RIGAS TEHNISKA UNIVERSITATE - Download as DOC

Document Sample
RIGAS TEHNISKA UNIVERSITATE - Download as DOC Powered By Docstoc
					      RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE


BAKALAURA AKADĒMISKO STUDIJU PROGRAMMA

  ELEKTROTEHNOLOĢIJU
      DATORVADĪBA
               KODS 44523



  AKREDITĀCIJAS DOKUMENTI
    PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
    (STUDIJU PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMS)




                Rīga, 2004
                                             2




                                        SATURS

                     PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
                  7.STUDIJU PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMS
7.1. Programmas mērķi un uzdevumi
7.2. Studiju programmas organizācija
7.3. Studiju programmas praktiskā realizācija
 7.3.1. Studiju priekšmetu raksturojums
 7.3.2. Bakalaura studiju programmas starptautiskais salīdzinājums
7.4. Studiju vērtēšanas sistēma
7.5. Studējošie
 7.5.1. Studējošo skaits programmā
 7.5.2. 1.kursā imatrikulēto skaits
 7.5.3. Absolventu skaits
 7.5.4. Studējošo aptaujas un analīze
 7.5.5. Absolventu aptaujas un analīze
 7.5.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
7.6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls
 7.6.1. Akadēmiskā personāla skaits / sastāvs
 7.6.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija
 7.6.3. Akadēmiskā personāla atlases atjaunošanas, apmācības un attīstības politika
7.7. Finansēšanas avoti
7.8. Ārējie sakari
 7.8.1. Saistība ar darba devējiem
 7.8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs
 7.8.3. Akadēmiskais personāls, kas strādā ārvalstīs
 7.8.4. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā
 7.8.5. Studējošie, kas studē ārvalstīs dažādu programmu ietvaros


       8. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS
                                          3




PIELIKUMI:
Pielikums BP 1    RTU Senāta 2000.g. 28.februāra lēmums par bakalaura studiju
                  programmas “Elektrotehnoloģiju datorvadība” izveidošanu.
Pielikums BP 2    Bakalaura studiju programma studiju uzsākšanai 2000./2001.m.g.
Pielikums BP 3    2002.g. 25.februāra Senāta lēmums par bakalaura akadēmisko
                  studiju programmu struktūras izmaiņu.
Pielikums BP 4    Izmainītā   bakalaura       studiju   programma“   Elektrotehnoloģiju
                  datorvadība” studiju uzsākšanai 2002./2003.m.g.
Pielikums BP5     2002. gada 7. jūlijā izsniegtās bakalaura studiju programmas
                  “Elektrotehnoloģiju datorvadība” akreditācijas lapas kopija.
Pielikums BP 6    Bakalaura studiju plāni.
Pielikums BP 7    Bakalaura studiju programmas “Elektrotehnoloģiju datorvadība”
                  studiju priekšmetu apraksti.
Pielikums BP 8    Bakalaura studiju programmas “Elektrotehnoloģiju datorvadība”
                  studiju (kursa) darbu apraksts.
Pielikums BP 9    HUT, BTU un KTH bakalauru studiju mācību plānu kopijas
                  elektrotehniskās specialitātēs.
Pielikums BP 10   Bakalaura studiju programmas “Elektrotehnoloģiju datorvadība”
                  absolventu aptaujas anketas – 16 gab.
Pielikums BP 11   Bakalaura studiju programmu “Elektrotehnoloģiju datorvadība”
                  realizējošā akadēmiskā personāla CV – 35 pasniedzēji.
Pielikums BP 12   IEEK zinātnisko publikāciju saraksti.
                                          4




                     7.1.    Programmas mērķi un uzdevumi

    Bakalaura studiju uzsākšanai nepieciešama vispārējā vidusskolas vai elektrotehnikas
profila vidējās specializētās mācību iestādes izglītība.

  BAKALAURA STUDIJU MĒRĶIS IR SNIEGT ELEKTROTEHNISKĀS
AKADĒMISKĀS   IZGLĪTĪBAS    PAMATUS ELEKTROTEHNOLOĢIJU
DATORVADĪBAS NOZARĒ UN SAGATAVOT TĀLĀKĀM INŽENIERA VAI
MAĢISTRA STUDIJĀM, KĀ ARĪ DOT NEPIECIEŠAMĀS IEMAŅAS
PRAKTISKĀ DARBA UZSĀKŠANAI.

    Bakalaura studiju galvenie uzdevumi ir šādi:
    1 – padziļināti apgūt matemātiku un fiziku elektrotehnisko uzdevumu risināšanai;
    2 – iemācīt prasmīgi un efektīvi pielietot skaitļošanas tehniku gan uzdevumu
risināšanai, gan automatizācijas iekārtās;
    3 – iemācīt prasmi risināt elektrotehniskus uzdevumus;
    4 – dot priekšstatu par elektrotehnisko iekārtu uzbūvi, darbības pamatiem un
automatizāciju;
    5 – dot priekšstatu par elektroenerģētiskajiem aspektiem;
    6 – dot priekšstatu un zināšanas par darba organizāciju, sociālajiem un ekonomiskās
darbības principiem;
    7 – nostiprināt svešvalodu zināšanas.
    Bakalaura studijas nobeidzot, iegūst bakalaura akadēmisko grādu elektrozinātnē,
kas ļauj turpināt studijas visās RTU ar elektrozinātni saistītajās programmās.


                     7.2.   Studiju programmas organizācija
    Bakalaura studiju programma EBO0 “Elektrotehnoloģiju datorvadība” izveidota ar
RTU Senāta 2000. gada 28. februāra lēmumu (sk. pielikumu BP1) un apstiprināta RTU
Senātā 2000. gada 25. aprīlī. Faktiski studijas šai programmā uzsāktas 2000./2001. m.g.
III kursa studentu grupās un šī programma pievienota pielikumā BP2. Līdz tam šīs
programmas trīs virzienu – energoelektronikas, elektriskās piedziņas un elektronisko
                                             5


iekārtu – bakalaura studijas tika veiktas pēc vienotas bakalaura studiju programmas
“Enerģētika un elektrotehnika”, kas akreditēta 2001. gadā.
    Sākot ar 2002./2003. m.g. paredzēta tieša I kursa studentu uzņemšana bakalaura
studiju programmā “Elektrotehnoloģiju datorvadība”. 2002. gadā sakarā ar RTU Senāta
25. februāra noteiktajām izmaiņām bakalaura apmācības struktūrā (pielikums BP3) 2000.
gadā izveidotā programma daļēji pārveidota ar šādām izmaiņām:
    - palielināts bakalaura darba kredītpunktu apjoms līdz 10 KP,
    - palielināts specializācijas obligātās izvēles priekšmetu apjoms līdz 13 KP,
    - brīvās izvēles priekšmetu apjoms samazināts līdz 5 KP.
    Šīs izmaiņas programmā EBO0 akceptētas RTU Senāta 2002. gada 29. aprīļa sēdē.
Akreditācijai 2002. gadā tika virzīta šī izmainītā programma (pielikums BP4), kas arī
2002. gada 7. jūlijā tika akreditēta uz 2 gadiem līdz 2004. gada 31. decembrim (pielikums
BP5).
    Studiju programma tiek realizēta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē, kur
par to atbild Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts IEEI, kura direktors ir
arī šīs programmas vadītājs. Studiju programmas praktisko realizāciju nodrošina
Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra, kas dibināta 2003. gadā un ietilpst
IEEI sastāvā.
    Studiju programmas “Elektrotehnoloģiju datorvadība” studiju plāni (sk. pielikumu
BP6) atbilst IEEI mērķiem un uzdevumiem, t.i., elektrotehnisko objektu automatizācijai,
pielietojot modernos automatizācijas elementus un sistēmas.




                  7.3. Studiju programmas praktiskā realizācija
    Bakalaura studiju programmā “Elektrotehnoloģiju datorvadība” (pielikums BP4)
ietvertas šādas priekšmetu sadaļas:
    A – obligātie studiju priekšmeti 85 KP apjomā;
    B – obligātās izvēles studiju priekšmeti 20 KP apjomā,
    tai skaitā
         B1 – specializējošie priekšmeti 13 KP apjomā,
         B2 – humanitārie un sociālie priekšmeti 4 KP apjomā,
         B3 – valodas 3 KP apjomā,
    C – brīvās izvēles priekšmeti 5 KP apjomā,
    E – gala pārbaudījums (bakalaura darbs) 10 KP apjomā.
    Kopējais bakalaura studiju apjoms ir 120 KP, kas tiek realizēts 3 pilna laika studiju
gados. Katrā gadā paredzēti 2 semestri un 32 nodarbību nedēļas 40 KP apjomā ar kopējo
auditorijas stundu skaitu 1760 (bakalaura darbam auditoriju stundas nav paredzētas).
    Studiju sadaļu vispārīgais raksturojums sniegts tabulā 1.
                                             6


                   Bakalaura studiju programmas EBO0 sadaļu raksturojums

                                                                               1. tabula
                                                                   Iespējamais Sadaļu KP
          Sadaļa                                     KP skaits     priekšmetu īpatsvars
                                                                   skaits
          A. Obligātie studiju priekšmeti            85            27          70,4%
          B1.Obligātās                 izvēles       13            11          11,2%
          specializējošie priekšmeti
          B2. Obligātās izvēles humanitārie          4             3               3,3%
          un sociālie priekšmeti
          B3. Obligātās izvēles valodu               3             3               2,5%
          priekšmeti
          C. Brīvās izvēles priekšmeti               5                             4,2%
          E. Gala pārbaudījums                       10            1               8,4%
          Kopā                                       120                           100,0%


        Kā redzams, obligāto studiju priekšmetu īpatsvars ir noteicošais (70,4%), taču arī
izvēles priekšmetu kopapjoms ir samērā liels (20,2%), kas ļauj efektīvi apgūt
specializējošos priekšmetus.
        Studijas paredzēts veikt lekcijās, praktiskajās nodarbībās un laboratoriju darbos.
Auditoriju nodarbību sadalījums pa veidiem dots 2. tabulā, kura sastādīta pēc reālajiem
studiju plāniem (pielikums BP6).


             Bakalaura studiju programmas EBO0 auditoriju nodarbību sadalījums
                                     (pēc studiju plāniem)

       2.tabula
Nodarbību       Auditoriju   A       B1          B2        B3          C       E          Īpatsvars
veids           stundas      grupa   grupa       grupa     grupa       grupa   grupa      %
                kopā
Lekcijas        1152         864     144         64        -           80      -          60
Praktiskās      272          208     16          -         48          -       -          14
nodarbības
Laboratorijas 336            288     48          -         -           -       -          17,5
darbi
Gala            -            -       -           -         -           -       160        8,5
pārbaudījumi
Kopā            1760         1360    208         64        48          80      160        100
Procentos       91,5         70,8    10,6        3,4       2,5         4,1     8,6

      Kā redzams, reālo auditorijas stundu skaits ir tikai 1760, jo bakalaura darbam 10
KP apjomā nav paredzētas auditoriju stundas. Lekciju stundu īpatsvars sastāda 60 % un
                                               7


lekcijas ir noteicošais studiju veids. Laboratorijas darbiem atvēlētas 336 auditoriju
stundas (vai 17,5%). Praktisko nodarbību apjoms sastāda 14% no kopapjoma .
        Ja aplūko sadalījumu pa priekšmetu grupām, tad noteicošie ir A grupas priekšmeti
1360 auditoriju stundu (70,8%) apjomā. Visiem obligātās izvēles priekšmetiem atvēlētas
320 auditoriju stundas vai 16,5%. Šāds studiju organizācijas princips bakalaura studiju
programmā ir pieņemams, jo šī līmeņa studentiem pamatā jāstudē obligātie priekšmeti.
        Arī A priekšmetu grupā noteicošais ir lekciju īpatsvars (864 no 1360 auditoriju
stundām). Praktiskajām nodarbībām atvēlētas 208, bet laboratorijas darbiem 288
auditorijas stundas.




                           7.3.1. Studiju priekšmetu raksturojums
        Bakalaura studijās paredzēts nostiprināt un padziļināt zināšanas vispārtehniskajos
priekšmetos, kas nepieciešami studijām elektrozinātnēs, kā arī iegūt zināšanas
elektrotehniskajos pamatpriekšmetos, kas ļauj bakalaura grādu ieguvušo uzskatīt par
elektrotehniski izglītotu.
        Lai veiktu salīdzinājumu, nepieciešams studijās paredzētos priekšmetus sadalīt
grupās. Varētu tikt pieņemts šāds sadalījums:
        VEP – vispārīgie dabas zinātņu pamatu priekšmeti;
        TP – tehniskie priekšmeti;
        ETP – elektrotehniskie priekšmeti;
        HP – humanitārie priekšmeti;
        VA – valodas.
        Studiju priekšmetu sadalījums grupās dots 3. tabulā, kurā arī novērtēts grupu
īpatsvars kredītpunktos.


        Bakalaura studiju programmas EBO0 priekšmetu sadalījums grupās

        3.tabula
Grupa              Priekšmeti, KP                                   KP         Īpatsvars
                                                                    skaits
VEP                Matemātikas priekšmeti,16                        26         21,6%
                   Fizikas priekšmeti,8
                   Materiālzinību priekšmeti,2
ETP                Ķēžu teorija un elektrotehnikas pamati,11        51         42%
                   Elektriskie mērījumi,3
                   Elektriskās mašīnas,5
                   Energoelektronika,3
                   Elektriskās piedziņas teorētiskie pamati,6
                   Elektroapgāde,2
                                              8


                 Elektronikas priekšmeti,7
                 Elektrotehniskie izvēles priekšmeti,13
                 Ievads studijās,1
TP               Datortehnikas priekšmeti,11                           15       12,5%
                 Mehānika,2
                 Regulēšanas teorijas pamati,2
EOP              Ekonomika,3                                           4        3,8%
                 Civilā aizsardzība,1
HP               Sociālās attīstības modeļi,2                          6        5%
                 Izvēles HP, 4
VA               Svešvaloda,3                                          3        2,5%
Brīvā                                                                  5        4,2%
 izvēle
Bakalaura                                                              10       8,4%
darbs

        Kā redzams no 3. tabulas, bakalaura programmā ir liels elektrotehnisko
priekšmetu īpatsvars (42%), kas ļauj reāli uzskatīt , ka bakalaura grāda ieguvēji ir
sagatavoti tautsaimniecības vispārīgo elektrotehnisko uzdevumu veikšanai, t.i., tie atbilst
Boloņas deklarācijas pamatprasībām studiju līmenim “undergraduate”.
        Visu programmas priekšmetu paplašināti apraksti un tēmu sadalījums pa nedēļām
pievienoti pielikumā BP7.
        Bakalaura studiju laikā paredzēts izstrādāt 11 ar atzīmi novērtējamus studiju
darbus, nokārtot 22 eksāmenus un 24 ieskaites. Eksāmenu, ieskaišu un darbu izpildes
sadalījums pa semestriem dots 4. tabulā.


