Tukuma rajona Engures pagasta padome by uu3u1KY

VIEWS: 34 PAGES: 30

									       Tukuma rajona Engures pagasta padome
           SAISTOŠIE NOTEIKUMI P-3
______________________________________________
                                                                 APSTIPRINĀTS
                                                    Engures pagasta padomes sēdē

                         2007. gada___________________Nr.____________

                      Padomes priekšsēdētājs__________________________


                                                      Engures pagasta padome             ir
                                                      pieņēmusi       Engures      pagasta
                                                      teritorijas plānojumu 1998.gada 29.
                                                      oktobrī un 2003.gada 20.jūnijā (pēc
                                                      atkārtotas               sabiedriskās
                                                      apspriešanas). Teritorijas plānojums
                                                      koriģēts 2006. gadā atbilstoši
                                                      Aizsargjoslu likuma 6. panta un 67.
                                                      panta prasībām.



        ENGURES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS
                                  2003. – 2015.

                                    2. SĒJUMS


                    Engures pagasta būvnoteikumi
                        (apbūves noteikumi)
                        2007. gada redakcija
projekta vadītājs                                Andris Kalnozols

plānotājs                                        Dr.arch. Jānis Lejnieks (sert.Nr.0119),

                                                 arh. Atis Bīviľš (sert. Nr. 0152)


        Būvnoteikumi ir saistoši zemesgabalu īpašniekiem un lietotājiem, uzsākot jebkuru
zemesgabala sadalīšanu, ēku būvju un zemes ierīcības projektu izstrādi, būvniecību, ēku
rekonstrukciju, renovāciju un nojaukšanu.

                                         2007.
              TERITORIJAS PLĀNOJUMA SASTĀVS


1. SĒJUMS. ENGURES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2003. - 2015.

          PASKAIDROJUMA RAKSTS

          GRAFISKĀ DAĻA.

2.SĒJUMS. ENGURES PAGASTA BŪVNOTEIKUMI ( APBŪVES NOTEIKUMI).

3. SĒJUMS. PĀRSKATS PAR ENGURES PAGASTA TERITORIJAS
           PLĀNOJUMA GROZĪJUMU IZSTRĀDI.




                                                                 2
                          SATURA RĀDĪTĀJS


1. DEFINĪCIJU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS       -4

2. PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI            -7

3. TERITORIJU IZMANTOŠANAS VEIDI            -7

4. ZEMESGABALU VEIDOŠANA UN TO LIELUMI      - 17

5. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM              - 18

6. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA           - 26

SPĒKĀ ESOŠIE DETĀLPLĀNOJUMI                 - 32

SAĪSINĀJUMI                                 - 32

IZMANTOTIE AVOTI UN DOKUMENTI               - 32




                                                   3
1. DEFINĪCIJU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS



Aizsargjoslas – ar likumu noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt gan dabiskus, gan
mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to pastāvēšanu, ekspluatāciju,
drošību un atturēt cilvēku no nevēlamas saskarsmes ar tiem.
Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums.
Apbūves blīvums – apbūves laukuma % no zemesgabala platības.
Apbūves intensitāte – visu stāvu platības % no zemesgabala platības.
Ārstniecības iestāde – nozīmē izmantošanu, kas ietver veselības aizsardzības un medicīnas
prakses nolūkiem domātu iestādi, arī poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, sanatoriju un citu
iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem.
Atklāta autostāvvieta – automašīnu novietošanas veids un nozīmē autostāvvietu, kas nav
iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta (arī noţogota) automašīnu novietošanai.
Atklāta (āra) uzglabāšana – zeme, būve vai tās daļa, kura plānota, izmantota vai nodomāta lietu
uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un nav autostāvvieta.
Atpūtas iestāde – zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta
galvenokārt tūristu un īslaicīgo apmeklētāju atpūtai un ietver atpūtas iestādes (atpūtas nams, peldu
iestāde, atpūtas parks) un ar atpūtu saistītas kultūras, darījumu iestādes, tirdzniecības un
pakalpojuma objektus (universālas izmantošanas zāle, kinoteātris, izstāţu zāle, restorāns, bārs,
kafejnīca, u.c.).
Autostāvvieta – automašīnu novietošanas veids un nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas vai
vairāku automašīnu novietošanu uz laiku, arī stāvvietas, piebraucamo ceļu un vertikālās
komunikācijas.
Brīvā (zaļā) teritorija – zemesgabala neapbūvētā platība, kurā neietilpst autostāvvieta,
piebraucamais ceļš, terase u.c. elementi no vienlaidus ūdeni necaurlaidīgiem materiāliem (asfalts,
betons, akmens). To raksturo ar brīvās teritorijas % no zemesgabala platības.
Būtiska zemes atzīmes izmaiņas – zemes līmeľa pazemināšana vai paaugstināšana ar norakumu
vai uzbērumu vairāk par 50 cm.
Būtisks piesārņojums – valsts kompetentu iestāţu noteikta jebkādas kaitīgas vielas koncentrācija
gaisā, augsnē vai ūdenī, kā arī skaľas līmenis, ko nav atļauts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā
teritorijā.
Būve mājlopiem – nozīmē izmantošanu, kas iever saimniecības ēku mājlopu izmitināšanai (kūti),
kā arī citas būves mājlopiem, arī kūtsmēslu glabātuvi un vircas bedri ārpus ciemu robeţām.
Būvētājs – fiziska vai juridiska persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs),
kas veic būvniecību saviem spēkiem.
Būvlaide – nozīmē līniju zemesgabala iekšpusē, kas parasti noteikta paralēli ielas sarkanajai
līnijai vai ceļa zemes nodalījuma joslas robeţai un kas iedibina minimālo attālumu starp ielas
sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robeţu un jebkuru virszemes būvi, ko drīkst
ierīkot.
Ciemi – blīvas apdzīvotas vietas, Engures pagasta gadījumā – ciemi.
Dabas pamatnes teritorijas – kopējs nosaukums meţu, parku, skvēru, pļavu, purvu un upju,
ezeru un citu ūdenstilpju teritorijām, kurās ēkām un būvēm pakārtota nozīme attiecībā pret dabas
elementiem.
Darījumu iestāde – nozīmē izmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu,
moteli, biroju, gadatirgu, izstāţu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura
iestādi, bet neietver nekādu rūpniecību vai vairumtirdzniecību.
Daudzstāvu daudzdzīvokļu nams – 3 un vairāk stāvu (neskaitot pagrabu) dzīvojamā māja, kas
plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeľa, un, kur
iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas
dzīvoklī, un pagalms.
Ēkas augstums – attālums no zemes virsmas projektētā vidējā līmeľa ēkas ielas vai ceļa pusē līdz
augstākajai ēkas daļai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam, kā arī jumta
čukuram, ja jumts stāvāks par 450), kas aiztur gaismas plūsmu 450 leľķī. Pagalma ēkas augstumu
mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeľa.
                                                                                                  4
Garāža – nozīmē būvi vai tās daļu, kas ietver pastāvīgu automašīnas vai automašīnu novietošanu,
un kas var būt gan privātā, gan sabiedriskā garāţa. Apbūves noteikumos garāţa privātas garāţas
nozīmē netiek lietota, jo tā ir ietverta dzīvojamā vai saimniecības ēkā.
Ģimenes māja – ēka vai cita būve, kas ietver sevī dzīvojamo māju (1 – 2 ģimenēm) ar vai bez
saimniecības ēkām un inţenierbūvēm.
Iedibinātā būvlaide – esošās apbūves frontes veidotā līnija, ja kvartāla robeţās vismaz piecos
zemesgabalos galvenās būves pie ielas atrodas uz vienas līnijas.
Individuālais darbs – nozīmē palīgizmantošanu, kas ietver vienu vai vairākus individuālā darba
veidus, kā arī darbību dzīves vietā radošajās profesijās, kā arī darbību dzīvoklī, savrupmājā vai
viensētā izvietotā uzľēmumā, kura īpašnieks ir šī dzīvokļa vai savrupmājas iemītnieks un, kur bez
uzľēmuma īpašnieka, tam vēl ir nodarbinātas ne vairāk kā trīs fiziskas personas.
Izglītības iestāde – ēka, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pamata, vidus un/vai
augstākai izglītībai, profesionālai un interešu izglītībai.
Kempings – ir viesu izmitināšanas un apkalpošanas vieta, kurā ir iespējams novietot teltis,
treilerus un viesu transporta līdzekļus kopējā vai atsevišķās stāvvietās, un kura teritorijā var tikt
izvietotas vieglas konstrukcijas būves.
Lauksaimnieciska izmantošana – nozīmē teritoriju izmantošanu mērķi, kas ietver augkopību,
dārzeľkopību, dārzkopību, lopkopību un ar to saistītos pakalpojumus, izľemot veterināro darbību,
kā arī medniecību, un var ietvert arī dzīvnieku kopšanu, kaţokzvēru audzēšanu, ogu krūmu un
augļu koku audzēšanu, novāktās raţas uzglabāšanu, siltumnīcas, velēnu un sēľu audzēšanu u.c.,
bet neietver fermu.
Mazēka – vieglas konstrukcijas ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25m2.
Mazstāvu daudzdzīvokļu māja – ēka vai tās daļa ar ne vairāk kā trīs stāviem, kas plānota vai
izmantota trīs vai vairāk dzīvokļiem. Termins ietver sekciju, koridora tipa dzīvojamās mājas,
rindu mājas.
Neatbilstoša izmantojuma statuss – zemesgabala izmantošana, kas likumīgi iesākta pirms
teritorijas plānojumā (attīstības plānā) noteikts cits izmantojums. Gadījumos, kad mainās
zemesgabala īpašnieks, zemesgabals zaudē neatbilstoša izmantojuma statusu un jaunajam
īpašniekam jāievēro apbūves noteikumi.
Nebūtisks piesārņojums – piesārľojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to
absorbēt, pārstrādāt.
Nodalījuma josla – zeme, kas nepieciešama valsts autoceļa būvniecībai un uzturēšanai un ir
Valsts ceļu dienesta lietojumā. Pagastu ceļiem zemes nodalījuma josla ir ceļa brauktuves platumā.
Pagasta ceļš – nozīmē izmantošanu, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pagasta
teritorijas daļām, arī starp blīvi apdzīvotām vietām, kā arī nodrošina izeju uz valsts autoceļiem.
Pagasta ceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā, bet neietver krustojumus ar
valsts autoceļiem.
Palīgizmantošana - atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina primāro izmantošanu
un izvietota tajā pašā zemes gabalā, kur primārās izmantošanas.
Pansija – ēka vai tās daļa, kurā īpašnieks dzīvo un apgādā citas personas ar dzīvojamo platību
un/vai ar maltīti par samaksu. Pansija nav viesnīca, sanatorija vai slimnīca. Rietumeiropā pansiju
sauc arī par B+B (bed+breakfest, resp. gulta+brokastis).
Parcele – ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu noteikta teritorijas pamatvienība
līdz tās ierakstīšanai Zemesgrāmatā.
Pārvaldes iestāde – nozīmē izmantošanu, kas ietver šādas nekomerciālas iestādes: valsts
un pašvaldību dienestu pārvaldes, vēstniecības, prokuratūras, tiesas, pasta, policijas,
cietuma un ugunsdzēsības iestādes. Šī izmantošana neietver citas apbūves noteikumos
definētās nekomerciālās iestādes, arī nekādu nevalstiskas organizācijas iestādi.
Priekškāpa – vēju sanestu smilšu gareni stiepts valnis piekrastē, kas iet paralēli krasta
joslai un atdala pludmali no sauszemes teritorijas.
Reliģiska iestāde – nozīmē izmantošanu, kas ietver jebkādas reģistrētas reliģiskas
kopienas darbību, arī kulta ēku.
Rindu māja – nozīmē izmantošanu, kas ietver vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos
sadalītu ēku uz kopīga vai katru uz sava zemesgabala ar neatkarīgām izejām uz
priekšpagalmu un aizmugures pagalmu, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekšējai un
aizmugures sienai.

