RBTAC atskaite par 2004 gadu by 82Ws7i4a

VIEWS: 21 PAGES: 87

									RĪGAS BĒRNU TIESĪBU
   AIZSARDZĪBAS
      CENTRA


 DARBA ATSKAITE




      2005. gads
                                                         SATURS



1. Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Rīgas pilsētā ................................... 3
2. Ievads. ..................................................................................................... 5
3. Kontroles un uzraudzības sektora darba atskaite par 2005. gadu. ......... 6
4. Informācijas un analīzes sektora darba atskaite par 2005. gadu. ......... 14
5. „Uzticības tālruņa” sektora darba atskaite par 2005. gadu................... 17
6. Atskaite par RBTAK „Lielās Serdes” darbu 2005. gadā ..................... 21
7. Atskaite par Rīgas rajonu/priekšpilsētu bērnu tiesību aizsardzības
komisiju veikto darbu 2005. gadā ............................................................ 26
8. RBTAC–Rīgas rajonu/ priekšpilsētu BTAK pasākumu ciklogramma.34

  9.1. Latgales priekšpilsētas BTA komisijas darbs 2005. gadā. ............. 35
  9.2. Kurzemes rajona BTA komisijas darbs 2005. gadā. ...................... 42
  9.3. Ziemeļu rajona BTA komisijas darbs 2005. gadā. ......................... 56
  9.4. Zemgales priekšpilsētas BTA komisijas darbs 2005. gadā. ........... 65
  9.5. Vidzemes priekšpilsētas BTA komisijas darbs 2005. gadā............ 73
  9.6. Centra rajona BTA komisijas darbs 2005. gadā. ............................ 78
10. RBTAC priekšlikumi 2006.gada darba uzlabošanai…………….…..87




                                                                2
                        1. BĒRNU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS SISTĒMA RĪGAS PILSĒTĀ



                                                             RĪGAS DOME
                                                     Rīgas domes priekšsēdētājs

                                                         Sociālo jautājumu komiteja

                     Kontroles & uzraudzības
                             sektors                                     AS B




                                                                            TA
                                                                   RIG


                                                                              C
                     Informācijas & analīzes
                            sektors                          Rīgas Bērnu tiesību              Problēmu izpētes
                                                             aizsardzības centrs                   nodaļa
                     Uzticības tālruņa sektors


                                     Rīgas bērnu tiesību aizsardzības komisija




 Rīgas Atkarības      Labklājības       Valsts        Rīgas        Pašvaldības          Dzīvokļu      Izglītības, jaunatnes
profilakses centrs   departaments       policija    bāriņtiesa       policija           pārvalde             un sporta
                                                                                                         departaments




       Vidzemes      Kurzemes rajona     Zemgales          Ziemeļu rajona         Centra rajona         Latgales
  priekšpilsētas BTA   BTA komisija priekšpilsētas BTA      BTA komisija          BTA komisija     priekšpilsētas BTA
        komisija                          komisija                                                      komisija
          RĪGAS BĒRNU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS CENTRA ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA




                                                              Direktors                                      Rīgas bērnu
                              Sektori                                                                           tiesību
                                                                                                             aizsardzības
                                                               Vietnieks                                       komisija
      Kontroles un uzraudzības sektors


      Informācijas un analīzes sektors

                                                                   Nodaļa
      Uzticības tālruņa sektors




                                                                   Sektori



Centra rajona                                                               Zemgales
BTA komisija           Kurzemes rajona   Latgales priekšpilsētas       priekšpilsētas BTA   Ziemeļu rajona             Vidzemes
                        BTA komisija         BTA komisija                   komisija        BTA komisija          priekšpilsētas BTA
                                                                                                                       komisija
                                    2. IEVADS

      Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs ir Rīgas domes priekšsēdētāja
pakļautībā un Sociālo jautājumu komitejas kontrolē pašvaldības iestāde, kas īsteno
uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības jomā, nodrošina vienotu bērnu
tiesību aizsardzības sistēmas darbību un koordinē bērnu tiesību aizsardzību Rīgā.
      Centram ir noteikta sekojoša struktūra: direktors, direktora vietnieks, Problēmu
izpētes nodaļa, Informācijas un analīzes sektors, Uzticības tālruņa sektors, Kontroles
un uzraudzības sektors; seši Problēmu izpētes nodaļas galvenie speciālisti vada
centra sektorus un ir Rīgas rajonu (priekšpilsētu) Bērnu tiesību aizsardzības komisiju
priekšsēdētāji.
      Centra direktora vadībā strādā Rīgas bērnu tiesību aizsardzības komisija
(RBTAK), kuras sastāvā ietilpst institūciju pārstāvji, kuri nodrošina bērnu tiesības
savās kompetences robežās Rīgas pilsētā - Izglītības, jaunatnes un sporta
departaments, Rīgas bāriņtiesa, Valsts un pašvaldības policijas, Labklājības
departaments, Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde. Bez balss tiesībām
komisiju darbā piedalās rajonu (priekšpilsētu) Bērnu tiesību aizsardzības komisiju
priekšsēdētāji, no bērnu vides izveidotās ,,Lielās serdes" pārstāvji, sabiedrisko
organizāciju pārstāvji.
      Rajonos un priekšpilsētās darbojas rajonu (priekšpilsētu) bērnu tiesību
aizsardzības komisijas, kurās ir līdzīga pārstāvniecība kā pilsētas komisijā. RBTAK
sēdes notiek vienu reizi mēnesī, bet rajonu (priekšpilsētu) sēdes notiek reizi divās
nedēļās. Izglītības iestādēs darbojas izveidotās bērnu tiesību aizsardzību komisijas
no pašu bērnu vidus kuras koordinē sociālie pedagogi. No izglītības iestāžu BTAK
veidojas rajonu (priekšpilsētu) BTAK, kuras cieši sadarbojas ar pieaugušo –
speciālistu BTAK. Savukārt rajonu (priekšpilsētu) BTAK no bērnu vidus veido
Rīgas BTAK, ko bērni paši nosaukuši par „Lielo serdi”. Šie visi ir bērni, kuri aktīvi
piedalās centra 1997.gadā aizsāktajā kustībā „Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā
bērnu”. Šīs kustības dalībnieki šo gadu laikā ir devuši ļoti lielu ieguldījumu bērnu
pienākumu un tiesību nodrošināšanā pilsētā.
      Centrs koordinē un vada bērnu tiesību aizsardzības darbu pilsētā, tāpat arī
koordinē darbu ar sociālajiem pedagogiem Rīgas pilsētā un sadarbojas ar galveno
speciālistu, kas pieņemts 2003. gadā RD Izglītības, jaunatnes un sporta departamentā
par šiem jautājumiem.
      RBTAC ir plašs sabiedriskais aktīvs ar citām institūcijām, kas darbojas bērnu
tiesību aizsardzībā: Rīgas bāriņtiesa, Sociālais dienests, Izglītības, jaunatnes un
sporta departaments, Valsts un pašvaldības policijas, Komunālā departamenta
Dzīvokļu pārvalde, medicīnas darbinieki, skolotāji un skolēni no skolām, žurnālisti,
politiķi u.c.




                                          5
          3. KONTROLES UN UZRAUDZĪBAS SEKTORA DARBA
                    ATSKAITE PAR 2005. GADU.

1. Sektors ir piedalījies normatīvo aktu projektu un spēka esošo normatīvo aktu
grozījumu izstrādāšanā:

   1.1. sagatavoti atsevišķi RBTAC lokālie normatīvie akti, līgumi un citi
   dokumenti;
   1.2.sagatavoti priekšlikumi grozījumiem likumā „Par palīdzību dzīvokļa
   jautājuma risināšanā”, 13.pantā un RD 2005.gada 12.jūlija Saistošajos
   noteikumos nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu
   risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” par neatliekami
   sniedzamo palīdzību dzīvokļa jautājumā;
   1.3. sagatavota vēstule Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldei izvērtēt jautājumu par
   nepieciešamību un lietderīgumu saglabāt RD 2005.gada 12.jūlija Saistošajos
   noteikumos nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu
   risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” iekļauto nosacījumu,
   saskaņā ar kuru dzīvojamās telpas piedāvā personai tikai tad, ja dzīvojamās telpas
   apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu par izlikšanu;
   1.4. izstrādāti priekšlikumi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36 3.pantam un
   Civilprocesa likuma 206.panta piemērošanai gadījumos, kad tiek atlikta tiesas
   sprieduma izpilde par ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem;
   1.5. sagatavota vēstule LR Labklājības ministrijai ar atzinumu par Starptautiskās
   darba organizācijas 1999.gada 17.jūnija Konvenciju Nr.182 „Par bērnu darba
   ļaunākajām formām”.

2. Ar lūgumu palīdzēt atrisināt konkrētas problēmas, kas radušās ģimenēm ar
   bērniem, ir sagatavotas 55 vēstules fiziskām un juridiskām personām, tai
   skaitā:
           - Rīgas domei -3
           - Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldei, tās rajonu (priekšpilsētu) nodaļām,
             Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijai        – 13
           - Valsts un pašvaldības policijai             –1
           - Rīgas rajonu (priekšpilsētu) Sociālās palīdzības dienestiem – 4
           - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei- 4
           - tiesām – 2
           - zv. tiesu izpildītājiem – 1
           - LR Bērnu un ģimenes lietu ministrijai - 1
           - Valsts Cilvēktiesību birojam – 3
           - prokuratūrām - 4
           - atbildes iesniedzējiem, iestādēm un amatpersonām – 19




                                         6
3. Lai risinātu strīdus, kas skar bērnu tiesības, tiesas ceļā, ir sagatavoti 536
   procesuāli dokumenti, tai skaitā:
   3.1. Prasības pieteikumi:
          - par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, aizgādības noteikšanu u.c.
             prasījumiem, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām - 386
          - aizgādības tiesību atņemšanu (atjaunošanu) - 6
          - par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tā – 10
          - par īres līguma noslēgšanu – 2
          - par zaudējumu piedziņu - 3
          - personu paskaidrojumi tiesai - 16
          - par dzīvokļa privatizācijas atzīšanu par spēkā neesošu – 1
          - par bērna paternitātes noteikšanu (apstrīdēšanu) - 18

   3.2. Pieteikumi sevišķās tiesāšanās kārtībā:
          - par atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu – 1
          - par paternitātes fakta konstatēšanu - 2
          - par bezvēsts prombūtnes faktu konstatēšanu -1
          - par personas izsludināšanu par mirušu - 1
          - par mantojuma pieņemšanu - 3

   3.3. Apelācijas sūdzības:
         - par tiesas spriedumiem par ģimeņu izlikšanu no dzīvojamām telpām – 5
         - par atsevišķas aizgādības noteikšanu - 1

   3.4. Pieteikumi / iesniegumi:
          - par sprieduma izpildes (izlikšana no dzīvokļa) atlikšanu – 19
          - personu iesniegumi valsts / pašvaldību institūcijām - 29

   3.5. Kasācijas sūdzības – 3

   3.6. Blakus sūdzības par tiesas lēmumiem – 3

   3.7. Sūdzības par kriminālprocesa neierosināšanu - 8

   3.8. Sūdzības Administratīvajai tiesai - 11

   3.9. Sūdzības par iestāžu administratīvo aktu atcelšanu:
          - par Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu - 7

4. Ir sniegtas 1011 juridiskas konsultācijas ( vidēji 4 - 5 dienā), kā arī
konsultācijas pa elektronisko pastu un tālruni gan privātpersonām, gan
pašvaldības un valsts amatpersonām.



                                          7
     RBTAC Kontroles un uzraudzības sektors apkopojot svarīgākās
problēmas, kas radušās apmeklētājiem, ir nonācis pie sekojošiem
secinājumiem:

Par ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvokļiem
     2005.gadā (neskaitot decembri) Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra
redzeslokā ir nonākušas ziņas par ģimeņu ar bērniem izlikšanu gan no pašvaldībai
piederošām mājām, gan no saimnieku mājām un privatizētiem dzīvokļiem Rīgā.
Proti: 2005.gadā tiesā ir ierosinātas civillietas par 165 ģimeņu izlikšanu no
dzīvokļiem vai ir pieņemti tiesas spriedumi par izlikšanu. Kopējais bērnu skaits šajās
ģimenēs – 280 bērnu. Attiecīgi - no pašvaldībai piederošām mājām 47 ģimenes, no
saimnieku mājām (privatizētiem dzīvokļiem) – 118 ģimenes.
      Izlikto ģimeņu skaits Rīgas rajonos (priekšpilsētās) iedalās sekojoši – Latgales
priekšpilsēta – 41, Zemgales priekšpilsēta – 40, Centra rajons – 25, Kurzemes rajons
– 27, Vidzemes priekšpilsēta – 20, Ziemeļu rajons – 12.
    Izvērtējot šis ziņas, ir konstatēti sekojoši ģimeņu izlikšanas no dzīvokļiem
iemesli: īres parāds, dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās, izlikšana no
patvaļīgi aizņemtajiem dzīvokļiem, ģimenes locekļu izlikšana.
     Salīdzinot ar 2004.gadu, ievērojami ir palielinājies ģimeņu skaits kas ir izliktas
sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanos. Tas liecina par to, ka
namīpašnieki, pārslēdzot beztermiņa īres līgumus, kas tika noslēgti ar Namu
pārvaldēm pirms namīpašumu denacionalizācijas, pieprasa īrniekiem parakstīt
terminētus īres līgumus, kurus pēc tam nepagarina un tādā veidā atbrīvojas no
īrniekiem.
     Gadījumus, kad ģimenes patvaļīgi aizņem dzīvojamās telpas, var izskaidrot ar
to, ka vairāku gadu garumā ģimenes, kuras ir reģistrētas pašvaldības palīdzības
saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, nevar saņemt šo palīdzību, tāpēc ir
spiestas pašas „risināt” savas problēmas, nelikumīgi aizņemot dzīvojamās telpas.
Patvaļīga dzīvojamās telpas aizņemšana pastāv arī tāpēc, ka spēkā esošie likumi, kas
reglamentē dzīvokļa jautājumus, neparedz palīdzības sniegšanu ģimenēm, kuras
neatbilst maznodrošinātas ģimenes statusam, jo ģimeņu ienākumi nedaudz pārsniedz
maznodrošinātas ģimenes ienākumu līmeni.
     Tāpat Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrā saņemti daudzu denacionalizēto
namu īrnieku iesniegumi ar sūdzībām par namīpašniekiem, kuri īrniekiem
nenodrošina pat viselementārākos pamatpakalpojumus, kas ir nesaraujami saistīti ar
dzīvojamās telpas lietošanu (apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju), lai gan pienākumu
nodrošināt šos pamatpakalpojumus namīpašniekiem uzliek likums „Par dzīvojamo
telpu īri”. Bieži ģimenes ar bērniem spiestas dzīvot antisanitāros apstākļos. Daļa
namīpašnieku aizbildinās ar līdzekļu trūkumu mājas remontam, vai vispār nereaģē
uz īrnieku sūdzībām. Bet daļa namīpašnieku apzināti cenšas sagādāt īrniekiem
neciešamus dzīves apstākļus, atslēdzot visas komunikācijas, lai nekaunīgā ceļā
atbrīvotos no sev neizdevīgiem maznodrošinātiem īrniekiem, bez prasības

                                          8
sniegšanas tiesā. Šādu namīpašnieku rīcību nespēj ietekmēt ne vairākkārt uzliktie
nelielie administratīvie sodi, ne Īres valdes lēmumi. Īpaši daudz sūdzību ir par
namīpašnieku Gintu Grosfogeli no viņa īpašumā vai apsaimniekošanā esošo namu
Tērbatas ielā 20, Strēlnieku ielā 13, Cēsu ielā 5 īrniekiem.
      Ar mājokli saistītā galvenā problēma ir zemie iedzīvotāju ienākumi un
salīdzinoši augstie maksājumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem.
Maznodrošinātas ģimenes, kas ir gatavas sadarboties ar Sociālo dienestu, saņem
palīdzību parāda apmaksai, taču daudzos gadījumos ģimenes pat nespēj iesniegt
maznodrošinātas ģimenes statusa saņemšanai nepieciešamos dokumentus vai tieši
pretēji - cenšas atrast citu dzīvokli pašu spēkiem, nereti izmantojot nesertificētu
mākleru pakalpojumus un pakļaujot sevi riskam kļūt par bezpajumtniekiem, bez
tiesībām stāties pašvaldības dzīvokļu rindā. Arī ģimenes, kuras nav maznodrošinātas
un kuru ienākumi ir nedaudz lielāki, nespēj sameklēt saviem finansiālajiem
resursiem atbilstošu mājokli, jo Rīgā pastāv augsts pieprasījums pēc lētiem īres
dzīvokļiem un to pietrūkst. Šīm ģimenēm nav iespējams iegādāties dzīvokli īpašumā
un situāciju neatrisinās arī Rīgas domes 20.12.2005. pieņemtie Saistošie noteikumi
Nr. 36 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas
atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”, jo ģimenēm, kuru
ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz Ls 150, nebūs iespējams saņemt
bankas hipotekāro aizdevumu jauna mājokļa iegādei.
     Mūsuprāt esošo situāciju uzlabot un sniegt palīdzību tūkstošiem ģimeņu, kuras
ir pašvaldības uzskaitē, varēs tikai tad:
   - ja mājokļu jomas jautājumi būs valsts politikas sastāvdaļa ar visām no tā
     izrietošajām saistībām (valsts finansējums, valsts programmas, garantiju
     sniegšana un tml.);
   - ja ievērojami palielināsies iedzīvotāju labklājības līmenis;
   - ja intensīvi turpināsies mājokļu būvniecība, rekonstrukcija, renovācija;
   - ja iedzīvotājiem būs iespējams saņemt atvieglotus aizdevumus mājokļu
     iegādei.

  Tūlītējai situācijas uzlabošanai nepieciešams:
    Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 282.pantu izīrētājam ir tiesības
     izlikt īrniekus, ja viņi vairāk kā trīs mēnešus nemaksā īres maksu un maksu
     par pamatpakalpojumiem. Savukārt, 363.pants nosaka, ka, ja pamatojoties uz
     šā likuma 282.pantu ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās
     telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, tiesas sprieduma izpilde
     tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu
     dzīvojamo telpu, ja ar īrnieku kopā dzīvo nepilngadīgi bērni un ģimene ir
     maznodrošināta. Lai nepieļautu maznodrošinātu ģimeņu ar bērniem izlikšanu
     no dzīvokļiem, uzskatām, ka ir nepieciešams likumā „Par dzīvojamo telpu īri”
     un Civilprocesa likumā paredzēt, ka tiesas sprieduma izpilde ir atliekama jau
     izskatot lietu par izlikšanu, nevis atsevišķā tiesas sēdē pēc personas
     pieteikuma.
                                         9
    Papildus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un Rīgas
     domes 2005.gada 12.jūlija saistošajos noteikumos Nr. 6 „Personu, kurām
     nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un
     palīdzības sniegšanas kārtība” paredzētajām iedzīvotāju kategorijām, kurām
     pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, būtu jānosaka, ka
     izņēmuma kārtā ārkārtēju apstākļu dēļ palīdzība ir sniedzama
     maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm. Saistošajos noteikumos jānosaka
     arī kārtība, kādā jāveic ģimenē izveidojušās situācijas noskaidrošana pirms
     jautājuma izskatīšanas par dzīvojamās telpas ierādīšanu.


Par nepieciešamajiem grozījumiem likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā” un Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija saistošajos noteikumos Nr. 6
„Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā,
reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”.

       Pēdējo gadu laikā Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra redzes lokā
nonākušas ziņas par ģimenēm, kuras ar nepilngadīgiem bērniem mitinās dzīvošanai
nepiemērotos apstākļos, t.i., dārza būdiņās, mežā uzceltās teltīs, vagoniņos. Šajā
sakarā uzskatījām par nepieciešamu vērsties pie Rīgas domes priekšsēdētāja un
Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāja ar sekojošiem
priekšlikumiem likumdošanas pilnveidošanai:
       Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13. panta 1.daļa
nosaka gadījumus, kad personai (ģimenei) ir neatliekami sniedzama palīdzība,
izīrējot tai dzīvojamo telpu. Šī palīdzība ir sniedzama, ja stihiskas nelaimes vai
avārijas rezultātā personas īrētā dzīvojamā telpa gājusi bojā vai sagruvusi.
        Uzskatījām, ka minēto pantu ir nepieciešams papildināt, atsevišķā tā daļā
nosakot, ka izņēmuma kārtā, ārkārtēju apstākļu dēļ pašvaldība neatliekami
sniedz palīdzību maznodrošinātai daudzbērnu (trīs vai vairāk bērni) ģimenei, kura
palikusi bez pajumtes. Savukārt, Rīgas domes 2005. gada 12. jūlija Saistošos
noteikumos Nr. 6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu
risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” attiecīgi jānosaka, ka
izņēmuma kārtā ārkārtēju apstākļu dēļ maznodrošinātai daudzbērnu ģimenei ir
sniedzama palīdzība. Saistošos noteikumos jānosaka arī kārtība, kādā jāveic ģimenē
izveidojušās situācijas noskaidrošana pirms jautājuma izskatīšanas par dzīvojamās
telpas ierādīšanu.
       Pēc mūsu ieskata, šādos gadījumos, pirms jautājuma izskatīšanas RD
Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijā, ir nepieciešams papildus atbildīgo dienestu -
Dzīvokļu pārvaldes, Sociālā dienesta, Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra, Rīgas
bāriņtiesas un citu institūciju pārstāvjiem pēc nepieciešamības, noskaidrot un
izvērtēt konkrētās maznodrošinātās daudzbērnu ģimenes izveidojušos situāciju. Pēc

                                        10
pilnīgas apstākļu noskaidrošanas dienestu pārstāvjiem jāsniedz atzinums - vai
ģimenei ir nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā izņēmuma kārtā.
     Lēmumu par dzīvojamās telpas ieradīšanu maznodrošinātai daudzbērnu
ģimenei pieņemtu Rīgas dome, vadoties no ANO Konvencijas par bērna tiesībām,
Bērnu tiesību aizsardzības likuma, tiesību normām, kas regulē palīdzības sniegšanu
dzīvokļa jautājumu risināšanā un pamatojoties uz atbildīgu dienestu atzinumu.
      Pamatojoties uz ANO Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta 3. daļu, kas
nosaka, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu palīdzību
vecākiem, kas audzina bērnus un, ja nepieciešams, sniedz materiālo palīdzību it
sevišķi attiecībā uz nodrošināšanu ar uzturu, apģērbu un mājokli, Bērnu tiesību
aizsardzības likuma 10.panta 1.un 2. daļu, 12.panta 3.daļu, 26.panta 3.daļu, lūdzām
izskatīt jautājumu par grozījumu izstrādāšanu likumā „Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā”, kā arī RD 2005.gada 12.jūlija Saistošajos noteikumos Nr. 6
„Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas
un palīdzības sniegšanas kārtība”.

       Par ierosinājumiem Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldei izvērtēt jautājumu
par nepieciešamību un lietderīgumu saglabāt RD 2005.gada 12.jūlija
Saistošajos noteikumos nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa
jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” iekļauto
nosacījumu, saskaņā ar kuru dzīvojamās telpas piedāvā personai tikai tad, ja
dzīvojamās telpas apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu par
izlikšanu.

2005.gada 12.jūlija Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr. 6 „Personu, kurām
nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības
sniegšanas kārtība” 4.3.3. punktā un 4.3.3.1. apakšpunktā ir noteikts, ka dzīvojamās
telpas personai piedāvā       „1.registrā minētājām personām, kurām palīdzība
jānodrošina saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri ” 36.³ panta prasībām, kā
arī personām, kuras atbilst likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ panta pirmajā
daļā minēto personu kategorijai un kuru īrētas dzīvojamās telpas īpašnieks vai
apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu”.
     Saistošo noteikumu 4.3.4.1.apakšpunktā un 4.8.2. punktā arī ir ietverts
nosacījums par to, ka dzīvojamās telpas tiks piedāvātas personai tikai tad, ja īrētās
dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu.
      Uzskatījām, ka minētais nosacījums par izpildu raksta iesniegšanu izpildei ir
pretrunā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri ” 36.³ panta 1.daļu, kas paredz, ka „Ja ,
pamatojoties uz šā likuma 28.² panta pirmo daļu, ir likumīgā spēka stājies tiesas
spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai
no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, tiesas
sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz
brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu”.

                                         11
     Savukārt, ja ar tiesas spriedumu īrnieka izlikšana no dzīvokļa ir atlikta līdz
brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas
īpašniekam vai apsaimniekotājam nav tiesības iesniegt izpildei izpildu rakstu par
īrnieka izlikšanu.
      Bez tam, principiāli nepareizi ir piedāvāt īrniekam dzīvojamās telpas tikai tad,
kad īpašnieks vai apsaimniekotajās ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu par īrnieka
izlikšanu no dzīvokļa, jo saskaņā ar Latvijas Civilprocesa likuma 555.panta 1.daļu,
tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo īrniekam, nosūtot vai izsniedzot
priekšlikumu, par nepieciešamību labprātīgi 10 dienu laikā atbrīvot dzīvojamās
telpas. Tas nozīmē, ka ja īrnieks 10 dienu laikā neatbrīvos dzīvojamās telpas, tiesu
izpildītāja pienākums būs veikt piespiedu īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām.
     Ir apšaubāms tas, ka Dzīvokļu pārvalde šo 10 dienu laikā būtu spējīga nokārtot
visus jautājumus, kas ir saistīti ar dzīvojamās telpas izīrēšanu (citas dzīvojamās
telpas piedāvāšana, īrnieka dzīvojamās telpas apskate un piekrišanas došana,
jautājuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu izskatīšana Dzīvokļu pārvaldes komisijā,
dzīvojamās telpas izīrēšanas tehniska noformēšana un tml.).
      Līdz ar to, pastāv reālas bažas, ka, kamēr tiks risināts jautājums par dzīvojamās
telpas izīrēšanu, ģimenes ar bērniem var palikt bez pajumtes.
       Ņemot vērā teikto, lūdzām Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldi izvērtēt jautājumu
par nepieciešamību un lietderīgumu saglabāt 2005.gada 12.jūlija Rīgas domes
Saistošajos noteikumos Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa
jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” nosacījumu,
saskaņā ar kuru dzīvojamās telpas piedāvā personai tikai tad, ja īrētās dzīvojamās
telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu par izlikšanu
no dzīvokļa.




                                          12
      SAGATAVOTIE PROCESUĀLIE DOKUMENTI UN VĒSTULES 2005.g.

                                                                      2005.g.
Prasības pieteikumi                                                    442
Pieteikumi (sevišķas tiesāšanās kārtībā)                                 8
Pieteikumi (iesniegumi)                                                 48
Apelācijas sūdzības                                                     6
Kasācijas sūdzības                                                      3
Blakussūdzības                                                          3
Sūdzības (par kriminālprocesa ierosināšanu)                              8
Sūdzības (Administratīvajai tiesai)                                     11
Sūdzības (Par iestāžu administratīvo aktu atcelšanu)                     7
KOPĀ                                                                   536




                 PRASĪBAS PIETEIKUMI PĒC KLASIFIKĀCIJAS 2005.g.

                                                                      2005.g.
Par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu,
aizgādības noteikšanu u.c. prasījumiem, kas izriet                      386
no ģimenes tiesiskajām attiecībām
Par aizgādības tiesību atņemšanu (atjaunošanu)                           6
Par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu un
                                                                        10
izlikšanu no tā
Par īres līguma noslēgšanu                                               2
Par zaudējumu piedziņu                                                   3
Par paternitātes noteikšanu                                             18
Par dzīvokļa privatizācijas atzīšanu par spēkā
                                                                         1
neesošu
Personu paskaidrojumi tiesai                                             16
KOPĀ                                                                    442




                                                            Kontroles un uzraudzības sektora
                                                                         vadītāja P. Hohrina




                                                       13
     4. INFORMĀCIJAS UN ANALĪZES SEKTORA DARBA ATSKAITE PAR
                            2005. GADU.


      Materiālu sagatavošana:

1. Sagatavoti un iespiesti RBTAC sienas kalendāri 2006. gadam.
2. Sagatavots un iespiests „Bērnu tiesību aizsardzības likums ” brošūras veidā.
3. Sagatavotas un iespiestas informatīvās kartītes „Uzticības tālrunis”.
4. Sagatavoti un arhivēti foto materiāli - RBTAC darbības atspoguļošanai.
5. Sagatavoti un noformēti 2 informatīvi materiāli avīzei „Rīgas Vēstis”.
6. Sagatavoti un noformēti 12 informatīvi materiāli žurnālam „Mūsu Rajons”.
7. Sagatavoti un noformēti 3 informatīvi raksti žurnālam „Mērķis”.
8. Sagatavotas darbinieku vizītkartes.
9. Cenu aptaujas, „Par rubrikas par bērnu tiesībām, bērnu pienākumiem un bērnu
   tiesību aizsardzības jautājumiem redakcionālo sagatavošanu un izvietošanu
   jauniešu žurnālā”, organizēšana un realizācija.
10.Cenu aptaujas, „Par RBTAC informatīvo materiālu, iespieddarbu un pašreklāmas
   priekšmetu tipogrāfiska sagatavošanu un iespiešanu”, organizēšana un realizācija.
11.Līgumu par RBTAC aktuālo videosižetu sagatavošanu un pārraidīšanu izstrāde
   un saskaņošana, sagatavošana parakstīšanai.
12.RBTAC un UT kontaktinformācijas sagatavošana, maketu saskaņošana un
   izvietošana tālruņu katalogos (Interinfo, Zaļās Lapas, Eniro) un telefonu
   informatīvās uzziņās(117, 118, 119).
13.Atstarotāju ar RBTAC un RD simboliku dizaina izstrāde un maketa saskaņošana,
   projekta „Esi redzams, esi drošs” ietvaros.
14.Sagatavoti diplomi, pateicības un atzinības raksti dažādiem rajonu/ priekšpilsētu
   BTA komisiju organizētiem konkursiem un pasākumiem.
15.Sagatavoti materiāli un noformēts foto stends semināram „Inovācijas bērnu
   pienākumu un tiesību nodrošināšanā Rīgā” (22.04.2005).
16.Sagatavoti materiāli „Starptautiskai bērnu aizsardzības dienai” (31.05.2005).
   Vizuālo uzskates materiālu sagatavošana: izdales materiāli, informatīvais stends
   par RBTAC aktivitātēm, transporants.
17.Sagatavoti materiāli diskusijai ar bērnu tiesību aizstāvēm no Francijas un
   Zviedrijas (01.06.2005).
18.Sagatavoti materiāli diskusijai „Mūsu pienākumi ģimenē un sabiedrībā”
   (07.12.2005).

      Tehniskie darbi:

1. Sagatavots RBTAC „Uzticības tālruņa” reklāmas klips un nodrošināta tā pārraide
   LTV1, LTV7 un TV5 televīzijas kanālos.
2. Saskaņota un nodrošināta videosižetu par RBTAC aktuālām tēmām pārraide
   raidījumā „Город” TV5 televīzijas kanālā.

                                        14
3. Nodrošināts RD tīkla un Interneta pieslēgums Centra, Kurzemes un Ziemeļu
   rajonu BTA komisijām.
4. Nodrošināts telekomunikāciju pieslēgums Centra, Kurzemes un Ziemeļu rajonu
   BTA komisijām.
5. Izveidotas jaunas darba vietas Zemgales priekšpilsētas, Ziemeļu, Centra un
   Kurzemes rajonu BTA komisijās.
6. RD Portāla ( www.riga.lv ) administrēšana sadaļā RBTAC un RBTAC
   pakalpojumi.
7. Regulāri atjaunota un administrēta RBTAC mājas lapa ( www.bernutiesibas.lv ).
   2005. gadā web lapas apmeklējumu skaits – 95020.
8. Izgatavotas darba apliecības RBTAC personālam.
9. Tehniski nodrošināts un sagatavots seminārs „Inovācijas bērnu pienākumu un
   tiesību nodrošināšanā Rīgā” (22.04.2005).
10.Tehniski nodrošināts un sagatavots pasākums veltīts „Starptautiskai bērnu
   aizsardzības dienai” (31.05.2005).
11.Tehniski nodrošināta un sagatavota diskusija „Mūsu pienākumi ģimenē un
   sabiedrībā” (07.12.2005).
12.Tehniski apkopota un sagatavota RBTAC atskaite par 2004. gadu.
13.Tehniski apkopoti un sagatavoti 5 darba plāni (1x 2 mēnešos) 2005.gadam.
14.Regulāri tehniski sagatavoti materiāli RBTAC administrācijai - 178, rajonu/
   priekšpilsētu BTA komisiju galvenajiem speciālistiem - 211.
15.Centra rajona BTA komisijas pārvietošana uz telpām Jāņa ielā 10, komunikāciju
   pieslēguma nodrošinājums: telekomunikāciju tīkls (Lattelekom + RD VoIP), RD
   tīkls, Internet tīkls.
16.Kurzemes rajona BTA komisijas pārvietošana uz telpām Slokas ielā 160.
   Komunikāciju pieslēguma nodrošinājums: telekomunikāciju tīkls (Lattelekom),
   Internet tīkls (Lattelekom Ultra DSL). Vēlāk RD tīkla pieslēgums, izmantojot
   Lattelekom datu pārraides tīklu (VPN).
17.Ziemeļu rajona BTA komisijas lokālā datortīkla pieslēgšana RD tīklam,
   izmantojot Lattelekom datu pārraides tīklu (VPN).


          - RBTAC centrālā aparāta un struktūrvienību nodrošinājums ar
            datortehniku un biroja tehniku:

    Uzstādīti un iedarbināti:
   6 darba stacijas (3 darba stacijas iegādātas īpašumā un vēl 3 saņemtas no RD
    ITC, datortehnikas nomas programmas ietvaros)
   3 kopētāji Canon IR1600 (ar iespēju modificēt par m/f ierīci ar tīkla printera
    funkciju);
   3 Faksa aparāti Canon L240;
   Multifunkcionālā ierīce Panasonic DP-150FP (fakss, kopētājs, printeris);
   3 Skeneri Canon LIDE 60;

                                        15
    Piedalīšanās darba grupās un projektos:

1. Piedalīšanās RD IT&T padomes darbā.
2. Piedalīšanās E-Rīga projektā.
3. Piedalīšanās Rīgas Konsultatīvās padomes darbam ar jaunatni darbā. RBTAC
   priekšlikumu, komentāru un viedokļa aizstāvēšana. RBTAC priekšlikumu
   sagatavošana Rīgas jaunatnes politikas programmai.
4. Piedalīšanas RD Attīstības departamenta darbā ar ES projektiem.
5. Piedalīšanās datu bāzes „Rīgas Bērni” izstrādes darba grupā.
6. Piedalīšanās Valsts Cilvēktiesību biroja organizētā aptaujā Rīgas pilsētas skolās.
   Tehniski apkopoti un izanalizēti tās rezultāti.
7. RBTAC pārstāvēšana starptautiskā konferencē „100 years of child protection”
   (100 gadi bērnu aizsardzībā) Amsterdamā no 28. – 30. novembrim.


