DATORIKAS
NODAĻA
Latvijas Universitātes
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
Kursu apraksti
Studiju programmas apstiprinātas
Fizikas un matemātikas fakultātes Domē
2005. gada 20.aprīlī
Latvijas Universitāte
2005
KURSU APRAKSTI
Studiju programmas apstiprinātas
Fizikas un matemātikas fakultātes Domē
2005. gada 20. aprīlī
Datorikas nodaļa
Jānis Bičevskis Dr. dat.
Datorikas nodaļas vadītājs,
profesors
Raiľa bulv. 19, Tel: +(371) 703 4490
Rīga, LV – 1586 Fax: +(371) 722 5039
E – mail: Janis.Bicevskis@lu.lv
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
SATURS
MODULIS – PROGRAMMĒŠANA ....................................................................... 11
Moduļa “Programmēšana” anotācija ...................................................................... 13
Programmēšana I ....................................................................................................... 15
Programmēšana II ..................................................................................................... 19
Visual Basic................................................................................................................. 22
Mašīnorientētā programmēšana ............................................................................... 25
Programmēšanas valodas .......................................................................................... 28
Objektorientētā programmēšana [B] ....................................................................... 31
Tīmekļa tehnoloģijas I ............................................................................................... 35
Tīmekļa tehnoloģijas II.............................................................................................. 40
Cilvēka-datora saskarne ............................................................................................ 45
Lieldatoru pamati ...................................................................................................... 48
Lieldatoru lietojumi ................................................................................................... 52
Mikrokontrolieru programmēšana .......................................................................... 55
LINC programmēšanas valoda ................................................................................. 58
Uzľēmumu vadības un transakciju sistēmas........................................................... 61
Objektorientēta programmēšana [M] ...................................................................... 65
Tīmekļa programmēšana .......................................................................................... 69
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 3
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODULIS - ALGORITMI ...................................................................................... 73
Moduļa “Algoritmi” anotācija .................................................................................. 75
Algoritmiskās metodes bioinformātikā .................................................................... 77
Datu struktūras un pamatalgoritmi I....................................................................... 80
Datu struktūras un pamatalgoritmi II ..................................................................... 84
Algoritmiskā ģeometrija ............................................................................................ 88
Lietišķie algoritmi ...................................................................................................... 92
Pamatalgoritmu analīze un optimizācija ................................................................. 96
Ātru algoritmu konstruēšana un analīze ............................................................... 100
MODULIS – PROGRAMMATŪRAS IZSTRĀDE ............................................. 105
Moduļa “Programmatūras izstrāde” anotācija..................................................... 107
Programminţenierija ............................................................................................... 108
Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziľa .......................................................... 112
Oracle projektēšanas rīki ........................................................................................ 115
Informācijas sistēmu drošība .................................................................................. 118
Programmatūras testēšana [B] ............................................................................... 121
Personālie programminţenierijas procesi.............................................................. 125
Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika ............... 128
Prasību analīze ......................................................................................................... 132
Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums .................................................... 136
Sistēmu projektēšana [M] ....................................................................................... 139
Programmatūras testēšana [M] .............................................................................. 142
UML lietošana programmatūras izstrādē ............................................................. 146
Komponentbāzētā programmatūras izstrāde........................................................ 150
Programmatūras kvalitāte ...................................................................................... 155
4 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODULIS – PROJEKTU VADĪBA ..................................................................... 159
Moduļa “Projektu vadība” anotācija ..................................................................... 161
Biroja informācijas sistēmas [B] ............................................................................. 165
Biroja informācijas sistēmas [M]............................................................................ 169
IT projektu pārvaldība [B] ..................................................................................... 173
Informācijas sabiedrība........................................................................................... 176
Pārvadības pamati ................................................................................................... 180
IT projektu pārvaldība [M] .................................................................................... 183
IT procesu pārvaldība ............................................................................................. 186
Vadības informatīvās sistēmas................................................................................ 189
Sareţģītu sistēmu vadībā ......................................................................................... 193
MODULIS – DATORI, TĪKLI UN OPERĒTĀJSISTĒMAS............................. 197
Moduļa “Datori, tīkli un operētājsistēmas” anotācija .......................................... 199
Datorsistēmu uzbūve I ............................................................................................. 201
Datorsistēmu uzbūve II ........................................................................................... 204
Microsoft Windows 2003 administrēšna ................................................................ 207
Operētājsistēmas [B1] .............................................................................................. 211
Datoru tīkli [B1] ....................................................................................................... 214
Datoru tīkli [B2] ....................................................................................................... 217
Datoru tīkli [B3] ....................................................................................................... 220
Datoru tīkli [B4] ....................................................................................................... 223
Operētājsistēmas [B2] .............................................................................................. 226
Operētājsistēmu koncepcijas I ................................................................................ 229
Datoru tīkli [M1] ...................................................................................................... 232
Datoru tīkli [M2] ...................................................................................................... 235
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 5
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Operētājsistēmas [M] ............................................................................................... 238
Datu pārraides tehnoloģijas [B1] ............................................................................ 241
Datu pārraides tehnoloģijas [B2] ............................................................................ 244
Operētājsistēma UNIX ............................................................................................ 247
MODULIS – DATUBĀZES ................................................................................... 251
Moduļa “Datubāzes” anotācija ............................................................................... 253
Datubāzes [B1] ......................................................................................................... 254
Datubāzes [B2] ......................................................................................................... 257
Datu noliktavas [B] .................................................................................................. 260
Datu noliktavas [M] ................................................................................................. 264
Datubāzu praktikums .............................................................................................. 267
DBPS Oracle ............................................................................................................. 270
Datubāzes [M1] ........................................................................................................ 273
Datubāzes [M2] ........................................................................................................ 276
Datizrace ................................................................................................................... 279
MODULIS – MODELĒŠANA UN SPECIFIKĀCIJAS ...................................... 283
Modelēšanas pamati................................................................................................. 285
Modernā biznesmodelēšana un imitācija ............................................................... 289
Sistēmu modelēšana ................................................................................................. 292
Zināšanu inţenierija ................................................................................................ 296
Formālās specifikācijas............................................................................................ 299
Specifikāciju valodas ............................................................................................... 303
MODULIS – DATORZINĀTNES MATEMĀTISKIE PAMATI ...................... 307
Automātu teorija ...................................................................................................... 309
6 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Formālās gramatikas ............................................................................................... 312
Algoritmu teorija...................................................................................................... 315
Algoritmu sareţģītība .............................................................................................. 319
Datu aizsardzība un kriptogrāfija .......................................................................... 323
Matemātiskā loģika .................................................................................................. 326
Kvantu skaitļošana................................................................................................... 329
Kombinatorika ......................................................................................................... 333
Praktiskā loģika I ..................................................................................................... 337
Praktiskā loģika II .................................................................................................. 340
Specseminārs 1 ......................................................................................................... 343
Specseminārs II ........................................................................................................ 346
Specseminārs III....................................................................................................... 349
Specseminārs 4 ......................................................................................................... 352
Semantiskie tīkli ....................................................................................................... 355
Mākslīgais intelekts [B] ........................................................................................... 358
Neironu tīkli I ........................................................................................................... 362
Deklaratīvā programmēšana [B] ............................................................................ 365
Grafu teorijas elementi ............................................................................................ 369
Lietišķā kriptogrāfija............................................................................................... 372
Matemātiskā loģika [D] ........................................................................................... 376
MODULIS – VIZUĀLĀS INFORMĀCIJAS APSTRĀDE ................................ 379
Moduļa “Vizuālās Informācijas Apstrāde” anotācija .......................................... 381
Multimediju tehnoloģijas ........................................................................................ 382
Attēlu apstrāde un analīze....................................................................................... 388
Datoru grafika .......................................................................................................... 391
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 7
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Grafu zīmēšana ........................................................................................................ 396
MODULIS – MATEMĀTIKA............................................................................... 401
Diskrētā matemātika I ............................................................................................. 403
Diskrētā matemātika II ........................................................................................... 407
Algebra ...................................................................................................................... 411
Matemātiskā analīze I .............................................................................................. 415
Matemātiskā analīze II ............................................................................................ 418
Analītiskā ģeometrija ............................................................................................... 421
Lineārā algebra I...................................................................................................... 424
Lineārā algebra II .................................................................................................... 428
Matemātikas pamatjēdzieni .................................................................................... 432
Diferenciālvienādojumi ........................................................................................... 436
Matemātiskie modeļi diferenciālvienādojumos ..................................................... 440
Haoss ......................................................................................................................... 443
Ekonomisko modeļu matemātiskie pamati ............................................................ 446
Ievads algoritmu teorijā .......................................................................................... 449
Ievads skaitļu teorijā................................................................................................ 452
Kombinatorās optimizācijas algoritmi ................................................................... 455
Lineārā programmēšana ......................................................................................... 458
Atklātā kriptogrāfija ............................................................................................... 461
Varbūtību teorija un matemātiskā statistika ........................................................ 465
Optimizācijas skaitliskās metodes .......................................................................... 470
Vērtspapīru portfeļi un to vadīšana ....................................................................... 473
Automāti, algoritmi un formālas valodas I ......................................................... 476
Automāti, algoritmi un formālas valodas II ...................................................... 479
8 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Algebriskās struktūras datorzinātnē I ................................................................... 482
Algebriskas struktūras datorzinātnē II ................................................................. 485
Relāciju algebras I ................................................................................................... 488
Relāciju algebras II .................................................................................................. 491
Nelineārā programmēšana un lēmumu pieľemšana I .......................................... 494
Nelineārā programmēšana un lēmumu pieľemšana II ........................................ 498
Informācijas teorija [B] ........................................................................................... 502
Kodēšanas teorija ..................................................................................................... 505
Kvantu algoritmi ...................................................................................................... 508
Paralēli algoritmi...................................................................................................... 511
Grafu teorija ............................................................................................................. 514
Furjē transformācija................................................................................................ 517
Eliptisko līkľu kriptogrāfija ................................................................................... 520
MODULIS – STUDIJU DARBI UN PRAKSES .................................................. 523
Prakse ........................................................................................................................ 525
Kvalifikācijas darbs ................................................................................................. 528
Kursa darbs datorzinātnēs ...................................................................................... 531
Bakalaura darbs datorzinātnēs .............................................................................. 544
Maģistra darbs datorzinātnēs ................................................................................. 558
Doktora disertācijas izstrādāšana .......................................................................... 572
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 9
MODULIS –
PROGRAMMĒŠANA
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODUĻA “PROGRAMMĒŠANA” ANOTĀCIJA
P r o g r a m m ē š a n a s m o d u ļ a k u r s i
Num. Nosaukums Līmenis Semestris Tips Kredīti Priekšzināšanas
A
1 Programmēšana I K,B 1 6
2 Programmēšana II K,B 2 A 2 1
3 Visual Basic K,B 3 B 4 1,2
Tīmekļa tehnoloģijas
4 K,B 2 B 2
I
Cilvēka-datora
5 K,B 6 B 2
saskarne
Mašīnorientētā
6 B 6 A 4
programmēšana
Objektorientētā
7 B 7 B 4 1, 2
programmēšana [B]
8 Lieldatoru pamati B 3 B 4
9 Lieldatoru lietojumi B 6 B 2 8
Tīmekļa tehnoloģijas
10 B 3 B 4,7
II
Programmēšanas
11 B 8 A 2 1, 2
valodas
LINC
12 programmēšanas B B 6
valoda
Uzľēmumu vadības
13 un transakciju B B 2
sistēmas
Mikroprocesoru
14 B 5 B 2
programmēšana
Objektorientētā
15 M 9 A 4 1,2,7
programmēšana [M]
Tīmekļa
16 M 11 B 4 4,7,15
programmēšana
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 13
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Moduļa zinātniskā nozīme
Programmēšanas modulis nodrošina svarīgākās pamatzināšanas programmatūras
izstrādē. Sākot ar pašām vienkāršākajām iemaľām klasiskajā strukturālajā
programmēšanā bakalauru programmas 1. semestrī līdz pat visjaunākajiem
sasniegumiem objektorientētajās tehnoloģijās, kas tiek mācītas maģistru programmā,
modulis sniedz pilnīgas zināšanas visos svarīgākajos programmēšanas veidos, kas
reāli vajadzīgi programmatūras izstrādē. Modulis faktiski sastāv no diviem noslēgtiem
cikliem. Bakalauru daļa nodrošina zināšanas un iemaľas galvenajās objektorientētajās
programmēšanas valodās – C++ un JAVA un objektorientācijas pamatprincipos
vispār (kursi ―Programmēšana II‖ un ‖ Objektorientētā programmēšana[B]‖). Tiek
sniegtas arī pamatzināšanas tīmekļa programmatūras izstrādē (Tīmekļa Tehnoloģijas I
un II). Ar citām mazāk pazīstamām, bet tomēr plaši lietojamām programmēšanas
paradigmām studenti tiek iepazīstināti kursā ―Programmēšanas valodas‖.
Maģistratūras līmenī jau iepriekšminētās programmēšanas metodes tiek apgūtas
padziļinātā līmenī. ―Objektorientētā programmēšana[M]‖ iepazīstina ar
sareţģītākajiem objektorientācijas jēdzieniem, tādiem kā izstrādes paraugi (design
patterns), sniedz daţādu OOP valodu salīdzinājumu. Arī tīmekļa programmēšana tiek
mācīta padziļināti, sniedzot visas jaunākās pieejas, kas balstās uz J2EE vidi. Moduļa
sniegtās zināšanas kopumā atbilst vadošo pasaules universitāšu programmām šajā
jomā.
Moduļa praktiskā nozīme
No praktiskā viedokļa modulis sniedz visas galvenās zināšanas, kas nepieciešamas
sekmīgam darbam Latvijas programmatūras industrijā. Izvērstie praktiskie darbi visos
kursos dod nepieciešamo praktisko pieredzi programmatūras sistēmu izstrādē. Kā
īpašs novirziens jāatzīmē kursi lieldatora programmēšanā, kas dod iespēju
nodarboties ar mantoto sistēmu (legacy system) modernizāciju un reinţenieriju, kas ir
iecienīts darba lauks vairākās Latvijas programmatūras firmās.
Saistība ar citiem moduļiem
No vienas puses, modulim ir ciešas saites (bet ne dublēšanās) ar Algoritmu moduli. Tā
kā programmēšanu nevar mācīt atrauti no algoritmiem, kas jārealizē, tad dotā moduļa
kursos kā reāli piemēri tiek izmantoti vienkāršākas datu struktūras un algoritmi, bet
algoritmu modulī, jau balstoties uz programmēšanas zināšanām, tiek aplūkoti
sareţģītāki algoritmi.
No otras puses, saites ir ar Programmatūras izstrādes moduli, kur programmēšanas
iemaľas tiek paceltas lielu sistēmu līmenī. Tā, piemēram, tiešs OOP papildinājums ir
kursi UML lietošanā un komponentbāzētā izstrādē.
14 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PROGRAMMĒŠANA I
Kredītpunkti 6
Apjoms (kontaktstundās) 96
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 32
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Uldis Straujums lektors Mg.sc.comp. FMF DN Uldis.Straujums@lu.lv
Jānis Zuters asistents Mg.sc.comp. FMF DN Janis.Zuters@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 15
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir pamatzināšanu iegūšana par algoritmiem, par programmu izstrādes
procesu, kā arī praktiska programmēšanas valodas C++ programmu izstrāde, lietojot
strukturētās programmēšanas paradigmu.
Algoritms, tā uzdošanas veidi: pseidokods, blokshēma, UML aktivitāšu diagramma,
struktogramma. Algoritma īpašības. Jēdziens par datoru kā algoritmu izpildītāju.
Jēdziens par daţādu līmeľu programmēšanas valodām. Programmēšanas valoda C++.
Valodas sintakses aprakstīšanas formālā ISO metavaloda. C++ strukturētās
programmēšanas konstrukcijas. Datu glabāšana datora atmiľā. Jēdziens par
operētājsistēmu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1) praktiskie darbi: 20%
2) laboratorijas darbi: 30%
3) kontroldarbs1: 5%
4) kontroldarbs2: 5%
5) eksāmens: 40%
Gala atzīme tiek apaļota uz augšu, piem., 7,5->8.
Īpaši tiek iegūta atzīme 10: jāiegūst vismaz 9,75, lai gala atzīme būtu 10.
Eksāmens mutisks. Eksāmena biļete satur divus jautājumus un divus uzdevumus.
Eksāmena laikā aizliegts izmantot jebkādu literatūru (grāmatas, konspektus, utt.)
un kolēģu pakalpojumus, bet var izmantot paša ar zīmuli vai pildspalvu rakstītu,
nekopētu A4 formāta palīglapu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Dators, programmēšana, algoritms. Programmu izstrādes 6
process. Blokshēmas, UML, Nassi-Šneidermana
struktogrammas. Daţādu līmeľu programmēšanas valodas
(mašīnvaloda, asamblers, C++, specifikāciju valodas).
Operētājsistēmas. Programmēšanas vides. Internets.
2. Tipiski programmas elementi: mainīgie, priekšraksti – 6
aritmētiskas darbības, zarošanās, cikli. Pseidokoda
pielietošana programmas veidošanā, dokumentēšanā.
Programmēšanas stils. Interneta resursu izmantošana.
3. Algoritma īpašības – determinētība, galīgums. Jēdziens par 6
algoritma sareţģītību. Programmēšanas valodas formālā
sintakses aprakstīšanas metavaloda – ISO metavaloda. C++
programmas struktūra. Zarošanās priekšraksts.
16 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
4. Cikls ar priekšnosacījumu, ar pēcnosacījumu, ar skaitītāju. 6
Cikla invariants.
