Jurmalas strategija by B7M6CB

VIEWS: 7 PAGES: 71

									         Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




          PROGRAMMA
„JŪRMALAS PILSĒTAS KULTŪRVIDES
     ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

      2008. – 2020.GADAM”


       GALA REDAKCIJA




         PASŪTĪTĀJS: JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
                      IZPILDĪTĀJS: SIA DEA BALTIKA




                JŪRMALA
                                                                           1
                                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


SATURA RĀDĪTĀJS
IEVADS ....................................................................................................................3
IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI ...............................................................................5
TERMINU SKAIDROJUMS ...................................................................................5
ESOŠĀS SITUĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS ...............................................................6
   KULTŪRVIDI IETEKMĒJOŠIE TIESĪBU AKTI UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI .... 6
   POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI..................................................................................10
   KULTŪRPOLITIKAS FINANŠU UN INSTITUCIONĀLAIS MEHĀNISMS ....................................12
   KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ......................................................................................19
   TEĀTRIS .....................................................................................................................................21
   IZPILDĪTĀJ MĀKSLAS PASĀKUMI UN INFRASTRUKTŪRA ......................................................24
   VIZUĀLĀ MĀKSLA.....................................................................................................................29
   MUZEJI ......................................................................................................................................30
   BIBLIOTĒKAS ............................................................................................................................32
   AMATIERMĀKSLA .....................................................................................................................37
   KULTŪRAS INDUSTRIJAS ..........................................................................................................40
SVID ANALĪZE ..................................................................................................... 44
VĪZIJA..................................................................................................................... 51
PRIORITĀTES ...................................................................................................... 52
MĒRĶI UN UZDEVUMI ...................................................................................... 53
KULTŪRAS NOZARES ATTĪSTĪBAS RĪCĪBAS PROGRAMMA ...................... 56
INDIKATORI ........................................................................................................ 64
STRATĒĢIJAS IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS SISTĒMA ................................ 65
1.PIELIKUMS – JŪRMALAS PILSĒTAS KULTŪRAS IESTĀŽU
INFRASTRUKTŪRAS NOVĒRTĒJUMS ............................................................ 66




                                                                                                                                                2
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


IEVADS
        Attīstības programma „Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-
2020.gadam” (turpmāk tekstā – Stratēģija) ir tapusi pēc Jūrmalas pilsētas domes
pasūtījuma, un to ir izstrādājuši konsultāciju uzņēmuma SIA „DEA Baltika” eksperti
sadarbībā ar domes un kompetento pilsētas iestāžu, kā arī LR Kultūras ministrijas
speciālistiem.
        Stratēģija ir izstrādāta pamatojoties uz Pasaules Bankas (turpmāk tekstā – PB)
vietējās ekonomikas attīstības metodoloģiju. Tā paredz sabiedrības ieinteresēto pušu
iesaisti Stratēģijas sagatavošanā, ar nolūku panākt vienotu izpratni par esošajām attīstības
tendencēm un nākotnes redzējumu. Lai to nodrošinātu, tika organizētas tikšanās ar LR
Kultūras ministrijas (turpmāk tekstā – Kultūras ministrija), kompetento domes
struktūrvienību un Jūrmalas pilsētas kultūras iestāžu speciālistiem.
        Stratēģija sastāv no 3 savstarpēji saistītām daļām:
    1. Analītiskās, kas ietver Esošās situācijas novērtējumu un SVID analīzi, sniedzot
        izvērtējumu par līdzšinējām attīstības tendencēm kultūrvides jomā;
    2. Stratēģiskās, kas ietver Vīziju, Prioritātes, Mērķus un uzdevumus, nosakot
        kultūrvides turpmākos attīstības virzienus un nākotnes redzējumu;
    3. Rīcības, kas ietver Rīcības programmu, Indikatorus un Stratēģijas ieviešanas
        uzraudzības sistēmu, nodrošinot attīstības virzienu praktisku īstenošanu dzīvē.
        Analītiskajā daļā tiek veikta galveno attīstības tendenču analīze laika posmā no
2002.gada līdz 2006./2007.gadam, salīdzinot Jūrmalas pilsētas situāciju ar situāciju Rīgā,
Liepājā un Jelgavā. Galvenie Esošās situācijas novērtējuma secinājumi tiek iekļauti Stipro
un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk tekstā – SVID) analīzē.
        Analītiskā daļa ir pamats Stratēģiskajai daļai – kultūrvides vīzijas, četru prioritāšu,
piecu mērķu un ar to saistītu uzdevumu noteikšanai. Darba gaitā tika panākta vienošanās
par stratēģiskajiem mērķiem izvirzīt tādus, kas ir reāli izmērāmi un sasniedzami,
pamatojami ar kvantitatīviem rādītājiem.
        Rīcības daļa sastāv no Rīcības programmas, kas ietver ar noteiktajiem
uzdevumiem saistītus projektus, kā arī Indikatorus, kas pamato Stratēģijā noteikto
prioritāšu un mērķu sasniegšanu, un Stratēģijas īstenošanas uzraudzības sistēmas
raksturojumu. Ar projektiem šajā stratēģijā tiek saprasti projektu virzieni, kas ietver
līdzīga rakstura projektu apkopojumu, tādējādi nodrošinot koncentrētu un pārskatāmu
pieeju finanšu līdzekļu plānošanā.


                                                                                                 3
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


        Stratēģijas ieviešanas uzraudzības sistēma ir būtiska dokumenta īstenošanas
sastāvdaļa, kas nosaka institucionālo atbildības sadalījumu un ir priekšnoteikums
veiksmīgai noteikto prioritāšu un mērķu sasniegšanai.
        Stratēģijas izstrādes gaitā tika ņemti vērā Eiropas Savienības, nacionālā un pilsētas
līmenī pieņemtajos normatīvajos aktos un izstrādātajos attīstības plānošanas dokumentos
iekļautie nosacījumi.
        Tāpat ir jāuzsver, ka ņemot vērā stratēģijas hierarhisko pakļautību Jūrmalas
pilsētas attīstības stratēģijai (JPAS), tā ievēros JPAS izstrādes gaitā sagatavotajā Ietekmes
uz vidi novērtējumā ietvertās norādes par stratēģijā apskatītajiem objektiem un piedāvāto
Rīcības programmu.




                                                                                                 4
                                    Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



      IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI

      EK                      -Eiropas Komisija
      ES                      -Eiropas Savienība
      LETA                    -Latvijas nacionālā ziņu aģentūra
      LR                      -Latvijas Republika
      LVL                     -Latvijas valsts lats
      MK                      -Ministru Kabinets
      NAIS                    -Normatīvo aktu informācijas sistēma
      SVID                    -Stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīze
      UNESCO                  -Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras Organizācija
      VVBIS                   -Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas



      TERMINU SKAIDROJUMS

Audiovizuālie mediji - plašsaziņas līdzekļi, kuri veic uzdevumu informēt, izklaidēt un izglītot plašu
                     sabiedrību, ietverot audiovizuālu komercpaziņojumu.
Autortiesības        - Starptautiskajā Ženēvas autortiesību konvencijā (Universal Copyright
                     Convention, UCC) 1952.g. noteikts autora tiesiskais stāvoklis - sevišķas tiesības
                     publicēt, reproducēt un izplatīt literatūru, muzikālu, mākslas u.tml. darbu.
Kultūra              - visu to īpašo garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopums, kas
                     piemīt kādai sabiedrībai vai sociālai grupai, un līdzās mākslai un literatūrai ietver
                     sevī arī dzīves un līdzāspastāvēšanas veidus, vērtību sistēmas, tradīcijas un
                     uzskatus.
Kultūrizglītība      - izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas aptver ne tikai visu līmeņu (pamata, vidējo un
                     augstāko) profesionālo izglītību kultūras nozarēs un speciālistu tālākizglītības
                     iespējas, bet arī vispārēju izglītošanos kultūras jomās, ikviena indivīda radošo
                     spēju un talantu izkopšanu mūžizglītības perspektīvā.
Kultūras iestāde     - ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kultūras
                     centram, teātrim, kinoteātrim, koncertzālei, muzejam, bibliotēkai, mēdiju
                     centram vai līdzīgai iestādei.
Kultūras industrija  -darbība, kas apvieno kultūras (radošā) produkta radīšanu, pavairošanu un satura
                     komercializāciju.
Kultūras piemineklis - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki,
                     vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā ari
                     atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un
                     priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras
                     vērtība.
Kultūrvide           - vide, kas veidojusies cilvēka darbības rezultātā un glabā šīs darbības pēdas: gan
                     materiālus veidojumus, gan nemateriālas garīgās vērtības.




                                                                                                      5
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



ESOŠĀS SITUĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS

KULTŪRVIDI        IETEKMĒJOŠIE TIESĪBU AKTI UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS
DOKUMENTI


Tiesību akti

ES līmenis
       Lai arī ES līmenī nepastāv kopēja kultūrpolitika, tomēr ir dažas kultūras jomas,
kuras regulē ES sekundārā likumdošana – autortiesības, audiovizuālā joma, masu mediju
darbība, kultūras preču aprite ES, kā arī finanšu atbalsta ietvars (t.i., dažādu atbalsta
programmu) kultūras stiprināšanai. Svarīgākie uz kultūrpolitiku attiecināmie ES līmeņa
tiesību akti minēti zemāk:

Regula:

            Padomes regula Nr. 3911/92 par kultūras preču eksportu (pieņemta
             1992.gada 9. decembrī).

Direktīva:

            Padomes direktīva Nr.93/7/EEK par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi
             izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu (pieņemta 1993.gada 15.martā).

Ieteikumi:

            Padomes ieteikums Nr. 2005/835/EK par prioritāriem pasākumiem
             sadarbības   stiprināšanai   Eiropas     arhīvu    jomā     (pieņemti     2005.gada
             14.novembrī);

            Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums Nr. 2005/865/EK par filmu
             mantojumu un ar to saistīto industriālo darbības konkurētspēju.

Lēmumi:

            Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr. 1903/2006/EEK, ar ko izveido
             programmu „Kultūra” (pieņemts 2006.gada 12.decembrī);

            Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr. 1904/2006/EEK, ar ko laika
             posmā no 2007. līdz 2013.gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”, lai
             sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (pieņemts 2006.gada 12.decembrī);



                                                                                                 6
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


           Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr. 1718/2006/EK par atbalsta
            programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)
            (pieņemts 2006.gada 15.novembrī).

Nacionālais līmenis
        Latvijas nacionālā līmeņa tiesību akti kultūras nozarē ir saskaņoti ar atbilstošiem
ES tiesību aktiem. Saskaņā ar LR Kultūras ministrijas novērtējumu sekmīgi darbojas
likumi kultūras mantojuma jomā (muzeji, bibliotēkas un kultūras pieminekļu aizsardzība).
Tomēr daudzu tiesību aktu īstenošanu kavē nepietiekami finanšu resursi (piemēram,
Kultūras institūciju likuma ieviešanu) un nepietiekama izpildinstitūciju kapacitāte
(piemēram, „pirātisma” apkarošanas jomā). Nozīmīgākie kultūras jomu regulējošie likumi
attiecas galvenokārt uz kultūras iestāžu darbību, kultūras objektu būvniecību un kultūras
pasākumu organizēšanu. MK noteikumi, savukārt, regulē kultūras mantojuma aizsardzību
un definē civiltiesisko atbildību kultūras pasākumu organizēšanā. Svarīgākie normatīvie
akti ir uzskaitīti zemāk:

Likumi:

           LR Likums par pašvaldībām (pieņemts 1994.gada 19.maijā);

           LR Likums par arhīviem (pieņemts 1991.gada 26.martā);

           LR Bibliotēku likums (pieņemts 1998.gada 21.maijā);

           LR Muzeju likums (pieņemts 2006.gada 17.janvārī);

           LR Kultūras institūciju likums (pieņemts 1998.gada 14.oktobrī);

           LR Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību (pieņemts 1992.gada
            12.februārī);

           LR Teritorijas plānošana likums (pieņemts 2002.gada 22.maijā);

           LR Būvniecības likums (pieņemts 1995.gada 13.septembrī);

           LR Aizsargjoslu likums (pieņemts 1997.gada 11.martā);

           LR Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums (pieņemts
            2005.gada 20.jūlijā);

           LR Dziesmu un deju svētku likums (pieņemts 2005.gada 1.jūlijā).




                                                                                                 7
                              Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




   MK noteikumi:

          MK Nr.916 „Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums”
           (pieņemti 2004.gada 9.novembrī);

          MK Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,
           izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša
           objekta statusa piešķiršanu" (pieņemti 2003.gada 26.augustā);

          MK Nr.392 „Kultūras pieminekļa aizsargjoslas (aizsardzības zonas)
           noteikšanas metodika" (pieņemti 2003.gada 15.jūlijā);

          MK Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (pieņemti
           2004.gada 19.oktobrī);

          MK Nr. 298 „Par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības
           obligāto apdrošināšanu” (pieņemti 2007.gada 8.maijā).

Pašvaldības līmenis
       Jūrmalas pilsētas pašvaldības līmenī kultūrpolitiku regulē Jūrmalas pilsētas domes
apstiprinātie saistošie noteikumi, domes lēmumi un institūciju nolikumi, no kuriem
nozīmīgākie minēti zemāk. Tie attiecas uz plašu kultūras sfēru loku – uz institūciju
darbību, projektu finansēšanu, kā arī uz kultūras iestāžu ēku uzturēšanu un citiem
jautājumiem.

          2002.gada 2.janvārī pieņemts „Jūrmalas pilsētas domes Kultūras un sporta
           nodaļas nolikums”, kura 3.1.4. un 3.2.11.apakšpunktā ir noteikts, ka Kultūras
           un sporta nodaļai ir jāsniedz savs atzinums par katru finansējumu, kas no
           domes līdzekļiem tiek piešķirts sporta vai kultūras pasākumiem;

          2007.gada 12.jūlijā pieņemti Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.
           21 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums”, kas nosaka, ka tiek izveidota
           Sociālā, izglītības un kultūras komiteja;

          2007.gada 12.jūlijā pieņemti Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.
           19 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas,
           teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kas
           apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 1995.-2007.gadam (ar



                                                                                                8
                      Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


    grozījumiem un papildinājumiem līdz 2009.gadam) grafisko daļu, teritorijas
    izmantošanas un apbūves noteikumus;

   2002.gada 30.janvārī pieņemts Jūrmalas pilsētas domes nolikums Nr.22
    „Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 30.janvāra nolikumā Nr.3
    „Jūrmalas pilsētas domes kultūras projektu finansēšanas konkursa nolikums”,
    kuros ir paredzēti kultūras projektu finansēšanas nosacījumi;

   2002.gada 19.jūnijā pieņemti Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7
    „Par pašvaldības nodevu izklaidējoša rakstura pasākumu rīkošanai brīvdabas
    publiskās vietās”, kuros ir atrunāti pašvaldības nodevas piemērošanas
    nosacījumi brīvdabas publisko pasākumu rīkošanā;

   2004.gada 30.jūnijā pieņemti Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi
    Nr.10 „Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija saistošajos
    noteikumos Nr.5 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko,
    ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi”,
    kuros ir paredzēta atkāpe attiecībā uz to, ka par akustisko troksni atsevišķos
    publiskos atpūtas un sporta pasākumos, kas saskaņoti ar domi, nav
    attiecināms naudas sods;

   2001.gada 19.decembrī pieņemti Jūrmalas pilsētas saistošie noteikumi Nr.20
    „Par pašvaldību nodevu par reklāmu izkārtņu, sludinājumu un citu
    informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā”, kur
    5.1.apakšpunkts nosaka, ka informācija un reklāma par sporta pasākumiem
    tiek atbrīvota no pašvaldības nodevas;

   2003.gada 3.septembrī pieņemts Jūrmalas pilsētas domes nolikums nr.20
    „Kultūras Konsultatīvās padomes nolikums”, kas nosaka Konsultatīvās
    padomes darbības pamatprincipus un funkcijas.




                                                                                        9
                                 Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

ES līmenis
        ES līmeņa kultūrpolitikas plānošanas dokumenti un reizē arī finansiālās atbalsta
programmas ir „Kultūra”, „Eiropa pilsoņiem”, kā arī „Media 2007”.

        Programmas „Kultūra” mērķis ir Eiropas tautu kultūru dialoga, informācijas
izplatības, jaunrades un kultūras pieejamības veicināšana, uzsverot un saglabājot ikvienas
tautas kultūras savdabību. Programma aptver visas kultūras jomas - vizuālo mākslu,
literatūru, mūziku, teātri, kultūras mantojumu, kultūras vēsturi un citas jomas, kā arī
iekļauj sevī daudznozaru kultūras pasākumus.

        Programma „Eiropa pilsoņiem” vērsta uz aktīvas ES pilsonības veicināšanu un
iedzīvotāju līdzdalību ES procesos, galvenokārt iesaistot sabiedrību dažādos kultūras
daudzveidību veicinošos pasākumos.

        Programma „Media 2007” nostiprina Eiropas filmu, TV un jauno mēdiju
konkurences spēju, kā arī veicina Eiropas audiovizuālo produktu starptautisko apriti.

Nacionālais līmenis
        Nacionālajā līmenī Latvijas kultūrpolitiku nosaka trīs plānošanas dokumenti -
Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam, Nacionālā programma „Kultūra”
2000.-2010., kā arī LR Kultūras ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009. gadam.

        Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam nosaka galvenos
principus, mērķus un uzdevumus valsts kultūrpolitikas īstenošanai. Dokumenta ietvaros
ir izvirzīti četri galvenie kultūras attīstības pamatprincipi:

            kultūras identitātes saglabāšana un stiprināšana;

            kultūras daudzveidības veicināšana;

            jaunrades un radošo izpausmju atbalstīšana;

            kultūras pieejamības un indivīda iespējas līdzdarboties kultūras dzīvē
             sekmēšana.

        Šī plānošanas dokumenta ietvaros ir izstrādāta jauna Latvijas kā ES dalībvalsts
kultūrpolitikas vīzija, stratēģiskie mērķi un prioritātes.




                                                                                                  10
                             Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


       Nacionālā programma „Kultūra” 2000-2010 nosaka atsevišķu kultūras nozaru
mērķus un uzdevumus. Tā ir 1995.gadā izstrādāto Latvijas Valsts kultūrpolitikas
pamatnostādņu turpinājums un izpildes mehānisms.

       Kultūras ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadam ir vidēja termiņa
plānošanas dokuments, kas definē detalizētus uzdevumus un rīcības plānu programmas
„Kultūra” 2000-2010 un Valsts Kultūrpolitikas vadlīniju 2006.-2015. gadam īstenošanai.


Pašvaldības līmenis
       Jūrmalas pilsētai līdz šim nav bijis izstrādāts atsevišķs politikas plānošanas
dokuments kultūrpolitikas attīstībai pašvaldības līmenī, tomēr Jūrmalas pilsētas
attīstības stratēģijas 2007.-2020.gadam ietvaros kultūras nozares attīstība Jūrmalā
definēta kā viena no prioritārajām jomām. Savukārt 2008.gada 14.februārī apstiprināta
„Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības programma 2008.-2018.gadam”, kas sniedz
informāciju par esošajiem kultūras tūrisma objektiem, kā arī uzdevumiem, kuri būtu
jāveic nākotnē gan kultūras, gan kultūrvēsturiskā mantojuma jomā.




