañ ca tīra sāsa ka sappa ibhaya , pārima tīra
khema appa ibhaya ; n’ atthi ca nāvā setu vā apārā pāra gamanāya. ya nūnāha
ti aka hasākhāpalāsa sa ka hitvā, kulla bandhitvā, ta kulla nissāya sotthinā
pāra uttareyyan ti.
    atha kho so puriso ti aka hasākhāpalāsa sa ka hitvā, kulla bandhitvā, ta kulla
nissāya, sotthinā pāra uttareyya. tassa ti assa pāra gatassa evam assa:
    bahukāro kho me aya kullo. ya nūnāha ima kulla sīse āropetvā pakkameyyan
ti.
    ta ki maññatha, bhikkhave. api nu so puriso eva kārī tasmi kulle kiccakārī assā ti.
    no h’ eta , bhante.
    idha, bhikkhave, tassa purisassa ti assa pāra gatassa evam assa:
    […] ya nūnāha ima kulla thale ussādetvā pakkameyyan ti.
    eva kārī kho so, bhikkhave, puriso tasmi kulle kiccakārī assa. evam eva kho,
bhikkhave, kullūpamo mayā dhammo desito nitthara atthāya, no gaha atthāya. kullūpama
vo, bhikkhave, ājānantehi dhammā pi vo pahātabbā pag eva adhammā ti.
                                           Exercise 20
    tena kho pana samayena Vesālī iddhā c’ eva hoti phītā ca. Ambapālī ga ikā abhirūpā
hoti pāsādikā paramāya va apokkharatāya samannāgatā. padakkhi ā nacce ca gīte ca
vādite ca. abhisa ā atthikāna manussāna paññāsāya ratti gacchati, tāya ca Vesālī
bhiyyoso mattāya upasobhati.
    atha kho Rājagahako negamo Vesāli agamāsi kenacid eva kara īyena. addasa kho
Vesāli iddha ca phīta ca, Ambapāli ca ga ika , tāya ca Vesāli bhiyyoso mattāya
               6
upasobhita . atha kho negamo Rājagaha paccāgacchi. yena rājā Māgadho Seniyo
Bimbisāro ten’ upasa kami, upasa kamitvā etad avoca:
    Vesālī, deva, iddhā c’ eva phītā ca, tāya ca Vesālī bhiyyoso mattāya upasobhati. sādhu,
deva, mayam pi ga ika vu hāpeyyāmā ti.
    tena hi, bha e, tādisi kumāri jānātha ya tumhe ga ika vu hāpeyyāthā ti.
    tena kho pana samayena Rājagahe Sālavatī nāma kumārī abhirūpā hoti pāsādikā
paramāya va apokkharatāya samannāgatā. atha kho negamo Sālavati kumāri ga ika
vu hāpesi. atha kho Sālavatī na cirass’ eva padakkhi ā ahosi nacce ca gīte ca vādite ca.
abhisa ā atthikāna manussāna satena ratti gacchati. atha kho Sālavatī na cirass’ eva
gabbhinī ahosi. atha kho Sālavatiyā etad ahosi:
    itthī kho gabbhinī purisāna amanāpā. sace ma ko ci jānissati Sālavatī gabbhinī ti,
sabbo me sakkāro parihāyissati. ya nūnāha gilānā ti pa ivedeyyan ti.
    atha kho Sālavatī dovārika ā āpesi:
    mā, bha e dovārika, ko ci puriso pāvisi. yo ma pucchati, gilānā ti pa ivedehī ti.
    eva , ayye ti kho so dovāriko Sālavatiyā ga ikāya paccassosi.

                                           Exercise 21
    atha kho Sālavatī ga ikā tassa gabbhassa paripāka anvāya putta vijāyi. atha kho
Sālavatī dāsi ā āpesi:
    handa, je, ima dāraka kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā sa kārakū e cha ehī ti.