                                                                                                   5
Saimniecības ēka – nozīmē palīgizmantošanu, un var ietvert privātu garāţu, nojumi
automašīnas novietošanai, darbnīcu, siltumnīcu, kā arī dārza inventāra, materiālu un
sadzīves priekšmetu glabāšanu u.c. Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā
jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku.
Sarkanā līnija – juridiski noteikta, plānota vai esoša, detālplānojumā vai zemesgabala
plānā atzīmēta ielas, laukuma, atklātas autostāvvietas vai inţenierkomunikāciju koridora
robeţa.
Savrupmāja (ģimenes māja) – nozīmē izmantošanu, kas ietver brīvstāvošu vienas vai
divu ģimeľu dzīvojamo māju.
Siltumnīca – segta (stikla, polietilēna vai cita sintētiska materiāla) virszemes būve vai tās
daļa ar dabīgu vai mākslīgu mikroklimatu, kas plānota, izmantota vai nodomāta
galvenokārt dārzeľu, puķu vai to dēstu un sēklas materiālu audzēšanai.
Stāvu platība – zemesgabala kapitālās apbūves visu stāvu, izľemot pagrabstāvus, platību
summa. Stāva platība ir platība, ko ierobeţo ēkas ārējā kontūra, ietverot ēkas iekšējās un
ārējās sienas.
Stāvu skaits – ēkas visu virszemes stāvu skaits, kas ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse
no pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs pieguļošās
teritorijas virsmas (pagalma ēkai – virs pagalma virsmas) projektētā vidējā līmeľa ēkas
vidū ielas vai ceļa pusē. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām
izbūvētu jumta stāvu, ja jumta izbūves platība ar 2,5 m un lielāku augstumu pārsniedz
66% no ēkas apbūves laukuma.
Šķūnis – ēka, būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta lopbarības, darbarīku un citu
saimniecības materiālu novietošanai.
Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdenstilpľu krastu, kas paredzēta ar zveju vai
kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.
Valsts autoceļš – nozīmē izmantošanu, kas veido LR ceļu tīklu un ietver galvenos, 1.
šķiras un 2. šķiras valsts autoceļus. Valsts autoceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma
joslas platumā un krustojumus ar pagasta ceļiem un ielām.
Vasarnīca (dārza māja) – nozīmē brīvstāvošu būvi, kas plānota, izmantota vai nodomāta
rekreācijas nolūkiem vienai ģimenei (vienai mājsaimniecībai).
Vieglās ražošanas uzņēmums – zeme, ēka un cita būve, kas izmantota tirdzniecības un
pakalpojuma produktu preču, vielu vai lietu komplektēšanai un iesaiľošanai, izľemot
jebkādu darbību, kas rada būtisku piesārľojumu un pārsniedz normatīvos lielumus.
Viesu māja – nozīmē izmantošanu, kas ietver viesu (tūristu) īslaicīgas izmitināšanas un
apkalpošanas mītni un ar to saistītās būves un labiekārtojumu.



   2.PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI.

   2.1. Galvenie pamatprincipi.
        Pārbūvējot esošo ēku vai ceļot jaunu, jāievēro būvnoteikumi.
        Pašvaldība nedrīkst izsniegt nekādas licences vai atļaujas zemes izmantošanai,
          ēkas celtniecībai vai rekonstrukcijai, ja ar to tiek pārkāpti jebkādi šo
          noteikumu punkti.
        Par pamatdokumentiem izstrādājot noteikumus izmantoti „Būvniecības
          likums”, „Aizsargjoslu likums”, „Vispārīgie būvnoteikumi” u.c.
   2.2. Par pārkāpumiem sodi piemērojami atbilstoši Latvijas Administratīvo
   pārkāpumu kodeksam. Vainīgajai personai ir pienākums pārkāpumu novērst.
   2.3. Apbūves noteikumi stājas spēkā, kad likumīgu spēku iegūst teritorijas plānojums.
   2.4. Apbūves noteikumus papildina un precizē, izstrādājot detālplānojumus.


                                                                                           6
3.TERITORIJU IZMANTOŠANAS VEIDI.

3.1. DABAS PAMATNES TERITORIJAS, VALSTS UN PRIVĀTIE MEŢI (D).

         Dabas pamatnes teritorijas ietver valsts un privātos meţus, ūdenskrātuves,
purvus. Meţu teritorijā galvenais zemes izmantošanas veids ir meţsaimniecība un ar
to saistītie pakalpojumi.
         3.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves dabas
pamatnes teritorijā ir:
              meţsaimnieciskā izmantošana,
              lauksaimnieciskā izmantošana,
              hidrotehniskās un meliorācijas būves,
              kokapstrādes objekts,
              ģimenes māja,
              vasarnīca.
         Atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu vai pēc būvniecības
         publiskās apspriešanas procedūras:
              ēkas lauku tūrismam,
              viesu nams,
              sporta un atpūtas objekts,
              dzīvoklis kā palīgizmantošana,
              saimniecības ēka, kā palīgizmantošana,
              atsevišķa inţenierbūve (sakaru un publiskā mobilo elektronisko sakaru
                 tīkla iekārtas, elektroapgādes objekti).
         3.1.2. Zemesgabalu minimālā platība, veidojot tos no jauna ārpus ciemu
         robeţām– 3 ha.
         3.1.3. Maksimālais apbūves blīvums – 5%.
         3.1.4. Minimālā brīvā teritorija – 85%.
         3.1.5. Maksimālais stāvu skaits – 2, bet ne augstāk kā 9 m no zemes.



3.2. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITIORIJAS (L).

        Zemesgabalu galvenais izmantošanas mērķis – lauksaimniecības produkcijas
raţošana, kas aizľem ne mazāk kā 50% no kopplatības, un ar to saistītie pakalpojumi,
kā arī medniecība.
        3.2.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku uz
zemes, kas paredzēta lauksaimniecībai, ir:
             lauksaimnieciskā izmantošana,
             meţsaimnieciskā izmantošana,
             zirgaudzētava,
             kokaudzētava,
             dīķsaimniecība,
             ģimenes māja,
             vasarnīca,
             lauksaimniecības tehnikas novietne,
             lauksaimniecības raţošanas objekts,
             atpūtas un tūrisma objekts,
             amatniecībai vai mājraţošanai,
             sporta būve.

                                                                                     7
        Atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu vai pēc būvniecības
        publiskās apspriešanas procedūras:
             vasarnīcu grupa,
             ferma,
             atsevišķa inţenierbūve (sakaru un publiskā mobilo elektronisko sakaru
                tīkla iekārtas, elektroapgādes objekti).
        3.2.2. Zemesgabalu minimālā platība, veidojot tos no jauna ārpus ciemu
robeţām– 3 ha.
        3.2.3. Apbūves rādītājus skatīt 3.3., izejot no apbūvei atvēlētās teritorijas
platības (ne vairāk kā 50%).
        3.2.4. Teritorijas iespējams noţogot, netraucējot pārvietošanos pa servitūtiem,
nav atļauts noţogot meţa nogabalus un piejas pie sabiedriskām ūdenstilpnēm.


3.3.MAZSTĀVU, SAVRUPMĀJU UN LAUKU APBŪVES DZĪVOJAMĀS
TERITORIJAS (M).

       3.3.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu
būvi uz zemes, kas paredzēta mazstāvu dzīvojamai apbūvei ir:
            ģimenes māja,
            vasarnīca,
            dvīľu māja,
            telpas individuālajam darbam,
            saimniecības ēka,
            privāta garāţa.
       Atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu vai atsevišķa
       zemesgabala apbūves plāns pēc būvniecības publiskās apspriešanas
       rezultātiem:
            viesu māja vai māja lauku tūrismam (līdz 15 viesu izmitināšanai),
            mazstāvu daudzdzīvokļu māja (rindu māja),
            pirmsskolas bērnu iestāde,
            pārvaldes iestāde,
            tirdzniecības vai pakalpojumu objekts,
            amatniecībai un mājraţošanai (zivju zveja, apstrāde u.c.) izmantojamas
               ēkas,
            atklāta sporta būve,
            kempings (zemesgabalos > 0,5 ha).

       3.3.2. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums:

       Zemesgabala platība – ha              Maksimālais apbūves blīvums - %
             0,12                                         30
             0,2                                          25
             0,3                                          18
             0,4                                          15
             0,5                                          12
             0,8                                          8
             1,0                                          6

       Starpvērtības nosaka interpolējot.
       3.3.3. Maksimālais stāvu skaits – divi, saimniecības ēkai – viens.
       3.3.4. Maksimālais augstums līdz jumta korei no zemes – 11 m,
                                                                                     8
                    saimniecības ēkai – 8 m.
             3.3.5. Jaunveidojamo zemesgabalu platības noteiktas 4.2. punktā.


   3.4. SAVRUPMĀJU DZĪVOJAMĀ APBŪVE MEŢAPARKĀ (MP).

          3.4.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu
būvi uz zemes, kas paredzēta dzīvojamai apbūvei meţaparkā ir:
               ģimenes māja,
               vasarnīca,
               telpas individuālam darbam,
               saimniecības ēka,
               privāta garāţa.
          Atsevišķā zemesgabala, ja to pamato ar detālplānojumu vai apbūves plāns pēc
          būvniecības publiskās apspriešanas:
               tirdzniecības vai pakalpojuma objekts,
               atklāta sporta būve,
               viesu māja vai māja lauku tūrismam (līdz 15 viesu izmitināšanai),
               atpūtas iestāde līdz 30 viesu izmitināšanai (zemesgabalos≥0,5 ha).
          3.4.2. Aizliegta zemesgabalu dalīšana un jaunu veidošana, ja to lielums ir
          mazāks par 0,24 ha.




             3.4.3. Apbūves rādītāji zemesgabaliem savrupmāju dzīvojamai apbūvei
             meţaparkā:

   platība        maksimālais                   minimālā                   maksimālā
                  apbūves                       brīvā                      apbūves
                  blīvums                       teritorija                 intensitāte
   ha             %                             %                          %
   _____________________________________________________________________
   0,24           14                            65                         28
   0,3            11                            70                         22
   0,4            9                             75                         18
   0,5            8                             80                         16
   0,8            6                             85                         11
   1,0            5                             88                         9
   _____________________________________________________________________
   Starpvērtības nosakāmas interpolējot.
          3.4.4. Maksimālais stāvu skaits – 2, saimniecības ēkai – viens.
          3.4.5. Maksimālais augstums līdz jumta korei no zemes – 11 m,
                 saimniecības ēkai – 8 m.
          3.4.6. Jaunveidojamo zemesgabalu platības noteiktas 4.2. punktā.


   3.5. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (DzD).
          Zemesgabali pie esošām vairākstāvu daudzdzīvokļu mājām. Teritorijas
   plānojums neparedz šīs apbūves veida attīstību pagastā.

                                                                                      9
3.6. JAUKTAS DARĪJUMU, ATPŪTAS UN DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (J).