                                                                                              11
                                 Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


KULTŪRPOLITIKAS FINANŠU UN INSTITUCIONĀLAIS
MEHĀNISMS

Institucionālais mehānisms
        Lēmumu pieņemšana attiecībā uz kultūrvides un aktīvās atpūtas jautājumu
risināšanu Jūrmalas teritorijā ir iedalāma trīs līmeņos:
    1. Nacionālajā
    2. Vietējās pašvaldības (t.sk., pašvaldības iestādes)
    3. Privātīpašumā esošas kultūras iestādes
        Nacionālajā līmenī institucionālo un lēmumu pieņemšanas ietvaru regulē 2003.
gada 29. aprīlī pieņemtie LR Ministru Kabineta noteikumi nr.241 „Kultūras ministrijas
nolikums”. Tie nosaka, ka Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras
nozarē – kultūras politikas izstrādē un ieviešanā, kas ietver autortiesību, kultūras
pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju,
bibliotēku,    vizuālās   mākslas,     grāmatniecības,      literatūras,   kinematogrāfijas       un
kultūrizglītības apakšnozares. Lai nodrošinātu savu vadošo lomu, Kultūras ministrijai ir
tiesības:
     izstrādāt nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentu
      projektus;
     nodrošināt nozares politikas īstenošanu Kultūras ministrijas padotībā esošajās valsts
      pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās tā ir valsts kapitāla daļu
      turētāja;
     valsts vārdā veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami Kultūras ministrijas
      darbības nodrošināšanai;
     sniegt priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas
      dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un Kultūras ministrijas uzdevumu
      veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, u.c.
        Kā nozīmīga konsultatīva institūcija kultūras politikas jautājumu risināšanai ir
jāmin Nacionālā kultūras padome. Tās sastāvā ietilpst 13 eksperti, kas pārstāv gan ar
kultūras nozari tieši saistītas (Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Radošos savienību
padome), gan nesaistītas institūcijas – Finanšu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība.
Padomes pienākums ir vērtēt un prognozēt atsevišķu kultūras nozaru stratēģiskās
perspektīvas un izstrādāt viedokli par tām plašā kultūrpolitiskā un sociālekonomiskās
kontekstā, kā arī piedalīties kultūras budžeta un investīciju politikas veidošanā atbilstoši
kultūrpolitikas stratēģijai, tās prioritātēm.

                                                                                                  12
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


        Lēmumu pieņemšanas līmenī atbilstoši LR „Likumam par pašvaldībām” par
kultūrpolitiku Jūrmalas pilsētas teritorijā atbild Jūrmalas pilsētas dome, kuras ietvaros ir
izveidota Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja, kas ir atbildīga par
sagatavoto priekšlikumu kultūrvides attīstībai apstiprināšanu pirms izskatīšanas Jūrmalas
pilsētas domes sēdē. Organizatoriskā un koordinācijas līmenī par kultūras nozares
attīstību atbild Jūrmalas domes struktūrvienība – Kultūras un sporta nodaļa, kuras
darbu koordinē domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Nodaļa īsteno valsts un
pašvaldības kultūras un sporta politiku, pamatojoties uz saistošajiem tiesību aktiem un
politikas plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes Kultūras un
sporta nodaļas nolikumu, tās galvenie uzdevumi kultūras jomā ir:

           apzināt, izvērtēt un attīstīt kultūras procesa saturu un formas, nodrošinot
            kultūras pasākumu pieejamību pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, veicinot
            dažādu vēlmju un interešu grupu radošo darbību;

           sadarbībā ar radošo profesiju pārstāvjiem veicināt daudzveidīgu kultūras
            programmu veidošanu un to realizāciju;

           izstrādāt priekšlikumus kultūras attīstībai nepieciešamo lēmumu un normatīvo
            aktu sagatavošanai.

      1996.gadā Jūrmalas pilsētas dome izveidoja Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļu,
kas 1999.gadā tika pievienota pilsētas Būvvaldei. Tā realizē kultūrvēsturiskā mantojuma
apzināšanu, aizsardzību, saglabāšanu un popularizēšanu.

      Līdztekus ir jāmin arī citas Jūrmalas domes struktūrvienības, kas ir iesaistītas
kultūras nozares attīstībā pilsētā –

    1. Ekonomikas un attīstības nodaļa, kas atbild par investīciju piesaisti no ES un
        valsts finanšu līdzekļiem,

    2. Finanšu pārvalde, kas izstrādā sabalansētu pilsētas budžeta projektu nākamajam
        saimnieciskajam gadam un kontrolē budžeta līdzekļu izlietojumu,

    3. Tūrisma un ārējo sakaru nodaļa, kas nodrošina pilsētas tūrisma mārketinga
        pasākumu rīkošanu, pilsētas ārējo sakaru uzturēšanu un koordinē darbu
        starptautiskajās organizācijās.

        Līdzīgi kā nacionālā līmenī arī Jūrmalas pilsētā 2003.gada 3.septembrī ir izveidota
Kultūras konsultatīvā padome, kuras mērķis ir veicināt valsts un pašvaldības kultūras
politikas izstrādi un īstenošanu pilsētā, dodot atzinumus un izsakot priekšlikumus par

                                                                                                 13
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


kultūrpolitikas attīstību Jūrmalā, veicinot starptautisko projektu attīstību Jūrmalā un
pilsētas kultūras iestāžu iesaistīšanos liela mēroga projektos, kā arī veicinot kultūras
daudzveidību Jūrmalā caur sadarbojoties kultūras iestādēm, mākslinieku nevalstiskajām
organizācijām un citām iesaistītajām pusēm. Kultūras konsultatīvās padomes sastāvā ir
Jūrmalā dzīvojoši mākslinieki un kultūras darbinieki. Kultūras konsultatīvā padome
sekmīgi darbojās līdz 2004.gada noslēgumam, tomēr pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā
tās darbība netika atjaunota.

        Jūrmalas pilsētas domes padotībā darbojas pašvaldības kultūras iestādes:

           Bulduru kultūras nams;
           Jūrmalas bibliotēku apvienība ar 7 filiālēm;
           Jūrmalas pilsētas muzejs ar 2 filiālēm;
           Jūrmalas teātris;
           Kauguru kultūras nams;
           Majoru kultūras nams.
        Jūrmalas pilsētas domes padotībā darbojas arī sekojošas izglītības
iestādes, kas ir saistītas ar kultūras dzīves attīstību pilsētā:
           Jūrmalas mūzikas vidusskola;
           Jūrmalas mākslas skola;

        Jūrmalas pilsētas dome ir pašvaldības kapitāla daļu turētāja ar kultūras
nozari saistītās kapitālsabiedrībās:

           SIA „Dzintaru koncertzāle”;
           SIA „Jūrmalas televīzijas sabiedrība” (neveic aktīvu darbību).

      Vietējās pašvaldības padotībā esošo kultūras iestāžu, skolu un kapitālsabiedrību, kā
arī privātīpašumā esošu kultūras iestāžu ietvaros pieņemtie lēmumi ir pilsētas
kultūrpolitikas īstenošanas sastāvdaļa.

      Salīdzinot ar citu Kurzemes un Zemgales reģionu lielo pilsētu un Rīgas
kultūrpolitikas    institucionālajiem        mehānismiem,          galvenā      atšķirība     skar
kultūrpolitikas īstenotājinstitūcijas statusu. Jelgavā un Liepājā kultūrpolitikas attīstību
un īstenošanu veic atsevišķi izveidota pašvaldības iestāde. Liepājā tā ir pašvaldības iestāde
„Kultūras pārvalde”, Jelgavā – pašvaldības aģentūra „Kultūra”, bet Rīgā – Rīgas domes
Kultūras departaments. Šāda atšķirība ir saistīta ar pienākumu sadalījumu starp katras
pašvaldības struktūrvienībām.


                                                                                                 14
                                 Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


     Lai arī pēc būtības pašvaldības kultūrpolitikas īstenotājinstitūcija neatkarīgi no tās
statusa veic līdzīgas funkcijas, tomēr pašvaldības iestādēm ir lielāka neatkarība, nosakot
optimālāko veidu, kā veikt savus uzdevumus un izlietot piešķirtos finanšu līdzekļus. Īpaši
tas ir redzams Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes „Kultūras pārvalde” gadījumā, kas
pārrauga pašvaldības kultūras institūciju darbību, caurskatot to budžetu tāmes,
kontrolējot to saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī izskatot to pārskatus par darbu.


Finanšu mehānisms
     Galvenie finanšu resursi kultūras nozarei Jūrmalā ir:
           Pašvaldības budžets;
           Valsts budžets;
           Valsts mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba
            samaksai;
           Kultūrkapitāla fonds;

           Kredītlīdzekļi kultūras un sporta objektu celtniecībai un rekonstrukcijai;

           Sponsoru līdzekļi.

    Līdztekus pašvaldībai ir iespējams izmantot starptautisko programmu finansējumu,
starp kurām ir minami ES Struktūrfondi un Eiropas teritoriālās sadarbības programma,
Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas finanšu instruments, kā arī
Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments.
    Vislielākais finanšu avots ir pašvaldības budžets, kas ar katru gadu palielinās. Finanšu
līdzekļi tiek piešķirti gan kultūras iestāžu ēku rekonstrukcijai, renovācijai un materiāli
tehniskās bāzes uzturēšanai, gan kultūras pasākumu un dažādu kultūras projektu
īstenošanai (skatiet Tabula 1 un Grafiks 1).




                                                                                                  15
                                                       Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




                   Pašvaldības finansējums infrastruktūras uzturēšanai, atjaunošanai un materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai
                    Gads           2000       2001        2002       2003        2004         2005           2006         2007       Kopā
Bibliotēkas      Kopā               12 006      3 200      19 453     45 901       8 444        10 678         38 739      65 296     203 717
                 Kapitālie un
                 kārtējie         12 006       3 200      19 453     44 681       4 790       10 678        38 739       37 967     171 514
                 remonti
                 Investīcijas                                         1 220       3 654                                  27 329      32 203
Muzeji un
                 Kopā               460        700        35 000     221 873     619 829      128 795       57 258       98 126     1 162 041
izstādes
                 Kapitālie un
                 kārtējie           460        700        35 000      9 187      83 829       76 395        14 258       20 929     240 758
                 remonti
                 Investīcijas                                        212 686     536 000      52 400        43 000       77 197     921 283
Kultūras
                 Kopā             11 900       3 300      10 450     10 599      25 398       118 861       21 115      337 468     539 091
nami
                 Kapitālie un
                 kārtējie         11 900       3 300      10 450     10 599      25 398       118 861       21 115      276 139     477 762
                 remonti
                 Investīcijas                                                                                            61 329      61 329

Kultūras
pasākumi,
mākslas          Kopā                0           0          0         1 996      11 442        3 971          949        13 428      31 786
priekšmetu
iegāde

                 Kapitālie un
                 kārtējie                                             1 996      11 442        3 971          949         3 193      21 551
                 remonti
                 Investīcijas                                                                                            10 235      10 235
Pārējās
kultūras         Kopā             32 750      38 800       8 006     33 500      301 341      940 200      1 914 650     45 867     3 315 114
iestādes
                 Kapitālie un
                 kārtējie         23 700      23 800       7 809     20 500      54 934       15 320        11 170       44 211     201 444
                 remonti
                 Investīcijas      9 050      15 000       197       13 000      246 407      924 880      1 903 480      1 656     3 113 670
Reliģija         Kopā                0           0          0         1 400       5 000        4 958         9 222          0         20 580
                 Kapitālie un
                 kārtējie                                             1 400       5 000        4 958         9 222          0        20 580
                 remonti
                 Investīcijas                                                                                               0          0
Brīvais
laiks, sports,
kultūra,         Kopā                0           0         2 050      2 226       1 904        1 700          300         3 979      12 159
reliģijas
pasākumi
                 Kapitālie un
                 kārtējie                                  2 050      2 226       1 904        1 700          300         3 979      12 159
                 remonti
                 Investīcijas                                                                                               0          0
Kopā                              57 116      46 000      74 959     317 495     973 358     1 209 163     2 042 233    564 164     5 284 488
                  Tabula 1 Jūrmalas pilsētas domes finansējums kultūras iestāžu infrastruktūras atjaunošanai un
                  materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai, 2000 – 2007. gads
                  Avots: Jūrmalas pilsētas domes Finanšu pārvalde


                                                                                                                           16
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




        Jūrmalas pilsētas pašvaldības finansējums kultūras materiāli tehniskās bāzes un
infrastruktūras atjaunošanai, salīdzinot 2000. ar 2007.gadu, pieauga gandrīz 10 reizes.
Galvenokārt tas saistīts ar Jūrmalas pilsētas muzeja vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem,
mūsdienīgas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu Jūrmalas kultūras iestādēs un
Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas darbiem. No 2000.gada līdz 2007.gadam
pašvaldība kultūras iestāžu infrastruktūras attīstībai ir ieguldījusi 5 284 488 LVL (skatīt
Tabula 1).

        No 2003.gada līdz 2007.gadam gandrīz piecas reizes ir pieaudzis arī pašvaldības
finansējums kultūras projektu ieviešanai un kultūras objektu uzturēšanai (skatīt Grafiks
1).


                   2500000

                   2000000                                                 474867

                   1500000                                      363639
             LVL                                    221329
                   1000000                                                1776584
                                        155737     1086161      1221010
                   500000     82475
                             398789     569732
                        0
                              2003       2004       2005        2006       2007
                                                   Gads

                                      Uzturēšana     Projekti


Grafiks 1 Jūrmalas pilsētas domes finansējums kultūras iestāžu uzturēšanai un projektiem,
2003.– 2007.gads
Avots: Jūrmalas pilsētas domes Finanšu pārvalde
        Līdztekus pašvaldības budžetam nozīmīgu atbalstu kultūras iestāžu darbībai un
pasākumu norisei sniedz citi finanšu līdzekļi, starp kuriem īpaši izceļas kredītresursi, kas
ņemti infrastruktūras uzlabošanai (skatīt Tabula 2):




                                                                                                 17
                                             Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




           Jautājums                    2002        2003        2004         2005          2006         2007         Kopā
Valsts mērķdotācija pašvaldības
tautas mākslas kolektīvu                       0      2651        2431          2795         5403          7851        21131
vadītāju darba samaksai
Kultūrkapitāla fonds                      7727        4184        5472        17229         5508        25343          65463
Citi – kredītlīdzekļi (t.sk., arī            0           0      150000      1775000      4103000      5111000       11139000
sporta infrastruktūrā)
Kopā                                      7727        6835      157903      1795024      4113911      5144194
             Tabula 2 Citu finanšu avotu ieguldījums kultūras nozarē 2002.– 2007.gads
             Avots: Jūrmalas pilsētas domes Finanšu pārvalde

                         Attiecībā uz šiem finanšu līdzekļiem ir vērojama nepārtraukta pieauguma
             tendence, kas ir vērtējama pozitīvi, jo dod iespēju pašvaldības budžeta līdzekļus novirzīt
             citām būtiskām pilsētas attīstības prioritātēm.




                                                                                                               18
                                   Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


KULTŪRVIDES ANALĪZE

KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS
        Rīgas jūrmala, no 1920. gada  Rīgas Jūrmalas pilsēta, no 1959. gada  Jūrmalas
pilsēta, pazīstama kā kūrorts kopš 19. gadsimta. Tās piejūras daļa Rīgas jūras līča krastā
attīstījusies kā pilsētnieku vasaras atpūtas vieta ar blīvu vasarnīcu tipa ēku būvi. Tālāk uz
rietumiem atrodas Ķemeru balneoloģiskais un dūņu dziedniecības kūrorts ar tam
atbilstošu iekārtojumu.
        Pirmās ziņas par vasarnieku ierašanos Jūrmalā attiecināmas uz 19. gadsimta
sākumu, kad pēc krievu  franču t.s. Napoleona kara Dubultos vasarās sabrauca atpūsties
krievu armijas virsnieki. Ķemerus par valsts kūrortu atzina 1838.gadā.
        Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas, Maskavas, Pēterburgas u.c. pilsētu iedzīvotāji sākotnēji
Rīgas jūrmalā apmetās pie vietējiem zvejniekiem un zemniekiem, kuri dzīvojamās ēkas
sāka pielāgot vasarnieku vajadzībām. Ierīkoja verandas, cēla vasaras virtuves piebūves, ar
mezonīniem paplašināja jumta stāvus. 19. gadsimta vidū sākās neapbūvēto teritoriju
apgūšana, jaunajos gruntsgabalos ceļot vasarnīcas sezonas atpūtai. Būtiski bija nodrošināt
ērtu satiksmi ar 20 km attālo Rīgu. 1844. gadā atklāja kuģīšu satiksmi pa Lielupi, bet 1877.
gadā izšķirošo pavērsienu kūrviesu pieplūdumam nodrošināja vilciena satiksmes
ierīkošana.
        Strauji auga vasarnīcu un tām nepieciešamo saimniecības ēku skaits. Apdzīvoto
vietu centros būvēja sabiedriskas nozīmes celtnes. Pēc funkcionālajiem tipiem tās sadalās
šādi:
             vietējo iedzīvotāju (zvejnieku, zemnieku, tirgotāju, amatnieku) dzīvojamās
              ēkas,
             vietējo iedzīvotāju dzīvojamās ēkas, kas pārbūvētas un pielāgotas vasarnieku
              vajadzībām,
             ģimenes vasarnīcas,
             vasarnīcas  pansijas,
             saimniecības ēkas pie dzīvojamām ēkām un vasarnīcām (leduspagrabi, šķūnīši,
              zirgu staļļi, ratnīcas, tīklu un peldu būdas u. tml.),
             kūrorta sabiedriskās celtnes (vannu ēkas, kūrzāles, parki ar parka arhitektūru,
              vasaras koncertestrādes, restorāni u. tml.),
             vispārīgas lietošanas sabiedriskās celtnes (baznīcas, skolas, biedrību ēkas,
              dzelzceļa stacijas, veikali, aptiekas u. tml.),

                                                                                                    19
                                  Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


            mazās arhitektūras formas (paviljoni, lapenes, sētas ar vārtu ailām, grotas,
             strūklakas, soliņi u. tml.).
        Rīgas jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā
iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars. Koks kā viegli pieejams izejmateriāls ir estētiski
pievilcīgs un piemērots sezonas rakstura mītnēm, jo pielāgojas mainīgā klimata kaprīzēm.
Lielākā daļa ēku tapusi pēc būvmeistaru zīmētiem un būvnodaļā apstiprinātiem
projektiem. Tomēr izmantoja arī tipveida piedāvājumus no paraugalbumiem, arhitektūras
grāmatām. Akadēmiski izglītotus arhitektus projektēšanai varēja atļauties tikai bagāti
iedzīvotāji. Tādu projektu skaits ir salīdzinoši neliels. Galvenokārt tie ir vācbaltu un
latviešu arhitekti, bet sastopami arī krievu, somu u.c. speciālisti.
        Jūrmalas ēkas stilistiski atspoguļo vispārzināmās attīstības tendences ar nelielām
savdabībām. Jau kopš 19. gadsimta pirmās puses noturīga ir klasiskās arhitektūras
popularitāte. Pilastru, kolonnu, dzegu, frontonu u. tml. detaļu klāsts ir sastopams gan
neostila ēkās, gan ierindas celtnēs ar fona apbūves raksturu. 20. gadsimta sākuma
jūgendstila ietekmē būtiski mainās arī klasicisma kompozicionālie principi. Cita patstāvīga
līnija ir nacionālā romantisma iezīmju izplatība, ko Rīgas jūrmala dabiski pārņem no ļoti
plaši lietotās tautas celtniecības tradīcijas. Lielpilsētu mūra arhitektūrā piemērotie stila
savdabības meklējumi jūgendstila ietvaros Rīgas jūrmalas koka celtnēs tikai paspilgtina jau
kopš 19. gadsimta pazīstamo būvpraksi.
        Pievilcīga un kūrorta videi tīkama ir 19. gadsimta historisma arhitektūra ar
neogotikas iezīmēm. Jumta plakņu vietā uz debess fona projicējas viduslaiku cietokšņu
mūrus atdarinošās dzeguļu rindas, mašikulas stūra torņu izskatā, smailloka logailas,
masverka spraišļojumu verandas u. c. Arī 20. gadsimta 20.  30. gadu funkcionālismam
Jūrmalā nav Baltijas klimatam raksturīgo slīpo jumtu. Kubistiskie apjomi saista ar formu
tīrību un apjomu savstarpējo dinamiku. Taču šo stilu ēkas nav īsti piemērotas vietējiem
apstākļiem. Nokrišņu un hidroizolācijas problēmas ierobežojušas to izplatību.
        Jūrmalā ir saglabājies vairāk nekā 4000 vēsturiskai arhitektūrai atbilstošu ēku. To
aizsardzību pārsvarā nodrošina pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas un tām atbilstošie
noteikumi.
      Kopumā Jūrmala ir uzskatāma par otru bagātāko Latvijas pilsētu
kultūrvēsturiskā mantojuma jomā pēc Rīgas. 2009.gada 1.janvārī Jūrmalas pilsētā bija
apzināti 552 kultūras pieminekļi, t.sk., 11 pilsētbūvniecības, 402 arhitektūras, 133 mākslas,
pieci vēstures un viens arheoloģijas piemineklis (Babītes pilskalns).




