Ipa os re by aBfW1js

VIEWS: 104 PAGES: 33

									                                                  3




     CIVILAS AIZSARDZIBAS VISPAREJIE JAUTAJUMI UN ATBILDES


1. Civila aizsardziba un tas uzdevumi

1. pants. Civila aizsardziba un tas uzdevumi
      Latvijas Republikas civila aizsardziba ir in?eniertehnisku, ekonomisku, socialu un
glabš anas pasakumu valsts sistema, kas radita, lai pilditu Latvijas valsts pienakumu sargat
civilos iedzivotajus, tautsaimniecibu un apkartejo vidi no iespejamo arkartejo situaciju
potencialajam briesmam un to izraisitajam sekam, sniegtu palidzibu cietuš ajiem, mazinatu
zaudejumus un nodroš inatu maksimali iespejamo tautsaimniecibas stabilitati arkartejas
situacijas, ka ari panaktu Latvijas valsts varas un parvaldes instituciju, tautsaimniecibas un
iedzivotaju gatavibu darbam situacijas, ko izraisa:
      1) dabas katastrofas ( vetras, viesuli, lietusgazes, pludi, krusa, stiprs sals, sniega vetras,
apledojums, sniega un ledus sanesumi, liels karstums, sausums, ugunsgreki u.c.);
      2) tehnogenas katastrofas, ari ar indigu kimisku, biologiski aktivu un radioaktivu vielu
nopludi, elektromagnetisko un radioaktivo izstarojumu (ra?oš anas avarijas, spradzieni,
ugunsgreki rupniecibas, lauksaimniecibas un militarajos objektos, naftas un gazes magistralo
vadu sistemas; visu veidu transporta avarijas; ugunsgreki un spradzieni sadzives sektora;
komunalo un energetikas tiklu avarijas; hidroelektrostaciju dambju bojajumi vai parravumi;
lidmaš inu, rakeš u, kosmisko objektu nokriš ana u.c.);
     3) epidemijas, epizootijas un epifitotijas, ka ari seviš ki bistamu infekciju gadijumi;
     4) sabiedriskas nekartibas, terorisms;
     5) starptautiskas situacijas saasinaš anas, kad nepiecieš ami savlaicigi preventivi
pasakumi civilas aizsardzibas ietvaros;
     6) brunoti konflikti.
      Iznemuma stavokla laika civilas aizsardzibas sistema darbojas saskana ar Latvijas
Republikas 1992. gada 2. decembra likumu "Par iznemuma stavokli" (Latvijas Republikas
Augstakas Padomes un Valdibas Zinotajs, 1992, 51./52.nr.).

2. CA tiesiskie pamati

CA Likums. 2.pants. Civilas aizsardzibas tiesiskais pamats
     Civilas aizsardzibas tiesiskais pamats ir š is likums, citi Latvijas Republikas likumi,
Ministru kabineta noteikumi, ka ari starptautiskie un starpvalstu ligumi, kas saistiti ar
iedzivotaju veselibas un dzivibas aizsardzibu, saimnieciskas darbibas nekaitigumu un
droš ibas garanteš anu, apkartejas vides aizsardzibu un reglamente avarijas un glabš anas
dienestu, arkartejo situaciju izraisito seku likvideš anas dienestu, un citu operativo dienestu un
speku, ka ari specialo fondu izveidoš anu, izmantoš anu un darbibu.

3. CA sistemas svarigakie uzdevumi

CA Likums. 3.pants. Sistemas galvenie uzdevumi
     Sistemas galvenie uzdevumi ir š adi:
    1) prognozet iespejamas arkartejas situacijas, planot, organizet un veikt pasakumus, lai
mazinatu potencialas briesmas un zaudejumus, sniegtu palidzibu un likvidetu arkartejo
situaciju izraisitas sekas;
    2) sagatavot iedzivotajus, uznemumu, iesta?u un organizaciju vadoš os darbiniekus, valsts
un nozaru dienestus un specializetas vienibas darbam iespejamas arkartejas situacijas;
    3) nodroš inat kontroles un noveroš anas tikla darbibu, sakaru, apzinoš anas un trauksmes
sistemas un avarijas un glabš anas dienesta pastavigu gatavibu un materialtehnisko apgadi;
    4) nodroš inat maksimali iespejamo tautsaimniecibas stabilitati arkartejas situacijas;
    5) nodroš inat tautsaimniecibas nozaru, resoru un dienestu saskanotu darbibu iespejamo
arkartejo situaciju preventivo pasakumu un glabš anas pasakumu veikš ana, regionalo un
starptautisko noligumu izpildi;
    6) pilnveidot iespejamo arkartejo situaciju preventivo pasakumu un glabš anas pasakumu
kompleksu.




                                                  3
                                               4


4. CA sistemas organizacijas principi

CA Likums. 4.pants. Sistemas organizacijas principi
     Sistema tiek ieklautas visas valsts varas, parvaldes un paš valdibu institucijas,
uznemumi, uznemejsabiedribas, iestades un organizacijas neatkarigi no to piederibas,
paklautibas un ipaš uma formas, ka ari visi darbspejigie Latvijas Republikas iedzivotaji no 16
gadu vecuma. Parejie Latvijas Republikas iedzivotaji var ieklauties sistema brivpratigi.
   Sistemas organizacijas pamata ir teritorialais princips, tas strukturas teritorialas
pamatvienibas ir rajoni un republikas pilsetas.

5.CA sistemas vadibas struktura

CA Likums. 5.pants. Sistemas vadibas struktura
     Par sistemas darbibu un tas uzdevumu izpildi atbild Ministru prezidents.
     Sistemas darbibu plano, koordine, vada un kontrole Iekš lietu ministrijas Valsts
ugunsdzesibas un glabš anas dienests (turpmak - Valsts ugunsdzesibas un glabš anas
dienests).
     Ministru prezidents izveido un konkretas arkartejas situacijas gadijuma (tas tieš u draudu
gadijuma) sasauc Arkartejo situaciju valsts operativo komisiju, kas organize preventivos
pasakumus, ka ari glabš anas un arkartejas situacijas izraisito seku likvideš anas pasakumus.
Arkartejo situaciju valsts operativas komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Par
tautsaimniecibas nozaru specializeto dienestu (vienibu) gatavibu sistemas uzdevumu izpildei
atbild attiecigas nozares parvaldes institucijas vaditajs.
       Par republikas pilsetas un rajona civilo aizsardzibu un tas uzdevumu izpildi atbild
attiecigas     pilsetas un rajona Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta strukturvienibas
priekš nieks.
       Republikas pilsetas un rajona Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta
strukturvienibas priekš nieks izveido un konkretas arkartejas situacijas gadijuma (tas tieš u
draudu gadijuma) sasauc attiecigi republikas pilsetas vai rajona arkartejo situaciju operativo
komisiju, kas organize preventivos pasakumus, ka ari glabš anas un arkartejas situacijas
izraisito seku likvideš anas pasakumus.
       Par uznemuma (uznemejsabiedribas), iestades un organizacijas civilo aizsardzibu atbild
tas vaditajs, kas visos civilas aizsardzibas jautajumos izpilda š a likuma un citu normativo aktu
prasibas un konkretas arkartejas situacijas gadijuma (tas tieš u draudu gadijuma) ir tieš i
paklauts
ugunsdzesibas un glabš anas dienesta attiecigas strukturvienibas priekš niekam.

6. CA atras reageš anas speki.

CA Likums. 8.pants. Sistemas atras reageš anas speki
    Sistemas atras reageš anas speki ir avarijas un glabš anas dienests, sakaru, apzinoš anas
un trauksmes sistema, kontroles un noveroš anas tikls, profesionalas un brivpratigas avarijas
un glabš anas vienibas, ka ari specializetas vienibas (ari pastavigas gatavibas specializetas
vienibas) un dienesti.                             Avarijas un glabš anas dienesta pamatsastavs
ir Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta strukturvienibas, policija, neatliekamas
palidzibas dienests un pastavigas gatavibas specializetas vienibas.
     Katastrofu un stihisku nelaimju gadijumos, kad nepiecieš amas mediciniskas palidzibas
apjoms parsniedz paš valdibu neatliekamas palidzibas dienesta iespejas. Katastrofu
medicinas centra Operativais mediciniskais dienests sniedz neatliekamo medicinisko palidzibu
un specializeto neatliekamo medicinisko palidzibu.
     Personam, kuram saskana ar š o likumu civilas aizsardzibas uzdevumu izpilde ietilpst
dienesta pienakumus, ir tiesibas uz bezmaksas edinaš anu, ieterpu, individualajiem
aizsardzibas lidzekliem, transportlidzekliem, kas nepiecieš ami, lai pilditu pienakumus
arkartejas situacijas (to tieš u draudu gadijuma), ka ari uz papildu socialo nodroš inajumu
Latvijas Republikas likumos noteiktaja kartiba.
    Atras reageš anas spekus darba iesaista :
    1) visa valsts teritorija - Ministru prezidents vai vina pilnvarota amatpersona;
    2) republikas pilsetu, rajonu teritorija - attiecigas Valsts ugunsdzesibas un glabš anas
dienesta strukturvienibas priekš nieks;
    3) tautsaimniecibas uznemumos, uznemejsabiedribas, iestades un organizacijas - to
vaditaji;


                                               4
                                                5


    4) tautsaimniecibas nozaru parvaldes instituciju vaditaji konkreta arkarteja situacija var
iesaistit darba rajonos un pilsetas sev paklauto nozaru specializetos spekos no arkartejas
situacijas neskartajam (mazak skartajam) administrativajam teritorijam.
     Ministru prezidenta avarijas un glabš anas darbos iesaista citu regionu un valstu spekus,
starptautiskos glabš anas un palidzibas dienestus un vienibas.
     Atras reageš anas spekus ar Ministru prezidenta piekriš anu var iesaistit avarijas un
glabš anas darbos arpus valsts teritorijas.

7. Tautas saimniecibas nozares parvaldes strukturas uzdevumi, tiesibas un pienakumi CA
aspekta.

CA Likums. 9.pants. Tautsaimniecibas nozaru parvaldes instituciju uzdevumi, tiesibas un
pienakumi

    Tautsaimniecibas nozaru parvaldes instituciju uzdevums ir izveidot civilas aizsardzibas
nozaru specialistos dienestus (vienibas) un nodroš inat to gatavibu.
    Tautsaimniecibas nozaru parvaldes institucijam ir tiesibas sanemt no Valsts
ugunsdzesibas un glabš anas dienesta un citam parvaldes institucijam savu civilas
aizsardzibas uzdevumu izpildei un praktiska darba veikš anai nepiecieš amo informaciju,
izveidot arkartejas situacijas dalu (nozares dienestu), š a darba veikš anai noteikt vaditaja
vietnieka vai cita darbinieka š tata vienibu vai uzdot š a darba veikš anu arš tata darbiniekam,
tacu tas neatbrivo nozares vaditaju
no atbildibas par civilas aizsardzibas uzdevumu izpildi. Tautsaimniecibas nozare var veidot
arkartejas situacijas materialtehnisko rezervju fondu.
    Tautsaimniecibas nozaru parvaldes instituciju pienakums ir :
    1) saskana ar sanemto uzdevumu bud?eta iestades izstradat vai saimnieciska aprekina
iestades koordinet nozares specializeto dienestu civilas aizsardzibas, avarijas un glabš anas
darbu un perspektivas attistibas planus, civilas aizsardzibas specializetos uzdevumus savas
nozares uznemumiem, uznemejsabiedribam, iestadem un organizacijam;
    2) kontrolet nozares specializeto dienestu (vienibu) gatavibu, sniegt praktisku palidzibu š o
dienestu (vienibu) apmaciba un apgade ar specialo inventaru un tehniku;
    3) izstradat ar kapitalieguldijumiem un materialtehniskajiem lidzekliem saistito valsts
pasutijumu plana projektus un tos iesniegt noteikta kartiba, kontrolet apstiprinato planu izpildi;
    4) sniegt citam parvaldes institucijam nepiecieš amo informaciju to civilas aizsardzibas
uzdevumu izpildei;
    5) piedalities valsts civilas aizsardzibas parraudzibas sistemas nodroš inaš ana.

8. Uznemumu vaditaju uzdevumi, tiesibas un pienakumi CA aspekta.
CA Likums. 12.pants. Uznemuma, uznemejsabiedribas, iestades un organizacijas vaditaja
uzdevumi un tiesibas
     Uznemuma, uznemejsabiedribas, iestades un organizacijas, cita administrativaja teritorija
esoš as filiales, parstavniecibas un nodalas (turpmak - iestade) vaditaja (darba deveja)
uzdevums ir nodroš inat sistemas uzdevumu izpildi, š a likuma un citu normativo aktu prasibu
ieveroš anu vinam paklautaja iestade neatkarigi no tas piederibas, resorpaklautibas un
ipaš uma formas.
     Iestades vaditajam ir tiesibas:
     1) atkariba no darba apjoma izveidot arkartejo situaciju dalu, noteikt vietnieka vai cita
izpilddarbinieka š tata vienibu civilas aizsardzibas jautajumos vai uzdot š a darba veikš anu
arš tata darbiniekam, tacu tas neatbrivo iestades vaditaju no atbildibas par iestades civilo
aizsardzibu;
     2) pieprasit no Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta strukturvienibas priekš nieka
un sanemt maksimali iespejamo palidzibu arkartejas situacijas (to tieš u draudu gadijuma)
preventivo pasakumu un glabš anas un arkartejo situaciju izraisito seku likvideš anas
pasakumu veikš anai, ja iestades speki un lidzekli ir nepietiekami;
     3) sanemt uzdevumu izpildei nepiecieš amos metodiskos materialus un informaciju no
Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta.

9. Iestades vaditaja pienakumi CA aspekta.

CA Likums. 13.pants. Iestades vaditaja pienakumi




                                                5
                                                 6


                      Iestades vaditaja pienakums ir:
                      1) nodroš inat civilas aizsardzibas likumdoš anas aktu un citu normativo
aktu prasibu ieveroš anu un izpildi iestade;
                      2) nodroš inat sanemto uzdevumu izpildi un saskana ar tiem izstradat
iestades civilas aizsardzibas un avarijas un glabš anas darbu planus;
                      3) sniegt noteikta kartiba sistemas uzdevumu izpildei nepiecieš amo
informaciju, ari savlaicigu operativo informaciju augstakam instancem;
                      4) organizet un veikt civilas aizsardzibas preventivos pasakumus, avarijas
un glabš anas darbus un arkartejo situaciju izraisito seku likvideš anas pasakumus iestades
teritorija;
                      5) par arkartejo situaciju iestade nekavejoties informet taja stradajoš os, ka
ari apdraudetas apkartejas teritorijas iedzivotajus, vienlaikus sniedzot nepiecieš amakos
noradijumus, ka rikoties un iztureties;
                       6) izveidot iestade nepiecieš amas avarijas un glabš anas darbu, ka ari
palidzibas vienibas (grupas, nodalas) no iestades darbiniekiem vai, ja tas objektivu iemeslu
del nav iespejams, izveidot š adas vienibas (grupas, nodalas),pamatojoties uz ligumu ar
brivpratigajam organizacijam vai citam iestadem; nodroš inat š o vienibu (grupu, nodalu)
gatavibu;
                        7) nodot iestades avarijas un glabš anas darbu un palidzibas vienibas
(grupas, nodalas) attiecigas Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta strukturvienibas
riciba pec tas pieprasijuma;
                        8) nodroš inat iestades saimnieciskas darbibas maksimali iespejamo
stabilitati arkartejas situacijas;
                        9) veidot iestade arkartejo situaciju neaizskaramo materialtehnisko
rezervju fondu;
                       10) organizet darbinieku apmacibu civilas aizsardzibas jautajumos, radit
darbinieku apmacibai, specialistu un speku sagatavoš anai nepiecieš amos ekonomiskos,
socialos un materialtehniskos apstaklus;
                       11) nodroš inat ekonomiskos, socialos un materialos priekš noteikumus, lai
ieinteresetu darbiniekus sistemas uzdevumu izpilde.

10. Iedzivotaju tiesibas CA aspekta.

CA Likums. 14.pants. Iedzivotaju tiesibas
                     Latvijas Republikas iedzivotajiem ir tiesibas:
                     1) sanemt valsts aizsardzibu pret iespejamo arkartejo situaciju
potencialajam briesmam un to izraisitajam sekam;
                     2) apgut zinaš anas un praktiskas iemanas civilas aizsardzibas jautajumos;
                     3) izmantot kolektivos un individualos aizsardzibas lidzeklus
materialtehnisko nodroš inajumu un, ja nepiecieš ams, citu sistemas ipaš umu;
                      4) sanemt pagaidu dzivojamo platibu, pirmas nepiecieš amibas
priekš metus un partiku, materialo un finansialo palidzibu, ja arkarteja situacija zaudeta
dzivesvieta un iztikas lidzekli.

11. Iedzivotaju pienakumi CA aspekta.

CA Likums. 15.pants. Iedzivotaju pienakumi
  Latvijas Republikas iedzivotaju pienakums ir:
                     1) pildit š a likuma un citu normativo aktu prasibas, ka ari sistemas
ietvaros uzticetos pienakumus un uzdevumus;
                     2) apgut zinaš anas un praktiskas iemanas uz to, ka rikoties un iztureties
arkartejas situacijas, izmantot tas paš palidziba un savstarpeja palidziba;
                     3) sniegt savlaicigu informaciju paš valdibu institucijam un Valsts
ugunsdzesibas un glabš anas dienesta strukturam par raduš os arkartejo situaciju, ka ari
saimniecisko vai citu veidu darbibu un apstakliem, kas rada realus arkartejas situacijas
draudus.

12. CA materiali-tehniskais nodroš inajums.

CA Likums. 16. pants. Materialtehniska apgade




                                                 6
                                                7


                      Sistemas materialtehniska apgade tiek veikta centralizeti ka valsts
pasutijums.                        Arkartejas situacijas tiek izmantoti materialtehniskie lidzekli,
pirmas nepiecieš amibas preces un partikas produkti no civilas aizsardzibas neaizskaramo
rezervju valsts, paš valdibu, tautsaimniecibas nozaru un uznemumu, uznemejsabiedribu,
iesta?u un organizaciju fondiem.
                       Specialas aparaturas, darbinieku, iericu, preparatu, materialu un lidzeklu
izgatavoš anai un iegadei tiek izmantotas tautsaimniecibas iespejas, valsts pasutijums un
iepirkums no arvalstim.