6
 The Cha hasa gāyana (Burmese edition of the Pāli canon produced for the Sixth Buddhist Council of
1956, CD-Rom version) gives upasobhanti .
6                 English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali


    […] tena kho pana samayena Abhayo nāma rājakumāro kālass’ eva rājupa hāna
gacchanto addasa ta dāraka kākehi sampariki a . disvāna manusse pucchi:
    ki eta , bha e, kākehi sampariki an ti
    dārako, devā ti.
    jīvati, bha e ti.
    jīvati, devā ti.
    tena hi, bha e, ta dāraka amhāka antepura netvā dhātīna detha posetun ti.
    […] tassa jīvatī ti Jīvako ti nāma aka su. kumārena posāpito ti Komārabhacco ti
nāma aka su. atha kho Jīvako Komārabhacco na cirass’ eva viññuta pāpu i. […] atha
kho tassa etad ahosi:
    imāni kho rājakulāni na sukarāni asippena upajīvitu . ya nūnāha sippa
sikkheyyan ti.
    tena kho pana samayena Takkasilāya disāpāmokkho vejjo pa ivasati. atha kho Jīvako
Komārabhacco yena Takkasilā tena pakkāmi. anupubbena yena Takkasilā, yena so vejjo
ten’ upasa kami; upasa kamitvā ta vejja etad avoca:
    icchām’ aha , ācariya, sippa sikkhitun ti.
    […] atha kho Jīvako bahu ca ga hāti lahu ca ga hāti. […] sattanna vassāna
accayena Jīvakassa etad ahosi:
                                                   7
    aha kho bahu ga hāmi. […] na-y-imassa sippassa anto paññāyati. kadā imassa
sippassa anto paññāyissatī ti.
    atha kho Jīvako yena so vejjo ten’ upasa kami. […]
    tena hi, bha e Jīvaka, kha itti ādāya Takkasilāya samantā yojana āhi anto ya kiñ
ci abhesajja passeyyāsi ta āharā ti.
    eva , ācariyā ti […] āhi anto na kiñ ci abhesajja addasa. […]
    na kiñ ci abhesajja addasan ti.
    sikkhito ’si, bha e Jīvaka, ala te ettaka jīvikāyā ti.

                                                Exercise 22

                                                (Free essay)


                                                Exercise 23
    atha kho so ja ilo kālass’ eva vu hāya yena so satthavāso ten’ upasa kami.
upasa kamitvā addasa tasmi satthavāse dahara kumāra cha ita . disvān’ assa etad
ahosi:
    na kho ta pa irūpa ya me pekkhamānassa manussabhūto kāla kareyya. ya
nūnāha ima dāraka assama netvā poseyyan ti.
    atha kho so ja ilo ta        dāraka       assama     netvā posesi. yadā so dārako
dasavassuddesiko hoti, atha kho tassa ja ilassa janapade kañ cid eva kara īya uppajji. atha
kho so ja ilo ta dāraka etad avoca:
     icchām’ aha , tāta, janapada gantu . aggi paricareyyāsi; mā ca te aggi nibbāyi.
sace te aggi nibbāyeyya, aya vāsī imāni ka hāni ida ara isahita . aggi nibbattetvā

7
    An example of the hiatus between “a” and “i” being bridged by “y”. See Warder p.255.
             English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali            7


aggi paricareyyāsī ti.
    atha kho so ja ilo ta dāraka eva anusāsitvā janapada agamāsi. tassa
khi āpasutassa aggi nibbāyi. atha kho tassa dārakassa etad ahosi:
    pitā kho ma eva avaca: aggi , tāta, paricareyyāsi […] aggi paricareyyāsī ti. ya
nūnāha aggi nibbattetvā aggi paricareyyan ti.
    atha kho so dārako ara isahita vāsiyā tacchi, app eva nāma aggi adhigaccheyyan ti.