       3.6.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu
būvi uz zemes, kas paredzēta jauktas izmantošanas darījumu, atpūtas un dzīvojamai
apbūvei ir:
             darījumu iestāde (viesnīca, viesu māja, māja lauku tūrismam u.c.),
             tirdzniecības vai pakalpojumu objekts,
             kultūras iestāde,
             atpūtas vai izpriecu iestāde,
             pārvaldes iestāde,
             amatniecībai un mājraţošanai (zivju zveja, apstrāde u.c.) izmantojamas
               ēkas,
             sporta būve,
             sabiedriskas nozīmes objekts – pasts, sakaru nodaļa, automašīnu
               stāvlaukums, sabiedriski apstādījumi, parks.
       Atsevišķā zemesgabalā jau esoša vai, ja to pamato ar detālplānojumu vai
       apbūves plāns pēc būvniecības publiskās apspriešanas:
             savrupmāja ar palīgēkām,
             pansija,
             mazstāvu daudzdzīvokļu māja,
             atsevišķa inţenierbūve (sakaru un publiskā mobilo elektronisko sakaru
               tīkla iekārtas, elektroapgādes objekti).
       3.6.2. Zemesgabalu maksimālais apbūves blīvums – 40%, savrupmājai skatīt
       p.3.3.2., mazstāvu daudzdzīvokļu mājai – 30%.
       3.6.3. Minimālā brīvā teritorija – 30%.
       3.6.4. Maksimālais stāvu skaits – 3, savrupmājai – 2.
       3.6.5. Maksimālais augstums līdz korei – 14 m.
       3.6.6. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte – 100%, savrupmājai nav
       noteikts, mazstāvu daudzdzīvokļu mājai – 75%.


3.7. SABIEDRISKO IESTĀŢU TERITORIJAS (S).

       3.7.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu
būvi uz zemes, kas paredzēta sabiedrisko iestāţu apbūvei ir:
            pārvaldes ēka (pagasta nams u.c.),
            reliģijas iestāde,
            kultūras iestāde,
            ārstniecības iestāde,
            sociālās aprūpes iestāde,
            skola, izglītības iestāde,
            bērnudārzs,
            stadions, sporta būve,
            tirdzniecības vai pakalpojumu objekts kā palīgizmantošana,
            sabiedriska garāţa kā palīgizmantošana,
            dzīvoklis kā palīgizmantošana.
       Atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu vai pēc būvniecības
publiskās apspriešanas procedūras:
            atsevišķa inţenierbūve (sakaru un publiskā mobilo elektronisko sakaru
               tīkla iekārtas, elektroapgādes objekti).


                                                                                  10
        3.7.2. Zemesgabalu maksimālais apbūves blīvums – 40%, maksimālā apbūves
intensitāte – 100%.
        3.7.3.Minimālā brīvā teritorija – 30%.
        3.7.4. Maksimālais ēku stāvu skaits – 3 (ieskaitot bēniľus, ja tos izmanto
palīgizmantošanai), maksimālais augstums līdz korei – 14 m.
        3.7.5. Ēka jānovieto, atkāpjoties no robeţas gar ielu ne mazāk par 6 m, ja
detālplānojumā nav noteikts citādi.


3.8. JAUKTAS RAŢOŠANAS TERITORIJAS (R).

         Jebkuras videi nekaitīgas raţošanas teritorijas, var ietvert arī citu ar raţošanu
saistītu funkciju.
         3.8.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu
būvi uz zemes, kas paredzēta jauktai raţošanai ir:
              vieglās rūpniecības uzľēmums,
              pārtikas rūpniecības uzľēmums,
              vairumtirdzniecības objekts,
              noliktava,
              degvielas uzpildes stacija,
              sabiedriskā garāţa,
              tehniskās apkopes stacija,
              ugunsdzēsēju depo,
              mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, kā palīgizmantošana.
          Atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu vai pēc būvniecības
publiskās apspriešanas procedūras:
              atsevišķa inţenierbūve (sakaru un publiskā mobilo elektronisko sakaru
                 tīkla iekārtas, elektroapgādes objekti).

        3.8.2. Zemesgabala platību nosaka projektā.
        3.8.3. Maksimālais apbūves blīvums – 60%. Maksimālā apbūves intensitāte –
100%.
        3.8.4. Minimālā brīvā teritorija – 20%.
        3.8.5. Maksimālais augstums atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, bet ne lielāks
kā 20 m.
        3.8.6. Zemesgabalā jāveic pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju
vides kvalitāte (aizsardzība pret troksni, smaku, neestētisku ainavu nosegšana).
        3.8.7. Ţoga augstums un izpildījums nosakāms izejot no tehnoloģijas, drošības
un estētiskiem apsvērumiem, bet ne augstāks kā 2,5 m no zemes.


3.9. ATPŪTAS OBJEKTU TERITORIJAS (A).

       3.9.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu
būvi uz zemes, kas paredzēta atpūtas iestāţu apbūvei ir:
            atpūtas iestāţu ēku komplekss,
            kempings,
            viesu nams,
            sezonas atpūtas iestāde,
            sporta būve,
            atrakciju objekts,

                                                                                       11
              peldvietas, kuru labiekārtojums ietver vismaz: autostāvvietu un gājēju
               celiľus, tualetes, atkritumu konteineri, ģērbtuves, galdus un solus,
               pakalpojumu kiosku (noma u.c.),
            dzīvoklis kā palīgizmantošana.
       3.9.2. Zemesgabalu maksimālais apbūves blīvums – 40%.
       3.9.3. Minimālā brīvā teritorija ne mazāk kā 20%.
       3.9.4. Maksimālais stāvu skaits – 3.
       3.9.5. Maksimālā apbūves intensitāte – 100%.
       3.9.6. Peldvietas ierīkojot un izmantojot jāievēro MKN № 300., 11.08.1998.
„Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi”, (grozījumi Nr.563.- 04.07.2006.)


3.10. OSTAS TERITORIJA (O).
       3.10.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu
būvi ostas teritorijā ir:
             jūras un zvejas osta,
             zivju apstrādes/pārstrādes uzľēmums,
             noliktava,
             hidrotehniska būve,
             navigācijas būve,
             vieglās raţošanas uzľēmums, kas saistīts ar ostas funkciju,
             jahtu un laivu osta,
             jahtklubs,
             atpūtas iestāde,
             kempings,
             tirdzniecības vai pakalpojumu objekts,
             jahtu, laivu un ar citu ūdens trsnsports līdzekļu būvniecību saistītas
                būves.
       3.10.2. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums – 60% vai tiek noteikts
apbūves projektā. Minimālā brīvā teritorija ne mazāk kā 15%.
       3.10.3. Maksimālais ēku vai citu būvju augstums līdz jumta korei – 14 m.
Augstuma ierobeţojums neattiecas uz celtľiem, torľiem, bākām u.c. iekārtām.

3.11. LĪNIJBŪVJU TERITORIJAS (T).

        Līnijbūvju teritorijās galvenais zemes un būvju izmantošanas mērķis ir
autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, maģistrālo inţenierkomunikāciju
izvietošana.
        3.11.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves
līnijbūvju teritorijā ir:
             valsts autoceļi,
             pašvaldības ceļš,
             iela,
             laukums,
             atklāta autostāvvieta,
             degvielas uzpildes stacija,
             meliorācijas sistēmas novadgrāvis,
             maģistrālie inţeniertīkli.
        Atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu vai pēc būvniecības
publiskās apspriešanas procedūras:
             atsevišķa inţenierbūve (sakaru un publiskā mobilo elektronisko sakaru
                tīkla iekārtas, elektroapgādes objekti).
                                                                                 12
        3.11.2. Ceļu un šķērsprofili jāizbūvē saskaľā ar Latvijas Valsts standarta LVS
190-2. 1999. prasībām.
        3.11.3. Ceļu aizsargjoslu un nodalījuma joslu platumus skatīt p.5.17.
        3.11.4. Izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, attālumi starp ielu
sarkanajām līnijām (ceļu servitūtu robeţām) jāpieľem ne mazāki kā:
             maģistrālām ielām - 17÷25 m,
             vietējas nozīmes ielām – 15 m,
             piebrauktuvēm – 12 m.
        3.11.5. Ielu aprēķina parametri jāpieľem pēc attiecīgiem būvnormatīviem un
projektēšanas uzdevuma.
        3.11.6. Ja būvniecība paredzēta valsts autoceļa aizsargjoslā, būvprojekts
jāsaskaľo VAS „Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona Tukuma nodaļā (VAS LVC).
Būvniecība ar VAS LVC jāsaskaľo, ja pie valsts autoceļa tiek plānots tirdzniecības,
pakalpojumu objekts, DUS. Projektējot jaunu nobrauktuvi no valsts autoceļa, jāsaľem
VAS LVC tehniskie noteikumi. Plānojot parcelāciju gar valsts autoceļiem, jāparedz
savācējceļš ar minimālu nobrauktuvju skaitu no autoceļa.
        3.11.7. Zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā ietves, pagasta grāvji gar ielas
robeţu, ceļa servitūtu brauktuves, pagasta grāvji sava zemesgabala robeţās. Pagasta
dienestiem ir tiesības pārbūvēt grāvjus saskaľā ar detālplānojumu, tīrīt tos privāto
zemesgabalu robeţās, savlaicīgi brīdinot īpašniekus.


3.12. KAPSĒTAS.

        Kapsēta ir zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un
ar to saistītiem pasākumiem un var ietvert ar šo funkciju saistītas ēkas un būves.
        Kapsētu ekspluatācijas un drošības prasības definētas MK noteikumos № 502
„Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika” 29.12.1998.,( grozījumi Nr.416. –
25.09.2001.)

3.13. ATKRITUMU IZGĀZTUVE.

        Atkritumu izgāztuve ir zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta atkritumu
apglabāšanai un utilizācijai saskaľā ar izgāztuvei izsniegto atkritumu apglabāšanas
atļauju. Izgāztuves darbība notiek saskaľā ar MK noteikumiem № 474. „Atkritumu
poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas
un rekultivācijas noteikumi” 13.06.2006.


3.14. TURPMĀKĀS IZPĒTES UN PLĀNOŠANAS TERITORIJAS.

        Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas nozīmē teritorijas plānojumā
nepieľemtās daļas zemesgabalus, kuru izmantošanas veids pagaidām nav noteikts,
galvenokārt nenoskaidroto transporta vai gājēju ielu trasējuma neskaidrības dēļ.
        Līdz plānošanas pabeigšanai atļauta tikai esošā izmantošana ar pagaidu
statusu.


3.15. PRASĪBAS VIDES AIZSARDZĪBAI.

       Plānojot būvniecību, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu
darbībām, kuras minētas likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998.) 1.
pielikumā. Kārtību, kādā veicama paredzētās darbības pieteikšana un novērtēšana
                                                                                    13
nosaka šis likums un MKN № 87., 17.02.2004. „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās
darbības ietekme uz vidi”. Ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums veicams
darbībām, kas minētas likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2. pielikumā, tajā
skaitā:
     ēku un inţenierbūvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija un restaurācija
        Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;
     dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiľas.
    Ja plānotajai būvniecībai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums,
    reģionālajā vides pārvaldē jāsaľem tehniskie noteikumi darbībām, kas norādītas
    MKN № 91., 17.02.2004. „Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
    noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi
    novērtējums”, tajā skaitā:
         lauksaimniecībā izmantojamās un meţa zemes transformācijai;
         jūras krastu nostiprināšanai;
         dziļurbumu ierīkošanai un izmantošanai;
         naftas un tās produktu un ķīmisko produktu glabātava, degvielas uzpildes
            staciju būvniecībai;
         zivju produktu un zivju eļļas raţošanai;
         virszemes ūdens objektu tīrīšanai vai padziļināšanai, dambju ierīkošanai;
         mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošanai;
         notekūdeľu attīrīšanas iekārtu būvniecībai;
         jaunu ēku būvniecība vai esošo paplašināšana, ja tās atrodas:
                - krasta kāpu aizsargjoslā,
                - ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā,
                - īpaši aizsargājamā dabas teritorijā,
                - dabas pamatnes teritorijā.
        Tehniskie noteikumi jāsaľem visām plānotajām darbībām, kas uzskaitītas
MKN № 91. – 1. pielikumā.