13. CA sistemas informativais un zinatniskais nodroš inajums.
CA Likums. 17.pants. Sistemas informativa un zinatniska nodroš inaš ana
                        Sistemas informativo nodroš inaš anu veic Valsts ugunsdzesibas un
glabš anas dienesta sakaru, apzinoš anas un trauksmes sistema.
                        Sistemas zinatnisko nodroš inaš anu veic attiecigas iestades un
laboratorijas ka valsts pasutijumu.

14. CA sistemas finansejums.

CA Likums. 18.pants. Sistemas finanseš ana
                       Valsts avarijas un glabš anas dienestu spekus, valsts sakaru,
apzinoš anas un noveroš anas tiklu finanse no valsts bud?eta.
                       Valsts institucijas, paš valdibas, uznemumi (uznemejsabiedribas),
iestades un organizacijas savu civilas aizsardzibas uzdevumu izpildi finanse attiecigi no
saviem bud?etiem.

15. CA sistemas specialistu un speku sagatavoš anas pamatprincipi un iedzivotaju apmaciba.

CA Likums. 19. pants. Sistemas specialistu un tas speku sagatavoš anas un iedzivotaju
apmaciš anas pamatprincipi
   Sistemas specialistu un tas speku sagatavoš anas un iedzivotaju apmaciš anas
pamatprincipi paredz:
   1) civilas aizsardzibas un ekologijas specialistu sagatavoš anu veikt valsts augstskolas un
Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta macibu baze;
   2) augstskolas un videjas specialajas macibu iestades obligatu civilas aizsardzibas kursa
apguš anu atbilstoš i attiecigas tautsaimniecibas nozares ra?oš anas ipatnibam;
   3) valsts obligata dienesta civilas aizsardzibas vienibas sagatavot avarijas un glabš anas
darbu un plaš a profila tehniskos specialistus;
   4) plaš i iesaistit masu informacijas lidzeklus, kursus, macibu un konsultaciju punktus,
visparizglitojoš ajas skolas, videjas specialas un augstakas macibu iestades iedzivotaju
apmaciš anai, ka rikoties arkartejas situacijas; visparizglitojoš as skolas noteikt skolenu
obligato apmacibu š ajos jautajumos;
   5) veikt tautsaimniecibas nozaru, uznemumu, uznemejsabiedribu, iesta?u, organizaciju,
specializeto dienestu un vienibu (grupu) sagatavoš anu nozaru un uznemumu,
uznemejsabiedribu, iesta?u un organizaciju ietvaros, ka ari teritorialas kompleksas macibas
un treninos;
   6) nodroš inat pirmas palidzibas sniegš anas apmacibu valsti Labklajibas ministrijas
noteiktaja kartiba. To koordine un metodiski vada Katastrofu medicinas centrs.
   Par sistemas specialistu un tas speku sagatavoš anas un iedzivotaju apmaciš anas
organizaciju un nodroš inaš anu uznemuma, uznemejsabiedriba, iestade un organizacija atbild
darba devejs.

16. Arkartejas situacijas raksturojums.

CA Likums. 20. pants. Arkartejo situaciju raksturojums
    Sistemas arkartejo gatavibu nosaka tajas administrativajas teritorijas, uznemumos,
uznemejsabiedribas, iestades un organizacijas, kur š a likuma 1. panta noraditajos gadijumos
ir notikuš as vai vistuvakaja laika ir iespejamas dabas, tehnogenas vai socialas katastrofas ar
iedzivotaju masveida upuriem (cietuš ajiem), zaudejumiem tautsaimniecibai, kaitejumu
apkartejai videi, saimnieciskas darbibas piespiedu apstaš anos un kur nepiecieš ami avarijas
un glabš anas darbi un arkartejo situaciju izraisito seku likvideš anas pasakumi.
    Atbilstoš i arkartejas situacijas apjomam un atras reageš anas speku iespejam izš kir:


                                                7
                                                8


    1) republikas pilsetas, rajona meroga arkartejas situacijas - ja arkartejas situacijas apjoms
neparsniedz š is administrativas teritorijas robe?as un intereses un atras reageš anas speku
iespejas;
    2) regionala meroga arkartejas situacijas - ja arkartejas situacijas apjoms parsniedz vienas
republikas pilsetas, rajona administrativas teritorijas robe?as un intereses, bet valsts atras
reageš anas speku iespejas ir pietiekamas avarijas un glabš anas darbu un arkartejo situaciju
izraisito seku likvideš anas neatliekamo pasakumu istenoš anai;
    3) valsts meroga arkartejas situacijas - ja arkartejas situacijas apjoms parsniedz valsts
atras reageš anas speku iespejas avarijas un glabš anas darbu un arkartejo situaciju izraisito
seku likvideš anas neatliekamo pasakumu veikš anai.

17. CA sistemas arkartejas gatavibas pasludinaš ana.

CA Likums. 21. pants. Sistemas arkartejas gatavibas izsludinaš ana
    Sistemas arkartejo gatavibu izsludina uz laiku, kas nepiecieš ams, lai noverstu arkartejas
situacijas tieš os draudus un veiktu avarijas un glabš anas darbus un arkartejo situaciju
izraisito seku likvideš anas neatliekamos pasakumus.
    Sistemas arkartejo gatavibu izsludina:
    1) republikas pilsetas, rajona Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta
strukturvienibas priekš nieks - republikas pilsetas, rajona meroga;
    2) Ministru prezidents - regiona un valsts meroga.
    Ministru prezidents izslidina par katastrofas zonu valsts teritoriju, kura dzives un
saimnieciskas darbibas atjaunoš anai nepiecieš ami ilgtermina apjomigi arkartejas situacijas
seku likvideš anas pasakumi. Pienemtais lemums triju dienu laika jaapstiprina Saeijma.

18. CA seviš ko re?imu pasludinaš ana.

CA Likums. 22. pants. Ipaš o re?imu noteikš ana
    Teritorija, kur radusies arkarteja situacija, nosaka ipaš us dzives, saimnieciskas darbibas,
informeš anas un citu veidu darbibas re?imus atbilstoš i arkartejas situacijas veidam,
raksturam, apjomam, teritorijas saimnieciskajam, socialajam un citam ipatnibam. Ipaš ie
re?imi ir arkartejo situaciju preventivo pasakumu, ka ari avarijas un glabš anas darbu un
arkartejo situaciju izraisito seku likvideš anas pasakumu sastavdala.
    Ipaš os re?imus uz laiku, kas nepiecieš ams arkartejas situacijas normalizeš anai, nosaka:
    1) Ministru prezidents - regiona vai valsts teritorija;
    2) pec republikas pilsetas, rajona Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta
strukturvienibas priekš nieka ierosinajuma - domes (padomes) priekš sedetajs attiecigas
paš valdibas teritorija.

19. Riska grupas objekti un to noteikš ana.

CA Likums. 23. pants. Riska grupas objekti
    Riska grupas objekti ir uznemumi, uznemejsabiedribas, iestades un organizacijas
(transports, ra?otnes. iekartas, ietaises utt.), kuru saimnieciska darbiba saistita ar energijas
ra?oš anu un uzkraš anu, elektromagnetisko starojumu, ar ugunsnedroš am,
spradzienbistamam, indigam kimiskam, biologiski aktivam un radioaktivam vielam
(priekš metiem, iekartam) tados daudzumos, kas ra?oš anas avariju vai kadu areju faktoru
iedarbes rezultata var izraisit republikas pilsetas, rajona, regionala vai valsts meroga
arkartejas situacijas.
    Atbilstoš i iespejamas arkartejas situacijas merogam un bistamibas pakapei riska grupas
objektus iedala trijas paaugstinatas bistamibas grupas:
    1) I - valsts nozimes grupa;
    2) II - regionalas nozimes grupa;
    3) III - republikas pilsetas, rajona nozimes grupa.
    Objektu piederibu pie riska grupas un to bistamibas pakapi, balstoties uz objektu
bistamibas analizi un avariju riska novertejumu un pec bistamibas analizes un avariju riska
novertejuma saskanoš anas ar citam ieinteresetajam institucijam, nosaka Valsts
ugunsdzesibas un glabš anas dienests kopa ar paš valdibam.
    Riska grupas objekti izdara apdroš inaš anas maksajumus Ministru kabineta noteiktaja
kartiba.




                                                8
                                                9


20. Atbildiba par skadejumu, nodaritu parkapjot CA noteikumus.

CA Likums. 24. pants. Atbildibas veidi
   Personas, kuras parkapuš as š a likuma un citu normativo aktu noteikumus civilas
aizsardzibas joma, var saukt pie kriminalas, administrativas vai disciplinaras atbildibas likuma
noteiktaja kartiba.
   25. pants. Atbildiba par kaitejumu, kas nodarits, parkapjot civilas aizsardzibas noteikumus
   Iedzivotaju un amatpersonu saukš ana pie kriminalas, administrativas vai disciplinaras
atbildibas neatbrivo vinus no pienakuma atlidzinat nodaritos materialos zaudejumus, ka ari
izdevumus avarijas un glabš anas darbu un arkartejo situaciju izraisito seku likvideš anas
pasakumu veikš anai likuma un citos normativajos aktos noteiktaja kartiba.
   26. pants. Saimnieciskas darbibas un cita veida darbibas ierobe?oš ana un aptureš ana
   Saimniecisko darbibu un cita veida darbibu, kuras rezultata tiek parkapts š is likums un citi
normativie akti un radusies arkarteja situacija (tas tieš ie draudi), var ierobe?ot un apturet.
Valsts ugunsdzesibas un glabš anas dienesta priekš nieks vai citas pilnvarotas valsts
institucijas likuma noteiktaja kartiba.

21. Riska jedziens

CA pamati, 25,26 lpp., 27,28 lpp.
    Risks - nelaimes gadijuma raš anas varbutiba noteikta laika perioda saistiba, ar sekam
cilvekiem, ipaš umam un videi.
Riska analize - riska objektu un briesmu bistamibas sistematiska noteikš ana un noverš ana.
Riska administrativa vadiš ana - aptver visu darbu, kas saistiti ar risku, t.i. administraciju,
apdroš inaš anu, materialo un finansialo novertejumu, kontroli, utt.
Riska objekts - rupnica, noliktava, dzelzcelš utt., kas satur briesmas, bistamibu vai riska
avotu. Viena riska objekta var but vairaki riska avoti.
Riska avoti - substancei, agentam, energijas avotam vai situacijai piekutoš a raksturiga
ipaš iba, kas spej izraisit nevelamas sekas.
Riska zona - teritorija ap riska objektu, kuru var iespaidot nelaimes gadijums objekta.
Nulles risks nepastav.Nekas nevar but 100% droš s - vienalga, vai tas ir iepavejums,
aprikojums, darba metodes, transporta lidzekli vai instilacija. Sabiedriba klust arvien
jevainojamaka. Mes nevaram ilgak lietot eksperimentalas un kludainas metodes, lai parvalditu
situaciju, kas nosaka sabiedribas stavokli nakotne.
Sistematisks darbs da?adu riska objektu apzinaš ana laus labak saskatit draudus. Tas,
savukart, palidzes spriest, kadi preventivie pasakumi bus visefektivakie, lai aizsargatu
cilvekus, ipaš umu un vidi atbilstoš i ta ievainojamibai.
   Ir divi termina "risks" aspekti :
- varbutiba, ka noteikta laika nelaimes gadijums notiek ;
- sekas cilvekiem, ipaš umam un videi.
   Briesmu varbutiba - sagaidamo notikumu (nelaimes gadijumu) realizeš anas ir vertejums
noteikta laika perioda.
   Riski, kuru iedarbibai cilveki sevi paklauj labpratigi, izveloties tadas nodarbibas, ka
alpinisms, slepoš ana, bureš ana, braukš ana ar automaš inu vai velosipedu, ir daudz rei?u
augstaki, neka riski, kas saistas ar kodolkatastrofam, plaš am kimisko vielu nopludem,
ugunsgrekiem un tamlidzigiem notikumiem.

22. Arkartejo situaciju kvalifikacija

LR CA likuma I.pants
   Saskana ar LR Civilas aizsardzibas likumu, kurš pienemts ar LR AP lemumu
1992.g.15.decembri, pirmo pantu, arkartejas situacijas republikas var izraisit:
1) dabas katastrofas (vetras, viesuli, lietusgazes, pludi, krusa, stiprs sals, sniega vetras,
apledojums, sniega un ledus sanesumi, liels karstums, sausums, ugunsgreki u.c.);
2) tehnogenas katastrofas, ari ar indigu kimisku biologiski aktivu un radioaktivu vielu nopludi,
elektromagnetisko un radioaktivo izstarojumu (ra?oš anas avarijas, spradzieni, ugunsgreki
rupniecibas, lauksaimniecibas un militarajos objektos, naftas un gazes magistralo vadu
sistemas; visu veidu transporta avarijas; ugunsgreki un spradzieni sadzives sektora;
komunalo un energetikas tiklu avarijas; hidroelektrostaciju dambju bojajumi vai parravumi;
lidmaš inu, rakeš u, kosmisko objektu nokriš ana u.c.);
3) epidemijas, epizootijas un epifitotijas, ka ari seviš ki bistamu infekciju gadijumi;


                                                9
                                                10


4) sabiedriskas nekartibas, terorisms;
5) starptautiskas situacijas saasinaš anas, kad nepiecieš ami savlaicigi preventivi pasakumi
civilas aizsardzibas ietvaros;
6) brunoti konflikti.

23. Katastrofas jedziens.

  Katastrofa - apversums, iznicinaš ana, parsteidzoš i pekš na nelaime ar postoš u gala
iznakumu, taja skaita ari priekš cilvekiem. Citiem vardiem notikums ar nelaimigam un
tragiskam sekam.
  Arkartejo situaciju gadijuma katastrofa tiek aplukota no vieteja viedokla, lai apzimetu
daudzums naves gadijums un desmitiem smagi cietuš os, kaitejumu ipaš umam vairaku
miljonu ASV dolaru apmera vai ilgtermina kaitejumu videi.

24. Bistamibas jedziens

  Tas ir jebkuram energijas avotam, substancei, agentam vai situacijai piemitoš a raksturiga
ipaš iba, kas spej izraisit nevelamas (neparedzetas) sekas.

25. Arkartejas situacijas varbutibas jedziens

   Par arkarteju situaciju uzskata pekš ni izveidojuš os apstaklus, kurus raksturo:
- situacijas neskaidriba (nenoteiktiba) un lemumu pienemš anas sare?gitiba (komplicetiba) ;
- iedzivotaju stressa stavoklis ;
- ieverojami socialekologiski un ekonomiski zaudejumi, pirmam kartam saistitie ar cilveku
upuriem.
   Izejot no apjomu lieluma, arkartejas situacijas var sadalit š ados veidos (grupas): atseviš ka,
objekta, vieteja un regionala.
   Atseviš ka AS - seku izplatiš anas neparsniedz ceha, tehniskas iekartas, ra?oš anas telpu
robe?as. Likvideš anu vada pastavigi stradajoš a arkarteja komisija (PAK) objekta, piesaistot
attiecigus ceha, objekta spekus.
   Objekta AS - seku izplatiš anas neparsniedz objekta teritorijas (sanitaras zonas) robe?as.
Likvideš anu vada objekta PAK, piesaistot (izmantojot) savus spekus, ja ir vajadziba -
specialus ministrijas (resora) formejumus.
   Vieteja AS - seku izplatiš anas neparsniedz pilsetas (rajona) robe?as. Likvideš anu vada
pilsetas (rajona) PAK, piesaistot visus spekus un lidzeklus, kas izvietoti pilsetas (rajona)
robe?as, ka ari izmantojot republikas spekus.
   Regionala AS - seku izplatiš anas ieklauj vairaku republikas pilsetu (rajonu) teritoriju.
Likvideš anu vada Latvijas Republikas PAK, piesaistot visus tas riciba esoš os spekus un
lidzeklus.

26. Briesmu novertejums

   Briesmu novertejums (analize) ir meginajums izvertet nelaimes gadijuma sekas attieciba
pret nelaimes gadijuma raš anas varbutibu. (Varbutiba - sagaidamo notikumu (nelaimes
gadijumu) realizeš anas izvertejums noteikta laika perioda). Varbutibu un sekas reti kad var
aprekinat ar matematisku precizitati. Tomer tas bie?i var novertet pietiekami rupigi, lai raditu
pamatu praktiskiem pasakumiem pret risku. Nelaimes gadijuma varbutiba un ta nodaritais
kartejums ir samazinats jau tad, kad visi, kurus tas skar, izprot pastavoš as briesmas un izprot
notikuma celonus un sekos.
   Nelaimes gadijumus tomer pilnigi noverst nevar nekad, vienalga cik lieli pulini butu iegulditi
preventivajos pasakumos. Tapec vienmer bus nepiecieš ams labi sagatavots un ekipets
glabš anas dienests gan notikuma vieta, gan ap to.
   Stradajot pie briesmu analizes, ka ari pazinojot analizes rezultatus, japatur prata, ka
da?adie draudi darbibai, veselibai, ipaš umam un videi rada lielas raizes.
   Cilvekiem ir vitali svarigi apzinaties briesmas, kuram vini ir paklauti. Viniem jazin, kur
eksiste briesmas, kas viniem var kaitet, un kads ir patiesais stavoklis, jo viniem jazin, ka sevi
aizsargat.

27. Objektu grupeš ana saskana ar risku un bistamibam




                                                10
                                                 11


    Riska objektus nepiecieš ams grupet, lai pieš kirtu lidzeklus , lai lemtu, kur preventivie
pasakumi butu javeic vispirms, lai pilnveidotu arkartejo situaciju planus u.t.t.
    Sistematiski meginot noteikt riska objektu grupas, ir ari nepiecieš ams apsvert briesmu
da?ados veidus riska objekta. Tas ir jautajums, kas jaizlemj jebkuram vaditajam. Janem vera
gan varbutiba, gan sekas. Parasti uzmaniba tiek koncentreta uz risku ar vislielakajam sekam.
Sistematiski cenš oties samazinat riska limenus, tomer butu nepiecieš ams apsvert notikumu
ar mazu varbutibu, bet nopietnam sekam pretstata vairak ticamiem, bet mazaku kaitejumu
ieraisoš iem notikumiem.
    Grupeš anas rezultatiem vajadzetu veicinat konkretu darbibas programmu pilnveidoš anu,
kas nepiecieš ama, lai aizsargatu un glagtu cilveku dzivibas, vidi un ipaš umu riska objekta un
ta apkartne.
    Riska objekti un bistamiba var but : rupnieciba, transporta mezglos, noliktavas, degvielas
uzpildes stacijas, transporta linijas, sabiedriskas vietas, piemeram, skolas un slimnicas u.t.t. .
Šeit atbildigie izpilditaji ir vietejas institucijas un rupnieciba, kuru mijiedarbiba un vienada riska
objektu uztvere ir ipaš i svariga.