        Bakalaura programmas EBO0 darbu, eksāmenu un ieskaišu skaita sadalījums

     4. tabula
                            Priekšmetu grupa               Mācību pusgads
     Veids       A     B1    B2 B3 C              E   01    02    03   04       05     06

     Eksāmens 19       2     -      1     -       -   4      4     5        5   3      1
     Ieskaites 18      1     2      1     2       -   5      6     4        3   3      3
     Darbi     11      -     -      -     -       -   1      -     3        2   4      1
     Bakalaura                                    1   -      -     -        -   -      1
     darbs

       Kā redzams, eksāmenu sadalījums pa semestriem ir vienmērīgs, izņemot
6.semestru, kura laikā jākoncentrējas bakalaura darba izpildei un aizstāvēšanai. Sakarā ar
bakalaura darba izpildi, pēdējā semestrī nav paredzēti studiju darbi.
       Ja novērtē eksāmenu, ieskaišu un darbu sadalījumu pa priekšmetu grupām, tad
galvenokārt tie ir paredzēti obligāto priekšmetu grupā.
                                           9


       Studiju darbi paredzēti šādos priekšmetos:
       1. Datormācība (speckurss);
       2. Elektriskie mērījumi;
       3. Elektrotehnikas teorētiskie pamati;
       4. Elektroniskās iekārtas;
       5. Ķēžu teorija;
       6. Elektriskās mašīnas;
       7. Elektriskās piedziņas teorētiskie pamati;
       8. Elektroapgāde;
       9. Programmēšanas tehnoloģija;
       10. Programmēšanas valodas;
       11. Elektrotehnoloģiskās iekārtas.

        Visu studiju darbu apraksti doti pielikumā BP8. Analizējot priekšmetu aprakstus
(pielikumi BP7 un BP8), var konstatēt, ka nav novērojama priekšmetu satura dublēšanās.
Priekšmetu saturs atbilst modernajiem priekšstatiem par šādu studiju saturu.
Specializējošajos priekšmetos ietverti moderno tehnoloģiju zinātniskie un praktiskie
aspekti.
        Kā var secināt no studiju plāniem un 3. tabulas, studiju laikā 10 KP (vai 8,8% no
apjoma) atvēlēti humanitārajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem priekšmetiem, kas ir
labs rādītājs tehniskās izglītības jomā.



7.3.2. Bakalaura studiju programmas starptautiskais salīdzinājums
       Bakalaura studiju programmas salīdzinājums veikts ar Helsinku
Tehnoloģijas universitātes (HUT), Budapeštas Tehniskās universitātes (BTU) un
Stokholmas Karaliskās Tehnoloģiskās augstskolas (KTH) elektrotehnisko studiju
programmām.
       Jāatzīmē , ka gan Helsinkos, gan Budapeštā ir četrgadīgā bakalaura apmācība, bet
KTH bakalaura apmācības nav vispār, bet gan pieņemta civilinženieru apmācība, kurā
pirmos 2 gadus tiek mācīti kopīgi fundamentālie priekšmeti. Pievienojot šiem
priekšmetiem daļu no 3. gada priekšmetiem, šo apmācību veidu var pielīdzināt RTU 3
gadīgajai bakalauru apmācībai.
       Gan HUT, gan BTU bakalaura grāda iegūšanai paredzēta apmācība 160 KP
apjomā, jeb 40 KP gadā. Gan RTU, gan HUT un BTU tiek mācīti praktiski tie paši
mācību priekšmeti, un , tātad , ārzemju universitātēs daudzos gadījumos – paplašināti.
       Bakalaura studiju pielīdzināmo programmu sadalījums pa grupām RTU, HUT,
BTU un KTH dots 5. tabulā. Pielikumā BP9 dotas HUT un BTU bakalaura studiju
mācību plānu kopijas elektrotehnikas specialitātē, kā arī KTH studiju apraksta kopija.
                                          10


                   Salīdzināmo augstskolu priekšmetu grupu satura apraksts

   5. tabula
                                                            Kredītpunkti
   Priekšmetu     Priekšmeti                             RTU HUT       BTU      KTH
   grupa
   VEP            Matemātika                             16     18       26     38
                  Fizika                                 8      14       12     11
                  Materiālzinību priekšmeti              2      5        4      -
   ETP            Ķēžu teorija un elektrotehnikas        11     11       14     18
                  teorētiskie pamati
                  Ievads studijās                        1      -        -      -
                  Elektriskie mērījumi                   3      4        8      6
                  Elektriskās mašīnas                    5      7        4      4
                  Energoelektronika                      3      24       8      6
                  Elektriskās piedziņas pamati           6      9        4      -
                  Elektroapgāde                          2      -        -      -
                  Elektronikas priekšmeti                7      10       34     14
                  Elektrotehniskie izvēles priekšmeti    13     8        -      -
   TP             Datortehnikas priekšmeti               11     6        8      8
                  Mehānika                               2      3        4      8
                  Regulēšanas teorijas pamati            2      4        4      4
                  Signālu teorija                        -      3        4      -
                  Citi tehniskie priekšmeti              -      17       22     -
   EOP            Ekonomika                              3      -        -      -
                  Civilā aizsardzība                     1      -        -      -
                  Projektu plānošana un vadība           -      2        -      -
                  Menedžments                            -      2        4      2
                  Biznesa pamati                         -      2        -      -
                  Mārketings                             -      2        -      -
   HP             Sociālās attīstības modeļi             2      -        -      -
                  Socioloģija                            -      -        -      4
                  Izvēles HP                             4      -        -      -
   VA             Valoda                                 3      9        -      -
   Brīvā izvēle                                          5      -        -      -
   Bakalaura                                             10     -        -      -
   darbs


       Kā redzams, KTH ir mazāks priekšmetu skaits nekā citās augstskolās (12
priekšmeti), taču to kredītīpatsvars ir ievērojams. Tā , matemātikas īpatsvars sasniedz
30% no kopapjoma, elektrotehnikas – 15%. BTU programma ir līdzīga RTU
programmai, taču arī šajā programmā ir ievērojams matemātikas (16%) un, it sevišķi ,
elektronikas (22%) īpatsvars.
       Kas attiecas uz elektronikas priekšmetiem, tad RTU programmā
“Elektrotehnoloģiju datorvadība” to ir maz (7 KP vai 6% īpatsvara). RTU programmā ir
                                          11


daudz priekšmetu ar nelielu īpatsvaru, kas gan var tikt apvienoti priekšmetu grupās ar
lielāku īpatsvaru. Priekšmetu grupu sadalījums salīdzināmajās augstskolās ir dots 6.
tabulā.


     Salīdzināmo bakalaura studiju programmu satura sadalījums priekšmetu grupās

    6. tabula
Priekšmetu        RTU               HUT               BTU               KTH
grupa
VEP               26                37                42                49
ETP+brīvā         66                73                72                48
izvēle+darbs
TP                15                33                42                20
EOP               4                 8                 4                 4
HP                6                 -                 -                 -
VA                3                 9                 -                 -
Kopā              120               160               160               123

        Ziņas par BTU iegūtas pēc auditoriju stundu skaita programmā, ievērojot kopējo
doto kredītpunktu skaitu (160 KP).
        Kā redzams, visumā RTU programma pa atsevišķām priekšmetu grupām samērā
labi atbilst salīdzināmo augstskolu līdzīgām programmām. Ja netiktu mācīti humanitārie
priekšmeti (diskutējams jautājums!) , tad varētu nedaudz pastiprināt VEP grupu, kā arī
TP grupu, kas ir vājākas nekā ārzemju augstskolās.


                          7.4. Studiju vērtēšanas sistēma

    Priekšmetu studijas novērtē par priekšmetu atbildīgais pasniedzējs eksāmenu un
ieskaišu veidā, pielietojot 10 ballu sistēmu ar mazāko sekmīgo atzīmi 4 balles. Studiju
darbus, kas mācību plānos ievietoti ar iezīmi D, students aizstāv un pasniedzējs to
novērtē ar atzīmi.
    Kvalifikācijas darba – bakalaura darba – aizstāvēšana notiek publiski, bet
novērtējumu veic EEF Dekāna nozīmēta komisija vismaz 3 profesoru sastāvā. Bakalaura
darba apjoms ir aptuveni 30 datorsalikuma lapas ar shēmām un attēliem. Katru bakalaura
darbu novērtē recenzents.
    Students, aizstāvot bakalaura darbu, atbild arī uz komisijas jautājumiem par
teorētiskajiem un praktiskajiem elektrozinību aspektiem, tā kā bakalaura darba
novērtējuma atzīme uzskatāma par kompleksu zinību un prasmju novērtējumu.
    Atbilstoši Senāta 2001. gada 29. janvāra lēmumam “Par pāreju uz vienotu studiju
rezultātu vērtējumu sistēmu” ar 25.06.2001.Senāta lēmumu noteikti šādi studiju rezultātu
kritēriji zināšanu un prasmju novērtēšanai konkrētā studiju priekšmetā:

“izcili” (10) – zināšanas pārsniedz priekšmeta programmas prasības, liecina par spēju
veikt patstāvīgus pētījumus, problēmu dziļu izpratni;
                                           12


“teicami” (9) – pilnīgi apgūta priekšmeta programma, iegūta prasme patstāvīgi lietot
iegūtās zināšanas;
“ļoti labi” (8) – pilnīgi apgūta priekšmeta programma, taču atsevišķos jautājumos nav
pietiekoši dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi pielietotu sarežģītāku problēmu
risināšanā;
“labi” (7) – kopumā apgūtas zināšanas priekšmeta programmas prasību līmenī, taču
konstatējama atsevišķu mazāk svarīgu jautājumu neizpratne, ir nelielas grūtības atsevišķu
praktisku uzdevumu risināšanā;
“gandrīz labi” (6) – kopumā apgūta priekšmeta programma, taču vienlaikus
konstatējama atsevišķu lielāku problēmu nepietiekoša izpratne, ir daļējas grūtības iegūto
zināšanu praktiskā lietošanā;
“viduvēji” (5) – visumā apgūta priekšmeta programma, lai gan konstatējama vairāku
svarīgu problēmu nepietiekoši dziļa izpratne, ir grūtības iegūto zināšanu praktiskā
izmantošanā;
“gandrīz viduvēji” (4) – visumā apgūta priekšmeta programma, tomēr konstatējama
nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu
praktiskā izmantošanā;
“vāji” (3) – zināšanas virspusējas un nepilnīgas, students nespēj tās lietot konkrētās
situācijās;
“ļoti vāji” (2) – ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, priekšmeta
lielākā daļa nav apgūta;
“ļoti ļoti vāji” (1) – nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku, priekšmetā
praktiski zināšanu nav.
Vērtējums “gandrīz viduvēji” (4) ir zemākā apmierinošā atzīme.


                                   7.5. Studējošie

                         7.5.1. Studējošo skaits programmā
    Studentu skaits bakalaura programmā “Elektrotehnoloģiju datorvadība” dienas nodaļā
pēc akreditācijas 2002./2003.m.g. bija 64 studenti. 2003./2004.m.g. kopējais bakalaura
dienas nodaļas studentu skaits ir 80 studenti; 2004./2005.m.g. dienas nodaļā būs 90
studenti. Tātad kopēji bakalaurantūrā 2003./2004. m.g. studē 80 studenti.




                         7.5.2. 1. kursā imatrikulēto skaits
    Sākot ar 2002. gadu, uzņemšana RTU notiek tieši programmās un pēc akreditācijas
notika 34 bakalaurantūras studentu imatrikulācija programmā “Elektrotehnoloģiju
datorvadība”. Sākot ar 2003. gadu tika noteiktas striktas normas budžeta vietu skaitam,
un saskaņā ar noteikto normu, tika uzņemti 30 jauni studenti dienas apmācības nodaļā.
                                            13


                                7.5.3. Absolventu skaits

    Tā kā programma “Elektrotehnoloģiju datorvadība” ir jauna, tad absolventu skaits ir
neliels:
         2001.gadā                           11 bakalauri,
         2002.gadā                           15 bakalauri.
    Arī pēc akreditācijas, 2003. gadā bakalaura diplomu ieguva 14 absolventi. Šāds pat ir
arī paredzamais dienas nodaļas absolventu skaits 2004. gadā , un tikai , sākot ar 2005.
gadu, absolventu skaits pieaugs līdz 30...40 bakalauriem gadā, jo sāks studijas nobeigt
programmā tieši uzņemtie studenti, kuru skaits katru gadu ir ap 30.


                         7.5.4. Studējošo aptaujas un analīze

             Īsi secinājumi par bakalaura programmas studentu aptauju

        Aptaujāti 59 bakalaurantūras studenti, kas atbildēja uz dažādiem jautājumiem.
Pirmais jautājums bija saistīts ar studiju programmas izvēles pamatojumu. 95% atbildēja,
ka vienkārši vēlas iegūt “labu augstāko izglītību”. Puse to saistīja ar iespēju nākotnē labi
pelnīt.
        85% aptaujāto uzskata, ka pēc bakalaura studijām turpinās profesionālās studijas.
Akadēmiskās studijas vēlas turpināt tikai daži.
        Grūtības, uzsākot studijas augstskolā, ir saistītas ar pilnīgi atšķirīgo mācību
procesa organizāciju. Daļēji atzīmētas pasniedzēju augstās prasības, kā arī neizpratne par
studentu grūtībām.
        Nodarbību neapmeklēšanas galvenie cēloņi – slimība un aizņemtība darbā, jo
diezgan daudz strādā.
         Grūti ir priekšmeti ar tehnisku un matemātisku aprakstu, kā ETP un līdzīgi, jo
tehnisko zināšanu ir maz. Pasniedzēji arī neprasmīgi skaidrojot materiālu.
        Galvenās problēmas ir zemā stipendija, dārgas mēnešbiļetes.
        3. kursa studenti atzīmē nepietiekamo tehnisko bāzi, bet visumā uzskata, ka
studijas ir bijušas ar labu kvalitāti.

                      7.5.5. Absolventu aptaujas un to analīze

  Īsi secinājumi par bakalaura programmas absolventu aptauju (pielikums BP10)


Pavisam izskatītas 20 anketas. Atbilžu analīze dota anketas jautājumu secībā.

3. Atbildot uz jautājumu par studiju kvalitāti, absolventi norāda, ka tā ir laba, taču
nepieciešams vairāk pievērst uzmanību specializācijas priekšmetiem, un daži norāda uz
studiju projektu nepieciešamību. Vairāki atzīmē, ka pirmajos kursos ir pārāk daudz
priekšmetu. Ir priekšlikums, lai 1 diena nedēļā būtu brīva no studijām, kad varētu
darboties bibliotēkā. Gribētos jau bakalaura studiju laikā kādu kursu par elektrisko
                                          14


tehnoloģiju datorvadību. Ir izteikti lūgumi uzlabot un pilnveidot nepārtraukti studiju
plānus.

4. Visi aptaujātie norāda, ka ir visumā iegūtas labas zināšanas, taču vairāki atzīmē
nepietiekamās praktiskās zināšanas. Četri no aptaujātajiem atzīmē, ka iegūtas
nepietiekamas zināšanas.

5. Absolventi uzskata, ka pasniegšanas līmenis pamatā ir labs, taču atšķirās dažādiem
pasniedzējiem. Viens no aptaujātajiem norāda uz viduvēju līmeni.

6. Kā labākie pasniedzēji norādīti pasniedzēji ar lielu stāžu: E. Blumbergs, J.Valeinis,
I.Raņķis, J.Greivulis. No jaunajiem sevišķi tiek atzīmēts asoc.prof. I.Galkins, kas māca
datoru pielietošanu automatizācijā.

7. Studiju materiāli-tehniskais nodrošinājums atzīmēts kā viduvējs, kas atbilst arī
pasniedzēju novērtējumam: iekārtas ir vecas un maz automatizēto objektu ar moderno
automatizācijas tehniku. Divi no aptaujātajiem novērtē kā sliktu.

Galvenās iebildes par studiju procesu ir šādas:
      1 – nepietiekoši laba materiāli – tehniskā bāze,
      2 – nepietiekams kredītpunktu apjoms galvenajiem elektrotehniskajiem
      priekšmetiem,
      3 – liels mazāk svarīgu priekšmetu īpatsvars,
      4 – nepietiekams laboratorijas darbu īpatsvars,
      5 – nepietiekama iepazīstināšana ar reālajām iekārtām,
      6 – nodarbības notiek lielās grupās un pasniedzēji nezina studentu vārdus,
                                            15



       7 – ir vēlme svarīgākajos priekšmetos veikt praktiskus uzdevumus, kas vislabāk
       nostiprina zināšanas.
       Daži aptaujātie izsaka vēlmi, lai jau bakalaura studijas 3. kursā notiktu va-
kara pusē, jo daudzi iesaistās darbā.