3.16.ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS UN TO IZMANTOŠANA.

        Engures pagasta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir:
         Ķemeru nacionālais parks (ĶNP),
         Engures ezera dabas parks,
         dabas liegums – Plieľciemu kāpa,
         dabas liegums – Apšuciema zāļu purvs,
         Igora Medľa Lāčupītes dendroloģiskie stādījumi,
Enguras pagasta teritorijā atrodas 32 mikroliegumi, par kuriem informāciju var iegūt
interneta mājaslapā www.metio.lv.
Darbību šajās teritorijās reglamentē MK noteikumi un dabas aizsardzības plāni:
         MKN № 415., 22.07.2003. „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
           aizsardzības un izmantošanas noteikumi.”;(grozījumi 26.10.2004. MK
           noteikumi Nr.898.,08.11.2005.MK noteikumi Nr.838)
         MKN № 212., 15.06.1999.” Noteikumi par dabas liegumiem.”,(grozījumi
           Nr.270 -26.06.2001., Nr. 586. -21.10.2003.,Nr.266.- 08.04.2004.,Nr.704.-
           10.08.2004.,Nr.995.- 30.11.2004., Nr.887.- 22.11.2005., Nr.196.-
           14.03.2006.).,
         „Likums par vides aizsardzību” 06.08.1991.,(grozījumi Nr.141-
           22.05.1997.,Nr. 252/254 20.06.200.,Nr.4.-20.12.2001.,Nr.158.

                                                                                 14
            24.10.2002., Nr.82.- 15.05.2003., Nr.62.- 07.04.2004., Nr. 28.-
            03.02.2005., Nr.103.- 22.06.2006.),
          MKN № 83., 09.03.1999. Noteikumi par dabas parkiem.,(grozījumi
            Nr.356. – 29.05.2007., Nr.267.- 08.04.2004., Nr.118.- 18.03.2003.,
            Nr.136. – 11.04.2000.,Nr.331.- 28.09.1999.),
          MKN № 131., 20.03.2001. Noteikumi par aizsargājamiem
            dendroloģiskiem stādījumiem.,
          LR likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 02.03.1993.
            (grozījumi      Nr.298/299.-     30.10.1997.,    Nr.44-28.02.2002.,Nr.187-
            12.12.2002..,Nr.175- 20.11..2003.,Nr.156.- 15..09.2005.),
          Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)
            izveidošanas kritēriji Latvijā (MK noteikumi Nr. 199.,28.05.2002., izdoti
            saskaľā ar likuma „ Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43. panta
            otro daļu) nosaka kritērijus, kas piemērojami Eiropas nozīmes
            aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanai Latvijā),
          Ķemeru nacionālā parka likums 30.05.2001.
          MKN № 236., 18.02.2002. ĶNP individuālie aizsardzības un izmantošanas
            noteikumi.(grozījumi 18.06.2002.),
          MKN № 268., 08.04.2004. Dabas parka Engures ezers individuālie
            aizsardzības un izmantošanas noteikumi.,
          „Sugu un biotopu aizsardzības likums”16.03.2000.(grozījumi Nr.153.-
            11.10.2005.,Nr.180.- 01.01.2007.),
          „Aizsargjoslu       likums”      Nr.56/57-11.03.1997.,(grozījumi    Nr.39.-
            26.03.2002.,Nr.101.- 22.07.2003.,Nr.108.- 15.07.2005.),
          „Medību likums”.- 08.07..2003.,(grozījumi Nr.207.- 01.01.2007.),
          Medību noteikumi Nr. 760.- 23.12.2003.,(grozījumi Nr.162.- 23.03.2004.),
          „Tūrisma likums” 17.09.1998.,(grozījumi Nr.345/346-07.10.1999.,Nr.20.-
            24.01.2002.,Nr.37.-27.02.2003.,Nr.38- 16.02.2006.)
          Dabas aizsardzības plāni: Engures ezera dabas parkam 30.03.2001.
            rīkojums № 59., dabas liegumam „Plieľciema kāpa” dabas aizsardzības
            plāns laika periodam no 2005. – 2015. gadam., „Igora Medľa Lāčupītes
            dendroloģiskie stādījumi” dabas aizsardzības plāns laika periodam no
            2005. gada līdz 2015. gadam.
         Būvniecība īpaši aizsargājamās teritorijās atļauta Engures dabas parka
neitrālajā zonā, t.i. Bērzciema un Abragciema robeţās. Būvniecība citās dabas parka
teritorijās esošo saimniecību uzturēšanai un attīstībai iespējama pēc rakstiskas
saskaľošanas ar reģionālo vides pārvaldi un Engures ezera dabas parka administrāciju,
ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteikto kārtību un
ierobeţojumus. Zemesgabalu izmantošana Ķemeru nacionālā parkā un Plieľciemu
kāpas dabas liegumā iespējama saskaľā ar šo aizsargājamo teritoriju dabas
aizsardzības plāniem.


3.17. PRASĪBAS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAI

       Kultūras pieminekļi ir objekti, kas iekļauti spēkā esošajā Valsts aizsargājamo
kultūras pieminekļu sarakstā (LV Kultūras ministrijas rīkojums № 128., 28.10.1998.)
un, kas ir saglabājami, aizsargājami un izmantojami saskaľā ar likumu „Par kultūras
pieminekļu aizsardzību” 12.02.1992.
       Engures pagastā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi:
       1) mākslas:
               - № 4396. Kapa piemineklis J.P.Brantam Engures kapos. 1835.g.
                                                                                   15
                - № 4397. Oblatu kārba. Engures luterāľu baznīcā. 1713.g.
                - № 4398. Divi svečturi. Engures luterāľu baznīcā. 1730.g.
       2) arheoloģijas: № 2283. Engures pilskalns (Marijas, Baznīcas kalns) pie
           Vecupes.
       3) arhitektūras:
                - № 6807. Zvejnieku sēta „Lielkristi”. Bērzciemā. 19.gs.
                - № 6136. Zvejnieku sēta „Skaras”. Bērzciemā. 19./20.gs.
                - № 6137. Zvejnieku-zemnieku sēta „Andricas” Ķesterciemā. 19.gs.
       Ap nekustamajiem kultūras pieminekļiem noteikta aizsargjosla 500 m platumā
no objekta, ja nav izstrādāts un VKPAI apstiprināts cits aizsargjoslas platums, saskaľā
ar MK noteikumiem № 392. „Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas)
noteikšanas metodika”. 15.07.2003.
       Darbību kultūras pieminekļos reglamentē „Kultūras pieminekļu uzskaites
aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”( LR MP 26.11.1992. lēmums
№ 506.). Izstrādājot būvprojektu kultūras piemineklim vai jebkurai tā aizsargjoslā
esošai būvei un ainavas elementam, jāsaľem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijas (VKPAI) Tukuma nodaļas noteikumi, būvprojekts jāsaskaľo VKPAI un
pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaľem VKPAI atļauja (t.s. „dzeltenā lapa”).



3.18. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM

        Sākot apbūves teritorijas atļauto izmantošanu, detālo plānojumu nepieciešams
izstrādāt zemesgabaliem, kas norādīti pagasta teritorijas plānojumā un gadījumos, kad
to nosaka „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”(MKN № 883.,
19.10.2004.) 54. pants. Prasības detālplānojumiem definētas (MKN № 883.
19.10.2004.) V, VI, VII nodaļās, 48.÷74. punkts. Papildus MKN 49. un 50. punkta
prasībām detālplānojumos jāizstrādā:
               - pasākumi krasta erozijas ierobeţošanai, ja plānojuma teritorija
                   atrodas krasta kāpu aizsargjoslā,
               - priekšlikumi meţa un lauksaimniecības zemes transformācijai un
                   šo nogabalu eksplikācija.
        Pamatojoties uz apstiprinātu detālplānojumu, meţa zemes transformācija
veicama saskaľā ar 28. 09. 2004. MKN № 806., lauksaimniecības zemes
transformācija – saskaľā ar 20.07.2004. MKN № 619.



4. ZEMESGABALU VEIDOŠANA UN TO LIELUMI.


4.1. ZEMESGABALU DALĪŠANA UN APVIENOŠANA.

        4.1.1. Nolūkā saglabāt zvejniekciemu raksturu un nepārblīvēt tos, teritorijas
plānojums regulē ģimenes māju zemesgabala minimālo lielumu ciemu robeţās.
Atļauts veidot tikai tādu jaunu zemesgabalu:
a) kuram ir tieša piekļūšana no ielas vai ceļa un ielas fronte nav mazāka par 15 m;
b) kas ir pieejams pa vismaz 4,5 m platu piebraukšanas ceļu vai pa ceļa servitūtu.
        4.1.2. Zemesgabalu sadalīšana, apvienošana un robeţu pārkārtošana veicama
atbilstoši izstrādātam detālplānojumam gadījumos, kad to nosaka MK noteikumu
№ 883.(19.10.2004.) 54. punkts. Ja teritorijā ir pieļaujama zemes vienību sadalīšana,
apvienošana vai robeţu pārkārtošana un MK noteikumi neparedz detālplānojuma
                                                                                    16
izstrādi, Engures pagasta padome var pieľemt lēmumu detālplānojumu neizstrādāt un
noteikt nekustāmā īpašuma veidošanas kārtību lēmumā, pamatojoties uz zemesgabala
sadalīšanas projektu, kas saskaľots ar pagasta būvvaldi.
        Ar Engures pagasta padomes lēmumu, pamatojoties uz zemes sadales
projektu, zemesgabalu var sadalīt vienkāršā situācijā, kad paredzēts izveidot ne vairāk
kā četras parceles un tās atrodas pie esoša piebraucama ceļa. Zemesgabala sadalīšanas
projekta izstrādes kārtību skatīt Apbūves noteikumu 6. sadaļā.
        4.1.3. Nav atļauta zemesgabala sadalīšana, apvienošana vai robeţu
pārkārtošana, ja tam iebilst kāds no īpašniekiem, vai nav iespējams izveidot
zemesgabalu, kas atbilst apbūves noteikumiem, sanitārajām un ugunsdrošības
normām.

4.2. ZEMESGABALU MINIMĀLĀ PLATĪBA.

         4.2.1. Minimālā zemesgabala lielums ģimenes mājām un vasarnīcām ciemu
teritorijā, veidojot no jauna, ir noteikts sekojošs:
         Abragciemam – 1200 m2;
         Apšuciemam – 1500 m2 (M), 2400 m2 (MP);
         Bērzciemam – 1200 m2;
         Engurei – teritorijā starp jūru un šoseju – 1800 m2, teritorijā starp šoseju un
ciema rietumu robeţu – 1200 m2(M), 2400 m2 (MP);
         Ezermuiţai – 1500 m2 (M), 2400 m2 (MP);
         Klapkalnciemam – teritorijā starp jūru un šoseju – 1800 m2, teritorijā starp
šoseju un ciema rietumu robeţu – 1500 m2 (M), 2400 m2 (MP);
         Ķesterciemam – teritorijā starp jūru un veco šoseju – 1800 m2, teritorijā starp
šoseju un ciema rietumu robeţu – 1500 m2 (M), 2400 m2 (MP);
         Plieľciemam – teritorijā starp jūru un šoseju – 1800 m2 (M), 2400 m2 (MP),
teritorijā starp šoseju un ciema rietumu robeţu – 1500 m2(M) un 2400 m2 (MP).
         Zemesgabalu lielums citam izmantošanas veidam vai inţenierbūvēm
nosakāms būvprojektā.
         4.2.2. Ārpus ciemu robeţām minimālais zemesgabala lielums, veidojot to no
jauna ir 3,0 ha – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, 2,0 ha –
pārējā pagasta teritorijā, 5,0 ha – Engures ezera dabas parka teritorijā.

5. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM

       Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām apbūves teritorijām un visiem
būvniecības, zemes lietošanas, sadalīšanas un apvienošanas gadījumiem.
       5.1. Visās teritorijās atļautā izmantošana ir:
             autostāvvietas,
             sabiedriskas lietošanas apstādījumi,
             inţeniertīkli un būves, ja to paredz detālplānojums vai būvprojekts,
             vietējas nozīmes iela vai piebraucamais ceļš, ja to paredz
                 detālplānojums vai būvprojekts.
       5.2. Visās teritorijās aizliegtās izmantošanas ir tās, kuras rada būtisku
piesārľojumu, t.i. neatbilst valsts vides aizsardzības un vides veselības iestāţu
noteiktām vides kvalitātes prasībām un tiesību aktu prasībām. Aizliegts izmantot
zemi, ēkas un būves, nenovēršot esošās vides piesārľojumu. Aizliegta būvniecība
piesārľotā teritorijā.
       5.3. Apbūves noteikumos atļautajām izmantošanām nedrīkst izmantot kuģu,
automašīnu, autobusu, vagonu korpusus, konteinerus (izľemot inţeniertīklu iekārtu
konteinerus). Jebkādus ceļojuma treilerus un vagoniľus kā dzīvojamās telpas

                                                                                     17
(guļamtelpas) var izmantot tikai būvlaukumos un speciāli iekārtotos stāvlaukumos
tūristu vajadzībām.
         5.4. Apaļkoku guļbūves pieļaujamas izľēmuma gadījumos lauku apbūves
teritorijās (L), M un MP apbūves teritorijās ciemu perifērijā ārpus kompaktas
apbūves, ja zemesgabalā izvēlētā apbūves stilistika to prasa un tas nepazemina vides
arhitektonisko kvalitāti. Jaunu apaļkoku guļbūvju celtniecība aizliegta – J, S, R, A, O
un T apbūves teritorijās, M un MP apbūves teritorijās ciemu centrālajās vienlaidus
apbūvētajās daļās.

       5.5. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI.
               1) Drīkst izmantot vai izveidot tikai tādu zemesgabalu, kam
nodrošināta piebraukšana no ceļa vai ielas vai piekļūšanu tam nodrošina ceļa servitūts.
               2) Apbūves teritorijās ēkām un būvēm jāparedz piebrauktuves vai
caurbrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieľem atbilstoši
būvnormatīviem.


       5.6. PAGALMA NOTEIKUMI.
               1) Galvenajai būvei vai būvēm zemesgabalā, atkarībā no novietojuma,
ir priekšpagalms, aizmugures pagalms, iekšējais un ārējais sānpagalms. Viena
zemesgabala pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalma daļu.
               2) Nekādu daļu no jebkura pagalma nedrīkst aizľemt kāda būves
virszemes daļa, izľemot:
       - saimniecības ēkas, ja tās attiecīgā pagalmā atļautas,
       - arhitektoniskas detaļas un konstruktīvi ēkas elementi, kas projicējas pagalmā
       ne vairāk par 0,5 m no sienas uz ēku,
       - atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kas projicējas pagalmā ne vairāk par
       1,5 m no sienas uz ēku,
       - erkeri, kas projicējas pagalmā ne vairāk par 1,0 m no sienas,
       - balkoni, kas projicējas pagalmā ne vairāk par 2,5 m no sienas.
               3) Priekšpagalms nedrīkst būt mazāks par 3 m gar vietējas nozīmes
       ielām un ceļu servitūtiem, 3 m – gar ciema galvenajām ielām. Priekšpagalmus
       nav atļauts izmantot materiālu atklātai glabāšanai.


        5.7. REDZAMĪBAS TRIJSTŪRI. Ielu un ceļu krustojumus vienā līmenī veido
atbilstoši normatīvajiem aktiem, nodrošinot redzamības trijstūrus:
        - apstākļos „transports-transports” pie kustības aprēķina ātruma 40 un 60 km/st
        redzamības trijstūra sānu malu izmēriem jābūt attiecīgi ne mazākiem kā 25 m
        un 40 m;
        - apstākļos „gājējs- transports” pie kustības aprēķina ātruma 25 un 40 km/st
        attiecīgi; 8x40 m un 10x50 m.
Redzamības trijstūra robeţās nedrīkst atrasties nekādas ēkas un būves, kā arī
pārvietojami objekti, koki un krūmi augstāki par 0,5 m. Ja esošā apbūve neļauj
izveidot nepieciešamos redzamības trijstūrus, kustības drošību nodrošina ar
regulēšanas un speciālām tehniskām ierīcēm.


       5.8. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŢĀM. Nevienas
būves neviena daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robeţas, uz kura tā
atrodas, izľemot gadījumus:



                                                                                    18
               -     ja zemesgabala robeţa sakrīt ar būvlaidi; šajā gadījumā būves daļa
                     nedrīkst būt izvirzīta tālāk par 0,5 m no sienas un atrasties zemāk
                     par 3,0 m no ietves;
                 - ja kaimiľu zemesgabala īpašnieks piekrīt mainīt zemesgabala
                     robeţu pa vertikāli (pārkares servitūts).
         5.9. Attālumi starp būvēm un inţenierkomunikācijām un starp
inţenierkomunikācijām jāpieľem atbilstoši MK noteikumiem № 1069. „Noteikumi
par inţenierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās.”
28.12.2004. Attālumi starp ēkām pieľemami pēc Valsts ugunsdrošības un glābšanas
dienesta tehnisko noteikumu prasībām un Sabiedrības veselības aģentūras higiēnas
uzdevuma prasībām.
         5.10. Ēku maksimālais augstums un stāvu skaits noteikts 3. sadaļā. Noteiktie
būvju augstumi neattiecas uz arhitektoniskiem dekora elementiem, virsgaismu,
skursteni, karoga mastu, baznīcas torni, radio un televīzijas iekārtām.
         5.11. Ēkas vai tās daļas funkciju drīkst mainīt, ja tas atbilst zemesgabala
atļautajai izmantošanai un ir:
         - veikta ēkas rekonstrukcija saskaľā ar akceptētu būvprojektu,
         - veikta ēkas vienkāršotās rekonstrukcijas procedūra.
         5.12. Ja ēkas vai būves tiek likumīgi projektētas, būvētas vai pārbūvētas šo
noteikumu spēkā stāšanās brīdī, to drīkst turpināt, ievērojot saľemtos tehniskos un
projektēšanas noteikumus, izľemot gadījumus, kad pašvaldība kompensē zaudējumus.
Ja zemesgabala (nekustāmā īpašuma) likumīgi iesākta, pirms pašvaldība pieľēmusi
apbūves noteikumus, kas nosaka zemesgabalam citu zemes izmantošanas veidu,
attiecīgajam zemesgabalam (nekustāmajam īpašumam) ir neatbilstoša izmantojuma
statuss. Neatbilstoša izmantojuma statusa zemesgabala (nekustāmā īpašuma)
īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna
būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši šo apbūves
noteikumu prasībām.
         5.13. Ēku un būvju konstruktīvajām daļām un elementiem jānodrošina to
atbilstība LBN 006-00 „Būtiskas prasības būvēm.” Prasībām.
         5.14. Esošās ēkas un būves var rekonstruēt, restaurēt un renovēt (remontēt)
saskaľā ar akceptētu būvprojektu. Prasības būvprojektēšanai nosaka MK noteikumi №
112 „Vispārīgie būvnoteikumi.” 01.04.1997.
         5.15. Inţenierkomunikāciju būve un rekonstrukcija veicama saskaľā ar
akceptētu būvprojektu. Komunikāciju ekspluatācija notiek saskaľā ar attiecīgiem
noteikumiem un par to atbild nomināciju valdītājs.


       5.16. IZSMEĻAMĀS BEDRES. Atsevišķi novietotām ēkām ar notekūdeľu
daudzumu līdz 1 m3/dn pieļaujamas izsmeļamās atejbedres, to grīdām un sienām jābūt
ūdens necaurlaidīgām. Attālums no izsmeļamās bedres līdz dzīvojamai mājai kaimiľu
gruntsgabalā – 15 m.


         5.17. AIZSARGJOSLAS.
         1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla un krasta kāpu
aizsargjosla noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām un to robeţas norādītas
teritorijas atļautās izmantošanas plānā. Zemes izmantošanu aizsargjoslā reglamentē
Aizsargjoslu likums. Aprobeţojumi aizsargjoslā noteikti Aizsargjoslu likuma 36.
pantā.
         2) Aizsargjoslas gar/ap:
                 - Engures ezeru – 500 m;
                 - Rideļu dzirnavu ezeru – 50 m;
                                                                                     19
               - Lāčupīti, Teitupi, Melnupi – 50 m, ciemu teritorijā – 10 m;
               - mazajām (līdz 10 km) upēm – 10 m;
               - meliorācijas grāvjiem, valsts – 10 m;
               - meliorācijas grāvjiem, pagasta – 5 m;
               - kultūras pieminekļiem – 500 m;
               - kapsētām – 300 m;
               - atkritumu izgāztuvi – 100 m;
               - purviem līdz 100 ha – 20 m;
               - purviem no 100 ha – 50 m;
               - ūdens ľemšanas vietām aprēķins pēc Aizsagjoslu likuma 9.panta
                 nosacījumiem;
        Aprobeţojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās noteikti Aizsargjoslu
likuma (AL) 37. pantā, aizsargjoslās ap kultūras pieminekļiem – 38. pantā,
aizsargjoslās ap kapsētām – 52. pantā, aizsargjoslā ap atkritumu izgāztuvi – 55. pantā.

      3) Aizsargjoslas gar autoceļiem un ielām:
_____________________________________________________________________
Valsts                                             Valsts    Zemes      Aizsargjoslas
Autoceļa        Valsts autoceļa                    autoceļa  nodalījuma platums
№              nosaukums                           tehniskā  joslas     no
                                                  kategorija minimālais ceļa
                                                             kopējais   ass
                                                             platums
                                                                m       m
___________________________________________________________________________________
_
P-128 Sloka-Talsi km 19,70-32,40                   II         31        100
                     km 32,40-41,02                III        27         60
P-131 Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka            III        27         60
V-1435 Līgas-Zentene-Rideļi                        IV         22         30
V-1441 Rideļi-Engure                               V          19         30
V-1448 Milzkalne-Cērkste-Apšuciems                 IV         22         30
V-1449 Valgums-Klapkalnciems                       IV         22         30
_________________________________________________________________________________

Aprobeţojumi aizsargjoslās gar autoceļiem noteikti AL 42. pantā.