                                                                                                   20
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


       Seši     no     vienpadsmit        Jūrmalas       pilsētas      teritorijā     esošajiem
pilsētbūvniecības pieminekļiem ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi:

          Ķemeru kūrorts;

          Slokas vēsturiskais centrs;

          Vaivaru – Asaru – Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajoni;

          Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni;

          Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcas rajons;

          Priedaines vasarnīcu rajons.

       Savukārt pieci ir vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi:

          Kauguru zvejniekciems;

          Vaivaru – Asaru – Mellužu vasarnīcu kvartāli;

          Majoru – Dzintaru vasarnīcu kvartāli;

          Dzintaru – Bulduru vasarnīcu kvartāli;

          Stirnu rags.



TEĀTRIS
       Teātra mākslas jomā Jūrmalā visnozīmīgāko lomu ieņem Jūrmalas teātris,
kas ir viens no labākajiem amatieru teātriem Latvijā. Par to liecina gan tā aktīvā
darbība, gan panākumi Latvijas teātra skatēs un konkursos. Jūrmalas teātrī, kura ietvaros
ir izveidots arī Jūrmalas Bērnu teātris un Leļļu teātra studijas trupa, kopš 2002.gada spēlē
35 aktieri un pastāvīgi strādā divi režisori. Katru gadu tiek piesaistīti arī viesrežisori.
Vidēji gadā Jūrmalas teātris iestudē divas līdz trīs pirmizrādes, bet teātra
repertuārā ir līdz desmit izrādēm – 2002. gadā bija astoņas izrādes, 2004. gadā –
desmit izrādes un 2006. gadā – deviņas izrādes. Jūrmalas teātris katru gadu piedalās
amatieru teātru konkursā „Gada izrāde” un tā iestudējumi regulāri ir starp
finālistiem.

       Pēdējos gados ir nedaudz sarucis Jūrmalas teātra apmeklētāju skaits.
2002.gadā tas bija 7 133, 2004.gadā – 6 109, bet 2006.gadā – 6 010 apmeklētāji. Rēķinot
apmeklētāju skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, 2002.gadā tas bija 129, 2004.gadā – 110, bet
2006.gadā – 108. Latvijā kopumā teātru apmeklētāju statistika pēc krituma ap 2004.gadu

                                                                                                21
                                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


uzrāda augšupejošu tendenci un 2006.gadā, sasniedzot rādītāju 330 apmeklētāji uz 1 000
iedzīvotājiem, kas ir tuvs 2002.gada rādītājam (327 apmeklētāji uz 1 000 iedzīvotājiem).
Tas ir saistīts ar amatieru teātra salīdzinoši zemo statusu un iedzīvotāju izvēli apmeklēt
profesionālos teātrus Rīgā.

                     7250


                     7000


                     6750
            Skaits




                     6500


                     6250


                     6000


                     5750
                                   2002                    2004                2006
                                                          Gads




Grafiks 2 Teātra apmeklētāju skaits Jūrmalā 2002., 2004. un 2006. gadā.
Avots: Jūrmalas Teātris
         Izrādīto izrāžu skaitam Jūrmalā pēdējo gadu laikā ir raksturīga
nevienmērīga tendence, kas ir skaidrojams ar teātru telpu remontu un pāriešanu un
jaunām telpām. 2002.gadā Jūrmalas teātris sniedza 72 izrādes, 2004.gadā - 61, 2006.gadā
– 68, bet 2008.gadā – 74 izrādes. 2002. un 2004.gadā teātra sezona ilga no oktobra līdz
jūnijam, savukārt 2006.gadā tā bija īsāka – no februāra līdz jūnijam.

         Latvijā kopumā izrādīto izrāžu skaits vienmērīgi pieaug – 2002.gadā tas bija 2 388,
2004. gadā – 2 587, bet 2006. gadā – 2 763.

                              80



                              75
                                          72
                     Skaits




                              70
                                                                                        68


                              65

                                                                  61
                              60
                                          2002                    2004                 2006




Grafiks 3 Jūrmalas teātra izrādīto izrāžu skaits 2002. 2004. un 2006. gadā
Avots: Jūrmalas Teātris

                                                                                                                22
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


        Jūrmalas teātris ir viens no retajiem Latvijas amatieru teātriem, kam ir
teātrim atbilstošas telpas, kuras piešķīrusi Jūrmalas pilsētas dome. Tomēr kopumā
teātra infrastruktūras un materiāltehniskais nodrošinājums vērtējams kā tālāko
izaugsmi ierobežojošs. Galvenā problēma ir pietiekoši plašu telpu trūkums - trūkst
telpas mēģinājumiem, dekorāciju novietošanai, kā arī darbnīcām. Nepieciešams
modernizēt arī gaismas un skaņas aprīkojumu. Vienlaikus ir jāatzīmē labais dekorāciju
nodrošinājuma līmenis. Pēdējās investīcijas tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai tika
ieguldītas 2007.gadā, kad tika veikts administratīvo telpu kosmētiskais remonts.

        Šobrīd Jūrmalā nenotiek nozīmīgi - ar teātra mākslu saistīti - pasākumi.
1995.gadā tika aizsākta tradīcija organizēt Jūrmalā starptautisko teātru festivālu „Skatuve
Jūrmalā”, kas notika reizi divos gados. Pēdējais, pēc skaita piektais, festivāls notika
2003.gadā, taču kopš tā laika festivāla darbība finansiālu apsvērumu dēļ tika pārtraukta.
Bez tam, Jūrmalas teātris organizē arī mazpazīstamo popa un roka grupu festivālu „Tu esi
pamanīts”.

        Aplūkojot citas lielās pilsētas Kurzemē, Zemgalē un Rīgu, konstatēts, ka teātra
festivāli notiek gan Jelgavā, gan Liepājā, gan Rīgā. Jelgavā ik gadu notiek teātra festivāls
„No aktiera joki nāk”, savukārt Liepājā ir aizsāktas starptautiskā ielu teātra festivāla
„Zeme. Debess. Jūra” tradīcijas. 2007.gadā Rīgā un Liepājā notika pirmais starptautiskais
teātru festivāls „Zelta maska Latvijā”. Rīgā notiek populārais starptautiskais teātru
festivāls „Homo Novus”.

        Salīdzinot ar citām Kurzemes un Zemgales lielajām pilsētām un Rīgu,
Jūrmalā nav profesionāla teātra, kā tas ir Liepājā un Rīgā, un pilsētā nenotiek
Latvijas profesionālo teātru viesizrādes, kā tas ir Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Tas
galvenokārt ir saistīts ar pilsētas tuvumu galvaspilsētai.




                                                                                                 23
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


IZPILDĪTĀJ MĀKSLAS PASĀKUMI UN INFRASTRUKTŪRA

       Pateicoties Dzintaru Koncertzāles aktīvai darbībai un mūzikas festivālu
norisei, Jūrmala ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas mūzikas centriem. Jūrmalas
mūzikas dzīves galvenie elementi ir Dzintaru Koncertzāle un plašs kultūras pasākumu
klāsts: populārie mūzikas festivāli – „Jaunais Vilnis”, „Jūrmala”, „Summertime”, „Baleta
zvaigznes Jūrmalā”, Daiņa Kalna Operas svētki, kā arī Dzintaru koncertzāles sezonas
atklāšanas un noslēguma koncerti.

       Dzintaru koncertzāle ir viens no Latvijas ievērojamākajiem vasaras
kultūras centriem, kurā notiek dažādi populāri kultūras pasākumi. Repertuārā ir gan
klasiskās, gan populārās mūzikas koncerti, kā arī festivāli, humora vakari, konkursi ar
Latvijā un pasaulē pazīstamu mākslinieku piedalīšanos. Pēdējos gados strauji pieaug
privātuzņēmēju aktivitātes kultūras un izklaides pasākumu producēšanā, kas palīdz
sekmīgi organizēt dažādus festivālus un populārās mūzikas koncertus. Savukārt Jūrmalas
pilsētas dome atbalsta bērnu un jauniešu, kā arī latviešu tradicionālo pasākumu un
klasiskās mūzikas koncertu organizēšanu koncertzālē.

       Dzintaru Koncertzāles slēgtā zāle ir valsts nozīmes kultūrvēsturiskais
piemineklis. Tā tika uzbūvēta 1936.gadā, kad tika pabeigta vēsturiskās Mazās slēgtās
zāles būvniecība ar 700 skatītāju vietām. Lielā atklātā zāle ar 2 000 skatītāju vietām tika
uzbūvēta 1962.gadā. Šajā laikā tā bija labākā vasaras koncertzāle Baltijas republikās un
viena no labākajām zālēm bijušajā Padomju Savienībā. Pēc neatkarības atgūšanas
Dzintaru Koncertzāle ir saglabājusi savas pozīcijas un joprojām ir labākā atklāta tipa
koncertzāle Baltijas valstīs. 2005.gadā Dzintaru koncertzāle saņēma Eiropas mākslas
ūnijas piešķirto Gustava Mālera Eiropas prēmiju par sasniegumiem kultūras, mūzikas un
mākslas jomā.

       Pēdējo gadu laikā stabili pieaug Dzintaru Koncertzāles apmeklētāju skaits.
No 2002.gada, kad apmeklētāju skaits bija 80 000, līdz 2006.gadam tas pieauga par 50%,
sasniedzot rekordu,- 215 000 apmeklētājus. Arī koncertdienu skaits uzrāda stabilu
pieauguma tendenci, lai gan ne tik strauju kā apmeklētāju skaita. 2002.gadā
koncertdienu skaits Dzintaru Koncertzālē bija 47, 2004.gadā – 79, bet 2006.gadā – 82.
Tādējādi var secināt, ka pieaugums šo četru gadu laikā ir bijis par 20%.




                                                                                                24
                                              Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


                       240


                       200


                       160


            Skaits     120


                        80


                        40


                         0
                                 2002           2003          2004        2005           2006
                                                             Gads
                                        Apmeklētāju skaits (tūkstošos)   Koncertdienu skaits



Grafiks 4 Apmeklētāju skaits (tūkstošos) un koncertdienu skaits Jūrmalas Dzintaru Koncertzālē
no 2002. līdz 2006. gadam
Avots: Dzintaru Koncertzāle

        Dzintaru Koncertzāles Lielā zāle ir nesen rekonstruēta un atrodas ļoti labā
tehniskā stāvoklī. Kopējie Jūrmalas pašvaldības ieguldījumi Dzintaru koncertzāles
kapitālajam remontam laikā no 2001. līdz 2006.gadam pārsniedza 5 000 000 LVL. Šī
perioda laikā par pašvaldības līdzekļiem tika rekonstruēta Lielā jeb atklātā zāle ar 2 400
skatītāju sēdvietām, kā arī blakus koncertzālei esošais parks.

        Lai tālāk attīstītu Dzintaru koncertzāles darbību, ir paredzēts veikt Mazās zāles
rekonstrukcijas darbus. Rekonstrukcijas ietvaros paredzēts izveidot papildus palīgtelpas
māksliniekiem un tehniskajiem darbiniekiem. Pēc restaurācijas Mazajā zālē jeb kamerzālē
būs pieejamas telpas ar ietilpību 550 personām. Pēc plānotās Mazās zāles rekonstrukcijas
Dzintaru Koncertzāli būs iespējams izmantot visu gadu, mazinot kultūras pasākumu
sezonalitāti (Skatiet Grafiks ).

                       100000


                        80000



                        60000
              Skaits




                        40000


                        20000


                             0
                                   maijs          jūnijs        jūlijs   augusts      septembris
                                                              Mēnesis




Grafiks 5 Apmeklētāju skaits Jūrmalas Dzintaru Koncertzālē 2006. gadā
Avots: Dzintaru Koncertzāle


                                                                                                               25
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


          Publiski koncerti pilsētas teritorijā notiek arī Jūrmalas Mūzikas
vidusskolā, Dubultu Evaņģēliskajā luterāņu baznīcā, Slokas Evaņģēliskajā
luterāņu baznīcā, Ķemeru Evaņģēliskajā luterāņu baznīcā un Mellužu Brīvdabas
estrādē, tomēr šo objektu darbība un tehniskais stāvoklis nav samērojams ar
Dzintaru Koncertzāli. Mellužu estrāde, kas atrodas Jūrmalas pilsētas vidienē, tiek
izmantota reti un pārsvarā nekomerciāliem nolūkiem, rīkojot atsevišķus publiskus un
brīvi pieejamus pasākumus. Mellužu estrādes stāvoklis ir uzskatāms par neapmierinošu
un to ir nepieciešams rekonstruēt. 2007.gadā, ieguldot valsts finansējumu, tika
rekonstruēta Dubultu Evaņģēliskā luterāņu baznīca un Slokas Evaņģēliskā luterāņu
baznīca, kas funkcionē kā koncertzāles. Pateicoties Jūrmalas pilsētas domes atbalstam,
Dubultu Evaņģēliskajā luterāņu baznīcā kopš 2006.gada notiek koncertu cikls „Vasaras
mūzika dievnamā”, kura ietvaros tiek rīkoti astoņi koncerti. Ar Jūrmalas pilsētas domes
finansiālu atbalstu šajā baznīcā tiek organizēts arī Lieldienu Garīgās mūzikas koncerts,
Ziemassvētku koncerts un Garīgās mūzikas festivāla koncerts. Baznīcā notiek arī citi
koncerti. Slokas Evaņģēliskajā luterāņu baznīcā vidēji gadā tiek noorganizēti pieci līdz seši
garīgās un klasiskās mūzikas koncerti, kam finansiālu atbalstu piešķir Jūrmalas pilsētas
dome.

          Atsevišķi ir izceļama Pasaku māja „Undīne – Zaļais ordenis”, kas atrodas
Dubultos un darbojas kopš 1997.gada 8.augusta. Tajā regulāri, t.sk., izmanotojot
piesaistīto ārvalstu finanšu atbalstu, notiek dažādi izpildītājmākslas pasākumi – atšķirīgu
stilu koncerti, izstādes, izrādes, dejas uzvedumi, literārie lasījumi un literātu saieti, kā arī
lekcijas par dažādām kultūras tēmām, kuros piedalās ne tikai profesionāli mākslinieki, bet
arī iesācēji.

          Salīdzinot ar citām lielajām pilsētām Kurzemē un Zemgalē, Jūrmalai ir
visaktīvākā, populārākā un labāk aprīkotā koncertzāle, kur notiek augsta līmeņa
mūzikas pasākumi. Lai gan arī Liepājā ir āra koncertzāle „Pūt, vējiņi”, tomēr tās
darbības rādītāji – piedāvāto pasākumu apjoms un vēriens, kā arī apmeklētāju skaits
vasaras koncertsezonā un tehniskais nodrošinājums nespēj konkurēt ar Dzintaru
Koncertzāli. Līdz ar ES Struktūrfondu piesaisti slēgto koncertzāļu būvniecībai Rīgā,
Liepājā un Ventspilī nākotnē varētu pieaugt to konkurētspēja ar Dzintaru Koncertzāli,
vienlaikus palielinot arī kopīgu kultūras pasākumu organizēšanas iespējas – īpaši vasaras
sezonā.

          Ik gadu Jūrmalā notiek vairāk par 20 izpildītājmākslas festivāliem un
konkursiem, kuru vidū ir ļoti populāri un starptautiski atpazīstami pasākumi:

                                                                                                 26
                          Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


1. Meteņu dienas spēles Jūrmalā, tradicionāls ikgadējs pasākums (masku gājiens,
    spēles un rotaļas, gadatirgus. Piedalās Latvijas folkloras ansambļi);

2. Starptautiskais jauno izpildītāju konkurss (pianistu, pūšam instrumentu, kokļu)
    (sadarbībā ar Jūrmalas mūzikas skolu) – maijā;

3. Starptautiskais jauno operas solistu „Belvederas” (Vīne) atlases konkurss –
    maijā;

4. Latvijas koklētāju ansambļu konkurss – jūnijā;

5. Latvijas deju festivāls- sporta dejas, salsa, latino, lačeta, show dance – jūnijā;

6. Starptautiskais „Jūras dziesmu festivāls” – jūnijā;

7. Latvijas jauniešu koru festivāls „Dziedam Jūrmalā” – jūnijā;

8. Somijas kultūras dienas (piedalās mākslinieki no Somijas sadraudzības pilsētām
    dažādos mākslas žanros- mūziķi, vokālisti, gleznotāji, keramiķi, u.c.);

9. Starptautiskais bērnu horeogrāfijas festivāls „Arabeska” – jūnijā;

10. Starptautiskais Argentīnas tango dejotāju vasaras pasākums „Tango- Līgo”
    sadarbībā ar SIA „Tango Studio Rīga”;

11. Jāņu ielīgošana Dzintaru koncertzālē (Jāņu bērnu svētku gājiens, Jāņu dienas
    ieskaņas uzvedums Dzintaru koncertzālē, saules pavadīšana Dzintaru
    pludmalē);

12. Starptautiskā jūras ainavu izstāde „Marina” – jūnijā;

13. Starptautiskais projekts „Palangas dienas Jūrmalā” (Lietuviešu mākslas darbu
    izstādes un koncerti) – jūlijā;

14. „Jomas ielas svētki” (Starptautiskais Baltijas smilšu skulptūru festivāls „Magic
    Sand”, svētku gājiens pa Jomas ielu, koncertprogrammas uz vairākām skatuvēm
    un citas aktivitātes visas Jomas ielas garumā) – jūlijā;

15. Starptautiskais populārās mūzikas jauno izpildītāju konkurss „Jaunais Vilnis” –
    jūlijā;

16. Starptautiskais austrumu deju festivāls (amatieru programmas, profesionālās
    studijas un solo izpildītāji no visām Baltijas valstīm) – jūlijā;

17. Rokmūzikas festivāls „Tu esi pamanīts” (piedalās mazpazīstamas roka un popa
    grupas no visas Latvijas – augustā;

                                                                                           27
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


     18. Starptautiskais baleta festivāls „Baleta zvaigznes Jūrmalā” (sadarbībā ar Latvijas
          Nacionālo operu un baleta teātri) – augustā;

     19. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla ietvaros koncerti Dubultu ev. lut.
          baznīcā – augustā;

     20. Starptautiskais mūzikas festivāls „Summertime – aicina Inese Galante” –
          augustā;

     21. Dzejas diena pie Raiņa priedēm, Latvijas dzejnieku un ārzemju viesu dzejas
          lasījumi – septembrī;

     22. Garīgās mūzikas koncerti Jūrmalas baznīcās – visu gadu.

       Ievērojamākais šo pasākumu klāstā ir starptautiskais jauno izpildītaju konkurss
“Jaunais vilnis”, kas norisinās kopš 2002.gada un kurā ik gadu piedalās jaunie izpildītāji
no Latvijas un citām pasaules valstīm. Konkurss piesaista ievērojamu apmeklētāju skaitu
un nodrošina Jūrmalas atpazīstamību ārpus Latvijas robežām. Tāpat kā īpaši populāri
jāmin Jautro un asprātīgo kluba „Dziedošais KiViNs” festivāls (norit kopš 1995.gada) un
Ineses Galantes organizētais festivāls „Summertime. Aicina Inese Galante”, kas notiek
kopš 2005.gada. 2007.gadā pirmo reizi ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu Dubultu
baznīcā notika festivāls „Jūrmala – classique”, kura mērķis ir popularizēt latviešu klasisko
mūziku.