    Datu bāzes, interneta risinājumi:

    2005. gads RBTAC IT jomā pakārtots RD kopējam projektam E-Rīga, kura
ietvaros šajā gadā norisinājās vairākas aktivitātes:

 Pamatojoties uz pāriešanu no d/b JUPIS uz jauno versiju (JUPIS-2), sagatavoti
  pieteikumi un RBTAC darbinieku nodrošinājums ar autorizācijas tiesībām d/b
  JUPIS-2.

 Pamatojoties uz RD ITC vēstuli Nr. TC-05-510-nd, RD ITC vadībā, ir izveidota
  darba grupa bērnu un ģimenes datu bāzes „Rīgas Bērni” (turpmāk – d/b) izveidei.
  Informācijas un analīzes sektors pārstāvot RBTAC darba grupā, izstrādāja un
  iesniedza savus priekšlikumus un iespējamos d/b risinājuma variantus, kā arī
  piedalījās darba grupas koordinācijas sanāksmēs. Kā iespējamais datu bāzes
  resursu turētājs tiek izvirzīts RBTAC.

 Sekojot RD IT&T attīstības koncepcijai, informācijas tehnoloģiju un
  telekomunikāciju pārvaldīšanas un administrēšanas funkciju nodošanas RD ITC,
  saskaņota un nodota Interneta pieslēguma abonēšanas no SIA Lattelekom - RD
  ITC pārvaldībā un administrēšanā.




                                                    Informācijas un analīzes sektora
                                                                vadītājs V. Savickis




                                         16
      5. „UZTICĪBAS TĀLRUŅA” SEKTORA DARBA ATSKAITE PAR
                           2005. GADU.

    2005. gadā „Uzticības tālrunis” darbojies ierastā ritmā visu diennakti - kā
darbdienās, tā arī svētkos.
    Diemžēl, būtiski samazinājies saņemto zvanu skaits. Ja 2003. un 2004. gadā tas
bija sasniedzis 20 000, tad atskaites gadā ir reģistrēts tikai 8371 zvans. Faktiski tas ir
nedaudz lielāks, jo pirmajā pusgadā, kad vēl daudz zvanu saņēmām no taksofoniem,
atkārtotie zvani no vienas un tās pašas kabīnes ne vienmēr uz mūsu rēķina tika
pieņemti.

    Krasa zvanu skaita samazināšanās notika sākot ar jūlija mēnesi. Tas bija skolēnu
brīvdienu laiks, tādēļ īsti to sapratām vasaras beigās, kad ievērojām, ka gandrīz nav
zvanu no taksofoniem. Apskatot kabīņu informācijas lapas, atradām izskaidrojumu:
tur vairs nav uzzināms ne mūsu „Uzticības tālruņa” numurs, ne arī izziņu dienesta
1188 numurs, bet tikai krāsainas maksas reklāmas.

    Analizējot saņemtos zvanus, kļūst skaidrs, ka samazinājums galvenokārt ir uz to
zvanu rēķina, kurus saņēmām no taksofona kabīnēm. Tā kā mūsu tālrunim ir numuru
uzrādītājs, tad to varam apgalvot pilnīgi noteikti. Pirmajā pusgadā 58,6% no visiem
saņemtajiem zvaniem bija no taksofoniem, bet otrajā pusgadā - tikai 17,1% ( t. sk.
decembrī tikai 9,4%).. Tālruņa speciālistiem, protams, ir patīkami, ka nav jāklausās
klausulē, kur neviens nerunā vai izskan rupjības un agresija. Tomēr speciālistiem ir
zināms, ka arī šādi zvani ir vajadzīgi. Ja vien klausule netiek nomesta, ja izdodas
sarunu uzsākt, tad reizēm tā ņem pavisam citu virzienu. Tad padarīts ir vērtīgs darbs.
Diemžēl, izmaiņas taksofonu kabīnēs liedz piezvanīt tiem, kuri patiešām ir nonākuši
ārkārtas situācijās. Mūsu pakalpojums – saņemt zvanu uz mūsu rēķina caur
operatoru 116 – joprojām ir spēkā, bet daudzi cilvēki to nezin, jo kabīnēs šīs
informācijas nav.

   Uzsākām sarunas ar LATTELEKOM attiecīgo atbildīgo personu (telefoniski, pēc
tam arī rakstiski) par reklāmas atjaunošanas iespējām. Telefoniski tika solīts mūsu
lūgumu izvērtēt, jo ar līdzīgu lūgumu vērsušās arī citas organizācijas. Mūsu
decembrī izsūtīto vēstuli viņi neesot saņēmuši, bet uz atkārtoti nosūtīto vēstuli
atbildi joprojām gaidām.

    Mūsu tālruņa numuram ir jābūt izvietotam redzamā vietā visu Rīgas skolu
ziņojumu vitrīnās. Oktobrī par to elektroniski tika nosūtīts atgādinājums Rīgas skolu
administrācijām.

    Arī šogad, tāpat kā iepriekš, „Uzticības tālruņa” numurs, kopā ar mūsu Centra
citiem tālruņa numuriem, tiek reklamēts dažādās tālruņu uzziņu grāmatās, žurnālos
„Mūsu Rajons”, „Mans Īpašums”, „Psiholoģijas Pasaule”, Centra izdotajās brošūrās,
bukletos, uzlīmēs, vizītkartēs u.c.
                                           17
   Jau kā tradīcija ir mūsu numura ievietošana dažādu izdevniecību izdotajās
skolēnu dienasgrāmatās.

    Lai panāktu, ka vēl vairāk cilvēku uzzina mūsu „Uzticības Tālruņa” numuru,
lūdzām p/u SIA „Rīgas Satiksme” valdes priekšsēdētājam L.Bemhena kungam rast
iespēju sponsorēšanas kārtībā atjaunot mūsu tālruņa reklāmu uz kāda no Rīgas
tramvajiem, bet š.g. 16. martā saņēmām vēstuli, kurā paziņots, ka 10.02.2006.
„Rīgas Satiksme” valdes lēmums ir negatīvs: neatbalstīt Rīgas BTAC lūgumu par
finansiālo atbalstu. Noraidījuma iemesli nav norādīti. Nosūtījām vēstuli p/u SIA
„Rīgas Satiksme” padomes priekšsēdētājam I.Rākinam ar atkārtotu lūgumu rast
iespēju šai organizācijai atteikties no eksponēšanas maksas par mūsu „Uzticības
Tālruņa” reklāmu. Atbildi gaidām.

      Saņemto zvanu saturs kļuvis nopietnāks, komplicētāks. No fiksēto un mobilo
tālruņu zvanu kopskaita pirmajā pusgadā saņemts 54,8% šo zvanu, bet otrajā –
45,2%. Muļķošanās zvanu ir pavisam maz. Uzticības tālrunī saņemto zvanu
problemātika ir plaša. Tālrunis zvanītājiem kalpo gan kā informācijas sniedzējs par
radušos problēmu risināšanas iespējām, gan dod iespēju informēt mūs par
iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Arvien vairāk cilvēku izprot bērnu tiesību
nodrošināšanas nepieciešamību un savu pienākumu tajā un tādēļ informē mūs, ja
kādam bērnam klājas slikti arī tad, ja tas neskar viņus pašus vai viņu radiniekus.

    Pieaugušie zvanītāji vairāk vēlas iegūt informāciju par sociālo problēmu
risināšanas iespējām, par alimentu piedzīšanas iespējām vai paternitātes noteikšanas
kārtību, bet ne reti ir zvani par vardarbību, par konfliktiem ar bērniem, par bērnu
konfliktiem skolās ar vienaudžiem vai pedagogiem.

   Arī bērni, zvanot uz „Uzticības tālruni”, vēlas saņemt dažādu informāciju par
problēmu risināšanas iespējām vai arī sniegt informāciju, ja pašam vai kādam
draugam klājas slikti. Bērnus visvairāk nodarbina attiecības ar vienaudžiem ( gan
pozitīvas, gan arī negatīvas). Daudz konfliktu ir ģimenēs ar vecākiem un skolās ar
skolotājiem.

   Raizes rada visur esošā dažāda veida vardarbība: ģimenē, skolā, uz ielas, kura,
protams, ir valstī esošās sociālās situācijas sekas. Visvairāk sāp vecāku vardarbība
pret saviem vistuvākajiem – pret saviem bērniem.

   Tāpat kā iepriekš, arī 2005. gadā papildus tiešajam zvanu uzklausīšanas un
reģistrācijas darbam Tālrunī, sektora darbinieki veikuši arī citus darbus:

- pēc administrācijas vīzas strādāts ar 56 iesniegumiem un citiem dokumentiem;

- pēc pieņemtajiem zvaniem „Uzticības tālruņa” speciālisti iesnieguši 73
  ziņojumus gadījumos, kad zvanītājs pats nenāks uz Centru ar iesniegumu. Dažos
                                        18
   gadījumos uzreiz pēc saņemtā zvana ir sagatavota vēstule attiecīgajām
   organizācijām ( policijai, bāriņtiesai Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, Valsts
   cilvēktiesību birojam u.t.l.). Dažkārt tālrunī saņemtā informācija ir nepilnīga vai
   neprecīza, tādēļ jāstrādā, lai, izmantojot pieejamās datu bāzes, noskaidrotu
   patieso situāciju. Dažkārt radušās problēmas mēģinām novērst, iesaistot skolu
   klašu audzinātājus, sociālos pedagogus un psihologus;

- nolasītas lekcijas un veiktas pārrunas 40 dažādās auditorijās;

- kopā ar citiem Centra speciālistiem vai citu institūciju pārstāvjiem veiktas
  pārbaudes;

- sniegtas klātienes konsultācijas klientiem mūsu centrā;

- turpinām piedalīties atjaunotajā LR TM Reliģisko lietu pārvaldes Jauno reliģisko
  organizāciju, kultu un sektu pētīšanas konsultatīvās padomes darbā;

- iespēju robežās turpinām uzkrāt informāciju par sabiedriskajām organizācijām,
  kuras darbojas ar bērniem;

- piedalāmies starpinstitucionālās apspriedēs, kad izveidojušās sevišķi sarežģītas
  bērnu dzīves apstākļu situācijas;

- esam piedalījušies tiesu sēdēs, kas saistītas ar vardarbību pret bērniem un
  snieguši liecības policijai par saņemto informāciju vardarbības gadījumos;

- UT darbinieki iespēju robežās (un pēc nepieciešamības) piedalījās Centra
  organizētajos pasākumos.


    Atskaites pielikumā grafiks (skatīt nākamo lapu): četru gadu salīdzinošs zvanu
skaits pa mēnešiem ( 2002.- 2005.g.)




                                         19
Grafiks 1. Četru gadu zvanu skaits pa mēnešiem(2002.-2005.g.)


                                                                             Saņemtie zvani

 3000

                                                             2 400
 2500                                                                          2 300
                                                                       2 244
                                                       2 114
                                       1 897 2 000                   1 965                                                                              1 919
 2000                                                                                  1 805
                                                                                                                                                                         1 755
                                      1 712          1 701                                  1 700       1 688                         1 669               1 642
          1 570          1 587                                                     1 589                                 1 535                1 600           1 600          1 500
                                                                                                                     1 518                                                                   1 365
 1500         1 400
                              1 500
                                                                                                         1 318               1 400      1 512                                        1 405
                                                                                                             1 300                                                                              1 300
                                                                                                                                                                           1 401
                1 172                          1 126                                            1 077
                                 964
 1000                 1 101                                                      851
                                                                 740
        682
                                                                                                                                                  539
                                                                                                                                                                   440             389               372
  500                                                                                                           338            363



    0




                                                                                                                        s
                                                                                       js
                                                       s




                                                                                                                                                                      is
                                                                                                   lijs
        is


                        is


                                       ts




                                                                                                                                                                                      is
                                                                       js




                                                                                                                                      is


                                                                                                                                                        ris
                                                                                                                      st
                                                    i




                                                                                    ni
                                                 rīl




                                                                                                                                                                    br
        ār


                    ār




                                                                      ai




                                                                                                                                                                                    br
                                                                                                                                br
                                  ar




                                                                                                 jū




                                                                                                                                                     b
                                                                                                                 gu
                                                                                  jū
                                               ap


                                                                     m




                                                                                                                                                                   m
                  ru
     nv




                                                                                                                                                                                   m
                                                                                                                              em
                                 m




                                                                                                                                                  to
                                                                                                                au




                                                                                                                                                                ve


                                                                                                                                                                                 ce
                 b




                                                                                                                                               ok
   ja




                                                                                                                            pt
              fe




                                                                                                                                                              no


                                                                                                                                                                            de
                                                                                                                          se
                                                       2002.gads                 2003.gads                 2004.gads                 2005.gads




                                                                                                                  Uzticības tālruņa sektora vadītāja
                                                                                                                                             I.Biezā




                                                                                           20
           6. ATSKAITE PAR RBTAK „LIELĀS SERDES” DARBU
                             2005. GADĀ
        „Lielā serde„ ir skolu jauniešu kustības „Bērns palīdz bērnam, bērns
aizsargā bērnu„ Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības komisija, kuru veido pēc
brīvprātības principa visu Rīgas rajonu / priekšpilsētu aktīvākie skolu Bērnu tiesību
aizsardzības komisiju dalībnieki, kas labi orientējas bērnu tiesību aizsardzības jomā,
kā arī sociālajos un politiskajos jautājumos.
       2005 .gadā darbā ar Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības komisijas „Lielā Serde”
dalībniekiem, vadījāmies pēc Vispārējās cilvēku tiesību deklarācijas, kas pieņemta
ANO Ģenerālajā Asamblejā. Minētais dokuments ir visu tautu un nāciju sasniegumu
kopējais standarts, lai katrs cilvēks un katra sabiedrības institūcija, patstāvīgi censtos
ar apmācību un izglītošanu veicināt šo tiesību un brīvības respektēšanu. Ģenerālā
Asambleja ir pasludinājusi tiesības uz sociālo drošību un labklājībai atbilstošu dzīves
līmeni, tiesības uz darbu un izglītību, kā arī tiesības uz atpūtu un brīvo laiku,
piedalīšanos sabiedrības kultūras dzīvē. Minētais dokuments uzsver arī pienākumus
pret sabiedrību , kas noteikti ar likumu, kuru mērķis ir nodrošināt citu cilvēku tiesību
un brīvības pienācīgu atdzīšanu un cienīšanu.
       Īstenojot „Lielās serdes„ darbību ievērojām Bērnu tiesību Konvenciju, kura
norāda, ka visās pasaules valstīs ir bērni, kas dzīvo sevišķi grūtos apstākļos, un, ka
šādiem bērniem nepieciešama īpaša uzmanība un palīdzība.
       Latvijas republikā Bērnu tiesību konvencija ir stājusies spēkā 1992. gada 14.
aprīlī. Vadoties no tā, jebkurā jautājumā, kas skar bērnu, pirmām kārtām jāievēro
bērna intereses. Normatīvo nostādņu starptautiskais akts nosaka arī bērna tiesības uz
domas, apziņas, reliģijas un biedrošanās brīvību un tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi. Nav
noslēpums, ka Latvijā un Rīgā ir bērni, kuriem nav pilnvērtīgi dzīves apstākļi, tāpēc
„Lielās serdes„ darba joma ir rūpes par saviem vienaudžiem, kā arī sabiedrības
atbilstošu vērtību veidošanu, nostiprināšanu un juridisko zināšanu apmācīšanu.
         2002. gada maijā Ņujorkā notika ANO Ģenerālās Asamblejas speciālā
sesija par bērnu aizsardzības jautājumiem. Tās mērķis bija izvērtēt paveikto bērnu
tiesību nodrošināšanā, kā arī pieņemt rīcības plānu minētajā jomā līdz 2015. gadam
Tāpat kā daudzos citos dokumentos arī šinī sesijā vēlreiz tika akcentēts darbs ar
bērnu izglītošanu un viņu labklājības nodrošināšanu.
         Arī „Lielās serdes„ darbs savas kompetences ietvaros bija virzīts uz bērnu
tiesību aizsardzību, uz informēšanu par konstatētajiem pārkāpumiem pret
nepilngadīgajiem bērniem, kā arī regulāri tika uzklausīts Bērnu tiesību aizsardzības
komisiju dalībnieku un citu nepilngadīgo viedokļi, ņemtas vērā viņu intereses
organizējot dažādas aktivitātes.
        Ievērojot notiekošās pārmaiņas ikdienas dzīvē „Lielā serde„ secināja, ka
arvien vairāk sabiedrībā, uz ielas, skolās sastopami nepilngadīgie bērni ar novirzēm
uzvedībā vai citām problēmām. Tāpēc savā darbā lika uzsvaru uz izglītošanas darbu
un Bērnu tiesību aizsardzības likuma izskaidrošanu.
       2005. gads „Lielai serdei„ bija īpašs gads ar to, ka šajā gadā daudzi aktīvisti
absolvēja skolas un uzsāka studijas vai darba gaitas. Līdz ar to gandrīz pilnīgi
nomainījās dalībnieku sastāvs. Taču mērķis paliek tas pats – palīdzēt bērniem!
                                           21
Prieks, ka arī šie jaunieši, tāpat kā iepriekšējie, ir bagāti ar radošām idejām un
vēlēšanos palīdzēt citiem. Ievēlētais „Lielās serdes„ priekšsēdētājs Raitis Streičs ir
ar lielu pieredzi bērnu tiesību jautājumos, jo vairākus gadus strādā savas skolas un
Vidzemes priekšpilsētas Bērnu tiesību aizsardzības komisijās.
       Pirmajā tikšanās reizē RBTAC direktors J.Gulbis iepazīstināja jaunos
dalībniekus ar kustības „Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā bērnu„ vēsturi un
iepriekšējo pieredzi RBTAC un „Lielās serdes„ darbā.
       Atskaites gadā „ Lielā serde „ turpināja 2004. gadā uzsākto sadarbību ar bērnu
namu audzēkņiem , uzsverot brīvā laika pavadīšanas prasmju apgūšanu , lai
mazinātu nepilngadīgo bērnu likumpārkāpumus. 2005.gada 25.februārī BJC
„Altonā„ notika „Lielās serdes„ aktīvistu rīkotais pasākums „Bez stils„. Šajā
vakarā, ģērbušies interesantos tērpos, piedalījās arī bērnu namu „Ilga„ un „Vita„
pārstāvji. Kopā ar saviem audzēkņiem visās vakara aktivitātēs piedalījās arī bērnu
nama „Ilga„ direktore L.Grīnberga. „Lielās serdes„ dalībnieki ļoti vēlējās turpināt
arī uzsāktos draudzības kontaktus ar Talsu rajona „Strazdes„ bērnu namu, bet
līdzekļu trūkuma dēļ no šīs ieceres pagaidām bija jāatsakās.
       2005.gada 21. - 24.februārī „Lielās serdes„ dalībnieki piedalījās jauniešu
pieredzes izbraukuma seminārā Gdaņskā. Viņiem tika sniegta plaša kultūras,
vēsturisko vietu un faktu izzināšanas programma. Jaunieši iepazinās ar Gdaņskas
jauniešu rehabilitācijas centru. Ceļojuma laikā ar dalībniekiem tika veiktas
individuālas pārrunas medicīnas, psiholoģijas, saskarsmes, ētikas un morāles
jautājumos, ar domu, lai rosinātu pasākuma dalībniekus minētos jautājumus izskatīt
savu skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijās un klasēs.
        Sakarā ar to, ka izlaiduma klašu skolēniem kavējās precīza informācija par
Valsts centralizētajiem eksāmeniem, skolu bērnu tiesību aizsardzības komisijas
lūdza palīdzību minētā jautājuma aktualizēšanā. 2005. gada 16. februārī „Lielās
serdes„ pārstāvji tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti A.Irbi, lai
precizētu valsts centralizēto eksāmenu norisi. Iegūto informāciju sniedza pārējiem
skolu interesentiem.
        2005. gada 22 .martā „Lielās serdes„ aktīvisti piedalījās RBTAC rīkotajā
Lieldienām veltītajā pasākumā Rīgas skolu maznodrošināto ģimeņu bērniem,
korekcijas klašu skolēniem un skolēniem ar speciālām vajadzībām, kurš notika
Latvijas Brīvdabas Etnogrāfiskajā muzejā.
        2005. gada maijā „ Lielās serdes „ aktīvisti un bērnu nama „ Ilga „
pārstāvji atkal tikās mācību gada noslēguma pasākumā „Esi sveicināta, vasara !”
Visi centās meklēt jaunas idejas pasākumu organizēšanā un dāvaniņu sarūpēšanā
draugam.
        Ievērojot ANO Konvencijas principus un proklamētos ideālus - mieru,
brīvību, solidaritāti, „Lielā serde„ aktīvi iesaistījās Starptautiskās bērnu aizsardzības
dienas pasākuma organizēšanā Kongresa namā, kurā piedalījās Rīgas skolu,
internātskolu un interešu centru dažādu minoritāšu bērni. „Lielās serdes„ pārstāvji
šajā pasākumā veiksmīgi vadīja vairākas radošas darbnīcas: papīra plastikas,
origami locīšana; floristikas; mūzikas; rotaļu; zīmēšanas. Rīgas Bērnu tehniskās
jaunrades nams „Annas 2„ piedalījās pasākumā ar tehnikas pulciņa atklājumiem -
                                           22
balss intonācijas izmaiņas. Pasākumu atbalstīja bērnu nama „Imanta” popgrupa
„7.līnija„,     BJC „Altona„ vokālais ansamblis „Mārītes„, kā arī skolas „Rīdze„
pašdarbnieki. Bērniem bija iespējas darboties arī Cilvēktiesību biroja organizētajā
darbnīcā „Bērnu tiesības un pienākumi”. Bērnu pienākumu un drošības jautājumus
pasākumā turpināja risināt runcis Rūdis un bebrs Bruno, kā arī Rīgas pils. Galvenās
policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Nepilngadīgo prevencijas nodaļas
28.nodaļas inspektori un kinologi.
      RBTAC, „Lielā serde„ un             Rīgas rajonu /priekšpilsētu Bērnu tiesību
aizsardzības komisijas, atbalstot Rīgas Domes akciju „Es plānoju Rīgu”, organizēja
aptauju skolās, kurās bērni izteica savus priekšlikumus Rīgas plānošanā par izglītību,
mācību procesu, drošību, sociālajiem jautājumiem, kultūras un sporta jautājumiem.
Izteiktie priekšlikumi tika apkopoti un pārrunāti ar rajonu /priekšpilsētu komisiju
vadītājiem. Ņemot vērā aptaujā izteiktos skolu priekšlikumus, „Lielā serde„
sadarbībā ar pašvaldības un valsts institūcijām piedalījās profesionālās orientācijas
nedēļas organizēšanā 2005. gada 25. - 29.aprīlim ar sekojošu darba kārtību.
     - „ Psiholoģiskā vide un izglītošanās iespējas. „Par cilvēka iekšējo pasauli var
         runāt dažādās valodās. Katram mums ir savi jūtīguma sliekšņi, personības
         virzības spējas un emocionālā stāvokļa veidi. Noslogotība, eksāmenu laiks,
         jauna vides maiņa var radīt stresu, nesaskaņas vai liekas raizes. Kā ar to visu
         tikt galā? Par to un daudz ko citu bija iespējas pārrunāt ar speciālistiem –
         psihologiem.
     - „Izglītība un likumdošana .” Izglītības sfēra paplašinās dažādos virzienos. Ir
         valsts, fizisko un juridisko personu mācību iestādes. Kādu mācīšanās veidu
         vai iestādi izvēlēties? Varbūt tevi interesē darba dzīve? Kā risināt minētos
         jautājumus, zinot un respektējot likumu? Par to varēja uzzināt konsultējoties
         ar juristiem.
     - „Vienu soli tuvāk institūcijām un informācijai”. Profesijas izvēle visos
         laikos ir bijusi aktuāla. Šī aktualitāte pakāpeniski pieaug un izvirza jaunas
         prasības. Tāpēc katrs informācijas iegūšanas veids ir svarīgs un pasaka
         priekšā kaut ko jaunu. Par piemērotu profesijas izvēli varēja runāt un saņemt
         informāciju no Profesionālās karjeras izvēles Valsts aģentūras speciālistiem.
         Par darba jautājumiem uzklausīja Nodarbinātības Valsts aģentūras Rīgas
         filiāles speciālisti. Savukārt par mācību kredītu un citu attaisnoto izdevumu
         atmaksu bija iespēja konsultētie ar Valsts ieņēmumu dienesta Komunikāciju
         nodaļas speciālistiem.
     - „Grāmatas – Tavas personības virzībai”. Domājot, ka laba, tēmai piemērota
         grāmata ir jebkuras mācību prasmes pamats, piedāvājām individuālu darbu
         ar izstādes grāmatām.
     - „Daži sākumpunkti studentu dzīvē”. Kādas ir tipiskās studentu kļūdas?
         Kādas priekšrocības ir būt studentam? Vai studējot pietiks laika personīgajai
         dzīvei? Uz šiem jautājumiem atbildēja augstskolu studenti. Sadarbībā ar
         RBTAC darbiniekiem, rajonu/ priekšpilsētu, skolu Bērnu tiesību
         aizsardzības komisijām un sociāliem pedagogiem „Lielās serdes” dalībnieki


                                          23
        piedalās projektā, kura mērķis ir izzināt un apkopot savas skolas Bērnu
        tiesību aizsardzības komisijas vēsturi.

      2005.gadā uzsākts darbs pie materiālu vākšanas biļetenam, kurā tiktu
atspoguļoti bērnu tiesību jautājumi skolā, sadzīvē, sociālajā un ekonomiskajā sfērā.
Tā būs lieliska iespēja skolu bērnu tiesību aizsardzības komisijām sadarboties un
dalīties pieredzē.
      Atskaites gadā tika izstrādāts jauns „Lielās serdes„ logo un „Lielās serdes„
buklets.
       2005. gada 7.decembrī „Lielās serdes„ pārstāvji sadarbībā ar RBTAC
organizēja diskusiju „ Mūsu pienākumi ģimenē un sabiedrībā„, kuras mērķis bija
uzklausīt bērnu viedokli jautājumos par valsts, pašvaldības, sabiedrības, vecāku,
skolas, bērnu un uzņēmēju pienākumiem attiecībā pret ģimeni un sabiedrību. To var
uzskatīt par īpašu pasākumu skolu vēsturē, jo pirmo reizi atjaunotās Latvijas laikā
skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisiju dalībnieki paši gatavojās un diskutēja ne
tikai par savām tiesībām, bet arī par pienākumiem plašā auditorijā, iesaistot arī bērnu
vecākus (video materiālos intervijās ar vecākiem ) un sabiedrību. Par diskusiju tēmas
pētniecisko darbu un sasniegtajiem rezultātiem, dalībnieki ziemas skolēnu
brīvdienās saņēma balvu – izglītojošu ekskursiju uz Igauniju. RBTAC direktors
J.Gulbis dāvināja iespēju jauniešiem diskusijā pausto apliecināt ar praktisko darbību
ceļojuma laikā. Direktora uzticēšanos apstiprināja arī „Impro Ceļojumi„ gida
teiktais, ka ar tik zināt, redzēt gribošiem un korektiem jauniešiem, viņš ekskursijā
tiekas pirmo reizi . . . Divu dienu ceļojumā pasākuma dalībnieki bija izkārtojušies
divos autobusos , viņi iepazinās ar piejūras pilsētu Pērnavu, Igaunijas galvaspilsētu
Tallinu, kur skolēni apskatīja vecpilsētu, Lejas pilsētu, Ņevska katedrāli Tompeja
kalnā, Rātslaukumu , Katrīnas gaņģi u.c.
       Rīgas skolu BTAK aktīvisti paplašināja savu zināšanu diapazonu par Tallinas
Vēsturisko vecpilsētu un moderno rajonu celtniecību un attīstību kopējā arhitektūras
skatījumā. Ekskursijas gaitā papildus bija iespēja redzēt Tallinu kopskatījumā no TV
torņa. Bērni varēja izbaudīt Igaunijas Niagāra - Jagalas un Keilas ( vieta, kur tika
uzņemti skati filmai „Vella kalpi„) ziemas ūdenskritumu burvību. Šis moments
veicināja skolēniem izprast dabas izmaiņu elastību , kā arī diskutēt brauciena laikā
par vides aizsardzības nozīmi un katra cilvēka pienākumu saudzīgi izturēties pret
apkārtējo vidi arī pie mums - Latvijā. Izglītojošās ekskursijas laikā RBTAC
darbinieki, kuri piedalījās ekskursijā, bija domājuši par kultūras, sadarbības un
saskarsmes veicināšanas programmām, par atmiņas vingrināšanas, novērošanas un
valodas uzdevumiem, kas viss kopā izteica dažādu minoritāšu integrēšanos un
personisko pieprasījumu nodrošināšanu ceļojuma laikā. Daudzpusīga pieeja
ekskursijas organizēšanā bija uzsvars uz to, ka daudz ko dzīvē un sabiedrībā mēs
varam mainīt paši ar savu darbību, uzvedību un pateikto vārdu, tas jāapzinās
pašiem un jāmāca citiem. Reizē tā bija panākumu ķīla turpmākajam darbam.
       Gada nogalē „Lielās serdes„ pārstāvji piedalījās RBTAC organizētajā
Labdarības akcijā, sveicot Sarkandaugavas bibliotēkas mazos apmeklētājus, kuri
pārsvarā ir no trūcīgām ģimenēm.
                                          24
       2005. gadā RBTAK „Lielā serde„ informāciju par savām aktivitātēm sniedza
RBTAC mājas lapā ( www.bernutiesibas.lv), žurnālos „Mūsu Rajons„, „Mans
Īpašums„, „Mērķis„ un avīzei „Rīgas Vēstis„. Komisijas pārstāvji aktīvi piedalījās
radio un TV pārraidēs par bērnu tiesību aizsardzības īstenošanu Rīgā.
       Atskaites gadā tika organizēti dažādi bērnu un jauniešu izglītojošie lekciju
cikli: psiholoģijā, tiesībās u.c. ar sekojošu tematiku: „Mācies patikt sev”,
„Pārdzīvojumu pieredzes izpratne”, „Paļāvība uz sevi un sevis sakārtošana”, „Zini
savas tiesības un pienākumus”, „Studēšanas un kreditēšanas noteikumi” u.c.
       Sakarā ar to , ka jaunieši, kas jau beiguši mācīties skolās un darbojušies Bērnu
tiesību aizsardzības komisijās, joprojām vēlas darboties bērnu tiesību aizsardzības
jomā, tiek organizēta jauniešu iniciatīvu grupa, kam viņi devuši nosaukumu „Visi
kopā„. Šie jaunieši veidos vairākas darba grupas, kuras darbosies dažādu aktuālu
bērnu tiesību aizsardzības problēmu apzināšanā , izpētē un risināšanā.
       Bērnu tiesību aizsardzībā „Lielās serdes„ dalībniekiem nākas saskarties ar
negatīvām un pozitīvām pārmaiņām . Pie pozitīvām pārmaiņām var minēt Latvijas
likumdošanas pilnveidošanu , pamatojoties uz ANO Konvenciju par bērnu tiesībām .
Ir izdarīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, likumā „Par pašvaldībām„ ,kā
arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Gan pieaugušajiem, gan bērniem atliek
rūpēties, lai šīs izmaiņas un tiesību normas attiecībā pret bērniem tiktu īstenotas
ikdienas dzīvē .
        Savas kompetences ietvaros ietvaros „Lielās serdes„ dalībnieki turpmāk :
        veidos sadarbību ar Latvijas un ES valstu valstiskām un nevalstiskām
           organizācijām, kas darbojas bērnu pamattiesību aizsardzības
           nodrošināšanā.
        pilnveidos darbu ar bērniem , kuriem ir sociālās uzvedības un
           vērtīborientācijas problēmas. Orientēs viņus uz sabiedrībā atzīto vērtību
           sistēmas apgūšanu , savu pozitīvo spēju izzināšanu un izkopšanu.
        izstrādās izglītojošo un informējošo materiālu sagatavošanu un
           publicēšanu.