5. Loģiskie operatori. Strukturālās programmēšanas elementu 6
kopsavilkums.
6. Funkcijas. 6
7. Funkcijas (rekursija, pārdefinēšana, šabloni). 6
8. Kontroldarbs1. 6
9. Masīvi. 6
10. Masīvi (turpinājums). 6
11. Rādītāji (*, &). Simboli un simbolu virknes. Funkcijas kā 6
parametri.
12. Simbolu un virkľu apstrāde. 6
13. Objektorientētās programmēšanas pamatjēdzieni – klases, 6
locekļi-funkcijas, informācijas slēpšana.
14. Datu pamattipu glabāšana atmiľā. Asociatīvā likuma 6
neizpildīšanās. Tuvināto aprēķinu neprecizitātes novēršana.
15. Kontroldarbs2. 6
16. Operētājsistēmu raksturojums. Programmēšanas valodu 6
attīstība.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Deitel H.M., Deitel P.J. C++ How to program, 4-th edition. - New Jersey:
Prentice Hall, 2003. - 1321p.
2.
3.
Papildliteratūra
1. Bjarne Stroustrup, The C++ Programming Language. - Special edition.
Reading, Massachusetts, 2000. – 1019p.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. Straujums U. Programmēšana I. [tiešsaiste]. – Rīga, 2004. [atsauce
08.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.lu.lv/e-university.
2.
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 17
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Iepazīst algoritma jēdzienu, tā uzdošanas veidus. Apgūst algoritma pierakstu UML
aktivitāšu diagrammas veidā. Apgūst programmēšanas valodas C++ strukturētās
programmēšanas konstrukcijas. Praktiski izstrādā programmas valodā C++.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Programming I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Course goal is basic knowledge acquisition on algorithms, on program development
process as well as practical C++ program development.
Algorithm, it’s notation: pseudocode, flowchart, UML activity diagram, structogram.
Characteristics of an algorithm. Computer as an executor of an algorithm. Notion of
several levels of programming languages. C++ programming language. ISO
metalanguage for formal syntax description. Structured programming constructs in
C++. Data representation in computer storage. Notion of operating system.
18 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PROGRAMMĒŠANA II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Uldis Straujums lektors Mg.sc.comp. FMF DN Uldis.Straujums@lu.lv
Jānis Zuters asistents Mg.sc.comp. FMF DN Janis.Zuters@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 19
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir pamatzināšanu iegūšana par objektorientētās programmēšanas
pamatjēdzieniem – iekapsulēšanu, mantojamību un polimorfismu, kā arī praktiska
programmēšanas valodas C++ programmu izstrāde, lietojot objektorientētās
programmēšanas paradigmu.
Klases, to attēlojums ar UML klašu diagrammām. Iekapsulēšana. Mantojamība.
Polimorfisms. Operatora pārslogošana. Veidnes. Datu struktūras, izmantojot veidnes.
STL bibliotēka. Plūsmas ievade un izvade. Izľēmumsituāciju apstrāde. Secīgas pieejas
faili, to apstrāde. Tiešās pieejas komponenšu faili, to apstrāde. Algoritma izpildes
laika funkcijas, sareţģītības O-mērs.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1) laboratorijas darbi: 40%
2) kontroldarbs1: 5%
3) kontroldarbs2: 5%
4) eksāmens: 50%
Gala atzīme tiek apaļota uz augšu, piem., 7,5->8.
Īpaši tiek iegūta atzīme 10: jāiegūst vismaz 9,75, lai gala atzīme būtu 10.
Eksāmens mutisks. Eksāmena biļete satur divus jautājumus un divus uzdevumus.
Eksāmena laikā aizliegts izmantot jebkādu literatūru (grāmatas, konspektus, utt.) un
kolēģu pakalpojumus, bet var izmantot paša ar zīmuli vai pildspalvu rakstītu,
nekopētu A4 formāta palīglapu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Klases un datu abstrakcija. UML Klašu un objektu L2, Lab2
diagrammas. Klases: const, friend, static. Iekapsulēšana.
2. This rādītājs. Operatora pārslogošana (overloading), virknes, L2, Lab2
masīva objekti.
3. Mantojamība. Algoritma izpildes laika funkcijas, L2, Lab2
sareţģītības O-mērs. Polimorfisms.
4. Veidne (template). Klases veidne. Datu struktūras, L2, Lab2
izmantojot veidnes. STL bibliotēka.
5. Kontroldarbs1. Plūsmas ievade un izvade. L2, Lab2
6. String klase un String plūsmas apstrāde. L2, Lab2
7. Secīgas pieejas failu veidošana un lasīšana. Tiešās pieejas L2, Lab2
komponenšu failu veidošana un lasīšana.
8. Kontroldarbs2. Izľēmumsituāciju apstrāde. L2, Lab2
20 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Deitel H.M., Deitel P.J. C++ How to program, 4-th edition. - New Jersey:
Prentice Hall, 2003. - 1321p.
2.
3.
Papildliteratūra
1. Bjarne Stroustrup, The C++ Programming Language. - Special edition.
Reading, Massachusetts, 2000. – 1019p.
2. Sedgewick Robert. Algorithms in C++. Parts 1-4, Addison-Wesley, 1999. (ir
tulkojums krievu valodā - 2001, 688 lpp.)
3. Standish T.A. Data structure techniques, Addison-Wesley, 1980, 448 p.
Periodika, interneta resursi
1. Straujums U. Programmēšana II. [tiešsaiste]. – Rīga, 2004. [atsauce
08.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.lu.lv/e-university.
2.
3.
REZULTĀTI
Iegūst pamatzināšanas par objektorientētās programmēšanas pamatjēdzieniem –
iekapsulēšanu, mantojamību un polimorfismu. Apgūst klašu hierarhijas pierakstu
UML klašu diagrammu veidā. Apgūst programmēšanas valodas C++ objektorientētās
programmēšanas konstrukcijas. Praktiski izstrādā programmas valodā C++.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Programming II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Course goal is basic knowledge acquisition on object-oriented programming concepts
– encapsulation, inheritance and polymorphism as well as practical C++ program
development, using object-oriented programming paradigm.
Classes, their representation with UML class diagrams. Encapsulation. Inheritance.
Polymorphism. Operator overloading. Templates. Data structures using templates.
STL library. Stream input and output. Exception handling. Sequential-access files,
their processing. Random-access files, their processing. Time complexity of an
algorithm, big-O notation.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 21
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums VISUAL BASIC
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 32
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Ģirts Karnītis Lektors Dr. Dat FMF DN Girts.Karnitis@di.lv
22 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar sistēmu izstrādi VB.NET vidē, tai skaitā arī
aplikācijas, kas darbojas ar datu bāzēm. Kursa laikā studenti apgūst teorētiskās
zināšanas, kā arī katram tematam veic praktiskos darbus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Praktiskie darbi – 30%
Rakstveida tests – 70%
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Introducing Windows Forms 1
2. Working With Controls 2
3. Building Controls 2
4. Using Data in Windows Forms Applications 2
5. Interoperating with Managed Objects 2
6. Printing and Reporting in Windows Forms Applications 1
7. Asynchronous Programming 2
8. Enhancing the Usability of Applications 2
9. Deploying Windows Forms Applications 2
10. Securing Windows Forms Applications 2
11. Data centric applications and ADO.NET 2
12. Connecting to data sources 2
13. Performing Connected database operations 2
14. Building data sets 2
15. Reading and writing XML with ADO.NET 2
16. Building data sets from existing data sources 2
17. Building and consuming a web service that uses ADO.NET 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. MOC 2389B Programming with Microsoft ADO.NET
2. MOC 2565, Developing Windows applications with Microsoft .NET
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 23
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Pēc kursa beigām studenti pratīs izveidot Windows aplikācijas izmantojot .NET vidi.
Studenti pratīs izveidot aplikācijas kuras sadarbojas ar datu bāzēm, t.sk. MS SQL
server.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Visual Basic
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Students will learn how to develop applications using Microsoft Visual Basic .NET.
Work with databases is also covered. Each topic contains theoretical lectures as well
as practical lab works.
24 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MAŠĪNORIENTĒTĀ
PROGRAMMĒŠANA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Programmēšana B1
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Juris Strods as.prof. Dr.dat. Datorikas nod. strods@latnet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 25
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Ievadkurss datoru arhitektūras apgūšanai no programmētāja viedokļa. Tiek dotas
elementāras iemaľas programmēšanai asamblerī. Demonstrēta pamatjēdzienu līdzība
un būtiskās atšķirības daţādām datoru arhitektūrām. Dot priekšstatu par datora
arhitektūru no programmētāja viedokļa. Dot salīdzinošu priekšstatu par daţādām
arhitektūrām - dot nelielu pieredzi asamblera programmu izstrādē un noformēšanā
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursā jānokārto iepriekš nefiksēts skaits mazo kontroldarbu, lielais kontroldarbs un
praktiskais darbs. Semestra laikā iegūstamo atzīmi nosaka kontroldarbu rezultāti
(lielais kontroldarbs sastāda apmēram 60%). Ja šādā veidā iegūtā atzīme neapmierina,
tad var kārtot eksāmenu, kurš modificē nopelnīto atzīmi.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Organizācija 2
2. Sešpadsmitnieku aritmētika 2
3. Procesors, reģistri 2
4. Veselo skaitļu kodēšana 2
5. Operatīvā atmiľa, tās adresācija 2
6. Programmu izstrādes vide 1
7. Aritmētikas komandas. Operandu adresācija 4
8. Vadības maiľas komandas 2
9. Pakotie decimālie skaitļi 1
10. Simboliskie dati, kodu tabulas 1
11. Pārvedošana skaitļi teksts 3
12. Programmu sakaru organizācija. Tradīcijas un vide 3
13. Assemblera kompilācijas pamatpieejas 1
14. Makro valoda 1
15. Pārtraukumi un to apstrāde 1
16. Operāciju sistēmas un citu servisu izmantošanas metodes 1
17. Ievada/izvada sistēma, tās tradicionālie līmeľi 1
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Приципы работы системы IBM/370, Mockвa, Мир, 1975.
2. Б.Бериан Программирование на языке ассемблера системы IBM/370,
Mockвa, Мир, 1980.
3.
26 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. M. Animaux. 16 bit Microprocessors, Prentice Hall, 1988
2. z/OS tehniskā dokumentācija
3.
Periodika, interneta resursi
1. IBM Library Center for z/OS V1R4:
http://publibz.boulder.ibm.com/bookmgr_OS390/libraryserver/zosv1r4/
z/Architecture Principles of Operation, z/OS V1R4.0 MVS JCL Reference
z/OS V1R4.0 MVS JCL User's Guide, z/OS V1R4.0 elements and features
PDF
2. http://www-1.ibm.com/servers/eserver/zseries/zos/bkserv/r4pdf/
High Level Assembler (HLASM) PDF files
z/OS V1R4.0 C/C++ PDF files
ISPF PDF files
3.
REZULTĀTI
priekšstats par datora arhitektūru no programmētaja viedokļa
salīdzinošs priekšstats par daţādām arhitektūrām
neliela pieredze asamblera programmu izstrādē un noformēšanā
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Principles of Assembly Languages
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Programmers learn in this course, of what parts the computers consist. The basic
principles of programming in low level languages are presented. Small ASSEMBLER
subroutines (called from programs in C or PASCAL) are developed. IBM mainframes
are used as example.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 27
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PROGRAMMĒŠANAS VALODAS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Programmēšana I,II
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktū-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats rvienība
Kārlis Čerāns asoc.prof Dr.dat. FMF DN Karlis.Cerans@mii.lu.lv
28 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss sniedz priekšstatu par programmēšanas valodu pamatjēdzieniem, vēsturi un
uzdošanas metodēm, kā arī iepazīstina ar daţādiem programmēšanas veidiem
(programmēšanas paradigmām): imperatīvo, funkcionālo, loģisko, objekt-orientēto,
paralēlo, un tiem tipiskajiem programmu veidošanas līdzekļiem un metodēm. Kursa
ietvaros studenti izmēģina daţādās programmēšanas paradigmas darbībā, veidojot
vienkāršas programmas.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Patstāvīgi izpildīti, noteiktos termiľos iesniegti un eksāmenā atbildēti mājas darbi.
Papildus iespējas atbildēt eksāmenā teorijas jautājumus un rakstīt referātu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. Programmēšanas valodas jēdziens un uzdošana. 2
Programmēšanas paradigmas.
2. Programmēšanas valodu vēsture. Programmēšanas valodām 2
izvirzāmās prasības.
3. Programmēšanas valodu sintakses un semantikas uzdošana. 2
4. Ievads programmēšanas valodu konstrukcijās: vārdi, vietas, 2
vērtības. Statiskā un dinamiskā piesaiste. Norādes (pointeri).
5. Imperatīvā programmēšana: valodas C elementi. 2
6. Datu tipi programmēšanas valodās. 2
7. Vadības struktūras programmās: izteiksmes, operatori, 2
izľēmuma situācijas, procedūras un to izsaukšana.
Parametru nodošanas apakšprogrammām mehānismi.
8. Ievads funkcionālajā programmēšanā, valoda ML. 2
9. Funkcionālās programmēšanas valodas SCHEME un 2
HASKELL. Aizturētās programmu izpildes paradigma.
10. Loģiskā programmēšana, valoda PROLOG. Horna 4
klauzulas, rezolūciju metode, unifikācijas algoritms.
11. Abstrakto datu tipu un moduļu mehānismi programmēšanas 2
valodās. Valodas ADA pamati.
12. Objektorientētās programmēšanas principi un valodas. 4
Valodu C++ un JAVA iespēju salīdzinājums. Citas
objektorientētas valodas.
13. Paralēlas programmu izpildes matemātiskie modeļi. 4
Paralēlās programmēšanas konstrukcijas valodās ADA un
JAVA.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 29
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kenneth C.Louden, Programming Languages, Principles and Practice,
Second Edition, Thomson/Brooks Cole 2003
2.
3.
Papildliteratūra
1. John C. Mitchell, Concepts in Programming Languages, Cambridge
University Press, 2003
2. Michael L.Scott, Programming Language Pragmatics, Academic Press, 2000
3. Larry C.Paulson, ML for the Working Programmer (2nd edition), Cambridge
University Press, 1996
4. Leon Sterling, Ehud Shapiro, The Art of Prolog, The MIT Press, 1986
5. Bertrand Meyer, Object – Oriented Software Construction, Prentice Hall,
1988.
Periodika, interneta resursi
1. Ada Home: The Web Site for Ada, http://www.adahome.org/
2. The Haskell Home Page, http://www.haskell.org/
3.
REZULTĀTI
Kursa apguves rezultātā studenti iepazīs tipiskas konstrukcijas programmēšanas
valodās, iepazīs daţādas programēšanas paradigmas, iegūs prasmes rakstīt vienkāršas
programmas šīm paradigmām atbilstošās valodās.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Programming Languages
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course introduces basic notions of programming languages, and covers history
and methods of programming language definition. The main focus of the course is on
different programming paradigms (imperative, functional, logical, object-oriented,
parallel) and the typical means and methods of program building within each of them.
During the course the students are looking at programming paradigms at work,
developing simple programs.
30 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums OBJEKTORIENTĒTĀ
PROGRAMMĒŠANA [B]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Programmēšana I; Programmēšana II
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 32
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Uldis Straujums lektors Mg.sc.comp. FMF DN Uldis.Straujums@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 31
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir zināšanu iegūšana par objektorientēto pieeju uzdevumu risināšanai, kā
arī praktiska uzdevumu atrisināšana, lietojot UML modelēšanas līdzekļus un
programmēšanas valodu Java.
Modelēšanas valodas Unified Modeling Language(UML) diagrammas.
Objektorientētās programmēšanas valoda Java. Java iespējas daţādu tipu vērtību
apstrādē. Lietotāja interfeisa veidošana. Izľēmumsituāciju apstrāde. Failu apstrāde.
Praktiska apletu izveide Java vidē.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1) Uzdevums (70%)
Jābūt atrisinātam un ieskaitītam no pasniedzēja saľemtam individuālam uzdevumam
Java apleta veidā. Ieskaitīšanai jāiesniedz risinājuma apraksts un jādemonstrē aplets
darbībā. Aprakstam jāsatur uzdevuma formulējums, izveidotā risinājuma UML
diagrammas, Java koda fragmenti, izsaukšana no pārlūkprogrammas, testa piemēri.
2) Termina skaidrojums (10%)
Jābūt saľemtam no pasniedzēja OOP terminam angļu valodā. Jāatsūta e-pasta vēstule
pasniedzējam (Uldis.Straujums@lu.lv) ar šī termina tulkojumu un īsu skaidrojumu
latviešu valodā, pievienojot avota bibliogrāfisko aprakstu (bibliogrāfiskā apraksta
formai jābūt tādai, kā minēts bakalaura darbu rakstīšanas metodiskajos norādījumos.
3) Eksāmens (20%)
Jāatbild mutiski uz diviem jautājumiem no pārbaudījumu jautājumu saraksta.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Objektorientētās pieejas pamati. UML diagrammas. 4 (L2, La2)
2. UML diagrammas (turpinājums). 4
3. Programmēšanas valoda Java. Objekti, to definēšana. 4
4. Metodes. 4
5. Apleti. 4
6. Java mainīgie un operatori. 4
7. Vadības struktūras. 4
8. Simbolu virknes. 4
9. Masīvi. 4
10. Grafiskā lietotāja saskarne GUI. 4
32 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
11. GUI projektēšana. 4
12. Grafiskie objekti un zīmēšana. 4
13. Izľēmumsituāciju apstrāde. 4
14. Datu struktūras. Rekursija. 4
15. Faili. Plūsmu klases. Ievade, izvade. 4
16. Ligzdas. Klienta-servera modelis. 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ralph Morelli. Java, Java, Java. Object-oriented Problem Solving. –2nd
edition, Prentice Hall, 2003, 862p.
