Saist not Mersraga ostas noteikumi

Document Sample
Saist not Mersraga ostas noteikumi Powered By Docstoc
					                                    Talsu rajona
                             ROJAS NOVADA DOME
                               Reģ. Nr. 90002644930
   Zvejnieku iela 3, Roja,Rojas pagasts, Rojas novads, Talsu raj., Latvija, LV 3264
      Fakss: +371 63232054, Tālrunis:+371 63232050, e - pasts: roja@roja.lv
                                                   Saistošie noteikumi Nr.4/2009

                           Mērsraga ostas noteikumi
                                        Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām”
                         43.panta 13.punktu un Likuma par ostām 6.panta pirmo daļu


                        Pieņemti 2009.gada 10.februārī, Protokols Nr.2,lēmums Nr.19

                                           Reģistrēti RAPLM ar kārtas Nr._________


                                  1. Vispārējā daļa

      1. Mērsraga ostas noteikumi nosaka Mērsraga ostas iekšējo kārtību un
kuģošanas drošību Mērsraga ostas akvatorijā.

        2. Noteikumos lietotie termini:
        2.1.galvenais kuģu ceļš - kanāls kuģu ienākšanai Mērsraga ostā (no
pieņemšanas bojas līdz pirmajai piestātnei);
        2.2. piestāšanās josla pie piestātnēm - ūdens virsma un ūdens tilpnes gultnes
daļa, ko pie piestātnes aizņem kuģis un kravas operācijām izmantojamās liellaivas,
peldošie krāni u.c., bet ne šaurāka par 20 m;
        2.3. piestātnes lietotājs - piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs;
        2.4. piestātnes (termināļa) ekspluatācijas noteikumi - piestātnes pasē noteiktie
ekspluatācijas parametri, noteikumi;
        2.5. ostas kapteinis – ostas pārvaldes amatpersona, kura saņem, reģistrē un
pārbauda kuģa kapteiņa vai aģenta iesniegtos 3.nodaļā noteiktos dokumentus un kārto
ostas formalitātes;
        2.6. mazais kuģis – kuģis, kura garums ir mazāks par 20 m;
        2.7. apdzīvota vieta - teritorija, kurā atrodas dzīvojamās vai publiskās ēkas
(skolas, slimnīcas un tamlīdzīgi);
        2.8. kuģa aģents – juridiska persona, kas atbilst Ministru kabineta noteiktiem
profesionāliem kritērijiem un prasībām, un, kurš noslēdzis sadarbības līgumu ar ostas
pārvaldi par ostas maksu un pakalpojumu maksāšanas kārtību. Kuģa aģents ostā
pārstāv kuģa īpašnieka intereses atbilstoši viņa noteiktajam pilnvarojumam. Ostas
formalitātes kārto kuģa aģentu darbinieki, kas nokārtojuši profesionālo zināšanu
pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta prasībām;
       2.9. ostas klienti – kravu saņēmēji, nosūtītāji, to pilnvarotie pārstāvji –
ekspeditori, kuģu īpašnieki, to pilnvarotie pārstāvji – kuģu aģenti un citas personas,
kuras uz tiesiska pamata izmanto ostas pārvaldes un licencēto uzņēmējsabiedrību
pakalpojumus, bet kurām ostā nav savas teritorijas.

       3. Noteikumos lietotie saīsinājumi:
       3.1. SJO - Starptautiskā jūrniecības organizācija;
       3.2. SJO rezolūcija A.887(21) - SJO Asamblejas rezolūcija A.887(21)
“Vispasaules jūras avāriju un drošības sakaru sistēmas reģistrācijas datu bāzē esošās
informācijas iegūšana, veidošana un koriģēšana”;

        3.3. SJO rezolūcija A.857(20) - SJO Asamblejas rezolūcija A.857(20)
“Norādījumi Kuģu satiksmes vadībai”;
        3.4. COLREG - 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju
novēršanas noteikumiem;
        3.5. SOLAS - 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības
aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols;
        3.6. IMDG kodekss - Starptautiskais bīstamo kravu drošas pārvadāšanas
kodekss;
        3.7. MARPOL - 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas
novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols ar pielikumiem;
        3.8. INF kodekss - Starptautiskais kodekss iepakotas radioaktīvas
kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni
drošai pārvadāšanai;
        3.9. V/A SVA Tukuma filiāle - valsts aģentūras "Sabiedrības veselības
aģentūra" Tukuma filiāle.

       4. Ostas pārvaldīšanu Likumā par ostām, Mērsraga ostas pārvaldes nolikumā
un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā kā publisko un privāto tiesību subjekts, realizē
Mērsraga ostas pārvalde.

        5. Ostas teritorijā esošās kopējās hidrotehniskās būves, moli, krasta
nostiprinājumi, piestātnes, kuģu ceļi, navigācijas iekārtas un ierīces ir Mērsraga ostas
pārvaldes valdījumā. Piestātnes var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašumā.

        6. Mērsraga ostas pārvaldei Likumā par ostām 4. panta noteiktajā kārtībā ir
tiesības fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi ostas teritorijā izmantot
ostas vajadzībām.

       7. Fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ostas teritorijā pieder
nekustamais īpašums, projekti par ēkām un būvēm, kurām atbilstoši Būvniecības
likumā un Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie
būvnoteikumi" noteiktajam raksturojumam jāizstrādā būvprojekts, saskaņojami ar
Mērsraga ostas pārvaldi projektēšanas uzdevuma un tehniskā projekta stadijā.

        8. Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijas Republikai, paredz
citus nosacījumus nekā tos, kas ietverti šajos noteikumos, piemēro starptautiskās
tiesību normas.
       9. Ostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē
Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumi Nr.277 "Noteikumi par ostu
izmantošanu aizsardzības vajadzībām".

       10. Augstceltņu celtniecība, spožu reklāmas uguņu, apgaismošanas mastu un
citu apgaismes iekārtu uzstādīšana, kas var traucēt kuģošanas zīmju un uguņu
redzamībai ostā, saskaņo ar ostas kapteini un ar Latvijas Jūras administrācijas
Hidrogrāfijas dienestu.

       11. Strādājošiem peldošiem krāniem, ūdenslīdējiem kad tie veic zemūdens
darbus un strādājošiem zemessmēlējiem kuģiem jāveic aizborta darbus saskaņo ar
ostas kapteini.
       2. Ostas zemes un akvatorijas robežas

       12. Ostas robežas ir noteiktas ar Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.141 “Noteikumi par Mērsraga ostas robežu noteikšanu”.