       Jūrmalas mūzikas dzīve vasaras sezonā ir uzskatāma par vienu no
visaktīvākajām valsts teritorijā, vienlīdzīgi konkurējot ar Rīgu, bet apsteidzot
pasākumu skaita un apmeklētības, kā arī nozīmības ziņā citas Latvijas pilsētas,
t.sk., Liepāju un Jelgavu. Rīgā un Liepājā vasarā notiek daudz dažādu mūzikas
pasākumu, piemēram, „Baltic Beach Party” un Starptautiskais džeza festivāls „Aile Jazz”
Liepājā, Jaunās mūzikas festivāls „Arēna”, Senās mūzikas festivāls, Starptautiskais
mūzikas festivāls „Rīgas ritmi” un daudzi citi Rīgā. Savukārt Jelgavā pazīstamākais
mūzikas pasākums ir „Mēs - tornim”.




                                                                                                28
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


VIZUĀLĀ MĀKSLA

        Jūrmalā darbojas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļa, kas apvieno 80
māksliniekus, kuru vidū ir starptautiski pazīstami mākslinieki – Maija Tabaka, Gļebs
Panteļējevs, Valdis Bušs un citi. Mākslinieku galvenā darbības vieta ir Bulduru kultūras
nams.
        Galvenais vizuālās mākslas izstāžu rīkotājs pilsētā ir Jūrmalas muzejs ar
vairākām izstāžu zālēm, kā arī Bulduru Kultūras nama izstāžu zāle, Kauguru Kultūras
nama izstāžu zāle un Majoru Kultūras nama izstāžu zāle. Jūrmalā darbojas arī četras
mākslas galerijas: „Ārijas galerija” Dzintaru koncertzālē, Majoru Kultūras nama
mākslas galerija, Baltic Beach Hotel mākslas galerija un „Art Rezidence Inter Light”.
Salīdzinoši Liepājā ir septiņas mākslas galerijas, bet Jelgavā – viena mākslas
galerija un nesen rekonstruētā Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāle.
Rīgā kopumā ir vairāk kā 50 mākslas galerijas un izstāžu zāles.
        Jūrmalas mākslas galerijas un izstāžu zāles regulāri rīko dažādas izstādes. Kā
svarīgs pilsētas vizuālās mākslas ekspozīcijas izstādītājs starp citām Latvijas pilsētām ir
jāmin kultūras nami. Tā, piemēram, Kauguru kultūras nama izstāžu zālē 2002.gadā tika
noorganizētas 10, 2004.gadā – 7, bet 2006.gadā – 10 foto, lietišķās un glezniecības
izstādes. Krietni lielāks skaits izstāžu ir bijis Bulduru kultūras namā – 32 izstādes
2002.gadā, 23 izstādes 2004.gadā un 26 izstādes 2006. gadā.
        Vidējie ikgadējie mākslas izstāžu skaita rādītāji Jūrmalā ir labāki kā
Jelgavā un Liepājā. Piemēram, Karostas Laikmetīgās mākslas galerijā Liepājā ik gadu
tiek izrādītas 15 izstādes, savukārt Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā gadā tiek
noorganizētas 20 izstādes.
        Pilsētā notiek arī mākslas pasākumi: Mākslas dienas, Starptautiskais festivāls
„Māksla vieno tautas”, konkurss „Gada mākslinieks Jūrmalā”, Smilšu festivāls „Magic
Sand” Starptautiskais mākslas skolas audzēkņu konkurss „Es dzīvoju pie jūras”.
Salīdzinoši Liepājā tiek organizēti tādi ievērojami mākslas pasākumi kā Mūzikas un
mākslas festivāls „Bildes” un Vizuālās un skaņu mākslas festivāls „Mūzu hepenings”, bet
Jelgavā – Starptautiskais grafiti mākslas festivāls un Ledus skulptūru festivāls.
        Vadoties pēc mākslas galeriju un mākslas pasākumu skaita un nozīmīguma, var
apgalvot, ka Jūrmalas mākslas dzīve ir konkurētspējīga ar Rīgā notiekošajiem
pasākumiem un labāk organizēta kā Liepājā un Jelgavā.




                                                                                                29
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


MUZEJI
      Jūrmalas pilsētā ir četri muzeji – Jūrmalas pilsētas muzejs ar 2 filiālēm (Jūrmalas
Brīvdabas muzeju un Aspazijas māju), Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Latvijas Sodu
izpildes un cietumu attīstības muzejs un Majoru Kultūras nama Vecās tehnikas izstāžu
zāle, kas sniedz informāciju par Jūrmalas vēsturi, iedzīvotāju tradicionālajiem amatiem, kā
arī slavenu Jūrmalā dzīvojušu personību dzīvi.

        Jūrmalas pilsētas muzejs kopā ar filiālēm ir lielākais pilsētas muzejs. Tajā ir
uzkrāti apmēram 50 000 muzeja priekšmetu, kas ir Nacionālā muzeja krājuma sastāvdaļa
un atrodas valsts aizsardzībā. Muzeja krājumā ir daudz eksponātu, kas ietver informāciju
par dzīvi kūrortā no 19.gadsimta beigām līdz pat mūsdienām, lielākā peldkostīmu
kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, kā arī
zemūdens arheoloģijas eksponāti. Tāpat muzejā atrodas šobrīd labākās izstāžu zāles
Jūrmalā, kurā tiek organizētas vērienīgas un augstvērtīgas izstādes ar starptautisku nozīmi,
kuras apmeklē gan pilsētas viesi, gan Jūrmalas iedzīvotāji. Pēdējo gadu laikā muzejā ir
strauji audzis apmeklētāju skaits – no 4 458 apmeklētājiem 2002.gadā līdz 9 892
apmeklētājiem 2006.gadā. Katru gadu muzejā vidēji tiek atklātas 30 jaunas izstādes.
Muzeja infrastruktūra un materiāltehniskais nodrošinājums ir uzlabojies, jo nesen
tika veikta muzeja rekonstrukcija. Tomēr muzejam joprojām nav tehnisko telpu
un ir nepietiekamas darba telpas darbiniekiem. Muzeja ēkas rekonstrukcija, ieguldot
750 000 LVL no pašvaldības budžeta, tika veikta 2003. un 2004.gadā, savukārt telpu
interjera un tehniskajam aprīkojumam 2005. un 2006.gadā no pašvaldības budžeta
iegādāti pamatlīdzekļi par aptuveni 120 000 LVL. 2008.gadā Jūrmalas muzejā pateicoties
pašvaldības atbalstam ir atklāta kūrorta ekspozīcija, kas ir unikāla Latvijas mērogā. Muzeja
ēkas rekonstrukcijas pabeigšanai ir jāveic trešās kārtas rekonstrukcijas darbi.

        Aspazijas māja ir izcilās latviešu dzejnieces un dramaturģes Aspazijas
(1865-1943) pēdējā mājvieta (1933-1943), kā arī unikāls 20.gadsimta sākuma valsts
nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Divstāvu koka vasarnīca ir celta 1903.gadā un
piesaista uzmanību ar daudzveidīgu fasādes apdari. 1996.gadā Aspazijas māja tika atvērta
apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta un pilsētas muzeja filiāle. Aspazijas mājas
apmeklētāju skaits pēdējo gadu laikā ir strauji audzis no 1 963 apmeklētājiem
2002.gadā līdz 3 791 apmeklētājiem 2006.gadā. Vidēji Aspazijas mājā notiek 12
izstādes gadā. Taču muzeja infrastruktūra un materiāltehniskais nodrošinājums ir
neapmierinošā stāvoklī. Lai arī 2005. un 2006.gadā tika veikta Aspazijas mājas muzeja
fasādes un priekštelpu remonts, ieguldot 61 000 LVL no pašvaldības budžeta, tomēr ēkas

                                                                                                30
                                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


tehniskais stāvoklis ir jāuzlabo. Lai uzlabotu Aspazijas mājas darbību, ir izstrādāts
projekts, kas paredz savienot muzeja ēku ar blakus esošo biroja ēku, uz kuru pārvietotu
muzeja bibliotēku un iekārtotu darba kabinetus un muzeja informācijas centru.

         Jūrmalas Brīvdabas muzejs pašvaldības īpašumā kā bijušās a/s „Jūraslīcis”
zvejniecības brīvdabas muzejs nonāca 2003.gadā un kļuva par Jūrmalas pilsētas muzeja
filiāli. Brīvdabas muzejā ir 17 ēkas, un lielākā to daļa ir muzeja eksponāti. Arī šajā
muzejā ir vērojams apmeklētāju skaita pieaugums – no 4 110 apmeklētājiem
2004.gadā līdz 6 848 apmeklētājiem 2006.gadā. Vidēji gadā muzejā notiek astoņi
tematiski sarīkojumi, kā arī daudzi citi pasākumi. Muzeja infrastruktūra un
materiāltehniskais nodrošinājums strauji uzlabojas. Laikā no 2003. līdz 2007.gadam
muzeja attīstībā pašvaldība ieguldīja vairāk par 100 000 LVL, kas tika izlietoti muzeja ēku
niedru jumtu klājuma rekonstrukcijai, žogu remontam un jaunu eksponātu nojumju
celtniecībai. Lielākais kapitālieguldījums ir jauna eksponāta, Vecbulduru zvejnieka
dzīvojamās ēkas, rekonstrukcija un uzstādīšana muzeja teritorijā 2006. un 2007.gadā.
Muzejā turpinās ēku niedru jumtu klājuma nomaiņa par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem.
Lielākā tehniskā problēma muzejā ir Interneta pieslēguma trūkums.

                      10000

                       9000

                       8000

                       7000

                       6000
             Skaits




                       5000

                       4000

                       3000

                       2000

                       1000

                          0
                              2000      2001        2002        2003        2004        2005       2006
                                                               Gads

                        Jūrmalas Brīvdabas muzejs          Aspazijas Māja          Jūrmlas Pilsētas muzejs


Grafiks 6 Apmeklētāju skaits Jūrmalas Pilsētas muzejā un tā filiālēs no 2000. līdz 2006. gadam
Avots: Jūrmalas Pilsētas muzejs

         Raiņa un Aspazijas memoriālā vasarnīca, kas ir Rakstniecības muzeja filiāle,
kā muzejs tika atklāts 1949.gadā. Majoru vasarnīcā Rainis (1865–1929) un Aspazija
(1865–1943) dzīvoja no 1927.gada līdz dzejnieka nāvei – 1929.gada 12.septembrim.
Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar abu dzejnieku dzīvi un daiļradi. Vasarnīcā ir eksponēta
arī dzejnieku personīgā bibliotēka un tiek demonstrēti dokumentāli kino materiāli.
2009.gadā par valsts budžeta līdzekļiem muzejā paredzēti vērienīgi rekonstrukcijas darbi.


                                                                                                                31
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


        Cietuma vēstures muzejā ir apskatāma ekspozīcija, kas saistīta ar cietumu
vēsturi. Muzejs pieejams apmeklētājiem iepriekš piesakoties.

        Majoru Kultūras nama Vecās tehnikas izstāžu zālē, kas ir atvērta tikai vasaras
laikā, var apskatīt antīkas automašīnas, motociklus, karieti “Viktorija” un oriģinālu
1935.gada limuzīnu. Katru gadu augusta beigās Jūrmalā notiek seno spēkratu salidojums,
antikvārajiem spēkratiem dodoties parādē cauri pilsētai. Lai muzejs varētu sekmīgi
attīstīties, ir nepieciešama tā tehniskā stāvokļa uzlabošana.

        Līdzīgi kā tas ir visos Jūrmalas muzejos, arī Latvijā kopumā muzeju
apmeklētāju skaits ir strauji audzis. 2002.gadā tas bija 1 623 000, 2004.gadā – 1 861
000, bet 2006.gadā – 2 166 000. Tikpat pārliecinoša tendence saglabājas, rēķinot
apmeklētāju skaitu uz 1 000 iedzīvotājiem, kas attiecīgi bija 694, 805 un 947.

        Salīdzinot ar Liepāju un Jelgavu, Jūrmalā ir mazāk muzeju nekā Jelgavā,
bet vairāk kā Liepājā. Liepājā ir divi muzeji, no kuriem ievērojamākais ir Liepājas
Muzejs, kas atspoguļo pilsētas un novada senvēsturi no akmens laikmeta līdz
21.gadsimtam. Jelgavā ir septiņi muzeji, kuru vidū ievērojamākais ir Jelgavas pils muzejs
un Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes – Rundāles pils muzeja filiāle, Ģ.Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs „Academia Petrina” un Ādolfa Alunāna
memoriālais muzejs.

        Pēdējo gadu laikā līdzīgi kā Latvijā kopumā aizvien vairāk pieaug dažādi
muzeju organizēti pasākumi, kas piesaista aizvien vairāk apmeklētāju. Kopš
2005.gada Jūrmalā notiek „Muzeju nakts”, kas ir viens no apmeklētākajiem pasākumiem
visos pašvaldības muzejos. Par tradīciju ir kļuvis ikgadējais jauniešu vēsturisko tērpu
teātris „Pūra lāde”, Amatu dienas, pasākumu cikls „Ievērojamas sievietes viesojas
Aspazijas mājā”, kā arī Jūras ainavu izstāde „Marina”. Tāpat ir jāmin arī lielākās izstādes –
„Krievi Jūrmalā”, kas tiek veidota no Jūrmalas pilsētas muzeja krājumiem un ir eksponēta
Maskavā un Pēterburgā (2006. gadā), kā arī zemūdens vēstures izstāde „Kuģi dzelmē”
(2005. gadā).



BIBLIOTĒKAS
        Jūrmalā bibliotēkas ieņem svarīgu lomu pilsētas kultūras dzīvē. Pēdējo
gadu laikā tās aizvien biežāk rīko dažādus izglītojošus un informatīvus pasākumus gan
bērniem, gan pieaugušajiem. Dažos Jūrmalas pilsētas mikrorajonos bibliotēka ir vienīgā
kultūras iestāde. Kopumā Jūrmalā darbojas septiņas bibliotēkas: Jūrmalas Centrālā


                                                                                                 32
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


bibliotēka, Asaru bibliotēka, A. Kronenberga vārdā nosauktā Slokas bibliotēka,
Ķemeru bibliotēka, Bulduru bibliotēka, Kauguru bibliotēka un Dubultu bērnu
bibliotēka, kas ir apvienotas Jūrmalas bibliotēku apvienībā. Salīdzinoši Liepājā darbojas
sešas bibliotēkas, bet Jelgavā – četras.

        Jūrmalas bibliotēku apvienība ir pašvaldības iestāde, kas Bibliotēku likumā
noteiktā kārtībā reģistrēta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un veic pasaules
kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu un citu dokumentu
uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī
nodrošina tajā esošās informācijas pieejamību un tās izmantošanu. Tās darbības stratēģija
balstās uz informācijas tehnoloģiju ieviešanu, apgūšanu un attīstību, saskaņā ar Valsts
vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) koncepciju, valsts programmām
„Informātika” un „Kultūra”, kā arī Jūrmalas Domes Kultūrpolitikas koncepciju. Tās
mērķis ir attīstīt bibliotēkas kā informācijas, izglītības, kultūras un sabiedriskās saskarsmes
vietu ikvienam Jūrmalas iedzīvotājam un pilsētas viesim, īpašu vērību veltot bērnu,
jauniešu, kā arī cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu mazaizsargāto sociālo slāņu
pārstāvju bibliotekārajai apkalpošanai un šīs mērķauditorijas integrācijai sabiedrībā.
Jūrmalas Bibliotēku apvienība savus informācijas resursus veido, iegādājoties jaunus
iespieddarbus, abonējot seriālizdevumus un datu bāzes NAIS, LETA, LETONIKA,
LURSOFT, kā arī veidojot vietējās datu bāzes sadarbībā ar Aspazijas muzeju,
Naturalizācijas pārvaldes Jūrmalas nodaļu, Jūrmalas pilsētas muzeju un Dzintaru
koncertzāli.

        Jūrmalas Centrālā bibliotēka ir galvenā bibliotekārā iestāde, kas administrē,
vada un koordinē Jūrmalas Bibliotēku apvienības bibliotekāro, metodisko, bibliogrāfisko,
novadpētniecības, finansiālo un saimniecisko darbu, kā arī rūpējas par bibliotēku
publicitāti, darbinieku tālākizglītību un attīsta starptautiskos sakarus ar aizrobežu
sadarbības partneriem. Asaru bibliotēka ir apvienības mazākā struktūrvienība. Tā
apkalpo Asaru un Mellužu rajona iedzīvotājus un atpūtniekus vasaras sezonā. Bibliotēkai
izveidojusies laba sadarbība ar Asaru Jauno dabas draugu centru, ar ko tiek organizēti
kopīgi pasākumi, rīkotas bērnu darbu izstādes. Bulduru bibliotēka atrodas pašā
mikrorajona centrā - klientiem viegli sasniedzamā vietā. Tai izveidojusies laba sadarbība
ar tuvējām mācību un atpūtas iestādēm, Bulduru kultūras namu, Jūrmalas teātri un
Ģimenes centru. Bibliotēkai raksturīgas netradicionālas darba formas un dažādi pasākumi,
kas īpaši vērsti bērnu auditorijai un jauniešiem. Tajā ir izvietots arī Jūrmalā vienīgais
Eiropas Savienības informācijas punkts.


                                                                                                 33
                                  Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


      Slokas bibliotēka atrodas Slokas vēsturiskajā centrā un ir mikrorajona vienīgā
kultūras iestāde, kas apkalpo vietējos un citus Jūrmalas iedzīvotājus. Bibliotēka veic
nozīmīgu sociālo funkciju, par prioritāti izvirzot maznodrošināto ģimeņu, specializētās
internātskolas, pansionāta, bērnu atbalsta centra “Paspārne” iemītnieku bibliotekāro un
informatīvo apkalpošanu. Ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu 2007.gadā Slokas
bibliotēkas bērnu nodaļa uzsākusi darbu jaunās, labiekārtotās telpās, kurās īpaši
padomāts par bērniem, iekārtojot košu un plašu „Pasaku istabu”.

      Ķemeru bibliotēka ir vienīgā kultūras un informācijas iestāde šajā pilsētas
mikrorajonā Tā apkalpo Ķemeru bērnu dārzu „Pienenīte”, bērnu namu „Sprīdītis”,
Ķemeru vidusskolas skolēnus un skolotājus, veco ļaužu pansionāta „Dzimtene”
iemītniekus, kā arī patstāvīgos iedzīvotājus un atpūtniekus vasaras sezonā. Ķemeru
bibliotēkas specifika ir padziļināts novadpētniecības darbs. Bibliotēkā jau piekto gadu
darbojas interešu klubs „Ķirzaciņa”, kura darbība attīsta Ķemeru kultūrvidi, dod iespēju
iedzīvotājiem saturīgi pavadīt brīvo laiku, sekmē sociāli maznodrošināto iedzīvotāju
izglītošanās iespējas, palielina bibliotēkas lasītāju skaitu, piedāvājot tiem arvien jaunus
pakalpojumus.

