Junijs_2010

Document Sample
Junijs_2010 Powered By Docstoc
					RĪGAS CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS
Nr. 6 (93)
INFORMATĪVAIS IZDEVUMS                                                                                         2010.
gada jūnijs




                                                                      Zagrebas pilsētas bibliotēka, 2010.
                                                                 gada      Metropoļu         bibliotēku        sekcijas
ADMINISTRĀCIJAS SLEJA                                            konferences        saimniece,        ir    Zagrebas
                                                                 publisko bibliotēku Centrālā bibliotēka.
  ĪSS   ATSKATS UZ     METROPOĻU            BIBLIOTĒKU           Tā dibināta 1907. gadā, t.i., tā ir tikai
        SEKCIJAS KONFERENCI         ZAGREBĀ                      gadu      jaunāka       par       Rīgas      Centrālo
                                                                 bibliotēku. Bibliotēkai ir 42 filiāles un
    Ikgadējā             IFLA          (Starptautiskā            73     mobilas         bibliotekārās          stacijas.
bibliotēku        asociāciju       un        institūciju         Pateicoties     bagātīgajai         kolekcijai     un
federācija) Metropoļu bibliotēku sekcijas                        plašajam           piedāvāto          pakalpojumu
konference šogad no 16. līdz 21.maijam                           spektram,      bibliotēka         joprojām     atbilst
notika Zagrebā (Horvātija). Konferences                          1908. gadā iezīmētajām raksturlīnijām:
tēma – „Metropoļu bibliotēkas: nezūdošas                         „Zagrebas pilsētas bibliotēka ir brīva,
vērtības          un          izcila          kvalitāte”         publiska      un    moderna        bibliotēka,     kas
(Metropolitan          Libraries        :     Enduring           dibināta      un    iekārtota       visu   Zagrebas
Values      and       Excellence)      -      piesaistīja        pilsoņu            vajadzībām”.               Vairāk
vairāk      nekā         25      pasaules           valstu       informācijas         par         bibliotēku      skat.
metropoļu             bibliotēku             darbinieku          www.kgz.hr.
uzmanību.         Viņu vidū        bija       arī   Rīgas             Zagrebas brauciena mērķis līdztekus
domes      Izglītības,     kultūras          un     sporta       dalībai      Metropoļu       bibliotēku       sekcijas
departamenta             Kultūras             pārvaldes          konferencē      bija       arī     iepazīšanās      ar
priekšniece       -    departamenta            direktora         Zagrebas      publisko           bibliotēku      tīkla
vietniece      Dzidra         Šmita          un     Rīgas        attīstību.    Tādēļ    komandējuma            formāts
Centrālās bibliotēkas (RCB) direktora p.i.                       bija ne tikai 23 referāti un prezentācijas,
Doloresa Veilande.                                               ko noklausījos konferences gaitā, bet arī


                                                             1
                                                  JAUNĀS VĒSTIS
iepazīšanās      ar       Horvātijas       bibliotēku        profesionālā darbība”, kas ietvēra tādus
attīstības tendencēm un Zagrebas pilsētas                    jautājumu lokus kā pētījumi, standarti,
bibliotēku tīklu (tāpat kā citur pasaulē,                    aizstāvība un cilvēkresursi, pamatakcents
bibliotēkas        šeit       tiek         renovētas,        bija     bibliotekāra         visaugstākā         līmeņa
rekonstruētas un celtas), kā arī dalība                      profesionalitāte.
mācību        braucienā       uz     Zadaras       un               Atskatoties uz konferencē gūtajiem
Šibenikas       pilsētas      bibliotēkām          un        iespaidiem, jāsecina, ka Rīgas Centrālā
Neandertāliešu         muzeja          apmeklējums           bibliotēka        piešķirtā       budžeta        ietvaros
Krapinā (muzejs ir novitāte, atvērts 2010.                   strādā     atbilstoši      Eiropas        un    pasaules
gada sākumā). Komandējuma gaitā gūtie                        publisko     bibliotēku          standartam.        Taču
starptautiskie kontakti un pieredze ir                       gribas     akcentēt       arī     virkni        konkrētu
nenovērtējami.                                               uzdevumu,           kuri         konferencē         gūtās
                                                             pieredzes     kontekstā          spraužami         mūsu
                                                             turpmākajam darbam. Pirmkārt, tas ir
                                                             aktīvs     darbs        ar      pašvaldību         Rīgas
                                                             publisko bibliotēku ēku, telpu un tīkla
                                                             attīstības jomā. Otrkārt, vēlreiz jāuzsver,
                                                             ka         bibliobusa              un            lasītāju
                                                             pašapkalpošanās              iekārtu       iegāde      ir
                                                             racionāla         un     būtiski          nepieciešama
                                                             modernas bibliotēkas attīstībai.
                                                                    Joprojām ļoti aktuāla ir publiskās
                                                             bibliotēkas pieejamība. Tas nozīmē, ka
        Šibenikas pilsētas bibliotēkā                        nepieciešams optimizēt atvērtības stundas
                                                             un     pielāgot     bibliotēku         cilvēkiem       ar
       Četras     konferences           pamattēmas           īpašām       vajadzībām            (pandusi,        lifti,
iezīmē publiskās bibliotēkas funkcionālo                     apkalpošana            mājās,      pasākumi).        Tas
un     jēdzienisko     trajektoriju        mūsdienu          nozīmē       akcentēt         iespēju          bibliotēku
sabiedrībā. Pirmkārt, tā ir komunikācija                     apmeklēt virtuāli, piedāvājot bibliotēkas
jeb saskarsme elektroniskā vidē (digitālās                   mājaslapu ne vien latviešu, bet arī citās
bibliotēkas, tīkla pakalpojumi, sociālās                     valodās.     Nozīmīgs           faktors     bibliotēkas
tehnoloģijas u.c.). Otra konferences tēma                    pieejamības jomā ir arī vienotās lasītāju
„Tikšanās       vietas”      bija      saistīta     ar       kartes ieviešana.
tradicionālās bibliotēkas vides attīstību                           Aktuāls     uzdevums          un,       dzejnieka
(atbilstoši     projektētas        ēkas,    kultūras         vārdiem, „mūžīgs darbalauks” ir darbs
pasākumi,             aktivitātes             vietējai       pie fonda kvalitātes uzlabošanas. Bez tam
sabiedrībai, informācijas punkti) Trešā                      jādara viss iespējamais, lai popularizētu
tēma    –     „Integrācija     un      iekļaušana”           vienu        no         galvenajām             publiskās
aicināja no jauna izvērtēt un paplašināt                     bibliotēkas        funkcijām           –       mūsdienu
lietotāja jēdzienu un vietu bibliotēkas                      bibliotēka ir arī sabiedriskās tikšanās,
darbībā.        Ceturtās        tēmas         „Izcila        sociālās aizsardzības un izklaides centrs.


                                                         2
2010. gada jūnijs
      Atgādināšu, ka Metropoļu bibliotēku                            un      Daiga.Berzina@rcb.lv.               Lūgums
sekcijas      vēsture      aizsākās       1966.       gadā.          pievērst uzmanību, ka RCB Bibliotēku
Tolaik tā saucās Metropoļu bibliotēku                                dienesta         izstrādātajā           skaitlisko
starptautiskās       asociācijas         apaļais      galds          rādītāju        veidlapā      izsniegumā         pa
(INTAMEL).          Kopš    1968.        gada    dažādu              dokumentu           veidiem     tagad     iekļauti
pasaules valstu metropoļu bibliotekāri ik                            visi    dokumentu          veidi    (izsnieguma
gadus pulcējas profesionālās informācijas                            dati,    izņemot       žurnālu      izsniegumu,
apmaiņai. Metropoļu bibliotēku sekcija                               izgūstami no IBIS ALISE).
apvieno metropoļu jeb pilsētu, kurās ir
vairāk       nekā    400 tūkstoši          iedzīvotāju,
publiskās            bibliotēkas.               Līdztekus
kopīgajam, tam, ko saprotam ar publisko                           ZIŅAS NO ARODBIEDRĪBAS
bibliotēku vispār, metropoļu bibliotēkām
un      to     tīkliem      ir    savas     specifiskas              SOCIĀLAIS     FORUMS PAR ARODBIEDRĪBU
problēmas, kas prasa atbilstoša mēroga                            LOMU PILSONISKAS SABIEDRĪBAS VEIDOŠANĀ
skatījumu un risinājumu. Tradicionāli
ikgadējo konferenču uzmanības centrā ir                                   Latvijas         Brīvo        arodbiedrību
tādas        problēmas      kā     bibliotēku         tīklu       savienība (LBAS) 28. maijā organizēja
attīstība,       bibliotēku         ēkas         un      to       sociālo     forumu        „Arodbiedrību           loma
būvniecība,         automatizācija,         apmācība,             pilsoniskās sabiedrības veidošanā Latvijas
pētniecība,       sabiedriskās        attiecības        un        ilgtspējas attīstībai”, tādējādi noslēdzot
dažādu sociālo grupu apkalpošana.                                 tās atjaunošanas 20. gadadienai veltīto
      Kopš        2004.           gada      Metropoļu             diskusiju ciklu. Diskusijas mērķis bija
bibliotēku       sekcija     ir    patstāvīga      IFLA’s         apkopot        reģionālajās      diskusijas       gūtās
sekcija. RCB šīs sekcijas biedre ir kopš                          atziņas un nospraust iespējami precīzas
1997. gada. Atgādināšu arī, ka 2005.                              arodbiedrību              kustības           attīstības
gadā tieši RCB bija Metropoļu bibliotēku                          stratēģijas.
sekcijas konferences namamāte.                                            Diskusijā       piedalījās     LU      Sociālo
                                  Doloresa Veilande,              zinātņu fakultātes dekāns profesors Juris
    Rīgas Centrālās bibliotēkas direktora                         Rozenvalds,        ekonomiste      Raita     Karnīte,
                                                       p.i.       sociologs un tirgus un sabiedriskās domas
                                                                  pētījumu centra SKDS direktors Arnis
                                                                  Kaktiņš,       Latvijas     Industriālo        nozaru
                                                                  arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere
BIBLIOTĒKU DIENESTS
                                                                  un Rīgas Stradiņa Universitātes Studentu
INFORMĒ                                                           Arodgrupas priekšsēdētāja Zane Rēvalde.
                                                                          Forums         notika      Rīgas     Latviešu
    RCB un filiālbibliotēku 2010. gada                           biedrības        nama       Baltajā        zālē     ar
     pirmā      pusgada      skaitliskos        rādītājus         INTERREG         IVB    Baltijas     Jūras     reģiona
     lūdzam      iesūtīt     līdz    9.    jūlijam      uz        Programmas          projekta       „Baltijas      jūras
     diviem e-pastiem: Aiga.Cakule@rcb.lv

                                                              3
                                                      JAUNĀS VĒSTIS
darba tīkls” (BSLN) un Fridriha Eberta                                   Kopš 2002. gada 22. novembra tās
fonda atbalstu.                                                    priekšsēdētājs ir Pēteris Krīgers, vietnieki
       „Latvijas iedzīvotāji jau ne reizi                          – Līvija Marcinkēviča un Egils Baldzēns.
vien ir pierādījuši, ka visstiprākie un                                  Uz LBAS 20 gadu jubilejai veltīto
saliedētākie       tie    ir    tieši     grūtos    brīžos.        diskusiju tika aicināti arodorganizāciju,
Šobrīd      ir     jāapvieno         visa       nevalstiskā        valsts un darba devēju pārstāvji, savu
sektora spēki un kopā ar pašvaldībām                               dalību apstiprinājuši arī kaimiņvalstu,
jādod cilvēkiem iespēja nākt ar savām                              Skandināvijas un Krievijas arodbiedrību
idejām un iniciatīvām, kā uzlabot savu                             vadītāji. Kultūras darbiniekus pārstāvēja
un līdzcilvēku dzīvi. Mēs apzināmies, ka                           LKDAF       priekšsēdētājs     Aldis        Misēvičs,
ar vairāk nekā 100 000 biedru esam                                 juriste Maija Pastare un Rīgas Centrālās
lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā,                          bibliotēkas arodkomitejas priekšsēdētāja
tāpēc esam līdzatbildīgi par sabiedrības                           Polina Ārīte.
iedvesmošanu un savu 20 gadu jubileju                                                          Polina Ārīte,
izmantojam,         lai        aktīvi     domātu         par             RCB arodkomitejas priekšsēdētāja,
Latvijas nākamajiem 20 gadiem,” uzsvēra                            RCB Svešvalodu filiālbibliotēkas vadītāja
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
       Lai        arī     arodbiedrību             kustība
Latvijā     aizsākusies          jau      19.     gadsimta
sešdesmitajos           gados        un     uzplaukusi                        EKSKURSIJA    UZ   VENTSPILI
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, tomēr
Latvijas     Brīvo       arodbiedrību            savienība               26.       maijā        Rīgas          Centrālās
esošajā veidolā izveidojusies 1990. gadā                           bibliotēkas       arodkomiteja           organizēja
līdz         ar          Latvijas           neatkarības            ekskursiju      uz      Ventspili,       saskaņojot
pasludināšanu.           Pāris       nedēļas       pēc    4.       maršrutu       un     programmu          ar       RCB
maija deklarācijas pieņemšanas notika                              Bibliotēku      dienesta       vadītāju          Daigu
LBAS 1. kongress, kurš pasludināja, ka                             Bērziņu.      Dalībnieku        skaits       –     43,
Latvijas arodbiedrības ir brīvas no valsts,                        autobusu      apmaksāja       Latvijas      Kultūras
administrācijas, partiju un jebkuras citas                         darbinieku      arodbiedrības        federācija      –
ietekmes.         Tajā     pašā         gada       Latvijas        LKDAF.        Tika     apmeklēta         Pārventas
Republikas Augstākā Padome pieņēma                                 bibliotēka,     vadītāja       Igeta     Gredzena
likumu „Par arodbiedrībām”.                                        interesanti     pastāstīja     par     bibliotēkas
       Latvijas           Brīvo           arodbiedrību             darbību. Tie, kas pirmo reizi atbrauca
savienība (LBAS) ir lielākā nevalstiskā                            uz   Ventspili,      apmeklēja    arī       Ventspils
organizācija Latvijā, kura apvieno 21                              galveno bibliotēku. Bibliotēkas mājaslapa
dalīborganizāciju               un        kura       īsteno        www.biblioteka.ventspils.lv            ir        četrās
profesionālu        arodbiedrības           biedru       un        valodās, īpaši ieinteresēja tajā izveidotā
darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru                            virtuālo izstāžu galerija.
un starpnozaru līmenī.
       LBAS dibināšanas kongress notika
1990. gada 25. – 26. maijā.


                                                               4
2010. gada jūnijs
                                                 bija     iespēja   apskatīt   Imanta   Grosa
                                                 fotoizstādi „Ūdens”.




     Pārventas bibliotēka Ventspilī




                                                    RCB darbinieki teātra namā „Jūras
                                                                 vārti”




 Par Pārventas bibliotēkas darbu stāsta
        vadītāja Igeta Gredzena

     Herberta       Dorbes   memoriālajā
muzejā „Senču putekļi” bija iespējams
nobaudīt        ventiņu      tradicionālos
sklandaraušus un piedalīties ekskursijā                 Jūrkalne sagaidīja ar stipru vēju
pa muzeju ventiņu valodā.