        4) Aizsargjoslas gar inţeniertīklu trasēm un būvēm noteicamas saskaľā ar
            AL. Aprobeţojumi inţeniertīklu ekspluatācijas aizsargjoslās noteikti AL
            35., 43., 45., 46., 47., 48., 56. pantā. Elektrolīniju trases platums meţu
            zemēs: 0,4 kV līnijai – 5 m, 20 kV līnijai – 13 m, kabeļu trasei – 4,0 m.
            Elektrisko tīklu valdītājam trases meţos jāuztur ugunsdrošā stāvoklī un
            jāattīra no kokiem un krūmiem. Jaunu elektroietaišu un atļautās slodzes
            palielināšana notiek saskaľā ar „Pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas
            sistēmas dalībniekiem” 14.12.2005., № 302. Neatkarīgi no aizsargjoslas
            platuma darbs ar celšanas mehānismiem 30 m joslā no gaisvadu līnijas
            malējā vada jāsaskaľo ar elektrotīklu valdītāju.
        5.18. Tauvas josla noteikta zvejas, kuģošanas un ar tām saistītām vajadzībām
gar publisku un privātu ūdeľu (jūras, upju, ezeru, kanālu) krastiem. Tās platums
noteikts Zvejniecības likumā (gar jūras piekrasti – 20 m, gar publisku ūdeľu krastiem
– 10 m, gar privātu ūdeľu krastiem – 4 m). Tauvas joslas izmantošanu,
aprobeţojumus saimnieciskajai darbībai un iespējas pārvietoties tauvas joslā nosaka
Zvejniecības likuma 9. pants. Tauvas josla grafiski attēlojama zemes gabalu robeţu
plānos.



                                                                                    20
       5.19. GRĀVJU SAGLABĀŠANA. Apbūve drīkst atrasties ne tuvāk par 5 m
no pagasta grāvja augšmalas, valsts grāvjiem – 10 m.

       5.20. ĒKU UN BŪVJU NOJAUKŠANA. Ēkas un būves drīkst nojaukt tikai ar
pagasta padomes lēmumu. Teritoriju obligāti rekultivēt (novākt būvgruţus, izlīdzināt
zemi un iesēt zālienu) 6 mēnešu laikā pēc nojaukšanas, ja šajā laikā netiek uzsākta
jauna objekta celtniecība šajā vietā.

       5.21. PRASĪBAS DUS, AUTOSTĀVVIETĀM.
               1) Projektējot DUS (degvielas uzpildes stacijas), jāievēro MK
„Noteikumu par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas
bāzēm un pārvietojamām cisternām” (16.05.2006.) prasības. Attālums līdz skuju koku
meţu masīviem jāpieľem ne mazāks kā 30 m, līdz lapu koku masīviem – 25 m.
Degvielas tvertnes jānovieto ne tuvāk par 15 m no koplietošanas ceļiem.

        2) DUS izvietojums nav pieļaujams:
        - kultūras pieminekļu aizsardzības zonās;
        - memoriālu piemiľas vietu, pieminekļu un kulta celtľu tuvumā vai vizuālā
        saistībā ar tiem;
        - teritorijās, kur to aizliedz Aizsargjoslu likums, LR būvnormatīvi u.c.
        būvniecību reglamentējoši dokumenti.
        3) Nepieciešamo autostāvvietu un garāţu skaitu un izvietojumu nosaka LR
būvnormatīvi. Ja nosacījumi nav definēti, autostāvvietām un velosipēdu novietnēm
pie sabiedriskām ēkām un raţošanas objektiem jāievēro šādi vietējie normatīvi:
_____________________________________________________________________
                                             aprēķina       autostāvvietas velosipēdu
                                             vienība        uz aprēķina novietnes
                                                            vienību
_____________________________________________________________________
pārvaldes, darījumu iestādes                 1 strādājošais         0,3           0,5
raţošanas uzľēmumi                           1 strādājošais         0,1           0,3
                                          2
veikali                               10m tirdzniec. Platības       1,0           1,0
restorāni, kafejnīcas                        10 vietas              1,5           0,5
sanāksmju zāles, kultūras nami, baznīcas     10 vietas              1,5           1,5
mācību iestādes                              10 skolnieki           0,5           2,0
viesnīcas, viesu nami                        10 vietas              2,0           1,0
pludmales, sporta būves                      10 apmeklētāji 1,0            2,5
_____________________________________________________________________
        Atklāta automašīnu glabāšana atļauta uz ielas, tikai īpašnieka gruntsgabalam
piegulošās ielas joslas robeţās.


     5.22. PRASĪBAS ELEKTROAPGĀDES BŪVĒM:
     Ir noteikti šādi aprobeţpjumi ap sekojošiem sadales tīkla objektiem:
         - 20 kV elektrolīnijas trasei meţu zemēs ir noteikta 13 m plata josla , kas ir
             vienāda ar aizsargjoslas platumu ārpus pilsētām, ciemiem, kā arī pilsētu
             lauku teritorijās;
         - 20 kV elektrolīnijas aizsargjosla pilsētās un ciemos ir noteikta 2,5 m attālumā
             no līnijas ass;
         - 0,4 kV elektrolīnijas trases meţu zemēs ir noteikta 5 m platā joslā;
         - 0,4 kV elektrolīnijas aizsargjoslas platumus ārpus pilsētām, ciemiem, kā arī
             pilsētu lauku teritorijās noteikts 6,5 m attālumā no līnijas ass;
                                                                                   21
         -   0,4 kV elektrolīnijas aizsargjosla pilsētās un ciemos ir noteikta 2,5 m
             attālumā no līnijas ass;
         -   aizsarglīnija gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām noteikta 1 m attālumā no
             līnijas ass;
         -   aizsarglīnija gar elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem,
             transformātoruapakšstacijām ir noteikta 1 m attālumā ārpus šo iekārtu
             noţogojuma vai to viss tālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai
             grīdas virsmas;

Atbilstoši MK Noteikumiem Nr. 415 (20.10.1998) elektrisko tīklu valdītājam:
          - elektrolīniju trases meţos jāuztur ugunsdroša stāvoklī
          - Jāattīra minētās trases no krūmiem un kokiem;
          - jāizcērt bīstamie koki, kuri aug ārpus elektrolīniju trasēm, bet krītot var
            apdraudēt to vadus un balstus;
          - Jāuztur ugunsdrošā stāvoklī un jāattīra no krūmiem un kokiem kabeļlīniju
            trases 4 m platā joslā;

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada
14.decembra lēmumā Nr.302 apstiprinātiem “Sistēmas pieslēguma noteikumie
melektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”, jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās
slodzes palielināšana jāsaskaľo AS “Latvenergo “.

Saskaľā ar Enerģētikas likuma 19. un 24.pantiem:
         - jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanai energoapgādes
              komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās
              īpašniekam.
Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaľot ar zemes īpašnieku jaunu
energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī tiesības saskaľošanas procedūru
aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos ja zeme tiek izmantota jaunu
energoapgādes komersantu objektu ( iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju) un to piederumu
ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
          - energoapgādes komersanta objekta ierīkošana ir paredzēta vietējās
              pašvaldības teritorijas plānojumā vai detalplānojumā;
          - energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robeţās;
          - vietējā pašvaldība ir atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna elektroapgādes
              komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav
              iespējama bez šīs zemes izmantošanas;
          - citos likumos noteiktajos gadījumos.

Tiesības un pienākumi:
          - Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta
             rekonstrukciju vai modernizāciju, savlaicīgi par to informējot zemes
             īpašnieku;
          - Zemes īpašniekam, pienākas vienreizēja samaksa saskaľā ar Enerģētikas
             likuma 24.pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes
             komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizľemtā zemes
             platība;

                                                                                   22
         -   Energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā
             paplašināsanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms
             darbu uzsākšanas;
         -   Energoapgādes komersantamir nekustamā īpašuma servitūta tiesības ierīkot,
             attīstīt un ekspluatēt energoapgādes objektus;
         -   Sevitūta tiesības realizē savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma
             īpašnieku;
         -   Ja puses nespēj vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu
             normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
         -   Nekustamā īpašuma īpašniekam ir              tiesības lūgt pārvietot esošo
             elektroapgādes objektu un segt pārvietošanas izmaksas atbilstoši Enerģētikas
             likuma 23.panta 2.daļai;

Sakaľojumi:
         Sakaľā ar MK noteikumiem Nr. 415. 10.punktu ( 1998.g.) neatkarīgi no
            noteiktā elektroapgādes objekta aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas
            mehānismiem 30 m joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba
            sākšanas jāsaskaľo ar attīecīgo elektrisko tķlu vadītāju;
         Veicot darbus aizsargjoslās, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt, tie
            jāveic pēc saskaľošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku;
         Veicot darbus augstsprieguma ( 330, 110 kV) EPL aizsargjoslā tie jāsaskaľo
            ar AS ‚Augstsprieguma tīkls“, Rīgā Dārzciema ielā 86, tālruņa Nr.
            7725371;
         Veicot darbus vidsprieguma ( 20, 10 kV) un zemsprieguma ( 0,4 kV) EPL
            aizsargjoslā, jāsaskaľo ar AS „Latvenergo“ ST Dienvidu reģiona Attīstības
            daļas vadītāju, Jelgavā Elektrības ielā 10, tālruņa Nr. 3090300;


       5.23. RELJEFA UN AUGSNES AIZSARDZĪBA. Būtiskas zemes atzīmes
izmaiľas atļautas tikai saskaľā ar apstiprinātu būvprojektu. Ja būtiskas zemes
augstuma izmaiľas virs 0,5 m paredzētas uz robeţas, tas jāsaskaľo ar kaimiľu
zemesgabalu īpašniekiem.

       5.24. ĒKAS UN BŪVES MĀJLOPIEM.
       5.24.1. Mājlopu turēšanai paredzētas ēkas drīkst izvietot tikai
lauksaimniecības teritorijās (L) ārpus ciemata robeţām.
       5.24.2. Mājlopiem paredzētu saimniecības ēku (kūti) nedrīkst novietot:
               - priekšpagalmā;
               - tuvāk par 15 m no kaimiľu dzīvojamo telpu logiem.
       5.24.3. Projektējot kūtis, ievērojamas noteikumu № 628. „Īpašās vides
prasības piesārľojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs.”(27.07.2004.).

       5.25.MAZĒKAS.
Ēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2, un šīs ēkas paredzētas kā
funkcionāli saistītas ar pamatēku. Maksimālais kores augstums 5m. Ja mazēka ir
paredzēta citiem mērķiem tās būvniecība un projektēšana saskaľā ar būvnoteikumiem.