            7.5.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Studiju procesa pilnveidošanā studenti galvenokārt iesaistās, piedaloties laboratorijas
stendu praktiskajā izveidē pieredzējušu pasniedzēju vadībā.Tā, piemēram, docenta I.
Galkina vadībā studenti O.Krievs un L.Bisenieks izveidoja komplektus mikroprocesoru
un mikrokontrolleru darbības un programmējamās loģikas mikroshēmu apgūšanai tos
pieslēdzot pie datora. Profesora I.Raņķa vadībā Energoelektronikas laboratorijā tika iz-
veidoti tiristoru regulatora laboratorijas darba un taisngrieža pētīšanas stendi, kur aktīvi
ņēma dalību studējošais V.Bražis. Tika izveidota arī metināšanas procesa pētīšanas
programma. Docenta E.Blumberga vadībā ar studējošā A.Bikšis līdzdalību Elektronisko
iekārtu laboratorijā tika izveidoti 2 laboratorijas darbu stendi ar frekvenču pārveidotā-
jiem. Students A.Vītols turpina strādāt pie stenda “Jaudas koeficienta uzlabošanas iekār-
ta”. Students M.Skarainis prof. I.Raņķa vadībā izveidoja stendu tranzistoru frekvenču
pārveidotāja pētīšanai.

    7.6.    Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls
                        7.6.1. Akadēmiskā personāla skaits
    Kopējais ETDV programmā iesaistītais IEEI akadēmiskais personāls ir 16 pasniedzēji
    (pielikums BP 11.):
    1 – profesors,.Dr. habil sc.ing., LZA korespondētājloceklis Leonīds Ribickis,
    2 – profesors, Dr. habil sc.ing. Jānis Greivulis,
    3 – profesors, Dr. habil sc.ing. Ivars Raņķis,
    4 – asociētais profesors, Dr.sc.ing. Ilja Galkins,
    5 – docents, Dr.sc.ing. Jānis Valeinis,
    6 – docente, Dr.sc.ing. Anastāsija Žiravecka,
    7 – docents Edvīns Blumbergs,
    8 – asistents M.sc. Viesturs Bražis.
    Elektrotehnisko studiju priekšmetu pasniegšanā piedalās sekojoši Industriālās
elektronikas un elektrotehnikas institūta Elektrotehnikas un Elektrotehnikas teorētisko
pamatu profesora grupu pasniedzēji:
    1 - profesors,.Dr. habil sc.ing. Ivars Dūmiņš,
    2 - asoc. profesors,.Dr. sc.ing. Ņikita Nadežņikovs,
    3 - docents, Dr.sc.ing. Jānis Briedis,
    4 - docents, Dr.sc.ing. Uldis Zītars,
    5 – docents, Dr.sc.ing. Ēriks Priednieks,
    6 - docents, Dr.sc.ing. Vladimirs Hramcovs,
    7 – docents, Dr.sc.ing. Uldis Antonovičs,
    8 – docents, Dr.sc.ing. Andris Purviņš.
                                             16



                                                             Tabula 6.1.
                        Programmu apkalpojošā akadēmiskā personāla sastāvs

Amats              Skaits             Zinātniskais grāds
                                      Dr.habil.sc.ing. Dr.sc.ing.            M.sc.ing.
Profesori          13                 13
Asoc.profesori     7                                     6
Docenti            7                                     6                   1
Lektori            1                                     1
Asistenti          1                                                         1



       Vispārtehnisko, humanitāro, sociālo, ekonomikas studiju priekšmetu un valodu
pasniegšanā piedalās vēl 19 pasniedzēji, kuru CV pievienoti pielikumā BP11.

        Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst struktūrvienības (IEEI) mērķu un
uzdevumu īstenošanai ETDV bakalaura programmā. Četri ir LZP granta tēmu vadītāji.
Pārējie aktīvi iesaistīti gan grantu, gan citu pētniecisko līgumdarbu veikšanā elektrisko
tehnoloģiju automatizācijas jomā.
        Ar bakalaura specializācijas priekšmetiem saistītie IEEI speciālisti ik gadus veic
valsts budžeta finansētus pētījumus 8,0 tūkstošu Ls apjomā, kā arī veic līgumdarbu
pētījumus 15 tūkstoši Ls apjomā gadā.
        Galvenie pētījumi saistīti ar moderno pusvadītāju elektronisko pārveidotāju
izveidi. Gadā vidēji tiek publicētas 15 zinātniskās publikācijas, kuru izveidē tiek iesaistīti
arī bakalaura programmas studenti. Tā 2001. gadā par pētījumiem pusvadītāju
pielietošanā enerģētikā bakalaura darbu aizstāvēja Aivars Vilks, kurš par šo darbu ieguva
Latvenergo balvu. 2002. gadā par pētījumiem reaktīvās jaudas kompensācijā bakalaura
darbu aizstāvēja un Latvenergo balvu ieguva Oskars Plataiskalns. Viņš par saviem
pētījumiem ziņoja arī starptautiskajā konferencē 2003. gada maijā Polijā, Zeļena Gura.
        Trīs no akadēmiskā personāla ir 30 gadus veci vai jaunāki, bet profesors
L.Ribickis ir 54 gadus vecs. Paredzēta jaunu pasniedzēju iesaistīšana. Tā, IEEI inženieris
Oskars Krievs 2002. gadā stažējas Turīnas TU, kur veic pētniecisko un pedagoģisko
darbu. 2003./2004. m.g. O.Krievs jau veiks pasniedzēja pienākumus priekšmetā
“Elektroniskās iekārtas”.



                   7.6.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija

        2002./2003.m.g. IEEI tika veikti 5 Latvijas zinātnes padomes finansēto grantu
pētījumi 8,5 tūkstošu Ls apjomā. Pētījumi saistīti ar jaunu tipu pusvadītāju pārveidotāju
izstrādi un saistību ar elektriskajām tehnoloģijām, ietverot elektropiedziņu mezglu
optimizāciju.
Grantu vadītāji ir
                                            17


        1 – granta 01.0636 – IEEI profesors Jānis Greivulis,
        2 – granta 01.0638 – IEEI profesors Ivars Raņķis,
        3 – grantu 01.639 un 01.640 – IEEI profesors Leonīds Ribickis,
        4 – granta 01.645 – IEEI docente Anastāsija Žiravecka.
        Papildus šiem grantiem tiek veikti VAS Latvenergo finansētie pētījumi 15,0
tūkstošu Ls apjomā, kas saistīti ar pusvadītāju impulsregulēšanas sistēmām un vienvadu
elektropārvades sistēmas izpēti.
        Labākie studenti tiek iesaistīti pētījumu veikšanā. Piemēram, 2001. gadā aktīvi
darbojās bakalaurantūras students Aivars Vilks, kas par bakalaura darbā veiktajiem
pētījumiem ar tiristoriem regulējamu reaktoru jomā saņēma Latvenergo balvu. Aktīvi
darbojas arī studenti Oskars Krievs, Ainārs Bikšis, Oskars Plataiskalns, Viktors Prikulis
un vēl vairāki bakalaura studiju programmas dalībnieki , kā arī vairāki studenti no
neklātienes (tālmācības) studiju departamenta. Oskars Plataiskalns 2002. gadā ieguva
Latvenergo balvu par pētījumiem reaktīvās jaudas kompensācijas jomā.
        IEEI akadēmiskā personāla veiktais pētnieciskais darbs pozitīvi ietekmē studiju
programmas realizāciju, jo ļauj gan iesaistīt studentus pētnieciskajā darbā, gan nodrošināt
apmācību ar modernām iekārtām. IEEI personāla sagatavotās publikācijas pēdējos 5
gados atspoguļotas pielikumā BP12.
        Praktiski visi IEEI aizstāvētie bakalaura darbi ir pētnieciskā darba sastāvdaļas un
novērtējami ļoti pozitīvi.

    7.6.3. Akadēmiskā personāla atlases atjaunošanas, apmācības un
                          attīstības politika

         Personāla atlases atjaunošanas procesā par profesoriem un asociētiem profesoriem
var ievēlēt personas ar doktora grādu saskaņā ar augstskolu likumu. Par RTU docentiem
un vadošajiem pētniekiem var būt personas ar doktora zinātnisko grādu. Docentus
(vadošos pētniekus) uz sešiem gadiem ievēl fakultātes (institūta) dome pēc struktūrvienī-
bas ieteikuma. Profesionālo studiju priekšmetu nodrošināšanai par docentiem var ievēlēt
personas bez zinātniskā grāda, kuriem ir vismaz desmit gadu praktiska darba stāžs
attiecīgajā nozarē.
Par RTU lektoriem, pētniekiem un asistentiem var būt personas ar maģistra akadēmisko
un doktora zinātnisko grādu. Lektorus un asistentus uz sešiem gadiem ievēl fakultātes
(institūta) dome.
         Tiek veikta nepārtraukta Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta
(IEEI) mācību akadēmiskā personāla atjaunināšanas programma. Šīs programmas etapi
ir: 1) labāko studentu atlase un iesaistīšana doktorantūrā; 2) ievēlēšana par asistentiem
IEEI padomē; 3) pēc disertācijas aizstāvēšanas ievēlēšana par docentiem IEEI padomē;
4) pēc 4 – 5 gadu darba docenta amatā virzīšana par asociētajiem profesoriem. 2003.g.
maijā par asociēto profesoru ievēlēts jaunais Dr.sc. I.Galkins, bet 2003.g. janvārī – par
docentu ievēlēts Dr.sc. A.Purviņš. Tuvākajā laikā (2004.g.) paredzēts par asociētajiem
profesoriem virzīt docentus A.Žiravecku, V.Hramcovu un A.Purviņu. Par docentu
paredzēts izvirzīt arī V.Braži.
                                            18



        7.7.   Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

    Finansējuma avoti ir:
    1 – valsts budžets,
    2 – LZP granti,
    3 – līgumdarbu līdzekļi.
    Valsts budžeta nodrošinātais algu fonds ETDV programmas realizācijai IEEI ir 25,0
tūkstoši Ls gadā, tātad vidēji 3 tūkstoši Ls uz vienu bakalaura programmā iesaistīto
akadēmiskā personāla locekli. Bez algas fonda, paredzēts valsts finansējums
infrastruktūras nodrošināšanai, kas saistībā ar ETDV programmas realizāciju sastāda 8,0
tūkstošus Ls.
    Kopā ar LZP grantiem un līgumdarbiem finansējums 2002./2003. m.g. sastāda 56,0
tūkstošus Ls.
    Nopietns avots infrastruktūras nodrošinājumam ir ziedojumi, kurus veikušas Latvijā
operējošās elektrotehniskās firmas. Tā firmas ABB, Siemens, General Electric, EK-
sistēmas un citas ir dāvājušas 2002./2003. gadā modernus frekvenču pārveidotājus,
kontrollerus un citus elektrisko tehnoloģiju automatizācijas līdzekļus aptuveni 5,0
tūkstošu Ls apjomā.
    Specializējošās studijas ETDV bakalaura programmā var tikt veiktas IEEI
piesaistītajās EEF telpās aptuveni 450 m2 platībā. Šais telpās izvietotas 5 laboratoriju
iekārtas, taču telpas var izmantot arī kā lekciju telpas ar 50 studentu sēdvietām kopskaitā.
    Ir pastāvīgi strādāts pie materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanas. Viens no
materiāli-tehniskā nodrošinājuma veidiem ir nepieciešamās modernās mācību literatūras
ieguve. 2002./2003.m.g. ārzemju literatūras ieguvei izdoti 1000 Ls. Pašu spēkiem pēdējo
gadu laikā uzrakstītas 10 mācību grāmatas latviešu valodā – lekciju konspekti 1000 lpp.
kopapjomā. Grāmatas izdotas RTU izdevniecībā 300-500 eks. Tirāžā un izdošanai izdoti
IEEI līdzekļi 3000 Ls kopapjomā. Izdevniecībā Avots 1997. gadā izdota J.Greivuļa,
I.Raņķa grāmata “Iekārtu vadības elektroniskie elementi un mezgli” (268 lpp.), kuru
finansēja Sorosa fonds. Kā pēdējā 2003. gadā izdota I.Raņķa grāmata
“Energoelektronika”, kas domāta tieši šīs programmas studentiem.
    Pēdējā laikā IEEI telpās studentu apmācībai bakalaura programmā uzstādīti 15
personālie kompjūteri, kuru iegādei izdoti 5000 Ls no IEEI līdzekļiem, kā arī izveidoti 20
jauni laboratorijas darbi datorizētās automatizācijas jomā.


                                 7.8.    Ārējie sakari

                        7.8.1. Saistība ar darba devējiem
    EEF IEEI absolventi un pat studenti ir ļoti pieprasīti darba tirgū. Visi bakalaura
studijas beigušie atrod darbu ražojošos un pakalpojumu sfēras uzņēmumos. Te jāmin
Rīgas PU Tramvaju - trolejbusu pārvalde, VAS Latvenergo, PU "Rīgas Ūdens", SIA EK
Sistēmas, SIA Arcus Elektronika, SIA VEF KT, SIA Energy Line, SIA ABB Latvia, SIA
Siemens Latvia, SIA Danfoss Latvia u.c.
                                            19


    RTU IEEI aktīvi sadarbojas ar LETERA (Latvijas elektrotehnikas un elektronikas
rūpniecības asociācija) un tās uzņēmumiem. Prof. L.Ribickis ir LETERA valdes loceklis.
LETERA vadībā tiek veidot profesiju standarti elektrotehnikas un elektronikas nozarēs.
    Pielikumā ir dotas darba devēju atsauksmes. LETERA nepārtraukti izsaka akūtu
jaunu speciālistu trūkumu elektrotehnoloģiju datorvadībā. Jāatzīmē tādi uzņēmumi kā
SIA EK Sistēmas, VAS Latvenergo un SIA ABB Latvia, kas ir ziedojuši līdzekļus IEEI
mācību laboratoriju pilnveidošanai un modernizēšanai. Tā EK Sistēmas jau ceturto gadu
pēc kārtas ziedo IEEI mācību laboratorijām industriālā elektronikā vid;eji 5000 Ls gadā.
SIA ABB Latvia ir uzdāvinājusi modernas rokasgrāmatas un frekvences pārveidotājus
elektriskās piedziņas vadības laboratorijas modernizēšanai.

       7.8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un
                                     ārvalstīs

    Latvijā līdzīgas programmas tiek realizētas LLU un LJA, un tajās aktīvi iesaistās IEEI
akadēmiskais personāls. Tā, profesors Ivars Raņķis ir arī LJA profesors, bet profesors
J.Greivulis sadarbojas gan ar LLU, gan LJA attiecīgo elektrotehnisko programmu
akadēmisko personālu , veidojot kopējus zinātniskos projektus.
    2002.gada rudenī profesors L.Ribickis tika ielūgts lasīt lekcijas Tokio Denki
University Japānā un Virje universitātē Briselē, Beļģijā. Profesors I.Raņķis 2002./2003.
m.g. strādāja kā vieslektors Tallinnas tehniskajā universitātē ar līdzīgas programmas
studentiem.




              7.8.3. Akadēmiskais personāls, kas strādā ārvalstīs

   2001./2002.m.g. ārzemēs (Tallinnas TU) kā vieslektors strādājis profesors Ivars
Raņķis. Profesors I.Raņķis arī stažējies Stokholmas KTH energoelektronikas profesora
grupā. Profesors L.Ribickis ir Eiropas PEMC (Power Electronic and Motion Control)
Padomes loceklis un pastāvīgi uztur koordinējošās saites ar šīs specialitātes pārstāvjiem
dažādās Eiropas augstskolās. Profesors J.Greivulis sadarbojas ar Harkovas Valsts
Tehnoloģisko universitāti.