                                        Exercise 24
     tena kho pana samayena Sākete se hibhariyāya sattavassiko sīsābādho hoti. bahū
mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhi su āroga kātu . bahu hirañña ādāya
agama su. atha kho Jīvako Komārabhacco Sāketa pavisitvā manusse pucchi:
     ko, bha e, gilāno. ka tikicchāmī ti
     etissā, ācariya, se hibhariyāya sattavassiko sīsābādho. gaccha, ācariya, se hibhariya
tikicchāhī ti.
     atha kho Jīvako yena se hissa nivesana ten’ upasa kami, upasa kamitvā dovārika
ā āpesi:
     gaccha, bha e dovārika, se hibhariyāya pāvada: vejjo, ayye, āgato; so ta da hukāmo
ti.
     eva , ācariyā ti kho so dovāriko Jīvakassa Komārabhaccassa pa isu itvā yena
se hibhariyā ten’ upasa kami. upasa kamitvā se hibhariya etad avoca:
     vejjo, ayye, āgato; so ta da hukāmo ti.
     kīdiso, bha e dovārika, vejjo ti.
     daharako, ayye ti.
     ala , bha e dovārika, ki me daharako vejjo karissati. bahū mahantā disāpāmokkhā
vejjā āgantvā nāsakkhi su āroga kātu . bahu hirañña ādāya agama sū ti.
     atha kho so dovāriko […] se hibhariya etad avoca:
     vejjo, ayye, evam āha: mā kira, ayye, pure kiñ ci adāsi. yadā ārogā ahosi tadā ya
iccheyyāsi ta dajjeyyāsī ti.
     tena hi, bha e dovārika, vejjo āgacchatū ti.

                                        Exercise 25
    tena kho pana samayena rañño Pajjotassa pa urogābādho hoti. bahū mahantā
disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhi su āroga kātu . bahu hirañña ādāya
agama su. atha kho rājā Pajjoto rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa santike dūta
pāhesi:
    mayha kho tādiso ābādho, sādhu devo Jīvaka vejja ā āpetu, so ma tikicchissatī
ti.
    atha kho rājā Bimbisāro Jīvaka ā āpesi:
    gaccha, bha e Jīvaka, Ujjeni ; rājāna Pajjota tikicchāhī ti.
    eva devā ti kho Jīvako rañño Bimbisārassa pa isu itvā Ujjeni gantvā yena rājā
Pajjoto ten’ upasa kami, upasa kamitvā rañño Pajjotassa vikāra sallakkhetvā rājāna
Pajjota etad avoca:
    sappi , deva, nippacissāmi. ta devo pivissatī ti.
    ala , bha e Jīvaka. ya te sakkā vinā sappinā āroga kātu ta karohi. jeguccha
me sappi, pa ikkūlan ti.
    atha kho Jīvakassa etad ahosi:
8                  English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali


    imassa kho rañño tādiso ābādho na sakkā vinā sappinā āroga kātu . ya nūnāha
sappi nippaceyya kasāvava a kasāvagandha kasāvarasan ti.
    atha kho Jīvako nānābhesajjehi sappi nippaci kasāvava a kasāvagandha
kasāvarasa . atha kho Jīvakassa etad ahosi:
    imassa kho rañño sappi pīta pari āmenta uddeka dassati. ca o ’ya rājā ;
ghātāpeyyāti ma . ya nūnāha pa igacc’ eva āpuccheyyan ti.
    atha kho Jīvako yena rājā Pajjoto ten’ upasa kami, upasa kamitvā rājāna Pajjota
etad avoca:
    maya kho, deva, vejjā nāma tādisena muhuttena mūlāni uddharāma bhesajjāni
sa harāma. sādhu devo vāhanāgāresu ca dvāresu ca ā āpetu: yena vāhanena Jīvako icchati
tena vāhanena gacchatu, yena dvārena icchati tena dvārena gacchatu, ya kāla icchati ta
kāla gacchatu, ya kāla icchati ta kāla pavisatū ti.