2. James Rumbaugh, Ivar Jacobson, Grady Booch. The Unified Modeling
Language Reference Manual, Addison-Wesley, 2001. (tulkojums krievu val.
UML: specialnij spravochnik, Piter, 2002, 656 lpp.).
3.
Papildliteratūra
1. David Flanagan. Java in a Nutshell. –4th edition, O’Reilly, 2002, 969p.
2. Martin Fowler, Kendall Scott. UML distilled, –2nd edition, Addison-Wesley,
2000. (tulkojums krievu val. UML. Osnovi, Piter, 2002, 185 lpp.)
3.
Periodika, interneta resursi
1. Straujums U. Objektorientētā programmēšana. [tiešsaiste]. – Rīga, 2004.
[atsauce 07.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.lu.lv/e-university.
2.
3.
REZULTĀTI
Iepazīst objektorientētās pieejas pamatjēdzienus. Apgūst modelēšanas valodas UML
pamatus. Apgūst valodas Java tipiskos līdzekļus. Praktiski izstrādā apletu valodā Java.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 33
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Object-oriented programming
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Course goal is knowledge acquisition on object-oriented problem solving approach as
well as practical problem solving using UML modeling tools and Java programming
language.
Unified Modeling Language(UML) diagrams. Object-oriented programming language
Java. Numeric and character data, their processing in Java. User interface design.
Exception handling. File processing. Lab project in applet development.
34 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums TĪMEKĻA TEHNOLOĢIJAS I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 28
Semināru vai praktisko darbu stundu
4
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
stundu Dat.
Mihails Bogdanovs FMF DN mihails@lanet.lv
pasn. maģ.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 35
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis – iepazīstināt studentus ar Tīmekļa tehnoloģijām, pamatā apskatot
klienta galu. Studenti apgūs lappušu veidošanas principus, valodas HTML, XHTML,
CSS, JavaScript praktisku uzdevumu risināšanai. Papildus studenti iemācīsies veidot
nelielus lietojumus, izmantojot Macromedia Flash un Java (Applets). Studenti tiks
iepazīstināti ar XML un to lietojumiem. Iegūtas zināšanas Tīmekļa tehnoloģijās, var
pielietot atbilstoši darba tirgus prasībām.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā ir jāizveido praktiskais darbs – neliels "portāls", kas ir veltīts studenta
interesējošai tēmai un atbilst šādām prasībām.
Obligātajām prasībām ir pierakstīta pazīme (o). Pārējām prasībām ir pierakstītas
atbilstošas balles. Obligātās prasības nedod balles.
1. (o) Darba galvenajai daļai jābūt realizētai DHTML vidē (HTML, JavaScript,
CSS).
2. (o) Darbu jādara individuāli.
3. (o) Portāls nedrīkst saturēt erotiskus un porno materiālus, nenormatīvo leksiku
un citus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt pasniedzēja imidţu.
4. (o) HTML teksta kodam (tīrais HTML bez bildēm utml. + JavaScript + CSS)
jāaizľem vismaz 5K (5120 baitus).
5. (1) CSS kodam, kas ir atsevišķajos failos, jā-"validējams" ar W3C standartu
CSS validatoru bez kļūdām.
6. (1) HTML kodam, kas ir atsevišķajos failos, jā-"validējas" ar W3C standartu
HTML validatoru bez kļūdām, izľemot tos gadījumus, bez kuriem darbu
nevarētu realizēt (nestandarta birkas (tags), vai atribūti), vai kuri ienestu darbā
lieku dizaina elementu (piemēram, "alt" atribūts tukšai bildei). Par katru kļūdu,
ko izdod W3C HTML validators studentam jāmāk pierādīt, ka šī kļūda atbilst
augstākminētajiem kritērijiem. Ja vēlamo efektu var panākt bez kļūdas,
piemēram, izmantojot CSS, tad jāizmanto CSS, nevis nestandarta
konstrukcijas. Tukšas bildes bez "alt" atribūta izmantot ir atļauts.
7. HTML Lappušu skaits nav reglamentēts.
8. (o) HTML, JavaScript, CSS kods nedrīkst saturēt bezjēdzīgas daļas (lieko
tekstu, pārāk daudz tukšo rindu, tukšumus, nesaturīgus komentārus, bezjēdzīgo
kodu utml.) JavaScript kodu jāraksta pēc iespējas īsi, lietojot cikla
konstrukcijas utml.
9. (o) JavaScript kodam jāsatur vismaz 10 funkcijas, 7 "if"-us, un vismaz 4
ciklus.
10. (1) Papildus klienta tehnoloģijas (Java u.c.) var būt izmantotas darbā, bet to
izmantošana var būt tikai dekoratīva (darbam jāstrādā arī bez šīm daļām). Šādu
tehnoloģiju izmantošana (iesniedzot pilnu izejas kodu, atbildot uz visiem
jautājumiem utt.) var palielināt darba vērtējumu pa 1 balli.
11. (o) Nedrīkst izmantot birku (tag) . Tai vietā obligāti jāizmanto
atbilstošās CSS definīcijas.
12. Darbu jāorganizē tā, lai vismaz sekojošās DHTML tehnikas būtu izmantotas.
36 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
a. (0.5) Kopējais CSS fails visām lappusēm ar vismaz 10 klasēm, kas tiek
izmantotas lappusēs.
b. (0.5) Vismaz viena CSS definīcija HTML daļā.
c. (0.5) Vismaz viena CSS definīcija konkrētā birkā (tag).
d. (0.5) Objektu dinamiskā parādīšana un slēpšana.
e. (0.5) Objektu kustība, kuru vada pats kods.
f. (0.5) Objektu kustība, kuru vada lietotājs ar peli vai tastatūru.
13. (1) Jābūt HTML formai ar vismaz vienu teksta lauku, skaitlisko lauku, datuma
lauku, combo-box, check-box, radio-button, spiedpogu. Pēc spiedpogas
nospiešanas ar JavaScript jāveic katra lauka satura kontroli. Ja ir atrasta kļūda,
par to ir jāpaziľo ar alert(). Ja viss ir Ok, tad visiem formas laukiem jāpiešķir
citas vērtības.
14. (1) Ar DHTML jārealizē vismaz divu līmeľu izkrītošā izvēlne, kas ļauj strādāt
ar portālu. Izvēlnē jābūt vismaz 2 punktiem katrā līmenī. Izvēlnei jāstrādā
analoģiski Windows lietojumu izvēlnēm.
15. (1) Macromedia Flash MX (vai jaunākajā) vidē jārealizē reklāmkarogs
(banner). Reklamēt vajag savu portālu. Reklāmai jāsatur studenta vārds un
uzvārds. Jāizmanto vismaz kustības, krāsu pārējas, bildes un tekstu. Jābūt
vismaz vienai spiedpogai (button!). Pēc klikšķa uz tās pogas jāparādās jūsu
galvenajai mājas lapai.
16. (1) Izveidot nelielu Appletu, kas tēlo klasifikatora logu vai kalkulatoru.
Students var atkāpties no augstākminētajām prasībām un iesniegt nestandarta darbu,
ievērojot šādas prasības.
1. Darba lielai daļai jābūt realizētai DHTML vidē (HTML, JavaScript, CSS).
2. Portāls nedrīkst saturēt erotiskus un porno materiālus, nenormatīvo leksiku un
citus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt pasniedzēja imidţu.
3. Darba ideju un detalizēto aprakstu iepriekš obligāti jāsaskaľo ar pasniedzēju
(rakstiski). Pasniedzējs var pieprasīt pielikt darbam papildus funkcionalitāti.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Tīmekļa vēsture 1
2. Valoda HTML 4
3. Valoda CSS 4
4. Valoda JavaScript 4
5. DHTML: valodu HTML, CSS un JavaScript integrācija 3
6. Valoda XML 2
7. XML lietojumi (XHTML, XSL, XSL FO u.c.) 2
8. Macromedia Flash 4
9. Ievads Java un Applets 4
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 37
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Teague. DHTML and CSS for the World Wide Web: Visual QuickStart
Guide, 3rd Edition, Peachpit Press, 2004.
2. Дж.К.Тиге, DHTML и CSS, быстрый старт, ДМК Пресс, 2003.
3. N. Pitts-Moultis, C. Kirk, XML Black Book: The Most Comprehensive
Resource for XML - The Next Hot Language for the World Wide Web, The
Corriolis Group, 1999.
4. Н.Питц-Моултис, Ч.Кларк XML, Современная технология создания
документов для Internet, БХВ-Петербург, 2000.
5. Дронов В. Macromedia Flash MX 2004, БХВ-Петербург, 2004.
6. И.Хабибуллин, Самоучитель XML, БХВ-Петербург, 2003.
7. И.Хабибуллин, Самоучитель Java, БХВ-Петербург, 2001.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. World Wide Web Consortium. [tiešsaiste]. W3 Consortium, 1994- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/
2. HyperText Markup Language (HTML). [tiešsaiste]. W3 Consortium, 1994-
[atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/MarkUp/
3. Cascading Style Sheets (CSS). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/Style/CSS/
4. HTTP - Hypertext Transfer Protocol. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/Protocols/
5. Extensible Markup Language (XML). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/XML/
6. The Extensible Stylesheet Language Family (XSL). [tiešsaiste]. W3
Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā:
http://www.w3.org/Style/XSL/
7. W3C XML Pointer, XML Base and XML Linking. [tiešsaiste]. W3
Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā:
http://www.w3.org/XML/Linking
8. XML Path Language (XPath). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/TR/xpath
9. The W3C Markup Validation Service. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://validator.w3.org/
10. The W3C CSS Validation Service. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://jigsaw.w3.org/css-validator/
38 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
11. W3Schools Online Web Tutorials. [tiešsaiste]. Refsnes Data, 1999- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3schools.com/
12. Standard ECMA-262. ECMAScript Language Specification. [tiešsaiste].
Ecma International , 1999- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā:
http://www.ecma-international.org/publications/standards/Ecma-262.htm
13. JavaScript. [tiešsaiste]. The Mozilla Organization, 2005- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.mozilla.org/js/
REZULTĀTI
Kursa ietvaros studenti iepazīsies ar Tīmekļa vēsturi un arhitektūru, vairākām
tehnoloģijām, kas tiek plaši izmantotas, lai realizētu mājas lapas, portālus un klienta
galu Tīmekļa aplikācijās. Studenti spēs izmantot un integrēt kopā valodas HTML,
XHTML, CSS, JavaScript, kā arī lietot XML, XSL, Macromedia Flash un Java
(Applets) praktisku uzdevumu risināšanai.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Web Technologies I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The goal of the course is to introduce students to Web technologies especially the ones
on the client side. The main topic is practical Web page development using HTML,
XHTML, CSS and JavaScript languages. Additionally students are introduced to the
Macromedia Flash, Java Applets, XML and several XML realizations. The knowledge
gained can be used for solving practical tasks according to business requirements.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 39
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums TĪMEKĻA TEHNOLOĢIJAS II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Objektorientētā programmēšana [B]
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 28
Semināru vai praktisko darbu stundu
4
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
stundu Dat.
Mihails Bogdanovs FMF DN mihails@lanet.lv
pasn. maģ.
40 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis – iepazīstināt studentus ar Tīmekļa tehnoloģijām, pamatā apskatot
servera galu. Studenti apgūs Tīmekļa aplikācijas veidošanas principus, izmantojot
valodu PHP, DBVS MySQL un saistītas bibliotēkas. Papildus studenti iemācīsies
veidot Java Applets, Servlets un JSP lappuses. Studenti tiks iepazīstināti ar Microsoft
.NET tehnoloģiju, Tīmekļa servisiem, kā arī ar valodu Perl. Iegūtas zināšanas Tīmekļa
tehnoloģijās, var pielietot atbilstoši darba tirgus prasībām.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā ir jāizveido praktiskais darbs – neliels "portāls", kas ir veltīts studenta
interesējošai tēmai un atbilst šādām prasībām.
Obligātajām prasībām ir pierakstīta pazīme (o). Pārējām prasībām ir pierakstītas
atbilstošas balles. Obligātās prasības nedod balles.
1. (o) Izstrādes vide ir PHP un MySQL.
2. (o) Portāls nedrīkst saturēt erotiskus un porno materiālus, nenormatīvo leksiku
un citus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt pasniedzēja imidţu.
3. (1) Ir realizēts autorizācijas mehānisms, izmantojot lietotāja vārdus un paroles.
Ir iespējams piereģistrēties portālā, norādot jauno lietotāja vārdu un paroli.
Parolēm jāglabājas datubāzē šifrētā veidā (MD5).
4. (1) Paroli nedrīkst sūtīt atklātā veida. Jāizmanto šifrēšana klienta galā vai
HTTP autentifikācija. Izľēmums var būt tikai lietotāja reģistrācija.
5. (1) Daţām lapām jābūt redzamām tikai portāla administratoram.
Administratoram jānodrošina iespēja mainīt vai papildināt portāla saturu un
redzēt lietotāju sarakstu. Lietotāju sarakstā jāredz, kad katrs lietotājs bija
strādājis ar portālu pēdējo reizi.
6. (1) Ir realizēts personalizācijas mehānisms, izmantojot cookie vai sesijas. Šis
mehānisms ir cieši saistīts ar autorizācijas mehānismu. Kad lietotājs atver kādu
portāla lappusi, viľš redz to "noklusētajā" izskatā. Pēc ielogošanās, izskats
mainās atbilstoši lietotāja uzstādījumiem. Lietotājam ir iespēja mainīt teksta
krāsu un izmēru, un lappuses fonu. Uzstādījumi glabājas datubāzē.
7. (0.5) Portāla lapas veidotas, izmantojot šablonus. Ieteicams izmantot Smarty,
bet var izmantot arī citus šablonu dzinējus (t.sk. arī pašu rakstītus).
8. (1) Uzdevums izveidots trīsrindu arhitektūrā, izmantojot OOP (objektorientēto
programmēšanu). Datubāzes abstrakcijas līmeni ir ieteicams veidot, izmantojot
ADOdb for PHP vai PEAR DB.
9. (1) Portālam izstrādāti ER modelis (vai UML klašu modelis) un biznesa
funkciju modelis (vai saraksts).
10. (o) Portāla apjoms ir vismaz 10 lapas ar saturīgu informāciju par Jūsu izvēlēto
tēmu.
11. (0.5) Starp lapām ir navigācijas izvēlne, kas ir realizēta kā šablonu mehānisma
elements.
12. (o) Katra lapa satur autortiesību informāciju, kas arī ir realizēta kā šablonu
mehānisma elements.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 41
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
13. (0.5) Ir vismaz viena HTML forma, kas ir paredzēta informācijas vākšanai no
lietotājiem. Informācija no formas tiek glabāta datubāzē. Vienā no portāla
lappusēm ir iespēja apskatīties šo informāciju.
14. (0.5) Lietotājiem ir iespēja sūtīt administratoram e-pastu ar piesaistnēm
(attachment) no portāla lapas, izmantojot atbilstošās PEAR klases.
15. (o) Darbu jāraksta individuāli.
16. (o) Visam kodam (izľemot PEAR, Smarty, ADOdb) jābūt pašu rakstītam.
17. (1) Atsevišķi no projekta ir izveidota neliela JSP lappuse, kas izvada klientam
formu, un pēc formas aizpildīšanas un nosūtīšanas uz servera izdod
"apstrādātus" (nedaudz pamainītus) ievadītus datus. Formai jāsatur šāda veida
laukus: checkbox, combo-box, text field, text area, submit button.
18. (1) Lai saľemtu izcilu atzīmi, jālieto kāda papildus tehnoloģija servera galā vai
jānodrošina valūtu kursu imports XML formātā no
http://www.bank.lv/vk/xml.xml (sk. arī Latvijas Bankas noteiktie valūtu
kursi).
Students var atkāpties no augstākminētajām prasībām un iesniegt nestandarta darbu,
ievērojot šādas prasības.
1. Darba lielai daļai jābūt realizētai PHP vidē ar kādu DBVS.
2. Portāls nedrīkst saturēt erotiskus un porno materiālus, nenormatīvo leksiku un
citus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt pasniedzēja imidţu.
3. Darba ideju un detalizēto aprakstu iepriekš obligāti jāsaskaľo ar pasniedzēju
(rakstiski). Pasniedzējs var pieprasīt pielikt darbam papildus funkcionalitāti.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads PHP. 2
2. Funkcijas, masīvi, OOP - PHP4. 2
3. OOP - PHP5, teksta apstrāde. 2
4. PHP un Web programmēšanas pamati. 2
5. Ievads Smarty, trīsrindu arhitektūrā un MySQL DBVS. 2
6. MySQL SQL un administrēšana. 2
7. Datubāzes abstrakcijas līmenis (ADOdB for PHP, PEAR 2
DB), Smarty funkcionalitāte
8. OOP šabloni un aplikācijas organizācija 2
9. Java Servleti (ievads). 2
10. JSP (ievads). 2
11. Ievads JDBC, JDO u.c. 2
12. Ievads .NET, Web servisos 2
13. Ievads Perl. 2
14. Perl/CGI. 2
42 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. W. J. Gilmore, A Programmer's Introduction to PHP 4.0, Apress, 2001.
2. W. J. Gilmore, Beginning PHP 5 and MySQL: From Novice to Professional.
2005.
3. И.Хабибуллин, Самоучитель Java, БХВ-Петербург, 2001.