                  7.8.4. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā

     Vidēji katru gadu tiek ielūgti divi ārvalstu vieslektori. Tā 2001.gadā RTU IEEI
vieslekcijas lasīja profesors Francesco Profumo no Turīnas Tehniskās universitātes
Itālijā, docents Juri Joller no Tallinas Tehniskās universitātes Igaunijā, kā arī profesors
Shoji Nishikata no Tokijas Denki universitātes Japānā.
                                             20


   7.8.5. Studējošie, kas studē ārvalstīs dažādu programmu ietvaros

    Ārzemēs bakalaura studiju laikā darbojušies vairāki ETDV programmas bakalauri
(J.Berts Turīnā, O.Krievs Turīnā, M.Dumpis, A.Žurkovs, T.Podiņš, M.Liepiņš,
V.Pumpurs – Stokholmas KTH).
    2001./2002. m.g. RTU ārzemju studiju departamentā atvērta ETDV bakalaura
programma (Computerised Control of Electrical Technologies), kuru 2003. gadā kā
bakalaurs elektrozinātnē graduēja viens Libānas students Aimens Bazs. Studiju ilgums ir
3 gadi.
    RTU IEEI studenti aktīvi piedalās starptautiskajās studentu apmaiņas programmās
SOCRATES, Swiss - Baltic Net u.c.



      8. Studiju programmas perspektīvais novērtējums un
                         attīstības plāns
     Bakalaura studiju programmā “Elektrotehnoloģiju datorvadība” studenti apgūst gan
elektrotehniskās speciālās zināšanas, gan arī ar datortehnikas pielietošanu automatizācijā
saistītās zināšanas. Šādi speciālisti ir ļoti nepieciešami tautsaimniecībai, jo aizvien plašāk
tehnoloģiskās iekārtas tiek apgādātas ar modernajām informātikas ierīcēm, kas ļauj
uzlabot iekārtu darbības kvalitāti.
     Par programmas perspektīvām ļauj secināt lielais pieprasījums pēc šāda virziena
speciālistiem, kā arī ļoti labās atsauksmes no darba devējiem.
     Latvijā veidojas stiprs pārtikas rūpniecības komplekss, kā arī vieglās rūpniecības
uzņēmumi. Šajos uzņēmumos plaši pielieto datorizētās tehnoloģijas, kuru apkalpei var
tikt izmantoti šīs programmas beidzēji.
     Tāpat pakāpeniski atjaunojas elektrotehniskā rūpniecība, kuras izstrādnes šodien ir
cieši saistītas ar datortehnikas pielietojumu. Ārzemju firmas, kas izplata savu moderno
tehnoloģisko aparatūru, arī labprāt iesaista darbā šīs nozares beidzējus, jo tiem ir
vispusīgas zināšanas un labas praktiskās iemaņas.

   Galvenie bakalaura studiju programmas                           “Elektrotehnoloģiju
datorvadība”attīstības virzieni ir šādi:

   1 – uzlabot laboratoriju materiāli-tehnisko bāzi, izveidojot vairākus
darbus, saistītus ar datoru pielietojumu elektrisko tehnoloģiju vadībai,
   2 – sagatavot un publicēt mācību līdzekļus latviešu valodā visos
programmas specializētajos studiju priekšmetos,
   3 – pakāpeniski iesaistīt darbā jaunus pasniedzējus, vienlaikus
nodrošinot to kvalifikācijas paaugstināšanu un stāžēšanos ārzemēs,
   4 – nodibināt vēl ciešākas saites ar ārzemju augstskolām radniecīgās
programmas jomā,
                                 21


   5 – turpināt optimizēt mācību plānus, veidojot kopā ar citu valstu
augstskolām kopēju šī virziena Eiropas mācību programmu,
 6 - nodrošināt bakalaura darbu publicēšanu RTU zinātniski-
tehniskajos izdevumos,
   7 – sistemātiski piedalīties ikgadējos LZA un Latvenergo konkursos
par labākajiem studentu darbiem.
                                             22


        RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE
                                                      Studiju progr.apstiprināta RTU
                                                      Senāta sēdē 2000.g.25.04.,
                                                      prot.Nr.449 un, saskaņā ar RTU
  Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte            Senāta 2002.g.25.februāra lē-
                                                      mumu “Par bakalaura akadē-
  Industriālās elektronikas un elektrotehnikas        misko studiju programmu struk-
  institūts                                           tūru”, tajā izdarītas izmaiņas, kas
                                                      akceptētas RTU Senāta 2002.g.
                                                      29.aprīļa sēdē, prot.Nr………….
                                                      Mācību prorektors
                                                      ………………………...
                                                                                   E.Beķeris


STUDIJU PROGRAMMA

Programmas nosaukums:             Elektrotehnoloģiju datorvadība
Studiju līmenis:                  Bakalaura akadēmiskās studijas
Nominālais studiju ilgums:        3 gadi
Studiju apjoms:                   120 kredītpunkti
Iepriekšējā izglītība:            vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība
Iegūstamais grāds:                Inženierzinātņu bakalaurs elektrozinātnē


                                                    Studiju programmas šifrs EBO0
                                                    Uzņemšana ar 2002./2003. m.g.


A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI                              85 KP
1. Matemātika                                                                          9 KP
2. Fizika                                                                              6 KP
3. Mehānika                                                                     2 KP
4. Elektrība un magnētisms                                                      2 KP
5. Vispārīgā ķīmija                                                             2 KP
6. Datormācība (pamatkurss)                                                            3 KP
7. Datormācība (speckurss)                                                      2 KP
8. Civilā aizsardzība                                                           1 KP
9. Ekonomika                                                                           3 KP
10. Sociālās attīstības modeļi                                                  2 KP
11. Matemātikas papildnodaļas (elektrozinībās)                                  2 KP
12. Varbūtības teorija un matemātiskā statistika                                2 KP
13. Ievads studiju nozarē                                                              1 KP
14. Fiziskā audzināšana                                                                0 KP
15. Elektrotehnikas teorētiskie pamati                                                 6 KP
                                            23


16.   Elektroinženieru matemātikas datorrealizācija                   3 KP
17.   Elektroniskās iekārtas                                                  4 KP
18.   Elektriskie mērījumi                                                    3 KP
19.   Energoelektronika                                                       3 KP
20.   Elektriskās mašīnas                                                     5 KP
21.   Regulēšanas teorijas pamati                                             2 KP
22.   Ciparu elektronika un datoru arhitektūra                                3 KP
23.   Ķēžu teorija                                                            5 KP
24.   Elektriskās piedziņas teorētiskie pamati                        6 KP
25.   Elektroapgāde                                                           2 KP
26.   Programmēšanas valodas                                          3 KP
27.   Programmēšanas tehnoloģija                                              3 KP

B. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI                           20 KP
1. Specializēlošie priekšmeti                                 13 KP
1.1. Signālu teorijas pamati                                          3 KP
1.2. Elektrotehnoloģiskās iekārtas                                    5 KP
1.3. Elektriskās piedziņas vadība un regulēšana                       6 KP
1.4. Ražošanas procesu automatizācijas pamati                         3 KP
1.5. Digitālā elektronika (pamatkurss)                                        4 KP
1.6. Elektriskās mikromašīnas                                                 3 KP
1.7. Enerģētikas pamati                                                       3 KP
1.8. Datoru pielietošana tehnoloģisko procesu automatizācijā          2 KP
1.9. Zinātniskais seminārs industriālā elektronikā                    2 KP
1.10.Elektronu ierīces                                                3 KP
1.11.Elektriskie aparāti                                                      3 KP
2. Humanitārie un sociālie priekšmeti                         4 KP
3.1. Vispārējā socioloģija                                                    2 KP
3.2. Saskarsmes pamati                                                        2 KP
3.3. Politoloģija                                                             2 KP

3. Valodas                                                     3 KP
2.1. Angļu valoda                                                             3 KP
2.2. Vācu valoda                                                              3 KP
2.2. Franču valoda                                                    3 KP


C. BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI                             5 KP
E. GALA PĀRBAUDĪJUMI                                    10 KP
1. Bakalaura darbs                                                    10 KP


                           Kopā:                      120 KP
                                            24


Programma ar izmaiņām akceptēta …………EEF…………………… fakultātes domes
2002. g. 4.aprīļa sēdē, prot. Nr. 16
                Priekšsēdētājs                J.Gerhards


Programma ar izmaiņām izvērtēta elektrotehnoloģiju datorvadības nozares studiju
programmu komisijas sēdē 2002.g. 4.aprīlī
              Priekšsēdētājs                                    L.Ribickis




                  ELETROTEHNOLOĢIJU DATORVADĪBA
                  RTU PROGRAMMA BAKALAURA LĪMENIM

                                        Apraksts

               1. Studiju uzsākšanai nepieciešamā iepriekšējā izglītība
  Studiju uzsākšanai nepieciešama vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība
nozarēs, kas saistītas ar elektrozinātnēm.

               2. Programmas īstenošanas nosacījumi

              2.1. Programmas mērķis un saistība ar Latvijas tautsaimniecības
       vajadzībām
   Sniegt akadēmisko pamatizglītību elektrozinātnes nozares               modernās
elektrotehnoloģiju datorvadības apakšnozarē un sagatavot tālākām profesionālām un
akadēmiskām studijām šīs apakšnozares dažādos virzienos.
     Elektrotehnoloģijas ir tautsaimniecības iekārtas, kurās elektriskā
    enerģija tieši vai pastarpināti (ar elektromotoru palīdzību) veic
  tehnoloģiskos uzdevumus gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā, gan
                               transportā.
   Šādas iekārtas plaši tiek pielietotas arī Latvijā, pie kam nevērojama intensīvo
modernāko ārzemju tehnoloģiju ieviešana. Moderno sistēmu pamats ir kompleksa
elektriskās, vadības un informācijas daļu kopdarbība, kas realizējas ar datorizētajiem datu
apstrādes un vadības līdzekļiem.
    Pašreiz Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē, kā arī RTU, šādi speciālisti netiek
gatavoti, tādēļ nepieciešama jaunas RTU programmas uzsākšana, lai nodrošinātu
pašreizējo un paredzamo speciālistu pieprasījumu.
    Programma paredz apgūt elektriskās enerģijas efektīvas pielietošanas aspektus:
sekundāro sadali un sekundāros barošanas avotus, regulēšanas un automatizācijas
iekārtas, elektriskās enerģijas tiešo un pastarpināto pārveidošanu, elektrisko tehnoloģiju
konstruēšanu un projektēšanu, vadības programmu veidošanu.

               2.2. Programmas uzdevumi un plānotie rezultāti
                                                   25


          Studiju programma paredz lekcijās, praktiskajās nodarbībās,
    laboratorijas darbos un patstāvīgajās literatūras studijās bakalauriem
                          sasniegt šādus uzdevumus:
 Apgūt modernās elektrotehnoloģijas un to vadības sistēmu darbības principus;
 Iegūt prasmi pielietot datortehniku un programmatūru vadības uzdevumu risināšanā;
 Iegūt prasmi veikt eksperimetālos pētījumus un apstrādāt datus;
 Iegūt prasmi darboties ar tehnisko literatūru un informācijas materiāliem šai jomā.
Akadēmiskā pamatizglītība nodrošina arī pamatzināšanas,kas veido noteiktu kultūras un
inteliģences pakāpi,ļaujot uzsākt sabiedrisku darbību,kontaktēties ar Latvijas un ārzemju
akadēmiskām aprindām.
                2.3. Piedāvājamās izglītības saturs
        Studiju programma paredz RTU studentiem,kuri pieteikušies apgūt zināšanas
bakalaura līmenī šajā programmā, pirmā un otrā gada studijās apgūt fundamentālos un
vispārizglītojošos priekšmetus:
 matemātika;
 fizika;
 mehānika;

 elektrība un magnētisms;
 vispārīgā ķīmija;
 datormācība;
 ekonomika
un daži citi humanitārie un sociālie priekšmeti.

Elektrozinātnes profilam paredzēti sekojošie kopējie profila priekšmeti:

     matemātikas papildnodaļas(elektrozinībās);
     elektrotehnikas teorētiskie pamati;
     ķēžu teorija;
     elektroniskās iekārtas;
     elektriskie mērījumi;
     elektroinženieru matemātikas datorrealizācija;
     regulēšanas teorijas pamati;
     ciparu elektronika un datoru arhitektūra;
     signālu teorijas pamati
    kā arī humanitārie un sociālie priekšmeti.
                          2.4.Programmas daļu apjomi,to laika sadalījums
           .
           A.Obligātie studiju priekšmeti                                    85 KP
           B.Obligātās izvēles priekšmeti                                    20 KP
           C.Brīvās izvēles priekšmeti                                         5 KP
           E.Gala pārbaudījumi                                               10 KP
                                         -----------------------------------------------
                                                  KOPĀ                      120 KP
                                              26



               2.5.Gala pārbaudījumu sarakstā iekļautie priekšmeti un bakalaura
darba īpatnības
       Gala pārbaudījumu sarakstā iekļauti apakšnozares galvenie teorētiskie
priekšmeti,kas raksturo apakšnozares pamatvirzienus:
 elektrotehnikas teorētiskie pamati;
 elektriskās mašīnas;
 elektriskās piedziņas teorētiskie pamati;
 regulēšanas teorijas pamati;
 elektroniskās iekārtas;
 elektrotehnoloģiskās iekārtas.
           Bakalaura darbs paredz stāvokļa analīzi kādas ar elektrotehnoloģiju
       datorvadību saistītas problēmas jomā.Darba mērķis ir iemācīt apkopot dažādās
       publikācijās un datortīklos piejamo informāciju,formulēt galvenos pierādītos
       rezultātus,noteikt uzdevumus tālākam darbam šajā jomā.
           Paredzēta bakalaura darba publiska aizstāvēšana.Darbu vērtē komisija,kuras
       sastāvā ir profesoru grupas vadītājs un profesoru grupas vadītāja nozīmēts
       recenzents.

                3.Gala pārbaudījumu sarakstā iekļautie pasniedzēji

         Jānis Briedis          doc.,   ,Dr.inž.,Elektrotehnikas prof. grupa;

       Jānis Dirba              prof., Dr.h.inž.,Elektrisko mašīnu un aparātu
prof.grupas
                                        vadītājs;

         Jānis Greivulis        prof.,Dr.h.inž.,Elektriskās piedziņas prof. grupas vadītājs;

         Ivars Raņķis           prof.,Dr.h.inž.,Energoelektronikas prof.grupas vadītājs;

         Leonīds Ribickis       prof.,Dr.h.inž.,Elektronisko iekārtu prof. grupas vadītājs;


        4.Struktūrvienības,kas nodrošina gala pārbaudījumu sarakstā iekļauto priekšmetu
pasniegšanu
               Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts ar tā sastāvā
ietilpstošām Elektriskās piedziņas,Energoelektronikas, Elektronisko iekārtu,
Teoretiskās elektrotehnikas un Elektrotehnikas profesoru grupām ;
               Enerģētikas institūta Elektrisko mašīnu un aparātu profesora grupa.