        Kauguru bibliotēka atrodas pilsētas lielākajā mikrorajonā, kurā dzīvo gandrīz
puse Jūrmalas iedzīvotāju. Bibliotēkas lietotāji ir četru skolu skolēni un skolotāji, Vaivaru
rehabilitācijas centra audzēkņi un pasniedzēji, Policijas skolas audzēkņi, studenti un Rīgas
arodskolu un tehnikumu audzēkņi, kā arī strādājošie, pensionāri un bezdarbnieki. Pēc
statistikas rādītājiem tā ir otra lielākā pilsētas bibliotēka.

        Dubultu bērnu bibliotēka apkalpo bērnus un jauniešus no pirmsskolas vecuma
līdz 9.klasei Dubultu, Jaundubultu un Pumpuru mikrorajonos. Bibliotēkai izveidojusies
ilgstoša un ļoti veiksmīga sadarbība ar bērnudārzu „Madara”, bērnudārzu un sākumskolu
„Taurenītis”, Mežmalas vidusskolu, sākumskolu „Pelīte”, sākumskolu „Zvaniņš”
bērnudārzu „Madara”, muzeju „Aspazijas māja” un Jūrmalas bērnu namu.

        Pēdējo gadu laikā nedaudz samazinājies apmeklētāju skaits bibliotēkās.
2002.gadā tas bija 239 689, 2004. gadā – 225 696, bet 2006.gadā – 209 127. Tomēr ne
visās bibliotēkās tendences bijušas līdzīgas (skatiet Grafiks ). Kauguru Bibliotēkā
apmeklētāju skaits ir pieaudzis, savukārt Slokas bibliotēkā, Asaru bibliotēkā un Ķemeru
bibliotēkā ir bijis neliels kritums. Vislielākais apmeklētāju skaita kritums bijis Jūrmalas
Centrālajā bibliotēkā.




                                                                                                   34
                                         Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




                 90 000

                 80 000                                                        Jūrmalas Centrālā
                                                                               bibliotēka
                 70 000
                                                                               Asaru Bibliotēka
                 60 000
                                                                               Slokas Bibliotēka
                 50 000
        Skaits




                 40 000                                                        Ķemeru Bibliotēka

                 30 000
                                                                               Bulduru Bibliotēka
                 20 000
                                                                               Kaurguru Bibliotēka
                 10 000

                           0                                                   Dubultu Bērnu bibliotēka
                                 2002        2004            2006
                                            Gads



Grafiks 7 Apmeklētāju skaits Jūrmalas bibliotēkās 2002., 2004. un 2006. gadā
Avots: Jūrmalas Bibliotēku apvienība

          Strauji lejupejošu tendenci uzrāda arī statistika par bibliotēku lietotāju
skaitu – kopš 2002.gada tas ir krities vairāk kā trīs reizes. 2002.gadā kopējais
lietotāju skaits Jūrmalas bibliotēkās bija 18 273, 2004.gadā – 14 648, bet 2006.gadā –
5 838 lietotāji. Analizējot šos datus pa bibliotēkām atsevišķi, var secināt, ka lietotāju skaits
krities visās bibliotēkās, bet visstraujāk tas noticis Bulduru bibliotēkā un Jūrmalas
Centrālajā bibliotēkā (skatiet Grafiks ). Kā galvenais iemesls šādai tendencei ir jāmin
vispārējā moderno tehnoloģiju, t.sk., interneta un elektroniski komunikāciju līdzekļu,
attīstība, kas būtiski samazina iedzīvotāju nepieciešamību apmeklēt bibliotēkas ar mērķi
iepazīties ar jaunākajiem preses izdevumiem un literārajiem darbiem.


                          3650                                                Jūrmalas Centrālā
                                                                              bibliotēka
                          3150                                                Asaru Bibliotēka

                          2650
                                                                              Slokas Bibliotēka
                 Skaits




                          2150
                                                                              Ķemeru Bibliotēka
                          1650
                                                                              Bulduru Bibliotēka
                          1150

                           650                                                Kaurguru Bibliotēka

                           150                                                Dubultu Bērnu bibliotēka
                                  2002       2004            2006
                                             Gads



Grafiks 8 Lietotāju skaits Jūrmalas bibliotēkās 2002., 2004. un 2006. gadā
Avots: Jūrmalas Bibliotēku apvienība

                                                                                                          35
                                   Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


         Jūrmalas bibliotēku statistika par pieprasītās informācijas izsniegšanas
skaitu ir saglabājusies gandrīz nemainīga. 2002.gadā pieprasītās informācijas skaits
bija 856 364, 2004.gadā – 849 783, bet 2006.gadā – 841 001. Vislielākās izmaiņas
pieprasītās informācijas skaita ziņā bija vērojamas Kauguru bibliotēkā, kur tas no
2002.gada līdz 2004.gadam pieauga par 100 000 pieprasījumiem, savukārt lielākais
pieprasītās informācijas skaita kritums bija Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā un Bulduru
bibliotēkā, kas ir likumsakarīgs rādītājs, ņemot vērā straujo lietotāju skaita kritumu.

                  400 000


                  350 000                                               Jūrmalas Centrālā
                                                                        bibliotēka
                  300 000                                               Asaru Bibliotēka

                  250 000
                                                                        Slokas Bibliotēka
         Skaits




                  200 000
                                                                        Ķemeru Bibliotēka
                  150 000

                                                                        Bulduru Bibliotēka
                  100 000


                   50 000                                               Kaurguru Bibliotēka


                        0                                               Dubultu Bērnu bibliotēka
                            2002        2004            2006
                                       Gads



Grafiks 9 Informācijas pieprasījumu skaits Jūrmalas bibliotēkās 2002., 2004. un 2006. gadā
Avots: Jūrmalas Bibliotēku apvienība


         Bibliotēkas apmeklētāju un lasītāju lejupslīdes tendences vērojamas arī
Latvijā kopumā. 2002.gadā Latvijā bija 613 000 lasītāji, 2004.gadā – 523 000, bet
2006.gadā – 463 000. Arī Liepājā laika posmā no 2004. līdz 2006.gadam apmeklētāju
skaits saglabājies stabils, taču lasītāju skaits krities trīskārtīgi.

         Bibliotēku infrastruktūras un materiāltehniskā bāze ir dažāda – Jūrmalas
Centrālajai bibliotēkai nepieciešama jauna ēka, Asaru un Bulduru bibliotēkām
nepieciešama ēku un iekštelpu renovācija. Iecerēts, ka sakarā ar jaunās bibliotēkas ēkas
celtniecību Pils ielā 1 Dubultu bērnu bibliotēka tiks izvietota vienā ēkā ar Centrālo
bibliotēku. Ķemeru bibliotēka 2002.gadā tika pārcelta uz jaunām renovētām telpām.
2003.gadā uz jaunām rekonstruētām telpām tika pārcelta Kauguru bibliotēka. Slokas
bibliotēkas otrā stāva rekonstrukcija tika veikta 2007.gadā.




                                                                                                    36
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


        Lai uzlabotu bibliotēku kā izglītojošas un informējosas iestādes darbu un
piesaistītu tām iedzīvotājus, pašvaldība kopš 2009.gada rīko konkursu „Labākā Jūrmalas
bibliotēka un bibliotekārs”.

        Pakāpeniski pieaug bibliotēku īstenoto projektu skaits. 2002.gadā Jūrmalas
bibliotēkas īstenoja četrus nozīmīgus projektus: „Jūrmalas bibliotēku tīkla informacionālie
pakalpojumi sabiedrības integrācijai”, „Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde
publiskajām bibliotēkām”, „Bērnu žūrija” un Sorosa fonda Atvērtās sabiedrības institūta
Krievijas Federācijas pārstāvniecības megaprojekts „Puškina bibliotēka”. Savukārt
2004.un 2006.gadā īstenoto projektu skaits pieauga līdz sešiem. 2004.gadā tika īstenoti
tādi projekti kā „Jūrmalai 45. Pilsētas vizītkarte - Dzintaru koncertzāle”, „NAIS
bibliotēkām”, „Interneta pieejas punktu izveide Dubultu bērnu bibliotēkā un Asaru
bibliotēkas bērnu nodaļā”, „Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām
bibliotēkām”, „Bērnu žūrija”, „Saklausīt kurmja dungošanu” un „Solis pretim”, bet
2006.gadā – „Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām”, „Bērnu
žūrija”, „Ķirzaciņa aicina”, „Soli tālāk”, „Lasītprieks - 2” un „Atnāc ar prieku”. Šādu
projektu īstenošana ir uzskatāma par nozīmīgu veidu kā sekmēt lielāku pilsētas
iedzīvotāju un tās viesu interesi par bibliotēku darbību un to piedāvātajām iespējām.

        2008. gadā tika realizēts Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda
līdzfinansēts publisko bibliotēku attīstības projekts, kas nodrošināja informācijas
tehnoloģiju un interneta bezmaksas pieslēgumu visām publiskajām bibliotēkām, bezvadu
interneta tīkla ierīkošanu un interneta pieslēgumu ātrumu uzlabošanu. Jūrmalas bibliotēku
apvienības bibliotēkas šī projekta ietvaros tika aprīkotas ar 41 jaunu datortehniku un 10
multifunkcionālām iekārtām. Papildus Centrālajā bibliotēkā tika ierīkota speciāla
datorizēta iekārta cilvēkiem ar redzes problēmām.



AMATIERMĀKSLA
        Amatiermākslas attīstībā Jūrmalā tāpat kā citviet Latvijā nozīmīgāko lomu
ieņem kultūras nami. Jūrmalā darbojas trīs kultūras nami – Majoru Kultūras nams,
Bulduru Kultūras nams un Kauguru Kultūras nams. Liepājā amatiermākslas dzīve norit
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrā, bet Jelgavā – Jelgavas Kultūras centrā.

        Bulduru kultūras nama prioritāte ir tautas mākslas saglabāšana un attīstība, kā
arī profesionālās mākslas popularizēšana. To apliecina kultūras namā darbojošies
kolektīvi:


                                                                                                37
                                 Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


                  Aušanas studija (8 dalībnieki);
                  Bērnu mākslas studija (12 dalībnieki);
                  Folkloras ansamblis „Mare” (14 dalībnieki);
                  Klavierspēles pulciņš (9 dalībnieki);
                  Rokdarbu klubiņš (11 dalībnieki).

        Kultūras namā darbojas arī Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļa un
biedrība Latvija – Somija. Ik gadu kultūras nams organizē gan Somijas kultūras dienas
Jūrmalā, gan starptautiskus mākslas forumus un akcijas. Bulduru Kultūras nams aktīvi
piesaista dažādu fondu un projektu konkursu līdzekļus.

        Majoru kultūras nama prioritāte ir mūzikas daudzveidības popularizēšana,
muzikālu pasākumu organizēšana (darbojas mūzikas klubs), kā arī mākslas aktivitāšu
organizēšana. Kultūras namā darbojas:

                  Deju studija (30 dalībnieki);
                  Bērnu baleta studija (18 dalībnieki);
                  Jauniešu deju kolektīvs „Zālīte” (22 dalībnieki);
                  Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Tapa” (20 dalībnieki);
                  Bērnu tautas deju kolektīvs „Zītariņš” (24 dalībnieki);
                  Bērnu vokālais ansamblis „Varavīksne” (9 dalībnieki);
                  Karaoke pulciņš (10 dalībnieki);
                  Senioru deju kopa „Ābelīte” (14 dalībnieki);
                  Jauktais koris „Vaivari” (32 dalībnieki);
                  Senioru sieviešu koris „Priede” (17 dalībnieki).

        Tā kā Majoru kultūras nams atrodas pilsētas centrā - Jomas ielā,- vasaras sezonā
tajā un Horna dārzā notiek aktīva kultūras dzīve. Šis ir vienīgais kultūras nams, kurā tiek
rādīts kino.

        Kauguru kultūras nama prioritāte ir tradicionālās kultūras saglabāšana un
popularizēšana, kā arī kultūrizglītojošu pasākumu organizēšana Kauguru rajona
iedzīvotājiem, kur dzīvo gandrīz puse no visiem Jūrmalas iedzīvotājiem. Kultūras namā
darbojas:

                  Vokālā studija „Dimantiņi” (12 dalībnieki);

                  Deju grupa „Paradokss” (16 dalībnieki);


                                                                                                  38
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


               Bērnu tautisko deju kolektīvs (70 dalībnieki);

               Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Vēlreiz” (40 dalībnieki);

               Jauniešu tautisko deju kolektīvs (14 dalībnieki);

               Sieviešu vokālais ansamblis „Kaija” (10 dalībnieki);

               Latviešu tradīciju kopa „Skantce” (10 dalībnieki);

               Eiropas deju kolektīvs „Vējš ābeļziedos” (19 dalībnieki);

               Jauktais koris „Spārnos” (28 dalībnieki);

               Jauktais koris „Lira” (30 dalībnieki);

               Pūtēju orķestris „Jūrmala” (40 dalībnieki);

               Kapela (3 dalībnieki);

               Klavierspēles studija „Vēstījums” (10 dalībnieki).

        Kultūras nams organizē vērienīgus masu svētkus, festivālus un nacionāli
patriotiskus pasākumus, piemēram, Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai veltītu
pasākumu nepatiesi represētajiem, pasākumu skolēniem „Augsim Latvijai!”, Lāčplēša
dienai veltītu pasākumu, kā arī latviešu tradīciju svētku svinēšanu.

        Ņemot vērā aktīvo Kauguru Kultūras nama darbību, tam trūkst nodarbību
telpas. Kultūras namā ir tikai divas telpas, kurās var darboties kolektīvi, tādēļ iespēju
robežās atsevišķiem kolektīviem nodarbības notiek citās pašvaldības iestādēs.

        Kultūras namos tiek regulāri organizēti dažādi pasākumi. 2006.gadā
Kauguru Kultūras namā notika 211 pasākumi, Bulduru Kultūras namā – 131 pasākums,
bet Majoru Kultūras namā – 128 pasākumi.

        Amatiermākslas pasākumi notiek arī citās pilsētas kultūras iestādēs, t.sk., Dzintaru
koncertzālē, piemēram, 2008.gadā - Jūrmalas skolēnu lielkoncerts, Deju svētku ieskaņas
koncerts, vides mākslas akcija „Mūzika krāsās”.

        Amatieru kolektīvi regulāri piedalās svinībās pilsētas teritorijā, kas saistītas ar
Lieldienu, Jāņu un Ziemassvētku sagaidīšanu, kā arī citos pasākumos. Kā ievērojamākos
pasākumus var minēt:

           Starptautiskais Jūras dziesmu festivāls, kurā piedalās kori no Latvijas un
            ārvalstīm un kura repertuārā iekļautas dziesmas par jūras tēmu;

                                                                                                39
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


           Jūrmalas Brīvdabas muzeja pasākums ar sadziedāšanos un sadancošanos un
            zvejniecības tradīciju izzināšanu;

           Neformālais pianistu alternatīvais festivāls, kurā piedalās bērni un jaunieši,
            tostarp, arī ar īpašām vajadzībām, kuri apgūst klavierspēli pašmācības ceļā.

        Kopumā pilsētā ir vērojama aktīva amatiermākslas kopu darbība un attīstība, kā
arī pasākumu organizēšana, kuru tālāk sekmētu esošo nodarbību un pasākumu telpu
materiāltehniskā labiekārtošana un renovācija.



KULTŪRAS INDUSTRIJAS
Grāmatniecība
        Jūrmalā nedarbojas neviena izdevniecība vai tipogrāfijā. Liepājā darbojas
divas tipogrāfijas – Liepājas Tipogrāfija un Jelgavas Tipogrāfijas Liepājas filiāle, – bet
Jelgavā darbojas viena tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, kas ir viena no vadošajām Latvijas
reklāmas un informatīvo materiālu tipogrāfijām. Taču lielākā daļa izdevniecību un
tipogrāfiju atrodas Rīgā.

        Jūrmalā ir četras grāmatnīcas:

           „Janus”

           Jāņa Rozes grāmatnīca

           „Leida”

           „Mistērija B”

        Jūrmalā šobrīd nenotiek specializēti, ar grāmatām un grāmatniecību
saistīti svētki, kā tas ir Rīgā, Jelgavā un Liepājā. To ietvaros bibliotēkas saņem jaunās
grāmatas, kā arī tiek organizēti dažādi pasākumi plašākai auditorijai, piemēram, semināri
un citi informatīvi pasākumi.


Mūzikas ierakstu studijas

        Jūrmalā nav nevienas mūzikas ierakstu studijas. Gan Liepājā, gan Jelgavā
atrodas pa vienai mūzikas ierakstu studijai – „Liepatons” un „Lai skan”. Savukārt Rīgā
darbojas vairāk kā desmit mūzikas ierakstu studijas.




                                                                                                 40
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


Kinomāksla
        Jūrmalā ir divi kinoteātri, kas atrodas Kauguru Kultūras namā un Majoru
Kultūras namā. Arī Liepājā ir divi kinoteātri, bet Jelgavā šobrīd kinoteātru nav.

        Majoru Kultūras namā izrādīto filmu skaits laika posmā no 2002. līdz
2004.gadam pieauga no 85 līdz 95 filmām, bet 2006.gadā šis rādītājs noslīdēja līdz
59. Arī Kauguru Kultūras namā izrādīto filmu skaits no 2002. līdz 2006.gadam
pakāpeniski samazinājās no 48 filmām 2002.gadā, līdz 46 filmām 2004.gadā un 20
filmām 2006.gadā. Vēl izteiktāka lejupslīde vērojama filmu seansu statistikā - 2002.gadā
Kauguru Kultūras namā notika 8 026 filmu seansi, bet 2004. un 2006.gadā attiecīgi 2 262
un 2 344 seansi.

        Latvijā kopumā izrādīto filmu skaits pieaug – 2002.gadā pavisam tika
izrādītas 231 pilnmetrāžas kinofilmas, 2004.gadā – 256, bet 2006.gadā – 253. Līdzīga
tendence vērojama attiecībā uz kinoseansu apmeklētāju skaitu, kas kopš 2002. līdz
2006.gadam ir pieaudzis no 1 071 000 līdz 2 122 000 apmeklētājiem, lai gan kinoteātru
skaits šajā laika posmā ir samazinājies no 33 līdz 15.

        Pilsētā atrodas kinostudija SIA „Cinevilla”, kuras telpās tiek organizēti dažādi
kultūras pasākumi, t.sk., koncerti. Kinostudijai pieder arī Latvijā plaši pazīstamā
kinopilsētiņa „Cinvilla”, kurā tika uzņemta filmas „Rīgas sargi” un „Rūdolfa mantojums”.


Elektroniskie un drukātie masu informācijas līdzekļi
        Jūrmalā iznāk divi drukātie masu izdevumi – „Jūrmalas Ziņas” un
„Jūrmalas Nedēļa”. Abi laikraksti iznāk gan krievu, gan latviešu valodā. „Jūrmalas
Ziņu” tirāža kopš 2002.gada ir pastāvīgi pieaugusi – 2002.gadā tā bija 8 000 latviešu
valodā un 3 000 krievu valodā, 2004.gadā – attiecīgi 10 000 un 5 000, bet 2006.gadā –
attiecīgi 12 000 un 5 000. „Jūrmalas Nedēļas” tirāža 2006. gadā bija 6 000 (kopā latviešu
un krievu valodā).