4. Matt Zandstra, PHP 5 Objects, Patterns, and Practice, Apress, 2004.
Papildliteratūra
1. S.Spainhour, E.Siever, N.Patwardhan. Perl in a Nutshell, 2nd Edition,
O'Relly, 2002.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. World Wide Web Consortium. [tiešsaiste]. W3 Consortium, 1994- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/
2. PHP Manual. [tiešsaiste]. M.Achour, F.Betz, A.Dovgal, etc., 1997- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.php.net/manual/en/
3. MySQL Reference Manual. [tiešsaiste]. MySQL AB, 1995- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://dev.mysql.com/doc/mysql/en/
4. PEAR Manual. [tiešsaiste]. D.Convissor, M.Jansen, A.Merz, 2001- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://pear.php.net/manual/en/
5. Smarty - the compiling PHP template engine. [tiešsaiste]. M.Ohrt,
A.Zmievski, 2001- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā:
http://smarty.php.net/manual/en/
6. ADOdb Database Abstraction Library for PHP. [tiešsaiste]. J.Lim, 2000-
[atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://adodb.sourceforge.net/
7. Java Technology. [tiešsaiste]. Sun Microsystems, 1994- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://java.sun.com/
8. Thinking in Java, 3rd Edition. [tiešsaiste]. B.Eckel, 2004- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.mindview.net/Books/TIJ/
9. Servlets and JSP: An Overview. [tiešsaiste]. M.Hall, 2004- [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.apl.jhu.edu/~hall/java/Servlet-
Tutorial/
10. Microsoft .NET Homepage. [tiešsaiste]. Microsoft Corporation [atsauce
14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.microsoft.com/net/
11. Web Services Developer Center: Building. [tiešsaiste]. Microsoft
Corporation [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā:
http://www.msdn.microsoft.com/webservices/building/
12. Perl.com The Source for Perl. [tiešsaiste]. O’Reilly Media, Inc, 2000-
[atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.perl.com/
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 43
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Kursa ietvaros studenti iemācīsies veidot profesionālas Tīmekļa aplikācijas,
izmantojot valodu PHP, DBVS MySQL un saistītas bibliotēkas, ievērojot labāko
programmēšanas praksi. Papildus studenti iemācīsies veidot Java Applets, Servlets un
JSP lappuses. Studenti tiks iepazīstināti ar Microsoft .NET tehnoloģiju, kā arī ar
valodu Perl un tās pielietojumu CGI skriptu rakstīšanā. Iegūtas zināšanas Tīmekļa
tehnoloģijās, var pielietot atbilstoši darba tirgus prasībām.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Web Technologies II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The goal of the course is to introduce students to Web technologies especially the ones
on the server side. The main topic is professional Web application development using
PHP, MySQL and related libraries. Additionally students are introduced to Java
Applets, Servlets, JSP, Microsoft .NET, Web Services and Perl. The knowledge
gained can be used for solving practical tasks according to business requirements.
44 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums CILVĒKA-DATORA SASKARNE
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Ģirts Karnītis Lektors Dr. Dat. FMF DN Girts.Karnitis@di.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 45
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar psiholoģiskajiem, sociālajiem un tehniskajiem
aspektiem, kas iespaido cilvēka darbu ar datoru. Kursa laikā studenti apgūst cilvēka
uztveres īpatnības. Studenti iepazīstas ar daţādiem saskarnes elementiem un to
pielietojumu. Studenti iemācās notestēt un novērtēt programmu saskarnes, kā arī
izveido programmu ar labu saskarni.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Uzrakstīti mazie kontroldarbi. 20%
Uzrakstīts lielais kontroldarbs. 30%
Izpildīts mājas darbs. 20%
Izveidota programmatūra ar labu saskarni 30%
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ikdienas lietu psiholoģija (kā un kāpēc mēs lietojam daţādas 2
lietas)
2. Cilvēka uztvere 4
3. Izziľas process 2
4. Uzmanība un atmiľas ierobeţojumi 2
5. Zināšanas un mentālie modeļi 4
6. Metaforas un konceptuālie modeļi 2
7. Mācīšanās 2
8. Saskarnes projektēšanas principi 4
9. Informācijas ievads un attēlošana 2
10. Saskarnes elementi, kontroļi, ikonas, ziľojumi 2
11. Saskarnes testēšana 2
12. WWW lapu izveide un testēšana 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J.Preece u.c. Human-computer interaction. Addison Wesley,1994
2. Edited by B. Laurel. The art of human-computer interface design. Addison
Wesley,1994
3. W. O. Galitz. An Essential guide to user interface design. Willey computer
publishing, 1996
46 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. S. Krug. Don’t make me think. New riders publishing, 2000
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studenti iemācās novērtēt esošas programmatūras saskarnes un uzlabot tās. Studenti
māk izveidot programmu ar labu lietotāja saskarni.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Human - computer interaction
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Lecture course is meant for creating an understanding of importance of developing a
good human-computer interface. Practical skills of creating a software, based on GUI,
are trained. The psychological and physiological factors influenting the human ability
to information perception and exchange are considered. The methods and ways of
developing a user-friendy software are demonstrated. The introduction in human-
computer interface standards is given.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 47
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums LIELDATORU PAMATI
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; P
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. -
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Pēteris Krastiľš MSc Dat Peteris_Krastins@exigengroup.lv
48 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiks aplūkoti un analizēti sekojoši ar lieldatoru lietošanu saistīti jautājumi —
operāciju sistēma OS/390, rīku komplekts darbībai lieldatoru vidē — ISPF/PDS — un
tajā ietilpstošais tekstu redaktors EDIT, MVS darbu vadības valoda JCL un datu
glabāšanas un piekļuves metode VSAM. Kursā arī tiks apgūta lieldatoros lietotā
programmēšanas valoda COBOL. Kursa laikā iegūtās teorētiskās zināšanas tiks
nostiprinātas, lieldatora vidē praktiski lietojot minētos rīkus un programmējot COBOL
valodā. Kā alternatīva praktisko darbu vide tiks izmantots Micro Focus Mainframe
Express.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā jānokārto virkne teorētisku un praktisku pārbaudes darbu, kas nosedz
visas kursa tēmas.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Operāciju sistēma OS/390 (datoru aparatūra, pārskats par 6
sistēmas komponentēm, atmiľas un programmu vadība,
multiprogrammēšana, datu kopas un to atribūti, bibliotēkas,
datu iekārtas un to struktūra, piekļuves metodes).
2. Rīku komplekts ISPF/PDS (pārskats, kadri, sistēmas 8
komandas un funkcijas, darbošanās ar datu kopām —
caurskate, meklēšana un aizvietošana, rediģēšana, ).
3. Tekstu redaktors EDIT (rediģēšanas iespējas, rediģēšanas 8
loga struktūra, vadības komandas, darbs ar teksta rindām,
datu imports/eksports, darbības ar strukturizētu tekstu,
meklēšana un nomaiľa datos, vadības rindas tekstā).
4. Darbu vadības valoda JCL (vispārīgs apskats, JOB 14
operators, procedūras, EXEC operatori, DD operatori, datu
kopu references, SYSOUT datu kopas).
5. Datu glabāšanas un piekļuves metode VSAM (datu kopu 12
struktūra, kontroles informācijas lauki, indeksi, datu kopu
tipi — ESDS, KSDS, RRDS, LDS, darbošanās ar utilītu
IDCAMS).
6. Programmēšanas valoda COBOL (programmas struktūra, 16
konstantes un mainīgie, operatori, cikli, datu struktūras,
darbošanās ar failiem, drukāšana, apakšprogrammas,
indeksētu failu apstrāde).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 49
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Lekciju pieraksti
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. Interactive System Productivity Facility (ISPF). User's Guide Volume I. IBM
OS/390 Version 2, Release10.0. First Edition (September 2000). Document
Number SC34–4791–00. ® Copyright International Business Machines
Corporation 1980, 2000.
Error! Hyperlink reference not valid.
2. Interactive System Productivity Facility (ISPF). User's Guide Volume II. IBM
OS/390 Version 2, Release10.0. First Edition (September 2000). Document
Number SC34–4792–00. ® Copyright International Business Machines
Corporation 1980, 2000.
http://publib.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr/bookmgr.cmd/BOOKS/ISPUS200/CCONTENTS?DT=2000071
4183705
3. Interactive System Productivity Facility (ISPF). Edit and Edit Macros. IBM
OS/390 Version 2, Release 10.0. Fifth Edition (September 2000). Document
Number SC28–1312–04. ® Copyright International Business Machines
Corporation 1984, 2000.
http://publib.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr/BOOKS/ISPEDT04/CCONTENTS?DT=20000712131031
4. OS/390 V1R2.0 TSO/E User's Guide Document Number SC28–1968–00. ®
Copyright International Business Machines Corporation 1988, 1996.
http://publib.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr/BOOKS/IKJ3C200/CONTENTS?DT=19960716145739
5. OS/390 V2R10.0 TSO/E Command Reference Document Number SC28–
1969–05. ® Copyright International Business Machines Corporation 1988,
2000.
http://publib.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr/BOOKS/IKJ3C530/COVER?DT=20000628162133
6. MVS JCL User's Guide. IBM OS/390 Version 2, Release 6. Fifth Edition
(September 1998). Document Number GC28–1758–04. ® Copyright
International Business Machines Corporation 1988, 1998.
http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-
50 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
bin/bookmgr/BOOKS/IEA1B505/CCONTENTS?DT=19980709145358
7. OS/390 V2R10.0 MVS JCL Reference Fifth Edition (September 1998).
Document Number GC28–1757–09. ® Copyright International Business
Machines Corporation 1988, 2000.
http://publib.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr/bookmgr.cmd/BOOKS/IEA1B640/CCONTENTS?DT=200007
18114500
8. VSAM Demystified. IBM OS/390 DFSMS/MVS Version 1, Release 5. First
Edition (January 2001). Document Number SG24–6105–00. ® Copyright
International Business Machines Corporation 2001.
http://www.redbooks.ibm.com/redbooks/SG246105.html
9. COBOL Language Reference Document Number SC26-9046-03. ®
Copyright International Business Machines Corporation 1991, 1998.
http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr_OS390/BOOKS/IGYLR204/CCONTENTS?DT=19981109161
905
10. COBOL for OS/390 & VM Programming Guide Document NumberSC26-
9049-03. ® Copyright International Business Machines Corporation 1991,
1998.
http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr_OS390/BOOKS/IGYPG203/CONTENTS?SHELF=&DT=1998
0806012506#COVER
REZULTĀTI
Studenti gūst priekšstatu par IBM lieldatoru uzbūvi, apgūst lieldatoriem raksturīgās
datu glabāšanas un piekļuves metodes. Studenti apgūst uzdevumu vadības valodu JCL
un programmēšanas valodu COBOL.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Basics of Mainframes
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course investigates the following mainframe-related questions: the OS/390
operating system; the ISPF/PDS toolkit, including the EDIT text editor, for working in
a mainframe environment; the MVS job control language (JCL); and the VSAM
method for storing and accessing data. Students will also learn COBOL, a
programming language used with mainframes. The theoretical knowledge gained will
be put to practical use as the students use the above-mentioned tools and program in
COBOL in a mainframe environment. Micro Focus Mainframe Express will be used
as an alternative environment for practical exercises.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 51
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums LIELDATORU LIETOJUMI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; P
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Lieldatoru pamati
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
16
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Pēteris Krastiľš MSc Dat Peteris_Krastins@exigengroup.lv
52 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiks aplūkota lieldatoru transakciju vadības sistēma CICS un programmu
izstrāde darbam šajā vidē. CICS iespējas un ierobeţojumi tiks izklāstīti no
populārākās lieldatoru programmēšanas valodas COBOL lietojumu viedokļa.
Paredzēta praktiska CICS programmu izstrāde lieldatora vidē. Tiks apskatītas dialogu
programmas, darbs ar VSAM failiem un DB2 tabulām CICS vidē. Izstrādes un
testēšanas nolūkiem tiks izmantots Micro Focus Mainframe Express.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā jānokārto virkne teorētisku un praktisku pārbaudes darbu, kas nosedz
visas kursa tēmas.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads CICS 2
2. CICS jēdzieni un koncepcijas – BMS, CECI, EIB 2
3. Darbs ar failiem, komunikācija starp CICS transakcijām 4
(COMMAREA, TS, TD, TWA, CWA)
4. Programmu vadība (LINK, XCTL, RETURN, START) 4
5. EDF (Execution Diagnostic Facility) 4
6. Darbs ar DL/I un DB2 datu bāzēm 4
7. Dialoga programmu izstrāde 4
8. Darbs ar VSAM failiem un DB2 datubāzēm 4
9. CICS programmas projektēšana, kodēšana un testēšana 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Lekciju pieraksti
2.
3.
Papildliteratūra
1. Murach’s CICS for the COBOL Programmer by Raul Menendez and Doug
Lowe 2001, Mike Murach & Associates, ISBN: 1-890774-09-X
2.
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 53
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1. COBOL Language Reference Document Number SC26-9046-03. ®
Copyright International Business Machines Corporation 1991, 1998.
http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr_OS390/BOOKS/IGYLR204/CCONTENTS?DT=19981109161
905
2. COBOL for OS/390 & VM Programming Guide Document NumberSC26-
9049-03. ® Copyright International Business Machines Corporation 1991,
1998.
http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-
bin/bookmgr_OS390/BOOKS/IGYPG203/CONTENTS?SHELF=&DT=1998
0806012506#COVER
3.
REZULTĀTI
Studenti iepazīst lieldatoru transakciju vadības sistēmu CICS un programmu izstrādi
darbam šajā vidē. Studenti apgūst arī lieldatoru emulēšanas programmatūru Micro
Focus Mainframe Express.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Advanced Mainframes
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course will cover an introduction into IBM-mainframe transaction management
system CICS and programming for CICS environment. CICS features and limitations
will be discussed by using applications in the most popular mainframe programming
language COBOL. The course will include development of CICS applications for IBM
mainframe. Dialog programs, work with VSAM files and DB2 database tables under
control of CICS will be covered. Micro Focus Mainframe Express will be used as a
development and testing environment.
54 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MIKROKONTROLIERU
PROGRAMMĒŠANA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; P
P – profesionālās ievirzes;
Datorsistēmu uzbūve I, Datorsistēmu
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
uzbūve II, Datoru tīkli I
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 8
Semināru vai praktisko darbu stundu
8
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Rihards Rūmnieks lektors - FMF DN rihardr@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 55
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā paredzēts apgūt visas pamatiemaľas, kuras nepieciešamas veidojot darboties
spējīgas elektroniskas sistēmas uz mikroprocesora (mikrokontroliera) bāzes. Kursa
aktualitāti nosaka pieprasījums pēc šādas kvalifikācijas darbaspēka mazā un vidējā
biznesa raţošanas procesu automatizācijā. Elektronisko komponenšu pieejamība un
mazās cenas padara šādus risinājumus īpaši pievilcīgus. Lai gan pamatuzmanība būs
veltīta tieši mikroprkontrolieru programmēšanas īpatnībām, paredzēts, ka studenti
apgūs to elektronikas iemaľu minimumu, kas ļaus izstrādāt visu automatizācijas
projektu kopuma vai vismaz kvalificēt mijiedarboties ar projektā iesaistītajiem
elektronikas speciālistiem.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā ar atzīmi tiek vērtēta studentu individuālā uzstāšanās semināros.
Referātu tēmu izvēle notiks konkrētās studentu grupas projekta ietvaros. Projekts ir
pamatdarbs, kuru veic 3-5 studentu grupa. Projektu tēmas var saľemt no kursa
vadītāja vai izvēlēties patstāvīgi. Augstāk tiek vērtēti projekti, kuru rezultātiem būs
praktisks pielietojums. Atzīmi par projektu saľem tā aizstāvēšanas procesā, kurā
uzstājas visi projekta izstrādātāji. Šī atzīme būs noteicošā saľemot vērtējumu par
kursu kopumā.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Darba drošības jautājumi, kuri jāievēro projekta izstrādes 2
gaitā un kuriem jāatbilst gatavajam produktam.
2. Diskrētie un analogie signāli, diskrētās un analogās 2
elektroniskās komponentes.
3. Pamatprasības tiešā laika uzdevumu risināšanā – ātrdarbība 3
un latence.
4. Papildus prasības elektronisku risinājumu gadījumos, 1
signālu līmeľi jaudas, traucējumu noturība.
5. Sensori un efektori. 1
6. Mikrokontrolieru uzbūves un programmēšanas īpatnības. 20
Asamblers, un krosasamblers. Programmātori.
7. Īss pārskats par reālā laika operāciju sistēmām. 2
8. Projekta dokumentācijas noformēšana. 1
56 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kenneth J. Hintz, Daniel Tabak, Microcontrollers: Architecture,
Implementation, & Programming McGraw-Hill Companies, 1992
2.
3.
Papildliteratūra
1. Matt Gilliland, The Microcontroller Application Cookbook., Woodglen
Press, 2000
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://microcontroller.com/default.asp
2. http://www.epanorama.net/links/microprocessor.html
3. http://www.programmersheaven.com/zone5/cat197/31759.htm
REZULTĀTI
Kursu beidzot studentam jāprot pēc projekta tehniskā uzdevuma novērtēt, kādi
mikrokontroliera resursi būs nepieciešami dotā uzdevuma risināšanai. Jāspēj uzrakstīt
programmu izvēlētajam mikrokontroliera tipam, kurš realizēs vajadzīgos vadības
algoritmus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Microcontroller programming
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course provides students with skills, that are necessary to design and program
microcontroller based practical applications. Knowledge, given in Computing systems
II, Computing systems II and Computer networks I are required. Students plan, design
and program simple automated control systems.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 57
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums LINC PROGRAMMĒŠANAS
VALODA
Kredītpunkti 6
Apjoms (kontaktstundās) 96
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Programmēšanas valodas un sistēmas
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 64
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Zin.