                         5.Programmas apgūšanai nepieciešamo laborantu un inženieru
skaits
                         un kvalifikācija
                                           27


                 Novērtējums izdarīts tikai par tiem otrā un trešā kursa mācību
priekšmetiem, kuru pasniegšanā ir iesaistītas Enerģētikas un elektrotehnikas
fakultātes struktūrvienības (kopumā šie priekšmeti dod 57 kredītpunktus).
                 1.Elektrotehnikas teorētiskie pamati, Elektrība un magnētisms , Ķēžu
teorija.Šīs disciplīnas nodrošina Teorētiskās elektrotehnikas un Elektrotehnikas
profesoru grupas ar divām laboratorijām.
                 Vajadzīgi:1 inženieris (augstākā izgl.), 5 laboranti(vismaz vidējā izgl.).
                 2.Elektroinženieru        matemātikas         datorrealizācija,Elektriskās
mašīnas.Disciplīnas nodrošina Elektrisko mašīnu un aparātu profesora grupa ar
vienu laboratoriju un Enerģētikas institūta kopējo datorklasi.
                 Vajadzīgi:1 inženieris (augstākā izgl.),2 laboranti (vismaz vidējā
speciālā izgl.).
                 3.Elektriskās piedziņas teorētiskie pamati, Regulēšanas teorijas pamati,
Elektroniskās iekārtas, Disciplīnas nodrošina Elektriskās piedziņas, Energoelektronikas
un Elektronisko iekārtu profesoru grupas ar divām laboratorijām un Enerģētikas un
elektrotehnikas fakultātes kopējo datorklasi.
                 Vajadzīgi;1 inženieris (augstākā izgl.),1 laborants (vismaz vidējā
speciālā izgl.).
                 4.Ciparu elektronika un datoru arhitektūra,Elektrisko sistēmu pamati.
Disciplīnas nodrošina Automatizēto elektrisko sistēmu profesoru grupa ar vienu
laboratoriju un vienu datorklasi.
                 Vajadzīgi:1 inženieris(augstākā izgl.),1 laborants(vismaz vidējā speciālā
izgl,).
                 5.Elektrotehnoloģiskās iekārtas. Disciplīnu nodrošina
Energoelektronikas profesora grupa ar vienu laboratoriju.
                 Vajadzīgi:1 inženieris(augstākā izgl.), 1 laborants (vismaz vidējā
speciālā izgl.).
                 6.Ierobežotās izvēles un brīvās izvēles priekšmetus nodrošina tās pašas
laboratorijas, tādēļ speciālu personālu šiem priekšmetiem var neplānot.

              Kopā:5 inženieri ar augstāko izglītību;
                    10 laboranti ar vidējo speciālo izglītību.

                      6.Programmas apgūšanai nepieciešamā bāze

                      6.1.Esošā materiālā bāze

                      Ar datortehniku saistītos priekšmetus var nodrošināt esošā
Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes datorklase,Industriālās elektronikas un
elektropiedziņas institūta datorklase.Vienlaicīgi strādājošo studentu skaits minētajās
datorklasēs kopumā sasniedz 40.
        Taču datortehnika iegādāta dažādos laika periodos un lielā mērā ir morāli
novecojusi.Apakšnozares priekšmetus var nodrošināt esošās laboratorijas,lai gan
jāatzīmē,ka šeit tiek izmantota 70-to gadu tehnika kas novecojusi ne vien morāli bet
arī fiziski.
                                        28


                      6.2.Tuvākajā nākotnē iegādājamā materiālā bāze
                      Nepieciešams nomainīt minētajās laboratorijās un kursos fiziski
nolietojušās iekārtas un datorklašu materiāli-tehnisko bāzi vismaz 40% apjomā.

                     6.3.Vispārējs vērtējums
                     Fakultātes laboratoriju bāze atļauj sagatavot elektrozinātņu
bakalaurus RTUprogrammas “Elektrotehnoloģiju datorvadība” bakalauru
līmenī.Taču iekārtu morālā un fiziskā nolietošanās pieprasa materiālās bāzes
atjaunošanu.Esošās datorklases pilnībā izveidotas par sponsoru līdzekļiem. Tādēļ
krasi nepieciešams valsts budžeta finansējums.

                    7.Izmaksu novērtējums uz vienu studentu
                    Saskaņā     ar     RTU       pieņemto    vērtējumu   nozares
“Elektrotehnoloģiju datorvadība” izmaksas uz vienu studentu 2,325 reizes lielākas
nekā minimālās.Tātad izmaksu aptuvenais vērtējums ir:499 x2,325=1160 Ls.


      RTU elektrotehnoloģiju datorvadības programmas
      vadītājs,prof.,Dr.h.inž.                                         L.Ribickis
                                      29



              Obligātie bakalaura akadēmisko studiju priekšmeti


    1    DMF101 .Matemātika
         UOB; 9.00kr.( 5.0- 6.0- 0.0);D;E,E
         Biezā Līga ,Docents ,Doktors
         Ievads. Analītiskā ģeometrija: vektori, līnijas, virsmas.
         Lineārā algebra: matricas, determinanti, lineāru vienādojumu
         sistēmas. Ievads analīzē:robežas, nepārtrauktība.
         Diferenciālrēķini: atvasinājums, diferenciālis, to pielietojumi.-
         Integrālrēķini: nenoteiktais un noteiktais integrālis, to
         pielietojumi. Parastie diferenciālvienādojumi. Rindas. Divkāršie
         un trīskāršie integrāļi.
         Iepriekš : -
         Angļu,Krievu,Latviešu val.

    2    EEE101 .Elektrība un magnētisms
         UOB; 2.00kr.( 1.5- 0.0- 0.5);E
         Jankovskis Jānis ,Lektors
         Elektriskais lauks vakuumā un vielā. Elektriskā strāva cietā,
         šķidrā un gāzveida vadītājā. Magnētiskais lauks telpā un vielā.
         Magnētiskās ķēdes. Elektromagnētiskā indukcija, virpuļstrāvu
         efekti. Elektromagnētiskās svārstības un viļņi, to ietekme uz
         dzīviem organismiem;
         Iepriekš : Fizika, Mehānika;
         Latviešu,Krievu,Vācu,Franču val.


    3    IET105 .Ekonomika
         UOB; 3.00kr.( 2.0- 1.0- 0.0);E
         Krilovs Leonīds ,Docents ,Doktors
         Kursā aplūkoti ekonomikas pamatjēdzieni: retums, izvēle, maksa
         par izvēli, ražošanas iespējas, derīgums, pozitīvā un normatīvā
         ekonomika, mikroekonomika un makroekonomika. Dots priekšstats par
         robežlielumu teoriju un tās pielietojumu, preču un ražošanas
         faktoru tirgiem. Analizētas tirgus funkcijas sabiedrībā un tirgus
         mehānisms.
         Iepriekš : nav prasību
         Latviešu,Krievu val.


4       HFL118 .Sociālās attīstības modeļi
         UOB; 2.00kr.( 1.0- 1.0- 0.0);E
         Zvejnieks Andris ,Docents ,Doktors
         Sociālā izziņa. Sabiedrības būtība, ģenēze un modeļi. Sabiedrības
         attīstības teorijas. Demokrātijas modeļi.Mūsdienu civilizācija.
         Postsociālistiskā realitāte. Latvijas sabiedrības attīstības
         perspektīvas.
         Iepriekš : nav prasību.
         Krievu,Latviešu val.



    5    MFA101   .Fizika
                                 30

    UOB; 6.00kr.( 4.0- 0.0- 2.0);I,I,E,E
    Ozols Andris ,Profesors ,Hab.doktors
    Mehānika. Molekulārfizika un termodinamika. Elektrostatika.
    Līdzstrāva. Elektromagnētisms.Svārstības   un viļņi. Optika.
    Kvantu mehānika. Cietas vielas. Atomi. Elementārdaļiņas.
    Iepriekš : fizika,ķīmija,matemātika
    Angļu,Citas,Krievu,Latviešu val.




6   MMP169 .Mehānika
    UOB; 2.00kr.( 1.0- 0.0- 1.0);D;E
    Vība Jānis ,Profesors ,Hab.doktors
    Materiālie objekti,to matemātiskie modeļi.Mehāniskā kustība.
    Telpa, laiks, mehāniskā mijiedarbība, spēku sistēmas. Ņūtona
    mehānikas pamatlikumi. Statikas un dinamikas uzdevumi, to
    saistība ar skaitlošanas tehniku. Deformējama ķermeņa modeļi.
    Deformāciju un spriegumu noteikšana. Stiprība. Noturība.
    Ilgizturība. Svārstības un akustika.
    Iepriekš : Vidusskolas fiz.kurss.RTU-dif.r.,int.r.
    Angļu,Krievu,Latviešu,Vācu val.


7   ĶVĶ109 .Vispārīgā ķīmija
    UOB; 2.00kr.( 1.0- 0.0- 1.0);I
    Kampars Valdis ,Profesors ,Hab.doktors
    Dispersas sistēmas. Ūdens šķīdumi. pH. Skābes, bāzes, sāļi.
    Metālu vispārīgās īpašības. Galvaniskais elements. Elektrolīze.
    Ķīmiskie strāvas avoti. Metālu korozija un pretkorozijas
    aizsardzība. Nemetālu vispārīgās īpašības. Organiskie
    savienojumi. Organiskie polimēri.
    Iepriekš : nav prasību
    Latviešu,Krievu,Angļu val.




8   EEL100 .Ievads specialitātē
    GOV; 1.00kr.( 1.0- 0.0- 0.0);I


    Raņķis Ivars ,Profesors ,Hab.doktors
    Elektrotehnikas attīstība. Elektrotehnikas apmācības veidi.
    Elektroenerģijas resursi, elektroenerģijas ģenerēšana. Pārvades
    tīkli, sadale, sistēmu elementi. Elektroenerģētiskie
    automatizācijas uzdevumi. Režīmu novērošana, dispečerizācija.
    Elektroenerģijas patērētāji. Elektriskās tehnoloģijas.
    Elektroenerģijas pārveidošana. Elektromotoru pielietošana.
    Elektroenerģijas patērētāju automatizācija.


9   DIP101 .Datormācība ( pamatkurss )
    UOB; 3.00kr.( 1.5- 0.0- 1.5);E
    Lavendels Jurijs ,Asociētais profesors ,Doktors
    Datoru klasifikācija. Mūsdienu datoru pārskats. Datu apstrādes
    teorijas pamati. Algoritmizācijas ideoloģija. Iterācija un
                                       31

          rekursija, iekļautie cikli. Programmēšanas valodas pamati: darbs
          ar masīviem, ierakstiem, failiem, datu ievades/izvades
          iespējas, procedūras un funkcijas. Ievads programmēšanā.
          Programmas, modularitāte. Bibliotēkas.
          Iepriekš : Informātika vidusskolas apjomā
          Krievu,Latviešu val.


     10    DIP102 .Datormacība ( speckurss )
          VOB; 2.00kr.( 1.0- 0.0- 1.0);D;I
          Lavendels Jurijs ,Asociētais profesors ,Doktors
          Datoru klasifikācija. Mūsdienu datoru pārskats. Datu apstrādes
          teorijas pamati. Algoritmizācijas ideoloģija. Iterācija un
          rekursija, iekļautie cikli. Programmēšanas valodas pamati: darbs
          ar masīviem, ierakstiem, failiem, datu ievades/izvades
          iespējas, procedūras un funkcijas. Programmēšanas tehnikas
          pamati. Programmas, modularitāte. Bibliotēkas.
          Iepriekš : Datoru mācība I
          Krievu,Latviešu val.


11    DMS212 .Varbūtību teorija un matemātiskā statistika
        FOB; 2.00kr.( 1.0- 1.0- 0.0);I,E
        Carkovs Jevgenijs ,Profesors ,Hab.doktors
        Klasiskā varbūtības definīcija. Aksiomātiskā varbūtības
        definīcija. Notikumu algebra. Pilnā varbūtība. Bernulli shēma.
        Baijesa formulas. Diskrēti nepārtraukti gadījuma lielumi.
        Sadalījuma un blīvuma funkcija. Lielo skaitļu likumi. Centrālā
        robežteorēma. Matemātiskās statistikas elementi. Hipotēžu
        pārbaude. Kombinatorika.
        Iepriekš : Lin.alg.un anal.ģeom.un dif.rēķini
        Angļu,Krievu,Latviešu val.


     12    EEP475 .Elektroniskās iekārtas
          VOI; 4.00kr.( 2.0- 0.0- 2.0);D;E,I
          Raņķis Ivars ,Profesors ,Hab.doktors
          Tipveida elektroniskie elementi. Analogie regulatori,
          raksturojumi. Analogo signālu digitālie konvertori. Signālu
          kodēšana. Paralēlais, virknes kods. Modemi. Tipveida digitālie
          mezgli. Ģeneratori, skaitītāji, dešifratori, multipleksori.
          Pusvadītāju konvertoru vadīšanas sistēmas.
          Iepriekš : EEP001 ,Bakalaura darbs
          Latviešu,Angļu,Krievu val.



     13    EEP344 .Energoelektronika
          GIB; 3.00kr.( 3.0- 0.0- 0.0);E
          Raņķis Ivars ,Profesors ,Hab.doktors
          Jaudas pusvadītāju elementi, raksturojumi, īpašības, ieslēgšana
          un aizsardzība, vadāmie taisngrieži, vadības sistēmas,
          invertēšana uz tīklu, maiņsprieguma regulēšana, līdzstrāvas
          impulsregulēšana, tranzistoru un tiristoru slēdži, strāvas un
          sprieguma invertori, vienfāzes, trīsfāžu invertori, vadība un
          Regulēšana.
                                        32

           Iepriekš : EEE110 ,Elektrotehnikas teorētiskie pamati
           Latviešu,Angļu,Krievu val.


     14     EEM305 .Elektriskās mašīnas
           GOB; 5.00kr.( 3.0- 0.0- 2.0);D;E
           Dirba Jānis ,Profesors ,Doktors
           Elektrisko mašīnu un transformatoru darbība un raksturlīknes
           dažādos ekspluatācijas režīmos; to aprēķini un eksperimentāla
           noteikšana. Nestacionārie un nesimetriskie režīmi. Īsslēgumi.
           Parametri un ekvivalentās shēmas.
           Iepriekš : EEM202 ,Elektrisko mašīnu pamati
           Latviešu,Krievu val.


     15     EEP273 .Regulēšanas teorijas pamati
           FOB; 2.00kr.( 1.5- 0.0- 0.5);D;E
           Raņķis Ivars ,Profesors ,Hab.doktors
           Analogo elektrotehnisko objektu regulēšanas uzdevumi.
           Atgriezeniskās saites, sadalīšana posmos. Posmu raksturojumi,
           modeļi, pāreja uz frekvenču raksturojumiem. Stabilitātes
           novērtējums. Noslēgta sistēma. Pārejas procesi. Kvalitātes
           uzlabošana. Regulatori. Analogā un skaitliskā modelēšana.
           Skaitliskā vadība.
           Iepriekš : matemātika,ETP,elektrisko mašīnu pamati
           Latviešu,Krievu,Angļu val.



16    DAI201 .Elektriskie mērījumi
        FOB; 3.00kr.( 1.0- 0.0- 2.0);D;I
        Jurševičs Valentīns ,Docents ,Doktors
        Mērīšanas process, veidi un metodes. Mērīšanas kļūdas un mērījumu
        rezultātu novērtējums. Mērīšanas   līdzekļu raksturojumi un
        struktūras. Mēri, mērpārveidotāji un
        elektromehāniskie mēraparāti. Tiltu un kompensācijas shēmas.
        Elektroniskie analogie un ciparu mēraparāti. Pretestības,
        induktivitātes,kapacitātes, sprieguma, strāvas, jaudas,
        enerģijas, fāzu nobīdes, frekvences un signālu parametru
        mērīšana.
        Iepriekš : Matemātika,ETP,Fizika.
        Krievu,Latviešu val.