        Kopš 2007.gada maija darbojas Jūrmalas TV – Ģimenes televīzija, kas raida
darba dienās no plkst. 17.00 līdz 21.30/22.00 un brīvdienās no plkst.8.00 līdz
22.00/23.00. Liepājā darbojas reģionālā televīzija „Dzintare”, kas ir viena no vecākajām
reģionālajām televīzijām Latvijā. Jelgavā vietējās televīzijas nav.

        Jūrmalā visu diennakti latviešu un krievu valodā raida radio Jūrmala
(99.0MHz). Arī Jelgavā un Liepājā ir vietējie radio, kas raida visu diennakti. Turklāt
Liepājā atrodas arī „Radio SWH” Liepājas studija.

                                                                                                 41
                              Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


       Jūrmalā ir viens ziņu portāls - www.jurmala.lv. Tas ir Jūrmalas pilsētas domes
portāls, kurā ir pieejama informācija par pašvaldību un pašvaldības iestādēm, kā arī
dažāda pilsētas iedzīvotājiem un viesiem noderīga informācija. Informāciju par pilsētu un
tās notikumiem sniedz arī mājas lapas www.jurmalasnedela.lv un www.jurmalnieki.lv.

       Līdzīgi portāli ir arī citās pilsētās, piemēram, Liepājā – www.liepaja.lv un
www.liepajniekiem.lv, Jelgavā – www.jelgava.lv un Rīgā – www.riga.lv un www.rigai.lv.
Salīdzinoši ar tiem Jūrmalas pilsētas portāls ir jāveido dinamiskāks un atvērtāks pilsētas
iedzīvotājiem un tās viesiem, nodrošinot viņus ar visu svarīgāko un aktuālāko
informāciju.




                                                                                               42
                                                          Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


GRAFIKU UN TABULU SARAKSTS
GRAFIKS 1 JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES FINANSĒJUMS KULTŪRAS IESTĀŽU UZTURĒŠANAI UN
    PROJEKTIEM, ...........................................................................................................................17
GRAFIKS 2 TEĀTRA APMEKLĒTĀJU SKAITS JŪRMALĀ 2002., 2004. UN 2006. GADĀ. ..................................... 22
GRAFIKS 3 JŪRMALAS TEĀTRA IZRĀDĪTO IZRĀŽU SKAITS 2002. 2004. UN 2006. GADĀ ............................... 22
GRAFIKS 4 APMEKLĒTĀJU SKAITS (TŪKSTOŠOS) UN KONCERTDIENU SKAITS JŪRMALAS
    DZINTARU KONCERTZĀLĒ NO 2002. LĪDZ 2006. GADAM ....................................................................... 25
GRAFIKS 5 APMEKLĒTĀJU SKAITS JŪRMALAS DZINTARU KONCERTZĀLĒ 2006. GADĀ.............................. 25
GRAFIKS 6 APMEKLĒTĀJU SKAITS JŪRMALAS PILSĒTAS MUZEJĀ UN TĀ FILIĀLĒS NO 2000. LĪDZ
    2006. GADAM ....................................................................................................................................................... 31
GRAFIKS 7 APMEKLĒTĀJU SKAITS JŪRMALAS BIBLIOTĒKĀS 2002., 2004. UN 2006. GADĀ .......................... 35
GRAFIKS 8 LIETOTĀJU SKAITS JŪRMALAS BIBLIOTĒKĀS 2002., 2004. UN 2006. GADĀ ................................ 35
GRAFIKS 9 INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU SKAITS JŪRMALAS BIBLIOTĒKĀS 2002., 2004. UN
    2006. GADĀ........................................................................................................................................................... 36

TABULA 1 JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES FINANSĒJUMS KULTŪRAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRAS
    ATJAUNOŠANAI UN MATERIĀLI TEHNISKĀS BĀZES UZTURĒŠANAI, 2000 – 2007. GADS................16
TABULA 2 CITU FINANŠU AVOTU IEGULDĪJUMS KULTŪRAS NOZARĒ 2002.– 2007.GADS .....................18




                                                                                                                                                                        43
                                                                                                 Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




SVID ANALĪZE
                                Stiprās puses                       Vājās puses                            Iespējas                              Draudi
Kopumā par           -   Finansējuma ikgadējs            -   Kultūras norišu sezonalitāte    -   Esošo kultūras objektu            -   Rīgas pilsētas kā valsts
kultūrvides nozari       pieaugums kultūras              -   Neatbilstoša kultūras norišu        infrastruktūras pilnveide un          kultūras centra tuvums, kas
                         infrastruktūrai un pasākumu         infrastruktūra pasākumu             attīstība                             aizvilina kultūras pasākumu
                         organizēšana                        organizēšanai ziemas periodā    -   Īpaši kultūras norisēm                apmeklētājus
                     -   Daudzveidīgu kultūras           -   Kultūras objektu neatbilstošā       paredzētu jaunu kultūras          -   Jaunieši interešu izglītības
                         iestāžu un norišu, t.sk.,           infrastruktūra atbilstoši           centru būvniecība                     nolūkā aizplūst uz Rīgu
                         starptautiska mēroga,               savam profilam un personām      -   Kultūras pasākumu                 -   Cilvēkresursu trūkums
                         pieejamība                          ar kustību traucējumiem             pieejamības sekmēšana visā            kultūras nozarē
                     -   Plašs kultūras pasākumu         -   Nepietiekoša privātā sektora        pilsētas teritorijā               -   Finansējuma samazinājums
                         piedāvājums dažādām                 un mecenātisma izmantošana      -   Sadarbības stiprināšana starp         kultūras politikai nacionālā
                         interešu un vecuma grupām           kultūras pasākumu                   visām kultūrvides attīstībā           un pašvaldības līmenī
                         vasaras sezonā                      organizēšanai un                    iesaistītajām pusēm -             -   Kultūrvēsturiskā mantojuma
                     -   Izveidojušās kultūras               kultūrvēsturiskās vides             pašvaldības struktūrvienībām,         centra izveidošana
                         tradīcijas, piemēram, Smilšu        sakārtošanai                        iestādēm, uzņēmējiem un
                         skulptūru festivāls, Jomas      -   Kadru trūkums, it īpaši             iedzīvotājiem
                         ielas svētki                        pilsētas teātrī un muzejos      -   Augsti kvalificētu kultūras
                     -   Ik gadu pieaugošs kultūras      -   Nepietiekama kultūras               speciālistu piesaiste un
                         pasākumu un to apmeklētāju          pasākumu publicitāte                motivēšana darbam pilsētā
                         skaits                                                              -   Jūrmalas nišas/tēla
                                                         -   Nepietiekamas iespējas
                     -   Pašvaldības aktīvā līdzdalība       jauniešu interešu izglītībai        noteikšana un popularizēšana
                         kultūras jomas projektu                                                 starptautiskā un Latvijas
                         attīstībai                      -   Pilsētas vietējo iedzīvotāju        kultūras dzīvē
                                                             zemā maksātspēja
                     -   Pilsēta kā daudzu radošās                                           -   Kultūras pasākumu
                         inteliģences pārstāvju dzīves   -   Kultūras iestādes neiesaistās       marketings vietējā, valsts un
                         un atpūtas vieta                    ES finanšu līdzekļu piesaistē       starptautiskā mērogā
                     -   Regulāra kultūras projektu                                          -   Kultūras nozares speciālistu




                                                                                                                                                                  44
                                                                                                  Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                         jaunrades ideju konkursa                                                 kapacitātes pilnveidošana
                         organizēšana                                                         -   Kultūras norišu un projektu
                     -   Rīgas tuvums pasākumu                                                    finanšu avotu dažādošana
                         organizēšanai, t.sk.,                                                -   Moderno tehnoloģiju, t.sk.,
                         dalībnieku un skatītāju                                                  interneta, izmantošana
                         piesaistes iespējas                                                      kultūras pasākumu un vērtību
                                                                                                  pieejamības sekmēšanā.
1. Kultūrvēsturisk   -   Otra bagātākā pilsēta            -   Kultūrvēsturisko objektu        -   Atjaunot un popularizēt           -   Nepietiekami attīstīta
   ais mantojums         kultūrvēsturiskā mantojuma           īpašnieku un iedzīvotāju            pilsētas kā vēsturisku kūrortu        kultūrvēsturisko objektu
                         jomā pēc Rīgas ar lielu              nepietiekama izpratne par           un veselības atjaunošanas             atbalsta infrastruktūra
                         unikālu koka ēku skaitu              kultūrvēsturisko objektu            vietu, t.sk., Ķemeru kā               (stāvvietas; norādes; orientieri
                     -   Apzināta informācija par             aizsardzības jautājumiem            vēsturiskas kūrvietas                 u.c.)
                         Jūrmalas pilsētbūvniecības       -   Kultūrvēsturisko objektu            atdzimšana                        -   Kultūrvēsturisko objektu
                         kultūras pieminekļiem                īpašnieku finanšu līdzekļu      -   Noteikt, integrēt un izcelt           atkarība no ekonomiskajām
                     -   Brīvdabas muzeja atrašanās           trūkums ēku rekonstrukcijai         kultūras mantojuma vērtības           interesēm
                         pilsētā un zvejniecības          -   Kultūrvēsturisko pieminekļu         plānojot un īstenojot pilsētas
                         kultūrvēsturiskā mantojuma           skaita ikgadēja samazināšanās       mārketinga aktivitātes
                         un tradīciju popularizēšana                                          -   Saglabāt un popularizēt
                     -   Augsta valsts nozīmes                                                    savdabīgās pilsētas kultūras
                         kultūrvēsturisko pieminekļu                                              vērtības
                         īpatsvars                                                            -   Kultūrvēsturiskā mantojuma
                     -   Izstrādāti pilsētas vēsturiskā                                           digitalizācija un informācijas
                         centra apskates maršruti                                                 pieejamība Internetā
                                                                                              -   Kultūrvēsturiskā mantojuma
                                                                                                  centra izveidošana
                                                                                              -   Kultūrvēsturiskā mantojuma
                                                                                                  renovācija
2. Skatuves          -   Pilsētā darbojas amatieru        -   Nekonkurētspējīgs teātra        -   Teātra repertuāra pilnveide ar    -   Rīgas pilsētas kā valsts
   māksla. Teātru        teātris ar savām telpām              darbinieku atalgojums               augstvērtīgām izrādēm un              kultūras centra un
   darbība           -   Teātrī strādā profesionāli       -   Profesionālu speciālistu, it        jaunu darbības formu                  profesionālo teātru tuvums




                                                                                                                                                                   45
                                                                                                    Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                         režisori                              īpaši, režisoru, trūkums             ieviešana
                     -   Kvalitatīvas izrādes, kuras       -   Telpu trūkums                    -   Viesizrāžu sistēmas attīstība
                         apmeklē pilsētas un ārpilsētas        mēģinājumiem, dekorācijām            organizējot gan Latvijas, gan
                         skatītāji                             un darbnīcām                         citu valsts amatieru un
                     -   Teātra sasniegumi Latvijas        -   Mazs skatītāju vietu skaits          profesionālo teātru
                         amatieru teātru skatēs un             zālē, ierobežojot citu teātru        viesizrādes
                         konkursos                             viesizrādes                      -   Starptautisku teātru festivālu
                     -   Darbojas bērnu un jauniešu                                                 organizēšana pilsētā
                         teātra grupa, leļļu teātra                                             -   Teātra materiāltehniskā
                         studija                                                                    aprīkojuma modernizācija




3. Izpildītāj        -   Jūrmala kā viens no Latvijas      -   Piemērotu telpu trūkums          -   Slēgta tipa koncertzāles          -   Jaunu koncertzāļu būve
   mākslas               mūzikas un kultūras centriem          atskaņotājmākslas                    būvniecība, mazinot kultūras          Liepājā, Ventspilī un Rīgā,
   pasākumi un           vasarā                                pasākumiem ziemas periodā            pasākumu sezonalitāti                 kas var mazināt Jūrmalas kā
   infrastruk-tūra   -   Pilsētā atrodas                   -   Atsevišķu pilsētas               -   Augstvērtīgu un                       koncertu norises vietas
                         viskvalitatīvākā atklātā              koncertzāļu neapmierinošais          daudzveidīgu pasākumu                 popularitāti
                         koncertzāle Baltijas valstīs          tehniskais stāvoklis                 organizēšana pilsētas             -   Liela mēroga pasākumu
                     -   Pilsētā notiek vairāki populāri   -   Pilsētai nav sava profesionālā       teritorijā visa gada garumā           organizēšanai vasaras sezonā
                         un starptautiski atpazīstami          orķestra                         -   Sadarbības veicināšana starp          citās Latvijas lielajās pilsētās
                         pasākumi                                                                   koncertu organizatoriem un            (Rīga, Ventspils, Liepāja)
                     -   Pastāvīgi pieaug Dzintaru                                                  skolām pasākumu norišu
                         koncertzāles apmeklētāju un                                                vietu nodrošināšanai
                         koncertdienu skaits                                                    -   Sabiedrības, t.sk., jauniešu,
                     -   Pilsētas iedzīvotājiem un                                                  izpratnes un atbalsta celšana
                         viesiem ir pieejami                                                        akadēmiskās mūzikas
                         daudzveidīgi un augstvērtīgi                                               pasākumiem pilsētā
                         atskaņotājmākslas pasākumi                                             -   Informācijas izplatīšana par
                                                                                                    atskaņotājmākslas



                                                                                                                                                                      46
                                                                                                    Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                    -   Veiksmīga sadarbība ar                                                      pasākumiem pilsētā
                        pilsētas dievnamiem, kuros                                              -   Starptautisku mūzikas
                        tiek rīkoti klasiskās mūzikas                                               pasākumu organizēšana
                        koncerti                                                                    pilsētā, t.sk., sadarbojoties ar
                    -   Pieaug privātuzņēmēju                                                       starptautisku pasākumu
                        aktivitātes kultūras un                                                     organizētājiem Rīgā
                        izklaides pasākumu
                        producēšanā
                    -   Norisinās Latvijā vienīgais
                        jauniešu rokmūzikas festivāls,
                        kurā darbojas profesionāla
                        žūrija

4. Vizuālā māksla   -   Pilsētā ir četras mākslas         -   Trūkst informācijas un            -   Aktīvāka populāru pilsētā          -   Profesionālo mākslinieku
                        galerijas ar apmierinošu              vizuālās reklāmas par                 dzīvojošu un strādājošu                intereses zudums par savu
                        infrastruktūru un                     izstādēm un vizuālās mākslas          mākslinieku iesaiste vizuālās          darbu izstādīšanu pilsētā
                        materiāltehnisko                      norisēm pilsētā                       mākslas kultūras norisēs
                        nodrošinājumu                     -   Pieaugušajiem trūkst                  pilsētā
                    -   Mākslas galerijās regulāri tiek       mūžizglītības iespēju radošo      -   Vizuālās un tēlotājmākslas
                        rīkotas izstādes                      industriju/vizuālās mākslas           popularizēšana un
                    -   Mākslas galerijām ir                  jomā                                  komercializācijas veicināšana
                        izveidojusies laba sadarbība      -   Stihiska brīvās dabas mākslas     -   Jaunu māksliniecisko studiju
                        ar pilsētas māksliniekiem,            objektu izvietošana pilsētā           veidošana
                        kuru darbi tiek regulāri          -   Pilsētas svētku noformējums       -   Vizuālās mākslas pasākumu
                        izstādīti                             koncentrējas centrā                   dažādošana un objektu
                    -   Pilsētā darbojas mākslas          -   Nav attīstītas iespējas mākslas       izvietošana pilsētas teritorijā
                        skola, kas sniedz kvalitatīvu         darbu tirdzniecībai               -   Vizuālās mākslas pasākumu
                        mākslas izglītību, kā arī                                                   mārketinga/informācijas
                        līdzdarbojas pilsētas svētku                                                pieejamības apmeklētājiem
                        noformēšanā                                                                 veicināšana




                                                                                                                                                                     47
                                                                                              Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                 -   Pilsētā darbojas Jūrmalas
                     amatniecības biedrība
                 -   Attīstās prakse mākslas darbu
                     izvietošanai brīvā dabā

5. Muzeji        -   Liels muzeju skaits              -   Neapmierinošs muzeju            -   Muzeju infrastruktūras            -   Muzeju speciālistu aizplūšana
                 -   Muzeji orientācija uz pilsētas       infrastruktūras un tehniskais       labiekārtošana                        uz citām darba vietām
                     vēsturisko vērtību                   nodrošinājums, t.sk.,           -   Diferencētu piedāvājumu           -   Muzeju apkārtnes degradācija
                     saglabāšanu un                       pašreklāma                          izstrāde muzeja apmeklētāju           nesakārtotās infrastruktūras
                     popularizēšanu, kā arī           -   Darbinieku trūkums tūrisma          vajadzībām                            dēļ (autostāvvietas, norādes
                     pasākumu organizēšanu                sezonā                          -   Sadarbība ar citiem tūrisma           u.c.)
                 -   Pieaugoša muzeju                 -   Nekonkurētspējīgs muzeja            produktu sniedzējiem
                     popularitāte vietējo un              darbinieku atalgojums               informācijas izplatīšanā par
                     ārvalstu tūristu vidū                                                    muzejiem
                 -   Pastāvīgs izstāžu un                                                 -   Informatīvu materiālu
                     pasākumu skaita pieaugums                                                izstrāde par Jūrmalas
                                                                                              muzejiem
                                                                                          -   Moderno tehnoloģiju
                                                                                              izmantošana un ekspozīcijas
                                                                                              popularizēšanas veidu
                                                                                              dažādošana
6. Bibliotēkas   -   Visaptverošs bibliotēku tīkls    -   Bibliotēku lietotāju,           -   Bibliotēku infrastruktūras        -   Speciālistu un darbinieku
                 -   Visās bibliotēkās pieejams           apmeklētāju un pieprasītās          pilnveide                             aizplūšana uz labāk
                     Internets un mūsdienīga              informācijas skaita             -   Norāžu izvietošana pilsētā            apmaksātām darba vietām
                     datortehnika                         samazināšanās                       par bibliotēku atrašanās vietu    -   Interneta attīstības rezultātā
                 -   Pilsētas bibliotēkas iekļaujas   -   Atsevišķu bibliotēku telpu      -   Bibliotēku krājumu                    samazinās bibliotēku lietotāju
                     Valsts vienotajā bibliotēku          neatbilstība darba profilam         papildināšana ar jauniem un           un apmeklētāju skaits
                     sistēmā                                                                  aktuāliem izdevumiem              -   Bibliotēku skaita
                 -   Bibliotēkas aktīvi sadarbojas                                        -   Jaunu pakalpojumu                     samazināšanās
                     ar citām pilsētas kultūras un                                            attīstīšana bibliotēku



                                                                                                                                                               48
                                                                                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                       izglītības iestādēm                                                     apmeklētājiem
                   -   Pieaug pašvaldības                                                  -   Informācijas apkopošana par
                       finansējums bibliotēku                                                  bibliotēku lietotāju un
                       krājumu papildināšanai                                                  apmeklētāju vajadzībām
                   -   Bibliotēkas aktīvi līdzdarbojas                                     -   Grāmatu lasīšanas
                       valsts mēroga sadarbības                                                popularizēšana ārpus
                       projektos                                                               bibliotēkām
                   -   Regulāri semināri bibliotēku
                       darbinieku kvalifikācijas
                       paaugstināšanai

7. Amatiermāksla   -   Amatiermākslas orientācija        -   Nodarbību telpu trūkums       -   Pilsētas kultūras namu telpu      - Galvaspilsētas tuvums un
                       uz tautas mākslas                     amatiermākslas kolektīviem        rekonstrukcija un materiāli       plašāks amatiermākslas kolektīvu
                       saglabāšanu un                    -   Nepietiekams amatiermākslas       tehniskās bāzes pilnveide         piedāvājums
                       popularizēšanu                        kolektīvu skaits
                   -   Kultūras nami iesaistīšanās
                       starptautisku kultūras un
                       mākslas pasākumu
                       organizēšanā
                   -   Pieaugošs amatiermākslas
                       kolektīvu skaits pilsētas




                                                                                                                                                                49
                                                                                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



8. Kultūras          -   Apmierinošs nodrošinājums       -   Samazinās izrādīto kinofilmu   -   Kino repertuāra pielāgošana       -   Kvalitatīvu kinoteātru un
     industrijas:        ar grāmatnīcām                      skaits                             skatītāju interesēm                   plašāka repertuāra pieejamība
8.1.Grāmatniecība    -   Pilsētā darbojas divi           -   Samazinās kinoteātru           -   Filmu izrādīšanas                     Rīgā
8.2.Kinomāksla           kinoteātri                          apmeklētāju skaits                 inženiertehniskā
8.3. Prese,          -   Plašs informatīvo līdzekļu      -   Slēgts ziņu portāls                nodrošinājuma uzlabošana
elektroniskie masu       klāsts - divi vietējie preses       www.jurmalai.lv                -   Filmu reklāmas un
saziņas līdzekļi         izdevumi latviešu un krievu                                            publicitātes veicināšana
                         valodā, ziņu portāls, vietējā                                      -   TV un radiostacijas saturiskā
                         TV un radiostacija                                                     un tehniskā pilnveidošanās




                                                                                                                                                                 50
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



VĪZIJA
        Jūrmala – starptautiski pazīstams kūrorts, ar daudzveidīgu un augstvērtīgu
kultūras dzīvi, bagātu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, kas veido pievilcīgu dzīves,
darba un atpūtas vidi pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem.