                                                 Ikviens, kas bijis Kuldīgā, saka – te ir kas
 Herberta Dorbes muzejs „Senču putekļi”             īpašs: Alekšupīte, vecpilsēta, senais
     Teātra namā „Jūras vārti” ikviens
                                                   ķieģeļu tilts pār Ventu, Ventas rumba
varēja uzkāpt uz lielās skatuves, kā arī

                                             5
                                           JAUNĀS VĒSTIS
                                                       klīniskajā      universitātes       slimnīcā         un
                            Polina Ārīte,              Brasas cietumā.
      RCB arodkomitejas priekšsēdētāja,                        Šogad      atzīmējam             Rīgas       un
RCB Svešvalodu filiālbibliotēkas vadītāja              Brēmenes sadraudzības 25. gadadienu.
                                                       Sadraudzības       līgums        starp     Rīgu      un
                                                       Brēmeni        pirmo     reizi    tika     parakstīts
RĪGAS CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS
                                                       1985. gadā. Tas atjaunots 1991. gadā.
VIESI                                                  Viena     no    aktuālākajām         abu         pilsētu
                                                       sadarbības sfērām ir kultūra, un viens
 RĪGAS CENTRĀLAJĀ        BIBLIOTĒKĀ VIESOJAS           no Brēmenes kultūras speciālistu vizītes
      BRĒMENES     KULTŪRAS SPECIĀLISTI                mērķiem ir iepazīšanās ar Rīgas domes
                                                       darbu kultūrpolitikas jomā.
        3.     jūnijā      Rīgas       Centrālās                                  Daina Ģeibaka,
bibliotēkas     ārējo   apkalpošanas    punktu                  RCB Publicitātes nodaļas vadītāja
Dienas aprūpes centrā bezpajumtniekiem
un    maznodrošinātajiem           iedzīvotājiem
apmeklēja Brēmenes zemes kultūras jomas
speciālistu      delegācija,   kuru       vadīja
Brēmenes zemes senāta valsts padomniece
Karmena Emigholca (Carmen Emigholz).




        Rīgas domes Izglītības, kultūras un
sporta departamenta Kultūras pārvaldes                         31.      maijā       Rīgas         Centrālās
priekšnieka p.i. - departamenta direktora              bibliotēkas        (RCB)          filiālbibliotēkā
vietniece Dzidra Šmita un RCB direktora                „Vidzeme” viesojās Polijas Bibliotekāru
vietniece Andra Vīta pastāstīja viesiem                biedrības Ļubļinas nodaļas un Ļubļinas
par   RCB      ārējā    apkalpošanas     punkta        vojevodistes       publiskās              bibliotēkas
darbību Dienas aprūpes centrā, kā arī                  pārstāvji – 50 cilvēku liela delegācija.
citiem RCB sociālas ievirzes projektiem -              RCB direktora vietniece Andra Vīta un
ārējiem      apkalpošanas punktiem        Bērnu        RCB filiālbibliotēkas „Vidzeme” vadītāja


                                                   6
2010. gada jūnijs
Lolita Grahoļska pastāstīja viesiem par
bibliotēkas vēsturi, renovācijas īpatnībām
galvenajiem          darba        virzieniem               kā
„Vidzemē”, tā arī RCB kopumā. Poļu
kolēģi ar interesi aplūkoja bibliotēkas
darbinieku          sagatavoto       Polijai          veltīto
literatūras izstādi.
                             Daina Ģeibaka,
           RCB Publicitātes nodaļas vadītāja



                                                                         Fotogrāfijā (no kreisās) semināra
SEMINĀRI. KONFERENCES.
                                                                      dalībnieki, Rīgas Grīziņkalna rajona
PIEREDZES BRAUCIENI                                                  iniciatīvas grupa Rīgas domē: uzņēmēja
                                                                    Sarmīte Pabrūkle, LSIA „Aspazija” valdes
     RCB GRĪZIŅKALNA          FILIĀLBIBLIOTĒKA                            priekšsēdētāja Ilze Laine, RCB
   CADDIES      SEMINĀRĀ       „DARĪSIM         KOPĀ”                 Grīziņkalna filiālbibliotēkas vadītāja
                                                                        Olga Sincova, CADDIES projekta
       No     14.     līdz    16.        jūnijam       Rīgā          menedžere Alise Gedgauda un CADDIES
notika     starptautiskā       projekta         CADDIES               grupas vadītājs no Zviedrijas Martin
seminārs      „Darīsim       kopā”        (Let’s      do   it                     Callmeryd.
together!).     Projektu         „Pievilcīgas              un
dinamiskas sabiedrības izveide kopīgi ar                                    Projekta         CADDIES      darba       grupa
iedzīvotājiem” (CADDIES) realizē Rīgas                              sadarbojas         arī     ar     Rīgas     Centrālās
domes Mājokļu un vides departaments,                                bibliotēkas          Latgales          priekšpilsētas
un    tā      ietvaros       sadarbojas          dažādas            filiālbibliotēkām.              Katru         nākamo
Norčēpingas           (Zviedrija),              Helsinku            darbības posmu projekts tiks īstenots citas
(Somija) un Rīgas (Latvija) institūcijas.                           Rīgas priekšpilsētas vai rajona kontekstā.
Latgales      priekšpilsēta         ir     šī    projekta                   Seminārā             piedalījās           Rīgas
pilotreģions         Rīgā.       Projekts             paredz        Centrālās bibliotēkas (RCB) Grīziņkalna
pievilcīgas, stabilas un drošas dzīvojamo                           filiālbibliotēkas vadītāja Olga Sincova.
rajonu      vides     izveidi        neatkarīgi            no       „Būtu      vērts     padomāt       par     to,    kādu
iedzīvotāju         nacionālās           un        sociālās         labumu       dalība        projektā      varētu    nest
piederības vai kultūras un reliģiskajām                             pilsētas       publiskajām               bibliotēkām.
prioritātēm. Viena no projekta īstenotāju                           Iespējams, tā varētu būt bibliotēkas tēla
pamatnostādnēm ir pilsētas iedzīvotāju                              aktualizācija pilsētvidē,” viņa teica.
aktivizēšana        un   iesaistīšana           šīs    vides                Jāpiebilst,        ka      ekskursijā       pa
veidošanā, sadarbojoties ar pašvaldību.                             Grīziņkalnu, ko semināra dalībniekiem
Semināra „Darīsim kopā” tēma bija tieši                             piedāvāja                 Rīgas            Austrumu
dažādu        pilotreģiona          sociālo           grupu         izpilddirekcijas            attīstības       projektu
iesaistīšanu apkaimju attīstībā.                                    vadītājs    arhitekts      Jānis      Lejnieks,    tika


                                                                7
                                                  JAUNĀS VĒSTIS
izmantoti             RCB            Grīziņkalna            savu zīmējumu. Mūsu zēni nezīmēja boa
filiālbibliotēkas                      sagatavotie          čūsku, kas iedveš šausmas, jo ir apēdusi
novadpētniecības materiāli.                                 dzīvu     ziloni,      viņi    zīmēja       zivi,    kas
                           Daina Ģeibaka,                   ielēkusi kuģī, suni smilgās, suni suņu
         RCB Publicitātes nodaļas vadītāja                  būdā, zīmuli, ziloni aiz kalna, kaķi aiz
                                                            bļodas,       kaķi     kokā,        datora      tārpu,
                                                            krokodilu,      ezeru,     tanti,    kas     mazgājas
                                                            vannā,        sapni.      Atsevišķi         zīmējumi
                                                            asprātības ziņā līdzinājās Sent-Ekziperī
                                                            zīmējumiem. Mēs zīmējām, minējām un
                                                            skaļi spriedām par grāmatu.
                                                                    Mēs pieradinājām viens otru, tāpat
                                                            kā   Mazais      princis      lapsu.    Darījām        to
                                                            laiku pa laikam, līdz nospriedām, ka
                                                            esam pieradinājušies tikties vienu reizi
                                                            nedēļā (otrdienās) visu vasaru. Vai mums
                                                            tas izdosies?
                                                                    Sevis    tiesāšana      mums         diez     ko
                                                            nepadevās, bet bērni piekrita, ka viņi ir
NOTIKUMI BIBLIOTĒKĀS                                        ļoti iecietīgi pret pieaugušajiem, gluži kā
                                                            Sent-Ekziperī.
        JA   ES BŪTU   MAZAIS PRINCIS...                            Mūsu zēnu pulciņam piebiedrojās
                                                            pensionēta matemātikas skolotāja. Viņa ir
„Mazais Princis nav vainīgs.                                mūsu      bibliotēkas      lasītāja,    kura        vēlas
Viņš ir labs.                                               pavadīt laiku vasarā kopā ar bērniem,
Viņš nāktu pie katra.                                       kuri garlaikojas. Vēlas par brīvu mācīt
Viņš vienreiz atnāks pie tevis.                             matemātiku,          runāt      dažādas         tēmas,
              Atnāks.                                       rotaļāties, lasīt savus sacerētos dzejoļus
              Un pieradinās.”                               un rosināt bērnus pašus rakstīt.
                                (O.Lisovska)                        Mēs     lasījām       zēnu     un     meiteņu
                                                            sarakstītos stāstiņus „Ja es būtu Mazais
        Antuāns       de    Sent-Ekziperī          un       Princis”.
„Džeki lasa”      -    tāds bija moto mūsu
Pļavnieku       filiālbibliotēkas          zēnu    un       Piemēram, Dārta raksta:
Mazā Prinča fantāziju lidojumam.                            Mazais Princis, tuvāk piegājis pie
        Katram bērnam patīk zīmēt, bet ne                   kucēna, jautāja: „Kur ir tava mamma un
vienmēr mēs saprotam, kas ir uzzīmēts.                      tētis?”
Sent-     Ekziperī         ir     pratis     uzsvērt        Kucēns klusējis un pēc brīža teicis:
zīmēšanas lomu bērna attīstībā un ar                        „Mammu aizveda uz patversmi un tēti
humoru mums pieaugušajiem norādīt uz                        nobrauca mašīna, es vienīgais paliku.”
kļūdām. Grāmatas ieskatu uzsākām ar

                                                        8
2010. gada jūnijs
„Tu droši vien gribi ēst? Nāc man līdzi!”,             pasmaidīt        un     saskatīt    ar      sirdi   („...
teica Mazais Princis.                                  būtiskais nav acīm saredzams”).
Tā viņi dzīvoja ilgi, bet kucēnu nosauca                       Centīsimies visi saskatīt patieso un
par Tomu un viņiem gāja labi.                          skaisto!
                                                                              Irēna Nedzvecka,
Silvestrs raksta:                                       RCB Pļavnieku filiālbibliotēkas galvenā
Es    esmu     garšīga  zivtiņa.  Kad                                                           bibliotekāre
makšķernieki mani makšķerē, es neesmu
stulba, es bēgu, jo negribu, lai mani
apēd. Es gribu dzīvot!


Sarmīte raksta:
„Sveiks, Mazais Princi! Uz kurieni tu
dodies?” jautāja mākoņi.
„Tālu, ļoti tālu prom no šejienes”,
atbildēja Mazais Princis.
„Lai kurp Tu dotos, mēs tevi sargāsim”,
atteica mākoņi.                                                        PĀRDAUGAVAS        ŠARMS



      Sent-Ekziperī pats ir šis Mazais                 Tekstā stāsta skolotāja Ērika Liepiņa.
princis, mēs iejutāmies viņa lomā.
                                                               Jau sen mēs, bibliotekāri, kopā ar
                                                       Skolotāju        bijām     plānojuši         skaistajā
                                                       pavasara        ziedonī    doties    šajā    pastaigā.
                                                       Ērika       Liepiņas      kundze      ir     pieredzes
                                                       bagāta latviešu valodas un literatūras
                                                       Skolotāja. Tieši Skolotāja, kuras amata
                                                       nosaukumu šķiet iespējami rakstīt vien
                                                       tikai      ar   lielo   sākuma       burtu.     Darba
                                                       pieredze jau no tiem tālajiem, pagājušā
                                                       gadu simta piecdesmitajiem gadiem. Viņa
                                                       ir   arī     grāmatas     „Atkārtošanai.        Grupu
                                                       darbs      latviešu     valodas     stundās     9.-12.
                                                       klasei”      autore. Vairāku skolu literāro
      Lai kādi bija bērnu stāstiņi, tie
                                                       žurnālu veidotāja.
parādīja      viņu     neviltoto        uztveri,
                                                               Ar       savām        zināšanām             par
draudzību, atbildības sajūtu, arī sāpi. Es
                                                       Pārdaugavas apkaimēm un šeit kādreiz
biju izcepusi draudzības pīrāgu - Mazā
                                                       un vēl šodien dzīvojošām ievērojamām
Prinča smieklus, un mēs tos ēdām. Es
                                                       personībām Liepiņas kundze mums ir
centos bērniem likt sajust atbildību par
                                                       nepārvērtējams izziņu avots.
savu mājdzīvnieku, par savu draugu un,
galvenais,    būt    atvērtiem     un     prast

                                                   9
                                                JAUNĀS VĒSTIS
        „Cilvēks var izaugt tikai tad par                    enerģija, ko ir patīkami pat vienkārši
cilvēku, ja viņš sakņojas savā zemē, tanī                    sajust, neiedziļinoties sacītajā.
vietā, kur dzimis, audzis, skolā gājis. Tā                            Atgāzenes       iela   „pagriežas”          tālāk
ir veca, bet stabila atziņa. Skaists ir tas,                 Dīķa      ielā,    kur     sākas     mūsu      ceļojums.
ko mīlam! Un, ko mīlam, to saudzējam                         Liepiņas kundzes stāstījums patīkamajā,
un kopjam. Arī tā ir zināma patiesība”,                      ideālajā     literārajā       latviešu       valodā     rit
saka    cienījamā      Skolotāja.    „To   es    arī         raiti un uzbur mūsu iztēlē bagātu tēlu
skolotāja būdama, apzinos. Tādēļ, cik                        galeriju. Šeit, Dīķa ielā šodien dzīvojot
esmu spējusi, esmu centusies šo mīlestību                    vārda      mākslinieki          –     Velta     Kaltiņa,
ieaudzināt savos skolēnos. Kopā devāmies                     Roalds Dobrovenskis un dzejnieks Kārlis
pārgājienos      iepazīt        sava       rajona            Vērdiņš.          Tēlnieks          Emīls       Melderis
kultūrvēsturiskās vietas un ievērojamus                      darbojies klusajā Dīķu ielā 1, kur šodien
cilvēkus.”                                                   dzīvo viņa bērni.
        Nu skolotājas darba slodze skolā ir                           Ilgāku laiku Atgāzenes apkaimē –
mazinājusies. Un mums, bibliotekāriem,                       Dīķa      ielā     11    dzīvojis      arī     dzejnieks
ir liels prieks par šo tikšanos – pastaigu                   Rainis. Skolotāja vairākkārt vedusi savus
pa     tuvējām   apkaimēm:          Atgāzeni     un          skolēnus          ekskursijās          pa          tuvējām
Torņakalnu.                                                  apkaimēm          un māju saimnieki laipni
                                                             ielaiduši skolēnus izskatīt arī kādreizējo
                                                             dzejnieka dzīvesvietu.
                                                                      Klusajā Vienības gatvē 34 ar savu
                                                             lielo     ģimeni         strādājis       un        dzīvojis
                                                             dzejnieks Vilis Plūdonis (Kārļa Ulmaņa
                                                             gatves    un      Vienības      gatves      krustojums).
                                                             Lasot Kārļa Egles atmiņas, uzzinām, ka
                                                             sendienās         apkārt    kuplojuši         zālāji    un
                                                             koki. Pēc K.Ulmaņa gatves izveidošanas
                                                             vairs nav klusās Aurenieku ielas – tur
                                                             palikusi tikai vientuļa egle. Tās tuvumā
                                                             atradās      neliela       māja,      kur      dzīvojusi
        Ar Liepiņas kundzi tiekamies pie                     rakstniece Velta Zunde, Usmas pasaku
Rīgas Igauņu vidusskolas Atgāzenes ielā                      autore.     Netālu         O.Vācieša        ielu    satiek
26, kas celta 1934. gadā. Tās arhitekts ir                   Ģimnastikas iela, pa kuru jaunībā uz
A.Grīnbergs, un ēka atzīta par vietējas                      savām mājām             steigusies aktrise Lūcija
nozīmes kultūras pieminekli. Te savas                        Baumane. Skaistkalnes ielā netālu no
darba gaitas skolotāja kādreiz ir uzsākusi                   Vienības gatves dzīvoja japāņu valodas
un     pēc    ilgiem     gadiem       atkal      šeit        tulkotāja Guna Eglīte. Viņa bija saikne
atgriezusies.                                                starp latviešu un japāņu kultūru.
        Skolotāja ir vienmēr smaidīga un
enerģijas pilna. Tā ir kāda īpaša - dāsnā,
sirdsinteliģences un iejūtības cauraustā

                                                        10
2010. gada jūnijs



                                                                   PĀRDOMAS. VIEDOKĻI.
                                                                   SARUNAS

                                                                       DZĪVOJU   LAI DEJOTU, DEJOJU    –   LAI

                                                                                    DZĪVOTU!