     17.     EEE215 .Ķēžu teorija
           FOB; 5.00kr.( 3.0- 2.0- 1.0);D;E
           Ziemelis Juris ,Profesors ,Hab.doktors
           Saistītas rezonanses sistēmas. Pārejas procesi. Ķēdes reakcija
           Līdzsprieguma, maiņsprieguma un impulsveida iedarbībai. Diskrētu
           un nepārtrauktu funkciju kompozīcija. Stāvokļa mainīgo metode.
           Laplasa transformācija. Operātoru metode.

             Rezidiji. Četrpoli. Ķēdes pārvades funkcijas. Bodes diagrammas.
           Nelineāras rezistīvas ķēdes. Izkliedētu parametru ķēdes.
           Iepriekš : RTR 214

           Latviešu,Krievu,Angļu val.
                                        33


18        EES262 .Ciparu elektronika un datorarhitektūra
            FOB; 3.00kr.( 2.0- 0.0- 1.0);E
            Sauhats Antans Sauļus ,Profesors ,Hab.doktors
            Skaitīšanas sistēmas. Loģiskās funkcijas, optimizācija. Loģiskie
            elementi, shēmas. Trigeri. Skaitītāji. Dešifratori. Reģistri.
            Aritmētiskās ierīces. Šifratori. Programmējamais taimeris.
            Analogu-ciparu, ciparu-analogu pārveidotājs. Atmiņas ierīces
            (AI). Mikroprocesors (MP), struktūra, vadība, programmēšanas
            pamati. MP sistēma. Izvada/ievada (I/I)ierīces. MP interfeiss ar
            AI un I/I ierīcēm. Perifērijas ierīces, monitors.


     19    EEP201 .Elektriskās piedziņas teorētiskie pamati
           GOB; 6.00kr.( 4.0- 0.0- 2.0);D;E,I
           Greivulis Jānis ,Profesors ,Hab.doktors
           Elektriskās piedziņas (EP) mehānika. Elektrisko dzinēju statiskās
           un dinamiskās īpašības, raksturojumi, režīmi. EP pārejas procesi.
           EP ātruma, momenta un stāvokļa regulēšana. EP enerģētika. Dzinēja
           jauda un izvēle. Speciālie EP veidi.
           Automātiskās regulēšanas un vadības pamati - klasifikācija,
           matemātiskais pamatojums, dinamiskie posmi, struktūrshēmas,
           stabilitātes kritēriji.
           Iepriekš : EEM202 ,Elektrisko mašīnu pamati
           Latviešu,Krievu val.



      20    EEA416 .Elektroapgāde
           VOI; 2.00kr.( 2.0- 0.0- 0.0);D;E
           Vanzovičs Edvīns ,Asociētais profesors ,Doktors
           Uzņēmumu elektroapgādes principi un elementi. Elektriskās
           slodzes. Elektromagnētiskie pārejas procesi elektroapgādes
           sistēmās. Uzņēmumu apakšstacijas iekšējie zemsprieguma un vidējā
           sprieguma tīkli. Reaktīvās jaudas kompensācija.
           Uzņēmuma elektrisko tīklu releju aizsardzība un automātika.
           Iepriekš : elektrotehnika
           Latviešu,Krievu val.


      21    DIP211 .Programmēšanas valodas
           FOK; 3.00kr.( 2.0- 0.0- 1.0);D;I
           Zaiceva Larisa ,Profesors ,Doktors
           Programmēšanas valodu klasifikācija. Programmas struktūra.
           Programmēšanas valodas pamatobjekti, operācijas ar datiem,
           vadības operatoru pārskats. Objektu darbības sfēras un atmiņas
           klases. Rādītāji, masīvi, simbolu virkņu apstrāde. Struktūras.
           Darbs ar failiem. Grafiskie līdzekļi. Valoda C++ objektorientētai
           programmēšanai.
           Iepriekš : DIP102 ,Datormacība ( speckurss )
           Latviešu,Krievu val.

      22    DIP376 .Programmēšanas tehnoloģija
           GOB; 3.00kr.( 2.0- 0.0- 2.0);D;E
           Zaiceva Larisa ,Profesors ,Doktors
           Programmatūras dzīves cikls. Programmatūras izstrādes paradigmas.
           Prasību analīze un definīcijas. Programmatūras specifikācija.
                                        34

          Programmatūras projektēšana. Projektēšanas kvalitātes
          novērtējums. Lietotāju interfeiss. Verifikācija un
          validācija. Testēšanas mērķis un metodes. Testēšanas process:
          moduļu testēšana, sistēmu testēšana, testēšanas stratēģijas.
          Programmatūras uzturēšana.
          Iepriekš : Algor. un programm.konstr.;Datu bāzes.
          Krievu,Latviešu val.


23       EEM208 .Elektroinženieru matemātikas datorrealizācija
           FOB; 3.00kr.( 1.5- 0.0- 1.5);I
           Zviedris Andrejs ,Asociētais profesors ,Doktors
           Elektrotehnikas uzdevumu risināšanas skaitliskās metodes un to
           īpatnības. Skaitlisko metožu galvenie algoritmi vienādojumu
           sistēmu, nelineāru vienādojumu un diferenciālvienādojumu
           risināšanai. Skaitliskas diferencēšanas un integrēšanas
           metodes.
           Iepriekš : EEM419 ,Matemātiskā modelēšana elektromehānikā
           Latviešu,Krievu val.




24       EEE223 .Elektrotehnikas teorētiskie pamati
           FOB; 6.00kr.( 3.0- 2.0- 1.0);D;I,E
           Briedis Jānis ,Asociētais profesors ,Doktors
           Stacionāri procesi lineārās elektriskās ķēdēs. Ķēžu elementi, to
           režīmus raksturojošie lielumi un galvenās sakarības. Elektrisko
           ķēžu analīzes un aprēķinu metodes, grafu teorijas pamatjēdzieni,
           sakarības matricu formā. Līdzstrāvas, maiņstrāvas, trīsfāžu un
           nesinusoidālu periodisku strāvu ķēdes. Četrpolu un filtru
           teorijas pamatjēdzieni.
           Iepriekš : elektrība un magnētisms
           Latviešu,Krievu,Angļu,Vācu val.


     25    DIM205 .Matemātikas papildnodaļas (elektrozinībās)
          FOB; 2.00kr.( 1.0- 1.0- 0.0);D;E
          Antimirovs Maksimilijāns ,Profesors ,Hab.doktors
          Līnijintegrāļi un virsmas integrāļi. Skalārs un    vektoriāls
          lauks. Atvasinājums dotā virzienā, gradients, plūsma,
          cirkulācija, diverģence, rotors, Gausa un Stoksa teorēma. Laplasa
          operators līklīniju koordinātās. Kompleksā mainīgā
          funkcijas. Košī teorēma un integrālā formula. Teilora un Lorāna
          rindas. Rezidiji. Laplasa transformācija, tās pamatīpašības un
          pielietojumi. Beseļa funkcijas.
          Iepriekš : DIM 101 BO Matemātika
          Angļu,Krievu,Latviešu val.




            Bakalaura akadēmisko studiju obligātās izvēles priekšmeti


     1    EEA311 .Elektrotehnoloģiskās iekārtas
          VOB; 5.00kr.( 4.0- 0.0- 1.0);D;I,E
                                         35

            Raņķis Ivars, Profesors, Hab.dokt.
           Elektrotermiskās iekārtas. Pretestības krāsnis un sildiekārtas.
           Loka krāsnis. Jaunās karsēšanas metodes. Elektroapstarošana.
           Elektrometināšana. Loka un kontaktmetināšana. Metālu apstrādāšana
           ar dzirksteli. Elektrolīze. Augstsprieguma         lauka
           iekārtas.
           Iepriekš : nav prasību
           Latviešu,Krievu val.


2.        EEE202 .Elektronu ierīces
            FOB; 3.00kr.( 1.5- 0.0- 1.5);D;E
            Gulbis Arnis ,Profesors ,Hab.doktors
            Maza signāla parametri. Ierīču darbības fizikālie pamati. Diodes:
            taisngriežu, p-i-n, augstfrekvences, impulsa, tuneļ- un
            apvērstās, mirdz- un lāzera, stabilitroni, varikapi. Bipolāri un
            lauka tranzistori. Lādiņsaites ierīces. Tiristori. Foto-:
            rezistori, diodes, tranzistori, tiristori. Fotoelektr.
            pavairotāji. Katodstaru lampas, kineskopi. Indikātori. Trokšņi.
            Iepriekš : Elektr. un magn. RRE102, Fizika MFZ101
            Latviešu,Krievu,Angļu,Vācu val.


3.        EEM231 .Elektriskie aparāti
            VOP; 3.00kr.( 2.0- 0.0- 1.0);E
            Kanbergs Arvīds ,Docents ,Doktors
            EA pamatfunkcijas, klasifikācija, standarti, režīmus
            raksturojošie fizikālie procesi. Vadības regulēšanas,
            aizsardzības, enerģijas, sadales, mājturības kontaktu,
            bezkontaktu un hibrīdu EA, to salīdzinājums. Izvēle, režīmu un
            elementu pārrēķins, darbinātāja aprēķins, raksturlīkņu uzņemšana,
            regulēšana, diagnostika, drošums.
            Iepriekš : prasību nav
            Latviešu,Krievu val.


     4.    EEM306 .Elektriskās mikromašīnas
           GIB; 3.00kr.( 2.0- 0.0- 1.0);E
           Kanbergs Arvīds ,Docents ,Doktors
           Automātisko sistēmu un datortehnikas elektrisko mikromašīnu
           funkcijas, darba režīmi, parametru un raksturlīkņu īpatnības,
           drošums. Vadāmo izpilddzinēju, momentdzinēju, superprecīzo soļa
           dzinēju mehāniskās un regulēšanas raksturlīknes, vadības shēmas,
           dinamika.
           Iepriekš : EEM202 ,Elektrisko mašīnu pamati
           Latviešu,Krievu val.




      5.    EEP202 .Elektriskās piedziņas vadība un regulēšana
           GIB; 6.00kr.( 4.0- 0.0- 2.0);E,I
           Žiravecka Anastasija ,Docents
           Elektrisko shēmu zīmēšanas veidi. Automatiskās vadības principi.
           Tipveida releju – kontaktoru elektriskās shēmas. Shēmu
           minimizācija. Noslēgtās vadības sistēmas. Shēmu sintēze
                                         36

           uz loģisko elementu bāzes. Pakārtotas regulēšanas sistēmas, to
           sintēze, izmantojot logaritmiskās amplitūdas frekvenču
           raksturlīknes. Sistēmas ar pusvadītāju pārveidotājiem.
           Iepriekš : EEP201 ,Elektriskās piedziņas teorētiskie pamati
           Latviešu,Angļu,Krievu val.

      6.    EEP203 .Digitālā elektronika (pamatkurss)
           GIB; 4.00kr.( 2.0- 2.0- 0.0);E
           Ribickis Leonīds ,Profesors ,Hab.doktors
           Diskrētie signāli, loģiskās pamatfunkcijas, Karno karte, loģisko
           elementu uzbūve, shēmu iedalījums, tipveida shēmas, shēmu
           sintēze. Elementi ar pastāvīgo atmiņu, PLC, sistēmu projektēšana.
           Iepriekš : EEE201 ,Elektroniskās ierīces
           Angļu,Latviešu,Krievu val.

     7.    EEP301 .Zinātniskais seminārs industriālā elektronikā
           BII; 2.00kr.( 0.0- 2.0- 0.0);I

           Ribickis Leonīds ,Profesors ,Hab.doktors
           Modernās industriālās elektroniskās iekārtas, rūpnieciskie
           frekvences pārveidotāji, mīkstās palaišanas iekārtas,
           kontrolleri, PLC, datu pārvades līnijas, interfeisu iekārtas,
           ekonomaizeri.
           Iepriekš : EEP584,Elektroenerģijas elektronisko pārveidotāju
           teorija
           Latviešu,Angļu,Krievu val.


      8.    EEP341 .Datoru pielietošana tehnoloģisko procesu automatizācijā
           VIB; 2.00kr.( 2.0- 0.0- 0.0);E
           Greivulis Jānis ,Profesors ,Hab.doktors
           Datoru pielietošanas nepieciešamība. Datoru pielietošanas veidi,
           datu savākšana, datu apstrāde, procesa vadība. Pilnīga un daļēja
           automatizācija. Datoru pieslēgšana tehnoloģiskajam procesam.
           Signālu pārveidošana un pārvadīšana. Programmējamie loģiskie
           kontrolleri, datu loggeri, distances interfeisu iekārtas.
           Programmnodrošinājums.
           Iepriekš : datoru mācība
           Latviešu,Krievu,Angļu val.


9.        EEP473 .Ražošanas procesu automatizācijas pamati
            VOI; 3.00kr.( 2.0- 0.0- 1.0);E,I
            Raņķis Ivars ,Profesors ,Hab.doktors
            Ražošanas procesu parametru identifikācija, prognozēšana. Signālu
            sensori, pārveidošana un pārsūtīšana. Paralēlie un virknes kodi.
            Objektu sasaiste ar datoru. Datoru programmas automatizācijas
            uzdevumiem.
            Iepriekš : EEP001 ,Bakalaura darbs
            Latviešu,Angļu,Krievu val.




10.        EES225 .Signālu teorijas pamati
            FOB; 3.00kr.( 2.0- 0.0- 1.0);E
                                   37

      Beķeris Elmārs ,Asociētais profesors ,Doktors
      Signālu klasifikācija. Nepārtrauktie signāli, Furjē
      transformācijas, diskrēti signāli, Furjē diskrētās
      transformācijas, ciparfiltrācijas principi, modulēti signāli.
      Stacionāri gadījumsignāli, pārvade lineārā četrpolā, funkcionālie
      pārveidojumi.
      Iepriekš : Ķēžu teorija I, Varbūtību teorija.
      Angļu,Krievu,Latviešu val.




11.     EES263 .Enerģētikas pamati
      BIB; 3.00kr.( 2.0- 0.0- 1.0);D;E
      Barkāns Jēkabs ,Docents ,Hab.doktors
      Priekšstats par pasaules enerģētiku, enerģijas ražošanu un
      pārvadīšanu. Alternatīvās enerģētikas attīstības iespējas.
      Enerģētikas negatīvais iespaids uz vidi un tā mazināšanas
      iespējas. Enerģētiskās sistēmas, to elementu aizsargāšana un
      vadīšana normālos un avārijas apstākļos. Komunikācijas
      energosistēmās. Enerģijas patēriņa efektivitātes celšanas
      iespējas kā ekonomiski svarīgs un vides aizsardzības factors.
                                           38



                             LEONĪDA RIBICKA
                         dzīves un darba gājums (CV)

Darba adrese:                                                      Mājas adrese:
Rīgas Tehniskā universitāte                                        Bērzu ielā 2, Babītes pag.
Kaļķu iela 1                                                       LV-2101, Rīgas raj.
Rīga, LV 1050                                                      Tel.: 7919891
Tel: 7089415, 7089400
Fakss: 7820094
E pasts: Leonids.Ribickis@rtu.lv

Biogrāfiskie dati:
                         Dzimis Cēsu raj. Lielstraupes pag. 1947.g. 24. augustā.
                         Personas kods: 240847-11818.
                         1965.g. beidzis Cēsu 1. vidusskolu.
                         1970.g. beidzis Rīgas Politehnisko institūtu iegūstot inženiera –
                         elektromehāniķa kvalifikāciju.

Zinātniskie grādi:       LZA korespondētājloceklis enerģētikas nozarē no 2001.g.
                         Habilitētais inženierzinātņu doktors no 1994.g.
                         Inženierzinātņu doktors no 1992.g.
                         Tehnisko zinātņu kandidāts no 1980.g.