      13.Mērsraga ostas teritorijas robežas noteiktas pa sekojošiem situācijas
elementiem dabā (ar robežposmu numuriem zemes robežu plānā):

  No       līdz
   1         2    No īpašuma “Liepziedi” 2.robežstaba pa valsts rezerves zemi
                  perpendikulāri jūrai 358 metru garumā
   2        3     pa Rīgas jūras līča ūdens gultni 100 metru garumā, turpinot līniju,
                  ko veido robežposma punkti Nr.1 līdz Nr.2, un iegūstot dabā
                  nenostiprinātu robežposma punktu Nr.3 (koordinātas
                  57°20’21”,11 Z; 23°7’57”,02 A)
   3        4     pa Rīgas jūras līča ūdens gultni 451metru dienvidaustrumu
                  virzienā līdz dabā nostiprinātam robežposma punktam Nr.4 uz
                  mola
   4        5     pa Ziemeļu mola ārējo malu līdz mola galam (robežposma punkts
                  Nr.5)
   5        6     no robežposma punkta Nr.5 austrumu virzienā 120metrus
                  (projektētais Ziemeļu mola pagarinājums) līdz dabā
                  nenostiprinātam robežposma punktam Nr.6 (koordinātas
                  57°20’6”,79 Z; 23°8’31”,39 A)
   6        7     pa Rīgas jūras līča ūdens gultni– pa projektēto Ziemeļu mola galu
                  līdz robežposma punktam Nr.7 (koordinātas 57°20’6”,60Z;
                  23°8’31”,39 A)
   7        8     pa Rīgas jūras līča ūdens gultni 173 metrus līdz Dienvidu mola
                  betona šķautnei
   8        9     pa Rīgas jūras līča ūdens gultni – pa Dienvidu mola ārējo malu un
                  pa Dienvidu mola nosacītā turpinājuma līniju 351metru dienvidu
                  virzienā līdz dabā nenostiprinātam robežposma punktam Nr.9
                  (koordinātas 57°19’52”,91 Z; 23°8’14”,30 A)
   9       10     pa Rīgas jūras līča ūdens gultni 492 metrus dienvidu virzienā līdz
                  dabā nenostiprinātam robežposma punktam Nr.10 (koordinātas
          57°19’37”,05 Z; 23°8’16”,55 A)
10   11   no dabā nenostiprināta robežposma punkta Nr.10 krasta virzienā
          uz rietumiem 300 metrus līdz valsts akciju sabiedrības “Latvijas
          valsts meži” zemes robežai
11   12   pa valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” zemes austrumu
          robežu līdz īpašuma “Jaunauči” (Lielā iela 6) robežai
12   13   pa īpašuma “Jaunauči” (Lielā iela 6) austrumu robežu līdz
          īpašuma “Kalnadzintari” (Lielā iela 8) robežai
13   14   pa īpašuma “Kalnadzintari” (Lielā iela 8) austrumu robežu līdz
          īpašuma “Lejasdzintari” (Lielā iela 10) robežai
14   15   pa īpašuma “Lejasdzintari” (Lielā iela 10) austrumu robežu līdz
          īpašuma “Launadži” (Lielā iela 14) robežai
15   16   pa īpašuma “Launadži” (Lielā iela 14) austrumu robežu līdz
          īpašuma “Purnieki” (Lielā iela 28) robežai
16   17   pa īpašuma “Purnieki” (Lielā iela 28) austrumu robežu līdz
          īpašuma “Jūrasbrenči” (Lielā iela 38) robežai
17   18   pa īpašuma “Jūrasbrenči” (Lielā iela 38) austrumu robežu līdz
          īpašuma “Kuģenieki” (Lielā iela 58) robežai
18   19   pa īpašuma “Kuģenieki” (Lielā iela 58) austrumu robežu līdz
          pagasta pašvaldības zemes robežai
19   20   pa pagasta zemes ziemeļu robežu līdz autoceļa Tukums–Kolka
          joslas labajai malai Kolkas virzienā
20   21   pa valstij piekrītošās zemes robežu (pa autoceļa Tukums–Kolka
          nodalījuma joslas labo malu Kolkas virzienā) līdz kanāla malai
21   22   pa kanāla ūdens gultni līdz pretējam krastam
22   23   pa robežu ar bākas zemi– pa žoga betona stabu ārējo malu
23   24   pa valstij piekrītošās zemes robežu (pa autoceļa Tukums–Kolka
          nodalījuma joslas labo malu Kolkas virzienā) līdz īpašuma
          “Mazkrūmiņi” (Lielā iela 66) robežai
24   25   pa īpašuma “Mazkrūmiņi” (Lielā iela 66) dienvidu robežu līdz
          pagasta zemes robežai
25   26   pa robežu ar pagasta zemi– pa žogu līdz ēkas stūrim, pa ēkas
          fasādi un žogu līdz īpašuma “Grīvas” (Jūras iela 2) robežai
26   27   pa īpašuma “Grīvas” (Jūras iela 2) austrumu robežu līdz pagasta
          zemes robežai
27   28   pa pagasta zemes austrumu robežu līdz īpašuma “Veckrūmiņi”
          (Jūras iela 3) robežai
28   29   pa īpašuma “Veckrūmiņi” (Jūras iela 3) austrumu robežu līdz
          īpašuma “Vecpaegļi” (Lielā iela 70) robežai
29   30   pa īpašuma “Vecpaegļi” (Lielā iela 70) austrumu robežu līdz
          īpašuma “Pomeri” (Lielā iela 72) robežai
30   31   pa īpašuma “Pomeri” (Lielā iela 72) austrumu robežu līdz īpašuma
          “Liepziedi” (Lielā iela 76) robežai
31   1    pa īpašuma “Liepziedi” (Lielā iela 76) austrumu robežu līdz
                   īpašuma “Liepziedi” 2.robežstabam

        14. Mērsraga ostas akvatoriju veido iekšējais un ārējais reids, kā arī 0,2 jūras
jūdzes plata kuģu ceļa josla, kas savieno iekšējo un ārējo reidu. Mērsraga ostas zemes
platība ir 78,35 ha, tai skaitā zeme - 47,65 ha, ūdeņi - 30,7 ha).

                          3. Noteikumi par kuģu satiksmi
                             Mērsraga ostas akvatorijā

         3.1. Kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģu ienākšanu ostā un
                                iziešanu no ostas

        15. Kuģa kapteinis 24 un četras stundas pirms pienākšanas pie pieņemšanas
bojas informē Mērsraga ostas kapteini, kā arī paziņo šādus datus par kuģi:
        15.1. kuģa vārdu
        15.2. kuģa tipu;
        15.3. karogu;
        15.4. izsaukuma signālu;
        15.5. garumu, platumu, iegrimi;
        15.6. SJO identifikācijas numuru un Jūras mobilā dienesta identifikācijas
              (MMSI ) numuru;
        15.7. kravu;
        15.8. kuģa konstrukciju augstumu;
        15.9. kuģa aģentu;
        15.10. gaidāmo pienākšanas laiku pie pieņemšanas bojas
        15.11. piestātni (ja zināma);
        15.12. gaidāmo iziešanas laiku no ostas;
        15.13. apkalpes un pasažieru skaitu uz kuģa.

        16. Ja uz kuģa atrodas bīstama vai piesārņojoša krava, pirms kuģa ienākšanas
vai iziešanas no ostas, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par to ziņo ostas
kapteinim atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā sniedzami ziņojumi
par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām .

        17. Kuģa kapteinis ar aģenta starpniecību četras stundas pirms kuģa
pienākšanas ostā, iziešanas jūrā vai pārtauvošanās paziņo Mērsraga ostas kapteinim
par plānoto operāciju un pasūta loču pakalpojumus, precizējot laiku divas stundas
iepriekš.


                               3.2. Noformējamie dokumenti

       18. Formalitātes kuģu ienākšanai ostā un iziešanai no ostas veic saskaņā ar
ministru kabineta noteikto kārtību.

     19. Kuģa aģents pie kuģa ienākšanas ostā iesniedz ostas kapteinim šādus
dokumentus:
     19.1. kravas deklarāciju;
     19.2. vispārējo deklarāciju;
     19.3. pasažieru sarakstu;
       19.4. apkalpes sarakstu;
       19.5. kuģa atkritumu deklarāciju;

       20. Kuģa aģents pie kuģa ienākšanas ostā pēc ostas kapteiņa pieprasījuma
iesniedz šādus dokumentus:
       20.1. starptautisko tilpības apliecību;
       20.2. reģistra sertifikātu.

       21. Nepieciešamības gadījumā, ostas kapteinim ir tiesības pieprasīt iesniegt arī
       citus starptautiskajās konvencijās vai karoga valsts tiesību aktos paredzētos
       dokumentus vai to kopijas.

     22. Kuģa aģents pie kuģa iziešanas no ostas iesniedz ostas kapteinim šādus
dokumentus:
     22.1. vispārējo deklarāciju;
     22.2. kravas deklarāciju;
     22.3. apkalpes sarakstu;
     22.4. pasažieru sarakstu;

       23. Ostas palīgflotes kuģi un vietējās satiksmes kuģi iziešanu jūrā un
ienākšanu ostā reģistrē pie ostas kapteiņa.

       24. Kuģi, kurus izmēģina gaitā pēc remonta, iesniedz ostas kapteinim:
       24.1. kapteiņa pieteikumu;
       24.2. kuģu klasifikācijas sabiedrības vai Latvijas Jūras administrācijas
Kuģošanas drošības inspekcijas atļauju izmēģinājuma braucienam;
       24.3. apkalpes sarakstu atbilstoši "Apliecības par apkalpes minimālo sastāvu"
prasībām.

        25. Ja pēc dokumentu iesniegšanas kuģa iziešanai no ostas, kuģa komandā vai
kuģa tehniskajā stāvoklī radušās izmaiņas, kuģa kapteinim par tām jāpaziņo ostas
kapteinim.

                                  3.3. Sakari ostā

       26. Kuģojot ostā, kuģi nodrošina nepārtrauktus radiosakarus:
       26.1. ārējā reidā UĪV 16. un 10.kanālā;
       26.2. ostā, esot gaitā, UĪV 10. un 16.kanālā;
       26.3. UĪV 8. kanāls ir rezerves kanāls.
       26.4. Loča izsaukšanas signāls “MĒRSRAGS LOCIS” vai “MERSRAGS
       PILOT”.
       26.5. Robežkontroles punkta (RKP) izsaukšanas signāls „MĒRSRAGA
       ROBEŽKONTROLES PUNKTS”, UĪV 11 un 16 kanālā.


       27. Padziļināšanas kuģi, strādājot ostas akvatorijā, nodrošina nepārtrauktus
radiosakarus UĪV 10. un 16.kanālā.

       28. UĪV 10. kanālu ostā atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes regulēšanai un
kuģu izsaukšanai.
        29. Mērsraga ostas kapteinis apstiprina datus par ostas un pilsētas dienestu
tālruņu numuriem un citiem sakaru līdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

                               3.4. Loču pakalpojumi

       30. Kuģi, kuru maksimālais garums ir lielāks par 50 m, izņemot 31.punktā
norādītos, pārvietojoties ostā, ienākot vai izejot no tās, obligāti izmanto loča
pakalpojumus.

        31. No loča pakalpojumiem tiek atbrīvoti kuģi, kuru kapteinim ir izņēmuma
sertifikāts, kā arī saskaņā ar ostas kapteiņa attiecīgas komisijas lēmumu - kuģi, kuri
kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģi.

       32. Loču dienests ostā strādā 24 stundas diennaktī.

       33. Loča atrašanās uz kuģa, veicot savus pienākumus, neatbrīvo kuģa kapteini
un virsniekus no atbildības kuģa drošas vadīšanas nodrošināšanā.

       34. Loča pakalpojumi tiek sniegti pēc pieteikumu saņemšanas.

         35. Ja kuģis nav gatavs izmantot pasūtītos loča pakalpojumus vienas stundas
laikā, tad tā kapteinis paraksta loča kvīti un kuģim jāsamaksā loča veltīgs izsaukums.

       36. Kuģa kapteinis uzņem un izsēdina loci saskaņā ar starptautiskajiem
noteikumiem (SJO rezolūciju A.887(21) un SOLAS V nodaļas 17.noteikumiem).

        37. Ja ārējā reidā loča uzkāpšana vai nokāpšana no kuģa nav iespējama stipras
viļņošanās dēļ un kuģošana nevar notikt, tad kuģim jāgaida laika apstākļu uzlabošanās
ārējā reidā vai pie piestātnes, iepriekš saskaņojot ar ostas kapteini.

       38. Ja ķīļūdenī aiz vedamā kuģa tiek vests viens vai vairāki kuģi, katra kuģa
kapteinis maksā pilnu loču maksu.

       39. Locis informē kuģa kapteini par īpašiem apstākļiem ostā un par pietiekoši
jaudīgu velkoņu un enkuru izmantošanu kuģa manevrēšanai un tauvošanās operācijām
u.c.

       40. Ostas kapteinis neatbild par loča aizkavēšanos sliktu laika apstākļu vai
nepareizas informācijas dēļ.

        41. Ostas kapteinis sniedz šādus informācijas pakalpojumus:
        41.1. ostas kapteiņa rīcībā esošo informāciju par piestātnēm, ūdenslīmeni,
vēju, ostas iespējām un tamlīdzīgi;
        41.2. sniedz hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem pēc to pieprasījuma;
        41.3. kontrolē navigācijas līdzekļu darbību un par to izmaiņām ziņo satiksmes
dalībniekiem un, nepieciešamības gadījumā, Latvijas Jūras administrācijai.

                        3.5. Kuģošanas drošība un manevrēšana ostā
       42. Kuģu kustība ostā bez ostas kapteiņa atļaujas aizliegta. Atļauju sākt
kustību var dot tikai ostas kapteinis.
       43. Kuģi pilda ostas kapteiņa rīkojumus attiecībā uz kustības kārtību un
kustības ātrumu, enkurvietu izmantošanu.

        44. Priekšroka kuģu satiksmē ir:
       44.1. avārijas situācijā nonākušiem kuģiem un kuģiem, kuri dodas sniegt
palīdzību;
        44.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem;
        44.3. pasažieru kuģiem;

       45. Ostas ūdeņos ir spēkā COLREG konvencija ar labojumiem un šie
noteikumi.

        46. No ostas izejošiem un pa galveno kuģu ceļu ejošiem kuģiem ir priekšroka
attiecībā pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. Kuģiem, kuri ņemot vērā to iegrimi un
gabarītus, var kuģot ārpus galvenā kuģu ceļa, aizliegts traucēt tādu kuģu kustību, kuri
var kuģot tikai tā robežās.