28. Riska matrica

    Riska objektu grupeš anas rezultatiem vajadzetu veicinat konkretu darbibas programmu
pilnveidoš anu, kas nepiecieš ama, lai aizsargatu un glabtu cilveku dzivibas, vidi un ipaš umu
riska objekta un ta apkartne.
    Nepiecieš amo darbibu piemeri :

Aile

E     Riska objekti un darbibas, kur nelaimes gadijuma sekas dzivibai, videi vai ipaš umam
varetu but
      katastrofalas, paradami E aile. Situacijas, kuras glabš anas darbi varetu but parak
smagi vai
      apjomigi, lai tos varetu veikt vietejas institucijas, ari paradamas E aile. Varetu but
      nepiecieš ami paligspeki no kaiminu institucijam un rupniecibas, utt.

    Darbibas :
    Briesmu apjomu vajadzetu samazinat vai, ja iespejams, ierobe?ot.
    Butu javeic preventivi pasakumi.
   Vajadzetu planot personala aizsardzibu (uz vietas un/vai evakuaciju).
   .Briesmas butu jaieklauj glabš anas dienesta planoš ana - specialas iekartas un ipaš i
apmacits
    personals var but vajadzigs veselibas aprupes dienestam, ambulancem, policijai utt.

D      Riska objekti un darbibas, kur sekas var but loti nopietnas, paradami D aile.
Glabš anas pulini
       varetu but loti smagi, bet ar nelaimes gadijumu varetu but iespejams iespejams tikt gala
vietejas
       institucijas glabš anas/ugunsdzeseju brigadem un attiecigas rupniecibas
personalam/resursiem
       utt.

       Darbibas :
       Liela mera lidzigas E ailei.

C       Riska objekti un darbibas, kur sekas var but nopietnas, paradami C aile. Glabš anas
       (ugunsdzeseju) brigadem/rupniecibai ir resursi, lai veiktu glabš anas darbus.

       Darbibas :
       Preventivie pasakumi
       Arkartejo situaciju planoš ana

B     Riska objekti un darbibas, kur dzivibai, videi vai ipaš umam iespejamas sekas ir
ierobe?otas,
      paradami B aile.


                                                 11
                                                12



       Darbibas :
       Preventivie pasakumi
       Arkartejo situaciju planoš ana

A     Riska objekti un darbibas, kur nelaimes gadijumam butu vairak vai mazak mazsvarigas
sekas,
       paradami A aile.

   Riska objektus, kuri satur briesmas un bistamibu ar mazu varbutibu (1-2) un ierobe?otam
sekam
(A-B) var atmest riska analizes sakuma stadija. Tacu ir loti svarigi, lai š i atlase tiktu veikta
rupigi.
   Vienmer ir lietderigi zinat briesmu iespejamo "vislaunako gadijumu". Bet " vislaunaka
gadijuma"
notikums bie?i tiek uzskatits par tik maz iespejamu, ka mazaks, bet vairak iespejams
notikums,
"samerots kaitejuma novertejums", tiek nemts par pamatu droš ibas pasakumiem, riska
objektu grupeš anai utt.

                                     RISKA MATRICA
                            Varbûtîba
                            
                                 A              B             C              D              E
Ïoti ticams
Bieþâk nekâ reizi      5
gadâ
Vienreiz
1-10                   4
gados
Gluþi ticams
Vienreiz               3
10-100 gados
Vienreiz
100-1000               2
gados
Maz ticams
Retâk nekâ             1
vienreiz 1000
gados
                                                                                         Sekas 
                           Mazsvarîga      Ierobeþota     Nopietnas         Ïoti       Katastrofâla
                               s                s                        nopietnas          s

Riska objektu grupeš anas piemeri :
5 A Liela varbutiba, bet vairak vai mazak mazsvarigas sekas.
Piemers - naftas baze ar mazam nopludem noslegš anas varstu del.

4 B Ierobe?otas sekas, bet notiek katrus tris gadus.
Piemers - rupnieciba ar ugunsgreku iespejam. Stradniekam vienu reizi apdeguš as rokas un
sejas. Teritorija veikta tiriš ana un parkrasoš ana.

3 C Nopietnas sekas, bet glu?i iespejams.
Piemers - rupnica ar spradziena iespejam. Pirms desmit gadiem rupnica noticis nelaimes
gadijums, kura viens cilveks gajis boja un tris nopietni ievainoti. Ipaš umam nodaritais
kaitejums novertets uz
3 miljoniem USD.




                                                12
                                                 13


2 D Ne tik bie?i, bet ar loti nopietnam sekam.
Piemers - nelaimes gadijums rupnica Seveso, Italija , 1976.gada julija. Dioksina noplude 4-5
kv. km
teritorija. 250 cilveki ievainoti un 600 evakueti. Diagnostikai un ievainoto arsteš anai, ka ari
kimiskam
analizem un dekontaminacijai bija nepiecieš ama starptautiska palidziba.

1 E Loti maza varbutiba, bet ar katastrofalam sekam.
Piemers - Bhopala (indiga gaze), Indija , 1984. gada decembri.
San Huaniko (gazes makona spradziens), Meksika , 1984. gada.

29. Spradziens ka fiziska procesa razultats

    Spiediena tvertnes un aparatura darbam ar saspiestam gazem ir potencials briesmu avots.
Nepareiza materialu izvele, korozija var izsaukt tvertnes sienas sagruš anu, kam seko
spradziens.Spradziena speku nosaka tilpuma esoš a energija - P x V / (k-1) , kur P ir
spiediens (Pa), V - tilpums (kilometros) un k - koeficients gazem.
    Spiediena tvertnu spradzienos kaitejumu nodara spiediena vilnis un lidojoš i priekš meti.
    Skidrumi pie temperaturas virs 100 C var izsaukt tvaika spradzienus. Ja udens (vai
jebkurš š kidrums ar tadu paš u vai zemaku virš anas temperaturu) noklust karsta š kidruma,
tas atrauji iztvaiko. Tvaikam, kas rodas š i procesa rezultata , ir daudzkart lielaks tilpums neka
udens sakotnejais tilpums
(vairakus tukstoš us rei?u). Spradziens speka nosaka karsta š kidruma temperatura un ta
siltumietilpiba, ka ari virstoš a š kidruma tilpums.
    Tvaika spradzieni nodara kaitejumu spiediena vilna rezultata, ka ari ugunsgreku un
apdegumu veida, ko izsauc izsviestais karstais š kidrums.
    Spradzieni, kurus izsauc areja energija (parasti - elektriska), var notikt cieta viela,
š kidruma vai gaze. Ja pievada pietiekamu energijas daudzumu, tas noved pie ieverojama
spiediena pieauguma, cietai vielai parejot gazes faze. Šada veida spradziena risks pastav
vienmer, kad notiek issavienojums liela ar ellu vai gazi dzesejama transformatora. Kaitejumu
rada spiediena vilnis un lidojoš ie priekš meti.

30. Spradziens ka kimiska procesa rezultats


    Spradzienu var izraisit jebkura veida kimiska reakcija, kuras rezultata izdalas siltums
(eksotermiska reakcija).
    Eksotermiski procesi rupnieciba.
    Vienmer pastav spradziena risks, ja kimiska ra?oš ana tiek izmantots eksotermisks
process. Vajadziga tikai kluda vielu daudzuma reguleš anas procesa vai defekts dzeseš anas
sistema.
    Eksotermisku procesu iekartu visvieglak pazit pec taja esoš as noteikta veida dzeseš anas
sistemas (parasti - udens), kura paredzeta temperaturas notureš anai noteiktas robe?as.
    Spradziena speku nosaka kopejais atbrivotas energijas daudzums, ko dod reakcias
maisijums. Kaitejumu nosaka galvenokart spiediena vilnis un lidojoš ie priekš meti.
    Gaisa un degvielas maisijumi.
    Spradzienbistami maisijumi rodas, ja :
1) viegli uzliesmojoš as gazes tiek sajauktas ar gaisu ;
2) viegli uzliesmojoš i š kidrumi ar zemu virš anas temperaturu iztvaiko gaisa ;
3) viegli uzliesmojoš i š kidrumi ar augstu temperaturu izplust gaisa ;
4) viegli uzliesmojoš i š kidrumi zem augsta spiediena tiek izsviesti gaisa ;
5) degoš as cietas vielas pulvera veida virpulo gaisa.
1.-3. gadijuma rodas gazu maisijumi, 4. un 5. - aerosoli.
    Maisijumi ir spradzienbistami tikai dagvielas/gaisa attiecibu noteikta intervala, kas atkarigs
no konkuretas vielas.
    Maisijums satur visvairak energijas, ja gaisa ir tieš i tik daudz skabekla, lai pietiktu pilnigai
degvielas sadedzinaš anai. To parasti sauc par stehiometrisko koncentraciju un ta atrodas
apmeram maisijuma spradzienbistamibas intervala vidu. Degoš u aerosolu stehiometriska
koncetracija ir ap 100 g/m 3, to zemaka spradzienbistamibas robe?a ir apmeram 1/3 no š is
vertibas.



                                                 13
                                                 14


     Degvielas/gaisa maisijuma deflagracija slegta telpa rada ap 7 barus lielu spiedienu (1
bars= 1,033 atmosferas pie stehiometriskas koncentracijas un atmosferas spiediena).
Detonacija lidzigos apstaklos rada apmeram 20 baru spiedienu.
     Deflagracija atklata telpa nerada tik augstu spiedienu (ja degvielas/gaisa makonis nav loti
liels). Toties detonacija š ados apstaklos rada tikpat lielu spiedienu ka slegta telpa.
     Kaitejumu izsauc siltuma un spiediena efekti, bet to var radit ari lidojoš ie priekš meti
(piemeram, stikli no izsistiem logiem).
    Slepta bistamiba, tai paš a seciba ka pieciem augš minetajiem maisijumu veidiem :
1. Saspiestas vai saš kidrinatas viegli uzliesmojoš as gazes (piemeram, saš kidrinats propans-
butans, °dabasgaze, acetilens,udenradis, amonjaks, etilens).
2. Viegli uzliesmojoš i š kidrumi ar virš anas temperaturu zem 100 oC tvertnes un tehnologis-
   kajas iekartas (piemeram, eteris, spirts, acetons, benzins).
3. Viegli uzliesmojoš i š kidrumi procesos, kuru temperatura ir ap vai virs š o š kidrumu
virš anas temperaturas pie atmosferas spiediena.
4. Viegli uzliesmojoš i š kidrumi augstspiediena procesos.
5. Visas dispersas degoš as cietas vielas, kuras var palikt gaisa, veicot operacijas ar tam
   (iekrauš ana/izkrauš ana, daudzuma reguleš ana), piemeram, aluminija pulveris, milti,
cukurs, ciete.
     Lielakais risks ir ar pulveriem lielos daudzumos, piemeram, spekbaribu, un ar noteiktam
vielam, kas bagatas ar energiju, piemeram, aluminija pulveri.
     Briesmas 1.-4. gadijuma rada: nejauš a degvielas noplude, korozija, trieciens iekartai no
cita objekta, cilveka kluda.
    Vielas, kas var sadalities, atbrivojot energiju.
     Ir kimiski savienojumi, kuri sanemot sakuma energiju, (no siltuma, berzes vai trieciena),
var sadalities ar spradzienu Daudzi no iem klasificejami ka spragstviela - et ne visi:
Lai ra?otu vai iegadatos vielas, kas atzitas par spragstvielam, vajadziga speciala atlauja.
Tomer daudzas plaš i lietotas vielas, kas nav atzitas par spragstvielam, var izsaukt
spradzienus.
Te minami : peroksidi (udenra?a peroksids un organiskie peroksidi) ; amonija sali ar skabekli
saturoš u grupu, tadi ka nitrats; perhlorats, hromats, dihromats u.c. ; metalu kompleksi
"metals-amins--nitrats" (jeb hlorats, perhlorats, hromats, dihromats u.c.). No š im vielam
vislielakajos daudzumos izmanto udenra?a peroksidu, amonija nitratu (amonija salpetri) un
amonija perhloratu.
     Kaitejumu izsauc siltuma un spiediena efekti, un bie?i izcelas ugunsgreki.
     Spradziens var notikt, kad ciets vai š kidrs oksidetajs ir sajaukts ar degvielu. Visvairak
energijas izdalas, ja maisijums ir stehiometrisks. Viegli var iegut maisijumu ar energijas saturu
510 MJ/kg, t.i., tikpat, cik parastajam spragstvielam!
     Parastakie cietie oksidetaji ir peroksidi, nitrati, perhlorati, hromati un dihromati. Parastakie
š kidrie oksidetaji ir hlorparskabe, slapeklskabe, udenra?a peroksids, tetranitrometans.
     Degviela var but gandriz jebkura degoš a organiska viela, metals, sakausejums, sers vai
sera savienojums.
     Vislielakas briesmas rada š kidra oksidetaja un cieta degoš a materiala kombinacija, vai
otradi, kurus izmanto vai uzglaba vienu otra tuvuma.
     Bistamiba noved pie spradziena, ja nejauš a noplude š ie divi materiali nonak kontakta.
Tas var notikt iekartu nepilnibas, korozijas, trieciena vai cilveka kludas rezultata.
     Kaitejums no š i spradziena veida ir tads pats ka no parasto spragstvielu izraisita
spradziena.

31. Deflagracijas jedziens

CA pamati, R., RTU, 1996, 37 lpp.
     Deflagracija (uzliesmoš ana) . Energijas atbrivoš anas notiek plana slani ar augstu
temperaturu, pareja tilpuma temperatura tada pati ka apkartnei. Nakoš ais slanis sasilst
siltuma vadoš anas rezultata caur maisijumu. Deflagracijas atrums nav liels - mm/s cietam
vielam un š kidrumiem, m/s - gazem.
Deflagracijas atrums atkarigs no spiediena ( pieaug, palielinoties spiedienam}. Deflagracija
sakas lokalizeta siltuma impulsa rezultata.
     Noteiktos apstaklos deflagracija var pariet detonacija (piemeram, lieli vielas daudzumi,
porainas cietas vielas vai š kersli, kas rada turbulenci liesmas fronte gazes).




                                                 14
                                                   15


32.Detonacijas jedziens (spradziens)

CA pamati, R., RTU, 37-38 lpp.
    Energijas atbrivoš anas notiek plana slani ar augstu temperaturu, pareja tilpuma
temperatura tada pati ka apkartnei. Nakoš o slani skar triecienvilnis, un tas sasilst no
saspieš anas siltuma gazes vai deformacijas siltuma cietas vielas. Detonacijas atrums
atkarigs no triecienvilna izplatiš anas atruma caur reakcijas maisijumu un tadel ir augsts -
kilometri/sekunde - visiem materialiem. Detonacijas atrums nav atkarigs no apkarteja
spiediena. Detonacija sakas lokalizeta trieciena rezultata.

33."Lodes makona" (sferiska makona) bistamiba

    VUG un VUŠ parasti izplust pa da?iem desmitiem minuš u. Veidojas makonis, - vina
augstums ir maz atkarigs no gazes blivuma (vairak ir atkarigs no izpludes augstuma).
    Forma - bie?i izstiepta, cigarveidiga (atkariba no veja).
    Sakotnejais aizdegš anas impulss - parasti elektriska dzirkstele vai atklatais uguns, jo
minimala aizdegš anas energija vairumam gazu neparsniedz da?us desmitus milid?aulus (
10 mJ).
    Ugunsbistamiba. Ja gaze atri izplust un gazes koncentracija makoni parsniedz augš ejo
(max) spradzienbistamu koncentraciju, notiek lena ilgstoš a degš ana ar lielu siltuma energijas
daudzuma izstarojumu.
Piemers. 3 cisternas ar saš kidrinato naftas lidztekus gazi nogaja no sliedem. Viena cisterna
sabruka un uzspraga un gaze izpluda gaisa. Izveidojas liesmojoš a gazes lode (liesmojoš ais
sferiskais makonis). Mieriga difuzionala degš ana turpinajas 5 minutes. Apmeram ta pat ar
intervalu 45 min un 2 st. uzspraga un sadega divas parejas cisternas.

  Temperatura. Tdegoš . š kidr.  Tsf. mak.  Tspradz.
Pentanam: Tdegoš . š kidr. = 1020 K; Tspradz. = 2250 K .

   Izstarojuma energija.
                                                               2
                                                      1
                                                      M3 4
                                                 -11     T
                               Eizstar. = 4,8610
                                                      L 
                                                        
     kur      L    - attalums no sferiska makona centra lidz dotajam punktam, m;
              T    - temperatura, K;
              M    - degvielas masa, kg .

   Sferiska makona siltuma izstarojums naftas ir 1,6  4,9 reizes lielaks neka š iem
produktiem degot š kidra stavokli.

34. "Lodes makona" eksisteš anas laiks

                                                           1
                                  = (0,45  0,90) M 3 , min
      kur    M - degvielas masa, kg .

   Vertiba atš kiras dubultigi, jo ir iespejamas da?adas gazes un gaisa samaisiš anas
pakapes.

35. "Lodes makona" izmeri

                                                           1
   Diametrs             D = (5,85  0,19)           M3 , m
     kur M - degvielas masa, kg .

  Lielu gazes makonu ilgstoš a degš ana var aizdedzinat degvielu un viegli uzliesmojoš us
materialus 1 km attaluma.