                                                        RBTAC galvenās speciālistes
                                                             L. Treija un A. Plauča




                                          25
          7. ATSKAITE PAR RĪGAS RAJONU/PRIEKŠPILSĒTU BĒRNU TIESĪBU
                AIZSARDZĪBAS KOMISIJU VEIKTO DARBU 2005. GADĀ.
                                   Latgale   Kurzeme    Vidzeme      Zemgale    Ziemeļi   Centrs     Kopā
Iedzīvotāju skaits                 220 112   151 100    172 359      105 500    82 855    25 924   757 850
Skolēnu skaits                      19 142    12 830     19 748       11 848    10 163    10 327    84 058
Skolu skaits                          32        21         31           21        20        20       145
Pirmskolas bērnu iestādes             41        31         34           18        19         7       150
Arodskolas                             5         -          8            -         -         -        13
Koledžas                               3         -          5            -         -         1         9
Medicīnas skolas                       -         -          2            1         -         -         3
Valsts BBAC                            1         -          1            1         -         -         3
Bērnu – nami patversmes                -         2          3            1         1         -         7
Internātpamatskolas                    5         -          3            3         2         2        15
(speciālās internātskolas)
BTA skolu komisijas                  20         11           14         13         10      12        80
Bērnu skaits vasaras darba          279        371          170        215        166      28       1 229
un atpūtas nometnēs

                            Darbs ar iedzīvotājiem, iesniegumiem un sūdzībām
                                   Latgale   Kurzeme    Vidzeme      Zemgale    Ziemeļi   Centrs    Kopā
2005.g. saņemti un kopā              283       116          166        172         93       57       887
izskatīti iesniegumi                                        887 + 226 + 133 = 1 246
Uzklausītas nereģistrētas
sūdzības, kuras tika atrisinātas     53        57           16         253         5        42       426
sadarbībā ar citām institūcijām
nekavējoši.
Iesniegumi izskatīti BTA             169       116          14         172        42        46       559
komisijas sēdēs
Pārbaudītas ģimenes dzīves           136       89           34         57         51        38       405
vietā
- t. sk. pēc iesnieguma              116       86           31         40         41        22       336
- pēc dienestu informācijas          20         3            3         17         10        16       69

Lielākais iesniegumu skaits par:
iedzīvotāju izlikšanu no             46        27           20         67         13        26       199
dzīvokļa.
- tai sk. namīpašnieki izliek        22         -           15         37          6        26       106

Lūgums uzrakstīt prasības            115       41           77         61         39        14       347
pieteikumu tiesai
Sūdzības par vecākiem, kuri          36         8           12          7         15        6        84
nepilda vecāku pienākumus,
lieto alkoholu, narkotikas
Bērns, psiholoģiskās, fiziskās,      14         5            9          4         12        9        53
seksuālās vardarbības upuris
Bērns nemācās                         -         3            2          5          1        2        13

Lūgums palīdzēt bārenim               7         2            1          -          -        -        10

Sūdzības par policijas patvaļu        -         2            1          1          -        -         4
                                                       26
Dažādu dokumentu                   18           -          -            -          2    1          21
pieprasījums, noformēšana
(dzimšanas apliecība, miršanas
apliecība u. c.)
Lūgums sniegt materiālo            17           -          -            -          -    -          17
palīdzību
Sūdzības par Sociālo dienestu      -            1          1            1          1    -          4
Sūdzības par Bāriņtiesu            2            1          1            -          -    -          4

                               AR BĒRNU TIESĪBU AIZSARDZĪBU
                           SAISTĪTO ORGANIZĀCIJU VEIKTAIS DARBS

                                              Rīgas Bāriņtiesa
Nelabvēlīgās ģimenes:                                                                  2005.gads
Nelabvēlīgo ģimeņu skaits                                                                1 379
Bērnu skaits nelabvēlīgajās ģimenēs                                                      2 018
Apsekotās nelabvēlīgās ģimenes                                                           1 395

      Bērna aprūpes tiesību vecākiem atņemšana un atjaunošana:
Personu skaits, kam ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības                   261
Personu skaits, kam ar bāriņtiesas lēmumu atjaunotas bērna aprūpes tiesības                  95
Bērnu skaits, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības                                       293
Bērnu skaits, kuru vecākiem atjaunotas aprūpes tiesības                                     111

       Aizgādības tiesību atņemšana vecākiem un atjaunošana ar tiesas spriedumu:
Personu skaits, par kurām bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu               158
rajona (pilsētas) tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vai atjaunošanu
Personu skaits, kam ar rajona (pilsētas) tiesas spriedumu atņemtas aizgādības               202
tiesības
Bērnu skaits, kuru vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības                210
Personu skaits, kam ar rajona (pilsētas) tiesas spriedumu atjaunotas aizgādības              3
tiesības
Bērnu skaits, kuru vecākiem ar tiesas spriedumu atjaunotas aizgādības tiesības               5

      Pārskats par adopcijas lietām un audžuģimenēm:
Ar bāriņtiesas lēmumu par adoptētājiem atzītās personas                                     47
Bērnu skaits, par kuriem bāriņtiesas ir pieņēmušas lēmumu par to, ka adopcija ir            84
bērna interesēs

Aizbildnībā esošie bērni                                                                1 551
Aizbildņi                                                                               1 386

Audžuģimeņu skaits uz 01.01.2006.                                                            9
- no tām – audžuģimeņu skaits, kurās ir ievietoti bērni                                      6
Bērnu skaits audžuģimenēs uz 01.01.2006.                                                    37

      Aizgādnībā esošas personas un aizgādņi:
Aizgādībā esošās personas uz 01.01.2006.                                                    566
Aizgādņi uz 01.01.2006.                                                                     687
Personas, kas ar bāriņtiesas lēmumu atbrīvotas no aizgādņu pienākumu pildīšanas              47
                                                      27
      Bērni, kuri ievietoti ārpusģimenes aprūpes iestādēs:
Bērni, kas ievietoti bērnu sociālās aprūpes iestādēs                                         185
tai skaitā:
- ievietoti bērnu bāreņu aprūpes centros                                                      62
- ievietoti specializētajās bērnu sociālās aprūpes iestādēs                                    5
- ievietoti pašvaldību bērnu namos - patversmēs                                               81
- ievietoti internātskolās                                                                     7
- bērni, kas ievietoti citur                                                                  30


                        RD Izglītības, jaunatnes un sporta departaments
                               Latgale    Kurzeme     Vidzeme       Zemgale    Ziemeļi    Centrs     Kopā
Noskaidroti nepilngadīgie,       30         33           38            5          5        21        132
kuri nemācās

      Iekārtoti:
                               Latgale    Kurzeme     Vidzeme       Zemgale    Ziemeļi    Centrs     Kopā
korekcijas klasēs                36          2           55            3         80         2        178
patversmēs                        -          -            4            2          -         -          6
internātpamatskolās               -          4            -            7          6         -         17
speciālajās                       -          5            1            2          2        11         21
internātpamatskolās
citās mācību iestādēs            12           5             -          -          -          -        17

Pārbaudītas: t. sk. ģimenes, kurās:
vecāki nepilda savus            74           15            44         163        12          5        313
pienākumus
pēc medicīnisko iestāžu         25            -             -          2          -          -        27
lūguma
cieš no vardarbības              4            7             3          4          4          -         22
Gatavoti materiāli tiesai        -           31            12          -          1          -         44
izskatot konfliktsituācijas      9           54            23         111         -          -        197


       Darbs ar sociālajiem pedagogiem:
organizētas sanāksmes,            7         5              10         11          8          8        49
apmācības
individuālas konsultācijas      211        31              250        33         300        37        862
konsultācijas ar jaunajiem      116         3               8          8          10        23        168
sociālajiem pedagogiem
pārbaudes skolēnu ģimenēs        48        14              14          -          -         23        99
kopā ar sociālajiem
pedagogiem.
sociālo pedagogu darba        2 x gadā  2 x gadā         2 x gadā   2 x gadā   2 x gadā   2 x gadā   2xgadā
analīze, atskaites
kopējais sociālo pedagogu        38        23              30         23         19         20        153
skaits
kopējais psihologu skaits        40        20              34         21         17         20        152

                                                    28
kopējais klases audzinātāju         870         580          854        548       481        450        3 783
skaits
mājas apmācība                      157         241          145        258       150         41        992



                                       RD Labklājības departaments

Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bāreņiem un bez vecāku             781 bērni
gādības palikušajiem bērniem
Marsa gatvē                                                                                 118 bērni
Dardedzē                                                                                     36 bērni
Dienas aprūpes centrā                                                                        60 bērni
Specializētos rehabilitācijas pakalpojumus dzīves vietā bērniem ar invaliditāti             116 bērni
saņēma
Bērni invalīdi un viņu ģimenes locekļi saņēma                                           5 160 konsultācijas


Ģimeņu skaits                                                                                 1 818
Kopējais ģimeņu locekļu skaits                                                                5 852
Pilngadīgo ģimenes locekļu skaits                                                             2 799
Bērnu skaits                                                                                  3 053
Ģimeņu skaits, kurās ir bērns ar invaliditāti                                                  209

Nosūtījums uz pakalpojumu:
Ģimenes terapija (nosūtīto ģimeņu skaits)                                                       22
Individuālā terapija (nosūtīto personu skaits)                                                  65
Konsultācijām -                                                                                144
 - S/O krīzes centrs „Skalbes”                                                                  39
 - Nodibinājums „Dardedze”                                                                      18
 - Jurista pakalpojumi                                                                         111
Sociālā rehabilitācija dzīvesvietā                                                             118
Īslaicīga sociālā aprūpe, rehabilitācija institūcijā -                                         139
 - Nodibinājums „Dardedze”                                                                      44
 - Talsu sieviešu un bērnu krīzes centrs                                                        15
 - BSAC „Rīga” jaunajām māmiņām                                                                  8
 - Bērnu un ģimenes atbalsta centrs „Allaži”                                                    28
 - Bērnu aprūpes centru                                                                         12
 - Atkarības ārstēšana                                                                          27
Patversme                                                                                       38
Pakalpojumi bērnam ar invaliditāti:                                                             84
 - S/O Sociālās pediatrijas centra attīstības fonds „Saules mirdzums”                           17
 - Medicīnas rehabilitācijas centrs „Valeo”                                                     20
 - „Portridža” mācībsistēmas asociācija                                                         10
 - Sociālais rehabilitācijas centrs „Mēs esam līdzās”                                           15
 - Biedrība „Ģimenes atbalsta centrs”                                                           19
Dienas aprūpes centrs bērniem -                                                                103
 - Rīgas pilsētas misijas DC „Neatskaties”                                                       5
 - DC „Torņkalns”                                                                               14
 - Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem „Roku rokā”                                                3
                                                          29
Bērnu aprūpes jautājumu risināšana, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmuma
Ievietoti Krīzes centrā „Marsa gatve”                                                            39
Bērni, kuri ievietoti citā sociālās aprūpes iestādē, no tiem:                                   219
 - atdoti ģimenē                                                                                 83
 - ievietoti alternatīvā ģimenē                                                                  37
 - pašreiz atrodas sociālās aprūpes iestādē                                                      53
 - turpina uzturēties sociālās aprūpes iestādē ilgāk par 6 mēnešiem                              46


                      IM Valsts policija RP GPP Kārtības policijas pārvalde

Bērnu profilaktiskajā uzskaitē – 408 nepilngadīgie likumpārkāpēji
Analizējot Rīgas nepilngadīgo lietu speciālistu sniegtās ziņas par bērnu drošību skolās un to
tuvumā, noskaidrots, ka kopumā teritoriālo policijas nodaļu IS Elektriskajos notikumu
žurnālos 2005. gadā reģistrēti 374 notikumi.
No tiem:
 - izvarošana                                                                                           1
 - zādzības, mantas pazušana                                                                          135
 - miesas bojājumu nodarīšana, konflikti                                                               70
 - draudu nodarīt miesas bojājumus                                                                      1
 - mantas tīša bojāšana                                                                                36
 - huligāniskas darbības                                                                               23
        no tām:
         viltus paziņojumi par skolā ievietotu spridzekli                                            16
         draudi skolas personālam                                                                     1
         laupīšanas                                                                                  46
         narkotiku reibums, pārdozēšana                                                               4
         alkohola intoksikācija                                                                       9
         bezvēsts pazušana (klaiņošana)                                                              19
                                                                                                       1
         dokumentu viltošana
                                                                                                       1
         krāpšana
                                                                                                       2
         naudas izspiešana                                                                            2
 - nogādāšana slimnīcā
                                                                                                       2
 - līķa atrašana u.c.
Ierosinātas krimināllietas                                                                            129
Uzsākts kriminālprocess                                                                               102
Atteikts ierosināt krimināllietu                                                                      135
Administratīvie protokoli                                                                             643
no tiem:
 - sīkais huligānisms                                                                                   7
 - alkohola reibumā                                                                                    21
 - par RD saistošo noteikumu Nr.45 neievērošanu                                                       243
 - par smēķēšanu                                                                                      275
 - bērnu vecāki saukti pie administratīvās atbildības                                                  97
Preventīvie pasākumi                                                                                  132
no tiem:
 - vispārizglītojošajās mācību iestādēs                                                               92
 - pirmsskolas izglītības iestādēs                                                                    14
                                                       30
- bērnu un jaunatnes centros                                                                          4
- RD Krīzes centrā ielu bērniem                                                                       1
- bērnu namos                                                                                         2
- Rīgas rajonu vasaras izglītojošo un darba nometņu bērniem                                          12
- lielveikalos                                                                                        3
- Kongresu namā                                                                                       1
- Vērmaņdārzā                                                                                         1
- Jaunās paaudzes kristīgās draudzes svētdienas skolā                                                 1
- klubā „Salamandra”                                                                                  1
Nolasītas lekcijas                                                                                  554


                                         RD Administratīvā komisija
                                Latgale      Kurzeme    Vidzeme       Zemgale   Ziemeļi    Centrs     Kopā
Izskatīti administratīvie        1 110         266        457           300       178       358       2 669
protokoli
Administratīvi sodīti             970          266           437        295      165        288       2 421
Administratīvās komisijas          40           22            26         21       24         40        173
sēdes


                            Rīgas pašvaldības policijas rajonu/ priekšpilsētu
                                  Administratīvās uzraudzības nodaļa
                                Latgale      Kurzeme        Vidzeme   Zemgale    Ziemeļi   Centrs     Kopā
Uzskaitē nelabvēlīgās            64.8          1.9            30.0      46.6      23.0      7.0       173.3
ģimenes (vidējais)
- bērnu skaits (vidējais)        145.3         4.8           40.9       94.1      46.0      16.3      347.4

Tiek veikts profilaktiskais darbs ar nepilngadīgajiem
SLI uzskaitē atrodas            107.2        86.9            21.8       23.2       9.8      7.4       256.3
nepilngadīgie (vidējais):
 - par skolas neapmeklēšanu      61.7        84.8            12.5       16.9       7.2      6.3       189.3
 - par klaiņošanu un              10.9         0.0            5.0        4.8       2.2      0.0       22.9
ubagošanu
 - alkoholisko dzērienu           23.5         0.0            2.7        1.4       0.5      0.5       28.6
lietošanu
 - par citu apreibinošu vielu     6.1          0.0            1.5        0.0       0.0      0.0           7.6
lietošanu
 - par sīko huligānismu           5.0          2.1            0.0        0.0       0.0      0.6           7.7
Aizturētie nepilngadīgie          19           16             2          5          8        89           139
par:
 - klaiņošanu                      7            3             1          0          8        37           56
- ubagošanu                        0            0             0          0          0        2             2
 - alkoholisko dzērienu            7            8             0          0          0        13           28
lietošanu
 - narkotisko un apreibinošo       0            0             0          0          0        0             0
vielu lietošanu
                                                       31
- sabiedrisko ēku bojāšanu        0              1          0            0           0       0            1
- sīko huligānismu                2              0          0            0           0       3            5
 - citiem administratīviem        3              3          1            5           0       33          45
pakāpumiem
 - sabiedriski bīstamu            0              0          0            0           0       1            1
darbību veikšanu
Aizturētie un izņemtie bērni      39           23           3           25           18      101        209
nogādāti:
 - patversmēs, BBAC,              18             8          2           11           6       24          69
internātskolās
 - valsts policijā                0              3          0            2           0       11          16
- vecākiem/ aizbildnim            14             6          0            3           2       42          67
- slimnīcās                       5              2          0            9           1       3           20
- Rīgas GPP NPC                   0              1          1            0           4       17          23
- citur                           2              0          0            0           4       3            9
Darbs skolās, organizētās       120            33           3           51           2       190        399
tikšanās un tml. pasākumi
Iesniegumi par n/g              279            71           92          159          93      41         735
izdarītajiem pārkāpumiem
Iesniegumi par n/g tiesību       90             8           42           6           87      15         248
neievērošanu
2005. gadā sastādīti 1 208 administratīvie protokoli


                          RD Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde
                     Ikgadējā atskaite par bērnu tiesību nodrošināšanu uz 16.01.2006.gadu.

Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā reģistrētas                                         12 166 ģimenes
t.sk. –
 - pirmkārtas grupā                                                                          7 379 ģimenes
 - vispārējā grupā                                                                           2 718 ģimenes
 - dzīvojamo telpu saņemšanai sociālās dzīvojamās mājās                                      2 069 ģimenes
Maznodrošinātas personas, kuras izliktas no īrētās dzīvojamās telpas pamatojoties uz tiesas   393 ģimenes
spriedumu 1. reģistrā
Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības 3. reģistrā                                340
Laika posmā no 01.01.2005. – 01.01.2006. - ir izīrēti                                         776 dzīvokļi
                                                                                                (istabas)

 - ģimenes, kuras zaudējušas tiesības uz dzīvojamo telpu pamatojoties uz tiesas spriedumu          152 (378
izīrētas dzīvojamās telpas                                                                          cilvēki)

 - no pašvaldības dzīvojamām mājām                                                                17 ģimenes
                                                                                                  (45 cilvēki)

 - no denacionalizētajām dzīvojamām mājām                                                        135 ģimenes
                                                                                                 (333 cilvēki)

 - daudzbērnu ģimenēm uzlaboti dzīves apstākļi                                                    29 ģimenēm

                                                       32
- daudzbērnu ģimenēm izīrētas dzīvojamās telpas                                                  24 ģimenēm

- ierādītas daudzbērnu ģimenēm citas telpas, kuras izliktas pamatojoties uz tiesas spriedumu      5 ģimenes

Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes sniegtie priekšlikumi jau tika iestrādāti Rīgas domes
12.07.2005. sasitošajos noteikumos Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā,
reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”, kuru 4.3.2.punkā noteikts, ka katra reģistra ietvaros vispirms
piedāvā dzīvojamās telpas politiski represētajām personām un daudzbērnu ģimenēm.
Dzīvojamās telpas ārpus kārtas tiek piedāvātas tām uzskaitē reģistrētām personām, kuru īrētās dzīvojamās telpas
īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai arī sprieduma izpilde ir atlikta līdz
pašvaldība ierādīs citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.




                                                      33
         8. RBTAC – RĪGAS RAJONU (PRIEKŠPILSĒTU) BTAK PASĀKUMU
                              CIKLOGRAMMA.

             Rajons      Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena
         (priekšpilsēta)
1.        Centra rajons                                       

                                                                               2 x mēn.           
                                                                2 x mēn.                              
2.          Kurzemes                                                                          
             rajons
                                                                                                  
                                                                                                     
3.           Latgales                                                                     
           priekšpilsēta
                                                                                                 
                                                                                                      
4.          Vidzemes                                                                      
           priekšpilsēta
                                                                                                   
                                                               1 x mēn.                             

5.        Ziemeļu rajons                                                                  

                                                                                                  
                                                                                                     
6.          Zemgales                                                                      
           priekšpilsēta                                                                      .
                                                                                                  
                                                                                 1 x mēn             




     - RD BTA komisijas sēde.
     - RBTAC darbinieku sanāksme
      - klientu pieņemšana
     - darbs ar skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijām.
      - darbs ar Rīgas rajonu (priekšpilsētu) Bērnu tiesību aizsardzības komisiju.
      - administratīvās komisijas.
      - darbs ar sociālajiem pedagogiem, skolu direktoriem.
      - darbs ar klientu iesniegumiem; dokumentācijas analītisko materiālu kārtošana;
     rakstu rakstīšana avīzēm, gatavošanās uzstāšanās semināros; konsultācijas; pastāvīga
     likumdošanas studēšana; darba plānu, atskaišu gatavošana; dažādu projektu
     rakstīšana; darba kārtības izveide dažādiem pasākumiem; regulāra kvalifikācijas
     celšana; darba pašanalīzes veikšana; telpu uzkopšana.

     - Jebkurā brīvajā brīdī, kad ir transports notiek ģimeņu pārbaude dzīves vietā.

                                                      34
9.1. LATGALES PRIEKŠPILSĒTAS BTA KOMISIJAS DARBS 2005. GADĀ.


    Īss priekšpilsētas raksturojums:

     Rīgas Latgales priekšpilsēta ir lielākais rajons gan pēc platības, gan pēc
iedzīvotāju skaita.
     Rajona platība ( no Dārziņiem līdz Ulbrokai) ir 28% no visas Rīgas teritorijas
(50km2).
     Iedzīvotāju skaits rajonā – 220112, bērnu skaits 35218
     Priekšpilsētā ,diemžēl, ir augsts noziedzības līmenis. Liels skaits narkotisko
vielu lietotāju un izplatītāju. “Maskavas forštate” ir “slavena” kā graustu rajons ar
dzīvokļiem, kuri neatbilst sadzīves normām. Rajonā ir vislielākais iedzīvotāju skaits
pilsētā, kuri atbilst trūcīgas ģimenes statusam.
     Gan iedzīvotāju, gan skolēnu skaits šogad salīdzinot ar pagājušo 2004.gadu ir
mazliet samazinājies.
     Priekšpilsētā ir nozīmīgs skaits sabiedrisko, nevalstisko organizāciju, kristīgo
misiju, kuras nodarbojas ar problēmbērniem:
         1. Diakonijas centrs ielu bērniem ( Līksnas iela 17)
         2. “Čiekuri “(Aglonas ielā 35)
         3. Nevalstiskā organizācija “Baltais zvirbulis”(Jēkabpils iela 19a)
         4. “Kopā ar mums”(Krāslavas iela)
         5. “Cerība bērniem”(Dzirnavu iela 19)
         6. “Rūpju bērns”(Rēzeknes iela 20)
         7. Rīgas kristīgā patversme bērniem(Lāčplēša 85)
         8. Kristīgais izglītībasbērnu - jaunatnes centrs ”Matejs” (Matīsa iela 80b)
         9. “Zilais krusts” (Maskavas 336)
         10.Psiholoģiskās un sociālās palīdzības kabinets pusaudžiem un jauniešiem
            (Makavas 285 k.6)
         11.Rīgas narkomānijas        profilakses centra psiholoģiskās un sociālās
            palīdzības kabinets pusaudžiem un jauniešiem (Maskavas 285 k.6), kur
            tiek sniegtas konsultācijas, psiholoģiskais atbalsts pusaudžiem un viņu
            vecākiem.
        12. Bērnu un jauniešu atpūtas centrs “Smaile”(Maskavas 279 k.7)

    BTA komisijas darbs 2005.gadā:
      Latgales priekšpilsētas Bērnu tiesību aizsardzības komisija(BTAK) savā
darbībā vadās pēc RBTAC nolikuma, stingri ievēro Latvijas Republikas likumus,
Rīgas domes lēmumus, rīkojumus.
      Tās sastāvā ir visu institūciju, iestāžu pārstāvji, kuri savā darbā saskaras ar
bērniem un ir tiesīga iejaukties jebkurā darbībā vai bezdarbībā, kad ir pārkāptas
bērnu tiesības.

                                         35
      Viens no komisijas darba pamatprincipiem ir darbs komandā, savstarpēja
informācijas apmaiņa, iejūtība ,atsaucība risinot jautājumus saistībā ar bērnu tiesību
aizsardzību. Šos principus akcentējam arī savas komisijas sēdēs. Jautājumu
steidzošam risinājumam praktizējam ārkārtas komisijas sēžu sasaukšanu. Tikušas
sasauktas ārkārtas sēdes, kurās izskatīti jautājumi saistīti ar dzīvokļu problēmām.
Kā piemēru var minēt dzīvokļa jautājumu risināšanu daudzbērnu Pelkmaņu ģimenei.
Ārkārtas komisijas sēdē esam izskatījuši jautājumu par nekavējošu bērnu izņemšanu
no Poikānes ģimenes.
       Komisijas locekļi regulāri tiek iepazīstināti ar izmaiņām un aktuālākajiem
jautājumiem bērnu tiesību aizsardzības likumdošanas jomā tiek izsniegti dažāda
veida informatīvie un metodiskie materiāli .
       Papildus komisijas sēžu dienas kārtībā iekļautajiem jautājumiem notiek
regulāra informācijas apmaiņa par bērnu klaiņošanas faktiem, bērnu ievietošanu
valsts audzināšanas iestādēs, likumpārkāpumiem, vecāku psiholoģisko vardarbību
ģimenē, par darbu ar vecākiem, kuriem ir atkarība no alkohola. Kopēji tiek meklēti
ceļi un līdzekļi , kā atrisināt samilzušās problēmas.
       Uz komisiju sēdēm aicinām vecākus, kuriem ir problēmas ģimenē( strīdi,
šķiršanās, vardarbība, dzīvokļu jautājumi, sūdzības par valsts pārvaldes vai
pašvaldību iestāžu attieksmi ).
       Sēdēs regulāri piedalās arī skolu sociālie pedagogi, ar kuriem pārsvarā tiek
pārrunāti un meklēti risinājumi problēmām, kas skar bērnu vardarbības izpausmju
izskaušanu skolās, par to, kā uzlabot BTA komisiju darbu .Sociālajiem pedagogiem
sniedzam metodiska rakstura            palīdzību, ieteikumus, izsniedzam attiecīgu
informatīva rakstura materiālu.
Savā darbā praktizējam izbraukuma komisiju sēdes skolās,              nevalstiskajās
organizācijās. Kā piemēru var minēt notikušās izbraukuma sēdes NVO “NOA”,
“Cerība bērniem”, dienas centrā bērniem “Smaile” u.c.
       Gandrīz visi priekšpilsētas Bērnu tiesību aizsardzības komisijas locekļi ir ar
lielu darba pieredzi, strādā nemainīgi jau kopš komisijas nodibināšanas un pilda
savus pienākumus gan pamatdarbā, gan komisijā – godprātīgi, nerēķinoties ar savu
brīvo laiku.
       Diemžēl, šogad komisijas sastāvs mainījies. Sakarā ar darba maiņu ir
aizgājuši ilggadīgie komisijas locekļi V.Gluščenko un Z.Bērziņa.
       Ļoti svarīgs ir pašvaldības atbalsts. Latgales priekšpilsētas izpilddirektors
D.Pavlovs sniedz visu iespējamo palīdzību gan dažādu bērnu projektu realizēšanā,
gan BTA komisijas darbā, nepieciešamības gadījumā piedalās komisijas sēdēs. Savu
atbalstu sniedz arī Latgales priekšpilsētas kultūras projektu vadītāja A.Briede.
Notiek sadarbība ar skolu sociālajiem pedagogiem un skolu BTA komisijām.




                                         36
Darbs ar iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām:
       2005.gadā saņemti un izskatīti 283 iesniegumi, tai skaitā no Bāriņtiesas
saņemtie 42 tiesas spriedumi, prasības pieteikumi par ģimeņu izlikšanu no
dzīvokļiem.
       Lietas par ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem tiek risinātas kopā ar Sociālā
dienesta ANGB un galveno speciālisti I.Riherti.
       Pēc saņemtās informācijas, ģimenes tiek apsekotas, noskaidroti dzīves
apstākļi, sniegta iespējamā palīdzība, slēgti līgumi, piešķirti pabalsti, noformēti
nepieciešamie dokumenti.
       Strādājot ar ģimenēm noskaidrots, ka ir gadījumi, kad vecāki nav deklarējuši
bērnu dzīvesvietu. Pārbaudot iesniegtās sūdzības, konstatēti gadījumi, kad sūdzībās
izklāstītie fakti neatbilda patiesībai. Tā 2 ģimenēs nebija nepilngadīgu bērnu,
vairākas ģimenes neatbilda trūcīgas ģimenes statusam,dažas ģimenes neatradās
norādītajā adresē- bija izbraukušas no Latvijas vai faktiski atradās pie saviem
radiem.
       Lielāko skaitu izlikto ģimeņu sastāda ģimenes, kuras dzīvo namīpašnieku
mājās.
           - Tiesā iesniegtas prasības-22
           - SIA “Ķengaraga nami” –10
           - SIA “Avotu nami”-3
           - “Lastadija”-1
           - SIA “Rumbulas nami”-2
           - SIA Pļavnieku nami”1
           - SIA “Ekocentrs” –1
           - SIA “Eiromāja”-1
           - Mateja baptistu draudze -1
           - Namīpašnieki nepagarina īres līgumu –5
           - Izliek no dzīvokļa parāda dēļ – 37
           - Lielākā parāda summa- 1671 Ls. Mazākā – 130 Ls.

       Ģimenēm tika sniegtas juridiska rakstura konsultācijas, nosūtītas atbalsta
vēstules par tiesas sprieduma lēmuma atlikšanu u.c.
Liels skaits izlikto ģimeņu dzīvojušas “Maskavas forštatē” (Daugavpils iela,
Ģertrūdes iela, Avotu iela, Matīsa iela). 10 ģimenes izliktas no namīpašuma, kurš
atrodas Aglonas 35.Lielākā problēma ir tā, ka praktiski neviens no namīpašniekiem
nav ieinteresēts risināt dzīvokļa jautājumus ģimenēm ar bērniem. Tieši pretēji –
ģimenēm tiek radīti apstākļi, kuros palikšana dzīvokļos kļūst problemātiska: atslēgta
elektrība, ūdens, siltums.
Šajos gadījumos vēršamies pie policijas, administratīvās komisijas, lai novērstu tāda
veida vardarbību pret ģimenēm ar bērniem.

2005.gadā izskatītas sūdzības, iesniegumi -249 :
- par vecākiem, kuri nerūpējas par saviem bērniem-15
- par ģimenēm, kurās notiek skandāli un alkohola lietošana-11
                                         37
- par vardarbību prêt bērniem -14
- par vecāku strīdiem par bērna dzīvesvietu -2
- par vecākiem, kuri bērnus nelaiž uz skolu -2
- par bērnudāru darbu-3
 -par dzīvokļa piešķiršanu –5
-par skolām –2
- lūgumi noformēt prasības pieteikumus tiesai par uzturlīdzekļu piedziņu-115
- citi pieteikumu prasības noformēšanu tiesai -18
- lūgumi lai paātrinātu dzīvokļa piešķiršanu -6

 informācija :
-no uzticības tālruņa –19
-no sociālajiem pedagogiem –7
Citi      -     7
       Iedzīvotāju pieņemšanas dienās bieži nākas risināt jautājumus nekavējoši.
Šajā jautājumā ļoti atsaucīgi ir Latgales priekšpilsētas sociālā dienesta darbinieki. Ir
panākts, ka arī visi pārējie dienesti pēc pieprasījuma tūlīt sniedz nepieciešamo
informāciju un kopīgi risina jautājumu.

Darbs ar skolēnu Bērnu tiesību aizsardzības komisijas aktīvu, komisijām skolās
un skolu sociālajiem pedagogiem:

       Skolēnu BTAK darbam skolās un priekšpilsētas aktīva apmācībai pievēršam
īpašu uzmanību. Sociālo pedagogu semināros, apmācībās regulāri tiek apspriesti
jautājumi par komisiju darba aktivizēšanu, pilnveidošanu.
       2005.g. skolēnu BTA aktīvā darbojas vidēji 30 jauniešu. Sanāksmes notika
katru nedēļu: 2x mēnesī aktīva sēdes, 2x aktīva apmācības. Kā arī nodarbības ar
jaunajiem komisijas locekļiem.
       BTAK aktīvisti organizē skolās anketēšanas, aptaujas, testus, māca BTA
likumus, bērnu pienākumus un tiesības.
       Vienlaicīgi jaunieši mācās paši. Notiek lekcijas, tikšanās pēc pašu jauniešu
ieteikuma par viņus interesējošiem jautājumiem:
          - par saskarsmes psiholoģiju – psihoterapeite K. Bulatova
          - administratīvās komisijas darbs – V. Gorbunova
          - administratīvie sodi, pārkāpumi – pašvaldības policijas inspektors Z.
             Bērziņa
          - bāriņtiesas darbs – V. Gluščenko
          - RD Vienas pieturas aģentūra – A. Freivalde
          - Skolu medmāsu pienākumi – ārste I. Kondratjuka
          - Tikšanās ar pašvaldības Izpilddirekcijas direktoru – D. Pavlovu
          - Tikšanās ar Ipilddirekcijas kultūras projektu vadītāju – A. Briedi
          - Sociālā dienesta vadītāja – E. Avotiņa
          - Par sociālās palīdzības sniegšanu trūcīgām ģimenēm, sociālā palīdzība
             bāreņiem – I. Riherte (kopā ar sociāliem pedagogiem)
                                           38
         - Skolēnu BTA komisijas aktīvisti skolā organizēja konkursus: „Mans
           skolotājs”, „Hallo jaunie talanti”, „Pazīsti savu rajonu”.
         - Piedalījās diskusijā „Mūsu pienākumi ģimenē un sabiedrībā”
         - Piedalījās konkursā „Bērniem piemērota skola”
         - Priekšpilsētas diskusijā „Kā tu jūties skolā, mājās, sabiedrībā”

       Aktīvi piedalāmies Latgales priekšpilsētas kultūras pasākumos, apmeklējam
gleznu un keramikas mākslas darbu izstādi.
       Kopā ar Izpilddirekcijas kultūras projektu vadītāju A. Briedi piedalījāmies
jauniešu darba nometņu organizēšanā un skolēnu vasaras darba nometņu
nokomplektēšanā sniedzām informāciju skolās par darba iespējām vasarā u.c.
       Lielu uzmanību skolēnu BTAK tika veltīta jauno aktīvistu apmācībai. Viņiem
jāzina pašiem gan tiesības, gan arī pienākumi, bet visvairāk – kā palīdzēt grūtībās
nonākušajiem bērniem skolās, uz ielas, kā cīnīties un novērst vardarbības izpausmes
skolās, kā atrisināt konfliktus starp skolēniem un skolotājiem.
       Ļoti daudz palīdz jau pieredzējušie aktīvisti, kuri BTAK darbojušies 4-5
gadus. Dažs no viņiem jau beidzis vidusskolu un mācās augstākajās mācību iestādēs,
bet mūsu BTAK nav pametuši, apmeklē un māca jaunos kā organizēt darbu skolās,
kā strādāt ar bērnu apmācību, kā atrisināt dažādus jautājumus BTA jomā.
       BTAK aktīvisti ilgstoši strādājot un vadot BTAK gūst lielu pieredzi kolektīva
vadīšanā saskarsmē ar auditoriju – pieredzi pasākumu vadīšanā skolās, rajonā un
priekšpilsētā – (Zane Gaisiņa, Ieva Duntava, Inese Zilgalve).
       Zīmīgi, ka beiguši vidusskolu šie jaunieši turpina mācīties par sociāliem
pedagogiem, juristiem, sociāliem darbiniekiem ar nodomiem atgriezties darbā BTA
jomā.
       Joprojām aktīvi BTAK strādā 25., 86., 88., 93., 51., 62., 90., 15.vidusskolās
un Pļavnieku ģimnāzijā.
       Uzskatu, ka visperspektīvākais darbs ir darbs ar skolēnu BTAK aktīvu,
komisiju darbu skolās. Šo jauniešu vēlēšanās palīdzēt bērniem, kuri nonākuši
grūtībās, kuri skolās nav saprasti – „baltie zvirbuļi”’, bērniem kuriem ir smagas
problēmas ģimenēs u.c. ir svētīgs darbs. Ciešā kontaktā ar sociālajiem pedagogiem
aktīvisti var palīdzēt un palīdz bērniem, kuriem tas ir nepieciešams.