       47. Aizliegts kuģot, ja kuģa komanda nav pilnvērtīgi nokomplektēta, ja kuģim
nav spēkā esoši karoga valsts institūcijas vai kuģu klasifikācijas sabiedrības izsniegti
kuģa dokumenti un nav attiecīgas ostas kapteiņa atļaujas.

       48. Kuģu satiksme pa kuģa ceļu notiek tikai vienā virzienā neatkarīgi no kuģa
garuma.
        49. Kuģu satiksme ostā atļauta:
        49.1. pie vēja virziena un stipruma:
        49.1.1. ziemeļu un dienvidu virzienā – līdz 14 m/s,
        49.1.2. austrumu un rietumu virzienā – līdz 10 m/s.
       49.2. Kuģu satiksme ostā aizliegta šādos gadījumos:
       49.2.1. ja vēja ātrums ostā pārsniedz 14 m/s (atkāpes no šīs prasības nosaka
ostas kapteinis);
        49.2.2. ja redzamība ir mazāka par 5 kabeļtauvām (0,5 jūras jūdzēm).

       50. Kuģojot ostas ūdeņos, apdzīšana aizliegta, izņemot mazos kuģus.

       51. Kuģu ātrums Mērsraga ostas akvatorijā nedrīkst pārsniegt 2 mezglus.

        52. Kuģiem, kuri iet garām piestātnēs pietauvotiem kuģiem, remontējamām
piestātnēm, strādājošiem peldošiem krāniem, ūdenslīdējiem, kad tie veic zemūdens
darbus, strādājošiem zemessmēlējiem, jāsamazina ātrums līdz minimālajam
manevrēšanas ātrumam.

       53. Kuģojot ostā, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 grādus.

       54. Mazo kuģu satiksmei un jahtu burāšanai ostā jānotiek tā, lai netraucētu
kuģiem, kuri kuģo pa kuģu ceļu. Aizliegts šķērsot kuģu kursu tuvāk par 6
kabeļtauvām no kuģa priekšgala un 1 kabeļtauvu no kuģa pūpes.

       55. Pasažieru pārvadāšana uz ūdens atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam
paredzētiem ūdens transporta līdzekļiem, kuriem ir atbilstoši dokumenti un attiecīgs
glābšanas līdzekļu aprīkojums.
       56. Pēc kuģa galvenā dzinēja remonta kuģu remonta uzņēmumā, velkonim
jāpavada kuģis no piestātnes līdz pieņemšanas bojai .

        57. Kapteinim, kura kuģim draud nogrimšana ostas akvatorijā, jādara viss, lai
kuģis nenogrimtu ostas kuģu ceļa robežās un par nogrimšanas draudiem, nekavējoties
jāziņo ostas kapteinim.

       58. Par avārijām, nelaimes gadījumiem, ugunsgrēkiem, kā arī bojājumiem,
kuri nodarīti kuģiem, ostas būvēm vai ostas navigācijas aprīkojumam, kuģa kapteinis
nekavējoties, bet ne vēlāk, kā divu stundu laikā, ziņo ostas kapteinim.

                               3.6. Kuģošana ledus apstākļos

        59. Kuģošana ledus apstākļos ostā notiek saskaņā ar Satiksmes ministrijas
2001.gada 14.decembra noteikumiem Nr.38 “Ziemas navigācijas nodrošināšanas
kārtība Latvijas ūdeņos”.

                   4. Kuģu stāvēšanas un tauvošanās noteikumi

                                   4.1. Kuģu enkurvietas

       60. Enkurvieta ostas pieejās ir rajons starp punktiem ar koordinātām :
       60.1. φ=57o20’02 N; λ=23o13’00 E;
       60.2. φ=57o20’02 N; λ=23o14’04 E;
       60.3. φ=57o18’09 N; λ=23o13’03 E;
       60.4. φ=57o18’09 N; λ=23o15’04 E.


                      4.2. Piestātņu sagatavošana un lietošana

        61. Piestātni kuģa pietauvošanai un attauvošanai sagatavo piestātnes lietotājs
par saviem līdzekļiem.

        62. Piestātņu sagatavošanā ietilpst:
        62.1. projektā paredzētā un šo noteikumu 162.punktā (3.pielikums) noteiktā
kārtībā izziņotajai iegrimei atbilstošu dziļumu uzturēšana pie piestātnes un tās pieejās
(no galvenā kuģu ceļa robežas līdz piestātnei);
        62.2. kuģu tauvošanai traucējošu ceļamkrānu, iekārtu un priekšmetu
novākšana;
        62.3. piestātnes aizsargaprīkojuma (fenderu) uzturēšana darba kārtībā;
        62.4. piestātnes pietiekama apgaismošana diennakts tumšajā laikā;
        62.5. stividora vai citas atbildīgas personas savlaicīga norīkošana, lai precīzi
norādītu kuģa stāvokli pie piestātnes;
        62.6. kravas pārvietojamās tehnikas kustības apturēšana piestātnē kuģa
tauvošanās laikā;
        62.7. piestātnes pietiekama brīvā garuma nodrošināšana kuģa tauvošanai;
        62.8. ledus salaušana pie piestātnes un tās pieejās, lai nodrošinātu netraucētu
kuģa pietauvošanos;
        62.9. sniega notīrīšana 4 m joslā no piestātnes ārējās malas;
        62.10. tauvotāju nodrošināšana tauvošanas operācijām;
        62.11. pasākumu veikšana, lai nepieļautu nepiederošu personu atrašanos 10 m
joslā no piestātnes malas tauvošanās laikā;
        62.12. tīrības un kārtības uzturēšana piestātnē, piestātnes apkārtnē un uz
        ceļiem ostas teritorijā, kuri tiek izmantoti kravu pārkraušanā.

        63. Aizliegts pietauvot, attauvot vai pārtauvot kuģi pie nesagatavotas
piestātnes.

        64. Maksimāli atļauto gabarītu kuģa tauvošana pie attiecīgās piestātnes
iepriekš jāsaskaņo ar ostas kapteini vai ar viņa pilnvarotu personu.

       65. Aizliegts nokraut kravu 4 m joslā no piestātnes ārējās malas.

       66. Aizliegts bērt sniegu uz ledus slēgtos ostas baseinos.

       67. Katrā piestātnē jābūt aprīkojumam cilvēku glābšanai.

       68. Piestātnes lietotājs atbild par piestātņu un citu tā rīcībā esošo nekustamo
īpašumu tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā, tehniskās ekspluatācijas,
ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu ievērošanu. Bojājumu atklāšanas
gadījumā par tiem nekavējoties ziņo Mērsraga ostas pārvaldei.

      69. Iznomāto piestātņu apsaimniekošanas nosacījumus nosaka piestātnes
nomas līgums.

       70. Īpašus kuģošanas noteikumus pie attiecīgas piestātnes nosaka ostas
kapteinis.