Darbs:                   2000.g. februāris līdz šodienai    – zinātņu prorektors Rīgas Tehniskajā
                         universitātē;
                         2002.g. augusts līdz 2003.g.februāris –      Padomes priekšsēdētājs VAS
                         Latvenergo;
                         2001.g. līdz 2002.g.augusts – padomes loceklis VAS Latvenergo;
                         2000.g.līdz 2002.g.jūnijam - valdes priekšsēdētājs B/O SIA Latvijas
                         Tehnoloģiskais parks;
                         1999.g. februāris līdz šodienai – direktors Industriālās elektronikas un
                          elektrotehnikas institūtā
                         1994.g. septembrim līdz šodienai – profesors RTU EEF IEEI;
                         1996.g. līdz 2000.g. - direktors B/O SIA Latvijas Tehnoloģiskais parks;
                         1992.g. līdz 1999.g. - direktors Latvijas -Vācijas kopuzņēmuma
                         Uzņēmējdarbības               vadības un konsultāciju firmas SIA
                         AB&RTU;
                         1987.g.   septembris   līdz    šodienai- zinātniskais vadītājs RTU
                         Elektromehanotronikas zinātniskās pētniecības laboratorijā;
                         1986./87. m.g. – viesprofesors Viskonsinas - Madisonas Universitātē
                         ASV, WEMPEC pētniecības centrā;
                         1984. g. 4 mēnešus – stažējies Maskavas Enerģētikas institūtā;
                         1983g. līdz 1994. g. – docents RTU EEF Automātiskās elektriskās
                         piedziņas katedrā;
                                       39


                      1980.g. līdz 1983.g.–    vecākais pasniedzējs RPI EEF Automātiskās
                      elektriskās piedziņas katedrā;
                      1979./80. m.g. - viespētnieks Budapeštas Tehniskās universitātes
                      Elektrotehnikas fakultātē, Ungārijā;
                      1976.g. līdz 1979.g. - aspirants Rīgas Politehniskajā Institūtā, EEF
                      Automātiskās elektriskās piedziņas katedrā;
                      1970.g. līdz 1975.g. - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vissavienības
                      Vagonbūves ZPI Rīgas filiālē.

Sabiedriskā darbība      Nacionālās inovāciju koncepcijas projekta izstrādes darba grupa
valdības un               (LR Ministru Prezidenta 2000.g. 13.jūlija rīkojums № 268);
pašvaldību darba         Darba grupa inovatīvās darbības regulēšanas jomā (LR
grupās, un Latvijas       Ekonomikas ministrijas 2000.g. 12.aprīļa rīkojums № 71);
Republikas               “Koncepcijas par inovatīvo darbību” izstrāde (apspriesta LRMK
pārstāvniecība            sēdē 1998.g. 24.martā);
Eiropas Savienības       Latvijas-Itālijas starpvalstu sadarbības līguma realizācijas darba
komisijās:                grupas loceklis no 1998.gada;
                         Rīgas pilsētas Transporta departamenta sabiedriskais konsultants
                          pilsētas elektrotransporta elektrisko un enerģētisko iekārtu
                          jautājumos;
                         Latvijas Republikas delegāts Eiropas Savienības 5.ietvara
                          Pētniecības un attīstības programmā DG Research “Energy”un
                          “TREN” komisijās;
                         Latvijas Republikas delegāts un eksperts Eiropas Savienības 6.
                          Ietvara Programmā “Sustainable Development, global change and
                          ecosystems”.

Akadēmiskās           RTU zinātņu prorektors, lasa lekcijas Elekriskā piedziņā, Elektroniskās
aktivitātes:          iekārtās, Energoelektronikā;
                      Lasa lekcijas Inovāciju stratēģijas menedžmentā BALTECH
                      maģistratūras programmā;
                      RTU Elektrotehnikas nozares promociju padomes priekšsēdētājs, RTU
                      Elektrotehnikas nozares profesoru padomes priekšsēdētājs.

Zinātniskās           Uzrakstīti 211 zinātniski darbi, kas publicēti latviešu, krievu un angļu
publikācijas:         valodās (ieskaitot 7 zinātniskās monogrāfijas, 41 autorapliecību un 2
                      patentus).

Publicētās            Greivulis J., Ribickis L. Tiristoru asinhronā elektropiedziņa
monogrāfijas:         centrbēdzes sūkņu iekārtās. – Rīga: Zinātne, 1983, 218 lpp.(krievu
                      valodā)
                      Ribickis L. Induction Machine Phase Balancing by Unsymmetrical
                      Voltage Control. –Madison: University of Wisconsin-Madison,
                      WEMPEC, 1987, 63 p.
                      Greivulis J., Avkštols I., Ribickis L. Asinhronās ventīļu kaskādes ar
                      uzlabotiem enerģētiskiem rādītājiem. –Rīga: Zinātne, 1992, 217 lpp.
                                       40


                      (krievu valodā)
                      Ribickis L. Maiņstrāvas piedziņas energoelektronikas iekārtu teorija un
                      prakse     ūdensapgādes       sistēmās:    Dr.Habil.Sc.Ing.   zin.darbu
                      kopsavilkums, RTU H05, Rīga, RTU, 1994, 81 lpp.
                      Ribickis L., Raņķis I. Electrical Drives. –Riga, RTU, 1996, 107 p.
                      Ribickis L., Galkina A. Elektroenerģijas taupīgas lietošanas metodes. –
                      Rīga, RTU, 1997, 109 lpp.

Mācību-metodiskās     Izdotas 12 grāmatas latviešu, krievu un angļu valodās.
publikācijas:



Citas publikācijas:   Publicēti vēl 42 raksti avīzēs, žurnālos un starptautisko konferenču
                      referātu krājumos par zinātnisko un inovatīvo darbību, kā arī
                      uzņēmējdarbības veicināšanu angļu, latviešu un krievu valodās.

Profesionālās            Pasaules Enerģētikas Padomes Latvijas Nacionālās komitejas
biedrības:                valdes loceklis;
                         Latvijas Enerģētiķu savienības biedrs;
                         Eiropas Energoelektronikas un piedziņas asociācijas (EPE) biedrs;
                         Eiropas Energoelektronikas un kustības vadības biedrības (PEMC)
                          valdes loceklis;
                         Latvijas Zinātnieku savienības biedrs;
                         Latvijas Elektroinženieru asociācijas biedrs;
                         Latvijas Augstskolu Profesoru asociācijas biedrs.
                                          41




Curriculum Vitae

                                Ivars Raņķis
Personas kods 01 10 37 - 10406
Rīga, Višķu 5 dz.40, m.t. 7-267616, d.t. 7-089916
dzimis 1937. gada 1.oktobrī, Rīgā
latvietis
precējies, 2 bērni

                                    Izglītība
1992.g. Rīgā aizstāvējis zinātnisko darbu kopsavilkumu Habilitētā doktora grāda
iegūšanai.
1970.g. Dņepropetrovskā aizstāvējis disertāciju tehnisko zinātņu kandidāta grāda
iegūšanai.
RPI aspirantūra no 1966.g. līdz 1969.g.
RPI Elektroenerģētikas fakultāte no 1958.g. līdz 1960.g., ko graduējis ar inženiera-
elektromehāniķa diplomu.
LVU Mehānikas fakultāte no 1955.g. līdz 1958.g.
Rīgas 28.vidusskola no 1944.g. līdz 1955.gadam.

                              Darba pieredze
No 1998.g. RTU profesors energoelektronikas virzienā.
No 1992.g. profesors automatizētās elektriskās piedziņas katedrā.
No 1969. gada inženieris, vecākais pasniedzējs, docents RPI rūpniecības un transporta
elektrifikācijas katedrā, vēlāk automatizētās elektriskās piedziņas katedrā.
No 1958. gada līdz 1966.gadam strādājis Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā par inženieri-
konstruktoru.
                                             42


Publicējis kopumā 150 zinātniskās publikācijas, tai skaitā 1 zinātnisko monogrāfiju, 10
mācību-metodiskās grāmatas, kā arī daudzas populārzinātniskās publikācijas periodikā.

1994. gadā stažējies Stokholmas Tehnoloģiskajā institūtā.
1986. gadā stažējies Sofijas politehniskajā institūtā.
1985. gadā stažējies Maskavas enerģētikas institūtā.
RTU arodkomitejas loceklis no 1993. gada.

                              Valodu zināšanas
Pārvaldu latviešu, krievu, angļu valodu sarunu un rakstības līmenī, zviedru valodu
lasīšanas līmenī.


2003. gada maijā                                                 I. Raņķis




Dzīves un darba gājums (CV)


   1.   Vārds, uzvārds: Jānis GREIVULIS
   2.   Personas kods: 070838-10748
   3.   Dzimšanas vieta: Daugavpils
   4.   Darba vieta:
        EEF IEEI, profesors, Rīga, LV-1010, Krobvalda bulv.1, tel. 7 089 915
   5.   Dzīves vieta: Rīga, LV-1084, Raunas iela 45/4-195, tel. 7 565 303
   6.   LR zinātniskais grāds, diploma Nr., specialitāte:
        habilitētais inženierzinātņu doktors, diploms B-Dh 000073, Enerģētika
   7.   Praktiskā darbība:
        1961.- 1962.g. Rīgas pusvadītāju rūpnīca,
        1964. – 1967.g. RPI aspirants,
        1967. – 1988.g. asistents, vecākais pasniedzējs, docents,
        no 1988.g. RPI-RTU Automātiskās elektriskās piedziņas katedras profesors,
        katedras vadītājs, Elektriskās piedziņas grupas profesors, Industriālās elektronikas
        un elektrotehnoloģiju katedras profesors.
   8.   Pedagoģiskā pieredze:
Lekciju kursi - Elektriskās piedziņas pamati, Tipveida elektriskā
piedziņa, Elektriskās piedziņas dinamika un enerģētika, Automātikas
                                             43


elementi, Patentzinības, Elektronisko shēmu analīzes un aprēķinu
metodes.
        Laboratorijas darbi: Elektriskās piedziņas pamati un Tipveida elektriskā piedziņa.
Pēdējo 5 gadu laikā vadīti 7 maģistrantu darbi, veicinājis viena
habilitētā   doktora    disertācijas aizstāvēšanu, vadīta  viena
inženierzinātņu doktora disertācija.
     9. Zinātniskā darba virziens: elektriskā piedziņa, automātikas elementi
     10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1998. – 2003.g.):
         10.1. LZP granta numurs: 96.0522, 01.0636
         10.2. Kādu organizāciju finansēto pētniecisko darbu izpildījis:
         A/S Latvenergo līgumdarbs Nr. 6595
     11. Pēdējo 5 gadu galvenās zinātniskās publikācijas, patenti, izgudrojumi:
        1. J.Greivulis. LV patents Nr. 12653 B “Sinhronā ventiļkaskāde”.
           “Patenti un preču zīmes”, 2001, Nr.6.
         2. J.Greivulis, A.Gasparjans, A.Terebkovs. Asinhronās elektriskās piedziņas
            enerģijas zudumu vērtējums palaišanas procesā. RTU zinātniskie raksti, sērija
            4, sēj.2, izdev.RTU, Rīga, 2001.
         3. J.Greivulis. LV patents Nr. 12709 B “Ležandra polinoma ģenerators”.
            “Patenti un preču zīmes”, 2001, Nr.10.
     12. Kopējais zinātnisko darbu skaits: publikācijas –207; izgudrojumi – 144.
     13. Valodu prasme: latviešu, krievu, angļu.
     14. Kvalifikācijas celšana:
Piedalījies zinātniskos semināros RTU un LLU.
     15. Profesionāli-sabiedriskais darbs:
RTU Akadēmiskās sapulces loceklis, RTU EEF Domes loceklis, Latvijas
Zinātnieku Savienība, Latvijas Automātikas Nacionālā organizācija,
Latvijas Enerģētiķu biedrība.
2003.g. 8.novembrī                                            Jānis Greivulis




                                CURRICULUM VITAE

Proposed role in the project:         Tehniskās uzraudzības eksperts Automātisko
                                            vadības sistēmu inženieris

1.      Family name:                  Blumbergs

2.      First names:                  Edvīns

3.      Date of birth:                28.03.1934

4.      Nationality:                  latvietis
                                                44


   5.       Civil status:                 precējies

   6.       Education:

               Institution                              Degree(s) or Diploma(s) obtained:
           [Date from-Date to]
                                        Rūpniecības elektrifikācijas inženieris.
        Riga Polyechnical Institute
              1956 - 1960


   7.       Language skills: Indicate competence on a scale of 1 to 5 (1 - excellent; 5 -
            basic)

         Language                     Reading                    Speaking                      Writing
          Russian                        1                          1                            1
   Latvian mother tongue.


   8.       Other skills, (e.g. Computer literacy, etc.):
            Computer literacy (Word, Excel), programatūru izstrāde.


   9.       Present position:
   RTU, Enerģētikas un elektrotehnikas             fakultāte,    industriālās   elektronikas     un
   elektrotehnikas un institūts. Docents.

   10.      Years within the firm: 44

   11.      Key qualifications: (Relevant to the project)
            Liela pieredze darbā ar dažādām automātiskām un elektro piedziņas sistēmām,
            elektropiedziņas sistēmas ar frekvenču pārveidotājiem.

   12.      Specific experience in the region:

          Country                        Date: from (month/year) to (month/year)
           Latvia                                    1958 - ongoing



   13.      Professional experience


Date from -      Location         Company             Position                   Description
 Date to
                                               45


 Date from -    Location         Company            Position                   Description
   Date to
2001 -         Riga,        RTU, Enerģētikas        Docents    TEC 2 notekūdeņu atsūknēšanas iekārtu
ongoing        Latvia       un elektrothenikas                 projektēšana.
                            fakultāte, indus-                  AS “Rīgas piena kombināts”, frekvenču
                            triālās elektronikas               pārveidotāju izvēle un uzstādīšana
                            un elektrothenikas                 notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
                            un institūts.
1995 - 2001    Riga,        RTU, Enerģētikas        Docents    Reaktīvās jaudas kompensācijas risinājumi
               Latvia       un elektrothenikas                 vairākos objektos (viesnīcā Radison, viesnīcā
                            fakultāte, indus-                  Latvija, kokapstrādes uzņēmumā SIA “E-
                            triālās elektronikas               wood” (Dobele), kokapstrādes uzņēmumā
                            un elektrothenikas                 SIA “Svedwood” (Inčukalns), SIA “Merex”
                                                               (Inčukalna gāzes krātuve).
                            un institūts.
līdz 1995      Riga,        RTU, Enerģētikas        Docents    Rūpnīca “REZ Pasažieru vagoni”
               Latvia       un elektrothenikas                 (līdzspriegumu stabilizatoru modelēšana un
                            fakultāte, indus-                  uzstādīšana pasažieru vagonos).
                            triālās elektronikas               Projekts par 250 kw frekvenču pārveidošanu
                            un elektrothenikas                 (Vissavienības institūts “VNII Met Maš”).
                            un institūts.


    14.     Other relevant information (e.g., Publications): N/A
    4 autorapliecības, viena patents, zinātniskās publikācijas.
                                          46




                                 Dzīves un darba gājums (CV)
Personīgie dati
Vārds,uzvārds                Jānis VALEINIS
Personas kods                310536-10729
       Adrese               Raunas ielā 45/4-192,
                   Rīga,LV-1084,Latvija
            Tālrunis               m.7565306,
                   d.7089916,7089416
Dzimšanas datums             1936.g.31.maijs

Izglītība un
kvalifikācija
1992.g.maijs                 Inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds
(Dr.sc.ing.),
                             diploms B-D Nr.000113
1980.g.maijs                 Automatizētās elektropiedziņas katedras docenta
atestāts
                             ДЦ Nr. 036439
1975.g.aprīlis                     Tehnisko zinātņu kandidāta grāds, diploms
MTH Nr. 104167
1958.-1962.                  Rīgas Politehniskais institūts, inženiera – elektromehāniķa
                             kvalifikācija, O Nr. 417282

Darba pieredze
01.11.03.- līdz šim brīdim   RTU EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju
katedras
                             docents (0,5 sl.)
01.06.01.- līdz šim brīdim   RTU Doktorantūras daļas vadītājs
1996.g.- 2003.g.             RTU IEEI Energoelektronikas prof. grupas docents (0,5
sl.).
1989.g.- 1996.g.             RTU EEF Automatiskās elektriskās piedziņas katedras
docents.
1978.g.- 1989.g.             RTU EEF Automatiskās elektriskās katedras vadītājs.
1962.g.- 1978.g.             RPI (RTU) EEF asistents,vec. pasniedzējs,docents.