                                                   15
                                                16


36. Apdegumu komplicetiba, klasifikacija

CA pamati, R.,RTU, 1996, 42 lpp.
   Roku un kaju apdegumus izsauc sekojoš i energijas daudzumi:
                                                   50  80 kJ/m
                                                                2
pirmas pakapes apdegumi
                                                   120  200 kJ/m
                                                                    2
otras pakapes apdegumi
                                                   200  300 kJ/m
                                                                    2
treš as pakapes apdegumi
Zemaka vertiba ir isai, intensivai iedarbibai (ap 1 s), augstaka - ilgakai iedarbibai (ap 10 s).

37.Spradziena parspiediens

CA pamati, R.,RTU, 1996, 37-38 lpp
    Vardu "spradziens" lieto, lai apzimetu procesus, kurus raksturo materiala (kas parasti
sastav galvenokart no karstam gazem) pekš na kustiba no viena punkta.
     Ir divi galvenie spradzienu veidi, atkariba no ta, kas izsauc š o pekš no kustibu: spradzieni
ka fizikalu procesu rezultats un spradzieni ka kimisku reakciju rezultats.
     Spradziena parspiediens triecienvilna fronte (?Pf ) - ta ir starpiba starp maksimalo
spiedienu triecienvilna fronte un normalo atmosferas spiedienu Po š i triecienvilna frontes
priekš a. Parspiediena vieniba - paskals (Pa) jeb kilograms speka uz kvadratcentimetru
         2
(kgf/cm ) :
                       2                2            -5      2
        1 Pa = 1Nut/m = 0,102 kgf/m = 1,02·10 kgf/cm .
                2
        1 kgf/cm = 98,1 kPa    vai
        1 kgf/cm  100 kPa
                2



    Spradziena parspiediena lielums atkarigs galvenokart no spradziena jaudas un veida, ka
ari no attaluma.
    Citu apstaklu ietekme (apvidus reljefs, meteorologiskie apstakli u.c. var tikt nemti vera,
ievadot attiecigus labojumus parspiediena lieluma.


40. Uzliesmoš anas temperatura un tas atš kiriba no aizdegš anas temperaturas

CA pamati, R., RTU, 1996.,49 lpp.
    Par uzliesmoš anas temperaturu nosauc viszemako degamas vielas temperaturu pie
kuras virs vielas veidojas tvaiki vai gazes, kas spejigi uzliesmot aizdedzes avota iedarbiba, bet
to raš anas atrums vel nepietiekoš s, lai uzsaktos stabila (noturiga) degš ana. Šos
uzliesmoš anas temperaturas lielumus pielieto, klasificejot š kidrumus pec ugunsbistamibas
pakapes, nosakot spradzien- un ugunsbistamibas kategorijas da?adam ra?oš anam, ka ari
nosakot elektroiekartu spradzien- un ugunsbistamo zonu klasi.
    Tatad,atš kiribu students nosaka pats, analizejot augstak pasniegto materialu!


41. Aizdegš anas temperatura

CA pamati R., RTU, 1996., 49 lpp.
   Aizdegš anas temperatura - par tadu nosauc vielas vismazako temperaturu, pie kuras
izdalas aizdedzinami tvaiki un gazes ar tadu atrumu, kad pec to aizdedzinaš anas veidojas
noturiga (stabila) degš ana ar liesmu.
   Aizdegš anas temperaturas datus izmanto (pielieto), lai noteiktu vielu degš anas speju
grupu (vienu no trijam), ka ari veiktu iekartu un tehnisko ( tehnologisko) procesu ugunsgreka
bistamibas novertejumu.


42. Paš aizdegš anas temperatura un tas atš kiriba no paš sakarš anas temperaturas

CA pamati, R., RTU, 1996., 51 lpp.
   Paš aizdegš anas temperatura - pati zemaka vielas temperatura, pie kuras notiek asa
eksotermisko reakciju palielinaš anas, kas noved pie degš anas ar liesmu. Paš aizdegš anas




                                                16
                                                17


temperatura nebut nav vielas fiziski-kimiska konstante, liela mera atkariga no trauka sienu
formas, tilpuma un stavokla, no trauka materiala veida (š kiras) u.c. faktoriem.
   Zinas par paš aizdegš anas temperaturu izmanto pie vielu uguns- un spradzienbistamibas
noverteš anas, ka ari spradzienbistamu maisijumu grupas noteikš anai pie
spradzienaizsargatu elektroiekartu izveles.
    Paš sakarš anas (sasildiš anas) temperatura - pati zemaka vielas temperatura, pie kuras
sakarseš ana nepariet gruzdeš ana vai degš ana ar liesmu.
    Datus izmanto, kad janosaka vielas sakarseš anas droš ibas apstakli, ka ari nodroš inot
tehnologisko procesu ugunsdroš ibu.

   Tatad, atš kiribu students nosaka pats, analizejot pasniegto materialu.


43. Liesmas izplatiš anas robe?as

CA pamati, R., RTU, 1996., 51. lpp.
    Liesmas izplatiš anas temperaturu robe?as - ir tadas vielas temperaturas, pie kuram tas
piesatinatie
tvaiki veido oksidejoš a vide koncentracijas, kas atbilst attiecigi augstakajai, zemakajai
liesmas izplatiš anas koncentracijas robe?am.
    Informacijai. Augstaka liesmas izplatiš anas koncentracijas robe?a ir tada degvielas
apjoma (vai masas) dala maisijuma ar oksidejoš o vidi, augstak par kuru š is maisijums zaude
speju liesmas izplatiš anai.
     Zemaka liesmas izplatiš anas koncentracijas robe?a (aizdegš anas robe?a) - ir tada
                                                                            3
degvielas apjoma (masas) dala maisijuma ar oksidejoš o vidi % vai g/m , zemak par kuru
maisijums klust nespejigs izplatit liesmu.


44. Minimala flegmatizejoš a koncentracija

CA pamati, R., RTU, 1996., 53.
    Minimala flegmatizatora (paleninataja) flegmatizejoš a koncentracija - ir tada
flegmatizatora apjoma dala samaisijuma ar degvielu un oksidejoš o vidi, pie kuras maisijums
klust nespejigs izplatit liesmu jebkura degvielas un oksidejoš as vides attiecibas.
    Zinas š is izmanto aprekinos, kad janosaka gazes un puteklgazu samaisijumu droš us
sastavus, ka ari izstradajot pasakumus tehnologisko procesu uguns - un spradziendroš ibai.


45.Minimalais spradzienbistama skabekla saturs (MSSS)

CA pamati, R., RTU, 1996., 53.lpp.
   Tas ir tada skabekla tilpuma dala degvielas maisijuma ar oksidejoš o vidi un flegmatizatoru
(degš anas paleninataju), pie kuras š is maisijums klust nespejigs izplatit liesmu (t.i. veicinat
degš anu).
   MSSS atkarigs no degoš as vielas ipaš ibam, flegmatizatora un maisijuma sakotnejas
temperaturas.
   Zinas par MSSS izmanto aprekinot pneimatiska transporta uguns- un spradziendroš os
darba apstaklus, ka ari izstradajot pasakumus priekš tehnologisko procesu uguns- un
spradziendroš ibas


46. Vielas degtspejas grupas

CA pamati, R., RTU, 1996., 57.lpp.
     Saskana ar eksistejoš ajiem standartiem, novertejot uguns- un spradzienbistamibu, visas
vielas pec to agregatstavokla tiek iedalitas š adas kategorijas (vai grupas): gazes,
š kidrumi,cietvielas.
     Sakara ar to, ka cietvielas var atrasties ipaš a sikas sadrumstalotibas stavokli, kuru
degš anai ir sava specifika rezultatu zina, tad, vertejot standartus, figure vel ceturta kategorija
(grupa) - puteklu grupa.
     Pec degš anas spejam visas vielas un materiali iedalami trijas grupas:


                                                17
                                                18


- nedegoš i - vielas un materiali, kas nav spejigi degt atklata gaisa;
- gruti degoš i (gruti sadedzinami) - vielas un materiali, kuri spejigi aizdegties gaisa klatbutne
kada aizdedzinaš anas avota ietekme, tacu kuri nav spejigi patstavigi turpinat degš anas
procesu pec š i aizdedzinaš anas avota likvideš anas;
- degami (sadedzinami) - vielas un materiali, kas spejigi paš i aizdegties, ka ari aizdegties
aizdedzes avota ietekme un patstavigi turpinat degš anu pec tada avota likvideš anas.
     No š is degoš u vielu un materialu grupas izdala viegli uzliesmojoš os, kuri spejigi
uzliesmot no islaicigas (lidz 30 sek) aizdedzinaš anas celona iedarbibas ar zemu energiju
(piemeram, serkocina liesma, degoš a cigarete un tamlidzigi). Pie viegli uzliesmojoš iem
                                                                              o
pieskaita š kidrumus ar uzliesmoš anas temperaturu ne augstaku par 61 C
    Datus par degš anas spejam izmanto, nosakot spradzien- un ugunsbistamibas
kategorijas ra?oš ana saskana ar standartu prasibam, ka ari nosakot spradzienbistamo un
ugunsbistamo zonu klases saskana ar elektroiekartu ierikoš anas (uzstadiš anas) noteikumu
prasibam.


47. Postijumu veidi spradziena darbibas rezultata

CA pamati , R., RTU,1996., 59.-65.lpp.
      Notiekot gazes-gaisa maisijuma (GGM) spradzienam, visu postijumu zonu var sadalit 3
apakš zonas: 1) spradziena produktu brizantas darbibas zona; 2) spradziena darbibas zona;
3) spradziena gaisa triecienvilna darbibas zona.
      Spradziena produktu brizantas darbibas zona r1 raksturigs ir parspiediena limenis
triecienvilna fronte Pf , kas zonas robe?as ir pastavigs un sastada 1700 kPa, jeb 17 kgf/cm ,
                                                                                                   2

kas iesauc visu eku un buvju pilnigu sagravi. Šis zonas radiusu var noteikt pec formulas r1 =
          1/3
17,5 (Q) , m ; kur Q -
- degamas gazes masa, tonnas.
      Spradziena produktu darbibas zona r2 parspiediens triecienvilna fronte Pf mainas no
                        2                            2
1700 kPa (17 kgf/cm ) lidz 300 kPa (3,0 kgf/cm ). Zonas radiusu var aprekinat pec
ieteiksmes:
 r2 = 1,7  r1 , metros. Ari š aja zona praktiski visas virszemes un dala pazemes buvju tiek
pilnigi sagrautas. Parspiediena limeni konkreta attaluma no spradziena centra zonu r1 un r2
                                                              3
robe?as var aprekinat pec izteiksmes: Pf =1300 ( r1/r2) + 50 kPa , kur r - attalums lidz
spradziena centram, metros.
      Aiz otras zonas ( r2 ) robe?am sakas spradziena gaisa triecienvilna darbibas zona r3 ,
kurai raksturigs ir tas, ka gaisa spradziena triecienvilnis "atraujas" no spradziena produktiem.
Šai zona raduš ais triecienvilna parspiediena Pf lielums mainas atkariba no attaluma lidz
                                                          2                         2
spradziena centram un var but no 300 kPa (3 kgf/cm ) lidz 9 kPa (0,09 kgf/cm ).
      Spradziena rezultata izveidojas sagravuma pereklis. Par sagravuma perekli pienemts
uzskatit teritoriju, kuras robe?as spradziena rezultata cietuš i cilveki, majlopi, notikusi eku un
buvju sagrave vai bojajumi. Sagravuma perekla robe?a ir nosacita linija, uz kuras
parspiediens Pf ir 10 kPa
              2
(0,1 kgf/cm ).
      Tautsaimniecibas objektu un to elementu sagrave vai bojajumi atkarajas no parspiediena
P f
 limena un to nosaka pec tabulam.
       Bojajumu raksturojums : vaji bojajumi, videji bojajumi, stipri bojajumi, pilniga sagrave.
       Pie bie?ak sastopamam spradzienbistamam vielam pieskaitami butans, propans,
acetilens,
udenradis.


48. Celtnu ugunsdroš ibas pakapes

    Vispirms jaatceras, ka buvkonstrukciju un izstradajumu ugunsdroš ibu raksturo to
ugunsizturibas robe?a un degtspeja.
     Buvmaterialus un buvkonstrukcijas pec to degtspejas (degamibas) iedala š adas
degtspeju grupas:



                                                18
                                               19


 - nedegoš i (degtnespejigi);
 - gruti degoš i (gruti degtspejigi);
 - degoš i (degtspejigi).
      Buvmaterialu degtspejas grupas nosaka atbilstoš i bijus. Savstarpejas ekonomiskas
palidzibas savienibas (SEV) standarta ST SEV 382-76 un ST SEV 2437-80 prasibam.
      Buvmaterialu un buvkonstrukciju raksturojumu atkariba no degš anas produktu
toksiskuma un spejas degot radit dumus nosaka GOST 12.1.004.89. (Tuvakaja nakotne š ie
normativie dokumenti, protams, tiks pilnveidoti atbilstoš i LR vietejam prasibam).
      Buvkonstrukcijas un izstradajuma ugunsizturibas robe?u nosaka laiks (minutes) no
ugunsizturibas parbaudes sakuma lidz bridim, kad iestajas viens no š adiem ugunsizturibas
robe?stavokliem :
1) pec nestspejas vai noturibas                       - R;
2) pec viengabalainuma (veseluma)                     - E;
3) pec siltumizolejoš am spejam                       - I;
4) pec materialu kritiskas temperaturas
   sasniegš anas par baude bez slodzes - W .
     Piemeram : R 120 ; REI 60 - buvkonstrukcijas ugunsizturibas robe?a 120 minutes pec
nestspejas vai noturibas un 60 minutes pec viengabalainuma (veseluma) un siltumizoleš anas
spejam.
     Šada veida ugunsizturibas robe?as apzimejumos burtam R jabut ieklautam visos
gadijumos.
     Celtnu (eku, buvju) un ugunsdroš ibas nodalijumus atkariba no ugunsizturibas robe?as un
degtspejas grupas klasifice ugunsdroš ibas pakapes:
1.(I) ; 2.(II) ; 3.(III) ; 3a.(IIIa) ; 3b.(IIIb) ; 4.(IV) ; 4a.(IVa) ; 5.(V).

49. Ra?otnes raksturojums pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas kategorijam -
kategorija A

     Pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas ekas, buves un telpas (ugunsdroš ibas
nodalijumus) iedala A,B,C,D,E kategorijas.
A kategorija - spradzienbistama un ugunsbistama:
     Degoš as gazes, viegli uzliesmojoš i š kidrumi ar uzliesmojuma temperaturu, ne augstaku
par
   o
28 C , tada daudzuma, ka var izveidot spradzienbistamu gazu-tvaiku un gaisa maisijumus
(GGM),
kuriem uzliesmojot, telpa izveidojas aprekina spradziena paaugstinats spiediens, kas
parsniedz
5 kPa.

50. Ra?otnes raksturojums pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas kategorijam -
kategorija B

    Pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas ekas, buves un telpas (ugunsdroš ibas
nodalijumus)
iedala A,B,C,D,E kategorijas.
B kategorija - spradzienbistama un ugunsbistama:
    Vielas un materiali, kuri savienojoties ar udeni, gaisa skabekli vai citam ar citu, spej
eksplodet un degt tada daudzuma, ka aprekina spradziena paaugstinats spiediens telpa
parsniedz 5 kPa. Degoš i putekli vai š kiedras, viegli uzliesmojoš i š kidrumi ar uzliesmojuma
                               o
temperaturu augstaku par 28 C.

51. Ra?otnes raksturojums pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas kategorijam -
kategorija C

   Pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas ekas, buves un telpas (ugunsdroš ibas
nodalijumus) iedala A,B,C,D,E kategorijas.
C kategorija - ugunsbistama:
                                                                                  o
   Degoš i un gruti degoš i š kidrumi ar uzliesmojuma temperaturu, augstaku par 61 C,
degoš as un gruti degoš as cietas vielas un materiali.




                                               19
                                                20


52. Ra?otnes raksturojums pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas kategorijam -
kategorija D

    Pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas ekas, buves un telpas (ugunsdroš ibas
nodalijumus) iedala A,B,C,D,E kategorijas.
D kategorija :
    Nedegoš as vielas un materiali karsta, nokaiteta vai izkauseta stavokli, kuru apstrade
saistita ar siltuma izstarojumu, dzirkstelem vai liesmu; degoš as gazes, š kidrumi un cietas
vielas, kas tiek sadedzinatas vai utilizetas ka kurinamais.

53. Ra?otnes raksturojums pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas kategorijam -
kategorija

    Pec spradzienbistamibas un ugunsbistamibas ekas, buves un telpas (ugunsdroš ibas
nodalijumus) iedala A,B, C, D, E kategorijas.
E kategorija :
    Nedegoš as vielas un materiali auksta stavokli; degoš i un gruti degoš i š kidrumi un cietas
vielas un materiali daudzumos, kas neparsniedz pielaujamos.