        71. Lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību ārkārtas situācijās vai lai
novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojuma sekas, Mērsraga ostas pārvaldei ir
tiesības izmantot piestātni bez piestātnes lietotāja atļaujas.

                        4.3. Pietauvošanās un attauvošanās kārtība

       72. Tauvošanās piestātni kuģim savlaicīgi norāda kuģa aģents, iepriekš
saskaņojot to ar piestātnes lietotāju.

       73. Pietauvošanas galu skaitu un izvietojumu nosaka kuģa kapteinis,
saskaņojot ar loci.

       74. Stāvēšanas laikā pie piestātnes, uz kuģa jābūt nodrošinātai sardzei un
drošiem sakariem ar ostas kapteini. Kuģim jābūt pienācīgi pietauvotam, aprīkotam ar
apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Pie trapa jābūt glābšanas
riņķim ar gaismas boju un vismaz 27 m garu līni.

       75. Aizliegta kuģu vienlaicīga tauvošanās pie blakus esošām piestātnēm.

       76. Tauvot kuģi pie otra kuģa borta drīkst tikai ar ostas kapteiņa un abu kuģu
kapteiņu piekrišanu.
        77. Saņemot vētras brīdinājumu, kuģa kapteinis veic papildus pasākumus kuģa
drošai stāvēšanai.

       78. Ja kuģa tauvošanās vai enkura ierīces nav darba gatavībā, pirms
paredzamajām pārtauvošanās operācijām par to jāinformē ostas kapteinis.

        79. Ārkārtējos gadījumos (ugunsgrēks, plūdi un tamlīdzīgi) ostas kapteinim ir
tiesības pieprasīt pārvietot kuģi. Pārvietošanas izdevumus sedz kuģa īpašnieks.

       80. Stāvot ostā, kuģiem aizliegts izgriezt aiz borta kravas bomjus, klāja krānus
un laivu celtņus, ja tas nav nepieciešams saistībā ar kravas operācijām.

        81. Nolaist kuģa laivas ostā drīkst tikai ar ostas kapteiņa atļauju, izņemot
ārkārtējus gadījumus.

       82. Kuģim, stāvot ostā ārpus kuģu remonta vai būves rūpnīcu teritorijām, tā
brīvguļa, veicot galveno dzinēju, stūres vai enkuru iekārtu remontu un citus kuģa
remontdarbus jāsaskaņo ar ostas kapteini un Talsu pilsētas Ugunsdrošības dienestu.

       83. Kuģa ārpuses bortam jābūt apgaismotam.

                        5. Vides aizsardzības noteikumi ostā

       84. Kuģiem, juridiskajām un fiziskajām personām, kuri atrodas ostā jāievēro
MARPOL konvencija un 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides
aizsardzību (Helsinku Konvencija), kā arī Latvijas Republikas normatīvajos aktos
noteiktās prasības.

        85. Ostas akvatorijā un ostas reidā aizliegts novadīt no krasta objektiem un
kuģiem:
        85.1. visa veida naftu un naftu saturošus produktus, kaitīgas un bīstamas
ķīmiskas vielas, organiskus savienojumus un atkritumus;
        85.2. kravas un bunkurēšanas tanku mazgāšanas ūdeņus un naftas produktus
saturošus balasta ūdeņus, sateču ūdeņus;
        85.3. ūdeņus, kas izmantoti kuģu tilpņu vai tanku mazgāšanai, kuros
transportētas kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas vai to šķīdumi;
        85.4. aizliegts izmest aiz kuģa borta jebkādas kravas paliekas, separāciju un
citus atkritumus.

       86. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti ostā ir aizvērti un
aizzīmogoti.

       87. Ostā aizliegta kuģa korpusa mazgāšana.

        88. Ostā aizliegts veikt kuģa korpusa tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot
vietās ar speciālu aprīkojumu, ievērojot vides aizsardzības prasības.

       89. Ostā aizliegta kuģu inseneratoru darbība.
       90. Uz kuģiem ostā atļauts izmantot tikai tās tualetes, kurām ierīkota slēgtā
sistēma.

        91. Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana ostā un maksas
kārtība par šiem pakalpojumiem notiek atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada
8.oktobra noteikumiem Nr.455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu
pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes
kārtība".

         92. Naftas un lejamo ķīmisko vielu transportēšanu no un uz ostu drīkst veikt
tikai tankkuģi ar dubultdibenu vai dubultkorpusu, atbilstoši MARPOL prasībām.

        93. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas un tās produktiem
aizliegts izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu un tās
produktus.

         94. Ja kravas un bunkurēšanas operāciju laikā rodas naftas vai ķīmisko
produktu izlējumi uz klāja vai aiz borta, šīs operācijas nekavējoties pārtrauc un ziņo
ostas kapteinim, Jūras vides pārvaldei, kuģa aģentam, un nekavējoties sāk savākšanas
un attīrīšanas darbus.
         95. Kuģu īpašnieks vai fraktētājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri radušies
kaitīgo vielu noplūdes gadījumā. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri
radušies kaitīgo vielu noplūdes gadījumā no piestātnes lietotāja pārvaldībā esošās
piestātnes un teritorijas.
         96. Nelabvēlīgos laika apstākļos, vēja stiprumam sasniedzot 10 m/s un vairāk,
putekļus radošu beramo kravu (minerālmēsli, labība, sērs, cements un tamlīdzīgi)
kraušanu pārtrauc.
         97. Kuģa kapteinis un piestātnes lietotājs informē ostas kapteini un VVD
jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi par novērotajiem teritorijas vai akvatorijas
piesārņojuma gadījumiem.

          98. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par teritorijas un tai piegulošās akvatorijas
tīrību.

        99. Kuģi ar radioaktīvajām vielām (7.klase pēc IMDG kodeksa) ostā var
ienākt, ievērojot INF kodeksā noteikto. Ja kuģis ar radioaktīvajām vielām var
apdraudēt apkārtējo vidi vai cilvēkus, ostas kapteinis, saskaņojot ar Radiācijas
drošības centru, var nedot atļauju kuģim ienākt ostā.

        100. Ja uz kuģa atrodas IMDG kodeksā noteiktās 1.klases (eksplozīvās) vai
5.2.klases (organiskie peroksīdi) kravas iepakojumā, ievēro 1.pielikumā noteikto.

                               6. Padziļināšanas darbi ostā

        101. Padziļināšanas darbus ostas akvatorijā drīkst uzsākt tikai tad, ja tie ir
iepriekš rakstiski saskaņoti ar Mērsraga ostas pārvaldi, ostas kapteini un ir saņemta
atļauja no VVD jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes.

        102. Padziļināšanas kuģi pirms darba sākšanas saskaņo enkuru, boju un trošu
izvietojumu ar ostas kapteini.
        103. Par darba procesā paredzamajām izmaiņām trošu, enkuru un boju
izvietojumā, padziļināšanas kuģi operatīvi ziņo ostas kapteinim.

        104. Pēc kuģa pieprasījuma padziļināšanas kuģis atbrīvo kuģu ceļu, atlaižot
vai ievelkot troses, vai noejot no kuģu ceļa.

