Docstoc

An overview of human papillomaviruses and current vaccine strategies

Document Sample
An overview of human papillomaviruses and current vaccine strategies Powered By Docstoc
					An overview of human
papillomaviruses and current
vaccine strategies


14.05.09.           Jeļena Kromāne
                    Jeļena Vasiļevska
Zinātniskā raksta autori:

   M Gnanamony (Klīniskās virusoloģijas
    nodaļa)
   A Peedicayil (Dzemdniecības un
    ginekoloģijas nodaļa)
   P Abraham (Klīniskās virusoloģijas nodaļa)
HPV (human papillomavirus)
Cilvēka papilomas vīruss
   Cilvēka papilomas vīrusa infekcija ir svarīgs
    riska faktors intraepitēliālā cervikālā vēža
    attīstībā;
   HPV vīrus inficē ādas un gļotādas bazālo
    epitēliju;
   HPV vīrusam izšķir augstā riska grupas (16,
    18, 31, 33, 35, 39, 45, 51, 52, 56, 58, 59, 68,
    73, 82) un zemā riska grupas (6, 11, 40, 42,
    43, 44, 54, 61, 70, 72, 81, un CP6108)
   Visizplatītākie ir HPV 16 un 18 tips.
HPV apraksts:
   HPV vīrus pieder pie Papillomaviridae
    dzimtas;
   Vīrusa daļiņas diametrs ir 55 nm, membrānas
    apvalka nav, gredzenveida dsDNS,
    apmēram, 8 Kbp gara
   Vīrusam ir ārējais ikosaedrisks kapsīds, kas
    sastāv no diviem strukturāliem proteīniem L1
    un L2;
   Ir seši agrīnie proteīni (E1, E2, E4, E5, E6 un
    E7) un divi vēlīnie proteīni (L1, L2)
   E1 un E2 gēni ir iekļauti vīrusa replikācijas procesā, arī
    E2 spēlē svarīgu represora lomu E6 un E7 gēnu
    ekspresijā;
   E1-E4 sagrauj keratīna citoplazmātisko tīklu, arī E4
    proteīns sekmē saimnieka šūnas cikla regulēšanas
    kontroli;
   E5 proteīns piedalās šūnas transformācijas procesā un
    arī spēlē nozīmīgu lomu vīrusa replikācijā;
   E6 un E7 proteīni piedalās cervikālu šūnu ļaundabīgas
    transformācijas procesā
   E6 veido kompleksu ar p53 proteīnu (šūnu cikla
    regulators). p53 inaktivācija noved pie saimniekšūnas
    cikla kontroles traucējumiem, kas savukārt var novest
    pie šūnas apoptozes
Epidemioloģija
   Cilvēku papilomas vīrus izplatās dzimumkontaktu rezultātā, arī ir
    pieļauts, ka to var iegūt tiešā kontaktā ar slima cilvēka ādu;
   Kā riska faktors dzemdes kakla vēža attīstībai ir pavājināta šūnu
    imunitāte (piemēram, HIV gadījumā)
   Kā otro riska faktoru var minēt augstā riska tipa HPV vīrusa
    persistenci;
   Arī būtisks kofaktors dzemdes kakla vēža attīstībā ir ilglaicīga
    orālo kontracepcijas līdzekļu lietošana;
   HPV vīrusa lielāka izplatīšanas ir saistīta ar lielu partneru skaitu,
    citu venērisko slimību klātbūtni un arī tas, ka ir samazinājies
    vecums tiem, kas pirmoreiz stājās dzimumattiecībās;
Epidemioloģija

   Vairāki pētījumi Indijā parādīja, ka papilomas
    vīrusa galvenie tipi ir HPV 16 un HPV 18, ir
    arī citi onkogēnie tipi, bet 16 un 18 ir
    visizplatītākie un tiek pavadīti ar 52, 33, 58,
    35, 31, 45, 51 un 56.
   HPV 16 izšķir piecas filoģenētiskas klases: E
    (European), As (Asian), AA (Asian-
    American), Af1 (African-1), Af2 (African-2).
    Indijas populācijai lielāka izplatība ir E
    varianta klasei (92%)
Patogenēze
   HPV inficē bazālu cervikāla zvīņaina epitēlija
    slāni caur vieglu nobrāzumu vai traumu;
   Vīrus iekļūst šūnas iekšā, piesaistoties pie tās
    virsmas heparīna sulfāta receptora;
   Vīrusa dzīves cikls ir atkarīgs no saimnieka
    epitēlija šūnas diferenciācijas, bazālajā
    epitēlija slānī vīrusa genoms ir episomals un
    tam ir zems kopiju skaits.
   Agrīnais proteīns E1 kopā ar E2 izraisa
    replikācijas procesu,
   Šajā etapā E6 un E7 onkogēnu proteīnu ekspresija
    tiek kontrolēta ar E2 proteīnu, kurš darbojas kā
    transkripcijas gēns- represors;
    Noteiktajos epitēlija slāņos vīrus pārslēdzās no teta
    replikācijas mehānisma uz ripojošā gredzena
    replikācijas mehānismu, rezultātā rodas liels
    daudzums vīrusa DNS kopiju;
    Šajā stadijā vīrusa DNS integrējas saimniekšūnas
    hromosomā. Tas noārda E2 un noved pie pārliekas
    E6 un E7 onkoproteīnu sintēzes;
   Tas sekmē epitēliālo šūnu pārveidi par
    ļaundabīgam.
Laboratorijas diagnostika