                                                                   Intervē žurnālists Māris Pļavnieks


                                                                   Šī devīze ir pārfrāzēta no motociklistu
        Arkādijas         parks        –        kādreiz
                                                                   Harley Davidson braucēju „Live to ride,
skaistākais       parks      Rīgā.    Skolotāja        vēl
                                                                   ride to live”, bet tieši tā var visīsāk un
atceras, kā šeit notikuši skolēnu dziesmu
                                                                   konkrētāk raksturot Agri Daņiļēviču, ar
svētki.   Cik      skaisti    sakopts        viss   bijis!
                                                                   kuru    maija     vidū       tikāmies       RCB
Varbūt, ja ticam, ka vēsturē viss griežas
                                                                   filiālbibliotēkā „Kurzeme”.
pa spirāli, šeit atkal reiz atgriezīsies seno
laiku      krāšņums?           Dzejnieks            Jānis
Sudrabkalns         par      koncertu        Arkādijas
parkā     ir    uzrakstījis     miniatūru.            Vilis
Lācis šo parku aprakstījis savā romānā
„Putni bez spārniem”. Arkādijas parka
zaļumu vasarās un rudens zeltainumu
savās     gleznās       iedzīvinājuši         Vilhelms
Purvītis, Kārlis Veitners un citi.
        Jā, apbrīnojama ir arī Liepiņas
kundzes paaudzes cilvēku lielā enerģija
un   neatlaidība.         Mūsu       kājas     bija    nu
pavisam        stipri   piekusušas,        ieliņas      no           Agris Daņiļēvičs un Māris Pļavnieks
Graudu ielas līdz pat Arkādijas parkam                               tikšanās laikā RCB filiālbibliotēkā
izstaigājot. Toties gandarījums bija liels.                                      „Kurzeme”
Norunājam arī tikšanos rudenī. Dosimies
krāšņajā Zelta rudenī pa Andreja Upīša                             Agris Daņiļēvičs ir 2010. gada X Latvijas
„pēdām”.                                                           skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
                            Sallija Krauze,                        mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs un
           RCB filiālbibliotēkas „Zemgale”                         deju grupas "Dzirnas" vadītājs. Šī gada
                       galvenā bibliotekāre                        svētku dalībniekiem viņš ir novēlējis:
                                                                   "Prieku, gatavojoties Dziesmu un deju
                                                                   svētkiem.   Laimi,   tajos   piedaloties.     Un
                                                                   lepnumu, apzinoties, ka esam latvieši, ka



                                                              11
                                       JAUNĀS VĒSTIS
esam Latvijā un ka mums ir šie unikālie             un      katra         meitene     sapņos         redz        sevi
svētki!"                                            „Dzirnās”.
                                                    Tu un Tavi dejotāji... Ko Tu liksi kā
No interneta: „Agris Daņiļevičs – no deju           primāro?           Bez       saviem          puišiem          un
skolotāja vidusskolā līdz deju grupas un            meiteņiem Tu neko nevarētu parādīt, bet
studijas   „Dzirnas”   dibinātājam   un             bez        Tevis      viņi      atkal      neko        nespētu
mākslinieciskajam     vadītājam.   Agra             izdarīt...
sirdslieta ir deja visās tās izpausmēs.                        Es    varētu      teikt,     ka    viņi      ir    kā
A.Daņiļeviča horeogrāfijas bagāžā ir ap             manas rokas. Kā doma un ķermenis, šīs
divdesmit horeogrāfisku lieluzvedumu                domas            īstenotājs.          Ja      runā           par
(t.sk. „Spēlēju, dancoju”, „Mauglis”, „No           horeogrāfijas           tapšanu,        tā    vienmēr          ir
zobena saule lēca”, „Mazā Nāriņa” u.c.),            mijiedarbība starp cilvēku, kas izpilda
desmit deju programmas (t.sk. „Apstājies”,          un cilvēku, kas izdomā, rada. Bet es
„Dardans”, „Karalis”, „Viņi dejoja vienu            esmu vairākkārtīgi pārliecinājies, ka ir
vasaru..” u.c.), četrpadsmit operas (t.sk..         ļoti svarīgi pamanīt dejotājos (it sevišķi,
„Alčīna”,   „Dons     Žuans”,      „Fausts”,        ja    ir     kādas       raksturlomas),           kas     kam
„Aīda”     u.c.,    trīsdesmit      deviņas         atbilst.        Sevišķi      svarīgi       tas    ir     lielos
dramatiskā    teātra    izrādes(t.sk.”Kailie        uzvedumos – „Mauglī” bija pāri par 300
brieži”,   „Skroderdienas        Silmačos”,         dejotāju, „Mazajā Nāriņā” vairāk kā 150
„Skola”, „Mērnieku laiki” u.c.) un                  dalībnieku. Nevar tā vienkārši pateikt:
operete „Monmartas vijolīte”. Agris ir              meiten, tagad tu būsi Nāriņa. Nāriņu
bijis gan skolu jaunatnes deju svētku, gan          nācās meklēt ļoti ilgi, un tas, kā es
vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku           atradu Nāriņu, bija pilnīga sagadīšanās.
virsvadītājs. A.Daņiļevičs ir pazīstams arī         Kad es „Dzirnās” taisīju „Nāriņu”, es
kā TV3 veidotā šova „Dejo ar zvaigzni”              sapratu,         ka     man      nav       Nāriņas,          nav
žūrijas komisijas loceklis un šovā „Koru            galvenās lomas tēlotājas! Biju Jūrmalā
kari” kā viens no „Siguldas zaļā kora”              „Cosmoss” koncertā, pienāca sena paziņa,
dalībniekiem.”                                      viņai pie rokas meita, tad laikam viņai
                                                    bija 16, un saka: redzi, mana meita
Agri, Tu pārstāvi vienlaikus smagu un               Žanete gribētu pie tevis dejot... Es tā
skaistu profesiju. Gaišums ir tajā, ka Tavs         skatos un man uzreiz tā „klikš!”. Es
galaprodukts skatītājiem dod gan atpūtu,            nebiju redzējis nevienu soli – kā viņa
estētisko   baudījumu,       gan    iespēju         dejo,      bet     no     šīs    meitenes        bija        tāds
pārdomāt, skaistuma gandarījumu, bet,               starojums,         nāca      kaut       kāds     spēks        un
no otras puses – Tu esi vienas no to                enerģija, ka es sapratu: tas ir īstais tēls.
profesiju pārstāvjiem, kas visā šai lielajā         Bija pavasaris un vasarā „Dzirnām” bija
galaproduktā paliek it kā ēnā. Filmās               nometne, uz kuru viņa pat negrasījās
atceras galveno lomu tēlotājus, baletā –            braukt. Es piezvanu un saku: „Klau,
solistus... Es gan nerunāju konkrēti par            Žanete, bet man vajag tevi tai nometnē!”
Tevi, bet horeogrāfa profesiju kopumā, jo           Viņa: „Nē, nu es nevaru, nu kā tas būs,
Latvijā jau nu gan Tavu vārdu zina visi             ka es tā uzreiz”, - nu kā jau mēdz tādi

                                               12
2010. gada jūnijs
jauni cilvēki, kas bišķi šaubās par sevi.                                Viņas aiz bailēm labi dejo!
Beigu beigās pierunāju atbraukt.
         Nometnes        laikā       mēs     izveidojām          Labi, tagad atļauj man turpināt, kāds vēl
mazu           koncertiņu,     modelējām           topošo        lasīs un tiešām noticēs. Interesanti, ka
izrādi, lai mēs saprastu – ko mēs šai                            visas meitenes, ar ko es runāju, uztver
izrādē darīsim. Izdevās izveidot mazu                            tevi, ja ne gluži kā tēvu, bet kā Skolotāju
miniatūru, kas bija par to, kā Ragana,                           noteikti.    Un      interesanti,          ka      arī     savā
apmaiņā pret Nāriņas balsi, iedod viņai                          starpā      viņas     ir     pavisam              savādākas,
kājas. Nāriņa tagad ir ieguvusi kājas, ar                        pavisam ne tādas kā čikses, ko redzam
kurām nu varēs iet pie Prinča uz pili.                           ikdienā. Kā Tev tas izdodas?
Izrādē šī aina ir viena no emocionāli                                    Es domāju, ka jebkurš cilvēks, kas
spēcīgākajām. Tai vasaras nometnē, kad                           nonāk       kādā       kolektīvā,            saistībā       ar
to      ieskicējām,        Žanete       to     parādīja          pārējiem      cilvēkiem        (it    sevišķi,        jo    tas
vienkārši burvīgi. Viss notika Krimuldas                         kolektīvs     ir     lielāks),        šī      savu       lietu
vidusskolas sporta zālē, kur ir ļoti laba                        pakārtošana vienai kopīgai, tas ir viens
akustika. Kad šajā mazajā miniatūriņā                            no       būtiskākajiem           momentiem,                 ko
Nāriņa            mēģināja           piecelties       uz         iemācās ikviens, ienākdams jebkurā no
jauniegūtajām            kājām,        zāle       pilnīgi        kolektīviem. „Dzirnas” nav izņēmums.
apklusa, pat vismazākie bērni. Mūzika                            Atsijājas, kas šo patiesību nespēj saprast.
arī     tajā     brīdī    neskanēja        nekāda,     jo        Konkursa kā tāda vairs nav. Un arī
izrādē šajā vietā ir pilnīgs klusums...                          psihologa, kurš atlasītu dalībniekus pēc
                                                                 kāda saderības principa, nav. Kādreiz
Pirms pāris gadiem mums ar Tevi bija                             bija atlase, bet tikai tādēļ, ka mums
interesanta              „intervija”.          („Māja”,          fiziski     nebija     vietas.       Tagad,        kad      jau
#48(392) 2008.25.11.-1.12.,50.-53.lpp.)                          vairākus gadus darbojas jaunā „Dzirnu”
Domāju – kā lai veidoju interviju tādu,                          dejas     skola,      kurā       ir        trīs     milzīgas
lai nav kā citas: sestais vai desmitais                          mēģinājumu          zāles      (lielākā           300      m²),
biogrāfijas        pārstāstījums.       Atbraucu      uz         gribētājiem vairs nav jāatsaka.
„Dzirnām”, uz „Adiemus” mēģinājumu,                                      Lielākajā      zālē      esam         nodomājuši
pēc tam uz koncertu Salacgrīvā un visu                           izveidot savu dejas teātri, kurā uzstāties,
sapratu! Piegāju Tev klāt un teicu: Agri,                        jo šajā zālē droši pietiek vieta arī vēl
tajā     materiālā        nebūs       neviena       Tava         kādiem 200 skatītājiem. Vēl ir divas
vārda, - runās tikai Tavas meitenes! Un                          dziedāšanas          klases,     ierakstu            studija,
ļoti interesanti, ka visas Tavas meitenes,                       kostīmu noliktavas, protams – ģērbtuves,
kad sarunās ar viņām mēģināju izzināt:                           telpas administrācijai. Īre ir milzīga, mēs
ar kādu „dresūru”, kā Tu to visu panāc...                        īrējam      1370       m².     Faktiski            skola     ir
         Ar mietu (pārtrauc un smejas)! Situ                     izveidojusies. Jau otro gadu esam ceļā uz
viņas!                                                           akreditāciju,         ir       izveidota            speciāla
                                                                 mācību       programma,           pēc         kuras        mēs
...    tieši     tā!   Cik    ilgi    jāārstējas     pēc         strādājam.      Tā,        protams,         atšķiras        no
mēģinājuma?                                                      baletskolas un no programmām, kas ir

                                                            13
                                                           JAUNĀS VĒSTIS
citās mākslas novirziena skolās, kurās ir                                         Tad var izdzīvot. Es nevaru teikt,
arī dejas novirziens.                                                    ka es esmu bagāts. Es nevaru sūdzēties, jā,
                                                                         es izdzīvoju. Bet, lai es varētu teikt, ka es
Nešaubos,          ka        šī         programma            tiks        esmu bagāts? Nē, tas man nedraud. Bet,
akreditēta. Tava deju skola jau tagad ir                                 ko lai dara tas, kuram ir pilns maks ar
savā ziņā ar cieņu novērtēts brends. Jau                                 naudu, bet viņš pats ir bēdīgs, jo īsti
minētajā intervijā Tavas meitenes minēja,                                nezina – kur to visu likt? Es esmu
ka iestājeksāmenos Kultūras akadēmijā                                    laimīgs, par visiem 100 punktiem.
vai Kultūras koledžā fakts, ka darbojas
pie Tevis, vērtēts kā viennozīmīgs pluss.                                Cik maksā tas prieks – mācīties pie Tevis
         Pagājušajā          reizē,          kad     Kultūras            un vai var droši iet un pieteikties?
akadēmijā tika uzņemts 21 audzēknis,                                              Jau teicu, ka mums ir milzīgi īres
jūtama      daļa        no    tiem          bija     dzirnieši.          izdevumi. Tādēļ diemžēl mācību maksa
Šopavasar          viens          no     mūsu            puišiem         ir    40-60      Ls     mēnesī.   Ar   pieteikšanos
Kristaps         Ceļmalnieks             iestājās        Briselē,        problēmu nav, pat ieteicams to darīt
vienā no visspēcīgākajām un visgrūtāk                                    vasarā, jo tad nav tikai nodarbības, bet
iekarojamajām            skolām             vispār    pasaulē.           arī nometnes, kas katra ir veltīta kādai
Cik es zinu, tad neviens no Latvijas līdz                                tēmai. Jau minēju „Nāriņu”, tad bija
šim nebija vēl varējis tur tikt iekšā un                                 nometne,         kurā     uz      „Dzirnu”   bāzes
studēt.      Protams,             tas       ir     arī     Olgas         veidojām IX Skolēnu Dziesmu un Deju
Žitluhinas nopelns Kultūras akadēmijā.                                   svētkiem „Spēlēju, dancoju”. Šīs vasaras
Mēs varam tikai lepoties. Aktieris Kaspars                               nometnes veidojam jau ar kādu konkrētu
Zvīgulis         kādreiz          pie        manis        dejoja,        mērķi. Jauniem dejotājiem ir vērtīgi tur
Nacionālā teātra aktieris Jānis Vimba                                    pieslēgties uz šo nedēļu un saprast – vai
dejoja      no    6     gadu           vecuma.       Dejošana            es gribu, vai man patīk, vai nepatīk, vai
viņiem noteikti nāk tikai par labu un                                    tas man ir saistoši un interesanti... Un
viņi uzreiz ir konkurētspējīgāki.                                        izmēģināt.
         Kas       attiecas            uz        profesionālas                    Dejot   pie mums nāk           jau no    3
dejošanas iespējām, tad, ja uz Latviju                                   gadiem, un es esmu sapratis, ka tas ir ļoti
skatās      kā     uz    profesionālas               dejošanas           veselīgi – sākt agrāk. Protams, bērns ir
karjeras vietu, tad Latvija ir par šauru. It                             bērns,     un      ir     jābūt    tiešām    labam
sevišķi vīrietim-dejotājam, jo ir pieņemts,                              pedagogam (un, paldies Dievam, mums
ka viņam ģimenē ir jābūt arī pelnītājam.                                 tādi ir!), mazu bērnu pedagogi patiešām
Vīrietis un tikai dejotājs vien – tas ir                                 ir retums, jo tikt galā ar tiem mazajiem,
pagrūti. Viņam jābūt vēl arī pedagogam,                                  tā ir māksla. Iemācīt un tai pat laikā
vēl labāk, ja viņš ir arī horeogrāfs. Ja                                 neuzdzīt viņiem „pumpas uz dejošanu”
kopā ir visas šīs trīs lietas: tu esi labs                               – lai viņš tiešām vēlas, lai viņam patīk
dejotājs,      labs     pedagogs             un      pieprasīts          un nāk ar prieku. Tas nav viegli.
horeogrāfs...
                                                                         „Mazā Nāriņa” jāuzskata par Tavu līdz
...tad ir „Dzirnas”?                                                     šim    tehniski         sarežģītāko    projektu   –