54. Viegli nometamas konstrukcijas - aizsardzibas elements spradziena gadijuma

     Ra?oš anas procesi jaizstrada ta, lai spradziena iespejamiba jebkura spradzienbistama
                                       -6
ra?oš anas iecirkni neparsniedz 10 gada. Ja š adu iespejamibu nodroš inat nav tehniski jeb
ekonomiski izdevigi,
                                                                                          -6
tad ra?oš anas procesi ir jaizvelas tadi, lai spradziena iespejamiba neparsniegtu 10 gada uz
vienu cilveku.
Lai nodroš inatu spradziendroš ibu ra?oš ana, var tikt lietoti sekojoš i panemieni:
1) aizsargkonstrukcijas, viegli nometamas konstrukcijas;
2) gazes signalizacija;
3) uzliesmojumu avotu izslegš ana;
4) ventilacija;
5) flegmatizacija;
6) ugunsaptureš anas sistemu ierikoš ana;
7) spradziena noverš anas sistemu ierikoš ana.
Viegli nometamas aizsargkonstrukcijas
     Saskana ar noteikumiem A un B kategoriju eku arejas norobe?ojoš as konstrukcijas
jaizpilda ta, lai vinas butu viegli nosvie?amas. Tas varetu but logu un jumta gaismas logu
iestiklotas konstrukcijas. Ja iestikloto konstrukciju virsma nav pietiekoš i liela, tad š im
nolukam izmanto uz aru veramus vartus un durvis, ka ari sienu panelu un segumu
konstrukcijas no terauda, aluminija vai azbesta loksnem ar efektivu siltumizolaciju. Viegli
nosvie?amo konstrukciju laukuma lielumu nosaka ar aprekina palidzibu, izejot no pielaujama
virsspiediena. Pie tam iestiklojuma laukumu nosaka ieskaitot ari ramjus.
     Izmantojot sienu panelus, parseguma plaksnes, vartus un durvis ka viegli nosvie?amas
konstrukcijas vinu nostiprinaš ana ir jaizdara ta, lai vinu nosvieš ana jeb atverš anas notiktu pie
virsspiediena, kas nav lielaks par 2 kPa spradziena momenta.
     Logu stikls pieskaitams viegli nosvie?amam konstrukcijam pie stikla biezuma 3,4 un
                                                              2
5 mm ruts lieluma attiecigi ne mazaku, ka 0,8 , 1 un 1,5 m .
     Ja uz viegli nosvie?amas konstrukcijas jumta parseguma ir uzlimes ruberoids jeb cita
                                                                                            2
veida rulona materials, tad uzlimeto segumu jasadala gabalos ne lielakos par 360 m katrs.
     Aprekina slodze uz viegli nosvie?amas konstrukcijas parsegumu nedrikst but lielaka par
           -2
120 kgfm (sniegs no š im konstrukcijam ir janotira).
     Spradzienu noverteš anas sistema, tehnologiskajas iekartas galvenokart balstas uz
savlaicigu aparatu hermetiskuma partraukš anu ar aizsargmembranu, varstu, dinamiski
vajinatu buksu palidzibu, kuru sadrup jeb atveras lai izlaistu gazu parspiedienu.
     Tvaiki un gazes (spradzienbistamie) iedarbojoties spradziena droš inaš anas iekartam tiek
novaditi personalam nekaitiga vieta jeb specialas avarijas tvertnes.
     Šada aizsardziba tiek izmantota galvenokart tados tehnologiskos aparatos, kas strada pie
neliela spiediena (ne augstaka ka 1mPa). Pie augstakiem spiedieniem izmanto
nodroš inaš anas sistemas ar vadamu (regulejamu) hermetizacijas izbeigš anu, kuru darbibas
pamata ir automatiska avarijas kanala atverš ana aparata pirms tam, kad spiediens aparata
sasniedzis noteiktu robe?u.


                                                20
                                                   21



55. Spradzienbistamo maisijumu kategorijas.
56. Spradzienbistamo maisijumu grupas

    Spradzienbistamo gazu un tvaiku maisijumu ar gaisu kategorijas nosaka atkariba no
eksperimentali noteikta maksimala apvalka atstatuma , caur kuru netiek parvadits spradziens
lidz apkartejai videi pie jebkuras degamo gazu koncentracijas gaisa. Šo maisijumu kategorijas
pievestas tabula.
    Spradzienbistamo maisijumu (ar gaisu) grupas nosaka atbildoš i tabulai, atkariba no
paš uzliesmoš anas temperaturas.

Tabula. Spradzienbistamo maisijumu sadale kategorijas un grupas

                         Paš uzliesmoš ana
Maisijuma    Maisijuma            s               Vielas, kas ar gaisu veido spragstoš as   maisijumus
kategorija    grupa          standarta
                          temperatura, oC
     I            T                                   Metans (raktuvju)
                  T1     augstak par         Amonjaks, halogensaturoš as organiskas vielas,
                         450                 izobutans,
                                             aromatiskie un cikliskie savienojumi
  IIA           T2       no 300 lidz 450      Eteris, skabju anhidridi, izoprens, izooktans, propilens
                T3       no 200 lidz 300     Benzins, alkani C5 - C9, amini, petrolejas, vaitspirts,
                                             etilmerkaptans
                T4       no 135 lidz 200     Acetaldehids, dekans, trietoksifurans
                T1,      augstak par         Koksa gaze, zilskabe,divinilodioksans,metilhlorsilans,
                T2       450                 formaldehidi, furfuros, etilens
                         no 300 lidz 200


  IIB           T3       no 200 lidz 300     Akroleins, serudenradis, viniltrihlorsilans,
                                             dizeldegviela,
                                             etilceluloze
                T4       no 135 lidz 200     Dibutileteris, dibutilsulfids
                T1       augstak par         Udenradis, apgaismoš anas gaze
                         450
                T2       no 300 lidz 450     Acetilens, metildihlorsilans
  IIC           T3       no 200 lidz 300     Trihlorsilans
                T4       no 135 lidz 200     Izopropilbenzola parskabe
                T5       no 100 lidz 135     Serogleklis
                                                                                     o
Grupai T6 atbilst paš uzliesmoš anas standarta temperatura no 85 lidz 100 C.

57. Gazes analizatori

    Lai kontroletu telpas degamo gazu un tvaiku uzkraš anos un spradzienbistamas vides
raš anos tiek lietoti gazes analizes aparati - gazes analizatori, gazu signalizatori un indikatori
    Ir pazistami da?adi aparati, kurus lieto, lai noteiktu degamo vielu saturu gaisa:
termokimiskie, termokonduktometriskie, optiskie un jonizejoš ie.
    Termokimisko gazu analizatoru darbiba balstas uz katalitisko degamo piemaisijumu gaisa
noteikš anu speciala kamera, kas ieslegta t.s. Vinstona tilta. Aparats var fikset
spradzienbistamu vielu saturu gaisa ka individualai vielai, ta ari summaro vairaku vielu saturu.
    Paš laik pielieto: parnesajamos gazes analizatorus un indikatorus ГБ-3 (etileta benzina
tvaiku klatbutnes parbaudei), UBK-1 (lai indicetu pirmsspradziena naftas produktu
koncentraciju gaisa), ПUВ-1, ПГФ2М1 u.c.; stacionaros automatiskos signalizatorus СГГ2М,
СТХ-144, СТХ-3, ЩИТ-
-144, "Турбулент" u.c
    Termokimisko aparatu nepilniba ir ta, ka viniem ir liela inerce (signala novelojums) un ar
viniem nevar parbaudit sera un hlorsaturoš as vielas.
    Termokonduktometrisko aparatu darbiba dibinata uz analizejamas vides siltumvadibas
atkaribu no analizejama komponenta satura. Pielieto taja gadijuma, ja kontrolejamo vielu



                                                   21
                                               22


siltumvadiba krasi atš kiras no gaisa siltumvadibas. Galvenokart š ie aparati tiek izmantoti, lai
noteiktu udenra?a klatbutni, jo udenra?a siltumvadiba ir gandriz 10 rei?u lielaka, neka gaisam
(ТП III6M - stacionars automatisks gazes signalizators, kurš tiek lietots, lai nepartraukti meritu
udenra?a saturu daudz komponentu maisijumos).
      Optisko gazes analizatoru darbibas princips balstits uz gaismas lauš anas starpibu
(interferometrija) analizejamai videi un tiram gaisam tiek lietoti sekojoš ie aparati:
 - parnesajamais gazes atdalitajs (interferometrs) ГUK-1, lieto, lai periodiski nosacitu metana,
udenra?a un oglekla dioksida saturu gaisa;
 - interferences gazes analizators UIA domats priekš epizodisku merijumu izdariš anas, lai
noteiktu metana, oglekla, (di)oksida un skabekla koncentraciju gaisa.
      Lai kontroletu degamo piemaisijumu saturu gaisa lieto ari automatisko stacionaro gazes
analizatoru МН3001М. Ta darbibas princips balstits uz degamo piemaisijumu sadedzinaš anai
un izlietota skabekla daudzuma noteikš anu analizejama gaisa.
      Analizejamais maisijums nedrikst saturet vielas, kuru paš uzliesmoš anas temperatura ir
                   o
augstak par 500 C.
      Lai izmeritu skabekla daudzumu, tiek izlietotas ta termomagnetiskas ipaš ibas, kas stipri
atš kiras no citu gazu ipaš ibam.
      Jonizejoš o liesmu aparatu darbibas princips balstits uz to paradibu, ka gazes elektriska
caurlaidiba, jonizejoties vide, kuru rada udenra?a difuzijas liesma ar degamiem
piemaisijumiem analizejama gaisa, paaugstinas.
      Šiem aparatiem nav to trukumu, kuri ir termokimiskajiem aparatiem.
      Termomagnetiskie skabekla gazes analizatori tiek plaš i pielietoti kimiskaja rupnieciba, lai
kontroletu spradzienbistamas gazu vides pec skabekla satura.

58. Flegmatizacija (jedziens)

    Ta ir tadas vides izveidoš ana spradzienbistamas tehnologiskas linijas (aparatos) jeb
telpas, kas neuztura degš anu. Šis ir loti efektivs panemiens, ar kura palidzibu var nepielaut
spradzienbistamas vides veidoš anos.
     Informacijai. Izš kir divus flegmatizacijas veidus, kuri balstas uz to, ka attiecigas telpas
gaisam piejauc kadu inertu gazi (slapekli, oglskabo gazi, udens, tvaikus u.c.), jeb gaisam
piejauc degš anas inhibitorus-hladonus un kombinetus sastavus ar hladoniem pamata.
     Pirmais veids domats, lai sasniegtu spradziendroš ibu tehnologiskajas iekartas un
aparatos, otrais veids - galvenokart ra?oš anas telpam.
     Flegmatizaciju ar inertam gazem parasti var sasniegt, samazinot skabekla saturu gazu
maisijuma lidz 12-15% (pie apjoma).
     Vielam, kam raksturigs plaš s uzliesmoš anas diapazons ( piemeram, udenradis, acetilens
u.c.), da?i metalsaturoš i savienojumi (vieglo metalu hidridi u.c.) ir nepiecieš ams skabekla
saturu pie flegmatizacijas samazinat idz 5% (apj.) un zemak, jo ir pazistamas ari tadas vielas,
kuras spej degt pat pie 1%(apj.) skabekla satura.
     Flegmatizejot ra?oš anas telpu atmosferu ar halogensaturoš iem inhibitoriem var
nodroš inaties ne tikai no spradzieniem, bet ari no ugunsgrekiem.
     Pie flegmatizacijas labam ipaš ibam pieskaitama relativi viegli izpildama flegmatizacijas
iekartu iedarbinaš anas automatizacija (parasti flegmatizacijas sistemas sastav no balonu
sistemas ,kuri satur flegmatizejoš as vielas, apgadatas ar attiecigu armaturu, ka ari
caurulvadu sistemu pa telpam -
- analogiski gazes ugunsdzesibas sistemai).
     Armatura var tikt iedarbinata ar gazes signalizatoru signalu, jeb augstak piemineto telpu
piegazejuma kontroles sistemu palidzibu.

59. Spradziena noverš anas iekartas

    Ra?oš anas procesi jaizstrada ta, lai spradziena iespejamiba jebkura spradzienbistama
                                     -6
ra?oš anas iecirkni neparsniegtu 10 gada. Ja š adu iespejamibu nodroš inat nav tehniski jeb
ekonomiski izdevigi, tad ra?oš anas procesi ir jaizvelas tadi, lai spradzienu bistamo faktoru
                                          -6
iedarbiba uz cilvekiem neparsniegtu 10 gada uz vienu cilveku. Lai nodroš inatu
spradziendroš ibu ra?oš ana, var tikt lietoti sekojoš i panemieni:
1) aizsargkonstrukcijas, piemeram, viegli nosvie?amas konstrukcijas;
2) signalizacija, gadijumos kad notiek spradzienbistamo. gazu jeb tvaiku uzkraš anas;
3) uzliesmojumu avotu izslegš ana;
4) ventilacija;


                                               22
                                                 23


5) flegmatizacija;
6) ugunsaptureš anas sistemu ierikoš ana;
7) spradziena noverš anas sistemu ierikoš ana.

60. Degš anas produktu (dumu) bistamiba

     Notiekot da?adu vielu un materialu degš anai izveidojas degš anas produkti - ta
saucamas dumu, gazes, kuras var saturet sevi da?adus toksiskus produktus, piemeram,
putupoliuretans izdala zilskabi, ka ari toluilidenizocianata tvaikus - kas ir loti stipras iedarbibas
indes. Lielos me?u ugunsgrekos, izveidojies CO var izplatities uz lielam platibam, jo jau
0,05% (pec apjoma) CO saturs ir bistams cilveka dzivibai. Piemeram, ugunsgreka laika
dzivojamas majas pagraba CO daudzums var sasniegt no 0,18 lidz 0,27%; dzivojamas telpas
- 0,15%; ra?ojuš o uznemumu telpas lidz 0,4%.
     Daudzos gadijumos degš anas rezultata izveidojas slapekla oksidi, zilskabe, sera gaze
u.c., kuru navejoš a koncentracija ir: 0,025; 0,02; 0,05%.
     Kopuma dumi ir dispergetu dalinu sistema, kuras cietas dalinas paš as par sevi ir kaitigas
cilvekam.
     Atklata vieta piedumoš anas apjoms un platiba galvenokart atkarajas no degš anas avota
jaudas, degš anas atruma, degš anas zonas un apkarteja gaisa temperaturas starpibas, gazu
kustibas atruma u.c.
     Pieredzejusi cilveki pec dumu krasas var noteikt degoš o vielu sastavu. Ta, piemeram,
degot benzinam, naftai, petrolejai, benzolam u.c. dumi ir melni.
     Degot slapekla savienojumiem izveidojas dzeltenbruni jeb iesarkani-dzelteni dumi.
     Degot fosforam, magnijam, arsena savienojumiem izdalas balti dumi. Gumijas, adas,
daudzu limju veidu degš ana rodas dumi, kuru krasa mainas no pelekiem, dzelteniem lidz
brungani melniem.
     Dumu bistamibu var noteikt ari pec smar?as. Degot skuju kokiem jutama sveku smar?a,
degot fosforam - kiploku, degot gumijai - sera smaka.
     Vispar zili, balti un dzelteni dumi ar kiploku, mandelu jeb sera smaku parasti norada uz
indigu savienojumu klatbutni, ari rugti, saldeni dumi norada uz indigumu.
      Saskana ar standartu ( GOST 12.1.044-84 ) "Vielu uguns un spradzienbistamiba" dumu
raš anas speju nosaka ar dumu veidoš anas koeficientu. Šis koeficients raksturo optisko
dumu blivumu vielai sadegot telpas vieniba radot zinamu (uzdotu) piesatinajumu.
      Pie š i dumradiš anas koeficienta klasificeja materialus, pedejos var sadalit 3 grupas:
- ar mazu dumu raš anas               K     lidz 50
speju
- ar videju dumu raš anas             K     no 50 lidz 500
speju
- ar augstu dumu raš anas             K     virs 500
speju
    Koeficienta noteikš anas metodika balstas uz gaismas kula vajinaš anos izejot cauri
piedumotam gaisa apjomam, ko fikse ar fotometrisku registraciju.

61. Ugunsgreka bistamie faktori

     Ugunsgreku kaitigo iedarbibu var raksturot ar tris galveniem virzieniem:
1) gazveidigo degš anas produktu kaitiga ietekme;
2) degš anas procesa raduš a siltuma kaitiga ietekme;
3) da?u ugunsdzeš ana pielietoto vielu kaitiga ietekme.
      Šis kaitigas iedarbibas ir verstas uz augsni, augiem, dzivniekiem, me?iem,
apstadijumiem, gaisu, udeniem, zemes dzilem. Tatad ugunsdroš ibas jautajumu risinaš ana ir
cieš i saistita ar racionalu dabas resursu izmantoš anu un dabas aizsardzibu.

62. Avariju (ugunsgreku) ekologiskie aspekti

     Istenojot LR likumi "Par uznemejdarbibu" visiem uznemejiem ugunsdroš ibas jautajumi ir
jaskata saistiba ar tiem pienakumiem, kuri viniem tiek uzlikti ar Likuma § 33.
     Šis pants uzliek par pienakumu uznemejiem sargat apkartejo vidi no piesarnojumiem uz
citiem kaitejumiem, ieviest tadu ra?oš anas organizaciju, kas galvenokart butu virzita uz
dabigas vides saglabaš anu, bezatlikumu ra?oš anas tehnologiju u.c.




                                                 23
                                               24


      Kopuma visas uznemuma ieviestam dabas aizsardzibas metodem ir pilnigi jakompense
ra?oš anas negativo iedarbibu uz dabu un vidi.
      Ra?oš anas paplaš inaš anas, rekonstrukcijas u.c. projektos ir japaredz dabas un vides
aizsardzibas celtnes un iekartas un japanak vinu nepartraukta un efektiva ekspluatacija.
      Realizejot likuma prasibas praktiski gaida realu palidzibu pirmkart no zinatniekiem un
jasaka, ka paš laik visas pasaules zinatnieki mekle izeju no krizes situacijas, kura cilvece ir
nonakusi parslogojot dabu ar nepardomatu tehnologiju.
       Daudzi zinatnieki petot, ka varetu regulet dabas resursus uzskata, ka galvenie
ekologiskas droš ibas sasniegš anas celi ir:
 - psihologiskais, kas sevi ieklauj š adus pasakumus;
 - cilveces ekologiska pasaules uzskata veidoš anu un audzinaš anu;
 - ar apzinu regulet cilveka un dabas mijiedarbibu;
 - pilnvertigu zinaš anu apguš ana dabas resursiem;
 - istas vertibas apzinaš anos dabas resursiem un tehnologijas produktiem;
 - visu tehnologiju un ra?oš anas vadibas sistemu obligata parbaude vai tas nav bistamas
ekologijai;
 - cilveka uzvedibas tiesisko un psihologisko normu izstradaš ana attiecibas ar dabu.
      Šadas pieejas konteksta š odien mums jaizskata ari ugunsdroš ibas jautajumi, jo mazak
ugunsgreku, jo mazaka ir kaitiga iedarbiba uz dabu.
      Kautgan paš laik stavoklis ar ugunsdroš ibu pasaule veidojas tads, ka cilvecei janes
arvien pieaugoš i zaudejumi no ugunsgrekiem, pec statistikas datiem attistitas valstis
ekonomika vienu dienu gada strada "priekš ugunsgrekiem" t.i., lai segtu tos zaudejumus, ko
atnes ugunsnelaimes, kuri sastada ap 0,3% no valsti sara?ota kopprodukta gada.
       Tatad nemot vera mineto, ka ari zinatnisko bazi, kas ir izstradata un uz kuras balstas
daudzu valstu t.sk. ari musu ugunsgreku nepielauš anas un noverš anas sistema, tad š o bazi
daudzos gadijumos var izmantot ne tikai lai mazinatu kaitigo ugunsgreku iedarbibu uz dabu,
bet daudzos aspektos to var transformet un pielietot risinot ari citus ekologijas jautajumus.
Saistot ekologiskos aspektus ar ugunsdroš ibas jautajumiem ir jaatzime, ka organizejot
ugunsdroš ibas profilakses darbu, seviš ka uzmaniba javelta ekologiski bistamiem
uznemumiem. Prakse pierada ka ekologiski bistamie rupniecibas u.c. uznemumi parasti ir ari
spradzien- un ugunsbistami, piemeram, Rigas laku un krasu rupnica, Ventspils pieostas
rupnica u.c.