Vārds Uzvārds Akad. amats Struktūrvienība E-pasts
grāds
Elmārs Strods pasniedzējs
58 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss sniedz ievadu par linc (logic information network compiler 4gl)
programmēšanas valodu. Tas ietver programmēšanai domātās vides aprakstu, kā arī
iepazīstina ar linc datoru informācijas sistēmām, kuras izmanto reālu biznesa situāciju
risināšanai. Atkarībā no veicamā uzdevuma rakstura linc vide var tikt iedalīta vairākās
kategorijās. Šajā kursā galvenā uzmanība tiek pievērsta kategorijai, kurā tiek radīti
produkti, izmantojot linc programmēšanas valodu. Galvenās tēmas kursā ir: linc
filozofija un jēdzieni, ievads lda III (linc development assistant III), lda III lietošanas
reţīmi, lda III vide un struktūra, mainīgie un to atribūti datu apmaiľai un glabāšanai
linc sistēmā, linc programmēšanas valodas komandas, lda iii rīki un instrumenti.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Apmeklēt kursa nodarbības
2. Pierādīt savu izpratni par lekcijās apgūto vielu praktiskajās nodarbībās
3. Saľemt sekmīgu pasniedzēja vērtējumu kursa noslēgumā.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. 1. Linc filozofija un jēdzieni. Lda III darbības veidi.
2. 2. Lda III programmēšanas vide un struktūra.
3. 3. Pārskats par linc elementiem.
4. 4. Lda III datu vārdnīcas.
5. 5. Ispecs. Ispec izmantošana un mainīgo atribūti.
6. 6. Ievads linc loģikā.Lda III redaktors un validators. Lda III
runtime programmu lāgošana.
7. 7. Mainīgo definēšana.Aprēķini un (kalendārie) datumi.
8. 8. LINC ispec cikls.
9. 9. Globālā loģika.Globālais darbs.
10. 10. Pārskats par atskaitēm.
11. 11. Look.up komanda un loģiskie cikli.
12. 12. Profaili un datu pieprasīšana.
13. 13. Loģika. Copy.from ispecs.
14. 14. List.box. Dinamiskā datu nosūtīšana.
15. 15. Auto entry un flag komandas.
16. 16. Loģika. Komponente ar vairākām atslēgām.
17. 17. Atskaišu palaišana no ispec.
18. 18. Datu izkraušana un datu sakārtošana.On.change
komanda.
19. 19. Atskaišu loģikas padziļināts apskats
20. 20. Kursa kopsavilkums
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 59
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. 1. Unisys LINC Development Assistant III, Development Course, Lda III
Release 2.3, Student Guide (003892 Rev 1.2)
2. 2. (Kursa laikā studentiem tiek nodrošināta pieeja mācību materiālam Sia
―Baltic Technology Group‖ mājas lapā)
3.
Papildliteratūra
1. 1. Unisys Linc Development, Reference Manual: Programming, Release
Level 2.3 (Rmp23.Hlp)
2. 2. Unisys Linc Programming Reference Manual, Level 16.3/16r3
(Prm163.Hlp)
3. 3. Unisys Linc Generate Operations Guide, Level 16.3/16r3 (Gog163.Hlp)
Periodika, interneta resursi
1. http://www.unisys.com/products/software/application__development/enterpri
se__application__environment/index.htm
2.
3.
REZULTĀTI
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
LINC Programming Language
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course gives an initial overview of the LINc (logic information network compiler
4gl) programming language that includes the software environment for development
and operation of computer-based information systems that model actual business
systems. Although linc software may be divided into several types, depending on the
type of the task performed, in this course we are primarily concerned with the linc
development environment. The course provides training in the following areas: linc
philosophy and concepts; introduction to lda III (linc development assistant III); lda III
modes of operation; lda iii development environment and structure; linc system data
items; item attributes; logic commands and lda III tools.
60 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums UZĽĒMUMU VADĪBAS UN
TRANSAKCIJU SISTĒMAS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; P
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 12
Semināru vai praktisko darbu stundu
20
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Imants Mucenieks lektors
Jeļena Skrupska lektors
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 61
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Mācību priekšmeta mērķis ir iepazīstināt studentus ar uzľēmumu vadības un
transakciju sistēmām, izmantojot par piemēru firmas Software AG uzľēmumu vadības
un transakciju sistēmu izstrādes rīkus. Datu bāzu vadības sistēma ADABAS ir augstas
veiktspējas datubāze. Izstrādes vidē NATURAL tiek veikta uzľēmumu vadības
sistēmu modernizācija un izstrāde. Īpaši svarīgu lomu šie risinājumu spēlē
uzľēmumos ar augstām veiktspējas prasībām, paralēli nodrošinot veco lietojumu
sasaisti ar modernām vidēm (piem. Web un E-Business). Ar savu risinājumu
Enterprise Transaction Systems Software AG ir pasaules līderis lieldatoru risinājumu
modernizēšanas un veiktspējas kritisku lietojumu izstrādes jomā. Pēc kursa
noklausīšanās un eksāmena nokārtošanas studentiem tiks piedāvāta iespēja iegūt
Software AG sertifikātu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1.Semestra laikā jāveic vairāki praktiskie darbi (Datorikas nodaļas datorklasē
tiešsaistē ar Exigen Latvia lieldatoru).
2.Gala pārbaudījumā jānokārto eksāmens (jautājumi par kursa daţādiem jēdzieniem
un uzdevumiem
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. 1.Ievads un pārskats (Software AG, Produkti, Tirgi, Klienti,
Adabas/Natural tirgus niša)
2. 2.Adabas koncepcija (ASSO, DATA, WORK, Nucleus,
RABN, Files, Decriptors, Inverte lists, Address Converter)
3. 3.Adabas datubāzes definēšana (Defining files, Field types,
Compression options, Loading data, Nucleus start/stop)
4. 4.Natural koncepcija (Filozofija, Platformas, SPoD,
Bibliotēkas, LDAs, DDMs, Views, programmas, vienkāršas
datu bāzes piekļuves demonstrācija)
5. 5.Predict koncepcija (Filozofija, uzturēšana,
Database/File/User view, Generate Adabas file, Generate
DDM)
6. 6.Natural arhitektūra (Application layers: Service oriented
interfaces, Data access layer, Business function layer, User
interface layer, types of user interfaces, Maps, Subprograms,
Subroutines)
7. 7.Datu piekļuves slāľa izveide (Database access statements:
FIND, READ, GET, HISTOGRAM, Single record access,
Data set access)
62 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
8. 8.Datu piekļuves slāľa izveide (Database transactionality:
Transaction concept, Locking concept, END
TRANSACTION, BACKOUT TRANSACTION, Time
limits)
9. 9.Vienkārša Natural lietojuma izveide (Character user
interface invoking data access components, DECIDE, IF,
EXAMINE, COMPRESS, ...)
10. 10.Lietojumu nepretrunības nodrošināšana (Predict
Maintain Application, Program, Reducument, XREF, XREF
GUI Client)
11. 11.Lietotāja tīmekļa saskarnes izveide Natural lietojumam
(Natural Web Interface)
12. 12.Natural servisa nodrošinājums citām vidēm (EntireX
wrapping: Java, Microsoft, Web Services)
13. 13.XML un Natural (XML Toolkit, PARSE)
14. 14.Drošība Natural lietojumos (NSC)
15. 15.Operācijas ar Adabas datubāzēm (Database report, AOS
functions, Backup and recovery)
16. 16.Kopsavilkums
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
4. 1. Adabas 7.4.2 DBA Reference Manual, Software AG, Germany & Software
AG Americas, Inc. 2004
5. 2. Natural 4.1.3. Programming Guide, Software AG, Germany & Software
AG Americas, Inc. 2004
6. 3. Natural 4.1.3. Statements manual, Software AG, Germany & Software AG
Americas, Inc. 2004
7. 4. Natural 4.1.3. Reference Manual, Software AG, Germany & Software AG
Americas, Inc. 2004
8. 5. Natural 4.1.3. Structure and Terminology of Natural Security, Software
AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004
9. 6. Predict 4.3.2. Introduction to Predict, Software AG, Germany & Software
AG Americas, Inc. 2004
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 63
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
4. 1. http://www1.softwareag.com/Corporate/products/
5. 2. Tamino, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004
6. 3. EntireX, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004
7. 4. Con nect, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004
Periodika, interneta resursi
4.
5.
6.
REZULTĀTI
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Enterprise Conduction and Transaction Systems
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the subject is to introduce the students to the enterprise conduction and
transaction systems using as an example the tools for development enterprise
conduction and transaction systems of Software AG Company. Data base management
system ADABAS is a high performance database. Enterprise conduction systems are
modernized and developed in development environment NATURAL.These solutions
are especially important in companies with requirements for high performance, at the
same time providing the link between the old application software and modern
environments (for example Web and E-business). With its solution Enterprise
Transaction Systems Software AG is a worldwide leader in the area of mainframe
solutions’ modernization and development of performance critical application
software.After taking the course and passing the exam the students will be offered to
obtain the Software AG certificate.
64 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums OBJEKTORIENTĒTA
PROGRAMMĒŠANA [M]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Programmēšanas pamatiemaľas kādā no
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
programmēšanas valodām
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Edgars Celms lektors M. dat. FMF DN Edgars.Celms@mii.lu.lv
Mārtiľš Opmanis lektors M. math. FMF DN Martins.Opmanis@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 65
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek aplūkota objektorientētas programmēšanas motivācija, galvenie principi un
iezīmes. Lielākā kursa daļa ir veltīta daţādu valodu Java un C++ konstrukciju
apgūšanai, katras konstrukcijas iztirzājumu iesākot ar vienkāršākiem piemēriem un
virzoties uz sareţģītākām konstrukcijām. Paralēli tiek apskatīti jautājumi no
objektorientētas programmēšanas teorijas un objektorientētas izstrādes galvenie
principi un metodoloģija. Liela vērība tiek pievērsta šabloniem (templates) un
izstrādes paraugiem (design patterns). Pēc kursa noklausīšanās studenti būs spējīgi
iesaistīties programmatūras izstrādes projektos, kur tiek izmantota objektorientēta
projektēšanas un izstrādes metodoloģija.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Mājas darbi (20%). Nelieli programmēšanas uzdevumi, kuru izpildes laiks 1-2
nedēļas.
2. Praktiskie darbi (40%). Programmēšanas uzdevumi, kuru izpildes laiks 4-5 nedēļas
un kas jāatrāda klātienē.
3. Kontroldarbi (40%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Objektorientētā metode analīzē un programmēšanā.
2. UML klašu diagrammas.
3. Ievads valodā Java. Javas virtuālā mašīna. Tipi, klases un
objekti valodā Java.
4. Ievads valodā C++. Norādes (pointers) valodā C++.
5. Klases un datu abstrakcija. Datu inkapsulācija, mantošana,
polimorfisms.
6. Operatoru pārlādēšana (overloading) valodā C++.
7. Šabloni (templates), standarta šablonu bibliotēka (STL)
valodā C++.
8. Objektorientēta izľēmumgadījumu (exception handling)
apstrāde.
9. Pavedieni (thread) valodā Java.
10. Objektorientēto programmēšanas valodu Java un C++
salīdzinājums.
11. Citas objektorientētas valodas.
12. Izstrādes paraugi (design patterns) objektorientētās
programmēšanas valodās.
13. Maģistrantu referāti – praktiskā pieredze objektorientētu
sistēmu izstrādē.
66 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Timothy Budd. An Introduction to Object-Oriented Programming. 3-rd
edition, Addison-Wesley, 2002.
2. H.M. Deitel, P.J. Deitel. Java How to program, 5-th edition. Prentice Hall,
2003.
3. H.M. Deitel, P.J. Deitel. C++ How to program, 4-th edition. Prentice Hall,
2003.
4. 4. E.Gamma, R.Helm, R.Johnson, J.Vlissides. Design Patterns, Addison-
Wesley, 1995.
Papildliteratūra
1. H. Schildt. Java2: The Complete Reference. 5-th edition. McGraw-Hill,
2003.
2. BS ISO/IEC. The C++ Standard. 2-nd edition. John Wiley & Sons Ltd., 2003.
3. B. Stroustrup. The C++ Programming Language. Special edition. Addison-
Wesley, 2000.
4. R. Lafore. Object-oriented Programming in C++. 4-th edition. SAMS
Publishing, 2002.
5. Grady Booch, James Rumbaugh and Ivar Jacobson. The Unified Modeling
Language User Guide. Addison-Wesley, 1999.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Pēc kursa noklausīšanās studenti būs spējīgi iesaistīties programmatūras izstrādes
projektos, kur tiek izmantota objektorientēta projektēšanas un izstrādes metodoloģija.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 67
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Object-Oriented Programming
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Despite rapid development of different IT branches, programming still is one of main
basic disciplines in IT education. Paradigm shifts will be discussed in this course
introduction. Main attention will be paid to high level object-oriented programming
techniques - such as using templates and design patterns. Java and C++ will be used as
basic languages to demonstrate main constructions and techniques. Comparison of
object-oriented features in different languages will be given.
Students will be asked to demonstrate their skills in different size programming tasks.
After course fulfillment students will be able to sucessfully participate in software
development process where high level object-oriented programming skills will be
necessary.
68 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums TĪMEKĻA PROGRAMMĒŠANA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Vēlamas priekšzināšanas kādā
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. objektorientētā programmēšanas valodā
un relāciju datubāzu tehnoloģijās
Zinātņu nozare informācijas tehnoloģijas
Zinātņu apakšnozare programmēšana
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Kalvis Apsītis docents Dr.Dat. LU MII kalvis.apsitis@accenture.com
Daiga Balode asistents Math.Mag. LU MII daiga.balode@hipo.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 69
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Studiju kursa mērķis ir iepazīties ar Web aplikāciju programmēšanas tehnoloģijām,
projektēt šādas aplikācijas, nodrošināt to platformneatkarību, daţādu aplikācijas
aspektu atdalīšanu pēc iespējas neatkarīgos moduļos, lietotāja ērtībām piemērotu
dizainu un piemērotāko rīku izvēli. Teorētiskajā jomā kurss satur Javas Web
konteineru, izstrādes paraugu, aspektorientētās programmēšanas un XML tehnoloģiju
sistemātisku izklāstu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāpilda 4 praktiskie darbi Web programmēšanā - 60% no kopējā vērtējuma.
Kontroldarbs semestra vidū - 15% no kopējā vērtējuma. Rakstisks eksāmens kursa
beigās - 25% no kopējā vērtējuma.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Web programmēšana un tās standarti (IETF, W3C) 4
2. XHTML,CSS,JavaScript, XML Web klienta pusē 4
3. Web aplikāciju iedalījums, lietojamība un dizains 4
4. Objektmodelēšana Web aplikācijām 4
5. Servleti un servletu konteiners; komponentu dzīvescikls 4
6. Parametru konfigurācija, klausītāji, filtri 4
7. Sesijas, Web aplikāciju drošība, plūsmas kontrole 4
8. JSP tagu bibliotēkas, JSTL. Notikumu karkass Tapestry 4
9. Izvietojums un MVC, Java Server Faces, Apache Struts 4
10. Aspektorientētā programmēšana un Spring karkass 4
11. Objektu-relāciju karkass Hibernate; integrēšana ar EJB 4
12. XSLT un daţādas XML tehnoloģijas Webā 4
13. Mobilās un bezvadu aplikācijas - WAP un MIDP 4
14. PHP rīki - PostNuke, Drupal, vBulletin, phpBB 4
15. Community Web, portāli, blogi, Wiki, FOAF 4
16. Pārbaudes darbs 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Core Servlets and JavaServer Pages. By Marty Hall, Larry Brown
Publisher: Prentice Hall PTR. August 26, 2003
2. Building Web Applications with UML Second Edition. By Jim Conallen
Publisher: Addison Wesley. October 04, 2002
3. Core JSTL: Mastering the JSP Standard Tag Library. By David M. Geary.
Publisher Prentice Hall PTR. November 26, 2002
70 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
4. Programming Jakarta Struts. By Chuck Cavaness. Publisher: O’Reilly.
November 2002
5. Programming Wireless Devices with the J2ME. By Roger Riggs, et al.
Publisher: Addison Wesley. June 13, 2003
6. The Design of Sites: Patterns, Principles, and Processes ... . By Douglas K.
van Duyne, et al. Publisher: Addison Wesley. July 22, 2002
Papildliteratūra
1. Better, Faster, Lighter Java. By Justin Gehtland, Bruce A. Tate. Publisher :
O'Reilly. June 2004
2. Effective Java: Programming Language Guide. By Joshua Bloch. Publisher:
Addison Wesley. June 01, 2001
3. Spidering Hacks. By Tara Calishain, Kevin Hemenway. Publisher: O'Reilly.
October 2003
Periodika, interneta resursi
1. http://www.w3.org
2. http://www.theserverside.com/
3. http://www.springframework.org/
4. http://www.hibernate.org/
5. http://www.wdvl.com/
6. http://www.webreference.com/
REZULTĀTI
Analizēt Web aplikācijas prasības, projektēt tām atbilstošu objektmodeli, izvēlēties un
salīdzināt daţādus lietotāja interfeisus no lietojamības viedokļa, saprast Javas Web
konteinera vispārīgo arhitektūru, un kā tā izmantojama aplikāciju karkasos (Struts,
Spring, Tapestry). Attēlot informāciju platformneatkarīgi ar XML un manipulēt ar to.