                                                                    14
2010. gada jūnijs
Latvijā noteikti tā ir vērienīgākā izrāde,                      pats      to      nekad         nedabūtu               gatavu.
kurā bija jāprot spēlēt arī ūdenī.                              Parunāsim par Taviem palīgiem. Katrs,
      Veidojot „Nāriņu”, man bija liels                         kas ieiet „Dzirnās”, kā pirmo redz plašu
prieks, ka divas meitenes, kas pirms tam                        sienu ar daudzu būvniecības un citu
nemācēja peldēt, patiešām to iemācījās.                         uzņēmumu logotipiem – kā pateicību
„Vardītēm” bija jāpeld. Izlīdzējāmies ar                        par sniegto atbalstu. Bet pie šīs sienas
vestēm, bet beigu beigās viņas iemācījās.                       atrodas        galds     un   pie      šī    galda      mani
Divas izrādes es pats biju „Lielais jūras                       vienmēr ar burvīgu smaidu sagaida Tava
mēsls”, kurš peldēja pa apakšu. Man                             sieva Singita. Es nekļūdīšos, ja teikšu, ka
iedeva     akvalangu,          iedeva      hermētisko           viņa Tev ir gan galvenā administratore,
kameru un es filmēju zem ūdens visu                             gan stiprākais balsts, gan skolas dvēsele?
izrādi. Lai kaut kā noformulētu manu                                    Pašā      sākumā        tu     minēji,         ka    ir
atrašanos tur zem ūdens, es pats sevi                           cilvēki, kas skatītāju uzmanībai it kā
nosaucu par „Lielo jūras mēslu”. Mani                           paliek malā. Nu, horeogrāfiem jau nav
aptina tā, ka es izskatījos pēc vienas                          tik traki – ja dejotāji ir labi nodejojuši,
lielas jūras zāles. Katrā ziņā neviens no                       arī mani var palūgt un es saņemu savu
malas nevarēja saprast, ka tas ir cilvēks.                      daļu atzinības aplausu. Bet Singita ir
Meitenes     mācījās         nirt.     Delfīnus,     kas        pilnīgais „pelēkais kardināls” (smejas),
izrādē    nira     visapkārt,         tēloja    meiteņu         kura    visu       dara       līdzi,        bet   to    viņas
vecāki.    Viņi       virs     ūdens      neparādījās           devumu līdz skatuvei, to skatītājs tiešām
nevienu mirkli. Var pasmieties, kā mēs                          nenojauš.
ietaupījām       līdzekļus.          Izrādes    sākumā
paredzēts,       ka      zem         ūdens      skraida         Tikai nesaki, ka neesi pie tā pieradis!
uguntiņas.       Sapirkt      speciālos        zemūdens         Kad zvanīju Tev par šo tikšanos, visu
lukturus nevarējām atļauties. Tad nu                            atrisināji       ātri:    piezvani          Singitai,       lai
ņēmām un izgatavojām tādus paši: no                             apskatās kalendārā un sarunājiet. Tā arī
parasta       kabatas              lukturīša         un         notika.
prezervatīva. Tā mēs tikām cauri vismaz                                 Jā,      viņa     tiešām        pārzina          visus
reizes piecas lētāk, nekā, ja būtu pirkuši                      skolas audzēkņus, stundu sarakstu, kam
hermētiskos lukturus.                                           kur, kad ir jābūt...
      Tomēr ar visu izdomu, izrāde bija
ārkārtīgi dārga. Biļetes maksāja 15-25                          Kā Tevi skārusi krīze? Presē bija rakstīts,
latus, jo tieši ūdens visu sadārdzina –                         ka slīkstot kredītu parādos.
visām tehnikām jābūt hermētiskām. Diez                                  Tas nu bija galīgi sablefots! Skolas
vai kādreiz atjaunosim šo iestudējumu. Ir                       komplekss        nav      veidots      ne     uz       kādām
palicis video...                                                kredītsaistībām. Tur ir tikai sponsoru
                                                                ieguldījums:           „Knauf”,        „Re        un     Re”,
Kad   stāstīji     gan       par     skolu,    gan   par        „Akvedukts”, „BM Color” un vēl daudzi
„Nāriņu”, gribot – negribot, pieminēji to,                      citi.   Man      patika,       kā,     pirms       „Knauf”
ka šis darbs prasa pamatīgas izmaksas.                          mums palīdzēja, mēs dabūjām iet „Knauf
Tu neesi miljonārs un skaidrs, ka viens                         mācību akadēmijā”. Mēs, kādi 7 dejotāji,

                                                           15
                                                     JAUNĀS VĒSTIS
gājām pie viņiem un mums rādīja, kā tās                          tad vēl sēdēšanas visādās TV „Dejo ar
ģipškartona loksnes likt. Un tad tajos 950                       zvaigzni žūrijās, X Skolēnu Deju un
m², kas ir mūsu zālēs un visās pārējās                           dziesmu svētki utt.
telpās paši arī to ģipškartonu pielikām.                                     Ar „žūrēšanām” nav viegli. Kad
Tagad, ja mums visa dejošana aizietu uz                          producenti sāk mākties virsū – viņiem
grunti, mēs mierīgi varam iet un likt                            vajag ne tikai vērtēšanu, bet šovu, lai
deju     zālēs     ģipškartonu          dejošanai.    Mēs        būtu atraktīvāk, es sāku domāt: bet vai
tikai         nemākam            likt      santehniku,           man to vajag? Man to nevajag! Divos šovos
elektrību,       bet    visu     pārējo     -     uzbūvēt        biju, tad nāca trešais un man prasa, lai
sienu, nošpaktelēt, nokrāsot – uz priekšu!                       es sāku mainīties. Kāds es biju, tāds
Mums tas paņēma 15 mēnešus laika, bet                            esmu. Un es sapratu, ka man nepatīk
paveicās,        jo     valstī     vēl      varēja     no        kļūt par tādu „šovmeni”. Precīzāk, -
sponsoriem dabūt materiālus. Kaut ko, ko                         nevis nepatīk, bet es nemāku. Paralēli
galīgi    nevarējām         dabūt,        pirkām,     bet        nāca Dziesmu un deju svētki ar savām
praktiski gandrīz viss ir ar sponsoru                            skatēm un es varēju pieklājīgi atteikties.
palīdzību.                 „Isover”                iedeva        Un     arī     tur,    braukājot        pa     Latviju ar
siltumizolācijas vati un speciālo segumu                         žūriju,       dabūju         noskatīties       tik   daudz
skaņas          ierakstu       studijai,        „Reaton”         „zvaigznes”, ka raibs gar acīm metas. Tas
piešķīra ap 60 durvīm. Bija arī „barters”                        bija        ārkārtīgi        smags,    bet      interesants
– atdejojām.                                                     darbs.       Kopā      ar     Baibu     Šteinu,       Valdi
         Īpaši     gribu       atcerēties       „Dzirnu”         Freibergu un Ilzi Mažāni noskatījāmies
„atspēriena”           koncertu     Ķīpsalā.       2008.         1950 dejas. Koncertā ir 30 deju numuri
gada oktobrī Skolu pilnībā pabeidzām                             un tie gāja uz riņķi 1950 reizes. Viena
un tajā sakarā bija šis koncerts, kurš tā                        lieta, ko es gribu teikt un esmu sapratis
jocīgi sakrita ar manu dzimšanas dienu,                          –      ir     izdarīta         liela    kļūda        svētku
kaut      tas     nebija    speciāli        plānots    –         organizēšanas lietā. Šie ir pirmie svētki,
vienkārši sakrita koncerta datums, kam                           kurus ļoti           tieši    ir skārusi        tā sauktā
biju piekritis. Tajā piedalījās mūsu labi                        „krīze” un finansiālā varēšana. Šoreiz
draugi, ļoti populāri mūziķi: Nacionālo                          nav īsti korekti, ka piedalīšanās svētkos
Bruņoto spēku pūtēju orķestris, visi četri                       nav iespējama visiem, kas būtu pelnījuši.
tenori,         Mārtiņš        Brauns        ar      Niku        Ļoti daudzas vidusskolas bija ļoti labi
Matvejevu, „Iļģi”, Doma skolas meiteņu                           sagatavojušas           programmu,              saņēmušas
koris, „Cosmos”, „Melo M”, „Auļi” – visi,                        pirmās pakāpes diplomus, ieguvušas 40
ar ko mēs kādreiz esam kaut ko kopā                              un      vairāk         punktus         (pēc      nolikuma
darījuši. Visi uzstājās par brīvu, Ķīpsalas                      skaitās, ka 40 un uz augšu – tie jau ir
halle bija pilna, bet beigu beigās jau                           laureāti), bet šīs vidusskolas, kurām ir
neko nenopelnījām. Galvenais ieguvums                            40 nevis 41 punkts, uz svētkiem netiek.
bija šī pleca sajūta mūsu atspērienam.                           Absurda         ir    situācija,       ka     ļoti   daudzi
                                                                 kolektīvi ir teikuši: mēs saprotam, ka
Kā       Tu      tiec     galā     ar       daudzajiem           valstij nav naudas, mēs esam gatavi savus
pienākumiem? Paša „Dzirnu” projekti,                             izdevumus paši samaksāt, mēs gribam

                                                            16
2010. gada jūnijs
piedalīties svētkos, bet šī iespēja nav dota!                      nekad      uz     skatuves        neesmu      runājis
Tas    ir   traki,     un     tanī     pat    laikā     uz         tekstus. Tā man bija liela problēma un
laukuma           trūkst    dejotāju!    Valstij        nav        manis dēļ vienmēr bija aizķeršanās, jo es
nauda, viņi ir dejojuši un iemācījušies                            nevarēju atcerēties tekstus, citreiz atkal
repertuāru, labi dejo, uz laukuma ir                               nemācēju palikt tēlā. Galu galā, par
vieta,      bet     mēs     viņus       uz    laukuma              aktieriem cilvēki mācās! Bet es jau labu
nevaram paņemt tikai tādēļ, ka ir kaut                             laiku biju bijis to ierakumu vienā pusē,
kādi     administratīvie          un     birokrātiskie             un man bija interesanti – kā ir tai otrā
šķēršļi. Šī birokrātija praktiski bremzē                           pusē, kad tevi dresē. Oļegam es ļoti lūdzu
tautas kustību. Es saprotu, ka tā ir valsts                        un     piekodināju:         „Oļeg,     tu   nedrīksti
lieta līdz tam brīdim, kad to organizē,                            palaist mani uz skatuves sliktu! Es esmu
balsta finansiāli, bet valsts nav tiesīga                          gatavs strādāt! Lūdzu, strādā ar manu
pielikt        priekšā       dalībniekiem           tādu           dikciju, ar tēlu, palīdzi, es esmu gatavs
šķērsli, it sevišķi, kad viņi ir labi, viņu                        visu to darīt.” Nu, un protams, visa tā
trūkst un, pie visa, viņi ir gatavi paši vēl                       horeogrāfija.
samaksāt. Šo iespēju vajadzēja paredzēt –                                 Tā es tajos „briežos” nonācu un es
piedalīties svētkos tiem, kas paši sevi                            galīgi nenožēloju! Tā ir atkal viena liela
finansē        un   ielikuši     pienācīgu        darbu.           skola, jo Oļegs pēc savas pirmās profesijas
Gluži kā augstskolās: ir budžeta grupas,                           ir psihologs un, godīgi runājot, visa šī
bet ir tie, kas palikuši „aiz strīpas”.                            izrāde     „Kailie         brieži”     un    viss    tas
Eksāmenus viņš nokārtojis atbilstoši un,                           striptīzs, izģērbšanās, tā ir tāda fasāde.
ja var maksāt, drīkst mācīties. Šeit –                             Pēc     būtības       tā     ir      traģēdija.     Veči
nekā! Eksāmens nokārtots, sēdi mājās, tas                          izmisumā: ir zaudējuši darbu, nezina
nekas, ka gribi pats maksāt. Šīs iespējas                          kur iet, ko darīt, kā darīt, jūk ārā
nav.                                                               ģimenes, nav naudas... Ja skatāmies pēc
                                                                   satura, situācija ir ārkārtīgi traģiska, bet
Kad Tev apnīk regulēt tos, kas grozās uz                           pasniegta ļoti jautrā un komiskā formā.
skatuves, tad nolem, ka jāuzkāpj pašam.                            Uzskatu, ka tas izdevās ārkārtīgi labi. Un
Es Tevi zinu arī kā „kailo briedi”. Kā iet                         tā es tai lomā joprojām esmu. Pirms
ar tām aktiera lietām?                                             katras izrādes man vienmēr ir stress.
         Es piekritu visam tam                  tikai    tā        Roberto ir savā vietā, Lauris Reiniks ļoti
iemesla dēļ, ka pirms diviem gadiem                                labi     spēlē    –    viņš       tiešām    pārsteidz
kopā      ar      Oļegu    Šapošņikovu,         kurš     ir        profesionāļus.
„Kailo      briežu”        režisors,    mēs     Kultūras                  Izrāde joprojām ir „pilna” un, ja
akadēmijā           pabeidzām          teātra     režijas          grib tiešām pozitīvu lādiņu, tad vajag
maģistratūru. Viņš sāka iestudēt šo lugu                           nākt un skatīties. Cilvēki smejas ja ne no
un paaicināja mani kā horeogrāfu. Pēc                              pirmās,     tad    no       kādas      trešās-ceturtās
tam viņš man saka: paklau, Agri, vai tu                            minūtes. Tie, kas vairs nevar pasmieties,
negribi paņemt Šefa lomu izrādē? Kā                                tie vienkārši vaid. Un reizēm ir tā, ka
savam kolēģim es viņam arī pateicu, ka                             tad arī mēs nevaram paspēlēt. Tā gadījās
būtu interesanti. Tā iemesla dēļ, ka es                            Slampē - no ceturtās rindas nāca šādas