       5.26. ĀRTELPAS ELEMENTI.
              1) Zemesgabalus drīkst ieţogot:

                                                                                  23
               - pa zemesgabala robeţu, starp zemes gabaliem vai pa vēsturiski
iedibinātu ţoga līniju;
               - gar ūdenstilpnēm un ūdens tecēm – pa tauvas joslu.
               2) Starp zemesgabaliem ţogus būvē īpašniekiem savstarpēji
vienojoties. Ţogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar ēku
arhitektūru un kaimiľu zemesgabalu ţogu arhitektūru. Nav atļauta dzeloľstiepļu vai
tām līdzīgu materiālu izmantošana ciemu teritorijās.
               3) Ţogiem jābūt ne augstākiem par 1,5 m un ne mazāk kā 30%
caurredzamiem (perpendikulāri pret ţoga plakni), ja detālplānojumā nav paredzēts
citādi. Ţogus, kas piekļaujas iekšējam pagalmam, pieļaujams būvēt blīvus un līdz
1,8m augstus (saskaľojot ar kaimiľu).
               4) Aizliegts noţogot valsts, pašvaldības vai privātos meţa gabalus
ārpus ciemu robeţām.
               5) Ţoga izbūve jāsaskaľo pagasta būvvaldē.
               6) Prettrokšľu sienas nepieciešamību pamato ar trokšľu mērījumiem,
higiēnas normatīviem un aprēķiniem. Īpašos gadījumos par prettrokšľu sienu var
izmantot ţogu.
               7) Izkārtnes, reklāmas un citi vizuālās informācijas materiāli
izvietojami, saskaľojot to izskatu, izmērus un novietojumu Engures pagasta būvvaldē.
               8) Pastāvīgas un sezonas rakstura tirdzniecības un informācijas būves
(kioski, nojumes, paviljoni u.tml.) atļauts izbūvēt (novietot) tikai ar būvvaldes
saskaľojumu. Ja objekti atrodas ielas vai ceļa robeţās (nodalījuma joslā) nepieciešams
saskaľojums ar ceļa īpašnieku (valdītāju).
               9) Teritorijās, kur ir māju numerācija, zemesgabala īpašniekam
jānodrošina, lai pie galvenās būves būtu piestiprināta pagasta padomes noteiktas
formas mājas numura zīme. Teritorijās, kur nav māju numerācijas, zemesgabala
īpašniekam jānodrošina, lai uz ceļa pie iebrauktuves zemesgabalā būtu uzstādīts mājas
nosaukums.
               10) Zemesgabala īpašnieka pienākums ir pie pamatbūves galvenās
fasādes piestiprināt karoga turētāju vai priekšpagalmā uzstādīt brīvstāvošu karoga
mastu.


6. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA.

6.1. PROJEKTĒŠANAS ATĻAUJA UN TĀS SAĽEMŠANAS KĀRTĪBA.

        6.1.1. Visa veida būvniecība Engures pagastā ir veicama saskaľā ar valsts
normatīvajiem, Engures pagasta apbūves noteikumiem, Engures pagasta teritorijas
plānojumu un detālplānojumiem, kas pieľemti kā saistošie noteikumi.
        6.1.2.Veikt būvniecību ir iespējams tikai zemesgabalos, kuru robeţas ir
uzmērītas un reģistrētas nekustāmā īpašuma valsts kadastra reģistrā Tas ir attiecināms
arī uz nomas zemesgabalu robeţām nekustāmā īpašumā.
        6.1.3. Būvniecības ierosinātājs (zemes īpašnieks vai nomnieks) vai viľa
pilnvarota persona iesniedz pagasta būvvaldē šādus dokumentus:
            1) „Būvniecības /būves nojaukšanas iesniegumu – uzskaites karti”, vai
               iesniegumu ar būvniecības ieceres īsu aprakstu, būvniecības ieceres
            galvenajiem parametriem, nepieciešamo inţenierapgādi u.c. datiem;
            2) zemesgabala robeţu plāns;
            3) Zemesgrāmatas apliecība;
            4) zemes nomas gadījumā – nomas līgums (uz laiku ne mazāku par 10
            gadiem);

                                                                                   24
            5) izkopējums no nekustamā īpašuma tehniskās inventarizācijas lietas,
            esošas būves rekonstrukcijas gadījumā;
            6) iespēju robeţās grafisko materiālu (skici) būvniecības priekšlikuma
            ilustrēšanai;
            7) kopīpašnieku notariāli apstiprināta rakstiska piekrišana, ja paredzēts
            veikt projektēšanas darbus kopīpašumā.
        6.1.4. Gadījumos, kad iecerētā būvniecība atbilst normatīvo aktu prasībām,
Engures pagasta apbūves noteikumu prasībām, Engures pagasta teritorijas
plānojumam un spēkā esošiem detālplānojumiem, būvvalde izsniedz plānošanas un
arhitektūras uzdevumu vai būves nojaukšanas uzdevumu, kas uzskatāms par pamatu
būvprojektēšanai, bet nav pamats būvniecības uzsākšanai.
        6.1.5. Saľemot plānošanas un arhitektūras uzdevumu, būvniecības ierosinātājs
maksā pašvaldībai 40% no „nodevas par būvatļauju”.
        6.1.6. Ja būvniecības priekšlikums paredz sabiedrībai nozīmīgu objektu
būvniecību (liela mēroga jaunbūvju, rekonstrukciju, restaurāciju un maģistrālo
inţeniertīklu būvēm), vai iesniegts priekšlikums par pašvaldības vai valsts īpašumā
esošā zemesgabala attīstību, vai būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības
līdzekļiem, vai arī būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves
apstākļus vai nekustāmā īpašuma vērtību, būvvalde pieprasa būvniecības ieceres
publisko apspriešanu, pēc kuras pagasta padome pieľem lēmumu.
        6.1.7. Gadījumos, kad būvniecību ir iecerēts veikt neapbūvētās teritorijās, kur
iepriekš nav izstrādāti detālplānojumi, bet teritorijas plānojums to paredz, būvvalde ir
tiesīga pieprasīt detālplānojuma izstrādāšanu.
        6.1.8. Zemesgabalus drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu,
izstrādājot detālplānojumu vai vienkāršā situācijā, ja zemesgabals atrodas pie esoša
piebraucamā ceļa un nav sadalāmi vairāk kā četrās parcelēs, ar Engures pagasta
padomes lēmumu, pamatojoties uz teritorijas plānotāja izstrādātu zemes sadales plānu.
        6.1.9. Zemesgabala sadales kārtība, ja nav nepieciešams izstrādāt
detālplānojumu:
         a) īpašniekam Engures pagasta padomē jāiesniedz iesniegums, kas satur
        vienkāršotā sadales gadījuma aprakstu, zemes īpašuma piederību apstiprinoši
        dokumenti un sadalāmās teritorijas skice;
         b) sadalāmās teritorijas skici izskata būvvaldē un, ja tā atbilst vienkāršotas
        sadalīšanas gadījumam, to saskaľo par teritorijas plānošanu atbildīgais
        speciālists;
         c) Engures pagasta padome pieľem lēmumu par atļauju sadalīt zemesgabalu,
        tā platību precizējot pie reālās sadales;
         d) pamatojoties uz pagasta padomes lēmumu, zvērināts mērnieks veic parceļu
        uzmērīšanu dabā un sagatavo jaunveidoto zemesgabalu robeţu plānus.


6.2.VIENKĀRŠOTA RENOVĀCIJA UN VIENKĀRŠOTA REKONSTRUKCIJA

       6.2.1. Vienkāršota renovācija ir būves vai tās daļas renovācija (remonts),
neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi, koplietošanas telpas un koplietošanas
inţenierkomunikācijas.
       6.2.2. Vienkāršota rekonstrukcija ir būves vai tās daļas funkcijas (lietošanas
veida) maiľa bez pārbūves.
       6.2.3. Vienkāršotas renovācijas un vienkāršotas rekonstrukcijas gadījumā
projektu izstrādā un akceptē būvvaldē saskaľā ar „Vispārīgo būvnoteikumu”(MKN
№ 112., 01.04.1997.) 3.2.1 apakšnodaļas prasībām.

6.3. BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĀŠANA, SASKAĽOŠANA UN AKCEPTĒŠANA.
                                                                                     25
         6.3.1. Būvprojektēšanas uzsākšana. Lai sāktu būvprojekta izstrādāšanu,
nepieciešami šādi projektēšanas izejmateriāli, kas pievienojami būvprojektam:
         a) plānošanas un arhitektūras uzdevums;
         b) situācijas plāns mērogā M 1:2000÷1:10 000, topogrāfiskais uzmērīšanas
         plāns ar zemes gabalu robeţām, kas saskaľots Valsts zemes dienestā par
         zemes gabalu robeţu atbilstību kadastra reģistram un kartogrāfiskās
         informācijas reģistrāciju kopējā kartogrāfiskās informācijas datu bāzē digitālā
         un izdrukas veidā, kas izgatavots LKS – 92 un Baltijas augstumu sistēmā,
         valstī pieľemtajos topogrāfiskajos apzīmējumos un datu līmeľos.
         Topogrāfiskā plāna vienu eksemplāru izdrukas veidā ar inţeniertehnisko
         dienestu oriģināliem saskaľojumiem un digitālā faila (dgn) veidā jāiesniedz
         būvvaldē;
         c) aktuāla (ne vecāka par vienu gadu) būves inventarizācijas lieta (esošās
         būves rekonstrukcijai);
         d) valsts vai pašvaldības institūciju izsniegtie tehniskie noteikumi, ja tie prasīti
         Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai būvvaldes atzinumā, par būvniecības
         ierosināšanu.
         6.3.2. Tehnisko noteikumu nepieciešamību nosaka būvvalde, atzīmējot
Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai būvvaldes atzinumā, pamatojoties uz MK
noteikumiem un uz projektējamā objekta specifiku un novietni.
         6.3.3. Gadījumos, kad tiek izbūvētas vai rekonstruētas inţeniertehniskās
komunikācijas, būvprojektos ir jāuzrāda jaunbūvējamo vai rekonstruējamo
inţeniertehnisko komunikāciju un būvju ekspluatācijas vai drošības aizsargjoslas un
to pamatojums.
         6.3.4. Būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši
būvprojektam) un esošo būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un
nojaukšanai, kā arī inţenierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju
labiekārtošanai (ceļu un laukumu, gājēju celiľu, ietvju, mazo arhitektūras formu un
skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu
ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī
jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras
pieminekļi un to aizsardzības zonā esošas būves vai ainavas elementi.
         6.3.5. Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja
tās ir saľēmušas būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā arī
būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām
juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.
         6.3.6. Ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojektēšanu:
              ar vairākiem projektētājiem, attiecīgajos līgumos norādāms atbildīgais
                 projektētājs, kas vada projektēšanu un ir atbildīgs par būvprojektu
                 kopumā;
              ar vienu juridisko personu, tā uzľemas atbildīgā projektētāja
                 pienākumus un atbildību un norīko būvprojekta vadītāju.
         6.3.7. Par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo daļu savstarpējo
atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības
likumam, un citiem Latvijas būvnormatīviem atbildīgs ir būvprojekta vadītājs.
         6.3.8. Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama:
              pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiľš
                 saskaľots būvvaldē;
              mazēkai lauku apvidū (arī ciemā), ja tās apjoms un būvvieta saskaľotas
                 būvvaldē;
              sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā
                 izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona;
                                                                                          26
              ja tiek īstenots interjera projekts, neskarot nesošās būvkonstrukcijas;
              ja tiek veikta vienkāršota renovācija;
              ja tiek veikta vienkāršota rekonstrukcija.


6.4. IZSTRĀDĀTO BŪVPROJEKTU AKCEPTĒŠANA.

        6.4.1. Izstrādātā būvprojektā oriģinālu trijos eksemplāros ar atbildīgo vadītāju
un pasūtītāja oriģināliem parakstiem un zīmogu nospiedumiem uz būvprojekta
ģenerālplāna rasējuma lapas un, ja nepieciešams, būvprojekta ekspertīzes atzinumu
iesniedz būvvaldē.
        6.4.2. Būvvalde pieprasa būvprojekta ekspertīzi „Būvniecības likumā”,
„Vispārīgajos būvnoteikumos” un MK noteiktajos gadījumos, kā arī, ja būvprojektā ir
paredzētas netipiskas konstrukcijas vai būvmateriāli, ja ir pielietotas netipiskas
projektēšanas metodes, ja projektējamais objekts rada palielinātu piesārľojumu vai
palielina riska faktorus, ja izvēlētais arhitektoniskais veidols ir pretrunā ar apkārtējo
pagasta vidi, ja šaubas rada būvprojekta kvalitāte.
        6.4.3. Būvprojektu, kas atbilst visām normatīvo aktu prasībām, Engures
pagasta apbūves noteikumiem, Engures pagasta teritorijas plānojumam un spēkā
esošajiem detālplānojumiem akceptē būvvalde.
        6.4.4. Būvprojekta vienu eksemplāru ar saskaľojumu oriģināliem (iesietu
cietos kartona vākos) Pasūtītājs iesniedz būvvaldē glabāšanai arhīvā.
        6.4.5. Akcepta derīguma termiľi. Ja būvniecības darbi nav uzsākti divu gadu
laikā pēc būvprojekta akceptēšana ir jāveic atkārtoti.