SECINĀJUMI
      Uzskatu, ka Latgales priekšpilsētas Bērnu tiesību aizsardzības komisijas
galvenie uzdevumi 2005.gadā ir veikti:
    komisija regulāri veic bērnu tiesību aizsardzības stāvokļa analīzi priekšpilsētā;
    pastāvīgi sniedz priekšlikumus Rīgas Bērnu tiesību aizsardzīas
      komisijai,dažādām iestādēm un institūcijām;
    regulāri iepazīstas ar dažādu sabiedrisko un nevalstisko organizāciju,
      pašvaldību un mācību iestāžu darbību bērnu tiesību aizsardzības jomā, izvērtē
      to efektivitāti;
                                         39
    izskata iedzīvotāju sūdzības, iesniegumus, pieņem attiecīgus lēmumus;
    nepieciešamības gadījumos pieprasa informāciju no dažādām institūcijām
     bērnu tiesību jautājumos;
    sniedz informāciju masu saziņas līdzekļiem bērnu tiesību aizsardzības
     jautājumos;pastāvīgi iepazīstas ar jaunākajiem normatīvajiem aktiem bērnu
     tiesību aizsardzības jomā un piemēro tos savā darbā.

      Pozitīvais Latgales priekšpilsētas Bērnu tiesību aizsardzības komisijā ir tas,
      ka visi komisijas locekļi ir ar lielu pieredzi un komisijas sastāvs pamatā ir
      nemainīgs no tās dibināšanas brīža, ir viena komanda un draudzīgs kolektīvs.

       Atrisināta problēma, kad daži komisijas locekļi aizstāvēja savas iestādes,
dienesta pozīcijas strīdīgos jautājumos. Beidzot ir saprasts, ka bērnu interešu
aizstāvībā esam viena komanda un pirmajā vietā ir bērnu intereses.
     Starp komisijas locekļiem notiek regulāra telefoniska informācija.
Nepieciešamības gadījumā jebkurš no komisijas locekļiem nekavējoši dodas pie
ģimenēm vai uz citām vietām, kur tiek apdraudēta bērna veselība vai dzīvība.
       Zināma priekšrocība BTA komisijas darba vadīšanā ir lielā darba pieredze un
ilggadējs darbs Latgales priekšpilsētā, kas ļāvis iepazīt gan iestāžu vadītājus , gan
darbiniekus. Ir izveidojusies ilgstoša sadarbība.
       Iedzīvotāju problēmu ātrākai risināšanai praktizēju tūlītēju telefonisku
informācijas apmaiņu ar attiecīgo iestādi vai arī ierodoties pie iestādes vadītāja vai
speciālista personiski.
       Notiek regulāra sadarbība ar skolu sociālajiem pedagogiem. Ar jaunajiem
sociālajiem pedagogiem organizējam pārrunas, konsultācijas, strādājam individuāli,
lai izskaidrotu bērnu tiesību aizsardzības jautājumus. Sociālajiem pedagogiem tiek
organizēti semināri, apmācības. Gatavojam metodiskos materiālus.Skolu sociālajiem
pedagogiem lielu uzmanību ir pievērsis arī priekšpilsētas sociālā dienesta ANGB.

       Satraukumu rada fakts, ka ir palielinājies to skolēnu skaits, kuriem ir
vērojami uzvedības traucējumi, kas rada konfliktsituācijas gan skolēnu vidū, gan
attiecībās ar pedagogiem.
       Pieaudzis vardarbību skaits skolās un arī ģimenēs. Diemžēl vecāki, bieži vien,
nespēj paši risināt samilzušās problēmas ģimenēs. Problēmas rada arī tas, ka daudzās
priekšpilsētas skolās netiek izmantota psihologu palīdzība.


PRIEKŠLIKUMI

   1. Aktivizēt skolēnu BTA komisiju darbu skolās. Sniegt metodisko palīdzību
      skolām, kurās BTA komisiju darbs nav pietiekoši pilnvērtīgs un efektīvs.
   2. BTA komisiju darbā ar bērniem īpašu uzmanību veltīt psiholoģiskās un
      fiziskās vardarbības novēršanai skolās un ģimenēs.
                                         40
3. Turpināt sadarbību ar Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju visos BTA un
   priekšpilsētas labiekārtošanas jautājumos.
4. Risināt jautājumu par jauniešu brīvā laika pavadīšanas un darba iespējām
   Latgales priekšpilsētā.
5. Aktivizēt BTA komisiju lomu skolas bērnu tiesību un pienākumu
   izskaidrošanā un likuma ieviešanu dzīvē.

6. Izstrādāt programmu un metodiskos materiālus vecāku izglītošanas
   jautājumos bērnu audzināšanā un BTA jomā.
7. Skolu BTA aktīvam apzināt skolas bērnus un ģimenes, kuriem ir problēmas
   audzināšanas un sociālajā jomā un sniegt iespējamo palīdzību kopā ar skolu
   psihologu un sociālo pedagogu.




                                        Latgales priekšpilsētas BTA komisijas
                                                     priekšsēdētāja S.Voitkāne




                                   41
     9.2. KURZEMES RAJONA BTA KOMISIJAS DARBS 2005. GADĀ.

       Lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošanu un attīstīšanu
atbilstoši komisijas galvenajam uzdevumam un darbības mērķim, gada laikā
vairākkārtīgi Bērnu tiesību aizsardzības komisijas (turpmāk BTAK) sēdēs analizēta
situācija rajonā un izskatīti priekšlikumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas
uzlabošanai un pilnveidei.
       Bērnu tiesību aizsardzības darbs ir komandas darbs, un tas notiek sadarbībā ar
pašvaldības un valsts institūcijām, kuriem ir visciešākā saskare ar šiem jautājumiem.
Komisijas locekļiem ir nenovērtējama nozīme komandas darba nodrošināšanā, jo
viņi ne tikai pārstāv savu institūciju kā BTAK locekļi, bet nodrošina arī saiti ar
pārējiem iestādes speciālistiem, nodod informāciju no savas iestādes un informē par
nolemto kolēģus. Uzskatu, ka steidzami risināms jautājums par samaksu BTAK
locekļiem, jo ir nepieciešams veikt daudzus papildus pienākumus, uzņemties
atbildību, patērēt laiku, lai veiktu BTAK locekļu darbu. Kā negatīvu uzskatu
komisijas locekļu mainību. Pagājušajā gadā nomainījās komisijas loceklis no
bāriņtiesas, divas reizes mainījies pārstāvis no valsts policijas. Pēc katras maiņas
nepieciešams laiks, lai jaunais komisijas loceklis iepazītos ar darbu, izprastu
atbildību, apgūtu sadarbības modeļus, iegūtu uzticību un pārliecinātos par komisijas
locekļu profesionalitāti. Ja kaut viens no locekļiem stāv ārpus komandas
(=komisijas), tad darbs nevar būt sekmīgs.

       Liela nozīme rajona bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanā ir pašu
bērnu izstrādātajiem projektiem konkursa „Bērniem draudzīga skola” ietvaros, kā arī
skolu Bērnu tiesību komisiju un sociālo pedagogu aktivitātēm, lai sakārtotu vidi,
veicinātu veselīgu dzīvesveidu, dotu iespēju pilnveidot un attīstīt katra bērna talantus
un atrast nodarbības atbilstoši interesēm. Kurzemes rajona skolu konferencē
„Bērniem draudzīga skola” savus projektus prezentēja 17 skolas, bet skolu līmenī
bija izstrādāts 21 projekts. Tā kā projekti bija interesanti un grūti kādu izcelt, 10
labāko projektu autori izstrādāja kopīgu rajona projektu, kuru prezentēja republikas
konferencē. Pagājušajā gadā Rīgas Kurzemes rajona BTAK izskatījusi Ostvalda
vidusskolas, Imantas kluba un bibliotēkas izstrādāto projektu un uzrakstījusi atbalsta
vēstuli, lai saņemtu nepieciešamos finansu līdzekļus projekta realizēšanai.

      BTAK sēdē gada sākumā, analizējot cēloņus, kāpēc skolēni kavē mācības,
secinājām, ka rajonā būtu nepieciešams nodrošināt profesionālo izglītību tiem,
kuriem ir grūtības ar mācībām. 25.februārī devāmies iepazīties ar pieredzi Valsts
tehnikuma filiālē Ziemeļu rajonā. Sarunā ar skolotājiem un vadību noskaidrojām, ka
pats svarīgākais ir pedagogs. Ja pedagogs ir ieinteresēts, labs amata pratējs un
cilvēks, jaunieši labprāt apmeklē gan arodmācības, gan korekcijas klasi. Tā kā
Kurzemes rajonā ir divas galdniecības arodskolas, tad uz šo iestāžu bāzes mēģināsim
organizēt arodmācības. To nevarēs izdarīt ātri, bet pakāpeniski šie jautājumi
jāsakārto un jāvirzās uz to, lai skolēniem būtu iespējas apgūt arodu paralēli mācībām


                                          42
korekcijas klasē. Vissmagākais ir kadru jautājums, jo ne katrs pedagogs šādu darbu
spēj veikt.

       Lai veidotos sadarbība un iepazītos ar jauno Kurzemes rajona izpilddirekcijas
izpilddirektoru, 2005.gada 8.novembrī notika Bērnu tiesību aizsardzības komisijas
locekļu tikšanās Armandu Agrumu. Sarunas gaitā noskaidrojās, ka kopš vasaras ir
veikti darbi vides sakārtošanā, t.sk. Sudrabkalniņa sakārtošanā, atsevišķu
kanalizācijas trūkumu likvidēšanā, ir apsekoti rajona bērnudārzi un to apkārtne,
plānoti darbi teritorijas labiekārtošanā, rajona uzpošana svētkos, jo svētku rota
vajadzīga ne tikai centrā, bet arī iedzīvotāju dzīves vietā. Izpilddirektors izteica
pateicību tām skolām, kas piedalījās teritorijas sakopšanas talkās, aicināja arī
turpmāk rūpēties par tīrību un kārtību rajonā. Interesanta diskusija izvērtās par
iespējām panākt, lai pie mācību iestādēm neizliktu alkohola, tabakas izstrādājumu
u.c. nevēlamas reklāmas. Komisijas locekļi pielika lielas pūles, lai panāktu, ka
alkohola reklāmas pie 34.vidusskolas noņemšanu. A.Agrums arī tika iesaistīts šajā
darbībā, taču viņš atzīst, ka nepilnības ir likumdošanā. Iepazīšanās ar izpilddirektoru
veicināja sadarbību un izpratni par komisijas darbu un problēmām bērnu tiesību
aizsardzības jomā.
       25.oktobrī uz rajona BTAK sēdē piedalījās Valsts aprobācijas dienesta
direktors Aleksandrs Dementjevs un šī dienesta Rīgas teritoriālās struktūrvienības
vadītājs Andris Barkāns. Tā kā tas ir samērā jauns veidojums, tad viņi sniedza
informāciju par savu darbu, galvenajiem uzdevumiem, plāniem darbā ar
nepilngadīgajiem. Komisijas locekļus interesēja, kā tiks organizēts darbs ar
nepilngadīgajiem, kuriem piemērots piespiedu audzinoša rakstura līdzeklis
sabiedriskais darbs. Mūsu rajonā viens bērns jau šādu sodu izcieš, taču nav
atgriezeniskās saites. Tikai sēdē uzzinām, ka jaunietis nepakļāvās, neveica
sabiedrisko darbu. Lai tas neatkārtotos, vienojamies, ka par katru šādu gadījumu
ziņos, apmaināmies ar informāciju ( komisijas locekļi, viņu darba vieta, telefons).
Komisijas locekļi informēja par darba grūtībām ar nepilngadīgajiem
tiesībpārkāpējiem, nepieciešamību policijas inspektoriem un speciālistiem
sadarboties ar aprobācijas dienesta darbiniekiem.
       Sadarbības veicināšanai ar atkarības problēmām saistīto bērnu jautājumu
risināšanai bija veltīta komisijas sēde 3.maijā. Komisijas sēdē piedalījās visi
speciālisti, kas strādā ar Kurzemes rajona bērniem – Rīgas atkarības profilakses
centra konsultācijas kabineta vadītājs Valters Auziņš, galvenie speciālisti A.Jakuška
un I.Dreimane. Atzīstot, ka sadarbība ir veiksmīga, sēdē tika sniegta informācija par
jaunām atbalsta grupām, iespējām saņemt psiholoģisko un sociālo palīdzību, kā arī
informāciju par atkarības problēmām. Komisijas locekļi atzinīgi vērtēja to, ka
vajadzības gadījumā speciālisti brauc uz mājām, mēģina nodibināt kontaktus ar
atkarīgajiem, kā iesaistīt bērnus dažādās aktivitātēs.
       Domājot par vienotas bērnu tiesību sistēmas izveidi rajonā, gada laikā
sadarbībā ar metodiskās apvienības vadītāju Ingunu Bergmani regulāri organizētas
sociālo pedagogu sanāksmes. Skolu sociālie pedagogi ir skaitliski lielākais atbalsts
bērniem, kuriem ir problēmas. Sadarbības modeli veidojām kopīgās diskusijās un to
                                          43
prezentēja Kurzemes rajona Socciālā dienesta Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem
speciāliste Inese Vilcāne un skolu sociālo pedagogu metodiskās apvienības vadītāja
Inguna Bergmane Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta
organizētajā seminārā „Sociālā pedagoga un sociālā darbinieka loma skolas un
ģimeņu problēmu risināšanā” 2005.gada 21.oktobrī. Rajonā izveidotais sadarbības
modelis jāpilnveido un jāattīsta.
       Saistībā ar nelaimes gadījumu Kurzemes rajonā, kur bērns guva traumu,
atrodoties lielveikala „Maxima” rotaļu istabā, uz komisijas sēdi 7.jūnijā aicinājām
atbildīgās amatpersonas, lai risinātu jautājumus par rotaļu istabu drošību un
darbinieku atbildību. Uz sēdi ieradās SIA VP meitas uzņēmuma NDX Development
Finanšu direktore Aiva Henhuzena un SIA VP Market personāldirektore. Sarunā
noskaidrojās, ka nepietiekama uzmanība pievērsta kadru komplektēšanas
jautājumiem, jo darbs ir atbildīgs un nepieciešamas zināšanas un iemaņas.
Noskaidrojās, ka bērni ir apdrošināti, var saņemt atlīdzību. Uzņēmums ir gatavs
pilnveidot darbu, risināt kadru jautājumu.

        Interešu izglītība un šo centru darbība ir svarīgs virziens, lai nodrošinātu
iespēju bērniem lietderīgi un atbilstoši savām interesēm pavadīt brīvo laiku.
Kurzemes rajonā darbojas divi bērnu un jauniešu interešu centri – Imantā
„Kurzeme” un Bolderājā. Jāsecina, ka panākta situācija, ka šajos centros darbojas ne
tikai pulciņi ar māksliniecisku ievirzi, bet arī tādi, kur apgūst praktiskā darba
iemaņas, prasmes strādāt ar dažādiem darba rīkiem (piem. lidmodeļu laboratorija,
kuģu modelisma laboratorija), palielinājies to nodarbību skaits, kur ir fiziskas
aktivitātes (skeitparks, kurš darbojas kopš 2003.gada septembra, austrumu cīņas,
aerobika), bet īpašs prieks, ka realizējas projekts „Brīvsolis”, kuru atbalstīja arī
rajona komisija. Divās iekārtotās telpās spēlēt novusu, tenisu, galda hokeju u.c. var
jebkurš bērns vai jaunietis pat ja viņi neapmeklē nevienu citu interešu nodarbību.
Vairākkārtīgi iegriežoties interešu centrā, konstatēts, ka te uzturas daudzi jaunieši-
reģistrēti 120 bērni, vidējais apmeklējums dienā 20-40 interesentu. Reizi mēnesī
spēļu klubā notiek atklātie turnīri. Atpūtas un izklaides pasākumi. Tā ir alternatīva
ielai, turklāt jaunieši nav pamesti bez pieaugušo uzraudzības. Katram ir iespēja runāt
ar sociālo pedagogu, saņemt informāciju gan par problēmu risināšanu, gan tiek
piedāvāta iespēja iesaistīties vēl citās interešu nodarbībās. Interešu centru
„Kurzeme” apmeklē apmēram 1800 bērnu, te tiek realizētas 25 autorprogrammas,
skeitparkā reģistrēti 300 bērni, dienā vidēji to apmeklē 40-50 nepilngadīgie.
         Nopietnāku interesi par mākslu var pilnveidot, mācoties specializētajās skolās
un vidusskolās. Kurzemes rajons ir bagāts iestādēm, kur var apgūt mūziku un
mākslu jau daudz nopietnāk. Tā Bolderājā darbojas mūzikas un mākslas skola,
rajonā atrodas Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, Rīgas horeogrāfijas
vidusskola, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
        Rajonā darbojas arī specializētā tenisa skola, Latvijas Nacionālā lietišķo
sporta veidu skola, kur daudzi rajona skolēni nodarbojas ar jāšanas sportu, Rīgas
vārtsargu skola, bērnu un jaunatnes sporta skola „Baltika”, kur notiek riteņbraucēju
sagatavošana, 3.bērnu sporta skolā var nodarboties ar basketbolu, vieglatlētiku un
                                          44
peldēšanu, bet hokejistus aicina SIA „Edmunda Vasiļjeva hokeja skola”  .
Rajonā pēdējos gados uzceltās sporta halles pie 19.vidusskolas Bolderājā un
34..vidusskolas, kā arī rekonstrukcijas rezultātā radītās iespējas Āgenskalna
ģimnāzijā paplašina apkārtējo skolēnu izvēles iespējas nodarboties ar kādu no
sporta veidiem.

       Sportiskās aktivitātes cieši saistītas ar veselīga dzīvesveida jēdzienu un bērnu
veselību. Tendence palielināties slimo bērnu skaitam rajonā satrauc BTAK locekļus.
Tiekoties ar Izglītības, sporta un jaunatnes departamenta Kurzemes rajona nodaļas
galveno speciālisti veselības aizsardzības jautājumos Tatjanu Serpuhovu un
iepazīstoties ar skolēnu veselības novērtējumu, nācās secināt, ka slimo bērnu skaits
palielinās ar katru nākošo mācību gadu. Pieaudzis mājas apmācībā esošo bērnu
skaits
2003./2004. m.g. tādi bija 241 bērns. Tās ir sekas nabadzībai, ģimenes nespējai
normāli funkcionēt un bērnu pamešana novārtā gan depresiju dēļ, gan darba dēļ.
Kamēr valsts ar reālu rīcību un attieksmi nenodrošinās apziņu, ka bērni ir vislielākā
vērtība, nekas tuvākajos gados nemainīsies. Skolu Bērnu tiesību aizsardzības
komisijas izstrādājušas projektus, kur paredz ēdnīcas vides sakārtošanu, siltu un
garšīgu pusdienu nodrošināšanu, kā arī iespēju nopirkt veselīgus produktus, dzert
kvalitatīvu ūdeni. Pagaidām šie jautājumi nerisinās pietiekami veiksmīgi, jo traucē
noslēgties līgumi, kas neļauj mācību gada laikā nomainīt šī pakalpojuma sniedzējus.

       Īpašo nozīme ir preventīvajam darbam. Bez darba ar skolu bērnu tiesību
aizsardzības komisijām, neatsveramu palīdzību darbā ar riska grupas bērniem un
jauniešiem ir dienas centriem. 2002.gadā BTAK locekļi, analizējot situāciju rajonā,
nonāca pie atziņas, ka ļoti daudzās ģimenēs ir tāda saspiestība, ka nepilngadīgie
lielāko dienas daļu pavada uz ielas. Lai bērni nenokļūtu likumpārkāpēju iespaidā,
jārisina jautājums par dienas centra izveidi, lai viņiem būtu vieta, kur pulcēties,
padzert tēju
kur varētu nomazgāties dušā, izmazgāt automātiskajā veļa mašīnā drēbes, jo daudzās
mājās šādu iespēju nav. Komisijas locekļi kopīgi rakstīja šo projektu, kopā ar
Sociālo dienestu rūpējās par atbalstīšanu un finanšu piešķiršanu. Dienas centrs
„Skudru pūznis” Vaidelotes ielā 13 sāka strādāt 2004.gadā un pulcina lielu skaitu
nepilngadīgo, ar kuriem strādā četri sociālā darba speciālisti un psihologs. Līdzīgs
nodoms saistās ar Bolderāju, jo arī tur situācija ir tāda, ka dienas centrs ir
nepieciešams. Pašlaik ir nodoms un tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai varētu
iekārtot dienas ģimeņu centru Dolomīta ielā 1.

      2. Analizējot septiņu gadu darba pieredzi Bērnu tiesību aizsardzības komisijas
vadīšanā, jāsecina, ka problēmas ar katru gadu kļūst sarežģītākas un prasa daudz
vairāk resursu (gan finansu, gan speciālistu). Neskatoties uz to, ka rajonā strādā
daudz speciālistu, kas spēj palīdzēt, rezultāti nenāk viegli. Tas ir izskaidrojams ar to,
ka bērnu problēmas ir ģimeņu problēmu sekas, bet ģimeņu stāvoklis līdz pat šim
laikam neuzlabojas. Rīgas Kurzemes rajona Bērnu tiesību aizsardzībā dažādās
                                           45
institūcijās un savas kompetences ietvaros strādā liels skaits speciālistu, proti, 2
bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, 1 speciālists Izglītības, jaunatnes un sporta
departamenta Kurzemes rajona nodaļā bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, 23
sociālie pedagogi un 1215 skolu pedagogi no Izglītības, jaunatnes un sporta
departamenta Kurzemes rajona nodaļas, speciālisti Sociālā dienestā t.sk., 11 Atbalsta
nodaļā ģimenēm ar bērniem, 4 speciālisti jauniešu dienas centrā, kā arī 20 sociālās
palīdzības organizatori, pašvaldības policijā ar nepilngadīgajiem strādā 4 speciālisti,
valsts policijā – 5, bāriņtiesā – 4.. Vēl nepilngadīgo problēmas risina Rīgas
Atkarības profilakses centra speciālisti, Dzīvokļu pārvaldes īres līgumu nodaļas un
Labklājības departamenta Veselības aprūpes speciālisti. Jāsecina, ka speciālistu
skaits pēdējo gadu laikā palielinājies, problēmas ir sarežģītākas, līdz ar to
palielinājusies nepieciešamība dažādu institūciju darbu koordinēt.
       Rīgas Kurzemes rajona Bērnu tiesību aizsardzības komisija veidota saskaņā ar
1999.gada 1.februārī apstiprināto Rīgas priekšpilsētas (rajona) Bērnu tiesību
aizsardzības komisijas nolikumu.

       Kā jau iepriekš minēju gada laikā divas reizes mainījās komisijas locekļi no
valsts policijas ( Evija Bērziņa, tad Dace Vēgnere, beidzot Agita Āboliņa), kā arī no
bāriņtiesas sākumā bija Rita Auziņa, vēlāk Agita Mediņa.

       Tā kā no katras institūcijas rajona BTAK pārstāv viens speciālists, kurš nezina
visu informāciju par konkrētu gadījumu, tad praktizējam , ka uz BTAK sēdi ierodas
komisijas locekļi un vēl attiecīgās institūcijas speciālists kā uzaicinātais. Tā uz
komisijas sēdēm pagājušajā gadā, izskatot konkrētas lietas, bija uzaicināti:
Sociālās palīdzības Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem speciālisti:
Gita Krūmiņa
Edīte Krevica ( 2 reizes)
Ilona Valkovska

IJSD Kurzemes rajona skolu sociālie pedagogi :
Ludmila Sviridova
Roze Zeliksone ( 2 reizes)

Valsts policijas speciālisti:
Dace Vēgnere (kad vēl nebija komisijas sastāvā)
Ina Mežgane

Pašvaldības policijas speciālisti:
Ilona Valkovska ( 2 reizes, kamēr strādāja pašvaldības policijā)
J.Kumeņuka
Judīte Kirhnere ( 3 reizes)
Elvīra Kisele

Rīgas bāriņtiesas speciālisti:
                                          46
Sanita Jefimova
Signe Špehta (2 reizes)
Viola Šlama
       Citu speciālistu iesaistīšana konkrētu sarežģītu jautājumu risināšanā nodrošina
optimāla lēmuma pieņemšanu, palielina speciālistu atbildību un veicina ciešāku
sadarbību.
       Jautājums par komisijas darba uzlabošanu nemitīgi ir mūsu redzeslokā.
Februārī pēc BTAK sēdes, kurā noskaidrojās, ka speciālists griezies komisijā ar
lūgumu risināt jautājumu, bet pats neveic visus pasākumus savas kompetences
ietvaros, bet vēlas atbildību novelt uz citu pleciem, radās doma izstrādāt kritērijus,
kad lietas tiek virzītas uz komisijas sēdi. Priekšlikumi tika izstrādāti, taču, kopīgi
analizējot pašu izstrādātos kritērijus, komisijas locekļi nonāca pie secinājuma, ka tas
tomēr jāatstāj katra speciālista ziņā, jo iespējamas visnegaidītākās situācijas. Vienīgā
prasība, piekrītot izskatīt kādu jautājumu, ir informācija par paveikto, atbilstoši katra
kompetencei.

       2005.gadā notikušas 19 komisijas sēdes. Sēdes nenotika atvaļinājumu laikā
vasaras periodā, tomēr koordinācija notika personīgi kontaktējoties ar komisijas
locekļiem vai viņu aizvietotājiem.
      Laika gaitā izveidojusies prakse, ka BTAK sēdes tiek plānotas un notiek it kā
divās daļās- pirmā daļa veltīta kādam vispārīgam jautājumam, kas veicina bērnu
tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi rajonā, analizē situāciju kādā jomā veicina
sadarbību, palīdz iesaistīt jautājumu risināšanā jaunas institūcijas, iepazīstina ar
jaunāko institūciju darbā, bet otrā daļā notiek institūciju darba koordinācija,
konkrētu iesniegumu izskatīšana. Katram komisijas loceklim tiek dots vārds, lai
informētu pārējos par jaunumiem savā darba sfērā bērnu tiesību aizsardzībā, kā arī
par iesniegumiem, kā arī iesniegt izskatīšanai komisijā konkrētu gadījumu.

     Tā 2005.gadā notikušas tikšanās ar dažādām institūcijām un speciālistiem.
Komisijas sēdē ir piedalījies:
        - Mareks Lācis Rīgas GPP Nepilngadīgo prevencijas nodaļas priekšnieks
            un šīs nodaļas speciālisti Sarmīte Dubava un A.Bišofa
        - RBTAC speciāliste Inta Biezā
        - Psiholoģiskā un sociālā atbalsta kabineta vadītājs Valters Auziņš un šīs
            nodaļas speciālisti A.Jakuška un I.Dreimane
        - SIA VP meitas uzņēmuma NDX Development Finanšu direktore un
            SIA VP Market personāldirektore A.Junkere
        - Valsts aprobācijas dienesta direktors Aleksandrs Dementjevs un šī
            dienesta Rīgas teritoriālās struktūras vadītājs Andris Barkāns
        - Rīgas domes Kurzemes rajona izpilddirekcijas izpilddirektors Armands
            Agrums.
        - Natālija Soboļeva- Latvijas jaunatnes sociālā atbalsta fonda vadītāja,
            izglītojošās vasaras nometnes vadītāja.


                                           47
Rīkota arī izbraukuma sēde uz jauno GPP Nepilngadīgo prevencijas nodaļu Gaujas
ielā.

      Izskatīti šādi vispārīgie jautājumi:
         - Par 2004.gada atskaišu sagatavošanu
         - Pašvaldības darba analīze, priekšlikumi darba uzlabošanai
         - Par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas projektu konkursa „Bērniem
             piemērota skola” organizēšanu rajonā
         - Atskaite par BTAK darbu 2004.gadā, situācijas analīze un uzdevumu
             izvirzīšana turpmākajam darbam.
         - Izstrādāto kritēriju izskatīšana un vienošanās par to, kādas lietas
             izskatāmas BTAK sēdē.
         - Sadarbības modelēšana ar jaunizveidoto GPP Nepilngadīgo prevencijas
             nodaļu.
         - Vasaras darba un izglītojošo nometņu organizatoriskie jautājumi.
         - Tikšanās ar Rīgas Atkarības profilakses centra darbiniekiem un
             sadarbības koordinēšanas jautājumi.
         - Vasaras nometņu dalībnieku sarakstu izskatīšana, problēmu risināšana,
             lai nodrošinātu darbu.
         - Tikšanās ar lielveikala „Maxima” vadību par bērnu tiesību
             nodrošināšanu bērnu istabā
         - Atskaite par izglītojošās atpūtas nometnes darbu, problēmas,
             nepieciešamā palīdzība.
         - Vasaras darba nometņu darbs, problēmas.
         - Atskaite par vasaras darba un izglītojošajā vasaras nometnēm,
             priekšlikumi turpmākajam darbam.
         - Priekšlikumi starpinstitūciju sadarbības uzlabošanai.
         - Sadarbība dzīvokļu problēmu risināšanā, ievērojot izmaiņas RD
             saistošajos noteikumos Nr.6.
         - Sadarbības iespējas ar Valsts probācijas dienestu darbā ar
             nepilngadīgajiem.
         - Sadarbības ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekciju bērnu tiesību
             jautājumos.

       3. 2005.gadā Rīgas Kurzemes rajonā saņemti 116 iesniegumi. Salīdzinot ar
iepriekšējiem gadiem iesniegumu skaits ir būtiski nav mainījies ( 2204.gadā -113,
2003.g. - 121, 2002.g. – 128, 2001.g. – 81 2000.g. – 97.1999.g. – 74), taču
iesniegumi kļūst arvien sarežģītāki, komplicētāki.
       No bērnu tiesību aizsardzības viedokļa ģimenei ar bērniem visgraujošākā
situācija ir izlikšana no dzīvojamās platības. Diemžēl šāda prakse turpinās.
2005.gadā risināti 27 gadījumi, kad ģimenei draud palikšana bez dzīvojamās
platības. Iesniegumu skaits ir krietni lielāks, jo Rīgas Kurzemes rajona tiesa sūta gan
uz bāriņtiesu, gan uz RBTAC ziņojumu, ja lietvedībā ir civillieta par ģimenes ar
bērniem izlikšanu no dzīvojamās platības, kā arī pēc tiesas sūta sprieduma kopiju.
                                          48
Vairākos gadījumos par dzīvokļa problēmām uzzinām, risinot citus jautājumus, par
to ziņo Bērnu tiesību aizsardzības komisijas locekļi, zvana speciālisti, kā arī paši
iedzīvotāji vēlas noskaidrot, kā rīkoties. Bieži vien tad ir pozitīvs risinājums, jo no
tiesām vēlāk nenāk ziņas par civillietu.
       Pēdējā laikā iezīmējas tendence, ka tiesas lietvedībā lielākoties ir lietas, kur
namīpašnieks vēlas atbrīvoties no ģimenēm, kurās ir daudz cilvēku, kā arī kuru
sadzīve viņus neapmierina( netīrība, skandāli, iedzeršanas). Daudzos gadījumos
jaunais īpašnieks nevēlas pagarināt īres līgumu, taču ģimene turpina dzīvot.
       Saistībā ar SIA ‘Kurzemes namu apsaimniekotājs” pēdējā laikā parādās lietas,
kur īrnieki nav noslēguši īres līgumu ar jauno veidojumu, uzkrājuši parādus par īri
un komunālajiem pakalpojumiem.
       Gan pašvaldības dzīvokļos, gan namīpašnieku mājās ir daudz tādu ģimeņu,
kuras dzīvojamās telpas ieņēmušas nelikumīgi. Viņām nav ne īres līguma, ne kāda
tiesiska pamata tur dzīvot.
       Apsekojot ģimenes jāsecina, ka samazinās maznodrošināto ģimeņu skaits,
kuras izliek no dzīvojamās platības. Daudzos gadījumos ģimenes nav sociālā
dienesta redzeslokā, jo viņu ienākumi ir vidēji. Pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā
ģimene parasti aiziet dzīvot citur.
       Praksē nākas pārliecināties, ka tajos gadījumos, ja ģimene gatava risināt
dzīvokļa jautājumu, viņi saņem atbalstu, problēmas pamazām risinās, taču bieži vien
apsekošanās jāsecina, ka nabadzība, depresija un alkoholisms ir kavēklis, lai kaut ko
uzsāktu. Joprojām daudzu cilvēku apziņā iesakņojies uzskats, ka ģimeni ar bērniem
uz ielas neizliks, ka mākleris atrisinās visas problēmas, taču pēc izlikšanas iestājas
pilnīga neuzticēšanās, neticība, ka var kaut ko mainīt.
       Liela daļa iesniegumu saistīti ar vardarbību, agresiju, konfliktiem ģimenē. Tās
ir sekas neapmierinātībai ar situāciju, kādā ģimenes nonākušas, kā arī sabiedrībā
bieži sastopamo nežēlību, vardarbību, ko popularizē masu mediji.
       2005.gadā samazinājies sūdzību skaits par institūciju darbu. Cerot, ka tas
nozīmē, ka institūcijas un atbildīgie speciālisti strādā labāk, tomēr kā vienu no
iemesliem jāmin vispārēju valstisku nihilismu, neticību iespējai situāciju mainīt..
Diemžēl nākas saskarties ar ģimenēm, kurām sociālā palīdzība nevis palīdzējusi
risināt problēmas, bet veicinājusi bezatbildību, paļaušanos uz citu palīdzību, bet paši
neko neuzsāk, lai situāciju mainītu.