                                             Exercise 26
    tena kho pana samayena rañño Pajjotassa Bhaddavatikā nāma hatthinikā
paññāsayojanikā hoti. atha kho Jīvako rañño Pajjotassa sappi upanāmesi: kasāva devo
pivatū ti. atha kho Jīvako rājāna Pajjota sappi pāyetvā hatthisāla gantvā
Bhaddavatikāya hatthinikāya nagaramhā nippati. atha kho rañño Pajjotassa ta sappi pīta
pari āmenta uddeka adāsi. atha kho rājā Pajjoto manusse etad avoca:
    du hena, bha e, Jīvakena sappi pāyito ’mhi. tena hi, bha e, Jīvaka vejja vicinathā
ti.
    Bhaddavatikāya, deva, hatthinikāya nagaramhā nippatito ti.
    tena kho pana samayena rañño Pajjotassa Kāko nāma dāso sa hiyojaniko hoti,
amanussena pa icca jāto. atha kho rājā Pajjoto Kāka dāsa ā āpesi:
    gaccha, bha e Kāka, Jīvaka vejja nivattehi: rājā ta , ācariya, nivattāpetī ti. ete kho,
bha e Kāka, vejjā nāma bahumāyā. mā c’ assa kiñ ci pa iggahesī ti.
    atha kho Kāko dāso Jīvaka antarāmagge Kosambiya sambhāvesi pātarāsa
karonta . atha kho Kāko dāso Jīvaka etad avoca:
    rājā ta , ācariya, nivattāpetī ti.
    āgamehi, bha e Kāka, yāva bhuñjāma. handa, bha e Kāka, bhuñjassū ti.
    ala , ācariya, raññ’ amhi ā atto: ete kho, bha e Kāka, vejjā nāma bahumāyā, mā c’
assa kiñci pa iggahesī ti.
    tena kho pana samayena Jīvako nakhena bhesajja olumpetvā āmalaka ca khādati
pānīya ca pivati. atha kho Jīvako Kāka dāsa etad avoca:
    handa, bha e Kāka, āmalaka ca khāda pānīya ca pivassū ti.

                                             Exercise 27
    1. atha kho Kāko dāso: aya kho vejjo āmalaka ca khādati pānīya ca pivati, na
arahati kiñ ci pāpaka hotun ti, upa hāmalaka ca khādi pānīya ca apāyi. tassa ta
                              8
upa hāmalaka khāyita tatth’ eva nicchāresi. atha kho Kāko dāso Jīvaka etad avoca:
    atthi me, ācariya, jīvitan ti.
    mā, bha e Kāka, bhāyi, tva c’ eva ārogo bhavissasi. ca o rājā, so rājā ghātāpeyyāti
ma , tenāha na nivattāmī ti.
    Bhaddavatika hatthinika Kākassa niyyādetvā yena Rājagaha tena pakkāmi.

8
    khādita   is also possible.
                English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali                              9


anupubbena yena Rājagaha yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten’ upasa kami.
upasa kamitvā rañño etam attha ārocesi.
    su hu, bha e Jīvaka, akāsi yam pi na nivatto. ca o so rājā, ghātāpeyyāti tan ti.
    atha kho rājā Pajjoto ārogo samāno Jīvakassa santike dūta pāhesi: āgacchatu Jīvako,
vara dassāmī ti.
   2. ya kho panāya parisā paribhaveyya yaso pi tassa hāyetha, yassa kho pana yaso
hāyetha bhogā pi tassa hāyeyyu .