63. Me?a ugunsgreki un to bistamiba

     Me?u ugunsgreki ap 80% gadijumu sakas cilveku neuzmanibas del.
     Me?i musu republika aiznem ap 40% teritorijas. Bie?i ir me?u ugunsgreki, kuri nodara
lielus zaudejumus ne tikai republikas saimniecibai bet ari apkartejai videi, jo sadegot 1 kg
                        3
koksnes izdalas ap 8 m da?adu gazveida produktu, tiek paterets degš anai liels daudzums
gaisa skabekla un tas viss nodara lielu kaitejumu videi.
      1988.g. piemers, republika notika 436 me?u ugunsgreki, kuros izdega ap 114 ha me?a.
      Specialisti me?a ugunsgrekus iedala š ados veidos: apakš ejie, augš ejie un augsnes.
Visbie?ak notiek t.s. apakš ejie ugunsgreki, kuros liesma parasti nepacelas vairak par 2 m no
zemes. Bie?i š i degš ana noved pie koku kronu degš anas un noved pie talakas degš anas
aktivizeš anas.
      Ugunsgreka laika izveidojas konvekcijas kolonna t.i. sakarsetas gazes celoties augš a
var sasniegt 2 km augstumu izsaucot ugunsvirpulus, kas vel vairak aktivize degš anu.
Liesmas š ados virpulos sasniedz 120 m augstumu, bet degš ana var parvietoties ar atrumu
15 - 20 km/st.
     Tatad ejot pa me?u jabut uzmanigiem ar uguni.

64. Ugunsgreku dzeš anas principi

     Uguns daudzu tukstoš u gadu laika ienemis svarigu vietu cilveka dzive, nesot vinam
daudz labuma, bet uguns cilvekam ir atnesis ari lielas briesmas.
      Ugunsgreki ir loti bie?a paradiba musdienu pasaule. Aptuveni ikgadu notiek pasaule ap
5,5 milj. ugunsgreku, kuri atnes milzigu postu cilvekiem, vinu darba augliem, ka ari apkartejai
videi un ekologijai visuma. Cilveks š odien ir ne tikai degamu vielu ielenkuma, bet ari
aizdedzes avotu ielenkuma, sakot no serkocina un beidzot ar lazera staru. Pie
saimniekoš anas milzigajiem apmeriem klust arvien grutak kontrolet visu milzigo aizdedzes




                                               24
                                               25


avotu daudzumu, tadel ir redzama izteikta tendence uz visparigu ugunsbistamibas
palielinaš anos.
       Uguns dzeš ana - tas ir pasakumu komplekss, kurš kalpo priekš izceluš os ugunsgreku
likvideš anas.
       Šaja sakariba eksiste sekojoš ie uguns dzeš anas principi (veidi):
 - degš anas perekla vai degoš a materiala atdzeseš ana zemak par noteiktajam
temperaturam;
 - degš anas perekla izoleš ana no apkarteja gaisa vai skabekla koncentracijas pazeminaš ana
apkarteja gaisa, piemaisot tam nedegoš as gazes;
 - oksideš anas reakcijas atruma bremzeš ana (ingibeš ana);
 - liesmas mehaniska dzeš ana (norauš ana, likvideš ana) ar specigu gazes vai udens struklu;
 - uguns izplatiš anas aizsprostojoš u apstaklu izveidoš ana, t.i., kanalizeš ana, pie kuriem
liesma izplatas caur š auriem kanaliem, kuru š kersgriezums zemaks par dzeš amo diametru.

65. Ugunsdzeš ana ar oglskabo gazi

      Oglskabas gazes ugunsdzeš anas aparati (parnesajamie : OU-2, OU-5, OU-8 ;
parvietojamie uz gumijas riteniem: OU-25, OU-80, OU-400) domati, lai dzestu da?adu
materialu (iznemot sarmainos) neliela platiba tad, kad citi dzeš anas materiali varetu staties
kimiska reakcija ar degoš o materialu, tadejadi pastiprinot degš anu jeb draudot ar spradzienu.
Lieto dzeš ot elektroaparatus, kuri ir zem sprieguma, ne lielaka par 380 V. Lieto ari dzeš anas
darbos arhivos, bibliotekas, muzejos, skaitloš anas centros, laboratorijas, virtuves, specifiskas
noliktavas, transporta lidzeklos, tas ir, vietas, kur nepiecieš ama "tira" dzeš ana.
      Nevar lietot tajos gadijumos, kad vielas ir spejigas degt bez gaisa piekluš anas.
      Darba stavokli baloniem jabut vertikala stavokli. Atverot balona varstu, CO2 caur š luteni
ar specialu uzgali sniega struklas veida izpludinat uz uguni. Izpludi partrauc, aizverot balona
varstu. Aparatu pielietoš ana ieteicama divu cilveku sadarbiba, kas paplaš ina to taktiskas
iespejas. Izpludes laiks no viena balona sastada ap 30-45 sek., atkariba no balona tipa. CO2
struklas talums ir 3-4 m .

66. Ugunsdzeš ana ar specialo pulveri

     Pulveru ugunsdzeš amie aparati (1-2-4-6-9 kg pulveru baloni) lietojami praktiski visu
veidu ugunsgreku dzeš anai, tai skaita, lai dzestu sarmzemju jeb sarmu metalus, naftas
produktus, š kidinatajus un elektroiekartas, kuri ir zem spiediena lidz 1000 V.
    Pulveris izplust caur gumijas š luteni jeb specialu uzgali pec augš eja roktura
nospieš anas, iepriekš izvelkot sprosttapu. Atlai?ot rokturi, aparata darbiba tiek partraukta.
     Aparati piepilditi ar Eiropas standartam atbilstoš u efektivas darbibas ABC tipa pulveri.
Komplekta ar aparatu iespejami 2 veidu balsteni - uzkarinaš anai pie sienas vai, apskavas
veida, aparata stiprinaš anai transporta lidzekli. Pulvera izsvieš anas attalums 3-4 m . Aparata
                                                                           o         o
darbibas ilgums 6-8-10-12-15 sek. . Ekspluatacijas temperatura no - 30 lidz + 60 C.

67."Viskozais" udens (izgudrojuma apraksts)

      Izgudrojums attiecinams uz ugunsgreku dzeš anu ar specialiem š kidumiem priekš cietu
degoš u materialu dzeš anas.
      Plaš i pazistami ugunsdzesiba da?adas piedevas udenim (piemaisijumi), lai izveidotu
uguns dzesoš us š kidumus, kuri ar savu dzeš anas efektu liela mera ir labaki par udeni (skat.
Ugunsdzeš anas lidzekli. Patentu materialu apskats. VNIIPO MVD SSSR M., 1970.g.).
      Tacu š iem pazistamiem ugunsdzeš amiem š kidumiem piemit tas trukums, ka vini
nepalielina ugunsdzeš amo struklu lidojuma talumu un prasa priekš š o sastavu padoš anas
lietot ugunsdzeš amas š lutenes vai caurulvadus ar lielu diametru, kas kopuma pazemina
ugunsdzeš anas efektivitati.
      Dota izgudrojuma (?urnals "Ugunsdzeš ana" Nr.9, 1965. un Nr.4, 1975. A.P.Jemeljanovs
"Viskozais udens" publikacija) merkis bija radit tadu š kidumu, kurš , paaugstinot
ugunsdzeš amas ipaš ibas, vienlaikus palielinatu suknu jaudu un ugunsdzeš amo struklu
talumu.

  Izgudrojuma formula:       š kidums uguns dzeš anai, kurš satur sabiezinoš as piedevas,
                             atš kiras ar to, ka, lai palielinatu merktiecigu uguns dzeš anas
                             efektivitati, tas


                                               25
                                               26


                             papildus satur poliakrilamidu un amonija sulfatu ar sekojoš am
                             ingredientu attiecibam (ipatsvars %):
                                   sabiezinoš a            0,015 - 0,04
                                   piedeva
                                   poliakrilamids          0,01 - 0,03
                                   amonija sulfats         0,025 - 0,075
                                   udens                      parejais

    Šadam š kidumam piemit zema korozijas aktivitate. Uguns dzeš ama š kiduma krietni
augstakas hidrodinamiskas ipaš ibas atlauj palielinat uguns dzeš amo struklu taktiskas
iespejas, dzest uguni no lielakiem attalumiem, ja ir vietas, kas bistamas ugunsdzeseju
veselibai, ka ari paaugstinat uguns dzeš amas tehnikas lietderiguma koeficienta %.
      Viens no š a izgudrojuma autoriem ir RTU Civilas aizsardzibas profesora grupas vaditajs
habilitetais in?enierzinatnu doktors profesors A.Jemeljanovs.

68. Objekta amatpersonu pienakumi ugunsgreka dzeš anas laika

      1. Izceloties ugunsgrekam objekta, ceha u.c. administracijas, objekta brivpratigo
ugunsdzesibas vienibas vaditaja u.c. vaditaju darbibai pirma karta jabut virzitai uz cilveku
droš ibas nodroš inaš anu un vinu evakuaciju.
      2. Katram darbiniekam, kurš pamanijis degš anu obligati jaizdara sekojoš ais :
       a) nekavejoties pazinot par to objekta jeb pilsetas ugunsdzesibas dienestam;
       b) sakt dzeš anu ar lidzekliem, kuri atrodas ceha, noliktava jeb stradaš anas (darba) vieta
(posteni), tie varetu but: ugunsdzeš anas aparats, iekš ejais ugunsdzesibas udensvads ar
š luteni un stobru (uzgali), stacionara ugunsdzeš anas ierice u.c. ;
       c) izsaukt uz degš anas vietu ceha, mainas, jeb c. priekš nieku jeb amatpersonu;
       3. Ceha priekš nieks (mainas priekš nieks jeb c. amatpersona) ierodoties degš anas vieta
obligati izpilda sekojoš as darbibas:
       a) parbaudit , vai izsaukta ugunsdzesibas komanda;
       b) pazinot par ugunsnelaimi iestades (uznemuma) vaditajam;
       c) lidz ugunsdzeseju ieraš anas organizet dzeš anu;
       d) iedalit parstavi, kas sagaida ugunsdzesejus un labi zina celus un udens nemš anas
vietu izvietojumu;
       e) parbaudit, vai ir sakusi darboties automatiska jeb stacionara dzeš anas sistema;
       f) visus, kas nav aiznemti ar degš anos likvideš anu izvest ara no bistamas zonas;
       g) ja raduš as briesmas cilveku dzivibai nekavejoš i organizet vinu glabš anu, izlietojot
visus esoš os lidzeklus un spekus;
       h) vajadzibas gadijuma izsaukt gazes glabš anas, medicinas, jeb citus dienestus;
       i) partraukt visus citus darbus, kuri nav saistiti ar ugunsgreka likvideš anu;
       k) vajadzibas gadijuma organizet elektroenergijas atvienoš ana, apstadinat
transportejoš as iekartas, agregatus, aparatus, noslegt izejmaterialu padevi, ka ari gazes,
tvaika, udens komunikacijas, apstadinat ventilacijas sistemu, iedarbinat dumu atsukš anas
sistemu (ja tada ir) ka ari citas darbibas, kuras sekmetu ugunsgreka ierobe?oš anu un
likvideš anu;
       l) nodroš inat dzeš ana aiznemto cilveku aizsardzibu no iespejamas konstrukciju
nogruš anas, elektrotraumam, saindeš anam apdegumiem;
      m) vienlaicigi ar dzeš anu jaatvesina ekas konstruktivie elementi, ka ari iekartas un
aparati, kuriem draud briesmas no augstas temperaturas.
      4. Ierodoties ugunsgreka vieta ugunsdzeseju komandai iestades jeb uznemuma
parstavim, kura vada dzeš anas darbus ir japazino atbraukuš as komandas vaditajam
nepiecieš amas datus par ugunsgreka perekli, kas ir izdarits lidz ugunsdzeseju atbraukš anai,
ka ari par to, cik un kur
atrodas cilveki, kas nodarbojas ar dzeš anu.
      5. Atkariba no apstakliem un komandu daudzuma dzeš ana, dzeš anas darbu vaditajs
organize operativo ugunsdzesibas š tabu. Štaba jabut ieklautiem uznemuma parstavjiem
(galvenam in?enierim, galv. mehanikim, galv. tehnologam, ceha priekš niekam jeb citiem
atbildigiem). Uznemuma parstavim ugunsdzesibas š taba ir jadara sekojoš ais :
      a) konsultet dzeš anas darbu vaditaju par tehnologisko procesu un degoš a objekta
ipatnibam, ka ari informet par indigo jeb radioaktivo vielu atraš anas vietam ( ja tadas objekta
ir );




                                               26
                                                27


     b) nodroš inat š tabu ar darba speku un ITP darbu izpildiš anai, kas saistiti ar dzeš anu un
cilveku evakuaciju;
     c) apgadat ar autotransportu, lai varetu pievest lidzeklus, kuri vajadzigi dzeš anai;
     d) pec dzeš anas darbu vaditaja noradijuma organizet da?adu komunikaciju izslegš anu
jeb parslegš anu, VUŠ un DŠ izsukneš anu no aparatiem, rezervuariem u.c.
     e) koriget ITD ricibu izpildot darbus saistitus ar dzeš anu.

69. Glabš anas darbi avarijas gadijuma

       Spradziena rezultata notiek eku un buvju sagruš ana un zem gruveš iem var palikt cilveki.
Vinu mekleš ana, atbrivoš ana no gruveš iem un pirmas mediciniskas palidzibas sniegš ana ir
raksturigakie uzdevumi, kas javeic civilas aizsardzibas sistemai spradziena postijumu perekli.
Šie uzdevumi ir sare?giti un darbietilpigi.
      Organizejot glabš anas darbus jasak ar drupu un gruveš u rakstura noskaidroš anu.
      Lai atrastu cietuš os, kas var atrasties eku un buvju drupas un gruveš os nepiecieš ams
veikt visa sagrauta iecirkna visparigu apsekoš anu.
      Pirms sakt drupu novakš anas un cietuš o glabš anas darbus nepiecieš ams vispirms
atslegt visus komunali-energetiskos tiklus, kas iet uz sagrautajam buvem un veikt pasakumus,
kas izslegtu bojato buvju elementu nogruš anu glabš anas darbu laika.
      Veicot cietuš o glabš anas darbus ( t.i., lai cietuš os atbrivotu no drupam), drupas vajag
attirit no augš as, vai no saniem - atkariba no ta, ka efektigak š is darbs paveicams, vai, ja ir
iespeja - izcirst caurumu uz vietu, kur atrodas cietuš ie no blakus telpas, vai ari izcertot
(izrokot) tuneli gruveš os (jaizdara tunela nostiprinaš ana, lai nepielautu nogruvumu tuneli).
Atkariba no apstakliem vajag izveleties tadu panemienu, kas lauj panakt atraku cietuš o
atbrivoš anu, un ir mazak bistams ka glabjamiem ta glabejiem.
      Drupu (gruveš u) atrakš anu no augš as vai no saniem ieteicams darit gadijumos, kad
cietuš ie atrodas gruveš u augš eja dala netalu no virspuses vai ari gadijumos, kad neizdodas
noteikt cietuš o atraš anas vietu. Ši metode aiznem daudz laika, darbs javeic uzmanigi, lai
nenotiktu drupu elementu noseš anas, izslideš ana vai cita deformacija, kuras rezultata
cietuš o stavoklis var krasi pasliktinaties. Parasti gruveš us atrok ar rokam, lietojot vienkarš us
rokas darbarikus, bet gadijumos, ja drupas atrodas lieli un smagi elementi, lieto celamkranus.
Lietojot celamkranus uzmanigi jaseko, lai celamie drupu elementi nebutu saistiti ar citiem
elementiem, un jacel tie ir bez ravieniem un š upoš anas. Ja drupas ir lieli un smagi elementi,
kurus nav iespejams pacelt un novakt, velams (ja atlauj apstakli) tos sasmalcinat jeb sadalit
mazakos fragmentos ar panemieniem, kas glabejiem dotaja situacija ir iespejami, armatura ir
japargrie? vai ar gazes griezeju palidzibu, vai japarzage ar metalgrieš anas rokas vai
motorzagiem, vai japarcert ar cirtniem, vai lietojot specialas knaibles.
      Izraktos un novaktos gruveš us izvieto ta, lai tie netraucetu turpmakiem darbiem.
      Gadijumos, kad cietuš ie atrodas dzili zem gruveš iem, ieteicams izrakt tuneli, pa kuru tad
varetu iznest cietuš os no aizgruvuma.
      Tunela rakš anai lieto domkratus, pneimatiskos vai elektriskos veserus, vincas u.c.
mehanismus un instrumentus. Nedroš os drupu elementus noteikti vajag nostiprinat ar sijam,
stabiem u.c. Lai nodroš inatos pret nobrukumu tunela ieeja - tunela stiprinajumu turpina 1-2 m
aiz ieejas tuneli. Ja rokot tuneli cela gadas lieli bloki, sijas, paneli u.c. un tad tos ir
jasasmalcina vai jaizcert.
       Darbu ieteicams pildit grupas 6-8 cilveku, divas mainas; maina tatad 3-4 cilveki, no tiem
1-2 rok
gruveš us, parejie mainas dalibnieki izraktos gruveš us novac un nostiprina izrakumu. Briva
maina sagatavo stiprinajuma elementus. Grupa, bez jau minetajiem instrumentiem un
mehanismiem, jabut
2 lapstam, 2 kapliem, 2 cirvjiem, 2 gariem cirtniem (meiseliem), gazes (petrolejas)
grie?amajam aparatam, metalzageš anas un koka zagiem (vienrocigiem), veseriem, divroku
zagiem un lukturiem.
      Veidojot atrakumu (tuneli) janovac viss tas, kas var traucet cietuš o izvilkš anu no
aizgruvuma vai radit tiem papildus traumas vai apdraudet glabejus. Parasti papriekš novac
lielos drupu gabalus, pec tam sikakos.
      Noklustot pie cietuš a (cietuš ajiem) pirmkart jaatbrivo vina galva un kermena augš dala,
pec tam locekli. Ja locekli bijuš i saspiesti ar drupu elementiem, tad atbrivojot saspiestos
loceklus no drupu elementiem (gabaliem) tulit vajag uzlikt spiedoš o saiti augš puse
saspiestajai vietai. Japarbauda un vajadzibas gadijuma jaattira mutes dobums un deguns no
gruveš u sikajam dalam. Pec tam cietuš o jaiznes no atrakta aizgruvuma un janodod sanitaras


                                                27
                                                 28


kopas rokas, lai izdaritu pirmo medicinisko palidzibu un talak medicinas iestadei (atrajai med.
palidzibai vai stacionara).