        41 iesniegums ir ar lūgumu uzrakstīt prasības pieteikumu tiesai - visvairāk par
uzturlīdzekļu piedziņu un laulības šķiršanu, kā arī apelācijas sūdzības pēc tiesas
sprieduma par izlikšanu no dzīvojamās platības.
        Pēdējā gada laikā uzlabojusies sadarbība ar rajona tiesu. Tiesneši informē par
civillietām par ģimeņu izlikšanu no dzīvojamās platības, kas nonāk lietvedībā, ja
ģimenē ir nepilngadīgie, kā arī atsūta sprieduma kopiju, ja ir spriedums. Atbilstoši
likumam tiesas šos dokumentus sūtīja bāriņtiesai, kura savukārt tās pārsūta RBTAC.
Tas prasa laiku, līdz ar to ir mazāk iespēju rakstīt apelācijas sūdzību. Sadarbības
rezultātā ir panākts, ka tiesas izsūta taisni uz centru. Kā noskaidrojās sarunā ar Rīgas
Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju L.Baumani tad                 pēdēja gada laikā
                                          49
samazinājies civillietu skaits, kas nonāk tiesas lietvedībā par ģimeņu ar bērniem
izlikšanu no dzīvojamās platības, tomēr skaits ir liels. Tiesas priekšsēdētājs
lielākoties spriedumā nosaka, ka maznodrošinātas ģimenes ar bērniem izlikšana
atliekama līdz citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Tomēr ne visi tiesneši tā dara -
tas ir atkarīgs no tiesneša izpratnes par šiem jautājumiem.

       4.Viens no svarīgākajiem bērnu tiesību aizsardzības virzieniem ir vispārējas
pamatizglītības nodrošināšana nepilngadīgajiem. Kurzemes rajonā 2004./2005.m.g.
kopējais izglītojamo skolēnu skaits ir 13731. 2005.gadā noskaidroti 33
nepilngadīgie, kuri nemācās vai pārtraukuši apmeklēt skolu. 17 atgriezti mācību
iestādē un turpina izglītību, 5 bija nepieciešamība nokārtot mājapmācību, 2 iekārtoti
korekcijas klasē, 2 sadarbībā ar mediķiem mainīta mācību programma. Noskaidrots,
ka 4 kavētāji atrodas ārzemēs, 5 mācās citos rajonos Latvijā.
       Veikts liels darbs, konsultējot vecākus izglītības jomas jautājumos (405).
Zīmīgi, ka nākas risināt arī konfliktsituācijas gan starp skolēnu un skolotāju ( 11
gadījumi), gan starp skolu un vecākiem ( 15 gadījumi), gan starp bērnu un vecākiem
( 16 gadījumi).
       Rajonā ir liels skaits bērnu, kuri mācās mājas apmācībā – 241. No vienas
puses tā ir nepieciešamība, no otras puses aktuāls ir jautājums par iespējām pēc tam
integrēties mācību procesā.

       Analizējot sociālo pedagogu darbu kā pozitīvu izmaiņu jāatzīmē rajona skolu
sociālo pedagogu metodiskās apvienības regulārus seminārus, sadarbības
veicināšanu ar dažādām institūcijām, šīs apvienības vadītājas piedalīšanos BTAK
sēdēs un ieinteresētību sadarbības veicināšanai. Skolu sociālie pedagogi veiksmīgi
iekļāvušies rajona bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, ir izveidots sadarbības modelis
ar dažādām institūcijām, kuru vēl nepieciešams pilnveidot. Skolu sociālo pedagogu
darba atskaites liecina, ka ir liels skolēnu skaits, kurus nākas individuāli konsultēt
par jautājumiem, kas saistīti ar mācību grūtībām (4108 gadījumi, kas veido 29,92%
no visiem skolēniem Kurzemes rajonā), kā arī sakarā ar neattaisnotiem stundu
kavējumiem (1383 gadījumi 2004./2005.m.g. , kas veido 10,07% no visu rajona
skolēnu skaita). Atskaitēs parādās arī liels skaits skolēnu, kurus nākas konsultēt
sakarā ar uzvedības problēmām ( 1254 gadījumi), konfliktiem ( 1275 gadījumi),
atkarības problēmām ( 1009 gadījumi) un vardarbību ( 646 gadījumi). Sociālo
pedagogu darbā ar vecākiem daudz konsultācijas notikušas par neattaisnotiem
stundu kavējumiem ( 682 gadījumi), mācību grūtībām (654 gadījumi) un sociālo
palīdzību (1880 gadījumi), t.sk. par ēdināšanas jautājumiem ( 28,3% no visiem
individuāli konsultētajiem vecākiem). Sadarbības analīze liecina, ka sociālie
pedagogi sadarbojas ir visām ar bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, bet visbiežāk
ar pašvaldības policiju ( 15,16 %), Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļu (
13,48%). 183 gadījumos jautājumi risināti sadarbībā ar Rīgas Bērnu tiesību
aizsardzības centru.



                                         50
       5.Cieša sadarbība izveidojusies starp skolām un Sociālo dienestu. 2005.gadā šī
dienesta redzeslokā nonākušas 280 ģimenes ar 998 ģimenes locekļiem. Kā atzīst
Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem nodaļas vadītāja A.Meņkova, tad palielinājies
tā saukto obligāto klientu skaits, par kuru problēmām ziņo skolu sociālie pedagogi,
bāriņtiesa, pašvaldības policija un bērnu tiesību aizsardzības centra u.c.speciālisti.
Pagājušajā gadā nepieciešamība iejaukties un piedāvāt pakalpojumus un sociālo
palīdzību bija 131, iepriekš 110 ģimenes, brīvprātīgie klienti bija 58 ģimenes.
Apmēram 80% no šīs institūcijas redzeslokā nonākušajām ģimenēm ir nepilnas. 10
ģimenes saņēmušas ģimenes terapiju par pašvaldības līdzekļiem, 23 personas
saņēmušas individuālo terapiju. 61 persona saņēmusi sociālo rehabilitāciju
dzīvesvietā valsts programmas ietvaros. 3 personas saņēmušas nosūtījumu uz
konsultācijām centrā pret vardarbību „Dardedze”, bet 8 personas saņēmušas
rehabilitāciju šajā institūcijā . Īslaicīgu aprūpi un rehabilitāciju 5 saņēmuši Talsu
sieviešu un bērnu krīzes centrā, 2 jaunās māmiņas - BAC „Rīga”, 3 bērnu un
ģimenes atbalsta centrā Allaži. Arī atkarības problēmu dēļ rehabilitācija nodrošināta
8 personām par pašvaldības līdzekļiem, 2 – par valsts līdzekļiem, 1 gadījumā par
klienta līdzekļiem. Norīkojumus uz patversmi saņēmuši 15, bet 14 bērniem ar
invaliditāti sniegti dažādi pakalpojumi. Ļoti vērtīgas ir šīs institūcijas aktivitātes un
iestrādes turpmākajam darbam – projekti „Ģimenes atbalsta centrs Bolderājā”,
„Motivācijas programma sievietēm ar bērniem”, pašpalīdzības grupas pusaudžiem.
Liels ir vardarbībā cietušo bērnu skaits, kas nonācis sociālo darbinieku redzeslokā –
80 bērni. No fiziskās vardarbības cietuši 19, seksuālā vardarbības- 3, emocionālās
vardarbības – 46, bet novārtā pamešana, aprūpes trūkums konstatēts 12 bērniem.
Sniegta palīdzība 61 bērnam ar atkarības problēmām, t.sk. alkohola lietošana – 4
gadījumi, narkotisko vielu lietošana – 3, datoratkarība – 16, līdzatkarība – 38
gadījumi. Satraukumu rada lielais datoratkarīgo skaits un saskarsmes problēmas.
Speciālistu redzeslokā nonākuši 73 bērni, kuriem ir saskarsmes problēmas un bieži
konflikti, t.sk. 23 gadījumos tie ir pusaudžu konflikti, sociālo kontaktu, svarīgu
attiecību trūkums 16 gadījumos, 5 gadījumos konstatēta sociālā izolētība, 12
gadījumi saistāmi ar šķiršanos. Sadarbībā ar skolu sociālajiem pedagogiem tiek
risinātas arī nepilngadīgo uzvedības problēmas, īpaši gadījumos, kad bērni
neapmeklē skolu.
       Gan bāriņtiesas speciālisti, gan sociālie darbinieki arvien biežāk saskaras ar
gadījumiem, ka jaunajām māmiņām trūkst sociālās prasmes, viņas nespēj veikt
pašaprūpi un uzkopt dzīvokli, kā arī aprūpēt bērnus.
       Sadarbībā ar RBTAC, IJSD un Atbalsta nodaļu ģimenēm ar 208 bērni no
maznodrošinātām un sociālā riska ģimenēm vasarā piedalījās darba un atpūtas
nometnē un 128 bērni izglītojošas nometnēs. Lai gan Kurzemes rajons nepilngadīgo
skaita ziņā nav lielākais, tomēr šajās nometnēs ir vislielākais skaits iesaistīto bērnu,
kas liecina par ieinteresētību un speciālistu sadarbību.

       Rīgas bāriņtiesā 2005.gadā Kurzemes rajonā samazinājies pieņemto lēmumu
skaits. Tā 31 lēmums ir par aprūpes tiesību atņemšanu, 21 – par aprūpes tiesību
atjaunošanu. Pamazinājies arī aizbildnības lēmumu skaits – gadā nodibināta
                                           51
aizbildnība 28 bērniem. 19 nepilngadīgie no Kurzemes rajona ievietoti ārpusģimenes
aprūpē, 6 audžuģimenē. Aktuāls kļūst jautājums par bērniem, kuri palikuši Latvijā,
bet vecāki strādā ārzemēs, kā arī ārzemēs dzimušu bērnu tiesību jautājumi.
Atgriežoties no valstīm, kur automātiski dzimšanas vieta nosaka tautību un
pilsonību, nepilngadīgajam nav personas koda, viņš nesaņem sociālo palīdzību.
        2005.gadā ar nepilngadīgo jautājumiem Kurzemes rajonā strādāja Rīgas
Galvenās policijas pārvaldes (GPP) 30.policijas nodaļas Kārtības policijas dienesta
speciālisti nepilngadīgo lietās, bet gada beigās notika izmaiņas – reorganizācijas
rezultātā izveidoja Rīgas pilsētas GPP 9.policijas iecirkni, kur strādā nepilngadīgo
lietu inspektori. To skaits rajonā ir 5, pēc štatiem paredzēti 8.
        2005.gadā atklāti 83 noziedzīgi nodarījumi (personīgi), 30 noziedzīgi
nodarījumi ir izdarīti nepilngadīgo grupās. Pavisam rajonā 82 nepilngadīgie ir
izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, t.sk. 6 agrāk tiesātie, 24, kas atrodas uzskaitē.
Tiesā izskatītas 45 lietas, aizturēti pavisam 569 nepilngadīgie. Nepilngadīgo
prevencijas nodaļā gada laikā ievietoti 9 nepilngadīgie. 2005.gadā bijuši 96 reidi,
kuru laikā aizturēti 156 nepilngadīgie, t.sk. par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 4,
par klaiņošanu 3. Reidu laikā sastādīti 207 administratīvie protokoli. Iepriecina
lielais organizēto lekciju skaits mācību iestādēs (152), kā arī sadarbība ar RBTAC
speciālistiem. Gada laikā sastādīti 227 administratīvie protokoli nepilngadīgajiem
par dažādiem saistošo noteikumu un administratīvo noteikumu pārkāpumiem.
        Bērnu tiesību aizsardzības sistēmā liela loma Kurzemes rajonā ir pašvaldības
speciālistiem. To nosaka tas, ka, pateicoties izglītībai ( vienai speciālistei ir
pegagoģijas bakalaura izglītība, 2 speciālistes studēja sociālo pedagoģiju), ir izpratne
par audzināšanas, psiholoģijas jautājumiem. Pēdējā laikā nedaudz palielinājies
Administratīvās komisijas Kurzemes rajona bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas
izskatīto lietu skaits 2005.gadā 226 (iepriekš 212). Sadarbībā ar šīs komisijas
priekšsēdētāju Annu Jirgensoni, IJSD Kurzemes rajona nodaļas galveno speciālisti
bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Valentīnu Kujevdu un skolu sociālo pedagogu
metodiskās apvienības vadītāju Ingunu Bergmani panākta kārtība, ka, lūdzot
palīdzību policijai, sociālais pedagogs savas kompetences ietvaros veic
nepieciešamos pasākumus problēmas risināšanai, par veiktajiem pasākumiem
informē speciālistus, lai varētu pieņemt pēc iespējas optimālāku lēmumu.
Nostiprinājusies prakse, ka kopā ar nepilngadīgo uz administratīvās komisijas sēdi
ierodas arī sociālais pedagogs.
        Viens no svarīgākajiem darba virzieniem ir preventīvais darbs. Pagājušajā
gada vidū pēc sociālā pedagoga studiju beigšanas Latvijas Universitātes Pedagoģijas
un psiholoģijas fakultātē darbu uzsāka galvenā speciāliste Inga Koroļova. Viņas
darba mērķis ir aizsargāt bērnu tiesības un intereses, darba pienākumos noteikti
uzdevumi, kas saistās ar skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisiju darbu, šo
komisijas locekļu apmācību, bērnu informēšanu par viņu tiesībām un pienākumiem.
Lai to īstenotu, Kurzemes rajons piedalījās projektu konkursā un guva atbalstu, lai
saņemtu nepieciešamo finansējumu skolēnu apmācībām.
        Katru gadu mācību gada sākumā notiek skolu Bērnu tiesību aizsardzības
komisiju priekšsēdētāju un vietnieku apmācība. 2005.gada sākumā nodarbības
                                          52
notika dažādās iestādēs, kur risina bērnu tiesību jautājumus – Rīgas Atkarības centra
Psiholoģiskā un sociālā atbalsta Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas
kabinetā Kalnciema ielā 81, Rīgas bāriņtiesā Kungu ielā 34, Sociālā dienesta
Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem Baldones ielā 2, kā arī IJSD Kurzemes rajona
nodaļā Spilves 25 a. Tā kā skolu BTAK bija aktīvi strādājušas, rajona komisijas
locekļi izteica vēlēšanos parādīt savu darbu. Kopā izstrādājām nolikumu par rajona
skolu BTAK skati un nolēmām, ka tā notiks pavasara brīvdienās, lai netraucētu
mācību darbu. Skatē skolēni iepazīstināja ar paveikto, rādīja stendus un sienasavīzes,
risināja priblēmsituācijas, kā arī sniedza kādu priekšnesumu par bērniem aktuālu
jautājumu. Pasākums izvērtās interesants, un paši rajona komisijas locekļi bija ļoti
apmierināti. Sadarbībā ar IJSD Kurzemes rajona nodaļu, atbalstot skolu Bērnu
tiesību aizsardzības komisiju visiem skates dalībniekiem tika dāvāta ekskursija uz
Kolku un Mazirbi. Aktīvākie rajona skolu bērnu tiesību aizsardzības komisiju
locekļi kā balvu par labu daru saņēma RBTAC dāvāto ekskursiju uz Siguldas
apkārtni, kur visi iepazinās ar strausu un staltbriežu fermu, varēja pārvarēt šķēršļus
„Meža kaķa takā” Kaķīškalnā.
       2005./2006. mācību gads aizsākās ar BTAK darbības izzināšanu Kurzemes
rajona skolās, tiekoties ar skolu sociālajiem pedagogiem un apmeklējot skolu BTAK
sēdes. Pēc komisiju izveidošanas skolās sākās apmācības par bērnu tiesību
aizsardzības jautājumiem jaunajiem skolu komisiju priekšsēdētājiem, vietniekiem un
interesentiem. Nodarbības vadīja Rīgas Kurzemes rajona Bērnu tiesību aizsardzības
komisijas locekļi (N.Sprūde, A.Meņkova, V.Razgale, V.Kujevda, A.Mediņa,
A.Āboliņa), Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Kurzemes rajona nodaļas
galvenā speciāliste veselības aizsardzības jautājumos T.Serpuhova, kā arī tika
apmeklētas vairākas iestādes, kurās jaunieši iepazināmies ar kārtību, kādā tiek
risināti bērnu tiesība aizsardzības jautājumi (Valsts policijas Rīgas Galvenās
policijas pārvaldes 30. nodaļa un SD Bērnu un jauniešu centrs „Kurzeme” un
Dzīvokļu pārvalde).
      Lai veicinātu Skolu BTAK izveidošanos skolās un informētu jauniešus par
bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, tika veikts izglītošanas darbs klases
audzināšanas stundās Rīgas 54. vidusskolā, Rīgas 1. vakara (maiņu) vidusskolā, kā
arī tika izgatavots informatīvs izdales materiāls 5 – 9. klašu skolēniem bukleta veidā
par jauniešu pienākumiem un tiesībām ģimenē un sabiedrībā.
       Kurzemes rajonā ir 21 skola, no kurām 17 ir vidusskolas, bet skolu BTA
komisijas sākumā darbojās 9 skolās (Daugavgrīvas vidusskolā, Iļģuciema
vidusskolā, Rīgas Imants vidusskolā, Rīgas Ostvalda vidusskolā, Rīgas 19.
vidusskolā, Rīgas 33. vidusskolā, Rīgas 69. vidusskolā, Rīgas 71. vidusskolā un
Rīgas 96. vidusskolā). Dažās no šīm skolām ir pilnīgi nomainījies BTAK locekļu
sastāvs un šajā periodā jaunie aktīvisti iepazīst bērnu tiesību aizsardzības jomu.
Pirmā mācību pusgada laikā BTAK darbību atjaunoja vēl 2 skolas (Rīgas
Anniņmuižas vidusskola un Rīgas 68. vidusskola), līdz ar to 2005 gada beigās
Kurzemes rajonā darbojās 11 skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijas.
      Lai veicinātu BTAK izveidošanos skolās un informētu jauniešus par bērnu
tiesību aizsardzības jautājumiem, tika veikts izglītošanas darbs klases audzināšanas
                                         53
stundās (Rīgas 54. vidusskolā un Rīgas 1. vakara (maiņu) vidusskolā), tika veiktas
pārbaudes skolās, kā arī tika sagatavots informatīvs izdales materiāls 5 – 9. klašu
skolēniem bukleta veidā par jauniešu pienākumiem un tiesībām ģimenē un
sabiedrībā.
      Izglītojošajā darbā šķēršļus radīja jauniešu vāja interese par skolu BTAK, jo
viņi nezināja citu skolu BTAK veiksmīgo pieredzi vai arī jauniešu apziņa, ka skolas
vadība viņu aktivitātes nenovērtēs un neatbalstīs. Tomēr interese par nodarbībām un
aktivitātēm rajonā ieinteresēja šo skolu jauniešus, īpaši tos, kuri paši ir saskārušies ar
dažādām dzīves problēmā un ir centušies meklēt tām risinājumus.
      Darba pieredzi bērnu tiesību aizsardzības sistēmā un sadarbību ar citu
institūciju speciālistiem veicināja piedalīšanās Kurzemes rajona sociālo pedagogu
metodiskajās sēdēs, Rīgas domes administratīvo bērnu un jaunatnes lietu komisiju
Kurzemes rajona apakškomisiju sēdēs, BTAK sēdēs pilsētas mērogā, kā arī citu
institūciju un organizāciju organizētajos pasākumos, tādos kā: lekcija projekta
„Jaunietis darba tirgū” ietvaros, IJSD izsludinātā projekta „Bērniem draudzīga
skola” noslēguma pasākums un līdzdalība IJSD izsludinātajā konkursā ar projektu
„Jaunieši – pilsoniskas sabiedrības veidotāji nākotnē”
      Tikmēr citu valstu pieredze bērnu aizsardzības jomā un jauni kontakti tika
iegūti starptautiskajā konferencē „100 YEARS OF CHILD PROTECTION” (100
gadi bērnu aizsardzībā), kas notika Amsterdamā 28.-30. novembrī.
      Gada beigās visa uzmanība tika veltīta 2005. gada 7. decembrī notikušai
pilsētas mēroga diskusijai „Mūsu pienākumi ģimenē un sabiedrībā”, kurā tika
uzklausīts bērnu viedoklis jautājumos par bērnu, vecāku, skolas, sabiedrības,
pašvaldības, valsts un uzņēmēju atbildību un pienākumiem attiecībā pret ģimeni un
sabiedrību. Šī diskusija deva iespēju jauniešiem izzināt uz izvērtēt tiesību aktos
noteiktos pienākumus un atbildību, kā arī to izpildi reālajā dzīvē un aizdomāties par
iespējām situāciju mainīt. Diskusijā tika akcentēta nepieciešamība jauniešiem
aktivizēties un pašiem uzņemties iniciatīvu sabiedrības problēmu risināšanā.
      Strādājot ar Kurzemes rajona skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijām ir
radušies priekšlikumi, kas uzlabotu skolu BTAK darbu:
           jaunajā sociālo pedagogu amata aprakstā, kā vienu no pienākumiem
              minēt – nodrošināt skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisiju darbību un
              šo komisiju aktīva darbība skolā, nodrošinātu sociālajam pedagogam
              Rīgas Domes piemaksas;
           pēc iespējas vairāk veikt pārbaudes skolās, izglītojošo darbu klases
              audzināšanas stundās, lai aktivizētu pašus jauniešus un veicinātu BTA
              komisiju atjaunošanu vai izveidošanu;
           rajonu Bērnu tiesību aizsardzības komisiju telpās izveidot darba vietu
              skolu BTAK aktīvistiem (vēlams ar atsevišķu datoru), kur jaunieši varētu
              gatavoties rajona vai pilsētas mēroga pasākumiem, kā arī darboties
              ikdienā;
           aktivizēt sadarbību un organizēt kopīgus pasākumus, piemēram
              pieredzes apmaiņas pasākumus, ar citām Rīgas rajonu/priekšpilsētu
              skolu BTAK..
                                           54
Priekšlikumi darba uzlabošanai


1. Atbilstoši Rīgas Kurzemes rajona galvenajiem uzdevumiem bērnu tiesību
aizsardzībā 2005.- 2009.gadam
       1.1.turpināt darbu, lai īstenotu projektu „Ģimenes atbalsta centrs Bolderāja”.
       1.2. Realizēt projektu „Bērniem draudzīga skola”
       1.3.Uzsākt ciešāku sadarbību ar skolu klašu audzinātājiem.
2. Likumdošana
       2.1.Grozījumi likumdošanā saistībā ar ārzemēs dzimušajiem bērniem, lai
nodrošinātu bērnu tiesības
       2.2.Saistošo noteikumu izstrādes veicināšana par maznodrošināto
       dzīvokļu remonta jautājumiem
       2.3. Noteikumu izstrādāšana lielveikalu rotaļu istabu iekārtošanai un
uzturēšanai
       2.4. Noteikumu izstrādes veicināšana par Atbalsta ģimenēm un ģimeņu
asistentiem, lai nodrošinātu palīdzību ģimenēm, kurām trūkst sociālo iemaņu bērnu
aprūpē un audzināšanā
       2.5. Atrisināt praksē nostiprināto risinājumu, ka ģimenes valsts pabalsta
apmēru samazina, ja kāds bērns mirst
       2.6.Sociālo pedagogu amata aprakstā iekļaut punktu par skolu BTAK darba
nodrošināšanu
3. Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei nepieciešami šādi pasākumi:
       3.1.Pakalpojumu nodrošināšana sociālo iemaņu apguvei jaunajām māmiņām
       3.2.Samaksas jautājumu risināšana Bērnu tiesību aizsardzības komisijas
locekļiem
       3.3.IJSD speciālistu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos nodrošināšana
rajonā
       3.4.Sociālo pedagogu sagatavošana darbam pirmsskolas mācību iestādēs


                                             Kurzemes rajona BTAK priekšsēdētāja
                                        N. Sprūde un galvenā speciāliste I. Koroļova




                                         55
      9.3. ZIEMEĻU RAJONA BTA KOMISIJAS DARBS 2005. GADĀ.

       Aizvadītais – 2005. gads bija ceturtais man strādājot RBTAC un vadot tā
Ziemeļu rajona komisiju. Tāpat ka iepriekš – darbojos atbilstoši 1989. gada 10.
novembra ANO konvencijas par bērna tiesībām, 1998. gada 19. jūnija Bērnu tiesību
aizsardzības likuma normām un RBTAC rajona galvenā speciālista bērnu tiesību
aizsardzības jautājumos amatinstrukcijai, ka ari RBTAC administrācijas pavēlēm,
rīkojumiem un noradījumiem. Atskaites gadā komisijas darba stilu raksturoja
koleģialitāte, optimālu risinājumu meklējumi pastāvot viedokļu plurālismam,
ieklausīšanās ikviena speciālista apsvērumos, cenšanās apstākļos, kad finansiālie un
materiālie resursi ir ierobežoti, tomēr par visu augstāk turēt bērna intereses.
Atskaites gada atkal tika piedzīvotas zināmas izmaiņas komisijas kadru sastāvā. Tā
Valsts policijas 26. nodaļas Nepilngadīgo lietu inspektores, policijas seržantes
Valentīnas Šarafutdinovas vieta darba komisija atgriežas 27. nodaļas vecākā
inspektore, policijas majore Vera Burova, kura vairākus gadus ari agrāk bija pildījusi
šos pienākumus. Neapšaubāmi, viņas profesionāla un dzīves pieredze bija
neatsverama secinot samezglotas bērnu un ģimeņu problēmas. Turpināja darboties
Rīgas Domes Dzīvokļu pārvaldes pārstāve Ilona Gurtlava, kurai tas pats jādara vel
divas rajonu / priekšpilsētu komisijas, un tāpēc noslogotības dēļ ne vienmēr izdodas
piedalīties sēdēs, Rīgas Bāriņtiesu pārstāvēja Evija Audzevica mainoties ar Jeļenu
Treini, kura pirms paris gadiem strādāja komisija ka Pašvaldības policijas
darbiniece. Rīgas Domes Labklājības departamenta sociālo pakalpojumu nodaļas
ģimenēm un bērniem vecākā sociāla darbiniece Rasa Ruža ne vien ilgus gadus
strādā, bet ari dzīvo Ziemeļu rajona un ir informēta gandrīz par visam ģimenēm,
kuras kādreiz ir griezušās sociālajā dienesta. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un
sporta departamenta Ziemeļu rajona nodaļas galvenā speciāliste bērnu tiesību
aizsardzības jautājumos Tatjana Rupais devusi lielu ieguldījumu bērnu tiesību uz
izglītību nodrošināšanā. Gadījumos, kad mūsu komisijas vai Rīgas Domes
Administratīvas komisijas Ziemeļu rajona Bērnu lietu apakškomisijas klientu atvases
nevarēja vai negribēja mācīties skolās, kurās tās pierakstītas – viņa prata pārliecināt,
noskaidrot vēlmes un intereses, palīdzēt un iekārtot korekcijas klasēs, internātskolās,
profesionālās izglītības iestādēs / kopā 88 bērnus/, tiem, kam bija veselības
problēmas, tika nozīmēta mājas apmācība / 150 bērniem./ Līdz ar to rajona gandrīz
nav palicis nepilngadīgo, kuri nemācās / 5, salīdzinot ar 39 iepriekšēja gada./
Pašvaldības policiju pārstāvēja vecākā inspektore Ingrida Seļutina – nodarbojoties ar
nepilngadīgajiem administratīvo normu pārkāpējiem un vecākiem, kuri nepilda
bērnu audzināšanas pienākumu. Kolēģe Jadviga Beļska – medicīnas iestādes SIA
„Vesels” galvenā ārsta vietniece – neatteica ne konsultācijas, ne praktisku palīdzību
jautājumos, kas skar, bērnu veselības stāvokli, slimību profilaksi, ekspertīzi.
       Aizvadītajā 2005. gadā RBTAC Ziemeļu rajona komisija pulcējās uz sēdēm
divas reizes mēnesī, izskatot 41 iesniegumu un pieņemot konkrētus lēmumus. Dažos
gadījumos – mainoties lietas apstākļiem un dienestu informācijai – atgriežoties pie
lietas atkārtoti. Tāpat apspriestas svarīgas bērnu tiesību aizsardzības teorētiskas un
praktiskas problēmas, formulēts RBTAC Ziemeļu rajona komisijas viedoklis.
                                          56
         Atskaites gadā ar RBTAC vadības gādību turpināja pilnveidoties Ziemeļu
rajona komisijas darba tehniskais nodrošinājums. Tā, piemēram, iegādāti jauni
datori. Šajā sakarībā vēl gan varētu velēties tīklu operatora vieglāku pieejamību,
plašākas iespējas konsultēties un, galvenais, iespēju ātri novērst trūkumus un
defektus uz vietas.
         Jau otro gadu Ziemeļu rajona komisijas darbs ritēja telpās Ausekļa ielā 3.,
kas rūpīgi izremontētas, turpinājās atsevišķu tehnisku kļūmju novēršana un
uzlabojumu ieviešana. Pateicības cienīga bija RBTAC administrācijas uzmanība un
atsaucība šī nodrošinājuma līmeņa konsekventai paaugstināšanai.
         Arī atskaites gadā Ziemeļu rajona komisija turpināja informēt sabiedrību par
savu darbu žurnālu „Mūsu Rajons” un „Mans Īpašums” slejās.
         Jāatzīmē, ka RBTAC komisijas locekļi savus atbildīgos pienākumus veic
sabiedriskā kārtā, nesaņemot par to ne santīma. Neliels atalgojums – līdzīgi kā
Administratīvajā komisijā – mudinātu dienestu priekšniekus pašiem uzņemties šīs
funkcijas, nevis deleģēt savā vietā citus, mazāk lemt spējīgus darbiniekus. Šo
viedokli arī izvirzām kā priekšlikumu darbam 2006. gadā.

          Aizvadītajā gadā saņemti un izskatīti 93 iesniegumi / par 43 mazāk nekā
iepriekšējā./ Līdzīgs iesniegumu skaits bija 2003. gadā. Tas, šķiet, nav skaidrojams
ar iedzīvotāju uzticības kredīta samazināšanos mūsu organizācijai, tie turpina
griezties RBTAC arī gadījumos, kas praktiski nav centra kompetencē, kad vienīgā
saistība ar risināmo problēmu ir fakts, ka ģimenē ir kāds nepilngadīgs bērns /
piemēram, tualetes un kanalizācijas sistēmas traucējumi, savstarpējas finansiālas
pretenzijas , u.c./ Acīm redzot, Ziemeļu rajona iestāžu un organizāciju darba līmenis
sasniedzis kvalitāti, kad aizvien mazāk ģimenēm un bērniem rodas iemesli un
nepieciešamība savu tiesību nodrošināšanai griezties RBTAC, kas savukārt nemaz
nenozīmē centra Ziemeļu rajona komisijas lomas mazināšanos. Tieši otrādi –
komisijas kontrolējoša un koordinējoša funkcija ir tiešs ieguldījums rajona iestāžu
un organizāciju darbības kvalitāte un Ziemeļu rajona ģimeņu un bērnu tiesību
garants.
          Gada laikā mājās apsekota 51 ģimene / iepriekšējā gadā 121./
Izskaidrojums – Valsts uzturlīdzekļu fonda sekmīga darbība un attiecīgi iesniegumu
par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem īpatsvara pieaugums / 39 . / Tos iesniedzēju
vārdā sagatavo centra juridiskais dienests, un nav nepieciešamības katrā no šiem
gadījumiem apmeklēt ģimenes mājās. Skaitlis liecina, ka turpinās iedzīvotāju līdz
šim novārtā atstato savstarpējo attiecību sakārtošana, bez tās nebūtu iespējams arī
sociālo, dzīvokļa un citu jautājumu juridiski korekts risinājums.
           Aizvadītajā gadā RBTAC Ziemeļu rajona komisija pievērsa pastiprinātu
uzmanību bērnu un ģimeņu vitāli svarīgo pamattiesību, tādu kā tiesību uz pajumti
nodrošināšanai. Saņemti 13 iesniegumi / 10 gadījumos iestāžu informācija / par
izlikšanu no dzīvokļa, galvenokārt sakarā ar īres un komunālo maksājumu parādiem
/ iepriekšējā gadā 44 . /Šāds ievērojams kritums skaidrojams ar to, ka namīpašnieki
vai viņu uzdevumā namus apsaimniekojošās firmas jau paguvušas atbrīvoties no
nevēlamajiem īrniekiem, galvenokārt Ziemeļu rajona pilsētas centram piekrītošajās
                                         57
ēkās / 6 lietas pret iepriekšējā gadā 22./ 7 gadījumos prasības par ģimeņu ar bērniem
izlikšanu cēlušas namu pārvaldes / iepriekšējā gada 22./ Divos gadījumos pēc mūsu
darbinieku apsekošanas rezultātiem un iestāžu informācijas un kaimiņu liecībām
dzīvokļos ilgāku laiku neviens nedzīvo, ģimenes aizbraukušas vai nu uz laukiem, vai
darbā uz ārzemēm. Jāatzīmē, ka turpinās sadarbība ar Ziemeļu rajona tiesu, kura
vienmēr, kad iesniegta prasība par ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvokļa –
informē RBTAC. Atskaites gada laikā neviena ģimene ar bērniem rajonā nav reāli
izlikta no dzīvokļa nenodrošinot citu pajumti. Vairumā gadījumu spriedumu par
izlikšanu izpilde tiek atlikta līdz pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa
jautājuma vai cita risinājuma atrašanai. Ir ģimenes, kas neizrāda ne mazākās rūpes
par savu pajumti, gadiem ilgi nekārto formalitātes Sociālajā dienestā un Dzīvokļu
pārvaldē, kuru izlikšana atlikta jau vairakkārt un tiks veikta, acīm redzot, kad tur
augošie bērni kļūs pilngadīgi / V.Isajeva, S. Tarasovas, T. Mokrovas ģimenes./ Droši
varu apgalvot, ka – ja vien ir likumīgs pamats – rajonā tiek palīdzēts visām ģimenēm
ar bērniem, kas to vēlas, vai pat tikai piekrīt šādas palīdzības saņemšanai un nokārto
nepieciešamās formalitātes. Tā no denacionalizētajam, namīpašniekiem
piederošajām ēkām izliekamajiem tika piedāvāta cita dzīvojamā platība, sociālais
dienests turpināja pildīt saistības noslēgto trīspusējo līgumu ietvaros / ģimene –
dienests – namu pārvalde./ Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes saņēma dzīvokļa
pabalstu. Lai gan ievērojami mazāk, tomēr rajonā vēl ir ģimenes, ar kurām sociāla
dienesta darbinieki, RBTAC speciālisti un citu dienestu pārstāvji vairākus gadus
runājuši un lūguši izrādīt jelkādu ieinteresētību sava dzīvokļa jautājuma risināšanā,
bet kurām, acīm redzot, trūkst motivācijas, kaut ko darīt pārliecībā, ka netiks
izliktas, jo ģimenēs ir nepilngadīgi bērni. Dotajos gadījumos arī namu pārvaldes, kas
cēlušas prasības tiesā par īrnieku izlikšanu sakarā ar praktiski nekādu īres un
komunālo maksājumu nekārtošanu – nav līdz galam konsekventas, ļaujot šīm
ģimenēm parazitēt uz līdzcilvēku, visas sabiedrības, reizēm radinieku rēķina. Tādas
ir T. Bobules, I. Kozlovas, L. Makarovas ģimenes.
           Par 9 samazinājies iesniegumu skaits par vecākiem, kuri nepilda vecāku
pienākumus, lieto alkoholu, narkotikas / attiecīgi 15 un 24 iesniegumi ./Grūti pateikt,
vai tas ir sociāla dienesta, mūsu, Bāriņtiesas, Pašvaldības policijas darbinieku
nopelns, kuri nemitīgi apseko minētas ģimenes, brīdina vecākus par viņu pienākumu
nepildīšanas sekām. Ar šo ģimeņu pārstāvjiem mūsu institūciju darbinieki tikās arī
Rīgas Domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona Bērnu lietu apakškomisijā,
gandrīz visi esam arī šīs komisijas locekļi, turpinām vecāku audzināšanas,
pārliecināšanas darbu, apelējot pie viņu sirdsapziņas, nepieciešamības gadījumā
administratīvi sodot vainīgos. Diemžēl, sabiedrībā pastāvošā sociālā spriedze,
nedrošība par nākotni veicina zināmas sabiedrības daļas grimšanu depresijā,
cenšanos ikdienas rūpes un raizes slīcināt alkoholā. Pārmērīga alkohola lietošana
rada bravūru, rupjību, izraisa strīdus ģimenēs, ”roku palaišanu”, rezultātā bērni cieš
kā no fiziskas, tā psiholoģiskas vardarbības / 12 iesniegumi, iepriekšējā gadā 16 ./
Televīzijā propagandētais spēka kults arī veicina vardarbību, it sevišķi jauniešu vidū.
            Realitāte praktiski ir tāda, kas neļauj cietušajai pusei radikāli atrisināt
problēmu kopā ar bērniem aizejot un iekārtojot patstāvīgu dzīvi bez varmākas,
                                          58
izņemot īslaicīgus „glābšanas” variantus kā krīzes centri, nevalstiskās sieviešu
organizācijas ar, galvenokārt, morālu atbalstu. Ārkārtīgi ilgi un grūti nākas kārtot
jautājumus par vīru alkoholiķu un „dūres varoņu” iztiesāšanu no dzīvokļa.
            Atskaites gadā vienā gadījumā gan nācās sastapties ar faktu, kad sūdzība
par šķirta vīra agresivitāti izrādījās nepamatota, komisija secināja, ka šķirtās sievas
mērķis bija izrakstīt viņu no dzīvokļa bez tā dalīšanas vai kompensācijas izmaksas.
            Vienīgā sūdzība, kas skāra sociālo dienestu, attiecās vairāk uz
likumdošanas prasībām maznodrošinātas ģimenes statusa noteikšanai un pabalstu
aprēķināšanai, nevis sociāla dienesta vai tā atsevišķu darbinieku kļūdām vai
paviršībām. Dienests pierāda, ka rīkojies juridiski korekti, atbilstoši likuma burtam
un garam, savukārt iesniedzējai noradīts, kur un kā viņa var pārsūdzēt sociālā
dienesta darbinieku lēmumus, vajadzības gadījumā RBTAC juristiem sagatavojot
attiecīgos iesniegumus.
              Viena sūdzība bija par Valsts Darba Ekspertīzes ārstu komisijas
atkārtotu lēmumu atteikt invaliditāti bērnam ar acs patoloģiju. Apsekojot stāvokli
mājās, iepazīstoties ar pievienoto dokumentāciju – RBTAC Ziemeļu rajona
komisijas darbinieki atbalstīja viedokli, ka bērnam invaliditāte pienākas, mūsu juristi
sastādīja iesniegumu VDEAK lēmuma pārsūdzēšanai Administratīvajā tiesā.
              Divos gadījumos, kad ģimenes sūdzējās attiecīgi par nefunkcionējošu
apkuri, tualetes un kanalizācijas sistēmu dzīvoklī – RBTAC izvērsa saraksti ar namu
apsaimniekotajiem, Rīgas Domes Komunālā departamenta Komunālās saimniecības
pārvaldi atbalstot iesniedzēju centienus normalizēt šo sistēmu funkcijas.
              Neviena sūdzība netika saņemta par Bāriņtiesas darbu.

              Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona Bērnu lietu
apakškomisijā 2005. gadā noturējusi 24 sēdes. Tika izskatītas 178 lietas / par 22
mazāk kā iepriekšējā gadā./        165 gadījumos vainīgajiem tika piemērots
administratīvais sods. 13 gadījumos izbeigta lietvedība. Šīs 13 lietas, kad tika
izbeigta lietvedība, liecina gan par komisijas rūpīgo iedziļināšanos apstākļos,
velēšanos nekādā gadījumā nekaitēt bērnu interesēm, gan arī par policijas darbinieku
pieļautām formālām kļūdām un neprecizitātēm noformējot protokolus.

                Ziemeļu rajona skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijas tika
nodibinātas visās skolās, 10 no tām aktīvi darbojas. 2005. gada darbu ar Ziemeļu
rajona skolēnu Bērnu tiesību aizsardzības komisiju un rajona skolu Bērnu tiesību
aizsardzības komisiju aktīvistiem uzsāka RBTAC jauna galvenā speciāliste Diāna
Kravale, kura šajā laikā sevi apliecināja kā enerģiska, daudzpusēji talantīga persona
/mūzika, vokālas dotības, zīmēšana, dizains, telpu interjeru veidošana un
noformēšana./ Viņa viegli atrada kontaktu ar bērniem, īsā laikā ieguva stabilu
autoritāti (ar D. Kravales darba atskaiti var iepazīties manas atskaites noslēgumā).

              Atskaites gadā Ziemeļu rajona skolu Bērnu tiesību aizsardzības
komisijas turpināja savas tradicionālas, iepriekšējos gados iedibinātās aktivitātes. Tā
J. Poruka vidusskolas Bērnu tiesību aizsardzības komisija , sociālais pedagogs Lidija
                                          59
Kleščevska, teatralizēta uzveduma veida rīkoja Bērnu tiesību aizsardzības dienu,
šādi atspoguļojot bērnu tiesības un pienākumus. Rīnūžu vidusskolas Bērnu tiesību
aizsardzības komisijas locekli, sociālais pedagogs Svetlana Jačmenova, sniedza
koncertus bērniem ar īpašam vajadzībām no 66. speciālās vidusskolas un 5.
speciālās internātskolas. Tāpat viņi vāca grāmatas, apģērbus bērniem no trūcīgam
ģimenēm, kuras apmeklē Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja bērnu bibliotēkas.
Turpinājās „jauno policijas draugu” patruļas nodrošinot kartību mikrorajonā ap
skolu. Arī Rīgas 13. vidusskolas Bērnu tiesību aizsardzības komisija, sociālais
pedagogs Anita Japina, ari uzstājas ar koncertiem rajona speciālajās skolas. Rīgas
28. vidusskolas, sociālais pedagogs Sigita Deliņa, un Mežaparka vidusskolas, kurā
mācās bērni korekcijas klasēs, daudzi no maznodrošinātam ģimenēm – skolēnu
Bērnu tiesību aizsardzības komisiju locekļi palīdz saskatīt skolasbiedru problēmas,
kopā ar sociālo pedagogu Svetlanu Husevu tās atrisināt. RBTAC organizētajā
pasākumā „Lieldienas bērniem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā”
Mežaparka vidusskolas Bērnu tiesību aizsardzības komisijas pārstāvji piedalījās ar
savu zīmējumu, savdabīgu skulpturālu veidojumu, ciļņu izstādi. Pagājušajā gadā
stipri aktivizējās Rīgas 10. vidusskolas Bērnu tiesību aizsardzības komisijas darbība
jaunās sociālās pedagoģes Oksanas Sevcikas vadībā. Bērni piedalījās rajona
pasākumos, deleģēja savus pārstāvjus darbam Ziemeļu rajona Bērnu tiesību
aizsardzības komisijā. Kā jau minēju – līdz ar galvenās speciālistes Diānas Kravales
darba uzsākšanu vēl raitāk sāka ritēt Ziemeļu rajona skolu Bērnu tiesību aizsardzības
komisijas darbs. Ziemeļu rajona skolēni piedalījās visās RBTAC bērniem
paredzētajās un veltītajās aktivitātes, ka arī citu organizāciju rīkotajos pasākumos.
Tā, piemēram, RBTAC Ziemeļu rajona nodaļas telpās no 25. līdz 29. aprīlim notika
profesionālas orientācijas nedēļa. Tās ietvaros Profesionālās karjeras izvēles Valsts
aģentūras, Nodarbinātības Valsts aģentūras Rīgas filiāles, VID komunikāciju
nodaļas speciālisti stāstīja jauniešiem par iespēju izvēlēties un apgūt profesiju, dabūt
darbu un veidot karjeru šajā profesijā, darbinieku tiesībām, nodokļu sistēmu, kā arī
atbildēja uz daudzajiem jautājumiem. 31. maijā RBTAC Kongresu namā rīkoja
pasākumu veltītu Bērnu Aizsardzības dienai. Atkal izcēlās Mežaparka vidusskolas
pārstāvji, kuru zīmējumi, papīra plastika un citi oriģināli darbi patīkami kuplināja
gaiteņos improvizēto bērnu mākslas darbu izstādi. Februārī Rīnūžu vidusskolas un
Rīgas 13. vidusskolas 5. – 9. klašu skolēni piedalījās Valsts Cilvēktiesību biroja
organizētajā aptaujā par vardarbības atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos aizpildot un
nododot attiecīgās anketas.
            RBTAC tradicionāli apsveica tos skolēnu Bērnu tiesību aizsardzības
komisiju dalībniekus, kuri aizvadītajā gadā pabeidza devītās un divpadsmitās klases.
Šiem absolventiem Ziemeļu rajona 16. augustā tika rīkota ekskursija uz Līgatni ar
kopīgam pusdienām. 7. decembrī Ziemeļu rajona skolēnu Bērnu tiesību aizsardzības
komisijas dalībnieki labi startēja RBTAC organizētāja diskusijā „Mūsu pienākumi
ģimenē un sabiedrībā” . 27. decembrī notika gada pēdējais RBTAC Ziemeļu rajona
komisijas un rajona skolēnu Bērnu tiesību aizsardzības komisijas kopīgs Jaungada
pasākums ar mazu dāvaniņu pasniegšanu dalībniekiem, priekšnesumiem, kopīgām
vakariņām. Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā Ziemeļu rajona skolas piedalījās arī Bērnu
                                          60
un ģimenes lietu ministrijas izsludinātajā konkursa „Bērniem draudzīga skola”.
Konkursa noslēguma posms rajonā notika 4. novembrī bērnu un jaunatnes centrā
„Laimīte”, kur skolas prezentēja katra savu „bērniem draudzīgas skolas” modeli, un
noslēgumā izstrādāja vienu kopīgu Ziemeļu rajonam, kuru tad arī iesniedza
ministrijai. Noslēguma pasākumā dalībniekus iepriecēja „saldējuma balle”.
Aktīvākie konkursa dalībnieki izcīnīja tiesības piedalīties divu dienu ekskursijā uz
Kauņu, Lietuvā.

           Tāpat ka iepriekš, bērniem no trūcīgām un maznodrošinātam ģimenēm
bija iespēja piedalīties arī darba un atpūtas nometnē Mangaļsalā. To tradicionāli
organizēja un vadību nodrošināja bērnu un jaunatnes centra „I.K. Auseklis” direktors
Vladimirs Šibajevs. Nometne strādāja un atpūtās attiecīgi pa maiņām 25; 40 un 40
bērnu – par 15 mazāk nekā plānots. Ari Rīgas Mežaparka vidusskola bija rīkojusi
darba un atpūtas nometni jūnija 25 saviem audzēkņiem, bērni strādāja Mežaparka
uzkopšana. Tāpat bērnu un jaunatnes centra „Laimīte” bija atvērta nometne 36
bērniem.

                Atskaites gadā piedalījos visos RBTAC un citu iestāžu rīkotajos
pasākumos, kuru tematika saskaras ar bērnu tiesību aizsardzības jomu. Piedalījos ari
visas Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēdēs. Tā gada sakuma 4. un 5.
februāri kopa ar RBTAC Ziemeļu rajona komisijas locekļiem bijām centra
organizētajā izbraukuma semināra Bīriņos. Tā bija lieliska iespēja apmainīties ar
kopīga darba aktualitātēm ka arī atpūsties neformālā, relaksējošā atmosfērā.
                16. februārī ņēmu dalību Rīgas Domes Drošības un kartības
jautājumu komitejas semināra „Pusaudžu noziedzības un bērnu tiesību
apdraudējuma stāvoklis Rīga un pasākumi nepilngadīgo drošības uzlabošanai”. 22.
aprīlī piedalījos RBTAC semināra „ Inovācijas bērnu pienākumu un tiesību
nodrošināšanā”. 23. augustā apmeklēju Bērnu un ģimenes lietu ministrijas sarīkoto
semināru „Bērnu skaita samazināšanas iespējas institūcijas – starptautiska pieredze
un reģionālas aktivitātes Latvija”. 25. oktobrī piedalījos Rīgas Domes Izglītības,
jaunatnes un sporta departamenta rīkotajā semināra „Sociālā pedagoga un sociāla
darbinieka loma skolas un ģimeņu problēmu risināšana”.
                  Semināros gūtās teorētiskas zināšanas, bez šaubām, palīdz rast
pareizo praktisko problēmu risinājumu, savukārt prakses izvirzītie uzdevumi liek
regulāri rūpēties par teorijas apcirkņu papildināšanu.
                   Atskaites gadā Ziemeļu rajona skolšs turpināja strādāt 19 sociālie
pedagogi. Regulāras tikšanās ar sociālajiem pedagogiem notika reizi divās nedēļās
Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Ziemeļu rajona nodaļas telpās P. Brieža
ielā 18., piedaloties nodaļas galvenajai speciālistei bērnu tiesību aizsardzības
jautājumos T. Rupais, kā arī RBTAC un citu institūciju organizēto semināru,
apspriežu un citu kopīgo pasākumu laikā. Vairākkārt tikos ar sociālajiem
pedagogiem arī individuālu konsultāciju gaitā komisijas darba telpās Ausekļa ielā 3.,
reizēm, apmeklējot rajona skolas, risinot praktiskas problēmas / piem., 28.
vidusskola./ Kā iepriekš – aktīvākie sociālie pedagogi bija :
                                         61
                  1/ Svetlana Jačmenova – Rīnūžu vidusskola,
                  2/ Anita Japiņa – Rīgas 13. vidusskola,
                   3/ Svetlana Huseva – Rīgas Mežaparka vidusskola,
                   4/ Lidija Kleščevska – J. Poruka vidusskola,
                   5/ Sigita Deliņa – Rīgas 28. vidusskola,
                   6/ Oksana Sevčika – Rīgas 10. vidusskola.
          Sadarbība ar minēto skolu sociālajiem pedagogiem ir pastāvīga, tāpat ar
viņu vadītajām skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijām, dibināta uz abpusējas
ieinteresētības pamatiem, tā turpināsies arī tekošajā gadā.

       Ziemeļu rajona Skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisija minētajā laika
posmā strādāja pie bērnu tiesību aizsardzības jautājumu un problēmu risināšanas,
palīdzības sniegšanas un izglītošanas. Pamatojoties uz sociālo problēmu risinājuma
loku, iepazinos un novēroju maznodrošināto ģimeņu bērnu piedalīšanos vasaras
darba un interešu izglītojošās nometnēs. Ar nometņu dalībniekiem pārrunāti drošības
jautājumi un izdalīti informatīvie bukleti ,,Sargā sevi pats”.
       Par paveikto darbu un pasākumiem tika sniegta informācija vienaudžiem,
domubiedriem un sabiedrībai. Akcentējot sabiedrībā pastāvošās problēmas: atkarība,
vardarbība, drošība, bērnu ,jauniešu vasaras darbs, profesijas izvēle un citas, tika
organizētas tikšanās, individuālas pārrunas un lekcijas ar attiecīgo nozaru
speciālistiem.
       BTAK risinot jautājumu par bērnu drošību uz ceļiem, sadarbojoties ar skolām
un Ceļu satiksmes drošības direkciju, ar skolēniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu,
tika sagatavots metodiskais materiāls un veikts izglītojošais darbs ceļu satiksmes
noteikumu apgūšanā. Bērniem tika dota iespēja( bez maksas) kārtot eksāmenu un
saņemt velosipēda vadītāja apliecību.
       Plānojot visus pasākumus, ņēmām vērā Skolu Bērnu tiesību aizsardzības
komisijas un skolu sociālo pedagogu viedokli. Ziemeļu rajona BTAK rīkoja
pārrunas savās skolās ar jaunāko klašu skolēniem. BTAK līderi atzīst, ka izglītojamo
iesaistīšana sabiedrības dzīvē veicina dažādu problēmu konstatēšanu un risināšanu.
    Sadarbībā ar institūcijām veidoti informatīvi - izglītojoši materiāli izglītības
iestādēm par aktuālajām tēmām.
    Gatavojoties RBTAC 10 gadu jubilejai, Ziemeļu rajona Skolu BTAK strādāja pie
savas darbības materiālu vākšanas un apkopošanas:
     Izveidots stends ,, Vasaras darba un interešu izglītības nometņu darbs”.
     Veidota brošūra ar Ziemeļu rajona skolu BTAK devīzi ,,Mēs gribam, zinām,
       darām, varam!”
     Iepazīšanās ar Skolu BTAK un skolu sociālajiem pedagogiem.
     Raksts mājas lapai ,, Ziemeļu rajona skolu BTAK darbs norit pilnā sparā!”
     Lekcija ,,Jaunietis darba tirgū”, tikšanās ar lektoriem par profesionālo
       orientāciju ,kuras mērķis bija informēt jauniešus par darba specifiku, aicināt
       jauniešus rūpīgāk izvērtēt savu nākotnes profesijas izvēli.


                                         62
   Veidots materiāls par veselīgu uzturu informācijas stendam.
   Lekcija ,,Datora atkarības ietekme uz bērnu”, stāstīja un ar bērniem diskutēja
    psihoterapeite, uzticības telefona speciāliste Kornēlija Bulatova.
   Anketas veidošana ,,Datora atkarības ietekme uz bērnu” sākumskolai.
   Raksts mājas lapā par datora atkarību.
   Informatīva lekcija par skolu BTAK vēstures materiālu gatavošanu RBTAC
    10 gadu jubilejai.
   Informācijas vākšana par skolu BTAK dibināšanu un attīstības vēsturi.
   Brošūras,, Zini savas tiesības un pildi savus pienākumus” (sākumskolas
    skolēniem) veidošana.
   Reportāžas veidošana (video uzņemšana, bērnu vecāku intervēšana Kongresa
    namā) par tēmu ,,Vecāku pienākums un atbildība pret bērnu”.
   Piedalīšanās TV-5 veidotajā raidījumā ,,Город” par tēmu ,,Bērnu pienākumi.”
   Piedalīšanās RBTAC rīkotajā pasākumā - diskusijā ,,Mūsu pienākumi ģimenē
    un sabiedrībā”.
   Diskusijā gūto iespaidu, un informācijas nozīmes atspoguļošana rakstā
    žurnālam ,,Mērķis”.
   Ziemeļu rajona skolu BTAK Konkurss ,,Mans Ziemassvētku tiesību
    aizsardzības rūķītis”. Mērķis orientēt skolēnus uz lietderīgu laika
    izmantošanu, kā arī zināt savas tiesības un apzināties savu pienākumu
    veikšanu.
   Ziemassvētku pasākuma organizēšana skolu Bērnu tiesību aizsardzības
    komisijai, skolu sociālajiem pedagogiem, RBTAK locekļiem.
   Konkursa ,,Mans Ziemassvētku rūķītis” apbalvošana.
   Piedalīšanās RBTAC rīkotajā ekskursijā uz Igauniju ( kā balva par
    piedalīšanos diskusijā ,,Mūsu pienākumi ģimenē un sabiedrībā.”)
   Raksts žurnālam ,,Mūsu rajons” par Ziemeļu rajona skolu BTAK ,,Svētki ir
    nopelnīti!”
   Ziemeļu rajona skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijas darbs pie
    informācijas un datu savākšanas par savas skolas skolēniem, kuri vēlas
    nokārtot velosipēdista apliecību.


Priekšlikumi turpmākajam darbam 2006. gadā.

  1. Analizējot RBTAC Ziemeļu rajona komisijas darbību pēdējo četru gadu laikā
     kops esmu tas priekšsēdētājs – nācu pie secinājuma, ka pastāv zināms skaits
     ģimeņu, kas alkoholisma vai dziļas depresijas dēļ nekārto ne savus sociālos,
     ne dzīvokļa, ne bērnu izglītošanas, ne citus jautājumus, kaut gan RBTAC un
     komisija pārstāvēto institūciju darbinieki nevienu reizi vien cītīgi stāstījusi,
     kur jāiet un kas jādara. Tāpēc – pirmais priekšlikums – rajona sociāla dienesta
     Atbalsta nodaļas ģimenēm un bērniem sastāva nodibināt 3-4 „mobilo”
     darbinieku slodzes, kuri komisija pārstāvēto dienestu uzdevuma „pie rokas”
                                        63
     aizvestu klientus uz vajadzīgajam iestādēm. Varētu strādāt studenti, ar mazāku
     atalgojumu, apmeklēt ģimenes ari vakaros, kad cerības sastapt kādu mājās
     lielākas.
2.   Rajonā stipri samazinājies pusaudžu skaits, kas klaiņo, hroniski neapmeklē
     skolu. Tomēr saglabājas zināms „kodols”, kas periodiski apaug ar draugiem
     un līdzjutējiem veidojot kompānijas un atraujot arī citus no regulāra mācību
     darba, iesaistot tādos pārkāpumos kā ubagošana, zagšana, sevišķi lielveikalos,
     alkohola un narkotiku lietošana. Arī bērnu namā „Ziemeļi” ir tādi audzēkņi,
     kas tur tikai skaitās, vairāk laika pavadot klaiņojumos. Tāpēc – atvērt Rīgas
     pilsētā speciāla režīma skolu ar dažādas stingrības pakāpes režīma grupām.
     Iespēja pāriet no stingrāka uz vieglāku režīmu veicinātu jauniešu pozitīvu
     motivāciju panākumiem mācībās un uzvedībā.
3.   Nodrošinot bērnu un ģimeņu tiesības uz pajumti – novērots, ka trīspusējo
     līgumu gadījumos, kas noslēgti starp ģimeni, sociālo dienestu un namu
     pārvaldi vai namīpašnieku – ģimenei pārtraucot maksājumus arī sociālais
     dienests tūlīt pārtrauc savas saistības, dažreiz ne pārāk iedziļinoties ģimenes
     problēmās, sevišķi, ja tā pati dienesta negriežas un šo palīdzību nelūdz.
     Izrietošs priekšlikums – panākt, lai šo līgumu darbības gadījumos ģimenei
     nepildot uzņemtās saistības – sociālais dienests nepārtrauktu pildīt savējās bez
     rajona /priekšpilsētas/ Bērnu tiesību aizsardzības komisijas piekrišanas / sēdes
     protokols./
4.   Rajonu / priekšpilsētu/ Bērnu tiesību aizsardzības komisiju locekļi darbu
     komisijās veic sabiedriskā kārtā. Tāpēc atsevišķi rajonu dienestu un institūciju
     vadītāji savā vietā darbam komisijas cenšas deleģēt citus kolēģus, kuri var
     pārstāvēt savu, nevis attiecīgā dienesta viedokli. Tāpēc – noteikt rajonu /
     priekšpilsētu / Bērnu tiesību aizsardzības komisiju locekļiem par darbu
     komisija zināmu / kaut nelielu / atalgojumu, līdzīgi ka Rīgas Domes
     Administratīvās komisijas rajonu un priekšpilsētu Bērnu lietu apakškomisijās.
5.   Ziemeļu rajona Skolu bērnu tiesību aizsardzības komisija izsaku
     priekšlikumus :
                turpināt diskusiju par bērnu pienākumiem un tiesībām ģimenē un
                   sabiedrībā, palīdzēt apzināties to nozīmi dzīvē.
                Skolu BTAK reklamēt savu darba pieredzi BTAC mājas lapā.
                Izglītošanās nolūkos organizēt ,, Iespēju darbnīcu”, kurā iepazītos
                   ar sekojošām tēmām:
                   ,,Likumdošana, pienākumi, tiesības.”
                   ,,Jaunāko skolas vecuma bērnu psiholoģiskās īpatnības. ”
                   ,,Konflikti un to risināšanas iespējas.”


                                              Ziemeļu rajona BTAK priekšsēdētājs
                                      I. Lovnieks un galvenā speciāliste D. Kravale


                                        64
9.4. ZEMGALES PRIEKŠPILSĒTAS BTA KOMISIJAS DARBS 2005. GADĀ.

Par priekšpilsētu:
       Zemgales priekšpilsēta ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi
teritoriālām vienībām. Tā atrodas pilsētas dienvidrietumu daļā. Tajā ietilpst
Āgenskalns, Torņakalns, Zolitūde, Ziepniekkalns, Bieriņi, Pleskodāle un Šampēteris.
       Zemgales priekšpilsētas teritorija ir 41 km2 , kas ir 13 % no Rīgas teritorijas.
Zemgales priekšpilsētā ir 105,5 t iedzīvotāju, kas ir 14,4 % no Rīgas iedzīvotāju
skaita.

Darbs ar iesniegumiem:
     2005. gadā Zemgales priekšpilsētas BTAK saņēma un izskatīja 172
     iesniegumus, kas ir par 32 vairāk nekā 2004. gadā. No tiem par jautājumiem,
   kas skar izlikšanu-67 iesniegumi,
   ar dzīvojamo telpu saistītās problēmas -17, tie ir (atteikumi reģistrēt
     pašvaldības palīdzības saņemšanai, atteikumi slēgt īres līgumus, lūgumi
     sagatavot apelācijas sūdzības, pretprasības, iesniegumus u.c.,) ,
   par uzturlīdzekļu piedziņu- 37 (saglabājas pagājušā gada līmeni),
   problēmas ar skolu, 5, kas ir uz pusi mazāk par pagājušo gadu (11) un liecina
     par to, ka prasmīgāk tiek risināti konflikti,
   laulības šķiršana- 2 (7),
   problēmas ģimenē-16 , 2004. gadā- 8. (Pieaugot spriedzei sociālajā sfērā,
     spriedze un konflikti pieaug arī uz savstarpējās attiecībās.),
   paternitātes noteikšana-3,
   bērna dzīves vietas noteikšana-1,
   viena vecāka atsevišķa aizgādība-1 (1)
   vardarbība pret bērnu-4 , (1)
   par vecāku pienākumu nepildīšanu -7
   sūdzības par SD-2 (6)
   sūdzība par policiju- 1
   citas-4

       Analizējot iesniegumu saturu, jāsaka, ka problēmas salīdzinot ar iepriekšējiem
gadiem paliek nemainīgi tās pašas, pieaug tikai iesniegumu skaits. 2005. gadā
saglabājas iepriekšējā gada līmenī iesniegumu skaits ar lūgumu sastādīt prasības
pieteikumus tiesai par uzturlīdzekļu piedziņu, gan uzturlīdzekļu apmēra
palielināšanu. Tas skaidrojams ar to, ka pirms sāka darboties uzturlīdzekļu garantijas
fonds pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs daudziem piedzinējiem svārstījās 7-15.-Ls
apmērā, bet valstī noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs pašlaik ir augstāks.
Piedzinējam uzturlīdzekļu garantijas fonds maksā tikai valstī noteikto, vai to summu
kas ir tiesas izpildu rakstā t. i. mazāku, kas arī rosina sniegt tiesā prasības par
uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu. Joprojām ir aktuālas ar dzīvojamo telpu saistītās
problēmas, dažādi konflikti.

                                          65
       2005. gadā apmeklētāju pieņemšanas laikos sniegtas 282 konsultācijas.
Daudz apmeklētāju Zemgales BTAK tika sūtīti no Zemgales priekšpilsētas SD, kad
nepieciešama juridiska konsultācija. Jautājumu loks visdažādākais-uzturlīdzekļu
piedziņa, ģimenes konflikti, strīdi par bērnu audzināšanu, paternitātes noteikšana,
jautājumi par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību. Sadarbībā ar dienestiem apsekotas
57 ģimenes.
      Zemgales priekšpilsētas BTA komisijas galvenais uzdevums un darbības
mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darba koordinācija rajonā atbilstoši
ANO konvencijas par bērna tiesībām, LR „Bērnu tiesību aizsardzības likumam” un
citiem normatīvajiem aktiem.
       2005. gadā Zemgales BTA komisija darbu kā katru gadu sāka ar iepriekšēja
gada darba rezultātu apkopošanu un analīzi. Komisijas locekļi izteica priekšlikumus
darba uzlabošanā, tie tika apspriesti un protokolēti. Komisijas sēdes notika vienu
(divas) reizi mēnesī pavisam 2005. gadā notika 14 komisijas sēdes. Komisijas
locekļu sastāvā notikušas izmaiņas un no Rīgas bāriņtiesas Daci Kārkliņu aizstājusi
Gunta Vītola. Katrā komisijas sēdē izskatāmo lietu saraksts ar adresēm un
uzvārdiem tiek savlaicīgi nosūtīti kopā ar uzaicinājumu uz komisiju. Tas attaisnojas,
jo komisijas locekļi uz sēdi labāk var sagatavoties un iesniegt viņu rīcībā esošo
informāciju par izskatāmo jautājumu. Komisijas loceklim ir iespēja izteikt savu
viedokli konkrētajā lietā, tādejādi bija iespējams iegūt maksimālu informāciju un
iesniegumā skarto problēmu atrisināt pēc iespējas ātrāk un objektīvāk. Bez tam šī
informācijas apmaiņa starp dienestiem tiek veiksmīgi izmantota arī ikdienas darbā.
Katrā komisijas sēdē bez ienākušo iesniegumu izskatīšanas tika uzklausīti arī
sociālie pedagogi, bērnu vecāki vai institūciju pārstāvji, kas līdz komisijas sēdei bija
izteikuši vēlēšanos piedalīties tajā, vai arī tika uzaicināti pēc komisijas locekļu
iniciatīvas. Komisijā regulāri tiek skatīti no Zemgales priekšpilsētas tiesas saņemtie
paziņojumi par tiesā iesniegtām prasībām par izlikšanu vai jau pieņemtiem tiesas
spriedumiem. un sadarbībā ar dienestiem katrs atsevišķs gadījums analizēts un
meklēti risinājumi, jo palīdzēt saglabāt ģimenei pajumti ir viens no svarīgākajiem
komisijas darba uzdevumiem. Tāpēc minētajos gadījumos pēc vajadzības tiek
gatavotas:
           apelācijas sūdzības iesniegšana Rīgas apgabaltiesai , vai
           paskaidrojumi pie prasības pieteikuma, lai dotu iespēju nomaksāt
            parādu, vai
           izvērtēta iespēja noslēgt trīspusēju līgumu vai mainīt dzīvokli, vai,
              ja spriedums ir jau stājies spēkā, sadarbībā iesniedzēju apsekoti
              izīrēšanai piedāvātie dzīvokļi.
        Grūtības joprojām sagādā tas, ka informācija no tiesām pienāk nepilnīga,
tikai uzvārdi un adreses. Daudz laika tika tērēts, lai noskaidrotu prasības iesniedzēju,
un citu darbam nepieciešamo informāciju. Kārtējo reizi tika veiktas pārrunas ar
Zemgales priekšpilsētas tiesas locekļiem, lai novērstu šo trūkumu. Tomēr darba gaitā

                                          66
bieži vien reizi nākas secināt, ka līdz izlikšanai no dzīvokļa arī paši iedzīvotāji neko
nav darījuši, lai glābtu situāciju- ignorē atstātos uzaicinājumus, institūcijās griežas
novēloti, kad ir jau izlikti no dzīvokļa. Šinī situācijā nepieciešams daudz lielāks laika
patēriņš, lai palīdzētu. Jāatzīst, ka cilvēku informētība par savām tiesībām ir visai
minimāla.
       2005.g. Zemgales priekšpilsētas komisijai adresētajos iesniegumos ir tikai 1
ir lūgums par materiālo palīdzības no sociālā dienesta. Salīdzinājumā ar pagājušo
gadu, šo iesniegumu skaits ir samazinājies, domāju, ka tas izskaidrojams ar to, ka ir
kļuvusi pieejamāka informācija, un klientiem nav tik bieži jāgriežas konsultēties
RBTAC.
       Samazinājies iesniegumu skaits par konfliktiem skolā 5 (11).
       Joprojām ir daudz iesniegumu ar lūgumu       sniegt juridisku palīdzību prasības
pieteikumu sagatavošanā, kas liecina par to, ka     maznodrošinātajiem klientiem par
maz pieejama kvalificēta juridiska palīdzība.       Iespējams, ka to daļēji atrisinās
Tieslietu ministrijas iecere veidot nodaļu          juridiskās palīdzības sniegšanai
maznodrošinātajiem.
       Sadarbībā ar SD kikboksa un austrumu cīņu mākslas centrā „ Budo” katru
mēnesi nodarbības apmeklēja 11-16 bērni no maznodrošinātām ģimenēm. Rīgas 95.
vidusskolā tika nodrošinātas peldēšanas nodarbības bērniem vecumā no 7-10
gadiem. Apmēram 100 bērniem, no ģimenēm, kas atrodas ĀNĢB redzeslokā tika
noorganizēts Jaungada pasākums BJC „Altona”.
       Kā katru gadu tuvojoties vasaras brīvlaikam Zemgales priekšpilsētas BTA
komisijā izvērtēts skolēnu nodrošinājums vasaras darba un atpūtas nometnēs.
Sadarbībā ar dienestiem tika veidoti saraksti šīm nometnēm. Zemgales priekšpilsētas
155 maznodrošināto ģimenēm. un policijas uzskaitē esošajiem bērniem bija iespēja
apmeklēt šo nometni. 60 bērniem vecumā no 7-12 gadiem bija atpūtas nometne
Šampētera vidusskolā. 2005. gadā tika konstatēts, ka ir grūtības ar darba un atpūtas
nometņu komplektāciju. Tas izskaidrojama ar to, ka samazinās bērnu skaits , toties ir
labi pieprasītas vietas bērnu atpūtas nometnē bērniem līdz 12.g.v.
       Kā katru gadu 2005./2006. mācību gada sākumā komisijā tika analizēta
situācija par bērniem, kas neiet skolā, kā arī meklēti ceļi un risinājumi šai problēmai.
       Jaunā mācību gada sākumā skolās tika veikta arī pārbaude par RBTAC,
„uzticības tālruņa” un citu informatīvo materiālu, kas skar bērnu tiesību aizsardzību
izvietošanu. Skolām, tika norādīts uz pamanītajiem trūkumiem, sastādīti akti un dots
termiņš to novēršanai. Jāsaka, ka daudzviet mainījusies arī priekšpilsētas skolu
direktoru attieksme pret RBTAC.
      Zemgales priekšpilsētas administratīvās komisijas nepilngadīgo lietu
apakškomisijas sēdes notiek divas reizes mēnesī, pavisam notika 21 sēde. 2005. gadā
administratīvā komisija izskatīja 300 administratīvo pārkāpumu protokolus.
Administratīvi sodīti par 1266.- Ls.