                                                              17
                                                    JAUNĀS VĒSTIS
skaņas: „vēē, ēē, vāā...”. Tad mums pašiem                       Brikmanis, pilnīgi ģeniāls režisors, pēc
bija grūti pirmo cēlienu pabeigt, jo nāca                        manas saprašanas.
smiekli par to, kas tur zālē notiek.                                     Ko     mēs      vēl        darīsim,      es     tā    īsti
                                                                 nezinu...
Kad šī saruna nokļūs pie lasītājiem, aiz                         Jāprasa Singitai?
muguras jau būs Skolēnu Dziesmu un                                       Nu nē (smejas), šīs nu ir lietas, kas
deju svētku lielais notikums. Noteikti būs                       jāprasa tomēr tikai man. Trakums vēl ir
interesanti dzirdēt Tavus secinājumus, it                        tas, ka, tā kā Krimuldas skolā sāku
sevišķi pēc Tava vērtējuma par svētku                            strādāt 1985. gadā, tad „Dzirnām” šogad
veidošanu. Kādi nākotnes plāni Tev ir                            septembrī ir 25 gadi. Ko darīt?
„Dzirnās” vai citos projektos?
       Šīsvasaras          nometnēs           mēģināsim          Vēl pats pēdējais jautājums, bez kāda
uzmodelēt vienas izrādes pirmo daļu, jo                          bibliotēkā vaļā netiksi: ko bērnībā lasīji
otrā praktiski jau ir redzēta. 2009. gada                        un kas interesēja?
pavasarī Limbažu TDA „Katvariem” uz                                      Jāatceras,           ka     augu      kā      Siguldas
viņu     90.        gadu         jubileju      uztaisīju         puika. Skrējām pa Senlejas gravām ar
uzvedumu „No zobena saule lēca” par                              šķēpiem        un      lokiem.         Nenormāli             agri
kara    tēmu.       Bet   ne     par    to,   kā    divas        pavasarī gāju peldēties uz Gauju, gadījās
vienības savā starpā kaujas. Stāsts ir ne                        arī krietni vēlu rudenī ar visām drēbēm
par tiem, kas karo, bet par tiem, kas                            ievelties ūdenī. Mani, protams, saistīja
kādu pavada karā, par tiem, kas dzīvo                            visas indiāņu lietas – „Mazais Bizons”,
blakus, par tiem, kas gaida pārnākam no                          „Zvērkāvis”,           arī    Džeks        Londons.           Bet
kara, un par tiem, kas nesagaida. Šī                             diemžēl es esmu no slinkajiem lasītājiem.
traģēdija tiek izdejota. Latviešiem ir ļoti                      Dzīve     ir      tā     iegrozījusies,            ka        visas
daudz     skaistas         kara        dziesmas       un         aktivitātes       man         ir     fiziskas,        darbībā:
muzikālais           materiāls,         ko        Kaspars        dejošana, vēl līdz pat Konservatorijas 2.
Bārbalis no „Auļiem” palīdzēja sagādāt.                          kursam Siguldas trasēs aktīvi ņēmos ar
Mēs    uztaisījām         ļoti    veiksmīgu        45-50         kalnu slēpošanu. Bija mūžīgs miega bads
minūšu izrādes noslēgumu. Tā kā ne                               un, kad esi pa āru ar slēpēm izskrējies,
Limbažos, ne Rīgā, kur mēs šo izrādi                             pēc tam vēl aizgājis uz dejošanu, tad
rādījām, neizdevās pilnībā realizēt to                           vakarā       tālāk      par         divām      rindkopām
scenogrāfiju, kādu man gribējās, šoreiz to                       netiku.      Tā     nekāds          lielais    lasītājs        no
gatavosim      Ķīpsalai.         Esam       jau    sākuši        manis nav sanācis.
darbu          ar         Smiltenes            „Ieviņu”,
„Katvariem”, „Rotaļu”, „Zelta sietiņu”,                          Bet savu uzvedumu libretus tā kā tā Tev
„Auseklīti” no franču liceja, vēl citiem                         nākas izlasīt un savu lomu ”Kailajos
un, protams, „Dzirnas”. Kopā varētu būt                          briežos” arī, to pat iemācījies no galvas.
ap 1000 dejotāju. Šo izrādei uz valsts                           Nekas, mēs jau no Tevis sagaidām ne
svētkiem 18. novembrī Ķīpsalā noteikti                           dzejoļu           krājumus,                bet           Tavus
varēs redzēt. Tur atpakaļceļa vairs nav.                         iestudējumus. Bet, kādēļ tos nesaukt par
Tas ir galvenais projekts. Režisors ir Uģis

                                                            18
2010. gada jūnijs
Agra Daņiļēviča dzeju? Ne visam jānotiek
uz papīra, vai ne?




      RAKSTNIECE KRISTĪNE ULBERGA
     RCB     FILIĀLBIBLIOTĒKĀ       „KURZEME”

Intervē žurnālists Māris Pļavnieks

                                                                   Kristīne Ulberga tikšanās laikā
      21.       maijā,       noslēdzot       „dzīvo”
                                                                   RCB filiālbibliotēkā „Kurzeme”
pasākumu sezonu, tikāmies ar trīs jau
izdotu     grāmatu         („Virtuālais      Eņģelis”
                                                              Kristīne,     sāksim     sarunu         ar    šādu
(2008), „Es grāmatas nelasu” 1. (2008)
                                                              jautājumu: kā bērnībā bija ar lasīšanu,
un   2.      daļa     (2009))       autori   Kristīnu
                                                              kas no lasītā Tev palicis kā vērtība, ko
Ulbergu.       Jaunā       autore      publicējusies
                                                              tagad, ātrumā, vari atcerēties un minēt?
periodikā,      interneta       portālos,     patreiz
                                                                    Daudz lasīju Marku Tvenu, Agatu
pabeigšanas stadijā ir par Kultūrkapitāla
                                                              Kristī,    Simenonu.    Kad      biju    pavisam
fonda radošo stipendiju rakstītais romāns                     maza – visas sērijas „Pasaules bērni”,
„Izvēlies,     kas    tu    esi”.    Rakstniece     ir        „Brīnumzeme”, „Sprīdīša bibliotēku”. Ir
dzimusi un augusi rīdziniece, bet nu jau                      tā, kad cilvēks spiests briesmīgi daudz
kā gadu sajūt sevi Ventspilij piederošu.                      lasīt, viņš nepiefiksē to, ko lasa. Kādreiz
Iepazīstoties, klausoties spilgto tāmnieku                    mācījos Rīgas 50. vidusskolā, tagad tā ir
dialektu,      biju    pilnīgā       pārliecībā,   ka         Rīgas centra humanitārā vidusskola, un
Kristīne ir ventspilniece. Nekā! Bet, re’,                    angļu valoda bija jau no pirmās klases.
kā cilvēks var īsā laikā ieaugt vidē, kas                     Mums bija jālasa ļoti daudz, bet nekas
tuva sirdij.                                                  no tā nav galvā palicis. Bet tas, ko lasīju
                                                              ārpus skolas uzdotā, tas ir palicis.
       Veca PSRS laika anekdote par                                 Es     esmu    tikšanās    reizēs      skolās
lasīšanu: čukča atbrauc uz Maskavu,                           jauniešiem daudz prasījusi – ko viņi
stāsies Literatūras institūtā un mācīsies                     lasa. Izrādās, ka daudzi          vispār neko
par rakstnieku. Iestājeksāmenā jautā:                         nelasa. Par to man ļoti žēl. Skolā man
- Vai Puškinu esat lasījis?                                   šausmīgi riebās matemātika, algebra un
- Nee...                                                      ģeometrija.    Mums      bija     matemātikas
- Ļermontovu?                                                 skolotājs,    kurš     stundas     vidū       lika
- Nee..                                                       piecelties un vingrot – lai pamodinātu
- Bet kā tad tā – par rakstnieku gribat                       smadzenes. Viņš teica tā: „Pat, ja tā
  mācīties?                                                   matemātika kādam nekad dzīvē nebūs
- Čukča     nevis   par   lasītāju,                bet        jāpielieto, tā jāmācās kaut vai tādēļ, ka
  rakstītāju atbrauca mācīties...                             tā saved kārtībā prātu”. Zināma taisnība


                                                         19
                                                       JAUNĀS VĒSTIS
jau tur ir, un varbūt ar lasīšanu ir                               nāks sapīpēt? – Nu pēc kādas pusstundas.
tāpat?                                                             Paiet tā pusstunda, viņa nav un nav. Eju
          Vidusskolu pabeidzu 1997. gadā,                          uz viņa istabiņu skatīties. Bet tur sēž
internets     toreiz     jau   bija,      bet     ne    tik        viens no Rakstniekmājas meitēniem un
populārs, kā tagad. Ja es tagad būtu tāds                          māca    viņu       rakstīt    uz     datora!      Neesot
sīks 7-8 gadīgs ķipars, vai arī es nesēdētu                        nekad   mūžā         rakstījis     uz     datora    (un
visu dienu „draugos”? Bet kāpēc ne?                                neraksta joprojām – tikai lapiņas un
Loģiski! Domāju, ka tiem, kam ir tas                               lapiņas). Viņš nav principiāls, bet ir
lemts, tas arī būs, - viņi kaut ko darīs,                          viens no pēdējiem „partizāniem”, kas
izmācīsies.        Tā    varētu     būt       kā       tāda        raksta uz papīra.
dabiskā izlases. Kas negrib lasīt, tie to arī
nedarīs. Mans dēls pagaidām nezina, kas                            Vai    Tu    esi    no     tiem,    kas    jau     skolā
ir internets. Viņš daudz lasa, interesē                            izdomāja, ka būs rakstnieks?
enciklopēdijas. Kad viņu sāks interesēt                                   Skolas laikā gan neko nerakstīju,
internets, centīšos viņu tā saudzīgāk tur                          kaut gan mācījos humanitārā novirziena
ievadīt.     Bet    es   viņam      nekad         neesmu           vidusskolā.         Vairāk         laika         paņēma
spiedusi: tagad lasi, lasi! Viņam pašam                            basketbols, bija jāpieskata mazais brālis.
patīk, ņem un lasa.                                                Kaut ko sāku rakstīt, tulkot saistībā ar
          Mēs esam pieraduši pie dažādām                           darbošanos         Vides     aizsardzības         klubā.
tehniskām          lietām   un      arī      man       bija        Vēlāk manus rakstus publicēja žurnālos,
traģēdija,     kad       izrādījās,          ka    nebūs           internetā. Aizsūtīju vienu stāstu Jauno
pieejams       dators       katrā       brīdī,         kad         autoru semināram, tad sāku nopietnāk
ievajagas. Kā es rakstīšu?! Bet tad nāca                           pievērsties prozai.
apgaismība: paga, bet var taču rakstīt arī                                Pēc          vidusskolas            vēl      par
ar roku! Kā jau tādos gadījumos šādam                              rakstniecību nedomāju, iestājos Latvijas
nopietnam solim nopietni arī gatavojos:                            Universitātes Teoloģijas fakultātē, bet drīz
bija iedāvināta laba pildspalva, nopirku                           aizbraucu      uz        Ungāriju,       kur     apguvu
skaistu burtnīcu, atveru – tagad rakstīšu.                         daudz labu lietu par vidi. Sanāca studēt
Bet nerakstās! Uzrakstu vienu teikumu                              arī juristos, bet tos nepabeidzu, tas nebija
un viss. „Kompī” vienkārši – noklikšķini                           nopietni – drīzāk jau tāda doma aiz
un izdzēs, mēģini no jauna. Bet te tu                              gara laika.
svītro un tas svītrojums visu laiku tev                                   Vēl    viena        mana    aizraušanās        ir
rēgojas priekšā un maisās pa galvu: re,                            fotogrāfija, tas jau ļoti loģiski saistās ar
cik stulbs teikums! Bezmaz, lai vairs par                          interesi par dabu un vidi.
izsvītroto         nedomātu,           tas        pilnīgi
jāaizkrāso ciet, lai nekrīt uz nerviem. Tā                         Pārcelsimies uz Ventspili, parunāsim par
mēs ar tām tehnoloģijām esam sačakarēti,                           Tavu    dzīvi       tur      un    arī     par     Tavu
arī es.                                                            tāmnieku izloksni.
          Pie mums, uz Rakstnieku māju,                                   Uz Ventspili pārvācos pirms gada,
pagājušo mēnesi (2010. gada aprīlī) bija                           esmu dzimusi un augusi rīdziniece. Nu,
atbraucis Juris Zvirgzdiņš. Jautāju ─ vai                          ventiņu valoda ir sliņķu valoda: tur

                                                              20
2010. gada jūnijs
nesaka „es esmu”, bet „es i’, „ies’ mā’” –                       Tas ir īpašs stāsts. Sākšu ar to, ka
tā ir īsāk un ātrāk. Pirmoreiz Ventspilī                 galvenais      varonis           patiešām        ir    reāla
tā ilgāk padzīvoju, kad biju dabūjusi                    persona,      mans         audžudēls,       pat        vārdu
iespēju kā rezidents padzīvot Rakstnieku                 atstāju     nemainītu.           Tāds,     kādu         viņu
mājas istabiņā. Es brīnījos – kas tad tā                 aprakstīju, viņš patiešām arī bija. Līdz
par valodu, kā tad tā var? Tagad mans                    „Es grāmatas nelasu” iznākšanai viņš
dēls (8 gadi) Emīls, kas mācās skolā                     bija ticis līdz 10. klasei un patiešām
Ventspilī, pats tā runā.                                 nebija       izlasījis           nevienu         grāmatu!
         Pārvācoties uz Ventspili, izmainīju             Nemācījās           neko,        sāpināja        daudzus.
visu     savu    līdzšinējo   dzīvi.   Džakuzi           Izrunāties arī ar viņu nebija iespējams,
nomainīju pret upi un sauso tualeti,                     tāds paštaisns cilvēks. Es pateicu: tad es
atradu         kādu   radniecību,      ko    biju        uzrakstīšu grāmatu par tevi un to gan
meklējusi daudzus simtus vai tūkstošus                   būsi      spiests     izlasīt.     Tā      arī        notika.
gadu. Mums ar puiku ir māja, kurā nav                    Grāmatu sākotnēji rakstīju par viņu un
elektrības, toties ir vis kas, kas ir foršs. Ar          tikai       viņam,          tā       nebija           domāta
puiku braucam ar mocīti uz skolu, uz                     publicēšanai. Bet galvenais jautājums jau
jūru. Ikdiena ir tāda, ka no rīta dēlu                   ir: kāda bija viņa reakcija? Vispirms viņš
aizvedu uz skolu, pati sēžu Rakstnieku                   man nāca virsū un teica: es tev sadošu,
mājā līdz diviem trijiem, tur ir dators                  kā tu tā vari! Saprata, ka to tagad izlasīs
un elektrība, tad dodos viņam pakaļ. Tā                  visi      draugi,      draugu          draugi,          viņu
iznāk lētāk, jo arī Ventspilī transports ir              mammas un vecmāmiņas, jo visi jau
dārgs.    Rīgā vismaz     varēja    „pa zaķi”,           zina, ka tas ir viņš, pat vārds nav
Ventspilī tā nevar.                                      mainīts. Bet, kad visi draugi, mammas
         Mēs      paši    audzējam          savus        utt. atzina grāmatu par labu, viņš pirmo
kartupeļus, mums ir savi milti, ziemā ir                 reizi savā mūžā iegāja grāmatnīcā. Bet
pilns pagrabs ar burciņām. Puika arī ir                  kāpēc! Viņš ir garš, melniem matiem,
prātīgs, viņš neiet veikalā un nepērk                    pīrsingi     „priekšā        un      pakaļā”,         ķēdēm
produktus, kas, kā viņš smejas, „piebāzti                nokāries. Tāds tips ienāk grāmatnīcā un
ar „e vitamīniem”.                                       savā kategoriskajā tonī prasa: „Nu tā, cik
                                                         šitās grāmatas ir pārdotas?” Pārdevēja
Atgriezīsimies no Tava kartupeļu lauka                   nezina, ko atbildēt – nu tā to nemaz
pie Tavām grāmatām. Pirms tikšanās Tu                    nedrīkst      teikt,        tā    ir     konfidenciāla
teici, ka jauniešu auditorijai domātas                   informācija.         Šis    pretī:     „Ko,      vai     tad
grāmatas vairs netaisies rakstīt. No vienas              neredz, ka es esmu šīs grāmatas galvenais
puses var jau piekrist, - kāda viņiem                    varonis?” Tad viņš man pats ieteica, lai
interese lasīt par to, kas ir viņu ikdiena.              uzrakstu otro daļu, jo pirmā ir ar tā
Nu jā, var jau ielikt, piedomāt kādu                     sauktajām       „atvērtajām            beigām”,          kad
intrigu, kaut ko neparastu... bet tomēr                  katrs var domāt – kas nu tur tālāk
trešā daļa seriālam „Es grāmatas nelasu”                 notiks. Biju jau iesākusi, bet nolikusi
top.                                                     malā, jo bija steidzamāk padarīt kādus