        105. Uz ostā strādājošiem padziļināšanas kuģiem, jābūt paceltām zīmēm vai
ieslēgtām signālugunīm, atbilstoši COLREG prasībām.

       106. Kuģis, tuvojoties padziļināšanas kuģim, dod COLREG paredzēto skaņas
signālu un sagaida atbildes signālu par turpmāk atļautajām darbībām. Garām ejošais
kuģis uztur pastāvīgus radiosakarus ar padziļināšanas kuģi un seko tā norādījumiem.

        107. Nestrādājošiem padziļināšanas kuģiem un grunts pārvadāšanas kuģiem ir
aizliegts aizņemt kuģu ceļus.

       108. Ja padziļināšanas kuģim vienlaicīgi tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem,
priekšroka ir kuģiem, izejošiem no ostas.

       109. Satiksmes uzsākšanai padziļināšanas un grunts pārvadāšanas kuģi
pieprasa atļauju.

                   7. Ostas drošības uzraudzības pamatprincipi

       110. Kuģu apsardze ostā tiek veikta saskaņā ar ISPS kodeksa prasībām.

       111. Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka Mērsraga ostas
pārvalde.
       Mērsraga ostas pārvaldes izsniegtās caurlaides ir saistošas visiem
uzņēmumiem, kas darbojas ostā.
       Mērsraga ostas teritorijā atļauts filmēt un fotografēt tikai ar Mērsraga ostas
pārvaldnieka vai ostas kapteiņa atļauju, izņemot likumdošanā paredzētos gadījumos.

         112. Transporta un personu iekļūšana, izkļūšana no ostas uzņēmumu režīma
teritorijas notiek vienīgi caurlaižu kontrolpunktos.

       113. Ieiešana ostas teritorijā saskaņā ar Mērsraga ostas pārvaldes režīma
noteikumiem .

       114. Kravu ievešana vai izvešana, kā arī autotransporta līdzekļu pārvietošanās
ostas muitas kontroles zonas robežās, notiek ostas uzņēmumu amatpersonām kravas
kustību saskaņojot ar muitas dienestiem.

        115. Ostas teritorijā, uzrādot dienesta apliecību, dienesta pienākumu veikšanai
atļauts pārvietoties attiecīgu valsts dienestu amatpersonām un to transportam.

       116. Ostas teritorijā kategoriski aizliegts novietot jebkuru transporta līdzekli,
kas varētu traucēt ostas darbībai. Tie novietojami speciāli apzīmētās stāvvietās
saskaņā ar transporta līdzekļu izvietojuma un kustības tehnoloģisko shēmu.
        117. Kuģu apkalpes locekļu apmeklētāji tiek ielaisti ostas teritorijā atbilstoši
pieteikumam, kuru ostas caurlaidēs iesniedz kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotā
persona.

        118. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu saglabāšanu
atbild attiecīgas piestātnes, noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

      119. Pārkāpumu un neskaidrību gadījumos tiek                  informētas   Valsts
Robežsardzes amatpersonas un terminālu drošības virsnieki.



            8. Muitas, robežapsardzības, sanitārais un ugunsdrošības
                                  režīms ostā

                          8.1. Muitas un robežapsardzības režīms

       120. Muitas un robežapsardzības režīmu nosaka muitas lietas un robežkontroli
regulējoši normatīvie akti.

       121. Uz visiem kuģiem jābūt noformētiem apkalpes un pasažieru sarakstiem
(kuģa ruļļiem), personām jābūt klāt jūrnieku grāmatiņām, pasēm vai caurlaidēm.


                                    8.3. Sanitārais režīms

         122. Medicīniski sanitāro pārbaudi un uzraudzību ostā veic V/A SVA Tukuma
filiāle. Šī dienesta prasības tā kompetences robežās ir obligātas fiziskajām un
juridiskajām personām, kas darbojas ostā. Kuģi un peldošie līdzekļi, kuri ienāk ostā,
pakļauti V/A SVA Tukuma filiāles medicīniski sanitārajai uzraudzībai un kontrolei.

         123. Kuģa kapteinis par nelabvēlīgu sanitāri epidemioloģisko stāvokli,
apkalpes locekļiem ar infekcijas slimību pazīmēm, nāves gadījumiem un sanitāri
bīstamām kravām ar kuģa aģenta starpniecību informē V/A SVA Tukuma filiāles
darbiniekus ne vēlāk kā divpadsmit stundas pirms kuģa pienākšanas ārējā reidā.
         124. Kuģiem, kuri ienākuši no īpaši bīstamu infekcijas slimību skartajām
teritorijām, V/A SVA Tukuma filiāle darbinieki, pēc saviem ieskatiem un atbilstoši
apstākļiem, medicīniski sanitāro pārbaudi veic ārējā reidā.

      125. Kuģu sanitāro dokumentu noformēšana notiek visu diennakti iesniegumu
saņemšanas kārtībā.

     126. Nelabvēlīgas epidemioloģiskās situācijas gadījumā uz kuģa V/A SVA
Tukuma filiāles darbinieki organizē pretepidēmiskos pasākumus.

       127. V/A SVA Tukuma filiāles darbinieki atbilstoši valsts uzraudzības
programmai "Mēra ierosinātāju cirkulācijas uzraudzība" veic regulāru grauzēju
kontroli ostas teritorijā un uz kuģiem. Ostas teritorijā esošo noliktavu lietotāji par
grauzēju parādīšanos ziņo V/A SVA Tukuma filiāles darbiniekiem.
        128. Dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju kuģim, kravai, kravas rūmei
pēc sanitāri bīstamās kravas izkraušanas veic V/A SVA Tukuma filiāles darbinieki,
ievērojot visus drošības pasākumus. Minētie darbi tiek veikti par kuģa īpašnieka
līdzekļiem.

      129. Piestātnes hidrantu un ūdens liellaivu dzeramā ūdens kvalitāti kontrolē
V/A SVA Tukuma filiāles darbinieki.

        130. Pēc kapteiņa vai kuģa īpašnieka pieprasījuma un par viņa līdzekļiem V/A
SVA Tukuma filiāles darbinieki veic uz kuģa sekojošus darbus:
        130.1. ūdens testēšanu ar attiecīga sertifikāta izdošanu par atbilstību attiecīgo
valstu standartam;
        130.2. novērtējumu par kuģu notekūdeņu attīrīšanas un dezinfekcijas sistēmas
efektivitāti atbilstoši MARPOL prasībām;
        130.3. medikamentu un medicīniskā aprīkojuma pirmās palīdzības sniegšanai
esības pārbaudi ar attiecīgā sertifikāta izsniegšanu.

        131. Lai novērstu bīstamo infekcijas slimību ievešanas un izplatīšanas draudus
Latvijā, kuģa kapteinis ziņo V/A SVA Tukuma filiāles darbiniekiem par apkalpes
locekļu maiņu.


                           8.4. Ugunsdrošības režīms ostā

       132. Par ugunsdrošību katrā ostas iecirknī atbild attiecīgās ostas teritorijas
īpašnieks vai lietotājs.

       133. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kuri atrodas ostas akvatorijā, atbild un tās
prasību izpildi nodrošina kuģa kapteinis.