70. Cilveku evakuacija ugunsgreku gadijuma

      Seviš ku nozimi ugunsgreka gadijuma iegust pareiza cilveka evakueš anas problema.
      Lai evakuetu ugunsgreka gadijuma cilvekus no bistamam vietam jaievero, ka vispirms:
  - jaevakue cilveki no vinu pastavigas atraš anas vietam, kas izvietotas pirmajos stavos,
izmantojot tieš i izejoš as telpas uz aru (koridori, lod?ijas, kapnutelpas u.t.t.) kuras izved uz
ielu;
  - no vietam, kas atrodas jebkura stava, caur izeju uz arpusi, izmantojot kapnu telpas,
lod?ijas, vestibilus, kas atdaliti no degoš am telpam ar starpsienam vai durvim.
      Cilveku evakuacija parasti tiek ieklauta jebkura tautas saimniecibas objekta droš ibas
sistemas plana (evakuacijas plana, kurš atbilst VUN-001 prasibam).

71. Stipras iedarbibas indigas vielas (SIIV) jedziens

     Stipras iedarbibas indigas vielas (SIIV) - ir kimiskas vielas, kas tiek lietotas
tautsaimniecibas merkiem, bet pie kuru nopludem notiek apkartnes un atmosferas gaisa
saindeš ana ar bistamam koncentracijam (navejoš a, saindejoš a).
      Visizplatitakas no SIIV ir hlors, amonjaks, fosgens, udenra?a parskabe, slapekla oksids,
serskabe, slapeklskabe un citas.
      Avariju gadijumos objektos ar SIIV var izveidoties saindejuma zonas, kuras pie zinamam
koncentracijam var notikt to cilveku saindeš anas, kuriem nav specialu aizsardzibas lidzeklu.
      SIIV, atkariba no vinu agregatstavokla, var ieklut cilveka organisma galvenokart caur
elpoš anas un baribas uznemš anas celiem, bet da?as SIIV ari caur adu.
      Ar aizsardzibas lidzeklu palidzibu var aizsargat elpoš anas celu un adu no indigo vielu
kaitigas iedarbibas un nepielaut indigo vielu nokluš anu cilveka organisma. Gadijuma, kad
avarijas ar SIIV nopludi rezultata cilveki sanem kaitejumus veselibai, viniem jasniedz
nepiecieš ama palidziba.

72. Saindejuma zona ar SIIV

       Saindejuma zona (jeb rajons) - teritorija, kas saindeta ar SIIV cilveku dzivibai bistamas
koncentracijas robe?as. Ta ietver sevi SIIV nopludes vietu un teritoriju, virs kuras izplatijuš as
š is vielas tvaiki bistamas koncentracijas (navejoš a, indejoš a). SIIV praktiski var izsaukt
kaitejumu tikai cilvekiem, kuri atrodas bez aizsarglidzekliem saindetaja teritorija un nav
patveruš ies ar attiecigam filtrventilacijas iekartam aprikotas patvertnes.
      Indigo vielu koncentraciju gaisa ietekme veja atrums. Ja vejš ir lens, ari saindetais gaiss
parvietojas leni un augsta koncentracija saglabajas ilgak. Turpretim, stipra vai brazmaina veja
iedarbibas rezultata saindetais gaiss tiek atri izkliedets. Palielinoties veja atrumam, paatrinas
ari indigo vielu iztvaikoš ana no saindeta iecirkna.
      Stiprs lietus izskalo indigas vielas no augsnes, ta pazeminot apvidus saindejuma blivumu.
Augu sega (krumi, me?s, bieza zale), apbuves blivums un apvidus reljefs (gravas, ieplakas)
veicina saindeta gaisa sastregumus un palielina saindejuma rajona pastaveš anas ilgumu.

73. Jedziens par SIIV primaro makoni

    Izveidojas momentali ( 1 - 3 min. laika ) jebkuras SIIV tvertnes avarijas (sabrukuma)
gadijuma, tai daleji izplustot atmosferas gaisa. Šie tvaiki vai aerosoli parvietojas veja virziena
un var saindet cilvekus teritorija, kuras platiba var but loti liela.

74. Jedziens par SIIV sekundaro makoni

     Sekundarais SIIV makonis - kas izveidojies nopluduš ajai vielai iztvaikojot no ta laukuma
virsmas, kura atrodas izpludusi viela, jo dala indigo vielu pilienu veida nose?as uz zemes un
objektiem, bet pec tam iztvaiko, veidojot š o sekundaro makoni, kas ari parvietojas veja
virziena un spej saindet cilvekus.

75. Jedziens par SIIV bistamo toksodevu (toksodozu)




                                                 28
                                               29


    Bistama toksodoza - mazakais SIIV daudzums saindeta gaisa tilpuma vieniba, kas izsauc
jutamu fiziologisko efektu noteikta laika spridi. Citiem vardiem sakot, ja ir pietiekama š o vielu
koncentracija vai pietiekams saindejuma blivums.
    Koncentraciju parasti mera masas mervienibas -miligramos uz vienu litru gaisa vai gramos
uz vienu kubikmetru gaisa. Piemeram, fosgena koncentracija 0,5 mg/l (mg/litrs) nozime, ka
viena litra saindeta gaisa ir 0,5 mg fosgena. Saindejuma blivumu mera gramos uz
                                                         2
kvadratmetru. Piemeram, saindejuma blivums 15 g/m nozime, ka uz saindetas platibas katra
kvadratmetra atrodas videji 15 g indigas vielas.

76. SIIV ekvivalentais daudzums

    Tas ir tads hlora daudzums, pie kura saindejuma merogi inversijas gadijuma (apakš ejie
gaisa slani ir aukstaki neka augš ejie) butu ekvivalenti saindejuma merogiem pie dotas gaisa
vertikalas noturibas ar dotas vielas daudzumu, kas pargajis primaraja (sekundaraja) makoni.

77. Faktiska saindejuma zona ar SIIV

     Faktiska saindejuma zona - ta ir teritorija, kas saindeta ar SIIV dzivibai bistamas robe?as.
     Šadas saindejuma zonas izveidoš anas apstaklos galvenie nosacijumi, kuru izpilde
nodroš ina rupniecibas uznemumu stabilu darbibu, ir rupniecisko eku un tehnologiska procesa
rupiga hermetizacija, ka ari stradajoš o apgade ar individualajiem aizsardzibas lidzekliem.

78. Iespejama saindejuma zona ar SIIV

    Iespejama saindejuma zona ar SIIV - ta ir teritorija (platiba), kuras robe?as mainiga veja
iedarbibas rezultata var parvietoties SIIV makonis.
    Ja tiek pamanitas SIIV atmosfera jeb apkartne, par to nekavejoš i jaapzino cilveki, kas
atrodas bistamaja zona , cilveki steidzigi jaevakue jeb japatver patvertne, kura apgadata ar
autonomo gaisa piegades (regeneracijas) iekartu.

79. Ar SIIV saindejuma zonas dziluma un laukuma jedziens

   Tas ir saistiti ar š o vielu saindejuma merogu prognozeš anu. Šo vielu saindejuma
konfiguracija un izmeri atkarigi no indigas vielas tipa, ka ari no meteorologiskajiem apstakliem
un apvidus rakstura.

80. Inversijas jedziens

    Indigo vielu tvaiku izkliedeš anas atrumu un izplatiš anas teritorijas lielumu ietekme zemes
virsmas tuvuma esoš o atmosferas gaisa slanu vertikala noturiba. To nosaka zemes virsmas
temperatura un vejš .
    Izš kir apakš ejo atmosferas slanu noturibas tris pakapes: inversija, izotermija, konvekcija.
    Pirma pakape ir inversija. Šaja gadijuma apakš ejie gaisa slani ir aukstaki neka augš ejie.
Tas veicina indigo vielu augstas koncentracijas saglabaš anos zemes virsmas tuvuma
esoš ajos gaisa slanos, ka ari sekme saindeta gaisa izplatiš anos lielos attalumos. Apmacies
laiks, list lietus vasara, jeb snieg ziema.
                                                 
   Gaisa parvietojums - pec š adas shemas:          .
     Indigo vielu koncentraciju gaisa ietekme veja atrums. Ja vejš ir lens, ari saindetais gaiss
parvietojas leni un augsta koncentracija saglabajas ilgak. Turpretim, stipra vai brazmaina veja
iedarbibas rezultata saindetais gaiss tiek atri izkliedets. Palielinoties veja atrumam, paatrinas
ari indigo vielu iztvaikoš ana no saindeta iecirkna.
     Stiprs lietus izskalo indigas vielas no augsnes, ta pazeminot apvidus saindejuma blivumu.
Augu sega (krumi, me?s, bieza zale), apbuves blivums un apvidus reljefs (gravas, ieplakas)
veicina saindeta gaisa sastregumus un palielina saindejuma rajona pastaveš anas ilgumu.

81. Izotermijas jedziens

    Indigo vielu iztvaikoš anas atrumu nosaka temperatura un vejš . Zemes virsmai un gaisa
apakš ejiem slaniem intensivi sasilstot, notiek atmosferas apakš ejo un augš ejo slanu




                                               29
                                                     30


parvietoš anas, kas ir celonis tam, ka indigas vielas, kuras iztvaiko no apvidus un objektiem,
atri izkliedejas; š o izkliedeš anos sekme ari vejš .
     Izš kir apakš ejo atmosferas slanu noturibas tris pakapes: inversija, izotermija, konvekcija.
     Otra pakape ir - izotermija. Šaja gadijuma gaisa temperatura 20-30 m robe?as no zemes
virsmas ir aptuveni vienada. Tapec ta, lidzigi inversijas gadijuma, veicina indigo vielu augstas
koncentracijas saglabaš anos zemes tuvuma esoš ajos gaisa slanos, ka ari ietekme saindeta
gaisa izplatiš anos lielos attalumos. Laika apstakli - gan apmacies, gan paradas saule, tatad
vertikala gaisa slanu noturiba ir jau mazaka, ka inversijas apstaklos.
                                                
      Gaisa parvietojums - pec shemas:             ,  .

82. Konvekcijas jedziens

      Indigo vielu iztvaikoš anas atrumu vienmer nosaka temperatura un veja. Zemes virsmai
un gaisa apakš ejiem slaniem intensivi sasilstot, notiek atmosferas apakš ejo un augš ejo
slanu parvietoš anas, kas ir celonis tam, ka indigas vielas, kuras iztvaiko no apvidus un
objektiem, atri izkliedejas; š o izkliedeš anos, protams, sekme ari vejš .
     Izš kir apakš ejo atmosferas slanu noturibas tris pakapes: inversija, izotermija, konvekcija.
     Treš a pakape - konvekcija. Ta izraisa saindeta gaisa specigu izkliedeš anos, ka rezultata
indigo vielu tvaiku koncentracija gaisa strauji samazinas. Noverojama saulaina laika jebkura
gada laika, diennakts laika - pusdienlaika, kad zemes virsma ir sasilusi no saules stariem.
Gaisa parvietoš anas -
- pec shemas - sasiluš ais gaiss pacelas uz augš u, ta vieta nolai?as aukstakais, pec shemas:
 .

83. Priekš stats par paš uzliesmojumu
    Degšanas process ir sarežģīta, ļoti ātri notiekoša ķīmiska vielu pārvērtība, kuru pavada liela siltuma
izdalīšanās, kā arī cilvēkam un apkārtējai videi kaitīgu degšanas produktu izdalīšanās. Visbiežāk
degšana notiek vielas eksotermiskās oksidēšanās rezultātā, kas rada labvēlīgus apstākļus degšanai.
Degšanas procesam raksturīgi īpašie kritiskie apstākļi (maisījuma sastāvs, spiediens, temperatūra,
sistēmas ģeometriskie apmēri), kas izveido un izplata tālāk liesmu.
     Uzliesmojums - ātra degoša samaisījuma sadegšana, kas nav pavadīta ar saspiestu gāzu
izveidošanos un nepāriet stacionārā degšanas procesā.
     Pašuzliesmošanas temperatūra - tā ir viszemākā vielas temperatūra, pie kuras sevišķu izpētes
apstākļu gadījumos notiek asa eksotermisko reakciju ātruma palielināšanās, kas beidzas ar liesmām un
tālāko degšanas procesu.
     Ziņas par vielu pašuzliesmošanas temperatūru izmanto, lai noteiktu vielu uguns- un
sprādzienbīstamību vai arī, lai noteiktu sprādzienbīstamā maisījuma grupu (saskaņā ar GOST 12.1.011-
78) priekš elektroiekārtu sprādzienaizsardzības izvēles, kā arī izstrādājot pasākumus priekš šīm
iekārtām saskaņā ar GOST 12.1.004 - 85 un GOST 12.1.010 - 76 prasībām.
     Vispār par uzliesmošanas temperatūru uzskata viszemāko vielas temperatūru, pie kuras speciālos
izpētes apstākļos viela izdala degošus tvaikus un gāzi ar tādu ātrumu, ka pēc to aizdegšanās rodas
degšana ar pastāvīgu liesmu.

84. Individuālie pašaizsardzības līdzekļi
     Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana ir viens no neatņemamiem tehniskajiem pasākumiem
visā sarežģītajā profilaktisko pasākumu kompleksā, kas virzīts lai panāktu nekaitīgus darba apstākļus
ārkārtējo situāciju gadījumos un nepieļautu profesionālās saslimšanas.
     Par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pieņemts saukt speciālo apģērbu, apavus, dažādas
ierīces un aparātus, kā arī štata specifiskus profilaktiskos līdzekļus, kā arī pirmās medicīniskās
palīdzības līdzekļus, kas tiek lietoti individuāli un nodrošina cilvēku aizsardzību no vides kaitīgajiem
faktoriem, ieskaitot SIIV (jeb toksiskās vielas ). Individuālo aizsardzības līdzekļu izvēle parasti
atkarājas no apstākļiem, kādos atrodas cilvēki.
     Toksiskās vielas atkarībā no sava agregātstāvokļa spēj iekļūt cilvēka organismā galvenokārt caur
elpošanas un barības uzņemšanas ceļiem. Dažas SIIV var nokļūt organismā arī caur ādu.
      Izšķir nosacīti šādus individuālās aizsardzības līdzekļus: ikdienas lietošanas un īslaicīgas lietošanas
līdzekļus.

85. Cilvēku evakuācija no SIIV saindējuma zonas




                                                     30
                                                    31


      Mūsdienas var izveidoties apstākļi, kad nepieciešams evakuēt iedzīvotājus uz rajoniem, kas ir
droši. Tādēļ civilās aizsardzības plānos (pilsētās, rajonos, uzņēmumos) jābūt paredzētai cilvēku, kā arī
lauksaimniecības dzīvnieku, evakuācijai no zonām, kur iespējama katastrofiska applūšana, kā arī apkārt
ķīmiski bīstamiem objektiem, atomenerģētikas u.c. objektiem. Evakuācijas veikšanas piemēri ir ļoti
daudz. Tā, piemēram, Černobiļas AES avārijas gadījumā (1986.g.) no bīstamas zonas tika evakuēti
vairāk kā 116 tūkst. cilvēku un 65 tūkst. lauksaimniecības dzīvnieku. Avārijā slāpekļa mēslu rūpnīcā
Jonavā (1989.g.) no bīstamās zonas tika evakuēti ap 40 tūkst. cilvēku.
     Virknē gadījumu var izveidoties situācija, kad nepieciešama ļoti ātri un operatīvi izvest cilvēkus no
tādām vietām, kur agrāk evakuācija netika plānota (avāriju gadījumos uz dzelzceļa, pārvadājot bīstamas
kravas, autoceļu apkaimes analoģiskās situācijās, zemestrīces gadījumā, ugunsgrēku gadījumā, kad
degot izveidojas indīgas vielas u.c.).
     Var būt divi evakuācijas principi :
a) ražošanas - teritoriālais ;
b) teritoriālais.
      Ražošanas - teritoriālais princips paredz strādājošo iedzīvotāju, kopā ar ģimenes locekļiem
evakuāciju caur uzņēmumiem u.c. organizācijām, pie kam ievērojamu laiku.
      Teritoriālais princips tiek pielietots tad, kad evakuācija nepieciešama uz īsu laiku (dabas nelaimju,
avāriju u.c. laikā).

86. Kravu klasifikācija pēc bīstamības
87. Bīstamo kravu ANO kodi
    Bīstamās kravas ir iedalītas deviņās klasēs, ņemot vērā to, kādas sekas vielas rada, nekontrolēti
izplūstot. Tiek lietota sekojošā klasifikācija :
1. Klase - Sprāgstvielas un priekšmeti..
2. Klase - Saspiestas, sašķidrinātas vai zem spiediena izšķīdinātas gāzes.
3. Klase - Ugunsdroši šķidrumi.
4.1 Klase - Ugunsdroš as cietas vielas.
4.2 Klase - Paš uzliesmojoš as vielas.
4.3 Klase - Vielas, kas saskarē ar ūdeni rada ugunsnedrošas gāzes.
5.1 Klase - Oksidējošas vielas.
5.2 Klase - Organiskie peroksīdi.
6.1 Klase - Indīgas vielas.
6.2 Klase - Riebīgas vielas un vielas ar spēju radīt infekciju.
7. Klase - Radioaktīvās vielas.
8. Klase - Kodīgas vielas.
9. Klase - Pārējās bīstamās vielas un priekšmeti.
     Visi transporta līdzekļi, kas pārvadā lielākus daudzumus (virs ierobežota daudzuma) bīstamo
kravu, ir jāapgādā ar 2 četrstūrainām oranžas krāsas plāksnītēm ar melnu rāmi. Plāksnītēm jābūt ar
vismaz 40 cm platumu un vismaz 30 cm augstām.