Izstrādāt Web aplikācijas Javā kā arī izmantot, pielāgot un integrēt atbilstošus rīkus arī
ne-Javas valodās, piemēram, PHP.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Programming Web Applications
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The goal of the study course is to familiarize with the technologies of Web
development, design Web applications, ensure their platform-independence, clean
separation of various aspects of applications, user-centric design and the use of the
most appropriate tools. Regarding theory, the course sistematically considers Java
Web containers, frequently used design patterns, aspect-oriented programming, and
XML technologies.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 71
MODULIS -
ALGORITMI
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODUĻA “ALGORITMI” ANOTĀCIJA
A l g o r i t m u m o d u ļ a k u r s i
Num. Nosaukums Līmenis Tips Kredīti Priekšzināšanas
1 Datu struktūras un K, B A 2
pamatalgoritmi I
2 Datu struktūras un K, B A 2 1
pamatalgoritmi II
3 Pamatalgoritmu analīze un B B 4 1, 2
optimizācija
4 Algoritmiskās metodes B B 2 1, 2
bioinformātikā
5 Algoritmiskā ģeometrija M B 2
6 Ātru algoritmu konstruēšana un M A 4
analīze
M o d u ļ a n o z ī m e
Algoritmu modulis nodrošina svarīgu zināšanu kopumu programmatūras
izstrādātājiem. Bez zināšanām par datu struktūrām un algoritmu veidošanas
principiem nav iedomājama netriviālas un kvalitatīvas programmatūras izveide.
Modulis sniedz gan klasiskās zināšanas datu struktūrās un to apstrādes algoritmos, gan
arī piedāvā kursus, kuriem varētu būt lielāka nozīme Latvijas IT nozarē. Modulī ir
kļauta lielākā daļa no kursiem, kas attiecināmi uz praktisku algoritmu izveidi un
lietošanu.
Ar klasisko kursu palīdzību students tiek sagatavots kā profesionāls jebkuras
programmatūras izstrādātājs, t.i. tiek dotas pamata vispārējās zināšanas. Dziļāka
specializācija tiek piedāvāta tādās sekojošās jomās: 1) vizuālās informācijas apstrāde
(Latvijā ir laba speciālistu grupa ar pasaules atzinību; LU tā ir viena no būtiskākajām
IT specializācijām), 2) bioinformātika (aktuāla, perspektīva un tautsaimniecībā
noderīga; Latvijā ir vai ar Latviju ir saistīti daudzi labi speciālisti, kas šo jomu varētu
attīstīt), 3) efektīvas programmatūras izstrāde (Latvijā ir saglabājušās tradīcijas veidot
ātru programmatūru ierobeţotu resursu apstākļos; būtisks atbalsts citām jomām
konkurences cīľā; svarīgas zināšanas programmatūras izveidei mazizmēra aparatūrai,
kas pakāpeniski tiks iekļauta daudzās tehniskās ierīcēs).
M o d u ļ a s a t u r s
Kursi Datu struktūras un pamatalgoritmi I un II nodrošina pamata zināšanas par datu
struktūrām un to apstrādes algoritmiem un ir iekļauti gan Koledţas, gan Bakalaura
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 75
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
mācību programmās kā obligātie priekšmeti. Kursa saturs un apjoms ir līdzīgs citu
augstskolu pasniegtajam.
Kā loģisks turpinājums ir Maģistra mācību programmas kurss Ātru algoritmu
konstruēšana un analīze, kas papildus padziļināti izskaidro pamata datu struktūras un
algoritmus, kā arī izklāsta sareţģītākas datu struktūras un algoritmus. Kursu var
klausīties arī ar citās augstskolās iegūtajām priekšzināšanām.
Studentiem, kas vēlas kļūt par profesionāliem efektīvas programmatūras
izstrādātājiem, tiek piedāvāts kurss Pamatalgoritmu analīze un optimizācija, kas
izklāsta citās augstskolās ļoti reti apskatītas lietas – detalizēta datu struktūru un
algoritmu analīze un optimizācija. Klasiskā pieeja maz skatās uz reālās izstrādes un
izpildes vides īpatnībām, kā rezultātā klasiski un vienkārši algoritmi ātrdarbībā var
zaudēt optimizētiem risinājumiem ne tikai daţas reizes, bet pat vairākas kārtas.
Ar vien vairāk IT sāk saplūst kopā ar citām zinātnēm. Kā viena no aktuālākajām un
perspektīvākajām tiek uzskatīta bioinformātika. Kurss Algoritmiskās metodes
bioinformātikā piedāvā pamatzināšanas par specializēto algoritmu klasi tiem, kas
vēlas darboties šajā jomā.
Tiem, kas vēlas apgūt vizuālās informācijas apstrādi, kā viens no pamatzināšanu
kursiem tiek ieteikts Algoritmiskā ģeometrija. Tas iepazīstina ar daţādu plaknes
ģeometrijas problēmu optimālu algoritmu konstruēšanas metodēm. Bez tās nav
iedomājama kvalitatīva darbošanās tādās jomās, kā datoru grafika vai attēlu analīze.
S a i s t ī b a a r c i t i e m m o d u ļ i e m
Ne visi kursi, kas attiecināmi uz praktisku algoritmu izveidi un lietošanu, ir iekļauti
šinī modulī. Citos moduļos ar algoritmiem saistītie kursi ir: Kompilatoru pamati,
Kombinatorās optimizācijas algoritmi, Datoru grafika, Attēlu analīze un apstrāde,
Grafu zīmēšana, Datoru grafika, Lietišķā kriptogrāfija, Mākslīgais intelekts, Neironu
tīkli, Nelineārā programmēšana un lēmumu pieľemšana, Mākslīgā intelekta
algoritmiskās metodes, Dabiskas valodas apstrāde un nestrukturētas informācijas
meklēšana.
76 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ALGORITMISKĀS METODES
BIOINFORMĀTIKĀ
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Datu struktūras un pamatalgoritmi I,
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Datu struktūras un pamatalgoritmi II
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 15
Semināru vai praktisko darbu stundu
1
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Stundu FMF DN natalja@balt-risk.lv,
Nataļja Kurbatova M. Dat.
pasn. natalija_kurbatova@pisem.net
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 77
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ir veltīts samērā jaunai zinātnes nozarei – bioinformātikai.
Bioinformātika ir zinātne, kas izmanto un apvieno zināšanas gan no datorzinātnes, gan
no bioloģijas. Kurss ir paredzēts priekšstata radīšanai par bioinformātikā
izmantojamiem algoritmiem un algoritmiskām metodēm. Kursā ir aplūkotas daţādas
tēmas: precīzi un heiristiski algoritmi virkľu izlīdzināšanai, slēptais Markova modelis,
bioinformātikas datu bāzes un rīki, gēnu tīkli, utt.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Noteiktajos termiľos semestra laikā iesniegti visi programmēšanas uzdevumi
(uzdevumi tiek uzdoti kursa laikā, saistībā ar lekcijās apskatīto materiālu, to
kopskaits ir 2) vai iesniegts referāts par kādu no piedāvātiem tematiem,
izmantojot internetā pieejamas zinātniskas publikācijas (no vismaz 3 avotiem).
2. Uzrakstīti kontroldarbi (kopskaits ir 4).
Kopējais vērtējums: 15% no katra kontroldarba rezultāta (kontroldarbi dod 60%), 20%
no katra programmēšanas uzdevuma rezultāta vai 40% no referāta vērtējuma.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. Bioinformātikas pamatjēdzieni. 2
2. Bioinformātikas pamatjēdzieni - turpinājums. 2
Biotehnoloģiskās metodes un algoritmiskās problēmas
3. Algoritmi virkľu izlīdzināšanai pa pāriem. 2
4. Heiristiskie algoritmi virkľu izlīdzināšanai pa pāriem. 2
5. Algoritmi virkľu daudzkārtīgai izlīdzināšanai. 2
6. Slēptais Markova modelis. 2
7. Gēnu atrašana. 2
8. Bioinformātikas datu bāzes un rīki. Meklēšana datu bāzēs. 2
9. Algoritmiskās metodes filoģenētikā. 2
10. Gēnu kartēšanas tehnoloģijas. 2
11. Gēnu kartēšanas algoritmi I. 2
12. Gēnu kartēšanas algoritmi II. 2
13. Genoma pārkārtošana. 2
14. Proteīnu struktūra, metodes proteīnu strukturālai 2
salīdzināšanai.
15. DNS masīvi. Gēnu tīkli. 2
16. Kopsavilkums: neatrisinātās algoritmiskās problēmas 2
bioinformātikā.
78 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Pavel A.Pevzner. Computational Molecular Biology. - MIT Press, 2000.
2. Michael S. Waterman. Introduction To Computational Biology: Maps,
Sequences And Genomes. - CRC Press, 1995.
3. T.K. Attwood, D.J. Parry-Smith. Introduction To Bioinformatics. – Prentice
Hall, 1999.
Papildliteratūra
1. T. Cormen, C. Leiserson, R. Rivest. Introduction To Algorithms. - MIT
Press, 2001.
2. M. Davis, E. Weyuker. Computability, Complexity, Languages. - Academic
Press, 1994.
Periodika, interneta resursi
1. Ţurnāls ―Bioinformatics‖
2. Ţurnāls ―Computational Biology‖
REZULTĀTI
Akadēmiskās iemaľas: priekšstats par bioinformātikā izmantojamiem tehnoloģijām un
algoritmiskajām problēmām.
Profesionālās iemaľas: tiek dots nepieciešams zināšanu apjoms, lai studentam būtu
iespēja patstāvīgi attīsties tālāk bioinformātikas nozarē un ,iespējams, uzsākt darbu
kāda no bioinformātikas projektiem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Algorithmic Methods for Bioinformatics
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course is devoted to relatively new scientific branch - bioinformatics.
Bioinformatics use and unite knowledges of computerscience and biology. The
objective of the course is to provide inkling about algorithms and algorithmic methods
in bioinformatics. Following topics are considered in the course: precise and heuristics
algorithms for sequence alignment, hidden Markov model, gene finding, algorithmic
methods in phylogenetic, gene networks, etc.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 79
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATU STRUKTŪRAS UN
PAMATALGORITMI I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Programmēšana I
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datoru un sistēmu programmatūra
Lekciju stundu skaits 20
Semināru vai praktisko darbu stundu
12
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Guntis Arnicāns docents Dr.sc.comp. FMF DN Guntis.Arnicans@lu.lv
Jānis Iļjins lektors Mg.sc.comp FMF DN Janis.Iljins@lu.lv
80 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā aplūkotas vienkāršākās un populārākās datu struktūras un pamatalgoritmi
darbam ar tām. Kursa mērķis ir apgūt šīs datu struktūras, izmantot tās citu sareţģītāku
objektu veidošanai, lietot efektīvus paľēmienus darbam ar tām. Tiek piedāvāti daţādi
algoritmi atkarībā no primārajām vēlmēm: droši un vienkārši realizējami, ātri
strādājoši, izmantojoši minimālu atmiľas daudzumu. Kursā apskatītas sekojošas datu
struktūras: saraksts, steks, rinda, binārs koks, N-ārs koks, pavedienu koks, binārās
meklēšanas koks, balansēts koks (AVL).
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1. Uzrakstīt 2 lielos kontroldarbus (30%).
2. Uzrakstīt 5 mazos kontroldarbus - testus (10%).
3. Noprogrammēt 3 praktiskos uzdevumus (30%).
4. Nokārtot gala pārbaudījumus (30%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Jēdziens par datu struktūru, datu struktūru klasifikācija, 2
fiziska un loģiska datu struktūra.
2. Masīvi. Masīva elementa atrašanās vietas atmiľā 2
aprēķināšana pēc dota elementa indeksa. Divdimensiju un
augstāku dimensiju masīvu realizācija datora atmiľā.
3. Saraksti. Vienvirziena saraksti, divvirzienu saraksti. Cikliski 3
saraksti. Sarakstu realizācija datora atmiľā ar norāţu
palīdzību. Pamatoperācijas ar sarakstiem (elementa
pievienošana, elementa dzēšana). Meklēšana sarakstā.
4. Steks. Steks kā abstrakts datu tips. Steka realizācija masīvā, 4
steka realizācija sarakstā. Divu steku realizācija vienā
masīvā.
5. Rinda. Rinda kā abstrakts datu tips. Rindas realizācija 4
masīvā, rindas realizācija sarakstā.
6. Lineāru datu struktūru pielietojumu piemēri. Aritmētiskās 1
izteiksmes vērtības aprēķināšana, izmantojot steku.
7. Jēdzieni par kokiem, koku attēlošanas veidi. 2
8. N-ārs koks, binārs koks. Koku realizācija datora atmiľā. 4
Pabeigta bināra koka realizēšana masīvā.
9. Bināra koka apstaigāšana (rekursīvi algoritmi un nerekursīvs 2
algoritms, kurš izmanto steku).
10. Pavedienu koks. Realizācija datora atmiľā. Pavediena koka 2
veidošana un apstaigāšana.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 81
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
11. Binārās meklēšanas koks. Binārā meklēšanas koka 3
veidošana un meklēšana tajā.
12. Balansēts binārās meklēšanas koks (AVL koks). Balansa 3
pārrēķins un koka rotācijas.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Harry R.Lewis, Larry Denenberg, Harper Collins, Data Structures & Their
Algorithms, Addison Wesley; 1997.
2. Thomas H.Cormen, Charles E.Leiserson, Ronald L.Rivest, Introduction to
Algorithms, The MIT Press, 2001.
Papildliteratūra
1. Steven S. Skiena, The Algorithm Design Manual, Telos, 1997.
2. Adam Drozdek, Data Structures and Algorithms in C++, Second Edition,
Course Technology, 2000.
3. R.Sedgewick. Algorithms in C. Addison-Wesley Publishing Company, 1990.
4. A.Aho, J.E.Hopkroft, J.D.Ullman. Data Structures and Algorithms. Addison-
Wesley Publishing Company, 1990.
5. N.Wirt. Algorithms and data structurre. Prentice-Hall, 1986.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves studentam ir jāorientējas vienkāršākajās datu struktūrās un to
apstrādes algoritmos. Šī kursa ietvaros students apgūst un spēj strādāt ar lineārām datu
struktūrām, tādām kā saraksts, steks, rinda, kā arī vienkāršākajām nelineārajām datu
struktūrām, tādām kā binārs koks, N-ārs koks, pavedienu koks, binārās meklēšanas
koks, balansēts koks.
Mācību laikā students ir uzrakstījis vairākas programmas, kas izmanto kursā
apskatītās datu struktūras un algoritmus. Studentam jāprot saskatīt sakarības starp šīm
datu struktūrām, realizācijas principiem, izmantotajām metodēm un jāspēj kombinēt
tās kopā atbilstoši praktiskajam uzdevumam.
82 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Data structures and basic algorithms I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course provides knowledge about the basic and the most popular data structures
and their algorithms. The goal of his course is to learn these data structures, to use its
in construction of more complex objects, to apply effective methods working with
them. Various algorithms are offered according to primary requirements: safe and
simple implementation, good performance, minimal memory usage.
The following data structures are examined: list, stack, queue, binary tree, ordered
tree, threaded tree, binary search tree, balanced tree (AVL).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 83
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATU STRUKTŪRAS UN
PAMATALGORITMI II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Programmēšana I, Programmēšana II, Datu
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
struktūras un pamatalgoritmi I
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datoru un sistēmu programmatūra
Lekciju stundu skaits 20
Semināru vai praktisko darbu stundu
12
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Guntis Arnicāns docents Dr.sc.comp. FMF DN Guntis.Arnicans@lu.lv
Jānis Iļjins lektors Mg.sc.comp FMF DN Janis.Iljins@lu.lv
84 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā aplūkotas vienkāršākās un populārākās datu struktūras un pamatalgoritmi
darbam ar tām. Kursa mērķis ir apgūt šīs datu struktūras, izmantot tās citu sareţģītāku
objektu veidošanai, lietot efektīvus paľēmienus darbam ar tām. Tiek piedāvāti daţādi
algoritmi atkarībā no primārajām vēlmēm: droši un vienkārši realizējami, ātri
strādājoši, izmantojoši minimālu atmiľas daudzumu.
Kursā apskatītas sekojošas datu struktūras: grafs, rinda ar prioritāti, kaudze, kopa,
vārdnīca, balansēts koks, hešinga tabula.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1. Uzrakstīt 2 lielos kontroldarbus (30%).
2. Uzrakstīt 5 mazos kontroldarbus - testus (10%).
3. Noprogrammēt 3 praktiskos uzdevumus (30%).
4. Nokārtot gala pārbaudījumus (30%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Grafi. Grafa jēdziens, pamatdefinīcijas. Pamatoperācijas ar 4
grafiem. Grafu reprezentācijas datorā – incidences matricas,
atbilstību matricas, savienoto virsotľu pāru saraksts,
incidences saraksti.
2. Grafi. Meklēšanas grafā – meklēšana plašumā, meklēšana 3
dziļumā. Topoloģiskā kārtošana. Īsākais ceļš grafā.
Maksimālā plūsma grafā.
3. Rinda ar prioritāti. Rindas ar prioritāti jēdziens un 4
pamatoperācijas. Kaudzes jēdziens. Kaudzes realizācijas
iespējas. Kaudzes implementācijas algoritmi.
4. Kārtošana. Kārtošanas jēdziens. Kārtošanas metoţu 3
klasifikācija. Tabulā esošu datu kārtošana. Kārtošana ar
iespraušanu (InsertionSort). Šella algoritms. Kārtošana ar
izvēli (SelectionSort).
5. Kārtošana. Kārtošana ar kaudzi (HeapSort). Kārtošana ar 3
sapludināšanu (MergeSort). Ātrā kārtošana (QuickSort).
Digitālā kārtošana (BucketSort, RadixSort).