                               Pedagoģiskā pieredze
                             Lekciju kursi:Elektriskās piedziņas automatiskā
                             vadība,Automatiskās elektriskās piedziņas vadības
                             elementi,Elektriskās piedziņas vadības sistēmu
                             projektēšana,Energoelektronika,Elektriskā piedziņa.
                                         47


                            Laboratorijas darbu,kursa darbu praktisko darbu
                            diplomprojektu inženierprojektu vadība nosauktajos
                            kursos.

Zinātniskā darba           Elektropiedziņas līdzstrāvas tiristoru impulsu pārveidotāji
virziens
.
Kopējais zinātnisko        39 publikācijas,tai skaitā 11 metodiskie darbi.
  un metodisko darbu
  skaits
Citas prasmes              Valodas: latviešu – dzimtā, krievu – tekoši, angļu
                           – sarunvalodas līmenī
                           Datorzināšanas: MS Word, Excel,Internet
                           B kategorijas autovadītāja apliecība
Intereses                  Badmintons, šahs, damrete, dziedāšana




                             Dzīves un darba gājums
2003.gada 25. novembrī



1. Vārds, uzvārds:        Anastasija Žiravecka
2. Personas kods:         040171 - 11814
3. Dzimšanas vieta:       Rīga, Latvija
4. Dzīves vieta:          Dzelzavas ielā 73 – 30, Rīga, LV-1084
5. Darba vieta:           RTU
Izglītība:          1995-1999.g. – RTU – Inženiezinātņu doktore, Diploma
                    Nr.BD001009
                    1996-1998.g. – LU – Fololoģijas zinātņu maģistre, Diploma
                    Nr.003945
                    1993-1995.g. – RTU – Inženierzinātņu maģistre, Diploma
                    Nr.000460
1988-1993.g. – RTU – Inženierzinātņu bakalaure, Diploma Nr.001604
                   1978-1988.g. – Rīgas 40. vidusskola
Praktiskā darbība: 2000.g. Maijs – pusslodzes docente energoelektronikas profesora
                   grupā
                   2000.g. Janvāris – Maijs, lektore energoelektronikas profesora
                   grupā
                   Angļu valodas pasniedzēja, lektore RTU Valodu Institūtā, kopš
                   1994.g.
                                            48


        8. Pedagoģiskā darbība:        Lekcijas un praktiskas nodarbības IEEI bakalairiem.
        Diplomdarbu vadīšana bakalauriem un maģistrantiem.
        Angļu valodas praktiskās nodarbības RTU bakalauriem, praktiskiem inženieriem,
maģistrantiem un doktorandiem.
9. Zinātniskā darba virziens:          Energoelektronika un elektropiedziņa;
        Angļu valoda profesionālajiem mērķiem (elektrotehnikas un enerģētikas
programmas studentiem)
10. Pēdējo 5 gadu galvenās starptautiskās publikācijas:
    1. The Transient Process of Induction Motor Soft-Starting with Square Static Torque.:
    Baltic Electrical Engineering Review, N2, 1996. - p.72-74.
    2. Evaluation of Thyristor Strategies of Soft-Starting of the Induction Motor. - Riga,
    Latvian Journal of Physycs and Technical Sciences, N1, 1998.
    3. Learning-Centred Approach to ESP Based on the Learner-Centred Course Design.
    – Materiāli straptautiskia zinātniskai konferencei. – 2000.g. (gatavots izdevniecībai).
    4. “Electrical Engineering” – metodiskais līdzeklis, RTU – 2000, 86lpp.
    5. „Electronics” - metodiskais līdzeklis, RTU – 2003, 100lpp., CD.

9. Kopējais zinātnisko darbu skaits: 17
10. Valodu prasme:         Krievu, Latviešu, Angļu, Vācu (elementāri).




Curriculum Vitae


1. Vārds, Uzvārds                  Iļja Galkins
2. Dzimšanas vieta un datums       Rīga, Latvija, 1973. gada 5. februāris
3. Mājas adrese                    Pērnavas iela 10A – 4, Tālrunis: +371 729-45-28
4. E-pasts                         gia@avene.eef.rtu.lv
5. Izglītība                       1. Inženierzinātņu Bakalaura zinātniskais grāds
                                       Industriālā Elektronikā 1993. gadā;
                                   2. Inženiera diploms Industriālā Elektronikā ar
                                       projektu     “Divlīmeņu       tiešais    frekvences
                                       pārveidotājs” (laboratorijas stenda izstrāde) 1994.
                                       gadā;
                                   3. Inženierzinātņu Maģistra zinātniskais grāds
                                       Industriālā Elektronikā ar tēmu “Divlīmeņu tiešais
                                       frekvences pārveidotājs” (vadības metožu analīze)
                                       1996. gadā;
                                   49


                           4. Inženierzinātņu Doktora zinātniskais grāds
                               Industriālā Elektronikā ar tēmu “Matricas veida
                               frekvences pārveidotāja izpēte un izstrāde” 2001.
                               gadā;
6. Specializācija          Industriālā elektronika un elektriskās piedziņās
                           vadība.
7. Zinātniskās intereses   Spēka pusvadītāju pārveidotāji elektriskajā piedziņā
                           un automatizācijā, kā arī enerģijas piegādē
                           (matricveida pārveidotāji, VAR kompensātori un
                           aktīvie filtri), mikroprocesoru un mikrokontrolleru
                           tehnika, mērīšanas tehnika.
8. Profesionālā pieredze   1. Tehniķis dzelzceļu depo Zasulauks – elektrisko un
                               dīzeļvilcienu papildus līdzsprieguma ģeneratoru
                               apkalpošana (1994. gads);
                           2. Rūpnieciskās automātikas inženieris uzņēmumā
                               “Lāsma” (1994-1999) – elektronisko iekārtu
                               izstrāde    un     noskaņošana,    spiesto    plašu
                               projektēšana, mikroprocesoru programmēšana
                               (8751 un savietojamie, PIC, Atmel AVR);
                               nozīmīgākie projekti – analogā temperatūras
                               kontrollera pārprojektēšana no varianta ar
                               termopretestību (Pt tipa) devējiem uz variantu ar
                               termopāriem (shēmas analogās mērīšanas daļas
                               korekcija), temperatūras kontrollera ciparu vadības
                               shēmas projektēšana (mērīšanas daļa tika paņemta
                               no     kontrollera   analogas    versijas),   reālo
                               astronomiskā laika ciparu kontrolleru ka arī
                               notikumu skaitītāju (ar dažādām funkcijām un
                               iespējām) projektēšana;
                           3. Laborants (1996-1998) un laboratorijas vadītājs
                               (1998 - 1999) Rīgas Tehniskās Universitātes
                               (RTU) Enerģētikas un Elektrotehnikas Fakultātes
                               (EEF) Industriālās Elektronikas un Elektrotehnikas
                               Institūta (IEEI) Ektropiedziņas un Ūdensapgādes
                               Tehnoloģisko Procesu Mikroprocesoru Vadības
                               Zinātniskās Pētniecības Nozaru Laboratorijā;
                           4. RTU-EEF-IEEI lektors (no 1999 līdz 2001 gadam)
                               sekojošos     priekšmetos:    Elektrisko     shēmu
                               modelēšana, Spiesto plašu projektēšana ar datora
                               palīdzību, Rūpnieciskās automatizācijas iekārtas ar
                               mikroprocesoriem;
                           5. RTU-EEF-IEEI docents (no 2001 līdz 2003
                               gadam) sekojošos priekšmetos: Elektrisko shēmu
                               modelēšana, Spiesto plašu projektēšana ar datora
                               palīdzību, Rūpnieciskās automatizācijas iekārtas ar
                               mikroprocesoriem, Industriālā elektronika;
                                      50


                              6. RTU-EEF-IEEI asociētais profesors (no 2003 līdz
                                 šīm laikam) sekojošos priekšmetos: Elektrisko
                                 shēmu modelēšana, Datora pielietošana elektronisko
                                 iekārtu    projektēšanā;    Datora     pielietošana
                                 tehnoloģisko procesu vadībā; Tehnoloģisko procesu
                                 vadība     ar    mikroprocesoru     kontrolleriem;
                                 Energoelektronika.
9. Ieniemamais amats          RTU-EEF-IEEI asociētais profesors, kā arī
                              Ektropiedziņas un Ūdensapgādes Tehnoloģisko
                              Procesu Mikroprocesoru Vadības Zinātniskās
                              Pētniecības Nozaru Laboratorijas vadītājs (Latvija,
                              Rīga LV-1010, Kronvalda bulvāris 1 – 317, Tālrunis:
                              +371 7089918)
10. Zinātniskā publikācijas   1. L.Ribickis,     I.Galkins.    “Direct     Frequency
pēdējo 5 gadu laika              Converters for Induction Motor Drives”, ISIE`99 –
                                 Proceedings of IEEE International Symposium on
                                 Industrial Electronics, 12-16, July, 1999, Bled,
                                 Slovenia, 1999, Vol.1, p.26-30.
                              2. I.Galkins, L.Ribickis “Double-Zone Frequency
                                 Converters and Double-Zone Approach to
                                 Modulation in the Matrix Converters”, The
                                 Research Symposium of        Young Scientists
                                 ”Actual Problems of Electrical Drives and Industry
                                 Automation”, Industry Automation”, May 31-June
                                 5, 1999, Tallinn, Estonia, 1999, p.88-93.
                              3. L.Ribickis, I.Galkins “The Comparison of Double-
                                 Zone and Matrix Direct Frequency Converters for
                                 Induction       Motor       Drives”,       Технiчна
                                 Електродинамiка, ”Системи kерування та
                                 контролю напiвпрвiдниковых перетворювачiи”,
                                 Киïв,1999, стр. 81-84.
                              4. I.Galkins, L.Ribickis “Possibilities of Reactive
                                 power flow in the 3X3 matrix converter”,
                                 EDPE`2000 – Proceedings of the 11’th
                                 International Conference on Electrical Drive and
                                 Power Electronics, October 9-11, 2000,
                                 Dubrovnik, Croatia, 2000.
                              5. I.Galkin, L.Ribickis “Power factor adjustment by
                                 means of direct frequency converters” Proceedings
                                 of the 11’th Baltic Electronic Conference, October
                                 9-12, 2000, Tallinn, Estonia, 2000.
                              6. I.Galkin “Mathematical model of switchings of
                                 voltage controlled semiconductor devices at the
                                 stabilized gate current”, Scientific Proceedings of
                                 Riga Technical University 2001, series 4, volume
                                 2, p. 122-127.
                              7. I.Galkin “Simple control methods of 33 matrix
                                51


                            converter”, Scientific Proceedings of Riga
                            Technical University 2001, series 4, volume 2, p.
                            128-135.
                       8.   I.Galkin, L.Ribickis “Reactive power control by
                            means of matrix converters”, Proceedings of 9’th
                            EPE conference in Graz in 2001, DS2.6-17
                            (Dialog Session 2.7 p.17).
                       9.   I.Galkin    “Application   Areas     of    Matrix
                            Converters”, Scientific Proceedings of Riga
                            Technical University 2001, series 4, volume 4, p.
                            97-103.
                       1.   I. Galkin, L. Ribickis “Integration Of Matrix
                            Converters     Into    Mechatronics     Systems”,
                            Proceedings Of The 3rd Baltic-Bulgarian
                            Conference on Bionics, Biomechanics and
                            Mechatronics (Varna, Bulgaria, June 3-5 2002),
                            pages 38-40, 2002.
                       2.   L.Ribickis, I.Galkins, L.Rutmanis, J.Stabulnieks
                            “Preferable Methods of Direct Frequency
                            Conversion”, Proceedings of 10’th EPE&PEMC
                            conference in Dubrovnik in 2002, T1-030, p.169
                            (Dialog Session MD1.1-Topic 1 – Power
                            converters)
                       8.   O. Krievs, I. Galkin “Design Procedure for a
                            Shunt Active Power Filter”, Proceedings of the
                            4’th Research Symposium of Young Scientists
                            “Actual Problems of Electrical Drives and
                            Industry Automation”, Tallinn, Estonia, May 17-
                            21, 2003.

11. Valodas            Krievu, Latviešu, Angļu
12. Citas piezīmes     Precējies, bērnu nav.




                     Dzīves un darba gājums
                                           52




6. Vārds, uzvārds:        Viesturs Bražis
7. Personas kods:         200876 - 10504
8. Dzimšanas vieta:       Dobele, Latvija
9. Dzīves vieta:          Akāciju iela 3 dz. 3, Rīga, LV-1029
10. Darba vieta:          RTU
6. Izglītība:       RTU – Inženiezinātņu doktorants, kopš 2000. g.
                    1997-2000.g. – RTU – Inženierzinātņu maģistrs,
1994-1997.g. – RTU – Inženierzinātņu bakalaurs,
       7.Praktiskā darbība:      Pilnas slodzes asistents RTU Industriālās elektronikas un
                                elektropiedziņas institūta Energoelektronikas profesora
                                grupā, kopš 2000.g.
8. Pedagoģiskā darbība:       Ražošanas procesu automatizācijas pamati
                              Automatizētie elektrotehnoloģiskie procesi
                              Regulēšanas teorijas pamati
                              Elektriskā piedziņa
                              Elektrotehnoloģiskās iekārtas.
                                      Elektrotehnoloģijas un elektroapgādes pamatu
                                      praktiskas nodarbības.
9. Zinātniskā darba virziens: Elektriskā piedziņa un automātika
10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā:
11. Pēdējo 5 gadu galvenās starptautiskās publikācijas:
    1. I. Rankis, V. Brazis. Simulation of tramcar’s energy balance // Second
        International Conference “Simulation, Gaming, Training and Business Process
        Reengineering in Operations”.
    2. I. Raņķis, V.Bražis, A. Simakovs. Vilces dzinēju kombinētā slēguma efektivitātes
        novērtējums elektrodzinēju piedziņās. “Enerģētika un elektrotehnika”, Rīga,
        2000.
    3. A. Simakovs, I. Raņķis, V.Bražis. Elektrovilciena elektroenerģijas patēriņa
        bilances novērtējums un uzlabošana. “Enerģētika un elektrotehnika”, Rīga, 2001,
        42. RTU zinātniskās konferences materiāli.
    4. Brazis V., Gasparjans A., Greivulis J.: The experimental research of the
        asynchronous       motor with frontal part winding mechanical characteristics,
        “Power and electrical engineering”, Riga, 2003
    5. Brazis V., Gasparjans A., Greivulis J.: The equivalent circuit of the asynchronous
        motor with frontal part winding, “Power and electrical engineering”, Riga, 2002.
12. Kopējais zinātnisko darbu skaits: 18
13. Valodu prasme:            Latviešu, Krievu, Angļu.
14. Kvalifikācijas celšana:
15. Profesionālais un sabiedriskais darbs:.

				
DOCUMENT INFO
Shared By:
Categories:
Tags:
Stats:
views:247
posted:6/20/2012
language:
pages:52