        134. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un
aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības
sistēmas kaut kāda iemesla dēļ nav darba kārtībā, tad kuģim ir jābūt gatavam
pieslēgties krasta sistēmām.

       135. Atklājot ugunsgrēka izcelšanos uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi,
organizē ugunsgrēka likvidāciju, ziņo ostas kapteinim un Valsts Ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta Talsu brigādei, kura nepieciešamības gadījumā piedalās
ugunsdzēšanas darbos.

        136. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi nekavējoties
informē ostas kapteini, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Talsu brigādi un
piestātnes lietotāju un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju visiem pieejamajiem līdzekļiem.
Piestātnes lietotājs, pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku
saņemšanas, izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu.

       137. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt
bīstamo ostas rajonu.
        138. Īslaicīgu darbu ar uguni veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, jāsaņem
rakstiska atļauja, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

        139. Atļauju uzpildīt kuģus ar degvielu vai citu ugunsbīstamu kravu pēc kuģa
aģenta pieprasījuma un saskaņošanas ar piestātnes lietotāju dod ostas kapteinis.
Kuģim jāpaceļ signālkarogs “Bravo” un tumšā diennakts laikā jāieslēdz sarkana
lokuguns.
        Degvielas un citu ugunsbīstamu kravu uzpildes laikā piestātnes lietotājiem
jāpārtrauc jebkuras kraušanas operācijas.

      140. Visos ostas rajonos jābūt izliktām aizliedzošām un paskaidrojošām
zīmēm, ugunsgrēka signalizācijas shēmām latviešu un angļu valodā.

        141. Datus par ugunsdrošības dienestu tālruņiem apstiprina ostas kapteinis
atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam

                      9. Atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu

        142. Šie noteikumi ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām, tai
skaitā kuģiem, kas atrodas vai darbojas ostā. Šo noteikumu izpildi pārrauga Mērsraga
ostas pārvalde un ostas kapteinis.

       143. Valsts robežapsardzes, muitas un citu valsts pārvaldes institūciju izdotos
normatīvos aktus, kas saistīti ar darbību ostas teritorijā, saskaņo ar Mērsraga ostas
pārvaldi.

        144. Par šo noteikumu neievērošanu jebkura juridiskā vai fiziskā persona ir
atbildīga saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem normatīvajiem
aktiem.

       145. Mērsraga ostas pārvalde nav atbildīga par citas juridiskās vai fiziskās
personas darbības vai bezdarbības rezultātiem un ir tiesīga panākt jebkuru ostai
radušos zaudējumu pilnu kompensāciju.

        146. Lai nodrošinātu ostas darbību, pēc izmaiņām Latvijas Republikas
normatīvajos aktos, šajos noteikumos var izdarīt grozījumus. Ja grozījumi netiek
veikti, vadās pēc normatīvajā aktā ar augstāku juridisko spēku noteiktā.

        147. Šo noteikumu nezināšana neatbrīvo to pārkāpēju no likumā paredzētās
atbildības.

       148. Personai, kurai nav attiecīgas pilnvaras (licences), un juridiskām
personām, kurām nav noslēgts līgums ar Mērsraga ostas pārvaldi, aizliegts veikt
jebkura veida darbību, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus
ostā.

                             10. Ostā ņemamās maksas

      149. Ostas maksas un tarifu robežlīmeņus apstiprina Mērsraga ostas valde.
Mērsraga ostas pārvalde 45 dienas pirms ostas maksu grozījumu spēkā stāšanās
nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību Mērsraga ostas pārvaldes mājas lapā
latviešu un angļu valodās.

       150. Ostas valde var apstiprināt Mērsraga ostas maksas un tarifu robežlīmeņus
šādiem pakalpojumiem:
       150.1. ostas maksas:
       150.1.1. tonnāžas maksa;
       150.1.2. kanāla maksa;
       150.1.3. sanitārā maksa;
       150.1.4. mazo kuģu maksa;
       150.1.5. enkura maksa;
       150.1.6. ledus maksa;
       150.1.7. piestātnes maksa;
       150.1.8. kravas maksa;
       150.1.9. loču maksa;
       150.1.10. pasažieru maksa;
       150.2. maksas par pakalpojumiem:
       150.2.1. maksa par tauvošanas darbu izpildi;
       150.2.2. maksa par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;
       150.2.3. maksa par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;
       150.2.4. maksa par ugunsdzēsēju pakalpojumiem;
       150.2.5. maksa par dzeramā ūdens piegādi.

       151. Kuģi pirms iziešanas no ostas apmaksā jebkurai juridiskajai vai fiziskajai
personai radītos zaudējumus.

       152. Kuģu aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksu par
pakalpojumiem nomaksu Mērsraga ostas pārvaldei un Latvijas Jūras administrācijai,
to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem, atbilstoši ostā pastāvošiem tarifiem un
maksājumu kārtībai.

       153. Pakalpojumi ostā:
       153.1. degvielas un smērvielas apgāde:
       153.1.1. no autocisternām (saskaņā ar termināļa prasībām);
       153.2. dzeramā ūdens apgāde:
       153.2.1. no ūdensvadiem piestātnēs;
       153.3. piesārņoto ūdeņu un atkritumu savākšanu veic:
       153.3.1. autocisternas, specializētais autotransports;
       153.3.2. sauso atkritumu savākšanai paredzēti krasta konteineri.

                                   11. Ostas kapteinis
        154. Ostas kapteinis organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas
pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi
ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos.

        155. Ostas kapteiņa rīkojumi, kuri saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem
ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī
citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai atrodas ostas teritorijā.
       156. Ostas kapteinim ir tiesības ostā stāvošu kuģi izsūtīt jūrā vai pārvietot
gadījumā ja uz kuģa ir radusies kritiska situācija, vai tas apdraud citus tuvumā esošus
kuģus, ostas iekārtas, cilvēkus vai vidi. Ar pārvietošanu saistītās izmaksas sedz kuģa
īpašnieks.

         157. Par visiem ostā notikušajiem jūras negadījumiem ostas kapteinis ziņo
Krasta apsardzei un Latvijas Jūras administrācijai, bet piesārņojuma gadījumā arī
VVD jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei, kā arī organizē šo negadījumu sākotnējo
izmeklēšanu, liecību un dokumentu iegūšanu - arī attiecībā uz tādu kuģi, kurš ir bijis
iesaistīts negadījumā, bet nav guvis bojājumus, ir jūrasspējīgs un gatavojas iziešanai,
vai arī iziet no ostas.

        158. Ostas kapteinis, ne retāk, kā reizi gadā, apstiprina datus par maksimāli
pieļaujamiem kuģu izmēriem atsevišķos ostas rajonos, par ostas kuģu ceļu, reidu un
apgriešanās baseinu izmēriem un piestātnēm atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

                              12. Kuģu aizturēšana un arests

       159. Kuģa aizturēšanu vai arestu veic saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likumu, Jūras kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem.