6. Kopas. Kopas jēdziens. Pamatoperācijas ar kopām. Kopas 3
realizācijas varianti.
7. Vārdnīca. Vārdnīcas jēdziens. Vārdnīcas realizācijas 4
iespējas – nesakārtots saraksts, sakārtots saraksts, binārā
meklēšana un teorēmas par bināro meklēšanu, interpolējošā
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 85
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
meklēšana, binārās meklēšanas koks un realizācijas
algoritmi.
8. Vārdnīca. Balansētie koki. AVL koks, B-tree. Hešinga 3
tabulu izmantošana.
9. Pamata datu struktūru un to apstrādes algoritmu savstarpējā 3
saistība, kombinēšanas iespējas.
10. Pārskats par kursā neskatītiem algoritmiem un sareţģītākām 2
datu struktūrām.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Harry R.Lewis, Larry Denenberg, Harper Collins, Data Structures & Their
Algorithms, Addison Wesley; 1997.
2. Thomas H.Cormen, Charles E.Leiserson, Ronald L.Rivest, Introduction to
Algorithms, The MIT Press, 2001.
Papildliteratūra
1. Steven S. Skiena, The Algorithm Design Manual, Telos, 1997.
2. Adam Drozdek, Data Structures and Algorithms in C++, Second Edition,
Course Technology, 2000.
3. R.Sedgewick. Algorithms in C. Addison-Wesley Publishing Company, 1990.
4. A.Aho, J.E.Hopkroft, J.D.Ullman. Data Structures and Algorithms. Addison-
Wesley Publishing Company, 1990.
5. N.Wirt. Algorithms and data structurre. Prentice-Hall, 1986.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
86 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves studentam ir jāorientējas vienkāršākajās datu struktūrās un to
apstrādes algoritmos. Šī kursa ietvaros students uzlabo savas spējas strādāt ar lineārām
datu struktūrām, tādām kā saraksts, steks, rinda, kā arī vienkāršākajām nelineārajām
datu struktūrām, tādām kā binārs koks, N-ārs koks, balansēts koks, grafs, kaudze,
kopa, vārdnīca, hešinga tabula.
Mācību laikā students ir uzrakstījis vairākas programmas, kas izmanto kursā
apskatītās datu struktūras un algoritmus. Studentam jāprot saskatīt sakarības starp šīm
datu struktūrām, realizācijas principiem, izmantotajām metodēm un jāspēj kombinēt
tās kopā atbilstoši praktiskajam uzdevumam.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Data structures and basic algorithms II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course provides knowledge about the basic and the most popular data structures
and their algorithms. The goal of his course is to learn these data structures, to use its
in construction of more complex objects, to apply effective methods working with
them. Various algorithms are offered according to primary requirements: safe and
simple implementation, good performance, minimal memory usage.
The following data structures are examined: graph, priority queue, heap, set,
dictionary, balanced tree, hash table.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 87
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ALGORITMISKĀ ĢEOMETRIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3, 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Paulis Ķikusts as. prof. Dr. mat. FMF DN paulis@mii.lu.lv
88 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Mērķis ir īsi iepazīstināt studentus ar daţādu plaknes ģeometrijas problēmu optimālu
algoritmu konstruēšanas metodēm. To zināšana ir nepieciešama, lai ar datoru risinātu
tādus uzdevumus, kuros parādās ģeometriskas dabas struktūras, piemēram, tādās
nozarēs kā datoru grafika vai attēlu analīze.
Ievadā tiek atsvaidzināti svarīgākie analītiskās ģeometrijas un algoritmu sastādīšanas
tehnikas jautājumi, bet kursa galvenā daļa sastāv no pamattematu izklāsta.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1. nokārtot teorētisko jautājumu rakstisku pārbaudi (80%),
2. iesniegt eseju par individuāli izvēlētu algoritmiskās ģeometrijas papildtematu
(20%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
1. Ievads 2
- algoritmiskās ģeometrijas pamatjēdzieni,
- vektoru skalārais un pseidoskalārais reizinājumi,
- vektoru reizinājumu lietojumi ģeometriskos rēķinos.
2. Daţi algoritmu sastādīšanas tehnikas jautājumi 2
- galvenās datu struktūras un algoritmiskās notācijas,
- datoreksperimentu vide un palīgprocedūras,
- ģeometrisko rēķinu skaitļošanas aspekti.
3. Punkta piederība vienkāršam daudzstūrim 2
- leľķu summas metode,
- stara krustpunktu metode.
4. Punktu konfigurācijas izliektā čaula 2
- čaulas malu aprēķina naivā metode,
- Dţarvisa (Jarvis) metode.
5. Izliektās čaulas atrašana ar pakāpeniskās palielināšanas 2
metodi
- pakāpeniskās palielināšanas princips,
- izliekta daudzstūra ekstremālās virsotnes,
- triangulācijas aprēķins,
- izliektās čaulas atrašanas laika apakšējais novērtējums.
6. Optimāls izliektās čaulas atrašanas algoritms 2
- Grehema (Graham) metode,
- Dţarvisa un Grehema metoţu salīdzinājums.
7. Punktu konfigurācijas izliektās čaulas izmēra novērtējums 3
- Renji-Sulankes (Renyi-Sulanke) teorēma,
-teorēmas formulējums un pierādījums trijstūra
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 89
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
peciālgadījumam,
- skaitliskie eksperimenti.
8. Ar izliektiem daudzstūriem saistīti uzdevumi 2
- vienkārša daudzstūra izliektības pārbaude,
- punkta piederība izliektam daudzstūrim,
- divu taisnu nogrieţľu krustpunkta korekts aprēķins.
9. Izliektu daudzstūru šķēluma atrašana ar vēziena metodi. 2
Dinamiskās datu pamatstruktūras
- vēziena metode un tās lietojums izliektu daudzstūru
šķēluma atrašanai,
- dinamisko datu struktūru nepieciešamība algoritmiskajā
ģeometrijā,
- sakārtotu datu struktūru efektīva realizācija.
10. Krustošanās konstatēšana nogrieţľu kopā 2
-taisnes nogrieţľu krustošanās konstatēšana ar vēziena
metodi,
-vēziena taisni krustojošo nogrieţľu sakārtojuma dinamiska
uzturēšana,
- naivās metodes un vēziena metodes eksperimentāla
salīdzināšana.
11. Punktu skaits izotētiskā taisnstūrī 2
- ģeometriskās meklēšanas problēmas un daudzkārtēju
pieprasījumu reţīmi,
- punktu skaita noteikšana ar ģeometriskās vietas metodi,
- naivās metodes un ģeometriskās vietas metodes
eksperimentāla salīdzināšana.
12. Punktu piederība izotētiskam taisnstūrim 3
- intervālu koks,
- punktu piederības noteikšana, lietojot intervālu koku,
- naivās metodes un intervālu koka metodes eksperimentāla
salīdzināšana.
13. Voronoja diagramma un tās lietošana 3
- ģeometriskās tuvības uzdevumi,
- Voronoja diagramma un Delonē triangulācija,
- tuvāko punktu pāra un tuvākā punkta atrašana, lietojot
Voronoja diagrammu.
14. Voronoja diagrammas aprēķināšana 3
- Voronoja diagrammas aprēķināšanas metoţu pārskats,
- Voronoja diagrammas aprēķināšana ar pakāpeniskās
palielināšanas metodi,
- eksperimenti ar tuvāko punktu pāra un tuvākā punkta
atrašanu, lietojot Voronoja diagrammu.
90 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. D.T.Lee, F.P.Preparata. Computational geometry, A survey. IEEE
Transactions on Computers, Vol. c-33, No. 12, 1984, pp. 1072-1101.
2. F.P.Preparata, M.I.Shamos. Computational Geometry: An introduction,
Springer, 1985.
3. M.de Berg, M.van Kreveld, M.Overmars, O.Schwarzkopf. Computational
Geometry Algorithms and Applications, Springer, 1997.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā praktiskas lietošanas līmenī ir jāapgūst algoritmiskās ģeometrijas
galvenās metodes, pamatideju izpratnes līmenī ir jāapgūst daţādu konkrētu plaknes
ģeometrijas problēmu optimāli algoritmi.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computational geometry
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to acquaint briefly the students with methods of design of
optimal algorithms for various geometric problems in plane. To know them is
necessary for solving by computer the tasks in which structures of geometric nature
arise, particularly, in such areas as computer graphics and image analysis.
In the introductory part of the course the most important questions of analytical
geometry and technique of design of algorithms are reminded. The main part of the
course consist of the following topics: point location in a simple polygon; computing
the convex hull of a set of points; problems concerning convex polygons; line segment
intersection detection; range search counting and reporting, range tree; Voronoi
diagram and Delaunay triangulation, and application and calculation of them.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 91
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums LIETIŠĶIE ALGORITMI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Pamatalgoritmi
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Andris Ambainis as. prof. Dr.dat. FMF DN
92 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek aprakstītas vairākas lietderīgas algoritmu klases. Uzsvars ir uz algoritmiem,
kuri gan satur interesantas. metodes, kas netiek aprakstītas datorzinātľu ievadkursos,
gan arī ir lietderīgi praksē. Tiek apskatīta datu saspiešana, kļūdu korekcija,
optimizācija (lineārā un veselo skaitļu programmēšana, meklēšana, kriptogrāfija.
Priekš katras no šīm algoritmu klasēm, tiek parādītas gan galvenās algoritmiskās
idejas, gan arī, kā tās tiek lietotas praksē.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1 kontroldarbs (40% atzīmes) un 3-5 mājasdarbi (60% atzīmes).
Literatūra (01-mācību literatūra):
1.G. Blelloch. Algorithms in real world. Lekciju piezimes, http://www-
.cs.cmu.edu/~guyb/rwc/
2.H. Lewis, L. Denenberg. Data Structures and Their Algorithms. Harper Collins,
1991.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. 1 Datu saspiešana I : pamatjēdzieni, universālas saspiešanas 2
neiespējamība, Hofmana metode.
2. 2 Datu saspiešana II : Hofmana metodes optimalitāte, 2
entropija, aritmētiskā saspiešana, tās pielietojumi.
3. 3 Datu saspiešana III: Lempela-Ziva metode, tās varianti, 2
saspiešana ar zaudējumiem.
4. 4 Datu saspiešana IV: skalārā un vektoru kvantizācija, 2
transformāciju metode, JPEG formāts.
5. 5 Kļūdu korekcija I: pamatjēdzieni, Haminga kodi. 2
6. 6 Kļūdu korekcija II: Rīda-Solomona kodi, pielietojumi. 2
7. 7 Optimizācija I: Lineārās programmēšanas pamatjēdzieni, 2
dualitāte, simpleksmetode.
8. 8 Optimizācija II: Elipsoīdu un iekšējā punkta metode, 2
lineārā programmēšana praksē.
9. 9 Optimizācija III: veselo skaitļu programmēšana, piemēri, 2
saikne ar lineāro programmēšanu
10. 10 Optimizācija IV: pilnās pārlases metodes veselo skaitļu 2
programmēšanai, pielietojumi.
11. 11 Meklēšana I: meklēšana simbolu virknēs, Karpa-Rabina, 2
Bojera-Mūra algoritmi.
12. 12 Meklēšana II: meklēšana failos, indeksi, vektoru modeļi, 2
LSI.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 93
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
13. 13 Meklēšana III: meklēšana Internetā, PageRank (Google) 2
un HITS (Clever) metodes.
14. 14 Kriptogrāfija I: pamatjēdzieni, kriptogrāfisko sistēmu 2
tipi.
15. 15 Kriptogrāfija II: simetriskās kriptosistēmas. 2
16. 16 Kriptogrāfija III: asimetriskās kriptosistēmas. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. 1.G. Blelloch. Algorithms in real world. Lekciju piezimes, http://www-
2.cs.cmu.edu/~guyb/rwc/
2. 2.H. Lewis, L. Denenberg. Data Structures and Their Algorithms. Harper
Collins, 1991.
3.
Papildliteratūra
1. 1.D. Salomon. Data Compression: The Complete Reference. Springer
Verlag, 1998.
2. 2.F. McWilliams, N. Sloane: The theory of error-correcting codes. North-
Holland, 1977.
3. 3.D. Bertsimas, J. Tsitiklis. Introduction to Linear Optimization. Athena
Scientific, 1997
4. 4.Ian H. Witten, Alistair Moffat, and Timothy C. Bell. Managing Gigabytes:
Compressing and Indexing
5. Documents and Images. Van Nostrand Reinhold, 1994.
6. 5.B. Schneir, Applied Cryptography, John Wiley & Sons, Inc., New York,
199
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās iemaņas un prasmes
94 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Applied Algorithms
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course describes several useful classes of algorithms. The emphasis is on
algorithms that both contain interesting algorithmics ideas and are useful. Topics
include: data compression, error correction, optimization, searching and cryptography.
For each topic, we give both main algorithmic ideas and description how they are
used in practice.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 95
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PAMATALGORITMU ANALĪZE UN
OPTIMIZĀCIJA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Programmēšana I, Programmēšana II, Datu
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. struktūras un pamatalgoritmi I, Datu
struktūras un pamatalgoritmi II
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datoru un sistēmu programmatūra
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
12
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 20
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Guntis Arnicāns docents Dr.sc.comp. FMF DN Guntis.Arnicans@lu.lv
96 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā ir apskatītas algoritma īpašības, veidošanas paradigmas, ātrdarbību un atmiľas
izmantošanu ietekmējošie faktori. Algoritma izvēle ir ļoti atkarīga no veicamā
uzdevuma, izmantojamajām datu struktūrām un to implementācijas. Risinājumam
jābūt pēc iespējas vienkāršam un stabilam, bet tajā pašā laikā efektīvam un taupīgam
pret resursiem – laiku un telpu (operatīvo vai ārējo atmiľu). Algoritmi tiek analizēti
un optimizēti saistībā ar tādām datu struktūrām, kā saraksts, steks, rinda, patvaļīgs
koks, binārs koks, grafs, kopa, vārdnīca, kaudze.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1. Noprogrammēt 6 praktiskos uzdevumus (40%).
2. Izveidot 1 programmas risinājuma aprakstu (10%).
3. Sagatavot referātus par 2 problēmām (20%).
4. Nokārtot gala pārbaudījumus (30%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads algoritmu un datu struktūru analīzē un optimizācijā. 2
Analīzes un optimizēšanas nozīme un iespējas.
2. Algoritma īpašības. Lietderīgums, korektums, 2
rezultativitāte, efektivitāte, sareţģītums, skaidrība.
3. Matemātiskie pamati. Matemātikas nozīme algoritmu 1
analīzē. Galīgas un bezgalīgas sērijas. Teorēma par
ģeometriskām sērijām, piemēri tās izmantošanai. Logaritms,
pakāpe, eksponente. Funkciju dominēšana, teorēma par
dominēšanu. Funkcijas kārtas jēdziens. Robeţa no augšas,
robeţa no apakšas. Funkcijas kārta, daţādu funkcijas kārtu
salīdzinājums.
4. Algoritmu sareţģītības analīze. Sareţģītības kārtas jēdziens. 2
Algoritmu sareţģītības klasifikācija (1, log(N), N, Nlog(N),
N2, N3, 2N) un piemēri. Rekurences formulas rekursīviem
algoritmiem un sareţģītības novērtējums. ―Skaldi un valdi‖
algoritmu vispārīgā rekurences formula un teorēma par
sareţģītības kārtas aprēķinu. Matemātiskās analīzes principi.
Sagaidāmais un amortizētais novērtējums.
5. Algoritmu paradigmas. ―Skaldi un valdi‖. Rupjā spēka 2
metode jeb pilnā pārlase. Alkatīgais algoritms. Dinamiskā
programmēšana. NP-pilnas problēmas.
6. Algoritmu (programmas) ātrdarbības mērīšana. Atmiľas 4
izmantošanas mērīšana. Programmas pārklājums tās izpildes
laikā.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 97
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
7. Koda izkārtojuma un izmantoto komandu ietekme uz 4
ātrdarbību. Izpildes atkarība no kompilatoriem.
8. Atmiľas izmantošana. Paľēmieni tās efektīgai izmantošanai. 6
9. Kešatmiľas izmantošana. Paľēmieni tās efektīgai 6
izmantošanai.
10. Mašīnorientēta algoritmu optimizācija. Koda optimizēšanas 4
principi kompilatoros.
11. Rekursijas izmantošanas efektivitāte. 2
12. Varbūtisko algoritmu principu izmantošana. Citi algoritmu 4
uzlabošanas paľēmieni.
13. Sarakstu, steku un rindu reprezentācija datorā. 5
Reprezentāciju salīdzinājums. Datu struktūru izmainīšana
un algoritmu optimizēšana.
14. Koku reprezentācija datorā. Reprezentāciju salīdzinājums. 5
Datu struktūru izmainīšana un algoritmu optimizēšana.
15. Grafu reprezentācija datorā. Reprezentāciju salīdzinājums. 5
Datu struktūru izmainīšana un algoritmu optimizēšana.
16. Kopu un vārdnīcu reprezentācija datorā. Reprezentāciju 5
salīdzinājums. Datu struktūru izmainīšana un algoritmu
optimizēšana.
17. Datu kārtošanas optimizācija 5
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. К.Касперки. Техника оптимизации программ. Эффективное
использование памяти. БХВ-Петербург, 2003.
2. Harry R.Lewis, Larry Denenberg, Harper Collins, Data Structures & Their
Algorithms, Addison Wesley; 1997.
3. Thomas H.Cormen, Charles E.Leiserson, Ronald L.Rivest, Introduction to
Algorithms, The MIT Press, 2001.
Papildliteratūra
1. D.Spinellis. Code Reading. The Open Source Perspective. Addison-Wesley,
2003.