                                               Exercise 28
1. dve ’me, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. katame dve. yo cāya kāmesu
kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasa hito, yo cāya
attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasa hito. ete kho, bhikkhave, ubho ante
anupagamma, majjhimā pa ipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukara ī ñā akara ī
upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya sa vattati. katamā ca sā, bhikkhave,
majjhimā pa ipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukara ī ñā akara ī upasamāya
abhiññāya sambodhāya nibbānāya sa vattati. ayam eva ariyo a ha giko maggo,
seyyathīda : sammādi hi, sammāsa kappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo,
sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
2. Makkhali Gosālo ma etad avoca:
    n’ atthi mahārāja hetu n’ atthi paccayo sattāna sa kilesāya, ahetu-apaccayā sattā
sa kilissanti. n’ atthi hetu, n’ atthi paccayo sattāna visuddhiyā, ahetu-apaccayā sattā
                                                                       9
visujjhanti. n’ atthi attakāro, n’ atthi parakāro, n’ atthi purisakāro, n’ atthi bala , n’ atthi
viriya , n’ atthi purisathāmo, n’ atthi purisaparakkamo. sabbe sattā sabbe pā ā sabbe bhūtā
sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisa gatibhāvapari atā chass’ evābhijātīsu sukhadukkha
pa isa vedentī ti.
3. Ajito Kesakambalī ma etad avoca:
    n’ atthi, mahārāja, dinna , n’ atthi yi ha , n’ atthi huta . n’ atthi sukatadukka āna
                                                  10
kammāna phala vipāko. n’ atthi paro loko. n’ atthi mātā, n’ atthi pitā, n’ atthi sattā
opapātikā. n’ atthi loke sama abrāhma ā sammaggatā, sammāpa ipannā, ye imañ ca loka
parañ ca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedenti. cātummahābhūtiko aya puriso.
yadā kāla karoti, pathavī pathavikāya anupeti anupagacchati, āpo āpokāya anupeti
anupagacchati, tejo tejokāya anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāya anupeti
                                                                            11
anupagacchati, ākāsa indriyāni sa kamanti. […] bālo ca pa ito ca kāyassa bhedā
ucchijjanti vinassanti, na honti param mara ā ti.

                                               Exercise 29
    eka yeva nu kho, bhante, bhagavā saññagga paññāpeti, udāhu puthū pi saññagge
paññapetī ti.
    ekam pi kho aha , Po hapāda, saññagga paññāpemi, puthū pi saññagge paññāpemī
ti.

9
  The original text actually reads : n’ atthi attakāre, n’ atthi parakāre, n’ atthi purisakāre. These
nominative singular forms in –e are remnants of an Eastern dialect. See Geiger § 80.1 and Oberlies § 30.1.
10
   Warder omits the phrase before this : “there is no this world”, n’ atthi aya loko.
11
   Again, the original text has the Eastern forms in –e for the nominative singular : bāle ca pa ite ca.
10            English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali


    yathā katha pana, bhante, bhagavā ekam pi saññagga paññāpeti, puthū pi saññagge
paññāpetī ti.
    yathā yathā kho, Po hapāda, nirodha phusati, tathā tathā ’ha saññagga paññāpemi.
eva kho aha , Po hapāda, ekam pi saññagga paññāpemi, puthū pi saññagge paññāpemī
ti.
    saññā nu kho, bhante, pa hama uppajjati, pacchā ñā a , udāhu ñā a pa hama
uppajjati, pacchā saññā, udāhu saññā ca ñā añ ca apubba acarima uppajjantī ti.
    saññā kho, Po hapāda, pa hama uppajjati, pacchā ñā a , saññuppādā ca pana
ñā uppādo hoti. so eva pajānāti: idappaccayā kira me ñā a udapādī ti. iminā p’ eta ,
Po hapāda, pariyāyena veditabba : yathā saññā pa hama uppajjati, pacchā ñā a ,
saññuppādā ca pana ñā uppādo hotī ti.
    saññā nu kho, bhante, purisassa attā, udāhu aññā saññā añño attā ti.
    kim pana tva , Po hapāda, attāna paccesī ti.
    o ārika     kho aha , bhante, attāna          paccemi rūpi       cātummahābhūtika
kaba i kārāhārabhakkhan ti.
    o āriko ca hi te, Po hapāda, attā abhavissa rūpī cātummahābhūtiko kaba i kārāhāra-
bhakkho, eva santa kho te, Po hapāda, aññā va saññā bhavissati añño attā. tad iminā p’
eta , Po hapāda, pariyāyena veditabba yathā aññā va saññā bhavissati añño attā. ti hat’
evāya , Po hapāda, o āriko attā rūpī cātummahābhūtiko kaba i kārāhāra-bhakkho, atha
imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti, aññā va saññā nirujjhanti. iminā pi kho eta ,
Po hapāda, pariyāyena veditabba yathā aññā va saññā bhavissati añño attā ti.