       160. Par zaudējumiem, kuri radušies nepamatotas aizturēšanas vai aresta
gadījumos, atbild aizturēšanu vai arestu pieprasījusī persona.

                    13. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija

        161. Atļauju kuģu tauvošanai un kravas operācijām attiecīgajā piestātnē dod
ostas kapteinis.

        162. Lai saņemtu 165.punktā noteikto atļauju, piestātņu un akvatoriju lietotāji
vai īpašnieki ostas kapteinim iesniedz šādus dokumentus:
        162.1. Ostas administrācijas atļauju uzņēmējdarbībai ostas teritorijā;
        162.2. aktu par objekta nodošanu ekspluatācijā;
        162.3. dziļumu mērījumu plānu pieejās piestātnei divos eksemplāros;
        162.4. dziļumu mērījumu plānu 20 m platā joslā gar piestātni divos
eksemplāros;
        162.5. akta oriģinālu par ūdenslīdēju veikto apskati 20 m platā joslā gar
piestātni pēc grunts attīrīšanas;
        162.6. akta oriģinālu par akvatorijas apsekošanu ar cieto trali pēc kuģošanai
bīstamo priekšmetu novākšanas, ja to pieprasa ostas kapteinis.
        163. Piestātņu lietotāji katru gadu iesniedz ostas kapteinim datus par
dziļumiem pie piestātnēm un to pieejās. Piestātņu, kurās tiek krautas beramkravas,
metāllūžņi, papīrmalka un tamlīdzīga krava, lietotāji reizi divpadsmit mēnešos
iesniedz ostas kapteinim aktus par piestāšanās joslas ūdenslīdēju veikto apskati.

       164. Ostas kapteinis var pieprasīt papildus dziļumu mērīšanas aktus un aktus
par ūdenslīdēju veikto apskati, kā arī datus par akvatorijas apsekošanu ar cieto trali.

       165. Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi, izņemot manevrus,
kuri nepieciešami kuģa pietauvošanai vai attauvošanai.
       166. Regulēt galveno dzinēju darbībā pēc remonta atļauts tikai ar ostas
kapteiņa un piestātnes lietotāja rakstisku piekrišanu, netraucējot citiem kuģiem.

       167. Kravas slodze uz piestātni nedrīkst pārsniegt piestātnes projektā vai pasē
paredzētās pieļaujamās slodzes.

        168. Zemūdens kabeļu, zemteku trasēm un augstsprieguma elektrolīnijām
jābūt attiecīgi apzīmētām.

       169. Piestātņu lietotāji ievēro Mērsraga ostas pārvaldes Piestātņu
ekspluatācijas noteikumus. Hidrotehnisko būvju, kas ir fiziskas vai juridiskas
personas īpašumā vai pārvaldījumā, tehnisko kontrolapskati jāveic vienu reizi gadā.

        170. Ja kuģa darbības rezultātā tiek sabojāta piestātne vai cita ostas būve,
ierīce jeb iekārta, Mērsraga ostas pārvaldes tehniskās daļas, ostas kapteiņa un
piestātnes lietotāja pārstāvji kopā ar kuģa kapteini pirms kuģa atiešanas sastāda
notikuma aktu, kas kopā ar attiecīgo remontdarbu izdevumu tāmi iesniedzams kuģa
īpašniekam kā pretenzijas ierosinājums. Attiecīgus apsekojumus un nepieciešamos
aktus nodrošina bojātā objekta īpašnieks vai lietotājs.

       171. Zaudējumus, kurus kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm,
navigācijas iekārtām, ostas komunikācijām un ierīcēm sedz kuģa īpašnieks.

                             14. Zveja ostas akvatorijā

       172. Zvejas rīku izvietojums un makšķerēšana ostas akvatorijā aizliegta .


                           15. Velkoņu pakalpojumi ostā

       173. Velkoņi ostā sniedz pakalpojumus par samaksu.

       174. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu nosaka kuģa kapteinis pēc loča
ieteikuma. Domstarpību gadījumā strīdu izšķir ostas kapteinis.

       175. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo
velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību. Avārijas
gadījumā, ja nav pierādīta velkoņa vaina, par sekām atbild kuģa kapteinis.

       176. Velkot tauvā kuģi bez komandas, velkoņu darbu vada tā velkoņa
kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.

       177. Velkoņiem vētras brīdinājuma darbības laikā jābūt darba gatavībā.

        178. Kuģa kapteinim ir tiesības atteikties no pasūtīto velkoņu pakalpojumiem
vēlākais vienu stundu pirms pieteiktā laika. Ja kuģis atsakās no pakalpojumiem mazāk
nekā vienu stundu pirms operācijas sākuma, tad kuģa kapteinim velkoņa pakalpojumi
jāapmaksā pēc noteiktās stundas tarifa likmes, ņemot vērā velkoņa faktiski patērēto
laiku ceļā pie kuģa un atpakaļ līdz stāvvietai.
       179. Ostā strādājošiem velkoņiem jānodrošina UĪV sakari.

                              16. Papildus nosacījumi

         180. Kuģi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), organizācijas, juridiskās un
fiziskās personas, kas atrodas vai darbojas ostā, bez šajos noteikumos minētajiem
Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ievēro:
         180.1. SJO Rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to
saistītajām aktivitātēm ostās (IMO Recommendations on the Safe Transport of
Dangerous Cargoes and Related Activities in Port Areas, SJO cirkulārs
MSC/Circ.675);
         180.2. SJO Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksu ar tā
labojumiem (IMO Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing, SJO
rezolūcija A.714(17));
         180.3. SJO Beramkravu pārvadātāju iekraušanas un izkraušanas drošas
prakses kodeksu (BLU kodekss), (Code of Practice for the Safe Loading and
Unloading of Bulk Carriers (BLU Code), SJO rezolūcija A.862(20));
         180.4. SJO/ Starptautiskās Darba organizācijas/ ANO Eiropas ekonomisko
lietu komitejas Vadlīnijas kravas transporta vienību iepakošanai (IMO/ ILO/ UN ECE
Guidelines for Packing of Cargo Transport Units (CTUs), 1997);
         180.5. Starptautiskās Ostu asociācijas rokasgrāmatu Bīstamās kravas un Ostas
vide (IAPH Dangerous Goods and Port Environment);
         180.6. Starptautisko Graudu drošas pārvadāšanas kodeksu (International Code
for the Safe Carriage of Grain in Bulk, SJO rezolūcija MSC.23(59));
         180.7. SJO Drošas prakses kodekss kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja
ar tā grozījumiem (Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes,
as amended, SJO rezolūcija A.715(17));
         180.8. Droša darbība uz konteineru kuģiem, 1998.gads (ICHCA Safe Working
on Container Ships, 1998).

                             17. Noslēguma jautājums

       181. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem Mērsraga
pagasta padomes saistošos noteikumus Nr.5/2006 "Mērsraga ostas noteikumi".




Rojas novada
domes priekšsēdētājs                                              A.Neilands

				
DOCUMENT INFO
Shared By:
Categories:
Tags:
Stats:
views:1
posted:9/29/2012
language:Latvian
pages:20