        Citoloģija un histoloģija:
    1.     Onkocitoloģiskās uztriepes analīze uzrāda normai
           neatbilstošu šūnu klātbūtni un ir daudzu dzemdes kakla
           skrīninga programmu bāzes metode visā pasaulē. Šo
           metodi izstrādāja patologs Dr. George Papanicolaou,
           kura vārdā tā tiek dēvēta vairākās valodās (PAP smear).
           Metodei ir trūkumi – zema jutība un pseidonegatīvi
           rezultāti.
    2.     Kolposkopija - diagnostiska procedūra, kuras gaitā,
           izmantojot etiķskābi vai dažkārt arī Lugola tinktūru,
           vizuāli novērtē sievietes dzemdes kaklu, t.i., pārbauda
           šūnu atbilstību normai.
Laboratorijas diagnostika

   HPV DNS detektēšana: pašreiz pielietotas metodes
    ir HC2 (hybrid capture second generation) metode
    ļauj detektēt 13 riska tipa HPV, tā balstās uz
    hibridizācijas/signāla amplifikācijas principu,
    izmantojot hemiluminiscenci detektē HPV.
   PCR (polymerase chain reaction). Vairāki PCR
    protokoli izmanto GP5/6, MY09/11 un to modificētu
    PGMY09/11 praimerus, amplificējot plašu HPV
    spektru. Real Time PCR ļauj kvantitatīvi diagnoscēt
    HPV vīrusu.
Laboratorijas diagnostika

   Pētījumi parādīja, ka ir saistība starp HVP
    DNS klātbūtni asins serumā un dzemdes
    kakla vēža vēlīno stadiju ar metastāzēm
Imunoloģija

   70% sievietēm inficējoties pēc 8 mēnešiem
    izveidojas antivielas;
   Daži pētījumi rāda, ka sievietēm, kurām
    detektēja antivielas 5.7 reižu biežāk novērots
    progress pret HPV
Ārstēšana
   Ārstēšanas variants ir atkarīgs no slimības
    stadijas;
   Ne agresīvi bojājumi tiek ārstēti ar
    krioterapijas, lāzera terapijas, aukstas
    sarecēšanas un diatermijas vai izgriešanas
    metodes palīdzību;
   Agrīnās vēža stadijas tiek ārstētas ar radikālu
    histerektomiju un iekšējo/ārējo staru terapiju;
   Progresīvu vēža stadiju ārstē ar iekšējo/ārējo
    staru terapiju un ar ķīmijterapiju.
Profilakse

   Ir izveidoti divi vakcīnas tipi: profilaktiskā un
    terapeitiskā
   Profilaktiskā vakcinācija aizsarga neitralizējot
    antivielu, nodrošina ilgstošu aizsardzību
   Terapeitiskā vakcinācija iznīcina inficētas
    šūnas, lai izveidotu vakcīnu izmantoja E6 un
    E7 proteīnus. Šiem proteīniem obligāti jābūt
    uz inficētas šūnas virsmas, tāpēc uzdevums
    ir ‘’iemācīt’’ šūnas-killerus atrast šos
    proteīnus.
Secinājumi:

   Cilvēka papilomas vīruss ir plaši izplatīta
    seksuāli transmisīva slimība;
   Vīrus var sekmēt dzemdes kakla vēža
    rašanos, kurš ir ļoti izplatīts starp sievietēm
    Indijā;
   25% dzemdes kakla vēža gadījumu ir
    reģistrēti Indijā;
   Ir ļoti svarīgi veikt veselības profilakses
    pasākumus, veicot dzemdes kakla vēža
    skrīningu un HPV detektēšanu.
Paldies par uzmanību!

				
DOCUMENT INFO
Shared By:
Categories:
Tags:
Stats:
views:11
posted:10/26/2012
language:Unknown
pages:17
Jun Wang Jun Wang Dr
About Some of Those documents come from internet for research purpose,if you have the copyrights of one of them,tell me by mail vixychina@gmail.com.Thank you!