                                                                                                51
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


PRIORITĀTES
        Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam izvirza šādas
attīstības prioritātes:

     Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana nacionālā un
        starptautiskā mērogā.

     Kultūras iestāžu un objektu infrastruktūras attīstība.

     Kvalitatīvu         un   daudzveidīgu       kultūras      norišu      organizēšana        un
        popularizēšana.

     Kultūras jomas speciālistu kapacitātes attīstība.




                                                                                                 52
                                Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


MĒRĶI UN UZDEVUMI
    Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģijas 2008.-2020.gadam izvirzītie mērķi ir
sekojoši:

    1. Pilsētas kā nozīmīga valsts kultūras centra popularitātes un atpazīstamības
        pieaugums nacionālā un starptautiskā mērogā.

    2. Kultūras pasākumu skaita pieaugums un vienmērīgs piedāvājums ārpus vasaras
        sezonas.

    3. Muzeju, bibliotēku, kultūrvēsturisko vietu apmeklētāju skaita pieaugums.

    4. Investīciju pieauguma dinamika publiskajā sektorā kultūras nozarē.

    5. Kultūras tūrisma produktu pieaugums.

        Izvirzītajiem mērķiem ir jābūt reāli sasniedzamiem un izmērāmiem. Tiem ir
jāizriet no noteiktajiem darbības uzdevumiem un to izpildes mērīšanai ir jānodrošina
statistikas indikatoru izvēle, apkopošana un uzraudzība.

        Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģijas 2008.-2020.gadam prioritāšu un
mērķu sasniegšanai ir noteikti sekojoši uzdevumi:

1. Pilsētas tēla kā daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras norišu, bagātas
    kultūrvides attīstīšana un popularizēšana nacionālā un starptautiskā mērogā:

              1.1.      Jūrmalas pilsētas tēla pilnveidošana;

              1.2.      Pilsētas kā darba un atpūtas vietas māksliniekiem un radošo
                        industriju pārstāvjiem popularizēšana;

              1.3.      Pilsētas kultūras norišu kā tūrisma produkta mārketinga pilnveide
                        nacionālā un starptautiskā līmenī;

              1.4.      Interaktīvās interneta vides radīto iespēju izmantošana kultūrvides
                        attīstībai..




                                                                                                 53
                           Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


2. Kultūrvides sakārtošana un kultūrvēsturisko objektu aizsardzības veicināšana:

            2.1.    Pilsētas   stratēģiskās    plānošanas     dokumentu        pilnveidošana
                    kultūrvides sakārtošanas jomā.

            2.2.    Kultūras pakalpojumu kvalitātes pilnveidošana;

            2.3.    Izglītojoša darba veikšana ar kultūrvēsturisko objektu īpašniekiem,
                    apsaimniekotājiem un pilsētas iedzīvotājiem par kultūrvēsturisko
                    objektu aizsardzības un rekonstrukcijas jautājumiem;

            2.4.    Finanšu       sistēmas    pilnveidošana     kultūrvēsturisko      objektu
                    aizsardzībai.

3. Vietējās un starptautiskās sadarbības sekmēšana dažādās kultūras nozarēs:

            3.1.    Starpreģionālu, nacionālas un starptautiskas nozīmes projektu
                    īstenošana;

            3.2.    Līdz šim notiekošo pasākumu pilnveidošana un jaunu kultūras
                    pasākumu kvalitatīva organizēšana;

            3.3.    Sadarbības sekmēšana ar valsts un starptautiskām organizācijām
                    un pašvaldībām par nacionālas nozīmes starptautisku kultūras
                    pasākumu organizēšanu Jūrmalā.

4. Kultūras iestāžu un objektu infrastruktūras sakārtošana, materiāltehniskā
   nodrošinājuma pilnveide un pieejamības veicināšana:

            4.1.    Esošo kultūras objektu infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes
                    uzlabošana atbilstoši mūsdienu prasībām;

            4.2.    Jaunu, daudzfunkcionālu kultūras ēku būvniecība;

            4.3.    Pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošana;

            4.4.    Norāžu sistēmas pilnveidošana kultūrvides jomā;




                                                                                            54
                            Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


            4.5.     Kultūras iestāžu un pasākumu pieejamības veicināšana personām
                     ar funkcionāliem traucējumiem.

5. Kultūras nozares cilvēkresursu attīstība - prasmju pilnveide:

            5.1.     Kultūras nozares speciālistu kvalifikācijas celšana;

            5.2.     Augsti kvalificētu kultūras speciālistu piesaiste darbam pilsētas
                     kultūras iestādēs un projektu īstenošanai.

6. Pilsētas iedzīvotāju aktivitātes un līdzdalības sekmēšana par kultūrizglītību
   un kultūras norisēm:

            6.1.     Informācijas materiālu un izplatīšanas kanālu par kultūrizglītības
                     iespējām un kultūras norisēm pilnveide;

            6.2.     Bērnu un jauniešu kultūras un jaunrades attīstības un radošās
                     izcilības un līdzdalības sekmēšana visās iedzīvotāju vecuma
                     grupās;

            6.3.     Radošo laboratoriju un simpoziju organizēšana ar iedzīvotāju
                     līdzdalību;

            6.4.     Sadarbības veicināšana ar pilsētā dzīvojošajiem amatniekiem par
                     pilsētai raksturīgo suvenīru un tautas mākslas priekšmetu izstrādi.




                                                                                             55
                                                                                                       Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




KULTŪRAS NOZARES ATTĪSTĪBAS RĪCĪBAS PROGRAMMA
N.P.K.        Uzdevums/apakšudevums                                 Projekts                       Termiņš          Budžets               Partneri               Atbildīgais
                                                                                                                     LVL

INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

    1.          Kultūras iestāžu un objektu infrastruktūras sakārtošana, materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveide un pieejamības veicināšana

    1.1.       Esošo kultūras objektu              PI.1.Aspazijas mājas materiāltehniskā 2009.-2016.              ~1 500 0001 Uzņēmēji                        Jūrmalas pilsētas
                 infrastruktūras un                stāvokļa uzlabošana                                            (t.sk. ES                                   dome, Kultūras
               materiāltehniskās bāzes                                                                            finansējums)                                ministrija
                     uzlabošana                    PI.2.Jūrmalas muzeju telpu                    2009.-2020.      ~700 000     Kultūras ministrija,           Jūrmalas pilsētas
                                                   rekonstrukcija un ekspozīcijas                                              uzņēmēji                       dome
                                                   pilnveidošana (t.sk., Jūrmalas
                                                   muzejam, Jūrmalas brīvdabas
                                                   muzejam u.c.)
                                                   PI.3.Pilsētas bibliotēku                      2009.-2020.      ~500 000         Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                                   rekonstrukcija un materiāltehniskās                                             uzņēmēji                   dome
                                                   bāzes pilnveidošana (Asaru un
                                                   Bulduru bibliotēkām)
                                                   PI.4.Telpu modernizēšana kultūras             2009.-2020.      ~500 000         Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                                   namu un teātra darbības                                                         uzņēmēji.                  dome
                                                   nodrošināšanai (Bulduru, Majoru,


1 Šeit un zemāk ir norādīta aptuvenā summa, kāda būtu vajadzīga projekta īstenošanai noteiktajā laika posmā. Finansējuma apjoms un termiņš var mainīties atkarībā no valsts
ekonomiskās situācijas un vietējās pašvaldības prioritātēm.




                                                                                                                                                                        56
                                                                                  Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



N.P.K.    Uzdevums/apakšudevums                      Projekts                 Termiņš          Budžets               Partneri               Atbildīgais
                                                                                                LVL
                                     Kauguru k/n)
                                     PI.5. Mellužu brīvdabas estrādes        2012.-2016.     ~300 000     Uzņēmēji.                      Jūrmalas pilsētas
                                     rekonstrukcija un parka teritorijas                     (t.sk. ES                                   dome
                                     labiekārtošana                                          finansējums)
                                     PI.6.Ikgadēja pludmales teritorijas     2009.-2020.     ~ 100 000    Uzņēmēji                       Jūrmalas pilsētas
                                     labiekārtošana, nosakot zonas                                                                       dome
                                     izklaides pasākumu norisei.
 1.2.    Jaunu, daudzfunkcionālu     PI.7. Sabiedriskā kompleksa - Mūzikas   2010.-2015.     ~6 000 000 Kultūras ministrija,             Jūrmalas pilsētas
         kultūras ēku būvniecība     skolas, Mākslas skolas, bibliotēkas                     (t.sk. ES    Finanšu ministrija,            dome
                                     jaunbūve Pils ielā 1, Dubultos                          finansējums) uzņēmēji

                                     PI.8.Jūrmalas Motormuzeja ēkas          2010.-2015.     ~100 000         Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                     būvniecība un ekspozīcijas                                               Satiksmes ministrija,      dome
                                     pilnveidošana.                                                           uzņēmēji
                                     PI.9.Kafejnīcas-lasītavas un piejūras   2012.-2015.     ~1 000 000       Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                     brīvdabas kinoteātra izveide un                                          uzņēmēji                   dome
                                     labiekārtošana.
                                     PI.10.Kultūras nama būvniecība          2011.-2014.     ~2 200 000       Uzņēmēji                   Jūrmalas pilsētas
                                     Kauguros                                                                                            dome
                                     PI.11.Pāļu mola izbūve Rīgas jūras      2015.-2020.     ~15 000 000 Kultūras ministrija,            Jūrmalas pilsētas
                                     līcī ar kafejnīcu, restorānu un                         (t.sk. ES    uzņēmēji                       dome
                                     zemūdens izpētes un arheoloģijas                        finansējums)
                                     muzeju.
                                     PI.12.Ideju laboratorijas un pilsētas   2013.-2015.     ~500 000     Kultūras ministrija            Jūrmalas pilsētas
                                     jaunrades nama izveide                                  (t.sk. ES                                   dome
                                                                                             finansējums)
 1.3.    Pilsētas kultūrvēsturiskā   PI.13.Pilsētas vēsturiskās arhitektūras 2010.-2020.     ~50 000      Kultūras ministrija,           Jūrmalas pilsētas



                                                                                                                                                   57
                                                                                       Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



N.P.K.    Uzdevums/apakšudevums                       Projekts                     Termiņš          Budžets               Partneri               Atbildīgais
                                                                                                     LVL
         mantojuma atjaunošana          problēmu apsekojums.                                                       ēku privātīpašnieki,       dome
                                                                                                                   restaurācijas un
                                                                                                                   būvniecības
                                                                                                                   uzņēmumi
                                        PI.14.Kultūrvēsturiska centra             2011.-2013.     ~1 500 000       Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                        izveidošana pilsētā.                                      (t.sk. ES        uzņēmēji.                  dome
                                                                                                  finansējums)
                                        PI.15. Ķemeru parka ar parka              2009.-2012.     ~4 000 000                                  Jūrmalas pilsētas
                                        arhitektūru rekonstrukcija                                (t.sk. ES                                   dome
                                                                                                  finansējums)
 1.4.    Kultūras iestāžu un            PI.16.Visu pilsētas kultūras iestāžu      2010.-2020.     ~100 000     Pilsētas kultūras              Jūrmalas pilsētas
         pasākumu pieejamības           pieejamības nodrošināšana cilvēkiem                                    iestādes, uzņēmēji             dome
         veicināšana personām ar        ar kustību traucējumiem.
         funkcionāliem traucējumiem

CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

  1.     Kultūras nozares cilvēkresursu attīstīšana - prasmju pilnveidošana

 1.1.    Kultūras nozares speciālistu   PC.1.Pašvaldības kultūras darbinieku         2010.            ~500         Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
            kvalifikācijas celšana      izglītības vajadzību analīzes veikšana.                                    uzņēmēji                   dome

                                        PC.2.Kultūras nozares speciālistu         2010.-2011.        ~1 000        Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
                                        attīstības rīcības plāna sagatavošana.                                     uzņēmēji                   dome
                                        PC.3.Apmācību organizēšana                2011.-2012.        ~1 000        Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
                                        kultūras speciālistiem par viesmīlības                                     uzņēmēji                   dome




                                                                                                                                                        58
                                                                                    Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



N.P.K.    Uzdevums/apakšudevums                        Projekts                  Termiņš         Budžets               Partneri               Atbildīgais
                                                                                                  LVL
                                         kultūru
                                         PC.4. Mūžiglītības pasākumu un         2011.-2020.      ~20 000        Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
                                         kapacitātes celšanas kursu kultūras                                    uzņēmēji                   dome
                                         nozarē organizēšana finanšu un
                                         projektu vadības, mārketinga u.c.
                                         jautājumos.

PAKALPOJUMU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

  1.     Kultūrvides sakārtošana un kultūrvēsturisko objektu aizsardzības veicināšana

 1.1.    Pakalpojumu kvalitātes          PP.1.Koncepcijas izstrāde par svētku      2011.          ~ 2 000       Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
         pilnveidošana                   noformējumu valsts svētku laikā.                                       kultūras iestādes,         dome
                                                                                                                uzņēmēji, pilsētas
                                                                                                                iedzīvotāji
                                         PP.2.Koncepcijas un vadlīniju          2010.-2014.       ~5 000        Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                         izstrāde par vienotu pilsētvides                                       kultūras iestādes,         dome
                                         noformējuma un mākslas objektu                                         uzņēmēji, pilsētas
                                         izvietošanu.                                                           iedzīvotāji
                                         PP.3.Pētījuma izstrāde par             2010.-2011.       ~1 000        Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
                                         pieļaujamā skaņas līmeņa                                               uzņēmēji, pilsētas         dome
                                         nodrošināšanu kultūras un izklaides                                    iedzīvotāji
                                         pasākumos visas dienas garumā
                                         PP.4.Publiskās-privātās partnerības    2010.-2015.       ~2 000        Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                         modeļa izstrāde kultūras pasākumu                                      kultūras iestādes,         dome
                                         organizēšanai un finansēšanai.                                         uzņēmēji
 1.2.    Izglītojoša darba veikšana ar   PP.5.Ikgadēju semināru organizēšana    2010.-2020.      ~10 000        Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas



                                                                                                                                                     59
                                                                                      Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



N.P.K.    Uzdevums/apakšudevums                         Projekts                   Termiņš         Budžets               Partneri               Atbildīgais
                                                                                                    LVL
         kultūrvēsturisko objektu        kultūrvēsturisko ēku īpašniekiem un                                      Būvvalde, Finanšu          dome
         īpašniekiem,                    uzņēmējiem par kultūrvēsturiskā                                          ministrija, uzņēmēji,
         apsaimniekotājiem un            mantojuma saglabāšanas                                                   ēku īpašnieki
         pilsētas iedzīvotājiem par      jautājumiem.
         kultūrvēsturisko objektu        PP.6.Informatīva bukleta „Kas          2010.-2012.         ~5 000        Būvvalde, uzņēmēji,        Jūrmalas pilsētas
         aizsardzības un                 jāzina par kultūrvēsturisko objektu                                      ēku īpašnieki              dome
         rekonstrukcijas jautājumiem     uzturēšanu Jūrmalā?” izdošana.
 1.3.    Finanšu sistēmas                PP.7.Nekustamā īpašuma nodokļa         2010.-2012.         ~1 000        Finanšu ministrija,        Jūrmalas pilsētas
         pilnveidošana                   atlaižu sistēmas izstrāde un ieviešana                                   ēku īpašnieki              dome
         kultūrvēsturisko objektu        iedzīvotājiem un uzņēmējiem
         aizsardzībai                    piederošo kultūrvēsturisko ēku
                                         saglabāšanai.
                                         PP.8.Domes aizdevumu līdzekļu          2010.-2020.                       Finanšu ministrija,        Jūrmalas pilsētas
                                         fonda izveide kultūrvēsturiskā                                           uzņēmēji                   dome
                                         mantojuma atjaunošanai.
  2.     Vietējās un starptautiskās sadarbības sekmēšana dažādās kultūras nozarēs


 2.1.    Līdz šim notiekošo              PP.9.Pilsētas kultūras nedēļas           2011.-2020.      ~600 000       Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
         pasākumu pilnveidošana un       organizēšana, iekļaujot Ziedu                                            privātie uzņēmēji,         dome
         jaunu kultūras pasākumu         festivālu, literatūras dienas, Mākslas                                   pilsētā dzīvojošie
         organizēšana                    dienas un pilsētas karnevālu.                                            kultūras darbinieki
                                         PP.10.Starptautiska teātru festivāla     2011.-2020.      ~50 000        Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                         (ar norisi reizi divos gados)                                            Jūrmalas teātris,          dome
                                         organizēšana.                                                            uzņēmēji

 2.2.    Sadarbības sekmēšana ar         PP.11.Regulāras (reizi 2 gados)          2011.-2020.      ~30 000        Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
         valsts un starptautiskām        starptautiskas konferences                                               starptautiskās             dome



                                                                                                                                                       60
                                                                                        Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



N.P.K.    Uzdevums/apakšudevums                          Projekts                    Termiņš         Budžets               Partneri               Atbildīgais
                                                                                                      LVL
         organizācijām un                  organizēšana par kultūrvēsturiskā                               organizācijas,
         pašvaldībām par nacionālas        mantojuma saglabāšanas un                                       kultūras iestādes,
         nozīmes starptautisku             izmantošanas jautājumiem.                                       uzņēmēji
         kultūras pasākumu
         organizēšanu Jūrmalā
  3.     Pilsētas iedzīvotāju aktivitātes un līdzdalības sekmēšana par kultūrizglītību un kultūras norisēm