     Uz transportlīdzekļiem, kas galvenokārt pārvadā gabalkravas, plāksnītes ir bez cipariem.
Plāksnītēm jābūt transportvienībai priekšpusē un aizmugure.
     Uz autocisternām vai transportvienībām, kas pārvadā cisternas jeb cisternu konteinerus ar kopējo
tilpumu vairāk kā 3 m3 un/vai kopējo svaru, kas pārsniedz 3500 kg plāksnīte ir sadalīta divās daļās un
satur dubultu ciparu kodu.
     Augšējā ciparu kombinācija parāda, ar kāda veida bīstamību saistīta viela, apakšējā - kas ir šī viela.
     Plāksnītes jāuzstāda abās pusēs cisternai vai attiecīgās cisternas nodalījumam. Ja transportlīdzeklis
pārvadā tikai vienu vielu, ir atļauts plāksnītes novietot vienu transportvienības priekšpusē, otru
aizmugurē.
     Plāksnītes svarīgākā funkcija ir informēt glābšanas dienesta personālu un citus, lai varētu ātri veikt
pareizos pasākumus, ja notikusi nelaime.
     Piemērs
336 Ļoti ugunsnedrošs
šķidrums ar saindēšanās risku




                                                    31
                                                     32



                               336
                              1230
1230 ANO kods metanolam
     Bīstamības numuram var būt divi vai trīs cipari. Pirmais cipars rāda, kādai klasei viela pieder, kā
arī dominējošo risku. Ja kādas vielas risku var uzdot tikai ar vienu ciparu, to papildina ar nulli kā otro
ciparu. Ja kāds cipars ir atkārtots, tad šīs risks ir pastiprināts. Burts "X" pirms cipariem norāda, ka viela
reaģē ar ūdeni, radot bīstamību:
2     No spiediena vai ķīmiskā reakcijā var rasties gāze.
3     Ugunsnedrošs šķidrums (tvaiki) un gāze vai pašuzkarstošs šķidrums.
4     Ugunsnedroš a cieta viela jeb paš uzkarstoš a cieta viela.
5     Oksidējoša (degšanu veicinoša) iedarbība.
6.    Saindēšanās risks.
7.    Radioaktivitātes risks.
8.    Kodīguma risks.
9.    Spontānas, spēcīgas reakcijas risks.
      Piemērs ir zemāk minētā kombinācija , 266, tas nozīmē ļoti indīga gāze.
      ANO numurs. ANO numurs uzrāda, kādu vielu transportē.
      1017 ir ANO numurs hloram.

                               266
                              1017
      Dažādas bīstamās vielas var reaģēt viena ar otru, ja tās saskaras un tādējādi var radīt lielus
bojājumus. Tāpēc ir aizliegts dažas vielas iepakot kopā.
      Citām vielām ir īpaši noteikumi, kā to darīt, un kādi ir pieļautie daudzumi. Līdzīgā veidā ir
noteikumi, ko drīkst apvienot vienā kravā. Šoferim jāzina, kas jau atrodas kravā, lai iekrautu bīstamu
papildkravu.
      Transportlīdzekļiem, kas pārvadā bīstamās kravas, ir jābūt apgādātiem ar :
 - ugunsdzēšamo aparātu, vienu transportlīdzeklim un otru kravai ;
 - instrumentu komplektu avārijas remontam ;
 - vismaz vienu riteņu bloķēšanas kluci katram transportlīdzeklim ;
 - divām lampām ar oranžu, pastāvīgu vai mirgojošu gaismu. Lampām ir jādarbojas neatkarīgi no
    transportlīdzekļa elektriskās sistēmas.

88. Radiācijas bīstamības jēdziens
      Apvidus, ūdens un gaisa radioaktīvais saindējums rodas, pārvietojāties radioaktīvā piesārņojuma
mākonim no avārijas vietas vēja virzienā un izkrītot no tā radioaktīvajām vielām, kurām nepiemīt
nekādas ārējās pazīmes. Tas ir, šīm vielām nav krāsas, garšas, smaržas. Turpinot sabrukt, radioaktīvās
vielas izstaro alfa, beta un gamma starus.
     Alfa stari - hēlija atomu kodolu plūsma (katrs kodols sastāv no diviem protoniem un diviem
neitroniem). Alfa daļiņu (  ) izlidošanas ātrums sasniedz 20000 km/s, bet brīvais noskrējiens gaisā
nepārsniedz 10 cm. Alfa daļiņu absorbēšanai pietiek ar papīra lapu vai apģērbu.
      Alfa aktīvās vielas bīstamas tad, ja tās nonāk organismā, jo šo vielu izstarotie alfa stari izraisa
molekulu spēcīgu jonizāciju, kuras rezultātā cieš iekšējie orgāni.
      Beta stari ir ātru elektronu plūsma (  ). To ātrums ir 250000 km/s, brīvais noskrējiens gaisā
sasniedz vairākus desmitus metru. Beta daļiņu jonizācijas spēja ir 100 reižu mazāka nekā alfa daļiņu
jonizācijas spēja, bet caur spiešanās spēja beta daļiņām ir lielāka. To absorbēšanai jau nepieciešami
blīvāki materiāli. Beta starus pilnīgi absorbē 1mm biezs alumīnija slānis. Beta aktīvās vielas bīstamas
tad, ja tās nonāk uz cilvēka ādas vai iekļūst organismā. (iekšējo orgānu apstarošana ir daudz bīstamāka
par ārējo apstarošanu).
     Gamma stari () ir elektromagnētiskais starojums, kura viļņa garums ir aptuveni 3 . 10-9 cm. Gamma
staru izplatīšanās ātrums ir 30000 km/s, brīvais noskrējiens gaisā sasniedz vairākus simtus metru.
Gamma staru jonizācijas spēja ir 1000 reižu mazāka nekā alfa staru jonizācijas spēja. Toties gamma
stariem piemīt liela caurspiešanās spēja un to vājināšanai nepieciešami visai bieži materiālu slāņi. Šī
iemesla dēļ gamma stari ir visbīstamākie.




                                                     32
                                                     33


     Visas dotā elementa kodolu masas patvaļīga sabrukšana un pārvēršanās nenotiek haotiski, bet
atbilstoši radioaktīvo vielu sabrukšanas likumam.
      Radioaktīva elementa sabrukšanas raksturošanai izmanto lielumu, ko sauc par pussabrukšanas
periods vienmēr ir viens un tas pats, to nav iespējams izmainīt ne ar kādām ārējām iedarbībām atkarībā
no radioaktīvo izotopu īpašībām T dažādiem izotopiem var ilgt no sekundes daļām līdz miljardiem
gadu. Tā, piemēram, urānam - 238 pussabrukšanas periods ir 4,5 miljardi gadu, urānam ---235 - ir
707 miljoni gadu, kobaltam -60 - ir 5,3 gadi, tritijam -3 - ir 12 gadi, cēzijam un stroncijam - attiecīgi 30
un 90 gadu (izmeši atmosfērā Černobiļas AES avārijas rezultātā, piemēram).

89. AES avārijas bīstamība
     Iedzīvotāju, kuri atrodas AES iespējamās avārijas gadījumā radioaktīvā piesārņojuma zonā ar
radionuklīdiem var būt pakļauti sekojošiem radioaktīvās iedarbības veidiem (radiācija):
 - iekšējo orgānu apstarojums, kas iegūts, ieelpojot radioaktīvās vielas (putekļus) no piesārņojuma
mākoņa, kas pārvietojies atmosfērā vēja virzienā, kā arī lietojot pārtikā produktus un ūdeni, kas saindēti
ar radionuklīdiem, tātad iegūstot apstarojumu no radioaktīvajām vielām, kas atrodas organisma
iekšienē. Nokļūstot organismā vislielāko kaitējumu rada  un  starojumu avoti un tikai pēc tam 
aktīvās vielas;
 - ārējam apstarojumam no pāri ejošā radioaktīvā piesārņojuma mākoņa, kā arī no tā izkritušajām uz
zemes virsmas, ēkām un citiem priekšmetiem radioaktīvajām vielām (putekļiem), tātad, ja izstarojuma
avots atrodas ārpus organisma;
 - kontaktapstarojuma, kad radioaktīvās vielas nosēdušās uz ādas un apģērba.
      Atkarībā no neaizsargātu iedzīvotāju apstarojuma pakāpes pieņemts izdalīt divas radioaktīvā
piesārņojuma zonas:
 - bīstamā piesārņojuma zonu, kuras ārējā malā apstarojuma deva (doza) sastāda 30 rentgenus (rad), bet
uz iekšējās malas - 250 R vai rad (1 rad  0,9 rentg.);
 - ārkārtīgi bīstamā piesārņojuma zona, kuras ārējā malā deva ir 250 R (rad), bet zonas vidū - līdz 1000
R un vairāk.

90. Dabas katastrofu bīstamība (plūdi)
       Dabas katastrofas (jeb kā to atzīmē dažādos preses izdevumus - stihiskās nelaimes) uz mūsu
planētas katru gadu aiznes cilvēku dzīvības, sagrauj pilsētas un apdzīvotas vietas, rūpniecības objektus,
izsauc avārijas, katastrofas, atnes milzīgus zaudējumus tautsaimniecībai. Dabas katastrofas parādās
pēkšņi ietver sevī milzīgu graujošu spēku un prasa lielu cilvēku upuru skaitu.
       Plūdi - lielu apvidus rajonu applūdināšana upju baseinu reģionos, kur ir apdzīvotas vietas,
atsevišķas lauku mājas, transporta komunikācijas, rūpniecības vai lauksaimniecības objekti. Plūdu
gadījumos rodas reāli draudi cilvēku dzīvībām un to veselībai, kā arī dzīvniekiem.
       Plūdu draudu laikā ir jāinformē iedzīvotāji un strādājošo objektu personāls par plūdu iespējamo
sākumu, t.i., sniegt objektīvu situācijas vērtējumu dažādos valsts rajonos, kā tas operatīvi tika darīts
1996. gada martā-aprīlī un 1998. gadā Jēkabpils apkārtnē. Jāveic ūdens līmeņa novērošana. Rīgas
teritorijā, piemēram, Daugavas līmeņa novērošana tiek veikta sākot no Centrāltirgus līdz pat jūras līcim
piecos novērošanas punktos. Jāpārbauda arī dambju, aizsprostu, tiltu stāvoklis, iespējamie bojājumi un
likvidācijas iespējas, kā arī jāorganizē vajadzības gadījumā papildatvadkanālu un citu hidrobūvju
celtniecība.
     Viens no galvenajiem pasākumiem - cilvēku un materiālo vērtību evakuācija no iespējamām riska
zonām. Nosaukt pēdējo gadu piemērus LR teritorijā.
      Daži padomi iedzīvotājiem plūdu laikā.
      Pirms māju atstāt, pārnesiet uz augšējiem stāviem (bēniņiem) visu, ko ūdens var sabojāt. Izslēdziet
gāzi, elektrību. Paņemiet līdzi dokumentus un pašu nepieciešamāko. Ejiet uz noteikto pulcēšanās vietu.
Applūdes vietas līdz 1 m dziļumam var pāriet kājām, līdz 1,2 m ar mašīnām (smagajām), traktoriem
u.t.t. Pārvietošanās atļauta tikai pa iepriekš izlūkotām un labi apzīmētām vietām. Galīgi ekstremālās
situācijās pārvietojaties ar laivām, baržām, kuteriem u.t.t. Ja jūs atrodaties uz klaja laika jeb meža - ejiet
uz augstākām vietām, ja tādu nav, jāizmanto koki, stabi, ar vārdu sakot, jāpielieto viss, kas notur
cilvēku uz ūdens (baļķi, dēli, mucas u.t.t.).

91. Dabas katastrofu bīstamība (viesuļvētras)
    Ar terminu "dabas katastrofas" (stihiskās nelaimes) apzīmē tāda mēroga dabas parādības, kuras
izsauc ārkārtējas situācijas apstākļus, cilvēku normālas dzīves veida pēkšņu pārtraukšanu, dažādu
traucējumu izveidošanos.
 Dabas katastrofas bieži vien saistās ar lielu materiālo vērtību iznīcināšanu, iedzīvotāju evakuācijas


                                                     33
                                                    34


 nepieciešamību, glābšanas darbu organizēšanu un neatliekamu atjaunošanas darbu veikšanu un
nelaimē cietušo cilvēku aprūpi.
Uzskaitīt, ko pieskaita pie dabas katastrofām LR teritorijā.
    Viesuļvētras. Vētra - ļoti spēcīgs vējš ar ātrumu pie zemes virsmas 20 m/sek. (tas ir, 70 km/st.).
Viesulis, viesuļvētra - vētra ar ātrumu vairāk par 30 m/sek., bet atsevišķos gadījumos pat vairāk par 50
m/sek.(Prāmja "Estonia" bojā ejas piemērs daļēji).
Piemēri LR teritorijā: 1993.g.14. janvārī Skrīveros - 36 m/sek., Jēkabpilī - 35 m/sek., Liepajā, Dobelē -
31 m/sek., Rīgā - stiprākās brāzmas - 23 m/sek. . 1996. gada 13. jūlijā brāzmas Balvu rajonā sasniedza
27 m/sek., zemnieku zaudējumi sasniedza ap 60000 Ls .
1998. gada rudenī Hondurasā - 305 km/st., t.i., ap 84,7 m/sek. !!!
    Kas būtu jādara nekavējoties, saņemot "Vētras brīdinājuma" signālus valsts objektos, uzņēmumos,
citās organizācijās u.t.t. ?
 Jānostiprina krānus, celtnes, citas būvniecības konstrukcijas. Jāaizver un jānostiprina durvis celtnēs,
bēniņos, ventilācijas kameru lūkas. Lielus logus un vitrīnas jāaizklāj ar dēļu, finiera un citu materiālu
pārsegumiem. No jumtiem, balkoniem, lodžijām jānoņem priekšmeti, kuri krītot var traumēt cilvēkus.

92. Dabas katastrofas bīstamība ( sniega aizputinājums, sniega un ledus sanesumi)
    Ar terminu "dabas katastrofas" (stihiskās nelaimes) apzīmē tāda mēroga dabas parādības, kuras
izsauc ārkārtējas situācijas apstākļus, cilvēku normālas dzīves veida pēkšņu pārtraukšanu, dažādu
traucējumu izveidošanos.
     Dabas katastrofas bieži vien saistās ar lielu materiālo vērtību iznīcināšanu, iedzīvotāju evakuācijas
nepieciešamību, glābšanas darbu organizēšanu un neatliekamu atjaunošanas darbu veikšanu un nelaimē
cietušo cilvēku aprūpi.
Uzskaitīt, ko pieskaita pie dabas katastrofām LR teritorijā.
      Sniega aizputinājumi LR teritorijā sevišķi nelabvēlīgos meteoroloģiskajos laika apstākļos var
paralizēt vai apgrūtināt satiksmes kustību un drošību uz mūsu galvenajām autoceļu maģistrālēm visos
virzienos vai uz dzelzceļu attiecīgām maģistrālēm. Tas jāņem vērā attiecīgo resursu, ministriju,
uzņēmumu vadītājiem tuvojoties ziemas periodam.
      Sniega un ledus sanesumi bīstami mūsu republikas lielāko upju baseinos ziemā un pavasarī sevišķi
uzcelto tiltu augšteces vietās. Likvidēt tiltu sabrukšanas draudus var tikai izmantojot savlaicīgi
spridzināšanu vai citas ledus sanesumu likvidēšanas metodes.
     Sevišķi aktuāla šī dabas parādības kaprizitāte ir priekš Jēkabpils, Ogres, Aizkraukles, Krustpils
u.c. republikas pilsētām, kuras atrodas Daugavas, Gaujas, Ventas, Lielupes baseinu krastos.

LITERATŪRA:

1. Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzibu", 1992. g. 15. dec.
2. A. Jemelanovs, V. Škepasts. Civilas aizsardzibas pamati. Lekciju konspekts. Riga, RTU,
1996, 200 lpp.
3. Eiropas Savienibas Padomes Direktiva 96/82/EK "Par lielako avariju, kur            iesaistitas
bistamas          vielas, bistamibas kontroli un risku vadibu (Sevoso II Direktiva), 1996. g. 9.
decembris.
4. Bistamibas avotu noteikš ana un noverteš ana vieteja sabiedriba, Riga, RTU, 1994, 87
lpp.
5. A.Jemeljanovs un citi. Jaunais ekologija un ugunsdroš iba, RTU, 1997, 106 lpp.
6. Latvijas Būvnormatīvs. Ugunsdrošības normas. LBN 201-96. Oficiāls izdevums. Rīga 1995, 151
     lpp.
7. A.Jemeljanovs, A.Laš kovs. Iedzivotaju un apkartejas vides droš ibas nodroš inaš ana
tehnogena         rakstura un dabas paradibu izraisitajas ekstremalajas situacijas, RTU, 1997,
103 lpp.
8. А.П.Баратов, В.А.Пчелинцев. Пожарная безопасность. Учебное пособие- М., из-во
     АСВ, 1997 г., 176 с.
9. A.Jemeljanovs, V.Kozlovs, A.Laš kovs. Sistemas pieeja risinot tehniskas un ekologiskas
     droš ibas problemas, RTU, 1997., 96 lpp.
10. Glabš anas un citu neatliekamu darbu organizeš ana un veikš ana uznemumos
arkartejo situaciju        gadijumos, Riga, RTU, 1997., 23 lpp.
11. Пожарная опасность веществ и материалов. Справочник, ч. 2. - Изд-во литературы
     по строительству. М. 1970. 336 с.




                                                    34
                                                 35


12. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr. 440. Rīgā 1997. gada 30. decembrī (prot.
    nr. 73, 2.). - "Latvijas Vēstnesis" 03.01.1998. Nr. 1/2.




                                                 35

								
To top