                                           67
Pārsvarā protokoli tiek sastādīti par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu (LAPK
173.p.), un nepilngadīgo iesaistīšana alkoholisko dzērienu lietošanā (LAPK 172.p.) ,
krietni mazāk ir protokolu pēc LAPK 172.2 p.; 172.4p. un Rīgas domes Noteikumiem
Nr. 45 Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi.

       Preventīvais darbs ar bērniem Zemgales priekšpilsētā noritēja visa 2005.
gada garumā. Komisijas locekļi aktīvi iesaistījās skolu BTA komisiju apmācībā un
skolu BTA komisija guva pilnīgu priekšstatu par Zemgales priekšpilsētas BTA
komisijas un tās sastāvā ietilpstošo institūciju darbu, kā arī notika lekcijas par
jaunāko likumdošanā un citām skolēniem svarīgām tēmām. Komisiju sēdes notika
2-3 reizes mēnesī, atkarībā no iepriekš sastādītās programmas.
       Jāsaka, ka pieauga arī skolu sociālo pedagogu interese par BTA komisijām.
Šajā sakarībā veicām pieredzes apmaiņas pasākumus skolās, kur veiksmīgāk
darbojas komisijas ( Rīgas 53.vidusskola, Rīgas Pārdaugavas pamatskola, Rīgas 94.
un 95. vidusskolas, Zolitūdes ģimnāzija). Sociālajiem pedagogiem bija iespēja
piedalīties arī Zemgales priekšpilsētas skolu BTA komisiju sanāksmēs. Pavisam
priekšpilsētā darbojas 13 skolu BTA komisijas un veidojas 4 jaunas, kas aktīvi sāks
darboties ar nākamo mācību gadu
       2005/2006. m. g. tika atjaunots skolu BTA komisijas sastāvs, jo iepriekšējā
mācību gada BTA komisija gandrīz pilnā sastāvā pabeidza 9.-12. klasi. Šinī mācību
gadā skolēnu aktivitāte un BTA popularitāte ir krietni pieaugusi, komisijas sēdes
apmeklē 25-40 skolu BTA komisiju locekļi. Ņemot vērā lielo komisijas locekļu
skaitu grupa tika dalīta divās daļās un līdz ar to arī dažādi veidots apmācību plāns.
No 2005./2006. mācību gada sākuma Zemgales priekšpilsētā darbu ar skolu BTA
komisiju uzsāka mana kolēģe Baiba Pošeiko. Līdz ar to ir lielākas iespējas
pastiprināti strādāt ar skolu jauniešiem un jācer uz vēl lielāku skolu BTA komisiju
popularitātes pieaugumu.

       2005./ 2006. m. g. sākumā tika izzināta Zemgales priekšpilsētas skolu Bērnu
tiesību aizsardzības komisiju darbība. Zemgales priekšpilsētā ir 21 vispārizglītojošā
mācību iestāde, no tām 2005./ 2006. m. g. pirmajā semestrī 12 skolās pēc
apstiprināta nolikuma (Rīgas 61. vidusskolā, Rīgas Mūzikas internātvidusskolā,
Rīgas 53. vidusskolā, Rīgas 5. pamatskolā, Rīgas 95. vidusskolā, Rīgas 94.
vidusskolā, Rīgas 7. internātpamatskolā, Rīgas 47. vidusskolā, Zolitūdes ģimnāzijā,
Friča Brīvzemnieka pamatskolā, Rīgas Pārdaugavas pamatskolā un Rīgas 3.
speciālajā pamatskolā) darbojās Bērnu tiesību aizsardzības komisijas. Visu skolu
komisiju darbu koordinē Zemgales priekšpilsētas skolu Bērnu tiesību aizsardzības
komisija, kurā aktīvi darbojas skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisiju pārstāvji.
Ņemot vērā skolēnu lielo atsaucību un aktivitāti, darbs Zemgales priekšpilsētas
skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijām (turpmāk tekstā BTAK) tiek organizēts
divos virzienos:




                                         68
       1) izglītojošo nodarbību ( par dažādiem ar bērnu tiesību aizsardzību
           saistītajiem jautājumiem) jaunajiem1 BTAK locekļiem organizēšana un
           vadīšana;
       2) pieredzējušo BTAK locekļu darbs pie metodisko materiālu izstrādes un
           izglītojošo nodarbību skolas jaunāko klašu skolēniem vadīšana.
       2005./ 2006. m. g. pirmajā semestrī kopumā ir notikušas 11 Zemgales
priekšpilsētas skolu BTAK sēdes, kurās apkopoti komisijas locekļu priekšlikumi
Skolu BTAK paraugnolikuma papildināšanai, pārrunātas aktuālākās problēmas
skolās un apkopota skolu BTA komisiju pieredze to risināšanā, izstrādāti metodiskie
materiāli par bērnu pienākumiem un tiesībām skolā un ģimenē, kā arī notikušas
izglītojošas nodarbības, kur skolēniem sniegts vispārīgs priekšstats par Bērnu tiesību
aizsardzības sistēmu Rīgas pilsētā un konkrētāk raksturota Rīgas Bērnu tiesību
aizsardzības centra, Pašvaldības policijas un Rīgas Bāriņtiesas darbība (minēto
institūciju darba specifika, struktūra un funkcijas), īpaši akcentējot šo institūciju
lomu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Mācību gada otrajā semestrī plānotas
nodarbības, kurās BTAK locekļi gūs priekšstatu par citām institūcijām, kas darbojas
bērnu tiesību aizsardzības jomā Rīgas pilsētā.
       2005. gada 28. septembrī notika sabiedriskās organizācijas „Jauniešu
konsultācijas” rīkotais informējošais seminārs „Jaunietis darba tirgū”, kurā piedalījās
gan Zemgales priekšpilsētas, gan Kurzemes rajona skolu BTAK pārstāvji – kopumā
72 dalībnieki. Seminārā jaunieši tika informēti par projekta „Jaunietis darba tirgū”
aktivitātēm, par profesijas izvēles priekšnosacījumiem, kā arī par iespējām iegūt
informāciju par dažādiem ar profesijas izvēli saistītiem jautājumiem.
       Zemgales priekšpilsētas skolu BTAK locekļi aktīvi piedalījās arī projektā
„Bērniem draudzīga skola”, kura noslēguma konference priekšpilsētā notika 2005.
gada 3. novembrī. Kopumā tajā piedalījās 8 Zemgales priekšpilsētas skolas – Friča
Brīvzemnieka pamatskola, Rīgas Igauņu vidusskola, Rīgas 94. vidusskola, Rīgas 53.
vidusskola, Pārdaugavas pamatskola, Rīgas Mūzikas internātvidusskola,
Ziepniekkalna sākumskola un Rīgas 95. vidusskola. Dalībai projekta republikas
mēroga noslēguma konferencē tika izvirzīta Rīgas Mūzikas internātvidusskola.
       Lai uzklausītu bērnu un jauniešu viedokli jautājumos par bērnu, vecāku,
skolas, sabiedrības, pašvaldības, valsts un uzņēmēju atbildību un pienākumiem
attiecībā pret ģimeni un sabiedrību, atskaites gada 7. decembrī Rīgas Bērnu tiesību
aizsardzības centrs organizēja diskusiju „Mūsu pienākumi ģimenē un sabiedrībā”.
Zemgales priekšpilsētas BTAK komanda 6 cilvēku sastāvā tajā prezentēja un
klātesošos mudināja diskutēt par tēmu „Pašvaldības atbildība un pienākumi attiecībā
pret ģimeni un sabiedrību”. Komandu darbu vērtēja ekspertu komisija, kurā
piedalījās Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors J. Gulbis, Zinātņu
akadēmijas Ekonomikas institūta vadītāja R. Karnīte, Cilvēktiesību biroja vadītāja
p.i. D. Šmite, Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktora vietnieks
izglītības jautājumos G. Helmanis, Rīgas Domes Bāriņtiesas priekšsēdētāja I. Ritere,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā departamenta vadītāja

1
    Ar jaunajiem komisijas locekļiem tiek saprasti tie skolēni, kuri BTA komisijā darbojas pirmo gadu.
                                                           69
K. Jaunzeme un Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra galvenā juriskonsulte
I. Vikmane.
       Gada nogalē, 22. decembrī, tika organizēta kopīga Zemgales priekšpilsētas
BTA komisijas un Zemgales priekšpilsētas skolu BTAK sēde, kurā neformālā
gaisotnē abu komisiju pārstāvji pārrunāja paveikto bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Vakara noslēgumā visiem sēdes locekļiem tika radīta iespēja apmeklēt „Zelta
boulinga” centru un spēlēt boulingu.
       2005./ 2006. m. g. pirmajā semestrī regulāri tika apmeklētas Zemgales
priekšpilsētas sociālo pedagogu metodiskās apvienības sēdes, kur sociālie pedagogi
tika informēti par Zemgales priekšpilsētas BTAK aktualitātēm. Pēdējā 2005./ 2006.
m. g. pirmā semestra sēdē Ziemeļvalstu ģimnāzijas un Rīgas Igauņu vidusskolas
sociālās pedagoģes paziņoja par to, ka arī viņu skolās savu darbu uzsākušas BTAK.
       Paralēli darbam ar Zemgales priekšpilsētas skolu BTAK kopīgi ar Kurzemes
rajona BTAK galveno speciālisti I. Koroļovu tika izstrādāts buklets „Tavi pienākumi
un tiesības ģimenē un sabiedrībā”. Tā mērķauditorija ir 5. – 9. klašu skolēni.
       Zemgales priekšpilsētā ir 21. vispārizglītojošā skola, kurās strādā 23 sociālie
 pedagogi un 4 interešu izglītības centru sociālie pedagogi, 548 klašu audzinātāji, 21
 psihologs.
2005.gada laikā tika organizētas 11 metodisko apvienību sanāksmes. Notikušas 29
individuālas konsultācijas. Zemgales priekšpilsētas sociālo pedagogu metodiskās
apvienības darba tēma 2005./2006. māc./gadam bija „Bērns ar zemu mācību
motivāciju”. Pie atsevišķām tās sadaļām strādāja:

palīdzība bērnam - „Atstumtais bērns”- L. Reksta
                 -„Mācību motivācijas stimulēšana”-A.Melece, V.Tolstjakova
                 -„Atbildīgas uzvedības modelis”-N.Antāne, D.Lazdovska.
                                                 R.Reliņa
palīdzība ģimenei-„Darbs ar vecākiem- L.Drukteine, V.Guseva, D.Jana,
l.Vasiļonoka, G.Pelēkzirne, E.Jaunskunga.

palīdzība skolotājiem- darbs klasē ar rūpju bērniem-R.Kalniškāne

Metodisko sanāksmju ietvaros organizētas arī kopīgas sanāksmes ar galvenajiem
sociālā pedagoga sadarbības partneriem ar kuriem man notiek aktīva sadarbība
ikdienas darbā. Tāpat kā skolu BTA komisijās arī sociālo pedagogu apvienības
sanāksmes tika rīkotas dažādās priekšpilsētas skolās, lai labāk izprastu kolēģu darba
stilu un metodes.
Kā dažas no tām varētu minēt 2005. gada martā Rīgas 3. speciālajā skolā rīkoto
tikšanos ar Valsts cilvēktiesību biroja juristiem un speciālistiem, 2005. gadā
septembrī tika rīkota kopīga sanāksme, kurā piedalījās visi Zemgales priekšpilsētas
BTAK locekļi, BĢL ministrijas speciālisti, RDIJSD speciālisti un tika izrisināti
kopīgi veicamie darbi, radušās problēmas un jaunākais likumdošanā. 2005.g. 21.
oktobrī notika RDIJSD Zemgales priekšpilsētas klašu audzinātāju metodisko

                                         70
komisiju vadītāju, izglītības psihologu, sociālo un speciālo pedagogu konference
"Atbalsta komisijas darbs skolā."
      24. novembrī sociālo pedagogu metodiskās tēmas ietvaros diskusija „Par
 skolēniem, kas neizmanto savu garīgo potenciālu”.
     15. decembrī Rīgas 95. vidusskolā tika rīkota pirmā pusgada darba atskaites
sanāksme, kurā tika izteiktas ieceres un vēlējumi otrajam mācību pusgadam.

Konkursi, pasākumi un citas aktivitātes:
       2005. gada janvārī Bērnu un ģimenes lietu ministrija balstoties uz 2002. gada
Ņujorkā notikušās ANO Ģenerālās asamblejas speciālās sesijas noslēgumā pieņemto
dokumentu "Bērniem piemērota pasaule" un saskaņā ar pamatnostādnēm "Bērniem
piemērota Latvija", kuras ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004. gada 31. marta
rīkojumu Nr. 185 izsludināja projektu "Bērniem draudzīga skola".
       Zemgales priekšpilsētā piedalīties minētajā projektā pieteicās 8 Zemgales
priekšpilsētas skolas - Fr. Brīvzemnieka pamatskola, Ziepniekkalna sākumskola,
Rīgas 53. vidusskola, Pārdaugavas pamatskola, Rīgas 94. un 95. vidusskolas,
Rīgas Mūzikas internāts un Igauņu skola.
       Rajona posmā kā labākais tika atzīmēts - Rīgas mūzikas internāta
sagatavotais darbs.
       2005. gada 16. februārī piedalījos Drošības un kārtības jautājumu komitejas
rīkotajā seminārā "Pusaudžu noziedzības un bērnu tiesību apdraudējumu stāvoklis
Rīgā un pasākumi nepilngadīgo drošības uzlabošanai." Seminārā tika analizēts
nepilngadīgo noziedzības pašreizējais stāvoklis un tendences, bērnu tiesību
pārkāpumi, pusaudžu kriminalitātes cēloņi un veicinošie apstākļi. Īpaša uzmanība
seminārā tika veltīta preventīvo pasākumu organizatoriskajam nodrošinājumam,
likumdošanas un normatīvo aktu pilnveidošanai.
       Ar mūsu līdzdalību marta mēnesī tika veikta Valsts cilvēktiesību biroja
organizētā anketēšana skolās ar mērķi, lai palīdzētu uzzināt un risināt tās problēmas,
kas ir skolā, ģimenē un apkārtējā vidē.
       Martā apmeklēju SIA "Pašvaldību konsultāciju centra rīkoto semināru
'' Riska faktoru novērtēšanas kritēriju nelabvēlīgās ģimenēs. "
       2005. gada 31.maijā Zemgales priekšpilsētas 3. speciālās skolas audzēkņi
aktīvi iesaistījās bērnu aizsardzības dienai veltītajā pasākumā.
       Augustā Zemgales priekšpilsētas skolu BTA komisijas absolventiem tika
organizēta ekskursija uz Siguldas apkārtni "Mežakaķis".
       2005.gada decembrī tika sagatavota Zemgales priekšpilsētas skolu BTA
 komisijas komanda diskusijai "Mūsu pienākumi ģimenē un sabiedrībā" - Zemgales
 priekšpilsētas komanda gatavoja tēmu par "Pašvaldības pienākumi pret ģimeni
 un sabiedrību." Jaunieši diskusiju novērtēja kā ļoti lietderīgu, secināja, ka
 gatavošanās procesā papildus ieguva daudz lietderīgas informācijas un izteica vēlmi
 šādas diskusijas turpināt.



                                         71
Priekšlikumi turpmākajam darbam:
    Turpināt veiksmīgi iesākto darbu pie metodisko materiālu, informatīvo
      bukletu sabiedrības informēšanai un izglītošanai bērnu tiesību aizsardzības un
      likumdošanas jautājumos. Apkopot un iespiest visu priekšpilsētu/ rajonu skolu
      BTAK metodiskos materiālus, ko varētu izmantot sociālie pedagogi, klašu
      audzinātāji u.c. interesenti, vadot izglītojošas nodarbības par dažādiem ar
      bērnu tiesību aizsardzību saistītiem jautājumiem.
    Aktivizēt darbu skolu BTA komisiju veidošanā un aktīvā sadarbībā Rīgas
      pilsētā.
    Sociāla pedagoga amata aprakstā būtu vēlams paredzēt sociālā pedagoga
      darbu ar skolas Bērnu tiesību aizsardzības komisiju, paveikto atspoguļojot arī
      gada atskaitē.
    Izstrādāt vienotu programmu/ plānu izglītojošajām nodarbībām priekšpilsētas/
      rajona skolu BTAK locekļiem.




                                                         Zemgales priekšpilsētas
                                                  BTAK priekšsēdētāja V. Brokāne




                                        72
9.5. VIDZEMES PRIEKŠPILSĒTAS BTA KOMISIJAS DARBS 2005. GADĀ.

       Galvenais darbības mērķis un uzdevums Vidzemes priekšpilsētā ir aizsargāt
bērnu tiesības un viņu intereses un sekmēt bērnu tiesību aizsardzības sistēmas
sakārtošanu un attīstīšanu.
       Šim nolūkam priekšpilsētā ir izveidota bērnu tiesību aizsardzības komisija,
kuras sastāvā ietilpst un vairāku gadu garumā jau darbojas dažādu ar bērnu tiesību
aizsardzību un interešu aizstāvību saistītu institūciju pārstāvji. Tie ir no Sociālā
dienesta, Bāriņtiesas, Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta, Valsts policijas,
Dzīvokļu nodaļas un Pašvaldības policijas, Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra
vadībā, koordinējot to darbību.
       Bērnu tiesību aizsardzības komisija pārrauga bērnu tiesību ievērošanu
priekšpilsētā, apkopo un analizē saņemto informāciju, lai sniegtu priekšlikumus
situācijas uzlabošanai.
       Notiek cieša sadarbība ar mācību un audzināšanas iestādēm, ārstniecības,
kultūras un sporta iestādēm, dienas centriem, nodarbinātības dienestu, Rīgas
atkarības profilakses centru, sabiedriskajām organizācijām u.c.
       Īpaši jāatzīmē aktīvā sadarbība ar skolu sociālajiem pedagogiem. Sarežģītāko
jautājumu risināšana vai iesniegumu izskatīšana notiek Bērnu tiesību aizsardzības
komisijas sēdēs, kurās 2005. gadā tika izskatīti piecpadsmit jautājumi, pirms tam,
nepieciešamības gadījumā, apsekojot ģimenes un izsakot savu viedokli risinājumam.
       Vidzemes priekšpilsētā tiek veikts nozīmīgs preventīvais darbs ar bērniem un
viņu vecākiem. Aktīvākie skolu pārstāvji darbojas priekšpilsētas Bērnu tiesību
aizsardzības komisijā. Šeit notiek bērnu apmācība un izglītošana, bērnu tiesību un
pienākumu izzināšana, bērni tiek iepazīstināti ar citu institūciju darbību. Arī kustība
„Bērns palīdz bērnam” veiksmīgi tiek īstenota priekšpilsētas bērnu tiesību
aizsardzības komisijās. Preventīvo darbu veicina Rīgas bērnu tiesību centra rīkotie
pasākumi: skates, projekti, konkursi un diskusijas.
       Visu šo pasākumu dalībnieki - uzvarētāji tiek apbalvoti ar ekskursijām, kas
šos bērnus ļoti saliedē.
       Viss darbs Vidzemes priekšpilsētā notiek pēc iepriekš pieņemta un
apstiprināta darba plāna. Plāns tiek veidots ņemot vērā jautājuma aktualitāti un
priekšpilsētas bērnu , skolu un bērnu tiesību aizsardzības komisiju, izteiktos vai
iesniegtos priekšlikumus.
       Problēmu risināšanā aktīvi darbojas gan pieaugušie, gan bērni.
       Vidzemes priekšpilsētā iedzīvotāju skaits uz 2006. gada janvāri ir 172359, kas
salīdzinot ar pagājušo gadu ir nedaudz samazinājies. Vidzemes priekšpilsētā ir 31
skola ar kopējo skolēnu skaitu 20121 un 34 bērnudārzi un 4 grupiņas pirmsskolas
vecuma bērniem interešu klubā „Auseklis”. Gada nogalē Dreiliņos tika atvērts
bērnudārzs „Dzilniņa” 140 bērniem. Pavisam priekšpilsētas bērnudārzus apmeklē
5813 bērni. Neskatoties uz to vietas bērnudārzos joprojām katastrofāli trūkst.
       Četrpadsmit priekšpilsētas skolās ir izveidotas un darbojas bērnu tiesību
aizsardzības komisijas , kas aizstāv savu vienaudžu intereses un piedalās konfliktu
risināšanā. Šajās komisijās darbojas 7.-12. klašu skolēni, taču bērnu tiesību
                                          73
aizsardzības komisiju skaits varētu būt lielāks. Jāpanāk lai katrā skolā būtu izveidota
bērnu tiesību aizsardzības komisija. Pie šī jautājuma tiek strādāts.
       Īpaša vērība tiek veltīta skolēniem, kuri neapmeklē skolu. Tādu skolēnu
pašreiz ir 38, kuri ir pametuši skolu un nekur nemācās. Daži jau strādā un uzskata,
ka izglītība nav nepieciešama. Ar šiem bērniem Izglītības, jaunatnes un sporta
departamenta Vidzemes priekšpilsētas nodaļa kopā ar policiju un sociālo dienestu
veic lielu profilakses darbu.
       Pedagoģisko korekcijas klašu skolēnu skaits ir saglabājies iepriekšējā gada
līmenī-184 skolēni. Mājas apmācība ir noteikta 145 bērniem, kas ir par 36 vairāk
nekā pagājušajā gadā.
       Piecās priekšpilsētas skolās ir atvērtas brīvā laika pavadīšanas telpas-dienas
centri: 16. vsk., 89. vsk., 74. vsk., 85. un 80. vsk. Tas dod iespēju bērniem pēc
mācību stundām sagatavot mājas darbus, rotaļāties, spēlēt spēles un vienlaikus tikt
pieskatītiem.
       Vidzemes priekšpilsētas skolās kopējais pedagogu skaits ir 1817, kopējais
klašu audzinātāju skaits 854, sociālo pedagogu skaits 30, psihologu 34.
       Liels atbalsts mūsu darbā ir skolu sociālie pedagogi, kurus vada metodiskās
apvienības vadītāja Linda Daniela. Tiek rīkotas kopīgas sanāksmes, semināri,
apmācības un konsultācijas. Tiek analizēts sociālo pedagogu veiktais darbs ar
skolēniem dažādās problemātiskās jomās. Tas ir saistīts ar neattaisnotajiem stundu
kavējumiem, uzvedību, konfliktiem, atkarību, vardarbību, veselību, sociālām u.c.
problēmām, kas noved pie pamatproblēmas - mācību grūtībām. Arvien vairāk
skolēnu uzticas skolu sociālajiem pedagogiem, lūdz viņu palīdzību un konsultējas
situāciju risināšanā. Skolēni tiek apmācīti un konsultēti bērnu tiesību un pienākumu
jautājumos, īpaši skolu bērnu tiesību aizsardzības komisijās ,kur vecāko klašu
skolēni skaidro šos jautājumus jaunāko klašu bērniem. Tā ir neatsverama palīdzība
citiem skolēniem no vienaudžu puses. Kā aktīvākās skolu bērnu tiesību komisijas
var minēt- 64. vsk., Purvciema vsk., Klasiskā ģimnāzija, 63. vsk., 74. vsk., 100. vsk.
darbīgākie un zinošākie skolēni tiek deleģēti uz „Lielo serdi”, kuras priekšsēdētājs ir
64. vsk. skolēns Raitis Streičs, un uz priekšpilsētas bērnu tiesību aizsardzības
komisiju.
       2005. gadā Vidzemes priekšpilsētā ir saņemti pavisam 166 iesniegumi, kas ir
nedaudz mazāk nekā 171 iesniegums 2004. gadā. Taču neskatoties uz to lietas kļūst
arvien sarežģītākas.
       Tā joprojām visvairāk iesniegumu no kopējā skaita -77 iesniegumi ir ar
lūgumu sagatavot dokumentus un prasību pieteikumus tiesai: 55 par laulības
šķiršanu un uzturlīdzekļu noteikšanu, piedziņu vai palielināšanu bērniem, 4 par
paternitātes noteikšanu vai apstrīdēšanu, 4 par atsevišķas aizgādības noteikšanu, 3
par bijušā vīra izlikšanu no dzīvokļa u.c.
       20 iesniegumi ir saņemti par ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvokļa, no
kuriem 15 ir no īpašnieku mājām. Tikai divas ģimenes no tām ir saņēmušas
dzīvojamo platību citur.
       5 iesniegumi ir saņemti no SIA „Purvciema nami” iedzīvotājiem, t.sk. 4
iesniegumi no Stirnu ielas 16. Tā ir bijusī kopmītne un cilvēki tur dzīvo jau ilgus
                                          74
gadus un ar viņiem netika slēgti īres līgumi, arī tagad tiek atteikts. Tiek apšaubītu
viņu tur dzīvošanas likumība vispār, un SIA „Purvciema nami” ir jau iesniegusi
prasības pieteikumus tiesā par viņu izlikšanu.
       12 iesniegumi ir saņemti par vecākiem, kuri nerūpējas par saviem bērniem,
lieto alkoholu un bērnus pamet novārtā vai vardarbīgi pret viņiem izturas. Sūdzības
pienāk gan no kaimiņu, gan no citu ģimenes locekļu puses. Tās ir pamatotas un ir arī
nepamatotas.
       4 sūdzības ir par bērnudārzu jautājumiem, to darbiniekiem ar pretenzijām no
vecāku puses.
       Ir saņemtas sūdzības arī par skolas ārdurvju slēgšanu starpbrīžos, par
dažādiem likumpārkāpumiem, par sadzīves strīdiem, konfliktsituācijām ģimenē u.c.
       Izskatot šos iesniegumus 34 ģimenes ir apsekotas dzīvesvietās un veiktas
vairākas pārbaudes skolās un bērnudārzos.
       Vienlaikus notiek iedzīvotāju konsultēšana gan apmeklētāju pieņemšanas
dienās, gan telefoniski tiek atbildēts uz jautājumiem, kur ir jāgriežas vienā vai otrā
jautājumā vai kā labāk rīkoties kādā no situācijām.
       Jūtami samazinājies ir aizbildnībā esošo bērnu skaits- 2004. gadā bija 263, bet
2005. gadā tikai 75 bērni, no tiem 9 bērni visa 2005. gada laikā. Pārsvarā tie ir bērni
no 8-15 g. t.i. 44 bērni no kopējā aizbildnībā esošo bērnu skaita. Vecāku vara ir
pārtraukta 14 vecākiem. Šķirto vecāku lietu skaits par tikšanos ar bērniem ir 15, kas
ir divas reizes mazāks nekā 2004. gadā, kad bija 32 lietas. Par audžuģimeņu skaitu
Vidzemes priekšpilsētā trūkst informācijas.
       Diemžēl, ar katru gadu palielinās riska ģimeņu skaits. Salīdzinājumā ar 2004.
gadu tas bija 381, bet 2005. gadā 602 ģimenes. Liela daļa vecāku ir ar atkārtotām
problēmām, bez pastāvīgas dzīvesvietas, bez darba. Gandrīz nevienai no šīm
ģimenēm situācija nav uzlabojusies, bet tieši otrādi - tā ir pasliktinājusies. Līdz ar to
visiem dienestiem darba kļūst arvien vairāk, īpaši sociālajam dienestam.
       Kā jau katru gadu arī 2005. gadā maznodrošināto ģimeņu bērniem bija iespēja
strādāt un mazliet nopelnīt vasaras darba un atpūtas nometnēs. Tie bija 170 bērni,
kas šo iespēju izmantoja, taču visas piešķirtās vietas aizpildītas netika. 2004. gadā
šajās nometnēs piedalījās 230 bērni. Sociālais dienests, acīmredzot, netika veicis
aktīvu darbu ar ģimenēm un nav piedāvājuši šo iespēju bērniem. Mazo bērnu atpūtas
nometnēs 100. vidusskolas telpās jūlija un augusta mēnešos piedalījās 55 bērni.
       2005. gada laikā notika Vidzemes priekšpilsētas Administratīvās komisijas
bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas 26 sēdes, kurās tika izskatītas 457 lietas un
administratīvi sodīti 437 cilvēki. Lielākais protokolu skaits, ko ir sastādījušas Valsts
un Pašvaldības policijas ir par smēķēšanu sabiedriskās vietās, par skolas
neapmeklēšanu, par alkohola lietošanu vai atrašanos sabiedriskā vietā ar atvērtu
alkohola pudeli, zādzībām u.c. Pēdējā laikā arvien biežāk parādās lietas, kad vecāki,
biežāk mātes aizmirst savus mazgadīgos bērnus kaut kur alkohola reibumā vai
bezatbildīgi atstāj viņus vienus bez pieskatīšanas un pārtikas.
       Arī no bērnudārziem pienāk informācija, ka vecāki savlaicīgi neizņem bērnus
vai pat neizņem tos no bērnudārza vairākas dienas. Bērnudārzu darbinieki ir spiesti
ņemt viņus uz savām mājām, taču ne vienmēr ir tādi apstākļi un iespējas. Tā
                                           75
policijas un bāriņtiesas redzes lokā nonāk ne tikai skolēni, bet arī bērnudārzu bērni
un viņu vecāki. 2005. gadā bija novērojama nepatīkama tendence jau bērnudārzos,
ka bērni kļūst agresīvāki un kļūst savstarpēji neiecietīgi un vardarbīgi viens pret
otru. 2005. gadā šādas problēmas risināja Bērnu tiesību aizsardzības komisija 231.
bērnudārzā, kurš atrodas Purvciemā.
       Administratīvās komisijas sēdes notiek katru otro otrdienu, vai arī citreiz katru
otrdienu t.i. pēc izskatāmo lietu daudzuma. Darbs šajā komisijā veicina Bērnu
tiesību aizsardzības komisijas un visu ar bērnu tiesību aizsardzību saistīto institūciju
sadarbību kopīgam darbam – Valsts un Pašvaldības policiju, Sociālo dienestu,
Bāriņtiesu, Atkarības profilakses centru, Izglītības, jaunatnes un sporta
departamentu. Tas dod iespēju Bērnu tiesību aizsardzības komisijas locekļiem tikties
biežāk un sanākt uz savas komisijas sēdi un operatīvi pārrunāt par atsevišķu
jautājumu risināšanu.
       Pašvaldības un Valsts policijas sniegtie dati atskaitei liecina, ka salīdzinot ar
2004. gadu tie palikuši tajā pašā līmenī.
       Šajā sakarā jāatzīmē, ka Valsts policija veic plašu preventīvo darbu. Tā 2005.
gadā, lai veicinātu nepilngadīgo tiesiskās audzināšanas darba uzlabošanu,
pilnveidošanu un nostiprināšanu, veicinātu atturēšanos no nelikumīgām darbībām un
veidotu bērnos sabiedrības interesēm atbilstošu vērtību nostabilizēšanos bērnos,
Vidzemes priekšpilsētā tiek organizēti dažādi preventīvi pasākumi. Tiek organizētas
tikšanās ar skolu sociālajiem pedagogiem, dažādu institūciju darbiniekiem,
sabiedriskajām organizācijām u.c. Ir izveidojusies cieša sadarbība ar Valsts policijas
Prevencijas nodaļu, Kinoloģijas nodaļu, pašvaldības policiju, sabiedriskām
organizācijām „Vecāki Rīgai” un „Rīgas pilsētas misija”.
       Visgrūtāk kontaktēties ir ar riska grupas bērniem un viņu vecākiem, kuri visu
vainu un atbildību uzveļ skolu pedagogiem, policijas darbiniekiem, pašvaldības
institūcijām. Tā 2005. gada 31. janvārī ar 100. vidusskolas korekcijas klašu skolēnu
vecākiem un pedagogiem tikās un veica informatīvas pārrunas Vidzemes
priekšpilsētas policijas darbinieki, bet 29. novembrī bija informācijas diena visiem
vecākiem. Priekšpilsētā tiek organizēti prevencijas nodaļas kopīgi reidi ar
sabiedrisko organizāciju „Vecāki Rīgai” un akcijas, tajā skaitā 26. februārī
tirdzniecības centrā „Alfa”, akcijas „Esi redzams” ietvaros. Šo pasākumu
organizēšanā lielu ieguldījumu dod RPGPP Kārtības policijas pārvaldes
Nepilngadīgo prevencijas nodaļas inspektore Sarmīte Dubava, kura ir arī Vidzemes
priekšpilsētas BTAK locekle un velta daudz darba un laika priekšpilsētas profilakses
darbā. S.Dubava apmeklē daudz skolas, stāsta bērniem par dažādām dzīves
situācijām, kurās bērni var nokļūt un kā rīkoties. Tā 30. novembrī viņa viesojās pie
„Lielās serdes” dalībniekiem.
       Bet vasaras mēnešos S.Dubava pilda Vidzemes priekšpilsētas vasaras darba
un atpūtas nometņu maznodrošināto ģimeņu bērniem vadītājas pienākumus.
       Lai koordinētu un veicinātu savstarpējo sadarbību ar visām ar bērnu tiesību
aizsardzību saistītajām institūcijām, nenovērtējami ir pasākumi, ko organizē Rīgas
bērnu tiesību aizsardzības centrs. Tā 2005. gada 4. un 5. februārī notika izbraukuma
seminārs, visu Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu Bērnu tiesību aizsardzības
                                          76
komisiju pārstāvjiem. 22. aprīlī kongresu namā notika RBTAC organizēts seminārs
„Inovācijas bērnu pienākumu un tiesību nodrošināšanā”. Tas veicina pieredzes
apmaiņu gan starp institūcijām, gan individuāli.
       Divi lieli pasākumi pagājušajā gadā tika organizēti bērniem – 22. martā
Lieldienu atzīmēšana Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un 7. decembrī 13.
vidusskolā notika diskusija „Mūsu pienākumi ģimenē un sabiedrībā”. Bērni godam
nopelnīja divu dienu ekskursiju uz Tallinu. Gada nogalē piedalījāmies Ziemassvētku
Labdarības pasākumos. Tika apdāvināti mazāk turīgo vecāku bērni.
       Katru pirmdienu piedalos RBTAC rīkotajās darba sanāksmēs, vienu reizi
mēnesī piedalos Rīgas BTAK sēdēs, divas reizes mēnesī notiek priekšpilsētas BTAK
sēdes, divas reizes mēnesī piedalos administratīvās komisijas sēdēs, darbs ar
priekšpilsētas un skolu BTAK, divas dienas nedēļā apmeklētāju pieņemšana,
regulārs darbs ar klientu iesniegumiem, dokumentācijas un citu materiālu kārtošana,
konsultāciju sniegšana, darba plānu, atskaišu gatavošana, ģimeņu apsekošana, raksti
žurnālam un TV raidījumu sižetu organizēšana. Vienlaikus regulāri ceļu savu
kvalifikāciju - iepazīstos ar jaunumiem likumdošanā, piedalos visos RBTAC un citu
institūciju rīkotajos pasākumos – Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta,
Labklājības departamenta, Rīgas Domes drošības un kārtības komitejas, Rīgas
Atkarības profilakses centra un citu institūciju semināros un konferencēs.
       Tas sniedz jaunu izziņas materiālu, pieredzi, veicina domu apmaiņu un palīdz
risināt problēmas, kas ir saistītas ar mūsu darbu.