 3.1.    Bērnu un jauniešu kultūras       PP.12.Jauniešu interešu kluba izveide     2013.-2015.      ~100 000       Labklājības                Jūrmalas pilsētas
         un jaunrades attīstības un       kultūras un izklaides pasākumu                                            ministrija, Kultūras       dome
         radošās izcilības un             organizēšanai.                                                            iestādes, uzņēmēji,
         līdzdalības sekmēšana visās                                                                                NVO
         vecuma grupās                    PP.13.Ikgadēja informatīva bukleta        2011.-2020.      ~30 000        Kultūras un                Jūrmalas pilsētas
                                          sagatavošana par radošo iemaņu                                            izglītības iestādes,       dome
                                          attīstības iespējām pilsētā.                                              uzņēmēji
 3.2.    Iedzīvotāju iesaistīšana         PP.14.Radošo laboratoriju un              2011.-2020.      ~100 000       Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
         kultūras pasākumu                simpoziju organizēšana ar iedzīvotāju                                     Kultūras iestādes,         dome
         pilnveidošanā                    līdzdalību.                                                               NVO, uzņēmēji

MĀRKETINGA PROGRAMMA

  1.     Pilsētas tēla kā daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras norišu, bagātas kultūrvides attīstīšana un popularizēšana nacionālā un
         starptautiskā mērogā

 1.1.    Jūrmalas     pilsētas      tēla PM.1.Jūrmalas pilsētas mārketinga          2010.-2011.       ~5 000        Pilsētas kultūras          Jūrmalas pilsētas
         pilnveidošana.                  stratēģijas izstrāde 2011.-2020, izceļot                                   iestādes, mārketinga       dome
                                         Jūrmalas nišu, atšķirības un                                               uzņēmēji
                                         piedāvājumu citu Baltijas jūras



                                                                                                                                                         61
                                                                                      Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



N.P.K.    Uzdevums/apakšudevums                         Projekts                   Termiņš         Budžets               Partneri               Atbildīgais
                                                                                                    LVL
                                          reģiona pilsētu vidū.
                                          PM.2.Aptauju un pētījumu veikšana       2011.-2020.      ~12 000        Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
                                          par pilsētas iedzīvotāju un viesu                                       tūrisma iestādes,          dome
                                          apmierinātību par kultūras norišu                                       uzņēmēji, iedzīvotāji
                                          kvalitāti.
 1.2.    Pilsētas kā darba un atpūtas     PM.3.Informatīva multilinguālā          2011.-2020.      ~10 000        Pilsētas kultūras          Jūrmalas pilsētas
         vietas māksliniekiem un          materiāla sagatavošana par radošo                                       iestādes, radošie          dome
         radošo industriju pārstāvjiem    iespēju pilnveidošanas iespējām                                         darbinieki, uzņēmēji
         popularizēšana.                  Jūrmalā un tā izplatīšana Latvijas un
                                          ārvalstu radošo darbinieku vidū.
 1.3.    Interaktīvās vides radīto PM.4.Kultūras             norisēm        un    2011.-2012.       ~5 000        Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
         iespēju           izmantošana kultūrvēsturiskajam       mantojumam                                       uzņēmēji, ēku              dome
         kultūrvides attīstībai        veltītas multilinguālas sadaļas izveide                                    īpašnieki, iedzīvotāji
                                       pašvaldības interneta mājas lapā.
                                          PM.5.Kultūrvēsturisko objektu           2015.-2020.      ~500 000       Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
                                          digitalizācija.                                                         uzņēmēji, ēku              dome
                                                                                                                  īpašnieki, iedzīvotāji
                                          PM.6.Mājas lapas izveide ikvienai       2012.-2015.      ~40 000        Kultūras iestādes,         Jūrmalas pilsētas
                                          pilsētas kultūras iestādei                                              uzņēmēji                   dome
  2.     Kultūrvides sakārtošana un kultūrvēsturisko objektu aizsardzības veicināšana

 2.1.    Pilsētas stratēģiskās            PM.7.Vienotas pilsētvides               2011.-2012.       ~2 000        Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
         plānošanas dokumentu             noformējuma un mākslas objektu                                          kultūras iestādes,         dome
         pilnveidošana kultūrvides        izvietošanas koncepcijas un vadlīniju                                   uzņēmēji
         sakārtošanas jomā                izstrāde.




                                                                                                                                                       62
                                                                    Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



N.P.K.   Uzdevums/apakšudevums                Projekts           Termiņš         Budžets               Partneri               Atbildīgais
                                                                                   LVL
                                 PM.8.Kultūrvides mantojuma     2012.-2013.       ~5 000        Kultūras ministrija,       Jūrmalas pilsētas
                                 saglabāšanas un attīstīšanas                                   uzņēmēji,                  dome
                                 programmas izstrāde.                                           kultūrvēsturisko ēku
                                                                                                īpašnieki




                                                                                                                                     63
                                                                                      Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam




INDIKATORI
Indikatori ir noteikti, ņemot vērā Rīcības programmas īstenošanas paredzamo ietekmi uz turpmāko kultūras nozares attīstību pilsētā. Tie parāda
izmaiņas, kādas ir sagaidāmas 2014.gadā un 2020.gadā un dos iespēju veikt programmas īstenošanas novērtējumu gan starpposmā (2014.gadā) gan tās
noslēgumā.

              Indikators                      Mērvienība            2007.gads     2014.gads     2020.gads
Kultūras pasākumi                    Skaits                            448           500           550
Starptautiskie kultūras pasākumi     Skaits                             10           14              18
Mūzikas un dejas festivāli           Skaits                             12           15              18
Mākslas galerijas un izstāžu zāles   Skaits                             6             7              8
Muzeji                               Skaits                             6             9              10
Bibliotēku apmeklējumi               Skaits                          209127        220000         250000
Amatiermākslas kolektīvi             Skaits                             32           38              42
Koncertzāles                         Skaits                             5             5              6
Pilsētā notiekošie koncerti          Skaits                           <130          >160           >180
Teātra apmeklētāji                   Skaits uz 1000 iedzīvotājiem      108           115            130




                                                                                                                                                       64
                               Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam


STRATĒĢIJAS IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS SISTĒMA
        Par programmas „Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-
2020.gadam” vispārējo ieviešanu, uzraudzību, novērtēšanu un pārskatīšanu atbildīga ir
Jūrmalas pilsētas dome.
        Atsevišķu uzdevumu un projektu īstenošanā piedalās ne tikai Jūrmalas pilsētas
dome, bet arī pilsētas, Latvijas un ārvalstu uzņēmēji, valsts institūcijas, citas pašvaldības
un NVO. Koordinēšanas darbu visu uzdevumu un projektu īstenošanā, ko paredz
Stratēģija, veic Jūrmalas pilsētas domes Kultūras un sporta nodaļa (turpmāk tekstā –
KSN).
        Reizi trijos gados KSN veic Stratēģijas īstenošanas novērtēšanu un pārskatīšanu,
apkopojot informāciju par ieviestajiem projektiem, izpildītajiem uzdevumiem un to
īstenošanas statusu. Stratēģija tiek vērtēta gan pēc Rīcības programmā paredzēto projektu
izpildes, gan arī noteiktajiem indikatoriem prioritāšu un mērķus īstenošanai.
Nepieciešamības gadījumā Rīcības programma tiek aktualizēta, to mainot vai papildinot
ar jauniem projektiem. KSN sagatavo uzraudzības ziņojumu izskatīšanai Jūrmalas pilsētas
domes sēdē, kurā ietverta informācija par Stratēģijas izpildi, t.sk., Rīcības programmā
iekļauto projektu ieviešanas gaitu.
        Divas reizes plānošanas periodā (2012. un 2018.gadā) Jūrmalas pilsētas dome,
balstoties uz Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumā minētajiem indikatoriem un valsts
statistikas datiem, izstrādā Stratēģijas ietekmes uz vidi monitoringa ziņojumu un iesniedz
to Latvijas Republikas Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojā.




                                                                                                65
                                                                                  Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



    1.PIELIKUMS – JŪRMALAS PILSĒTAS KULTŪRAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRAS NOVĒRTĒJUMS
                                                                          Infrastruktūras                                              Nepieciešamie
   Nosaukums                Adrese          Sniegtie pakalpojumi                                   Galvenie trūkumi
                                                                             kvalitāte                                                   uzlabojumi
Aspazijas māja     Z.Meierovica pr.20,   Aspazijas mājas apskate.        Apmierinoša          Infrastruktūra - telpu             Ir izstrādāts ēkas
                   LV-2015               Izstāžu apskate (katru mēnesi                        trūkums (darbiniekiem,             rekonstrukcijas un
                   T/F: 67769445         viena jaunai izstāde).                               bibliotēkai, apmeklētāju           apkārtnes labiekārtošanas
                   aspazijas_maja@       Ekskursijas pa muzeju un                             pieņemšanai un biļešu              projekts, lai novērstu
                   delfi.lv              pilsētu.                                             tirdzniecībai, garderobei          pastāvošos trūkumus.
                   www.jurmala.lv        Muzejpedagoģiskās                                    u.c.), neapmierinošs ēkas
                   www.muzeji.lv         programmas.                                          tehniskais stāvoklis,
                                         Dažādi muzeja rīkoti                                 nesakārtota apkārtne un nav
                                         pasākumi.                                            ierobežota muzeja teritorija.
                                         Telpu un inventāra noma                              Nepietiekams datortehnikas
                                         pasākumiem.                                          nodrošinājums- uz 3 darba
                                         Muzeja arhīva izmantošana                            vietām ir tikai viens dators.
                                         (izziņas, kopēšana, u.c.).
Bulduru kultūras   Muižas iela 6,        1. Starptautisko projektu             Laba           Nav iespējas organizēt lielus
nams               LV-2010,                  īstenošana                                       pasākumus, jo nav skatītāju
                   T/F: 67752472         2. Vizuālās mākslas                                  un deju zāles, skatuves un
                   bkn@tvnet.lv              aktivitātes : izstādes,                          kinozāles.
                                             mākslinieku plenēri un
                                             citas akcijas, bērnu
                                             radošās darbnīcas un
                                             konkursi, mākslas
                                             popularizēšana
                                         3. Radošo kolektīvu, pulciņu
                                             un interešu klubu
                                             organizēšana
                                         4. Tautas tradīciju un tautas



                                                                                                                                                   66
                                                                                   Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                                                                           Infrastruktūras                                              Nepieciešamie
   Nosaukums                  Adrese          Sniegtie pakalpojumi                                  Galvenie trūkumi
                                                                              kvalitāte                                                  uzlabojumi
                                               mākslas saglabāšana :
                                               folkloras ansamblis
                                               „Mare”, aušanas studija,
                                               tautas daiļrades kluba
                                               attīstība, gadskārtu svētku
                                               organizēšana
Jūrmalas brīvdabas   Tīklu iela 1A,        Muzeja pastāvīgās               Laba                Interneta pieslēguma               Interneta pieslēgums, kas
muzejs               LV-2010               ekspozīcijas apskate.                               trūkums kavē muzeja                pilnveidotu muzeja
                     T/F: 67754909         Ekskursijas pa muzeju.                              krājuma ievadīšanu                 pakalpojumus un
                     gija.kloka@inbox.lv   Tematiskās ekskursijas- ar                          vienotajā Latvijas muzeju          nodrošinātu muzeja
                     www.jurmala.lv        zivju degustāciju; kāzu                             kopkatalogā, kā arī negatīvi       krājuma ievadīšanu un
                     www.muzeji.lv         viesiem u.c.                                        ietekmē muzeja                     pieejamību vienotajā
                                           Muzejpedagoģiskās                                   pakalpojumu kvalitāti-             Latvijas muzeju
                                           programmas.                                         informācijas apmaiņu u.c.          kopkatalogā.
                                           Dažādi muzeja rīkoti                                Atsevišķu muzeja teritorijā
                                           pasākumi.                                           izvietoto un apmeklētāju           Muzeja vēsturisko objektu
                                           Teritorijas un inventāra noma                       apskatei pieejamo                  un eksponātu atjaunošana
                                           pasākumiem.                                         vēsturisko objektu - kuģu,         nodrošinātu to
                                           Muzeja krājuma izmantošana                          laivu, enkuru un būvju             saglabāšanu un labs
                                           (izziņas, priekšmetu                                neapmierinošais tehniskais         tehniskais stāvoklis un
                                           deponēšana u.c.).                                   stāvoklis.                         vizuālais skats - abu zvejas
                                           Bērnu rotaļu laukums.                               Nepietiekama                       kuģu pilnīga atjaunošana
                                                                                               videonovērošanas sistēma,          pārvērstu tos par
                                                                                               lai pilnībā nodrošinātu            atraktīviem izziņas
                                                                                               muzeja eksponātu un                objektiem gan bērniem,
                                                                                               teritorijas drošību.               gan pieaugušajiem.
                                                                                                                                  Ļoti svarīgi ir pilnveidot
                                                                                                                                  muzeja videonovērošanas



                                                                                                                                                    67
                                                                                          Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                                                                                  Infrastruktūras                                             Nepieciešamie
   Nosaukums                 Adrese                Sniegtie pakalpojumi                                    Galvenie trūkumi
                                                                                     kvalitāte                                                  uzlabojumi
                                                                                                                                         un apsardzes sistēmu.
Jūrmalas pilsētas   Tirgoņu iela 29,            Pastāvīgās vēstures              Laba                 Infrastruktūra - darba telpu       Muzeja ēkas
muzejs              LV-2015                     ekspozīcijas apskate.                                 un palīgtelpu trūkums,             rekonstrukcijas 3.kārtas
                    T:67764746                  Izstāžu apskate (katru mēnesi                         pastāvīgas pasākumu zāles          īstenošana.
                    F: 67761912                 2-3 jaunas izstādes).                                 trūkums, kas ietekmē
                    jurm-muz@apollo.lv          Ekskursijas pa muzeju un                              muzeja darba un
                    www.jurmala.lv              pilsētu.                                              pakalpojumu kvalitāti.
                    www.muzeji.lv               Muzejpedagoģiskās
                                                programmas.
                                                Dažādi muzeja rīkoti
                                                pasākumi.
                                                Telpu un inventāra noma
                                                pasākumiem.
                                                Muzeja krājuma izmantošana
                                                (izziņas, kopēšana,
                                                priekšmetu deponēšana u.c.).
                                                Suvenīru tirdzniecība.
                                                Kafejnīcas pakalpojumi.
Jūrmalas teātris    Muižas iela 7,              Iestudēt mākslinieciski          Laba                 Teātris atrodas daļēji             Teātra ēkas daļēja
                    LV 2010                     augstvērtīgas un                                      piemērotās telpās (īpaši           pārbūve- piemērošana
                    T:67751089                  daudzveidīgas izrādes visos                           izjūtams dekorāciju un             teātra vajadzībām.
                    F:67754863                  teātra mākslas žanros,                                tērpu noliktavu, darbnīcu
                    GSM +37126568268            kultūras pasākumu                                     trūkums).
                    jurmalasteatris@jurmalast   organizēšana pilsētā ,
                    eatris.lv                   viesizrādes Latvijas
                    www.jurmalasteatris.lv      Republikā.
                                                Jūrmalas bērnu un jauniešu
                                                teātris, Jūrmalas leļļu teātra



                                                                                                                                                           68
                                                                                      Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                                                                              Infrastruktūras                                              Nepieciešamie
   Nosaukums                Adrese             Sniegtie pakalpojumi                                    Galvenie trūkumi
                                                                                 kvalitāte                                                  uzlabojumi
                                            studija.
Kauguru kultūras   Raiņa iela 110,          Kultūras pasākumu –              Apmierinoša.
nams               LV 2016                  informatīvi izglītojošu un
                   T/F: 67740700            izklaides, –
                                            mākslas un kūrortvēstures
                                            izstāžu, kino rīkošana,
                                            mākslinieciskās pašdarbības
                                            kolektīvu darbība.
                                            Telpu noma.
Majoru kultūras    Jomas iela 35, LV 2015   Kultūras pasākumu –              Neapmierinoša        Novecojis, sniegtajiem             Pilnīga iekšējo telpu
nams               T: 67762403,             informatīvi izglītojošu un                            pakalpojumiem neatbilstošs         renovācija un tehniskā
                   F:6 7762401              izklaides, –                                          iekšējo telpu stāvoklis un         aprīkojuma -
                   majori@jpd.gov.lv        mākslas un kūrortvēstures                             tehniskais aprīkojums.             elektroinstalācijas,
                   www.majorukn.lv          izstāžu, kino rīkošana,                                                                  kinoaparatūras,
                                            mākslinieciskās pašdarbības                                                              ventilācijas un
                                            kolektīvu darbība.                                                                       ugunsdzēsības sistēmu
                                            Telpu noma.                                                                              atjaunošana, skatuves,
                                                                                                                                     skatītāju zāles un pārējo
                                                                                                                                     telpu labiekārtošana

Pasaku māja        Parka iela 1,            Kultūras pasākumi – dažādu       Apmierinoša
„Undīne”           LV-2015                  stilu koncerti, izstādes,
                   T:67769273               izrādes, dejas uzvedumi,
                   undine@undine.lv         literārie lasījumi un literātu
                   www.undine.lv            saieti, kā arī lekcijas par
                                            dažādām kultūras tēmām.

                                            Pieejama bibliotēka, kurā



                                                                                                                                                       69
                                                                                            Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                                                                                    Infrastruktūras                                              Nepieciešamie
    Nosaukums                    Adrese              Sniegtie pakalpojumi                                    Galvenie trūkumi
                                                                                       kvalitāte                                                  uzlabojumi
                                                  apkopotas dažādu tautu
                                                  pasaku, zinātniskās
                                                  fantastikas, kultūras vēstures
                                                  u.c. izglītojošas grāmatas.

                                                  Sabiedrībai pieejams dabas
                                                  un mitoloģijas parks ar
                                                  Latvijai raksturīgiem augu
                                                  stādījumiem un amatnieku
                                                  izstrādājumiem
Raiņa un Aspazijas       J.Pliekšāna iela 5/7,    Muzeja ekspozīcijas un           Neapmierinoša        Slikts ēkas tehniskais             1. Visa muzeja
vasarnīca                LV-2015                  izstāžu darbs – ekskursijas,                          stāvoklis.                         renovācijas projekta
(Rakstniecības, teātra   T:67764495; 67764295     muzeja pedagoģiskās                                   Novecojusi                         īstenošana (ēku
un mūzikas muzeja        vasar.rain@inbox.lv      programmas. Konferenču,                               pamatekspozīcija.                  restaurācija, dārza
filiāle)                 rainavasarnica@rtmm.lv   semināru un sarīkojumu                                Pieejamības trūkumi                renovācija).
                         www.rtmm.lv              rīkošana.                                             cilvēkiem ar īpašajām              2. Jaunas ekspozīcijas
                                                  Lekcijas un konsultācijas.                            vajadzībām.                        izveide.
                                                  Filmas par dzejniekiem                                Nepietiekamas norādes.             3. „Raiņa spieķu takas”
                                                  latviešu un krievu val.                               Apgrūtinoša                        realizācija – muzeja ceļa
                                                  Zāles izmantošana                                     transportlīdzekļu                  norādes, Ilmāra
                                                  autorvakariem (līdz 120                               (autobusu) novietošana pie         Blumberga mākslas
                                                  personām).                                            muzeja.                            objekti, no Majoru
                                                                                                                                           dzelzceļa stacijas pa Jomas
                                                                                                                                           ielu līdz muzejam.
                                                                                                                                           4. Iespēju robežās
                                                                                                                                           pieejamības
                                                                                                                                           nodrošinājums
                                                                                                                                           apmeklētājiem ar īpašajām



                                                                                                                                                             70
                                                    Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam



                                            Infrastruktūras                                             Nepieciešamie
Nosaukums   Adrese   Sniegtie pakalpojumi                            Galvenie trūkumi
                                               kvalitāte                                                   uzlabojumi
                                                                                                   vajadzībām (pirmais stāvs,
                                                                                                   sanitārais mezgls).




                                                                                                                     71

								
To top