                                                    21
                                                       JAUNĀS VĒSTIS
citus darbus, par ko naudiņu maksā. Nu                                      Šis romāns ir „šizīgs” un, ceru, arī
tad nācās pabeigt.                                                  smieklīgs stāsts par kādu ģimeni, kas
      Tagad būs arī trešā daļa. Šovasar                             nevar izšķirties. Tie ir mūsdienīgi 21.
braucu      uz        Gotlandi.           Kristaps        ir        gadsimta cilvēki, ir internets, mobilie
aizbraucis prom uz Londonu, viņš vairs                              telefoni. Ir bērni, puika un meitene, arī
nedzīvo     Latvijā.         Pavasarī          jau      biju        pilnībā „internetizēti” un „mobilizēti”,
aizskrējusi uz Londonu apskatīties, kā                              ir kopīga manta, bet sieva nevar izturēt
tur   dzīvo.      (Ļoti    lēti       izdevās      –    par         vīra uzlikto emocionālo slodzi. Viņa grib
lidojumu       uz     abām        pusēm       samaksāju             iet no vīra prom, bet vienlaikus saprot,
tikai astoņus latus.) Trešajā daļā intrigas                         ka tas ir šausmīgi sarežģīti. Mēs dzīvojam
un kliedzieni pēc mīlestības turpināsies                            dzīvi ar zināmām cerībām, un vienā
Londonā.                                                            brīdī šīs cerības nepiepildās. Mēs tajā
                                                                    brīdī paliekam tā kā apkrāpti, un, - ko
Kas tad būtu tās tēmas, kas Tevi varētu                             tad nu tagad darīt ar to dzīvi? Vajadzētu
saistīt turpmākajos darbos?                                         iet prom no vīra, bet viņa nevar atstāt
      Tur      jau     nav       ko     slēpt.    Latvijas          visu iesākto, jo viņa dzīvo lielā mērā arī
Kultūrkapitāla fonds man ir iedevis Ls                              pagātnē, nevis tagadnē. Vīrs no vienas
300 radošo stipendiju grāmatas „Izvēlies,                           puses ir labs un foršs, bet tai pat laikā
kas tu esi” pabeigšanai. Aprīļa un maija                            no    otras tāds nemaz nav, viņš viņu
žurnāla     „Karogs”         numuros             jau    bija        emocionāli paverdzina. Sieva saprot, ka
publicēti             fragmenti.                 Iedvesma?          viņa nedzīvo, bet funkcionē. Sieviete iet
Rakstīšanai ar iedvesmu nekāda sakara                               pie     psihoterapeita,      kurš        arī     nespēj
nav! Tas ir baigais elles darbs! Tāds                               palīdzēt. Psihoterapeits viņu hipnotizē
darbs, ka ir brīži, kad gribās to kompi                             un netic, ka ir tā, kā viņa stāsta, ka viņa
sviest pret sienu un iet rakt grāvjus. Rakt                         melo. Hipnozes seansos noskaidrojas, ka
grāvjus ir forši, bet rakstīt... Tu raksti un                       viņa tiešām no tādas dzīves ir nogurusi
viņš tev tā muļļājas uz priekšu. Rakstu,                            un no tā riņķa nekādīgi nevar tikt ārā.
rakstu, rakstu, nākamajā dienā piesēžos,                            Tad     viņa    nolemj     vīru    nogalināt        un
gribu atkal rakstīt, bet – nekā! Apsēžos,                           internetā meklē kādu, kas var palīdzēt.
izlasu      to,       ko     esmu          uzrakstījusi             Tāds arī atrodas... Kas tālāk un kas ir
iepriekšējā       dienā     un        iznāk      tāda    kā         izpalīdzīgais     cilvēks,    lasīsiet         grāmatā.
ravēšana. Tu ravē, ravē un beigās jau                               Arī – kā tas viss beidzas.
izravē to tekstu. Un tad tiec pie nākamā                                    Viena no domām, ko šeit gribu
gabala    rakstīšanas,           ko    atkal      nākamā            pateikt, ir tas, ka cilvēkiem, kas ir mums
dienā ravēt. Tā arī visa tā rakstīšana.                             apkārt, ir dziļi uzspļaut – kas ar mums
                                                                    notiek. Man liekas, ka es esmu pasaules
Gribi,    negribi,         bet        pārliecināt,       ka         naba, man tagad ir slikti, un visi mani
rakstīšana nav atkarīga no iedvesmas,                               tādēļ žēlo. Tā nav, īstenībā mēs esam ļoti
noskaņojuma, Tu tomēr nevarēji. Tomēr,                              vieni    šajā   pasaulē!     Tur    ir    arī     viens
neizvairies       –    par       ko     tad      būs    tavs        „maģiskā reālisma” tēls. Literatūrā pastāv
nākamais romāns?                                                    šāds jēdziens, un viens no izcilākajiem


                                                               22
2010. gada jūnijs
rakstniekiem,    arī     viens      no   man
mīļākajiem, kas pārstāv šo virzienu, ir
Hulio Kortāsars. Arī Garsija Markess. Šis
tēls ir Zaļā Vārna. Tēls ir šizīgs – it kā
līdzīga cilvēkiem, it kā nē, it kā putns, it
kā nē, ar spārniem un it kā nē... Šis tēls
vijas cauri visai grāmatai un simbolizē
grāmatas varones sievietes brīvību. Ar
Zaļo Vārnu viņa iepazinusies jaunībā,
kaut kad 15 gadu vecumā. Pēc tam
apprecējās, piedzima bērni, un Vārna
pazuda. Apprecējās un brīvība pazuda...                       Klauni        lieli     un      mazi,        jautra
Bet doma ir par to, ka brīvība nav ārēja,           mūzika,       smiekli,          baloni.       Visjautrākais
tā ir mūsos iekšā.                                  un    vispieredzējušākais                 klauns        stāsta
                                                    bērniem          to,    ko   viņi        līdz    šim     nav
Novēlēšu, lai Kristīnes Ulbergas vārdu              vēlējušies       dzirdēt,        varbūt       nemaz      nav
mēs   no    jauna      ieraudzītu    grāmatu        zinājuši,        ka     vēlas     zināt.        Tā    notiek,
plauktos, Galvenais, ka viņai ir ko teikt           mūsdienu           pasaule         ir     pārpilna         ar
citiem!                                             informāciju, nepieredzējušam                         cilvēkam
                                                    ļoti grūti nodalīt svarīgo no mazsvarīgā,
Manuprāt,       rakstīt    var      jebkurš,        vēl grūtāk vajadzīgo no šī svarīgā.
svarīgākais ir saprast, vai tev ir, ko teikt                  Kopš         aizlaikiem         jaunieši         ir
citiem.                                             meklējuši         sev     skolotājus,         kas      palīdz
                                                    izprast pasaulē pastāvošo kartību. Kāpēc
                                                    lai pirmais skolotājs nebūtu klauns? Kas
                                                    ir klauns? Vai klauns ir gudrs vīrs, kas
                                                    nav       zaudējis        prasmi         raudzīties        uz
                                                    pasauli bērna acīm plus dzīves pieredze
                                                    un uzdevums būt skolotājam?
RAKSTA MŪSU LASĪTĀJI                                          Satiku       Nikolaju        Busigina        kungu
                                                    bibliotēkā īsi pirms viņa izrādes. Tobrīd
            SEN SEI   BIBLIOTĒKĀ                    viņš sniedza interviju un tika filmēts.
                                                    Liels bija mans izbrīns, kad izrādījās, ka
      Šodien bibliotēka ļaužu pārpilna.             šo cilvēku pazīstu, esmu daudz par viņu
Cilvēki ir pieņēmuši krīzi valstī        par        lasījusi, vēl vairāk dzirdējusi par to, ka
savu ideju, ka visiem grūti laiki, bet              šis   labsirdīgais              vīrs     ir     viens      no
zemapziņā katrs vēlas būt iepriecināts,             izcilākajiem ši-a-cu speciālistiem mūsu
tāpēc sanākusi šajā nelielajā ēkā jo uz             valstī.
bibliotēku ir atbraucis cirks.                                Man vajadzētu izteikties kā pasakā:
                                                    sensenos laikos, kad mācījos pamatskolas
                                                    astotajā     klasē,      viņš      jau        bija    Latvijā

                                               23
                                                           JAUNĀS VĒSTIS
pazīstams un visu cienīts sporta meistars,
par ko jūsmoja mūsu klases zēni un ļoti                                        Šodien satiku viņu klauna tēlā, bet
interesējās meitenes.                                                    šis tēls arī ir metode, kā padarīt savu
         Tajā     laikposmā             mūsu        valstī    un         mākslu        pieejami       ļoti       jauniem,
pasaulē         arī     bija       problēmas,           varbūt           nepieredzējušiem prātiem.
savādākas nekā pašreiz, varbūt ne, bet                                         Dzīve ir pārpilna ar visa veida
tādēļ Austrumu cīņu veidi un to studijas                                 likumsakarībām.             Pamanot             tās,
bija     it   kā       mazliet           nelikumīgi.         Tas         apzināmies, ka par mums rūpējas kāds
interesi par tām tikai sakāpināja.                                       gudrāks un varenāks. Es gan izbrīnījos,
         Ja     runā         par    ši-a-cu,         man      kā         gan ļoti nopriecājos, kad izrādījās -
māksliniecei           šis     sporta         un    filozofijas          Busigina kungs savus audzēkņus trenē
apvienojums             šķiet      austrumu           deja    ar         Andreja       Pumpura               Rīgas       11.
savām           likumsakarībām.                     Austrumu             pamatskolas     telpās,    kur      direktore    ir
filozofija mūsu cilvēkus vienmēr ir ļoti                                 Renāte Lindes kundze. Savulaik mēs ar
interesējusi          tāpēc,       ka    tā    ir    tāla     un         šo   dāmu   kopā     mācījāmies       tajā   skolā.
eksotiska.                                                               Lindes kundze pati ir dejotāja, prot ar
         Vēsturnieki, kas studē mūsu pašu                                savu mākslu aizraut citus un mazajiem
sentēvu cīņas mākslu un goda kodeksu,                                    iemācīt dejas soli tā, lai startētu un gūtu
zina, ka savā būtībā visā pasaulē cīņas                                  balvas visa veida skatēs un pasākumos.
skolas atšķiras ar veidu, metodi, ieroču                                 Renāte Linde, būdama profesionāle dejas
izvēli, kas tiek piemērotas videi, kur                                   solī, būs mācējusi      pareizi izvērtēt ši-a-
cīņas veids izkopts, bet filozofija savos                                cu   plastiku    un       Nikolaja     Busigina
pamatos neatšķiras, jo labais visur ir un                                pasniedzēja     spējas,      tāpēc     veiksmīgi
tāds      arī         paliek:           neuzbrukt,           vien        sadarbojas mācību iestādes telpās. Skolas
aizstāvēties,          sargāt           savu        zemi      no         audzēkņi un viņu vecāki var būt ļoti
ļaundariem. Saka, lai cilvēks varētu būt                                 apmierināti par iespējām, ko dzīve tik
labs, sakumā viņam jākļūst stipram. Ši-                                  dāsni sniedz, ja protam pareizi izvērtēt,
a-cu ir viena no metodēm, ko izcilais                                    kas mazsvarīgs, kas svarīgs, kas no tā
meistars Sen Sei Nikolajs Busigins tiktāl                                svarīgā vajadzīgs.
izkopis,      lai      viņam        būtu       mācekļi        un                Interviju ar Viktoru Busiginu var
skola.                                                                   lasīt RCB mājaslapā un interneta lapā
                                                                         www.busigin.times.lv.
                                                                                        Irēna d’Torres-Fernandez,
                                                                          māksliniece, Ķengaraga filiālbibliotēkas
                                                                                                           lasītāja




                                                                                       SVĒTKUS     SAGAIDOT




                                                                    24
2010. gada jūnijs
         RCB      Ķengaraga           filiālbibliotēkas                     Žurnālistes    kundze           savā       studijā
zinošākā darbiniece Irma Žumbure jau                               mūs uzņēma ar sajūsmu, kā vienmēr.
izsenis iedibinājusi tradīciju palaikam                            Jeļena Lazarjanca ir ļoti                  pieredzējusi
tikties radio („Doma laukums”) un kopā                             sava amata meistare, dvēseliski atvērta
ar       žurnālisti        Jeļenu           Lazarjancu             visam     labajam,      visa       veida      radošajām
izanalizēt tobrīd aktuālāko problēmu vai                           izpausmēm,        lieliska     psiholoģe,           tas   ir
notikumu.         Un       šobrīd         ir       vasaras         nepieciešams viņas ikdienas darbā, lai
saulgriežu priekšvakars. Tātad par to arī                          rastu     saprātīgu    saskaņu           ar       cilvēkiem
būs runa.                                                          savās intervijās. Šodien viņa atgādināja
         Ne cik ne sen tikos ar savu ilggadējo                     saviem     klausītājiem,       ka        ikvienam         no
kolēģi     un     viņas     krustmeitu,          kas    ar         mums ir iespēja iejusties svētku gaisotnē
iedvesmu        stāstīja    par        iespēju       studēt        pat tad, ja nav iespēju izbraukt dabā un
Kanādā,         cik      milzīgas       iespējas       tad         iedegt    ugunskuru         senlatviešu           svētvietā.
pavēršoties       utt.     Meitene          bija       visu        Jāņu svinības notika visā Latvijā, būs
izlēmusi, tāpēc strīdēties un pārliecināt                          pieejams katrai vientuļai dvēselei, arī
par citu iespēju varbūtību nebija jēgas.                           tiem, kas nezina tradīcijas, valodu, ir
Žēl bija naivās meitenes, kura gatavojās                           Latvijā    īsu    brīdi,      piemēram,            biznesa
kļūt par mazītiņu skrūvīti lielās, svešās                          darījumā. Galvenais ir ļaut sev pašam
valsts    sistēmā.       Viņai        neviens        nebija        sajusties piederīgam, ieelpot saulgriežu
pastāstījis un parādījis iespējas šeit pat.                        nakti, ieklausīties putnu dziesmās.
Mazā        valstī       radošam            garam        ir                 Un par putnu dziesmām Lazarjanc
nesalīdzināmi lielākas priekšrocības, bet                          kundze jautāja klātesošajam nopelniem
jāstrādā, lai gūtu panākumus ne mazāk,                             bagātajam ornitologam, dabas pētniekam,
kā ārzemēs.                                                        ceļotājam Jānim Brikmanim, tautā mīļi
         Kad     klausījos       šī     bērna        plānu         sauktam          par    Putnujāni.                 Visnotaļ
izklāstā, domāju, ka būtu jārunā par šīm                           nopietnais        amata        meistars             izteica
iespējām presē, tāpēc ļoti priecājos par                           sajūsmu     par     ideju     šo     diskusiju        rīkot
Irmas kundzes piedāvājumu tikties radio                            krievu valodā, lai mūsu valsts viesiem un
intervijā, jo saulgrieži ir īstais laiks, lai                      tiem dzīvojošiem cittautiešiem, kas vēl
atgādinātu mums pašiem, ka dzīvojam                                nav      paguvuši      labi     izstudēt           latviešu
ārkārtīgi skaistā valstī ar maigu klimatu,                         valodu, būtu iespējas par šo zemi un
brīnišķīgu       dabu,     augu        un      dzīvnieku           tradīcijām        uzzināt          sev     ko       jaunu,
valsti, ar senām, krāšņām tradīcijām, ko                           noderīgu. Jānis Brikmaņa kungs mums
izdevies       saglabāt,    neskatoties         uz     visa        atgādināja seno patiesību - ik tauta ar
veida       totalitāriem              režīmiem          un         savām       tradīcijām         bagātina             cilvēces
mietpilsoņu spriedelēšanu.                                         esamību laikā un telpā. Katras tautas
         Tā 17. jūnija rītā mēs tikāmies                           tradīcijas tāpēc ir nepārvērtējamas.
Vecrīgā Doma laukumā, lai dotos uz                                          Irmas kundze nosauca tos svētku
ierakstu        studiju.     Vecrīga           jau     bija        dalībniekus, kas kuplā skaitā piedalīsies
modusies un zāļu tirdziņš skaļi paziņoja                           vasaras      saulgriežu            ielīgošanā          RCB
senajai pilsētai, ka saulgrieži tuvu.                              Ķengaraga        filiālbibliotēkā             -     vairāki