                                        Exercise 30
     manomaya kho aha , bhante, attāna paccemi sabba gapacca gi ahīnindriyan ti.
     manomayo ca hi te, Po hapāda, attā abhavissa sabba gapacca gī ahīnindriyo, eva
santam pi kho te, Po hapāda, aññā va saññā bhavissati añño attā. tad iminā p’ eta ,
Po hapāda, pariyāyena veditabba yathā aññā va saññā bhavissati añño attā. ti hat’
evāya , Po hapāda, manomayo attā sabba gapacca gī ahīnindriyo, atha imassa purisassa
aññā va saññā uppajjanti, aññā va saññā nirujjhanti. iminā pi kho eta , Po hapāda,
pariyāyena veditabba yathā aññā va saññā bhavissati añño attā ti.
     arūpi kho aha , bhante, attāna paccemi saññāmayan ti.
     arūpī ca hi te, Po hapāda, attā abhavissa saññāmayo […] aññā va saññā bhavissati añño
attā […] ti.
     sakkā pan’ eta , bhante, mayā ñātu : saññā purisassa attā ti vā aññā saññā añño attā ti
vā ti.
     dujjāna kho eta , Po hapāda, tayā aññadi hikena […] ti.
     sac’ eta , bhante, mayā dujjāna aññadi hikena […] kim pana, bhante, sassato loko.
idam eva sacca mogham aññan ti.
     avyākata kho eta , Po hapāda, mayā: sassato loko. idam eva sacca mogham aññan
ti.
     kim pana, bhante, asassato loko […] ti.
     avyākata […] ti.
     kim pana, bhante, antavā […] avyākata […] anantavā […] avyākata […] ti.
     kim pana, bhante, ta jīva ta sarīra . idam eva sacca mogham aññan ti.
     avyākata […] ti.
     kim pana, bhante, añña jīva añña sarīra […] ti.
             English to Pāli Exercises in A.K. Warder’s Introduction to Pali      11


    etam pi kho, Po hapāda, mayā avyākata […] ti.
    […] hoti tathāgato param mara ā […] avyākata […] na hoti tathāgato param mara ā
[…] avyākata […] hoti ca na ca hoti tathāgato param mara ā […] n’ eva hoti na na hoti
tathāgato param mara ā […] ti.
    etam pi kho, Po hapāda, mayā avyākata […] ti.
    kasmā, bhante, bhagavatā avyākatan ti.
    na h’ eta , Po hapāda, atthasa hita na dhammasa hita […] na nibbānāya
sa vattatī ti.
    kim pana, bhante, bhagavatā vyākatan ti.
    ida dukkhan ti, Po hapāda, mayā vyākata . aya dukkhasamudayo ti […], aya
dukkhanirodho ti […], aya dukkhanirodhagāminī pa ipadā ti kho, Po hapāda, mayā
vyākatan ti.


                                     REFERENCES
Cha hasa gāyana tipi aka. 1997. CD-ROM. Igatpuri, Vipassana Research Institute.
W. Geiger. 1994. A Pāli Grammar. Translated by B. Ghosh. Revised and edited by K.R.
   Norman. Oxford, The Pali Text Society.
T. Oberlies. 2001. Pāli: A Grammar of the Language of the Theravāda Tipi aka. Berlin,
   Walter de Gruyter.
A.K. Warder. 1991 (third edition). Introduction to Pali. Oxford, Pali Text Society.

				
DOCUMENT INFO
Shared By:
Categories:
Stats:
views:15
posted:3/9/2010
language:English
pages:11
Description: English-Pali PTSWd5