      Priekšlikumi:
         1. Turpināt bērnu brīva laika centru izveidošanu, priekšpilsētas lielākajos
            mikrorajonos un skolās.
         2. Iesaistīt vairāk bērnu vasaras darba un atpūtas nometnēs.
         3. Turpināt aktivizēt skolu BTA komisiju veidošanu un darbību.




                                                          Vidzemes priekšpilsētas
                                                    BTAK priekšsēdētāja L. Spresle




                                        77
       9.6. CENTRA RAJONA BTA KOMISIJAS DARBS 2005. GADĀ.

       Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem Centra
rajonā ir 4764 bērni vecumā no 0-18 gadiem, t.sk., no 0-6 g.v. -1682 bērni, bet no 7-
18 g.v.- 3082 bērni.
        Likumdošanā ir noteikts, ka bērnam ir tiesības izvēlēties pamatizglītības
iestādi, kā arī atbilstoši savām spējām un veselības stāvoklim iegūt pamatizglītību.
2005./2006.m.g. Centra rajona izglītības iestādes apmeklē 10 466 bērni. Tas liecina,
ka vispārizglītojošās skolas apmeklē ne tikai mūsu mikrorajona bērni, bet arī citu
Rīgas pilsētas rajonu/ priekšpilsētu un citu pilsētu dzīvojošie bērni. Savukārt, rajonā
dzīvojošie bērni apmeklē arī apkārtējo rajonu/ priekšpilsētu skolas. Līdz ar to bērnu
tiesību aizsardzības speciālistiem ikdienā jāsadarbojas ar daudzām institūcijām un to
speciālistiem.
       2005.gadā Rīgas Centra rajona Bērnu tiesību aizsardzības komisija izskatījusi
57 iesniegumus, kas saņemti Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrā.
        Rajonā nav būtiski samazinājies to iesniegumu skaits (28 lietas), kas aptver
bērna un ģimenes tiesības uz savu sociālo tiesību nodrošinājumu- drošu vidi un
pajumti. Mājokļa kvalitāte ir viens no bērnus ietekmējošiem faktoriem, kas lielā
mērā nosaka ģimenes locekļu sociālo uzvedību. RBTAC redzeslokā nonāca
ģimenes, kurās vecāki nebija spējīgi uzturēt savus bērnus vai nu tāpēc, ka nevar
atrast pietiekami labi atalgotu darbu, vai arī tāpēc, ka ir apstākļi (slimība,
invaliditāte), kas neļauj tiem strādāt, zaudējuši savu dzīvesbiedru, ir atlaisti no darba
u.c. Līdz ar to šī situācija nostāda ģimenes grūtā materiālā stāvoklī, jo izdevumi
dzīvoklim par tā uzturēšanu ir kļuvuši par vienu no lielākajiem ģimenes budžetā. Tas
pamato, kāpēc ģimenēm izveidojas parāds par īres un komunālajiem maksājumiem,
bet tiesā tiek celtas prasības par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu,
pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamās telpas īri” 28.-2 panta pamata (īres līguma
izbeigšana, ja īrnieks nav maksājis īres maksu vai maksu par pakalpojumiem vismaz
trīs mēnešu apmērā). Daudzas ģimenes, nonākot grūtos materiālos apstākļos, bija
lūgušas namīpašniekus atļaut mainīt pašreizējo dzīvojamo platību uz lētāku un
mazāku, taču palīdzība viņiem tika atteikta.
       Bez tam namīpašnieki, slēdzot īres līgumus, paredz normas, kuras ģimenes ar
laiku nespēj izpildīt. Tā, piemēram, īres līgumā tiek noteikts, ka maksa par telpu
lietošanu pirmos divus darbības gadus atbilst Rīgas Domes noteiktajiem apmēriem
(0,148 Ls), bet pēc divu gadu termiņa izbeigšanās īres maksa tiek noteikta par
pamatu ņemot vidējo īres maksu apkārtesošajā kvartālā.
        Veicot pārbaudes, konstatēts, ka ģimeņu informētības līmenis par pašvaldības
iespējām sniegt šādās situācijās palīdzību, ir atšķirīgs. Ir ģimenes, kuras savlaicīgi ir
vērsušās pēc palīdzības pie Sociālās palīdzības organizatoriem, lai atmaksātu
izveidojušos parādu, bet ir arī tādas ģimenes, kuras saņem dienestā palīdzību, bet par
dzīvokļa parādu sociālos darbiniekus neinformē.
       Tomēr bija arī tādas ģimenes, kuras uzskatīja, ka, dzīvojot namīpašnieka mājā,
turpmāk nespēs veikt arvien pieaugušos maksājumus par īri un komunālajiem
pakalpojumiem. Viņi vēlējās atstāt gan rajonu, gan dzīvokli, lai pārceltos uz
                                           78
mazākiem dzīvokļiem ar daļējām ērtībām vai bez tām, un ietaupītu naudu par
dārgajiem pakalpojumiem.
         LR likuma „Par dzīvojamo telpu īri”36-1.panta 1.daļas 2.punkts paredz, ka
pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas šā likuma 28-2.panta
1.daļā paredzētajā gadījumā tiek izliktas no dzīvojamās telpas, ja ar viņu kopā dzīvo
un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.
        Tomēr jāatzīmē, ka pēc notikušajām tiesas sēdēm Rīgas Bērnu tiesību
aizsardzības centrā atkārtoti vērsās pēc palīdzības tās maznodrošinātās ģimenes,
kurām spriedumā netika norādīts, ka tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu
no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda citu dzīvošanai
derīgu dzīvojamo telpu. Tā, piemēram, lietā par Z.Blaževičas ģimenes izlikšanu no
dzīvokļa ( (Lieta c 27162904, lietvedības Nr. C-196/05) spriedumā ir atzīmēts, ka
atbildētājai ir tiesības saņemt palīdzību citas dzīvojamās telpas ierādīšanai, taču to
nevar uzlikt par pienākumu nama īpašniekam, bet netiek norādīts, ka sprieduma
izpilde ir jāatliek. Minētajos gadījumos, ja sprieduma izpilde notiek nekavējoties,
ģimenēm pastāv reāli draudi palikt bez jebkādas pajumtes, jo ar zemiem ienākumiem
ir ļoti grūti atrast citu dzīvokli.
        Pēc Centra rajona BTAK apkopotajiem datiem, 2005. gadā pašvaldības
dzīvokļus saņēmušas 7 ģimenes (skat. pielikumu 1).
        Rajonā būtiski ir samazinājies to maznodrošināto ģimeņu skaits, kuras ar
tiesas spriedumu izliktas no dzīvojamās telpas sakarā ar mājas renovāciju (1 lieta).
         Rajonā daudzi bērni un viņu vecāki zaudē savu patstāvīgo dzīves vietu, jo ir
pakļauti nelikumībām. Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis sūdzības
no Tērbatas iela 20 mājas iedzīvotājiem, par to, ka namīpašnieks iedzīvotājiem
nenodrošina pamatpakalpojumus. Minētajā mājā dzīvo daudzas ģimenes ar bērniem,
un tām ir nelikumīgi atslēgta apkure, elektroenerģijas padeve, ūdens, lai gan īrnieki
regulāri veic izīrētāja noteiktos maksājumus par dzīvokli. Viennozīmīgi, ka šādā
vidē bērni atrasties nedrīkst. Līdz ar to vecāki nespēj nodrošināt saviem bērniem
psiholoģisko un fizisko drošību, mājokļa pieejamību, un viņi ir spiesti meklēt
palīdzību vairākās institūcijās, bet bērniem meklēt citu pagaidu dzīvesvietu.
         Bez tam likumdošana nosaka, ka šādos gadījumos ģimenēm ir tiesības uz
likuma aizsardzību pret šādu apdraudējumu, jo neveselīga dzīves vide ir būtisks
riska faktors, kas traucē ģimenes dzīvi un bērnu audzināšanu. Lai gan jautājuma
risināšanā tika iesaistīta Rīgas pilsētas Īres valde, Rīgas Pašvaldības policijas Centra
rajona pārvaldes Administratīvās uzraudzības nodaļa un RD Komunālo un dzīvokļu
jautājumu komiteja, tomēr arī pēc īpašnieka sodīšanas administratīvā kārtībā nekādi
uzlabojumi netika panākti un nelikumības gada laikā netika novērstas.
         11 (+7) iesniegumos tika izteikts lūgums uzrakstīt prasības pieteikumu tiesai
par uzturlīdzekļu piedziņu, jo mātes nesaņem nekādu atbalstu un palīdzību no bērnu
tēviem. No tām: 1 lietā radās pamatotas bažas par to, ka abi vecāki nerūpējas par
savu bērnu audzināšanu, tāpēc tika veikta pārbaude dzīves vietā, kuras laikā tika
konstatēti būtiski bērnu tiesību pārkāpumi: bērni nesaņem pietiekamu uzturu, abi
vecāki lieto alkoholu, dzīvoklī uzturas iereibušas personas. Lai gan vecākiem tika
dota iespēja laboties un sadarboties ar Sociālo dienestu, lai situāciju ģimenē mainītu,
                                          79
tomēr vecāki atteicās līdzdarboties savu problēmu risināšanu. Bērni tika ievietoti
krīzes centrā „Marsa gatve”.
       Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra kompetences ietvaros piedalījos 2
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sēdēs, lai aizstāvētu nepilngadīgo A.Makarenkova
un E.Budaka tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.
       Rajonā ir izskatīti 9 iesniegumi par bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenē. Bērnu
un vecāku konflikti noved pie fiziskas un emocionālas vardarbības pret bērnu. Bez
tam Rīgas PP Centra rajona pārvaldes Sociālo lietu inspekcija ziņoja par tām
ģimenēm, kurās bērni ir atstāti novārtā vai pamesti bez iztikas līdzekļiem, ir
aizdomas par bērnu seksuālo izmantošanu. Lietas izskatītas Centra rajona BTAK
sēdēs.
       Bez tam rajonā ir samazinājies sūdzību skaits par bērnu tiesību neievērošanu
izglītības iestādēs.
       Rajonā pieaug iedzīvotāju aktivitāte, ziņojot par dažādiem pārkāpumiem gan “
Uzticības tālrunim”, gan Centra rajona BTAK. Sadarbībā ar policiju tika pārbaudīta
ziņa par kāda bērna- bezpajumtnieka uzturēšanos Smilšu ielas pagrabā, par
ubagojošiem un klaiņojošiem bērniem, par vecākiem, kuri nepilda savus
pienākumus.. Bez tam iedzīvotāji ir ziņojuši par tām tirdzniecības vietām, kurās
nepilngadīgajiem tiek pārdoti tabakas izstrādājumi. Pēc RBTAC lūguma, vainīgās
personas tika sauktas pie LR likumos un normatīvajos aktos paredzētās atbildības.

Sabiedrības informēšana

      Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs un Centra rajona bērnu tiesību
aizsardzības speciālisti sadarbībā ar TV raidījuma “Sargājiet bērnus” veidotājiem
sagatavoja izglītojošu raidījumu vecākiem un iedzīvotajiem par bērniem uz ielas un
ubagojošiem bērniem, kas iztiku pelna uz ielas. Raidījumā RBTAC direktors
J.Gulbis informēja vecākus un iedzīvotājus par šīs problēmas aktualitāti un iespējām
palīdzēt šiem bērniem.
      Žurnālā „Mūsu rajons”(Nr.2) sagatavots raksts par Centra rajona BTAK darbu

Darbs ar Centra rajona BTAK

        Centra rajona BTAK tika izskatīti 46 iesniegumi, ar kuriem strādā RBTAC
speciālisti, citas pasvaldības institūcijas, kā arī skolu sociālo pedagogu sagatavotās
lietas.
        Komisijas sēdēs piedalījās Bērnu un ģimeņu lietu ministrijas valsts
inspektores Inga Millere un Valentīna Gluščenko, Vidzemes priekšpilsētas Sociālā
dienesta vadītāja A.Krastiņa, Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem nodaļas vadītāja
K.Vanaga, Krīzes centra “ Marsa gatve” sociālie darbinieki, skolu sociālie pedagogi
un skolas psihologi..
        Komisijas sēdēs tika izvērtēta situācija pēc Centra rajona SD un Vidzemes
priekšpilsētas SD apvienošanas. Tā rezultātā rajonā radušās arī virkne aktuālu
problēmu. Viena no nozīmīgākajām ir - Vidzemes priekspilsētas sniegtie
                                         80
pakalpojumi maznodrošinātiem un trūcīgiem iedzīvotajiem ir ģeogrāfiski neizdevīgi
pieejami, jo atrodas trīs dažādās vietās: Vidridžu ielā, Pērnavas ielā 1 un Kungu ielā
34. Tomēr pašreiz piedāvātie pakalpojumi iedzīvotājiem ir kļuvuši daudzveidīgāki.
        Bez tam Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem speciālistu maiņa būtiski
ietekmēja darbu ar ģimenēm un sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, jo jaunajiem
speciālistiem bija nepieciešams zināms laiks, lai iepazītos ar ģimenēm, kas ir to
uzskaitē.
        Veicot rajonu apvienošanu, ļoti strauji samazinājās Centra rajonā dzīvojošo
bērnu skaits, kuri piedalījās vasaras darba un atpūtas nometnēs, izglītojošās
nometnēs. Pirms tam šo darbu rajonā koordinēja un vadīja ANGB, sadarbojoties ar
valsts un pašvaldības policiju.
        No jauna ANĢB redzeslokā nonākušas 30 ģimenes, apsekotas dzīvesvietā-271
(+43). Rajonā ievērojami pieaudzis to bērnu skaits, kas tika nosūtīti uz rehabilitāciju
-37 (+36), krīzes centru „Marsa gatve” (+7), iekārtoti izglītības iestādēs (+16).
        Centra rajonā palielinājies to bērnu skaits , kas ievietoti ārpus ģimenes
aprūpes iestādēs (+3), 11 vecākiem pārtrauktas aprūpes tiesības, bet 4-atjaunotas.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir iesniegtas 5 lietas par vecāku aizgādības tiesību
atņemšanu, bet 7 aizgādības tiesības ar tiesas spriedumu tika atņemtas.
        Liela uzmanība tiek pievērsta izglītības jautājumiem. Rajonā ir izvērtēti dati
par tiem skolēniem, kas 2004./2005.m.g. neieguva pamatizglītību. No 1028
skolēniem pamatizglītību neieguva 38, t.i. 3,69 %. Lai sekmētu pamatizglītības
iegūšanu visiem skolēniem, rajonā tiek aprobēta nepietiekama vērtējuma novēršanas
programma.
        Centra rajona BTAK tika informēta par Bērnu un ģimeņu lietu ministrijas
projektā “ Bērniem draudzīga skola” un iepazīstināti ar skolu direktoru, pedagogu un
skolēnu kopīgi izstrādātajiem kritērijiem. Bez tam tika izskatīts arī Rīgas Samariešu
apvienības viedoklis par alternatīvas aprūpes iespēju paplašināšanu bērniem, kas
palikuši bez vecāku gādības un atrodas ilgstošas aprūpes institūcijās.
         Sakarā ar to, ka Centra rajona BTAK saņēma 7 telefona zvanus no
iedzīvotajiem ar sūdzībām par policijas darbu, tad minētais jautājums tika izskatītas
Centra rajona BTAK, kurā piedalījās L. Zvaigzne. Pilsētas iedzīvotāji uzskata, ka
policijas darbiniekiem būtu vairāk jāsadarbojas ar iedzīvotājiem, jāuzklausa viņu
viedoklis, jo viņi bieži ir aculiecinieki tam, ka uz ielas tiek apdraudēta bērnu drošība
(atņemti mobilie telefoni, nauda), un ne vienmēr viņiem izdodas šiem bērniem
palīdzēt. Visbiežāk šie gadījumi netiek arī reģistrēti. Viņi uzskata, ka policijai būtu
ātrāk jāreaģē uz izsaukumiem, bet svētku dienās un brīvdienās biežāk jāorganizē
Vecrīgas apkārtnē reidi, jo apkārtne arvien vairāk piesaista nepilngadīgos, it sevišķi
vasarā, kad ir daudz tūristu un iebraucēju no ārzemēm.
        2005.gadā 137 nepilngadīgie cietuši no vardarbīgiem noziegumiem ,t.sk., 81-
laupīšanā, 16- zādzībās, 13- zādzībām un krāpšanas, piesavināšanās nelielos
apmēros, 7- bruņotas laupīšanas, 3- huligānisma, 3-piesavināšanās, 3- krāpšanas, 3-
tīša, viegla miesas bojājuma, 3- ar vieglas miesas bojājumiem nogādāti slimnīcā, bet
1- bezvēsts pazudis.


                                          81
Rīgas GPP 1.iecirņa NLI veica visvairāk apdraudēto Centra rajona ielu izpēti,
noskaidrojot laiku( pielikums 2), kad bērnu drošība uz ielas var tikt apdraudēta.
Lai šo situāciju rajonā mainītu, valsts un pašvaldības policijai būtu jāizstrādā
regulāras uzraudzības un novēršanas programma, kura balstītos uz ticamu
informāciju un pētījumiem.
      Komisijas sēdēs tika izskatīti arī skolu sociālo pedagogu sagatavotie
iesniegumi.

Darbs Centra rajona bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijā

Pārkāptais      Lietu Sodīto   Izteikto    Izteiktie   Lietas,      Uzlikto   Izskatītas   Izskatītas
normatīvais     skaits personu brīdinājumu mutvārdu    kurās        soda      lietas       lietas
akts                   skaits  skaits      aizrādījumi              naudu     pārkāpēju    pārkāpēju
                                                       izbeigta
                                                                    kopējā    klātbūtnē    prombūtnē
                                                       lietvedība
                                                                    summa
                                                                    (Ls)
RDN
Nr. 45          12    10       1            1                       46        5            7
.3.1.1.
Nr. 45          8     8                                             14        5            3
3.1.2.
Nr. 45          160   146      9            1           4           483       78           82
3.1.4.
Nr. 45          1              1                                                           1
3.1.5.
Nr. 45          3     2        1                                    15        1            2
3.7.2.
Nr.45           1     1                                             5         1
3.7.4.
Nr.45           1     1                                             5         1
3.7.5.
Nr.45           40    38       1                        1           84        13           27
3.7.6.
Nr.45           2              1                        1                     2
3.9.2.
Nr.54           1     1                                             5                      1
2.15.9.
Nr.91 5.23.     2              2                                              2
Cēsu pils.
SN
Nr.1.3.8.1.p.   1     1                                             1         1
1722.p. 1.d.    5     5                                             20        3            2
172.4p. 1.d.    1     1                                             5                      1
172.2p. 2.d.    1     1                                             25        1
173.p. 1.d.     101   64       31           2           4           482       49           52
173.p. 2.d.     11    4        7                                    25        4            7
173.p. 3.d.     6     4        2                                    17        1            5
186.p. 1.d.     1     1                                             5                      1
Kopā            358   288      56           4           10          1237      167          191




                                                82
      2005.gadā Centra rajona bērnu un jauniešu apakškomisijā izskatītas 358
nepilngadīgo lietas, sodītas 288 personas. Savukārt, pirmo reizi nenozīmīgus
pārkāpumus izdarījušas 56 personas, un tām tika izteikts brīdinājums.
       Komisijas darbs tiek organizēts tā, lai bērni un jaunieši mācītos saskaņot savu
rīcību ar sabiedrībā pieņemtajām normām, vērtībām un citu cilvēku interesēm,
uzņemtos atbildību, liktu saprast, ka šāda rīcība nav pieļaujama. Administratīvais
sods ir arī atbildības līdzeklis, lai darbību, kura ir sodāma, neatkārtotu.
      Kā liecina apkopotie dati, tad pēdējos gados arvien vairāk pusaudžu un
jauniešu iespēju izklaidēties saista ar alkohola lietošanu, kas kļūst jau par normālu
parādību un normu. Tā kā pilsētas centrs ir tā vieta, kur viņi vislabprātāk pavada
savu brīvo laiku, tad nepilngadīgie tiek aizturēti par to, ka sabiedriskās vietā lieto
alkoholu (161 lieta), kā arī smēķē, izdara zādzības. Visbiežāk sīkās zādzības
veikalos tiek izdarītas, nevis lai iegūtu pārtiku, bet gan iegūtu apģērbu (bikses,
džemperus u.c.), mūzikas ierakstus, cigaretes. Tas pamato, ka bērni nodarījumā brīdī
maz domājuši par savas rīcības tiesiskajām sekām un atbildību, bet daļa nav pat
apzinājusies savas rīcības prettiesiskumu. Bērnu brīvais laiks, visbiežāk, tiek
pavadīts uz ielas, un vecāki savas aizņemtības dēļ ir atstājuši novārtā bērnu
audzināšanu un kontroli. Pamatotas bažas rada vecāku paustais viedoklis, ka bērna
uzvedībai skolā un uz ielas nav nozīmes, jo galvenais ir viņa sekmības līmenis skolā.
      Savas kompetences robežās īpašu vērību pievērsu tām lietām, kurās vecāki ar
iesniegumiem vērsās pēc palīdzības pašvaldības policijā, lai aizsargātu savu bērnus
no vienaudžu pazemošanas un cietsirdīgas izturēšanās izglītības iestādē.
Piedalīšanās semināros un pasākumos

19.janvārī    Piedalījos seminārā Bērnu un ģimeņu lietu ministrijā.
16.februārī   Seminārs RD „Pusaudžu noziedzības un bērnu tiesību
              apdraudējumu stāvoklis Rīgā un pasākumi n/g drošības
              uzlabošanā”
22.aprīlī     Piedalījos RBTAC seminārā „Inovācijas bērnu pienākumu un
              tiesību nodrošināšanā”.
aprīlis-      Darbs IJSD Centra rajona nodaļas projektā „Bērniem
novembris     draudzīga skola” koordinācijas grupā.
06.jūnijs      Piedalījos Rīgas pilsētas Centra rajona aizbildņu sanāksmē.
06.septembris Piedalījos Rīgas sākumskolas „Valodiņa” 1.kl. audzināšanas
              stundā.
21.oktobris   IJSD seminārā „Sociālā pedagoga un sociālā darbinieka loma
              skolas un ģimeņu problēmu risināšanā”.
27. oktobris  Piedalījos Rīgas 3.vsk. astoto klašu audzināšanas stundās.
04.novembris Rīgas Centra rajona projekta „Bērniem draudzīga skola”
              noslēguma konference.
01.-02.       Piedalījos BĢLM projekta „Bērniem draudzīga skola”
decembrī      noslēguma konferencē.

                                         83
Darbs ar skolu bērnu tiesību aizsardzības komisiju

        Centra rajona skolu BTAK skolēniem ir nodrošināta iespēja apgūt
pamatzināšanas par bērna tiesībām, iepazīt valsts un pašvaldības institūcijas un
sadarboties ar tām, organizēt pasākumus, piedalīties projektu izstrādē, tādejādi
darboties kā pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem.
       2005.2006.m.g. izveidotas jaunas skolu BTAK Rīgas Ukraiņu vidusskolā un
Rīgas 99.vsk., kur līdz šim komisijas nebija.
         Jau gada sākumā īpaša uzmanība tika pievērsta darbam ar Centra rajona
skolu BTAK un jaunākā skolas vecuma bērnu izglītošanu drošības jautājumos.
Centra rajonā tika organizēts konkurss 4.klašu skolēniem „ Vai Tu zini?”, kurā
piedalījās 8 Centra rajona skolu komandas. Konkursā tika noskaidrotas skolēnu
zināšanas un prasmes par sekojošiem drošības jautājumiem: elektrodrošība,
ugunsdrošība, drošība ūdenī, personiskā drošība. Minētie jautājumi ir visaktuālākie,
un ar tiem ikdienā nākas saskarties katram bērnam.
       Konkurss noritēja divās daļās - sagatavošanās posmā bērniem vajadzēja apgūt
nepieciešamās zināšanas un rīcību dažādās situācijās, kā arī iepazīties un zināt skolas
iekšējās kārtības, Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumu normas. Apgūstot šo
informāciju, bērniem veidojas pilsoniskā attieksme pret valsts sabiedrisko kārtību.
Bez tam skolas komandām bija jāsagatavo mājas darbs- tālruņa grāmata, kurā
norādīti svarīgākie tālruņa numuri, kur nepieciešamības gadījumā var vērsties pēc
palīdzības. Konkursa 2 posmā komandas demonstrēja apgūtās zināšanas, kā arī,
izmantojot lomu spēles, veica dažādu situāciju analīzi. Bērnu zināšanu vērtēšanā tika
iesaistīti Rīgas Centra rajona BTAK pārstāvji un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
valsts inspektore.
       Konkursā uzvarēja Rīgas Daiļamatniecības pamatskolas un Rīgas Centra
humanitārās vidusskolas komandas, bet atzinīgi tika novērtētas arī pārējo komandu
zināšanas: Rīgas Raiņa 8.vakara(maiņu)vsk., Rīgas 40.vsk., Rīgas 17.vsk., Rīgas
3.vsk., Rīgas Ļ. Tolstoja sk. un Rīgas M. Lomonosova krievu vsk.
        Centra rajona skolu BTAK pārstāvji aktīvi līdzdarbojās Bērnu un ģimeņu
lietu ministrijas projektā „ Bērniem draudzīga skola”, piedaloties Centra rajona
konferences sagatavošanā un organizēšanā ( gatavojot ielūgumus, veicot dalībnieku
reģistrāciju un vadot pasākumu) un Bērnu un ģimeņu lietu ministrijas noslēgums
konferencē.
       Rajonā tika organizēts labdarības pasākums „Skola paaudzes vieno”. Skolēni
apzināja savas skolas pedagogus, kuri darbu skolā ir beiguši, sasniedzot pensijas
vecumu. Rīgas 3. vidusskolas skolas BTAK sagatavoja pedagogiem veltītu
priekšnesumu, kurā ar dzejas rindām un dziesmām sveica viņus Skolotāju dienā.
Visiem skolotājiem tika sagatavotas un pasniegtas arī dāvanas. Pasākumā piedalījās
arī rajona sociālie pedagogi.
       Sadarbībā ar Centra rajona BTAK tika rīkots Ziemassvētku eglīte, kurā
sniegta atskaite par padarīto, notika erudītu konkurss „Vai gribi būt miljonārs?”, kā
arī notika sacensības boulingā.

                                          84
       Lai darbu varētu pilnveidot, piedalījāmies IJSD konkursā „ Jaunatnes
līdzdalības”, izstrādājot projektu „Dari manu pasauli drošu”, kur ieguvām
līdzfinansējumu savām aktivitātēm.

       Diskusijas ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt izmaiņas, kas skar visus
bērnus. Centra rajona skolu BTAK organizēja diskusiju, kurā skolēni izteica savu
viedokli par to, kādu mācību vidi viņi vēlētos savā skolā, lai justos tur droši,
pasargāti no vardarbības un diskriminācijas. Skolēnu viedokļi tika apkopoti un ar
tiem rajona konferencē tika iepazīstināti izglītības iestāžu direktori, pedagogi, skolas
sociālie pedagogi un skolas psihologi. Septiņi aktīvākie skolēni piedalījās projekta
„Bērniem draudzīga skola” noslēguma konferencē ( 1.un 2.decembrī), ko rīkoja
Bērnu un ģimeņu lietu ministrija. Bērni darbojās savās izvēlētajās darba grupās kopā
ar pieaugušajiem.
       ▪ Rajona komanda piedalījās RBTAC diskusijā „Mani pienākumi ģimenē un
sabiedrībā”.

Centra rajona skolu BTAK līdzdalība citos pasākumos:

       ▪ Piedalījāmies Latgales priekšpilsētas skolu BTAK rīkotajā pasākumā „Vēl ir
laiks…”, kurā iepazīstināja rajonu/ priekšpilsētu aktīvistus ar mūsu darba pieredzi;
       ▪ Rīgas Raiņa 8.vakara(maiņu) vidusskolas organizētājās Nedzirdīgo dienās,
kuras tiek rīkotas, lai tuvinātu dzirdīgos un nedzirdīgos jauniešus, un aktualizētu
viņu problēmas. Pasākumā piedalījās arī pieredzējuši speciālisti no Zviedrijas, kuri
skolēnus iepazīstināja ar savu darba pieredzi, kas ir veicinājusi sabiedrības pozitīvas
attieksmes veidošanos pret bērniem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, šīs skolas
korekcijas klašu skolēni piedalījās RBTAC rīkotajā Lieldienu pasākumā, kas notika
Brīvdabas muzejā, bet maijā- Bērnu aizsardzības dienai veltītajā pasākumā.
Savukārt, Ziemassvētkos skolēni bija sagatavojuši koncertu ar kuru iepriecināja
Centra rajona BTAK pārstāvjus un rajona sociālos pedagogus.
       ▪ RBTAC rīkotajā projektā par nodarbinātības problēmām.
       ▪ Veikta skolēnu aptauja Rīgas 17.vsk., Rīgas 3.vsk. un Rīgas Ļ.Tolstoja
krievu vsk. 5.-9.klasēs (pēc Valsts Cilvēktiesību biroja lūguma).

Sabiedrības informēšana
      ▪ TV raidījumā „Nedēļa” tika atspoguļots Rīgas Ļ.Tolstoja krievu vidusskolas
skolu BTAK darbs.
      ▪ Žurnālā „Mūsu rajons”(Nr.9) raksts „Paldies par labajiem darbiem”.
      ▪ Sagatavoti raksti RBTAC mājas lapai par mūsu aktivitātēm.




                                          85
Priekšlikumi turpmākajam darbam:

  1. RBTAC organizēt rajonu/ priekšpilsētu BTAK speciālistu tālākizglītību, lai
     speciālistiem būtu līdzīgas pamatzināšanas, kas nepieciešamas darbā ar
     ģimenēm un bērniem, komandā, ar citiem dienestiem, un kā attīstīt savas
     personīgās spējas.

  2. RBTAC organizēt rajonu/ priekšpilsētu BTAK speciālistu kopīgus seminārus.


  3. Rīgas Pašvaldības policijai un valsts policijai jāizstrādā n/g regulāras
     uzraudzības un novērošanas programma, kura balstītos uz ticamu informāciju
     un pētījumiem.




                                                               Centra rajona
                                                          BTAK priekšsēdētāja
                                                                 L. Bikovska




                                     86
    10. RBTAC PRIEKŠLIKUMI 2006.G. DARBA UZLABOŠANAI


1. Turpināt analītiski – informatīvās sistēmas sakārtošanu bērnu tiesību
   aizsardzības jomā, analizēt un pētīt situāciju bērnu tiesību nodrošināšanā,
   pamatojoties uz valsts un pašvaldības institūciju statistiku, un sniegt
   priekšlikumus situācijas uzlabošanā.

2. Pilnveidot kontroles un uzraudzības sistēmu (saturu, formas, metodes u.c.).

3. RBTAC turpināt pilnveidot sadarbību starp institūcijām bērnu tiesību
   nodrošināšanā Rīgas pilsētā – iesaistot rajonu (priekšpilsētu) BTAK un skolu
   BTAK kā arī bērnu vecākus konkrētu jautājumu risināšanā un sadarbības
   nodrošināšanā.

4. Sekmēt mērķtiecīgu RBTAC darbinieku un citu speciālistu kvalifikācijas
   celšanu, organizējot darba pieredzes apmaiņu u.c. pasākumus.

5. Kontrolēt maznodrošināto ģimeņu un policijas uzskaitē esošo bērnu
   iesaistīšanu vasaras darba un atpūtas nometnēs.

6. Dažādu projektu izveide; metodisko materiālu izdošana par bērnu tiesību
   aizsardzības jautājumiem bērnu vecāku u.c. sociālo grupu izglītošanai.

7. Patstāvīgs darbs ar klientiem, kuri ierodas RBTAC - viņu sūdzībām,
   pastāvīgas pārbaudes viņu dzīves vietās, juridiskas, psiholoģiskas,
   pedagoģiskas palīdzības sniegšana, dažādu procesuālo dokumentu
   sagatavošanā maznodrošinātām personām. Kontrole par iesniegtajām
   sūdzībām un to rezultativitāte.




                                      87

								
To top