                                                              25
                                                    JAUNĀS VĒSTIS
mūziķi         un          dziedātāji,        folkloras
ansamblis        „Silavoti”,         uz      to     brīdi
bibliotēkas      telpās     tiks    izvietotas      četru
visdažādāko vizuālās mākslas meistaru
personālizstādes,           par      ko      Lazarjanc
kundze izbrīnījās, vai tas maz iespējams
vienā pēcpusdienā. Ķengaraga bibliotēka
tik     tiešām      ļoti     labprāt      un       aktīvi
uzņēmušies          īstena         kultūras        nama
funkcijas.     Notiek       visdažādāko           mākslas
veidu simbioze, kam pamatuzdevums ir
atgādināt skatītājam un klausītājam par                                  Kopā     ar     Mežeckas        kundzi    mēs
to, cik skaista var būt dzīve, ja cilvēks                        atgriezāmies       bibliotēkā,     lai     sagatavotu
pats sev nestāv ceļā.                                            nepieciešamo          pasākumam.         Mums     bija
        Lai      uzturētu         saulgriežu        garu,        iespēja no sirds izpriecāties par skaisto,
Ramants Jansons dziedāja līgo dziesmas                           silto   vasaras        dienu,     par      ziedēšanas
un runāja par tradīcijām un to nozīmi                            pilnbriedu        un      smaržīgo       gaisu,    ko
šajos latvietim tik svarīgajos svētkos, arī                      elpojam.     Arī       citi    svētku      dalībnieki
par to, kā tos labāk izprast cilvēkiem, kas                      izrādījās        atbilstošajā      noskaņā         un
Latvijā šobrīd viesojās.                                         bibliotēkas       viesi       vienprātīgi     izteica
        Lazarjanas kundze piedāvāja RCB                          sajūsmu par tik ļoti jauko mūziķu tik
Ķengaraga         filiālbibliotēkas           vadītājai          profesionālo           sniegumu.           Pasākumā
Intai     Mežeckas           kundzei           informēt          piedalījās       arī    Latgales     priekšpilsētas
klausītājus par turpmākajiem plāniem,                            mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi.
lai ļaudis varētu saskaņot savu brīvo
laiku     ar     pasākumiem,          kas      turpmāk
norisināsies bibliotēkā.
        Intas kundze pastāstīja, ka RCB
visās     filiālbibliotēkās          notiek        akcija
„Džeki lasa”. Vēl bibliotēkā jūlija mēnesī
notiks bezmaksas finansu lekcija, kurā
cilvēkiem tiks izskaidrotas viņu tiesības,
sociālās garantijas, pensijas jautājumi un
cits,    ko      bieži      mēs      nezinām          vai
neizprotam. Vēl būs tikšanās ar Vari
Bogdanovu           -       luterāņu         mācītāju,
psihologu            un            psihiatru           ar
priekšlasījumu-diskusiju               par        cilvēka
attīstību,     traucējošiem          faktoriem        un                 Otrajā     daļā       „Silavoti”     dziedāja
veidiem tos pārvarēt.                                            rituālā dainas, visi klātesošie atcerējās
                                                                 sen zināmo un dziedāja līdzi. Klātesošie

                                                            26
2010. gada jūnijs
gāja dejā, nebija kautrīgu malā sēdētāju,
tieši tā, kā tas pienākas tautas svētkos -
neviens   nav   lieks.   Svētki   visiem.    Un
katram.   Tas   ir   pareizi.   Un   ļoti,   ļoti
skaisti
                 Irēna d’Torres-Fernandez,
 māksliniece, Ķengaraga filiālbibliotēkas
                                 lasītāja
             JŪNIJA   TĒLOJUMS


Ir atkal vasara un gaisā virmo smaržas,


Ko ziedu aromāts mums izjust liek,


Vai tā ir dārzapuķe, vai pļavā plaucis
zieds
No katras smaržas sirdij prieciņš tiek.


Ai, Dzimtene, ar pavasara krāsām,


Ar zaļo lapotni tu visus priecēt proti
Un, putnu balsīm vīterojot gaisā,


Tu mūsu sirdīs svētlaimi pat rodi



Pa zāli rasoto ar basām kājām


Iet pretī saulgriežiem ar dziesmām un ar
prieku
Un priecāties par Tēvzemi un mājām,
Un visu pārējo uzskatīt par nieku!                       MŪSU KOLĒĢI

                                     R.Velviča,            SADZIRDĒT,    SAPRAST UN SADARBOTIES!

 RCB Ķengaraga filiālbibliotēkas lasītāja
                   2010. gada 7. jūnijā                  RCB     Bibliotēku    dienesta   galvenās
                                                         bibliotekāres Intas Sallinenes saruna ar
                                                         RCB Ķengaraga filiālbibliotēkas vadītāju
                                                         Intu Mežecku.




                                                    27
                                             JAUNĀS VĒSTIS
                                                           ēkai būs iespējams uzbūvēt otro stāvu.
                                                           Tad mums būtu telpas pasākumiem, bet
                                                           bibliotēka      kļūtu    par      plašu     izglītības,
                                                           kultūras un informācijas centru.
                                                                   Šobrīd mēs darām visu iespējamo,
                                                           lai bibliotēkas telpās justos labi gan mēs,
                                                           gan bibliotēkas apmeklētāji. Izmantojām
                                                           iespēju nomainīt un             papildināt savas
                                                           bibliotēkas      interjeru         ar      bibliotēku
                                                           optimizācijas        plāna        ietvaros        slēgto
                                                           bibliotēku mēbelēm.
                                                                   Kopš bibliotēkas atvēršanas brīža
                                                           mums vienmēr ir bijušas gleznu, bērnu
                                                           zīmējumu,       rokdarbu        izstādes.    Nevienu
          Inta RCB flashmob akcijā
                                                           dienu gaiteņa sienas nav bijušas tukšas!
         „Ideju makšķerēšana lasot”
                                                           Šobrīd     apskatāma       mākslinieces           Vitas
                                                           Kerijas    Vīksnes      izstāde     ”Mana         raibā
1994. gadā apvienojās trīs bibliotēkas un
                                                           pasaule” un astoņus gadus vecā Ivana
tika      izveidota       ģimenes        lasīšanas
                                                           Kuzmiča zīmējumu izstāde.
bibliotēka       Ķengarags,       kas      lasītāju
                                                                   Sākumā mēs gājām pie cilvēkiem,
apkalpošanu sāka 1994. gada maijā. Uz
                                                           aicinājām       izstādīt       bibliotēkā         savus
sarunu          ar        RCB           Ķengaraga
                                                           darbus, bet tagad viņi jau paši nāk pie
filiālbibliotēkas vadītāju Intu dodos vēsā
                                                           mums ar šādiem lūgumiem. Katru izstādi
2010. gada maija rītā. Lai arī šo ceļu
                                                           mēs svinīgi atklājam. Mums ir ļoti laba
esmu mērojusi vairākkārt, tomēr man
                                                           sadarbība ar mūsu lasītājiem.
krietni jāpiedomā, kā taisnāk izlīkumot
starp Ķengaraga padomju laika celtņu
                                                           Par       sadarbības           veicināšanu           ar
labirintu. Ēka Maskavas ielā 271a, kurā
                                                           iedzīvotājiem              un             līdzdalību
tagad atrodas bibliotēka, ir celta 1971.
                                                           priekšpilsētas          attīstības           projektu
gadā kā namu pārvaldes kantora ēka.
                                                           popularizēšanā 2009. gadā Jūs saņēmāt
Inta, kā vienmēr, sagaida ar siltu smaidu
                                                           Rīgas        Austrumu              izpilddirekcijas
un     karstu   kafijas   tasi,   laipni    aicina
                                                           Pateicības balvu. 2010. gada 26. februārī
apskatīt bibliotēku.
                                                           notika balvas pasniegšana. Kāda ir šī
                                                           balva?
Kā šajās telpās jūtaties paši?
                                                                   Balva      ir      ļoti         skaista     un
        Šinī ēkā strādājam jau 16 gadus.
                                                           simboliska.To var visi bibliotēkā aplūkot.
Protams, ka mums gribas pēc iespējas
                                                           Neliela skulptūriņa. It kā tukšā vietā uz
ātrāk      sagaidīt       bibliotēkas        telpu
                                                           smilšu kalna uzbūvēta simboliska spilgta
renovāciju,     lai   varētu      strādāt     citā,
                                                           celtne. Mēs tādu varam uzcelt tikai visi
modernākā       līmenī.    Mēs    gaidām      savu
                                                           kopā      sadarbojoties.       Balvai       pievienots
rindu,    kad    varētu    sākties      grandiozās
                                                           Atzinības raksts.
pārvērtības. Sapņojam par to, ka kādreiz
                                                      28
2010. gada jūnijs
                                                                   visaugstāk       vērtējamu        veikumu            grūti
                                                                   izdalīt.     Esam        iesaistījušies        projektā
                                                                   „Pievilcīgas un dinamiskas sabiedrības
                                                                   izveide                    kopīgi                      ar
                                                                   iedzīvotājiem”(CADDIES). 2010. gada 13.
                                                                   maijā Rīgas Austrumu izpilddirekcijas
                                                                   konferenču        zālē      notika        iedzīvotāju
                                                                   forums,       kura       mērķis         ir         motivēt
                                                                   iedzīvotājus piedalīties savas apkaimes
                                                                   attīstībā.        Mēs        izteicām               savus
       Inta (pirmajā rindā otrā no labās)                          priekšlikumus. Viens no tiem - izveidot
  Pateicības balvas saņemšanas dienā.                              norādes           uz        RCB              Ķengaraga
  Pirmajā rindā pirmā no labās RCB                                 filiālbibliotēku no Salaspils un Maskavas
Daugavas filiālbibliotēkas vadītāja Anna                           ielu pusēm. Bez norādēm mūs ir ļoti
               Dunajevska                                          grūti atrast. Projekta pārstāvji solīja, ka
                                                                   būs mums tādas norādes.
Kādas bija izjūtas šo balvu saņemot?                                        Pirms        nepilna      gada        iesākām
         Man tas bija patīkams pārsteigums.                        sadarbība        ar    dienas     aprūpes          centru
Šo balvu reizē ar mani saņēma arī RCB                              „Cerību māja”. Tur dienā uzturas jauni
Daugavas filiālbibliotēkas vadītāja Anna                           cilvēki ar īpašām vajadzībām vecumā
Dunajevska. Labi, ka mūsu bibliotēkas                              18-35        gadiem.      Gribas        sniegt       šiem
ikdienas darbu tik augstu novērtē. Man                             cilvēkiem prieku, atbalstīt viņu radošos
bija    svētku    sajūta.        Mūs     aicināja      pie         centienus.       Divas     reizes       mēnesī        mēs
skaisti     saklāta        svētku       galda,     spēlēja         (A.Rozanova, N.Loseviča, L.Saulīte) ejam
mūzika. Tā           bija arī         iespēja    satikties,        uz „Cerību māju” ar grāmatu apskatiem
iepazīties ar citiem novada entuziastiem.                          par       dažādām          tēmām,            piemēram,
                                                                   uzvedības        kultūru,         latviešu          tautas
Pateicības balvu saņēma tie uzņēmēji,                              tradīcijām,       dzeju.         Daži        no      šiem
izglītības un kultūras darbinieki, kuru                            jauniešiem ir ļoti talantīgi. Tā Sergejs
darbs priekšpilsētas attīstībā gada laikā                          Saveļjevs     bibliotēkai        uzdāvināja          savu
novērtēts visaugstāk. Ko no bibliotēkas                            pirmo dzejoļu grāmatu, tagad jau ir otra
veikuma pati vērtējat visaugstāk?                                  dzejoļu grāmata. Arnis Miltiņš uzrakstīja
         Mums        ir        ļoti     laba      ilgstoša         un izpilda dziesmas ar Sergeja Saveļjeva
sadarbība            ar         Rīgas           Austrumu           dzejas     vārdiem.       Mēs     kopā        ar     Arni
izpilddirekciju, pirms tam ar Latgales                             Miltiņu       rīkojām      dzejnieka           grāmatu
priekšpilsētas izpilddirekciju. Tur strādā                         prezentāciju.          Aleksandram            Aivaram
tādi      cilvēki,        kā     direktors       Dmitrijs          Rabinem ir 32 gadi. Viņš glezno un
Pavlovs,         atbildīgā            par        kultūras          viņam ir sava īpaša pasaules izjūta. Viņa
jautājumiem Aija Briede, kuriem interesē                           glezna     „Koris”      tapusi    Dziesmu           svētku
bibliotēka,          mūsu             novadpētniecības             iespaidā. Gribas izdarīt kaut ko labu,
krājums,      kopēji       projekti.      Tādu      vienu          palīdzēt       citiem      cilvēkiem              sasniegt

                                                              29
                                                   JAUNĀS VĒSTIS
izvirzītos mērķus, pašiem kaut ko jaunu                         interesantiem          priekšlikumiem           kādai
iemācīties. Mēs darām visu iespējamo, lai                       izstādei, pasākumam.
mūsu bibliotēka būtu ”zāles dvēselei”.
         Mēs      cenšamies       palīdzēt         mūsu         Tā      kā    vārds    Inta    ir    populārs    RCB
lasītājiem dažādās dzīves situācijās. Tā                        bibliotekāru vidū, tad par Jums runājot
katru          trešdienu     bibliotekāre           Irma        parasti saka Ķengaraga Inta. Ko Jums
Žumbure plkst. 14-15 sniedz bezmaksas                           nozīmē Ķengarags?
konsultācijas latviešu valodas jautājumos.                               Ķengaragā      es     dzīvoju    no    astoņu
Cilvēki izmanto šo izdevību. Irma šīs                           gadu vecuma un sajūtu to kā savu rajonu.
konsultācijas sniedz ārpus sava darba                           Bieži        dzird    sakām,    ka    Ķengarags     ir
laika.                                                          briesmīgs rajons, bet man tas ir savējais,
         Bibliotēkā darbojas angļu valodas                      kurā jūtos brīvi. Mans tētis ir latvietis,
klubiņš, kur interesenti var tikties un                         mamma ir ukrainiete. Ģimenē runājam
angliski parunāt par teātri vai kādu citu                       krieviski.
interesējošu tēmu. Šo klubiņu vada mūsu
lasītāja Aija Svilane, arī par šo darbu
nesaņemot samaksu. Cilvēki sanāk divas
reizes mēnesī, pieteicās ļoti daudz, bet
tagad     ir    palicis    „kodols”      -   kādi    13
cilvēki,        kuri       klubiņa       nodarbības
apmeklē regulāri.
         Man prieks par mūsu mazajiem
lasītājiem. Arvien biežāk jaunas ģimenes
nāk      uz     bibliotēku       kopā    ar    saviem
mazuļiem.         Mums      ir    vairāk      kā    120                 Bērnības gadi. Kopā ar ģimeni
lasītāju vecumā no viena līdz pieciem
gadiem. Nesen gandarījumu sniedza kāda                                   Mājās, cik vien sevi atceros, mums
nejauši noklausīta saruna. Pa bibliotēkas                       bija grāmatas, bet tā īsti aizrāvos ar
garo     gaiteni    no     Bērnu     nodaļas       nāca         lasīšanu tikai mācoties septītajā klasē.
māmiņa ar diviem bērniem. Vecākajam                             Pateicoties          Maina       Rīda      grāmatai
varēja būt kādi četri gadi, otrs nedaudz                        ”Jātnieks bez galvas”. To es izlasīju vienā
mazāks. Pirmais skaļi saka: ”Kā man                             elpas vilcienā! Lasīju naktī gultā zem
patīk nākt uz bibliotēku!” Otrs piebilst:                       segas    ar     lukturīti.     Lai   dabūtu      labas
„Man       patīk     nākt    uz    bibliotēku        vēl        grāmatas, nodevu makulatūru, dabūju
vairāk!”                                                        talonus,       kas    deva     tiesības   iegādāties
         Domājam arī par bērnu vecākiem.                        deficīta grāmatas mājas bibliotēkai.
Organizējam jaunajiem vecākiem tikšanos
ar psihologiem, pedagogiem. Ja agrāk mēs                        Parasti mīlestība uz grāmatu agrāk vai
gājām pie cilvēkiem, tad tagad ir brīdis,                       vēlāk aizved uz bibliotēku. Kāda bija
kad      viņi      paši    nāk     pie       mums     ar        Jūsu bērnības bibliotēka?