6.5. BŪVATĻAUJAS SAĽEMŠANAS UN BŪVNIECĪBAS GAITA.

        6.5.1. Jebkurai būvei, kurai ir nepieciešams būvprojekts Engures pagastā
(neatkarīgi no īpašuma formas) pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaľem noteikta parauga
noformēta būvatļauja. To izsniedz Engures pagasta būvvaldes būvinspektors vai cita
institūcija saskaľā ar Būvniecības likuma 6. pantu uz noteiktā kārtībā akceptēta
būvprojekta pamata. Patvaļīgā būvniecība nav pieļaujama. Par būvatļaujas
izsniegšanu pasūtītājam jāmaksā pašvaldības nodeva.
        6.5.2. Lai saľemtu būvatļauju, pasūtītājs būvinspektoram iesniedz šādus
dokumentus:
        a) būvatļaujas pieprasījumu;
        b)noteiktā kārtībā saskaľotu un akceptētu būvprojektu;
        c) zemesgabala īpašuma vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības
        apliecinošus dokumentus;
        d) sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību rakstu 2 eksemplāros;
        e) sertificēta būvuzrauga, ja tāds pieaicināts, saistību rakstu 2 eksemplāros;
        f) līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības ţurnālu, ja
paredzēta autoruzraudzība (publiskām ēkām un būvēm, publiskām restaurējamām un
rekonstruējamām būvēm, maģistrālajām inţenierkomunikācijām un citām ēkām un
būvēm, ja to pieprasa būvvalde);
        g) būvdarbu ţurnālu;
        h) apdrošinātāja izsniegtu būvuzľēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas polises kopiju.
        6.5.3. Būvatļauju izsniedz uz noteiktu laiku:
             fizisko personu īpašumā esošām ģimenes mājām, savrupmājām, dvīľu
                 mājām, zemnieku sētām, saimniecības ēkām un tamlīdzīgām ēkām – uz
                 5 gadiem;

                                                                                         27
               publiskām ēkām, daudzdzīvokļu (vairāk par diviem dzīvokļiem),
                raţošanas būvēm, sporta un atpūtas būvēm, fermām, maģistrālām
                inţenierkomunikācijām, pašvaldības ceļiem, ielām un tiltiem – uz 2
                gadiem;
             šeit neminētajos gadījumos – uz būvvaldes noteikto laiku.
        6.5.4. Pirms būvprojektā paredzēto zemes rakšanas darbu uzsākšanas
nepieciešams saľemt rakšanas atļauju šādos gadījumos:
        a) ielu un ceļu sarkano līniju robeţās;
        b) uz ielu un ceļu brauktuvēm, ietvēm, trotuāriem un velosipēdistu celiľiem,
        kuriem nav noteiktas sarkanās līnijas;
        c) jebkurā teritorijā inţenierkomunikāciju un citās ekspluatācijas aizsargjoslās;
        d) jebkurā teritorijā, kas saistīta ar inţenierkomunikāciju un citu attīstības
        priekšlikumu realizāciju un avāriju likvidāciju;
        e) iepriekšminētajās teritorijās, kas saistītas ar pagaidu ţogu, sastatľu un citu
        konstrukciju vai materiālu novietošanu.
        6.5.5. Būvatļauju anulē, ja:
        a) būvdarbi nav uzsākti līdz norādītajam termiľam;
        b) būvlaukumā nav ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides
        aizsardzības normatīvo aktu prasības;
        c) būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta vai ar atkāpēm no
        darbu veikšanas projekta;
        d) būvdarbi tiek veikti bez būvuzľēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības
        obligātās apdrošināšanas vai nav ievērotas prasības par apdrošināšanas
        minimālajiem atbildības limitiem.
        6.5.6. Vispārējo būvuzraudzību Engures pagastā veic Engures pagasta
būvvalde, pagasta būvinspektors un būves pasūtītāja (būvētāja) pārstāvis – sertificēts
būvuzraugs, kuri kontrolē būvdarbu vadīšanu un izpildes kvalitāti, būvdarbu attīstību
spēkā esošajiem normatīvu prasībām.
        6.5.7.Par visām izmaiľām būvētāja-būvuzľēmēja attiecībās (atbildīgo personu
atlaišanu, aizvietošanu, u.t.t.) jāpaziľo būvvaldei.
        6.5.8. Ja būvniecības laikā rodas būtiskas nesaistes ar projekta dokumentāciju,
fasāţu risinājumu vai, ja tiek mainītas būvkonstrukcijas, būvētājam obligāti ir
jāsaskaľo izmaiľas dokumentācijā ar projekta autoru, ar pagasta būvvaldi.
        6.5.9. Būvvalde, pagasta galvenais arhitekts un būvinspektors var veikt būves
apskati un dot slēdzienu par darbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam. Būvvaldes,
pagasta galvenā arhitekta, būvinspektora un citu uzraudzības dienestu atklātie
pārkāpumi, kas fiksēti priekšrakstos, aktos vai ierakstos darbu veikšanas vai
autoruzraudzības ţurnālos, ir novēršami nekavējoties vai līdz norādītajam termiľam,
par ko darbu vadītājam jāpaziľo būvvaldei.
        6.5.10. Par patvaļīgi uzsāktu jaunu būvniecību, plānošanu, rekonstrukciju,
renovāciju, restaurāciju un nojaukšanu, ko fiziska vai juridiska persona ir uzsākusi bez
attiecīgās Engures pagasta būvvaldes būvatļaujas vai būvniecību, kura tiek veikta ar
atkāpēm no akceptēta būvprojekta, tiek piemērots sods atbilstoši LR spēkā esošam
Administratīvo pārkāpumu kodeksam.
        6.5.11. Būvdarbu gaitā būvlaukumam ir jābūt ieţogotam. Pie publisko ēku un
būvju būvlaukumiem ir jābūt pieejamai informācijai par jaunbūvējamo objektu, tā
īpašnieku, projekta autoru un būvuzľēmēju.



6.6. BŪVJU PIEĽEMŠANA EKSPLUATĀCIJĀ.


                                                                                      28
        6.6.1. Pēc visu būvdarbu pabeigšanas, būves īpašnieka pienākums ir pasūtīt
uzbūvētā objekta tehniskās inventarizācijas dokumentus un aktualizētu zemes robeţu
plānu.
        6.6.2. Inţenierkomunikāciju izbūves darbu veicējam savlaicīgi jāveic
izpilduzmērījumi digitālā un izdrukas veidā un ar attiecīgo dienestu oriģināliem
saskaľojumiem jāiesniedz būvvaldē. Pēc pazemes inţenierkomunikāciju izbūves,
pirms tranšejas aizbēršanas jāsastāda trases izpildshēma, kurai jāatbilst noteiktajām
prasībām:
        a) digitālā formā ar „Microstation” savienojamu failu veidā (dgn; dwg; dxf
formātā) vai uz digitālā veidā sagatavota topogrāfiskā plāna, kas saskaľots ar
inţenierkomunikāciju turētāju organizācijām un pašvaldības datu bāzes turētāju,
uzrādot horizontālās piesaistes un vertikālās atzīmes;
        b) pēc inţenierizpētes materiālu saskaľošanas viens oriģināla eksemplārs –
topogrāfiskā uzmērījuma plāns ar visiem Būvvaldes noteiktajiem oriģinālajiem
saskaľojumiem jānodod pašvaldības datu bāzē;
        c) topogrāfiskajam uzmērījumam jāatbilst sekojošām prasībām:
             LKS – 92 koordinātu sistēmā un Baltijas augstumu sistēmā,
             valstī apstiprinātajiem topogrāfiskajiem apzīmējumiem un līmeľu
                sadalījumiem,
             mēroga 1:500 precizitātei.
        6.6.3. Pēc inţenierkomunikāciju izbūves un noteiktajā kārtībā topogrāfisko
uzmērījumu materiālu iesniegšanas Engures pagasta būvvaldē un datu bāzes
turētājam, tiek noteiktas inţenierkomunikāciju un būvju ekspluatācijas aizsargjoslas,
kas tiek apstiprinātas ar pagasta lēmumu. Pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas vai būves
nodošanas ekspluatācijā, minētās aizsargjoslas tiek attēlotas zemes robeţu plānā;
Engures pagasta padome vai datu bāzes turētājs izmaiľas zemes robeţu plānos
iesniedz Valsts zemes dienestam. Komunikāciju īpašnieka pienākums ir nodrošināt
zemes robeţu plāna izmaiľu apstiprināšanu Zemesgrāmatā.
        6.6.4. Pēc būvdarbu un labiekārtošanas darbu pabeigšanas ēkas un būves tiek
pieľemtas ekspluatācijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
        6.6.5. Ja ēkas un būves tiek pieľemtas ekspluatācijā ziemas periodā,
labiekārtošanas darbi jāpabeidz termiľā, kas norādīts ēku un būvju pieľemšanas
ekspluatācijas aktā.




SPĒKĀ ESOŠIE DETĀLPLĀNOJUMI

Detālplānojums „Jūras kalnu” zemesgabalam Engurē. Saistošie noteikumi P 1-3.
        (№ 9., 22.08.2003.)
Detālplānojums „Asaru” zemesgabalam Ķesterciemā. Saistošie noteikumi P 1-4.
        (№ 3., 19.03.2004.)
Detālplānojums „Fiatu” zemesgabalam Ķesterciemā. Saistošie noteikumi P 1-6.
        (№ 3., 18.02.2005.)
Detālplānojums „Vecpavāru” un tam piegulošajiem zemesgabaliem Plieľciemā.
Saistošie noteikumi P 1-7.(№ 13., 24.10.2006.)



SAĪSINĀJUMI:
                                                                                  29
AL – Aizsargjoslu likums
BL – Būvniecības likums
LBN – Latvijas būvnormatīvs
C – Civillikums
MKN – Ministru Kabineta Noteikumi


IZMANTOTIE AVOTI UN DOKUMENTI

Engures pagasta attīstības plāns. 2004.
Engures – Ķemeru teritorijas integrētais piekrastes apsaimniekošanas plāns. Latvijas
Dabas fonds, 1996.
Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāns, 2002-2010. VARAM, Carl Bro a/s,
2002.
Dabas parka Engures ezers dabas aizsardzības plāns. VARAM, 2000.
Dabas lieguma „Plieľciema kāpa” dabas aizsardzības plāns. VARAM, 1998.
LIFE Natura projekta „Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā”
materiāli par Engures pagastu. LU Bioloģijas fakultāte. 2005.
Latvijas vides pārskats. 2001.
Piesārľoto un potenciāli piesārľoto vietu reģistrs. Latvijas vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūra. 2005.
Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums. 2007.
Smārdes pagasta teritorijas plānojums 2003.-2015. gadam.
Spēkā esošie LR likumi un MK noteikumi teritorijas plānošanā, vides aizsardzībā un
būvniecībā.




                                                                                  30

								
To top