                                                           30
2010. gada jūnijs
         Mana pirmā bērnības bibliotēka                               Kāpēc     un      kā     pedagogs        kļuva        par
bija         tagadējā              RCB            Daugavas            bibliotekāru?
filiālbibliotēka. Tur strādāja tāda neliela                                   Sāka sāpēt galva. Sāpes jau bija
auguma bibliotekāre. Neatceros kā viņu                                ciešamas, bet tās man traucēja ar pilnu
sauca,     bet      atceros    cik     patīkami           bija        atdevi gatavoties stundām. Biju pieradusi
apmeklēt         bibliotēku,          jo     bibliotekāre             strādāt tikai maksimāli labi un citādi
vienmēr         laipni    sagaidīja.         Viņa        prata        negribēju. Tāpēc domāju, ka uz laiku,
atlasīt materiālus par jebkuru tēmu, man                              kamēr izārstēšu galvassāpes, ir jāsameklē
tikai atlika izvēlēties, kurus no tiem                                cits darbs. Atšķīru telefonu grāmatu un
ņemt.       Pateicoties            bibliotēkai,          skolā        ieraudzīju Rīgas 41. Bērnu bibliotēkas
saņēmu labas atzīmes.                                                 telefonu.    Piezvanīju.         Man     pateica,      ka
                                                                      varu atnākt uz darba pārrunām. Mani
Tad      izskanēja        vidusskolas         izlaiduma               pieņēma      darbā      un       aizsūtīja   mācīties.
valsis un vajadzēja izvēlēties profesiju. Uz                          Mācījos bibliotekāru kursos, kuros ieguvu
kurieni Jūs devāties?                                                 ļoti   nopietnas       zināšanas.        Sākumā        vēl
         Iestājos         Liepājas            pedagoģijas             domāju,     ka    kādreiz         atgriezīšos     skolā,
institūtā, lai kļūtu par sākumskolas un                               pirku pedagoģisko literatūru, interesējos
rokdarbu            skolotāju.         Studijas           bija        par jaunāko mācību programmu apguvē,
interesantas, jo man patika pedagoģija,                               bet vienlaikus nopietni iedziļinājos arī
psiholoģija.        Mums       pasniedza           arī    ļoti        bibliotekārajā      darbā.        Sapratu,      ka     arī
plašu bērnu literatūras kursu. Institūts                              bibliotēkā ir jāstrādā ar skolēniem un
ļoti labi sagatavoja praktiskam darbam                                bērniem. Man bibliotekāra profesiju ļoti
skolā.     Es    apguvu        prasmi         strādāt      ar         palīdzēja        apgūt           Rīgas       Centrālās
bērniem,         runāt        ar     viņu         vecākiem,           bibliotēkas metodiķi. Drīz vien sekoja
uzzināju         kā      pasniegt          savu     mācību            pirmie      panākumi         -    ieguvu     3.      vietu
priekšmetu. Darbs skolā man ļoti patika.                              Grāmatu       apskatu     konkursā.          Pamazām
Jā, strādāju skolā ar lielu aizrautību un                             bibliotekāra darbs man iepatikās arvien
pedagoga misijas apziņu.                                              vairāk, it kā ievilka sevī, un es paliku
                                                                      bibliotēkā.      Bibliotekāra        darbs      ir    ļoti
                                                                      interesants.


                                                                      Cilvēki dažreiz saka, ka viņi nezina, ko
                                                                      darīt, ka viņiem ir garlaicīgi. Vai Jūs
                                                                      pazīstat garlaicību? Varbūt Jums ir kāda
                                                                      recepte pret to?
                                                                              Es nekad neesmu teikusi, ka man
                                                                      ir garlaicīgi. Dzīve ir interesanta un
                                                                      nekad man nav bijis tā, ka es nezinātu,
                                                                      ko darīt, ka man būtu garlaicīgi.
         Pēc daudziem gadiem
 kopā ar saviem pirmajiem skolniekiem


                                                                 31
                                                     JAUNĀS VĒSTIS
                                                                  sasniegusi it kā citu ķermeņa stāvokli.
                                                                  Līdz tam neticēju, ka cilvēkiem ir auras
                                                                  un tās var redzēt, bet pati pārliecinājos,
                                                                  ka ir un man izdevās saskatīt - balta
                                                                  skaista, ja cilvēkam viss labi, bet pelēka,
                                                                  ja ir nogurums vai veselības problēmas.
                                                                  Nē, tagad es vairs auras neredzu, jo man
                                                                  nav vairs tāds veselīgs dzīves veids.


                                                                  Jums ir nācies pārdzīvot ļoti traģiskus
                                                                  dzīves      mirkļus.          Kādi     spēka       avoti
                                                                  palīdzēja       Jums,    tik    trauslai      sievietei,
                                                                  nesalūzt, uzņemties atbildību?
                                                                          Kad      ir   ļoti     smagi      brīži,     tad
              Jaunais dzelzceļnieks
                                                                  vienkārši jāturpina dzīvot uz priekšu.
                                                                  Vajag    ļoti    mīlēt        cilvēkus    un     nebūt
        Recepte pret garlaicību? Vienkārši
                                                                  egoistiem. Un dzīve rit uz priekšu, viss
nevajag būt dzīvē slinkiem. Man jau no
                                                                  nokārtojas. Ļoti svarīga ir ģimene un tās
bērnības vienmēr ir gribējies kaut ko
                                                                  atbalsts.     Tagad      es     dzīvoju       kopā   ar
jaunu        iemācīties,        paspēt       apmeklēt
                                                                  mammu un savas mirušās māsas dvīņiem
pasākumus, satikties ar cilvēkiem, izlasīt
                                                                  Konstantīnu un Alekseju. Viņiem jau 25
kaut ko jaunu un tā tas ir joprojām. Ja
                                                                  gadi. Ļoti dažādi pēc izskata un rakstura.
atceros    bērnību,      tad     mani        interesēja
                                                                  Abi strādā - viens Latvijas pastā, otrs
dzelzceļš.      Varbūt     tāpēc,      ka    tur      par
                                                                  kādā signalizācijas uzstādīšanas firmā.
mašīnistu        strādāja       mans        tētis.     Es
                                                                  Manai meitai Gaļinai arī drīz būs 25
apmeklēju Bērnu dzelzceļa skolu, kas
                                                                  gadi.    Viņa     beidza       skolu     ar    latviešu
atradās Torņakalnā. Tur mēs apguvām
                                                                  mācību      valodu.      Tagad       studē     Latvijas
teoriju,   lai   vasarās       praktiski      strādātu
                                                                  Universitātē ekonomikas specialitātē un
Mežaparka        Bērnu      dzelzceļā.        Es     biju
                                                                  vienlaikus       ir   sporta     kluba     „Atlētika„
pārmijniece un man bija skaists formas
                                                                  direktore. Gaļina ir ļoti mērķtiecīga un
tērps. Mācījos gan moderno deju kursos,
                                                                  zina, ko grib dzīvē sasniegt. Mums vēl ir
gan   izšūšanas        pulciņā.       Mani    interesē
                                                                  ļoti mīļš suns Bonijs.
filozofija,       psiholoģija,            pedagoģija…
Nodarbojos       ar    Cigun,     jogu,     lai      būtu
dzīves     enerģija.     Apmeklēju          „Veselības
skolu”.    Vienu       brīdi    arī    gaļu       neēdu.
Pirku      un    ģimenei       gatavoju,     bet     pati
neēdu.     Gaļas      veikalos      iet     man       ļoti
nepatīk. Mana meita jau no bērnības
gaļu neēd, lai gan speciāli tā neesmu
viņu audzinājusi. No rītiem skrēju krosu.
Biju ieguvusi tādu stipru dzīves enerģiju,

                                                             32
2010. gada jūnijs
                                                                  un smeļos jaunas idejas. Ļoti patīk cept
                                                                  smalkmaizītes.
                                                                         Man    patīk    adīt.    Adīt    sāku    jau
                                                                  skolas laikā un uzreiz nevis cimdus, bet
                                                                  džemperus.




       Aleksejs, Gaļina, Konstantīns

       Ģimene      tā       ir    ļoti   svarīga    lieta.
Vajag lutināt un mīlēt cilvēkus, kuri ir
blakus, lai kāds jūt, ka Tu esi blakus, ka
viņš Tev ir ļoti vajadzīgs. Tad viņš būs
                                                                  RCB Ķengaraga filiālbibliotēkas kolektīvs
blakus arī Tev, ja tas būs kādā smagā
                                                                       kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu
brīdī vajadzīgs.

                                                                         RCB Daugavas filiālbibliotēkā bija
                                                                  nodarbības,       kurās     māksliniece        mūs
                                                                  mācīja veidot laimes kociņus. Tos var
                                                                  veidot no santīmiem, no konfektēm. Man
                                                                  patīk veidot konfekšu kociņus un tos
                                                                  dāvināt. Palutinu sevi noskatoties kādu
                                                                  labu     filmu,      apmeklējot        Akvaparku.
                                                                  Pēdējā laikā mūsu kolektīvam veidojas
                                                                  tradīcija    ārpus     darba        laika    kopīgi
                                                                  apmeklēt dažādus pasākumus.

       Meita Gaļina ar suni Boniju
                                                                  Ko Jūs pati sev vēlētos?
                                                                         Es vēlos, lai mani bērni kaut ko
Kā Jūs sevi palutināt?
                                                                  dzīvē sasniegtu, tieši to, ko viņi vēlas
       Es lutinu sevi darot to, kas pašai
                                                                  sasniegt. Neesmu dzīvē daudz ceļojusi, bet
ļoti patīk. Man ir daudz hobiju. Man ļoti
                                                                  to īpaši nepārdzīvoju. Bērnībā kopā ar
patīk gatavot ēst. Pirms meitas dzimšanas
                                                                  mammu braucu uz Ukrainu, vēlāk kopā
beidzu     konditorijas             un     kulinārijas
                                                                  ar   kolēģiem     esmu     apskatījusi      Latvijas
kursus.    Vēlāk        -        ezoteriskās   virtuves
                                                                  skaistākās vietas. Esmu daudz „ceļojusi
kursus. Sevi lutinu, gatavojot garšīgus,
                                                                  neklātienē”, lasījusi grāmatas par citām
ātri     pagatavojamus              ēdienus.       Skatos
                                                                  zemēm,       skatījusies       un      klausījusies
televīzijas raidījumus par ēst gatavošanu
                                                                  raidījumus. Ļoti mīlu mūsu Jūrmalu.


                                                             33
                                             JAUNĀS VĒSTIS
Siltu sauli, jūru un kopā ar tuviniekiem                    sadzirdēt un saprast! Tā ir tā normālā
pastaigas jūras krastā. Vēlētos atkal kopā                  raibā pasaule.
ar mammu aizbraukt uz viņas dzimteni
Ukrainu,       kopā    ar   meitu     paceļot    pa         Jūsu dzīves moto?
Indiju, ar mīļu cilvēku aizbraukt uz                              Vajag cienīt cilvēkus, darbu darīt
Parīzi… Es tā domāju un ticu, ka domas                      no sirds un viss izdosies! Cilvēkam dzīve
materializējas. Ja Tu kaut ko labu domā,                    ir dota, lai to nodzīvotu ar prieku!
dari un tici, tad visu var sasniegt.



                                                            SVEICAM!


                                                            Sārts mēness lien pār egļu galiem,
                                                            Mirdz smilgās rasas dimantsakts,
                                                            Viss pludo kā pa sidrabpaliem,
                                                            Ai, brīnišķīgā jūnijnakts!
                                                                                             (K.Kraujiņš)

   Viena no pastaigām gar jūras krastu                      Liepu saldā ziedēšana,
                                                            Saule, bišu sanēšana,
Kas Jūs satrauc mūsdienu pasaulē?                           Un no kāda pļauta vāla
        Tas, ka cilvēki bieži viens otru                    Siena smarža viegla, tāla.
nespēj sadzirdēt un saprast. Man ļoti                                                     (Kārlis Skalbe)
nepatīk     negodīgi,       netaisnīgi    cilvēki.
Nepatīk, ja runā vienu, bet dara ko citu.
Katram ir sava dzīves pieredze, bet ir arī                        Sirsnīgi sveicam maija, jūnija,
lietas, ko mēs nezinām. Man nepatīk, ka                               jūlija un augusta jubilārus:
mums ir daudz dusmīgu cilvēku. Tas
nezināmais        ir    mierīgi      jānoskaidro,           RCB    filiālbibliotēkas     „Pūce”    vecāko
saprātīgi, bez dusmām aprunājoties. Ir                      bibliotekāri
katastrofas,     ko    nevaram      ietekmēt,    tās        Intu Stomu,
vienkārši jāpārdzīvo. Bet, ja ir parasta
ikdienišķa darba diena, tad kāpēc gan                       RCB    Sarkandaugavas        filiālbibliotēkas
savas    problēmas      risināt     ar   dusmām?            apkopēju
Vajag     nomierināties,       paskatīties       uz         Mildu Šikovu,
problēmām no cita skatu leņķa un būs
citādāk. Vienam talants ir vienā jomā,                      RCB Daugavas filiālbibliotēkas galveno
citam citā. Jāsadarbojas! Mēs esam tik                      bibliotekāri
dažādi,    bet    vajag     spēt   vienam       otru        Marutu Svikli,


                                                       34
2010. gada jūnijs
RCB filiālbibliotēkas „Rēzna” vadītāju
Natāliju Petrāni,                                 RCB Bolderājas filiālbibliotēkas galveno
                                                  bibliotekāri
RCB Bolderājas filiālbibliotēkas galveno          Annu Sergejevu,
bibliotekāri
Annu Sergejevu,                                   RCB    Juglas    filiālbibliotēkas     vecāko
                                                  bibliotekāri
Rīgas Centrālās bibliotēkas autovadītāju          Ludmilu Romančenko,
Normundu Kļavu,
                                                  Rīgas CB galveno bibliotekāri
RCB filiālbibliotēkas „Vidzeme” vecāko            Guntu Ozolu,
bibliotekāri
Generetu Okinu,                                   RCB    Komplektēšanas        un      apstrādes
                                                  nodaļas vadītāju   Inetu Kaļķi,
RCB Mežciema filiālbibliotēkas vecāko
bibliotekāri                                      RCB Daugavas filiālbibliotēkas vadītāju
Maigu Hrolu,                                      Annu Dunajevsku,

RCB filiālbibliotēkas „Vidzeme” galveno           RCB        Grīziņkalna      filiālbibliotēkas
bibliogrāfu                                       galveno bibliotekāri   Tatjanu Koziku,
Jāni Apsi,
                                                  RCB Ķengaraga filiālbibliotēkas vadītāju
RCB filiālbibliotēkas „Vidzeme” vecāko            Intu Mežecku,
bibliotekāri
Moniku Gruščaku,                                  RCB filiālbibliotēkas „Vidzeme” vadītāju
                                                  Lolitu Grahoļsku
RCB       Iļģuciema      filiālbibliotēkas        un
bibliotekāri                                      RCB    Pieaugušo       literatūras    nodaļas
Sarmīti Dambi,                                    vadītāju
                                                  Irisu Arāju!
RCB Iļģuciema filiālbibliotēkas galveno
bibliotekāri
Ingridu Loginovu
un
RCB Iļģuciema filiālbibliotēkas galveno
bibliotekāri
Irinu Jurjevu!



               Darba jubilejā sveicam:
                                             35
                                         JAUNĀS VĒSTIS




              Mīļi sveicam
    RCB filiālbibliotēkas „Zemgale”
                 kolēģīti


           Kristīni Papuli,

     absolvējot Latvijas Universitātes
       Sociālo zinātņu fakultātes
   Informācijas un bibliotēku studiju
                 nodaļu!




       Visu, kas notiek tev apkārt,
          Tu esi izvēlējies pats.
     Katrai tavai izvēlei ir iemesls.
         Vadi savu dzīvi ar to,
          ko tu zini vislabāk,
un tu atklāsi nelielu daļiņu no atbildēm
           uz saviem „kāpēc”.



 RCB filiālbibliotēkas „Zemgale” kolēģes




                                              36
2010. gada jūnijs
                                                iznāks augustā



                                       Gaidām jaunu informāciju līdz 20.
                                                   augustam.
                                             RCB Bibliotēku dienests
                                              Tālr./fakss: 67623759
                                             e-pasts: rcbdien@rcb.lv
                                               Aiga.Cakule@rcb.lv
                                       Atbildīgā par izdevumu Aiga Cakule,
  Nākamais informatīvā izdevuma              RCB Bibliotēku dienesta galvenā
       „Jaunās Vēstis” numurs                                    bibliotekāre




                                  37

				
DOCUMENT INFO
Shared By:
Categories:
Tags:
Stats:
views:5
posted:5/7/2012
language:Latvian
pages:37