2. Steven S. Skiena, The Algorithm Design Manual, Telos, 1997.
3. Adam Drozdek, Data Structures and Algorithms in C++, Second Edition,
Course Technology, 2000.
4. R.Sedgewick. Algorithms in C. Addison-Wesley Publishing Company, 1990.
5. A.Aho, J.E.Hopkroft, J.D.Ullman. Data Structures and Algorithms. Addison-
Wesley Publishing Company, 1990.
6. N.Wirt. Algorithms and data structurre. Prentice-Hall, 1986.
98 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1.
2.
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves students ir ieguvis padziļinātas zināšanas populārāko datu struktūru
un to pamatalgoritmu lietošanā. Students saprot, kā datu struktūru un algoritmu
konstrukcijas ietekmē programmas darbu. Pēc kursa apguves studentam jāprot
novērtēt programmas sareţģātības kārta algoritma loģiskajā līmenī, jāspēj identificēt
ātrdarbības un atmiľas patēriľa vājās vietas, ar daţādiem paľēmieniem (galvenokārt
efektīvas atmiľas izmantošanu) uzlabot izvēlētā algoritma realizāciju.
Mācību laikā students ir uzrakstījis vairākas programmas, kas izmanto kursā iegūtās
zināšanas. Vairākiem uzdevumiem ir veikta iespējamo risinājumu analīze un izveidots
risinājuma apraksts.
Kurss ir orientēts uz praktisko iemaľu attīstīšanu gan datu struktūru izvēlē un
algoritmu veidošanā, gan efektīva pirmkoda rakstīšanā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Analysis and optimization of basic algorithms
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course provides the information about properties and basic paradigms of an
algorithm and factors that influence a performance and a memory usage. The selection
of appropriate algorithm very depends on the given task and chosen data structures.
The solution have to be simple and stable, and at the same time – very efficient and
economical exploiting a time and space. The algorithms are analised and optimized
for the following data structures: list, stack, queue, tree, binary tree, graph, priority
queue, dictionary, heap and set.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 99
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ĀTRU ALGORITMU
KONSTRUĒŠANA UN ANALĪZE
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūrvi
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
enība
Juris Vīksna docents Dr.sc.comp FMF DN juris.viksna@mii.lu.lv
100 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar nozīmīgākajiem un praktiski plaši pielietotiem
algoritmiem un datu struktūram; dot iemaľas šo algoritmu un datu struktūru
pielietošanā daţādu praktisku uzdevumu risināšanā; pierādīt šo algoritmu korektību
un pamatot šādu pierādījumu nepieciešamību; dot priekšstatu par algoritmu
sareţģītības novērtēšanas metodēm un to, kā konkrētā algoritma sareţģītība ietekmē tā
praktisko pielietojamību; pārādīt vienkāršākās un plašāk pielietojamās metodes, kas ir
noderīgas efektīvu algoritmu izstrādē; un, zināmā mērā, iemācīt studentiem patstāvīgi
izstrādāt efektīvus algoritmus daţādu praktisku problēmu risināšanai.
Kursā tiek aplūkotas datu struktūras dinamisko vārdnīcu un prioritāšu rindu
funkcionalitātes nodrošināšanai, kārtošanas algoritmi, grafu algoritmi, virkľu
apstrādes algoritmi. Tiek dots arī ieskats par algoritmiem ģeometrisko un aritmētisko
problēmu risināšanai. Tiek aplūkotas vairākas algoritmu izstrādes standartmetodes –
dinamiskā programmēšana, alkatīgie algoritmi. Tiek apskatītas metodes algoritmu
sareţģītības novērtēšanai, kā arī dots neliels ieskats par NP-sareţģītību.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu
vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes.
2. Līdz eksāmena kārtošanai jāizstrādā programmēšanas darbs, izstrādātā programma
jānodemonstrē pasniedzējam. Programmēšanas darba vērtējums dod līdz 20% no
gala atzīmes.
3. Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes.
Ja kāds no dabiem netiek iesniegts (vai iesniegts laikā), tas tiek novērtēts ar 0%. Gala
atzīme ir proporcionāla iesniegto darbu vērtējumu summai.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads (kursa mērķi un saturs). 2
2. Algoritmu sareţģītības jēdziens – skaitļošanas modeļi, laika 2
un atmiľas sareţģītība, sliktākā gadījuma, vidējā un
amortizētā sareţģītība.
3. Funkcijas augšanas kārtas jēdziens. 2
4. Daţas sareţģītības novērtēšanas metodes – programmas ar 4
cikliem, rekursīvas programmas.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 101
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
5. Kārtošanas algoritmi. 8
Daţi vienkārši (un neefektīvi) algoritmi – BubbleSort,
InsertionSort, SelectionSort. n log n laika algoritmi –
MergeSort, QuickSort, HeapSort. Digitālā kārtošana
(CountingSort, RadixSort, BucketSort algoritmi).
6. Datu struktūras. 12
Datu glabāšanas un pieejas pamatmetodes. Steki un rindas.
Prioritāšu rindas – kaudzes, binomiālās kaudzes, Fibonači
kaudzes. Dinamiskās vardnīcas – SkipLists, binārie
meklēšanas koki (AVL koki, 2-3 koki, B-koki,
pašbalansējošie (Splay) koki). Datu struktūras disjunktām
kopām – Up-Trees. Hašings.
7. Dinamiskā programmēšana. 4
8. Grafu algoritmi. 12
Grafi un to reprezentācija. Grafu apstaigāšanas algoritmi –
meklēšana plašumā un tās pielietojumi, meklēšana dziļumā
un tās pielietojumi (topoloģiskā kārtošana, grafa sadalīšana
stingri saistītās komponentēs). Minimālie grafu pārklājošie
koki, Kruskala un Prima algoritmi. Īsākā ceļa uzdevumi –
īsāko ceļu no vienas virsotnes atrašana (Dijkstras, Belmana-
Forda algoritmi, īsākais ceļš orientētos acikliskos grafos),
īsāko ceļu starp visiem virsotľu pāriem atrašana (Floida-
Varšala algoritms). Maksimālās plūsmas uzdevumi –
plūsmu grafi, Forda-Falkersona metode, Edmonda-Karpa
algoritms, plūsmas algoritmu pielietojumi.
9. Virkľu apstrādes algoritmi. 6
Garākās kopīgās apakšvirknes atrašana. Apakšvārdu
meklēšanas algoritmi – ‖naivais‖ algoritms, Rabina-Karpa
algoritms, Knuta-Morisa-Prata algoritms, Bojera-Mūra
algoritms. Virkľu saspiešanas metodes – Hafmana kods un
Hafmana algoritms, Lempela-Ziva algoritms.
10. Daţi algoritmiskās ģeometrijas uzdevumi – krustojošos 2
nogrieţľu pāra atrašana, izliektās čaulas algoritmi, tuvākā
punktu pāra atrašana.
11. Daţi aritmētiskie algoritmi – Eiklīda algoritms, algoritmi 6
pirmskaitļu pārbaudei, algoritmi skaitļa sadalīšanai
pirmreizinātājos.
12. Ievads NP-sareţģītībā. 4
102 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Thomas H. Cormen, Charles E. Leiserson, Ronald L. Rivest. Introduction to
algorithms. The MIT Press / McGraw-Hill Book Company, 2001 (2nd
edition).
2. Harry R. Lewis, Larry Denenberg. Data structures and their algorithms.
Harper Collins Publishers, 1991.
Papildliteratūra
1. Steven S. Skiena. The algorithm design manual. Springer Verlag, 1997.
2. Michael R. Garey, David S. Johnson. Computers and intractability - a guide
to the theory of NP-completeness. W. H. Freedman and Company, 1979.
3. David Harel. Algorithmics: the spirit of computing. Addison-Wesley, 2004
(3d edition).
REZULTĀTI
Kurss iepazīstina ar nozīmīgākajiem algoritmiem un datu struktūram; dod iemaľas šo
algoritmu un datu struktūru praktiskā pielietošanā; iepazīstina ar algoritmu
sareţģītības novērtēšanas metodēm.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Design and analysis of efficient algorithms
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of this course is to give an introduction to the most important and most
widely used algorithms and data structures; to master the application of these
algorithms and data structures to solving of different practical problems; to prove the
correctness of these algorithms and to demonstrate the necessity of such proofs; to
give understanding about the algorithm complexity and about complexity estimation
methods; to show basic and widely used methods that are useful for design of efficient
algorithms; and, up to the extent, to teach students to be able to design efficient
algorithms for the problems they may face in practice.
The course covers data structures for dynamic dictionaries and priority queues (as well
as few others), sorting algorithms, graph algorithms, algorithms for string and
sequence processing. Shortly are introduced also algorithms for the problems of
computational geometry and some arithmetic problems. Several standard methods for
algorithm design are considered – dynamic programming, greedy algorithms. The
course also covers methods for estimation of algorithm complexity as well as gives a
short introduction to NP-complexity.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 103
MODULIS –
P R O G R A M M AT Ū R A S I ZS T R Ā D E
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODUĻA “PROGRAMMATŪRAS IZSTRĀDE” ANOTĀCIJA
Kursi
Programminţenierija
Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika
Prasību analīze
Prakse
Kvalifikācijas darbs
Personālie programminţenierijas procesi
Programmatūras testēšana B
Oracle projektēšanas rīki
IS drošība
Programmatūras kvalitāte
Programmatūras testēšana M
Sistēmu projektēšana
Komponentbāzētā izstrāde
UML bāzētā izstrāde
Moduļa zinātniskā aktualitāte
Programmatūras izstrādes zinātniskā aktualitāte skatāma vairākos aspektos. Pirmkārt,
programmatūras izmantošana arvien paplašinās, tāpēc programmatūras izstrādes
prasmes ir nepieciešamas gandrīz vai visās zinātnes nozarēs. Otrkārt, programmatūras
izstrāde pati ir izteikti intelektuāla, komunikatīvi intensīva un joprojām nepilnīgi
automatizēta nodarbe, tāpēc pētījumi un izstrādes programmizstrādes inţenierisko un
pārvaldības procesu uzlabošanā ir īpaši aktuāli. Šajā virzienā pēdējos gados ir
aizstāvētas vairākas doktora disertācijas un turpinās jaunu disertāciju izstrāde.
Moduļa kultūras, sociālā un tautsaimnieciskā aktualitāte
Programmatūras izstrāde ir visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un
elektronikas pamatā (IKT), bet IKT kā infrastruktūras nozare atbalsta gan publisko
sektoru, gan praktiski jebkuru tautsaimniecības nozari. Vadošiem IKT uzľēmumiem
izdodas iegūt pasūtījumus ārvalstīs vai eksportēt uz turieni savus produktus, tādējādi
ierindojot nozari 6.-8.vietā starp Latvijas eksporta nozarēm.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 107
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PROGRAMMINŢENIERIJA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Bičevskis profesors Dr.dat. FMF DN Janis.Bicevskis@lu.lv
Juris Borzovs profesors Dr.habil.dat. FMF DN Juris.Borzovs@lu.lv
108 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek sniegta programmatūras izstrādei nepieciešamā teorija un prakse. Kursa
teorētiskajā daļā tiek aplūkoti informācijas sistēmu dzīves cikla modeļi, sniegts to
salīdzinošs izvērtējums, aplūkoti informācijas sistēmu izstrādes metodes un
paľēmieni: prasību uzkrāšana un analīze, sistēmas projektēšana un analīze, kodēšana,
testēšana, ieviešana un uzturēšana. Kursa praktiskajā daļā, izmantojot kursa teorētisko
materiālu, tiek projektēta neliela informācijas sistēma, kas var kalpot par
kvalifikācijas darba pamatu. Projekta izstrāde un realizācija tiek veikta nelielās
grupās, kas ļauj studentiem apgūt kolektīva darba iemaľas programmatūras projektā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa novērtējumu veido:
1. rakstiskas teorētisko zināšanu pārbaudes – eksāmenā (20% no atzīmes) un
kontroldarbā semestra laikā (10% no atzīmes); rakstisko pārbaudījumu laikā
aizliegts izmantot jebkādu literatūru (grāmatas, konspektus utt.) un kolēģu
pakalpojumus.
2. izstrādātā projekta aizstāvēšana eksāmena laikā (70% no atzīmes). Izvērtējot darbu
tiek ľemts vērā projekta apjoms, sareţģītība un oriģinalitāte, kā arī projekta
izpildes kvalitāte un aizstāvēšana atbilstoši šādai tabulai:
Projekts/Izpilde Liels Vidējs Mazs Triviāls
Teicams 9 8 7 5
Labs 8 7 6 4
Viduvējs 7 6 5
Slikts 5 4
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Jēdziens par informācijas sistēmām. Sistēmu izstrādes 2
metodoloģija. Programmatūras inţenierijas produkts un
process. Sistēmas dzīves cikla modeļi. Ūdenskrituma
modelis. Prototipēšana.
2. Prasību uzkrāšana. Intervijas. Normatīvo aktu analīze. 2
Tipveida sistēmas un risinājumi. Prasību analīze. Sistēmu
modelēšana. Sistēmu simulēšana.
3. Sistēmas modelēšanas shēma. Funkcionālais modelis. Datu 2
plūsmu diagrammas. Sintakse. Semantika. Piemērs.
4. Datu modelis. ER diagrammas. Sintakse. Semantika. 2
Modalitāte. Kardinalitāte. Konceptuālais un realizācijas
modelis. Realizācija. Piemērs.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 109
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
5. Lietotāju saskarne. Prasības lietotāju saskarnei. Labās 2
prakses apkopojums. Informācijas kodēšanas principi.
Pozicionālā kodēšana. Mnemoniskie apzīmējumi. Problēmu
orientētas (domēnu specifiskās) valodas.
6. Programmatūras testēšana. Pamatjēdzieni. Testēšanas 2
kritēriji. Testēšanas modeļi. Pilnas testu sistēmas. Testu
uzkrāšana. Testu atkārtojamība. Regresā testēšana.
7. Informācijas sistēmu ieviešana. Informācijas sistēmu 2
uzturēšana.
8. Darba organizācija programmēšanā. Administratīvais 2
modelis. Galvenā programmētāja brigāde. Sadarbība ar IS
pasūtītājiem, līgumi, darbu pieľemšanas-nodošanas kārtība,
autortiesības.
9. Prasību inţenierijas labā prakse. Tehniskā realizējamība. 2
Ekonomiskā lietderība.
10. Sistēmas projektēšana un analīze. Pāreja no datu plūsmu 2
diagrammas uz arhitektūras projektējumu.
11. Konfigurācijas pārvaldība. 2
12. Projekta kvalitātes nodrošināšana. Apskates. Trasējamība. 2
13. Pirmkoda noformēšanas labais stils. 2
14. Programmatūras projekta pārvaldības modelis. Risku 2
analīze un pārvaldība
15. Programmatūras projekta plānošana. Skaldīšana darbu 2
paketēs, tīkliskā plānošana, Ganta diagrammas.
16. Kalendārā ilguma, darbietilpības un izmaksu prognozēšana. 2
Funkcijpunktu modelis un COCOMO II modelis.
17. Izstrādājamā projekta anotācija un neformāls apraksts 4
18. Projekta datu plūsmu diagrammas un ER modelis 8
19. Lietotāju saskarnes un algoritmu projektēšana 8
20. Projekta dokumentēšana 12
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Roger S.Pressman. Software Engineering. A Practioner’s Approach. The
McGraw-Hill Comp., Inc., 2000. pp. 915.
2. Karl E. Wieger. Software Requirements – Microsoft Press, 1999, pp. 350
110 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Latvijas programminţenierijas standarti
2. D.Šmite, D.Dosbergs, J.Borzovs. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
nozares tiesību un standartu pamati._ LU Akadēmiskais apgāds,
2005.,207 lpp.
3. IEEE Standards Software Engineering, 1999 Edition, vol. 1-4.
Periodika, interneta resursi
1. IEEE Software
2. IT Professional
REZULTĀTI
Kursa projekta ietvaros studenti apgūst informācijas sistēmu izstrādes profesionālās
iemaľas un prasmes: formulē risināmo uzdevumu, nosaka prasības sistēmas
realizācijai, projektē sistēmu un datu bāzes struktūru, veido sistēmas lietotāja
dokumentāciju.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Software Engineering
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course delivers needed software development theory and practice. Theoretical
part of the course contains software development life cycle models, their comparative
evaluation, information system development methods and techniques: requirements
capture and analysis, system design and analysis, coding, testing, installment and
maintenance. Practical part of the course based on theoretical material contains
designing of small information system that could serve as a fundament of qualification
work. Software development is organized in small groups thus allowing students to
gain experience of working in project group.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 111
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums TEHNISKĀ RAKSTĪŠANA UN
PROFESIONĀLĀ SAZIĽA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. -
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
16
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Vita Karnīte M.dat. Vita.Karnite@dati.lv
112 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis: kvalitatīvu dokumentu (tajā skaitā bakalaura darba) izstrādes, noformēšanas un
rakstiskās komunikācijas iemaľu uzlabošana.
Kurss sadalīts divās daļās: puse auditorijas stundu veltīta nodarbībām un otra puse –
praktiskajiem darbiem. Studenti paši aktīvi iesaistīsies nodarbībās - analizējot konkrētus
dokumentus, izsakot savas domas, uzstājoties ar referātiem un pārrunājot uzstāšanās.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Katrā nodarbībā ir īsa kontrolpārbaude par iepriekšējā nodarbībā apgūto vielu. Kursa
laikā tiek uzdoti 5 mājas darbi un izsniegti daţādi materiāli patstāvīgai apguvei
papildus kursā skatītajam. Lai iegūtu kredītpunktus, studentam sekmīgi un savlaicīgi
jānokārto kontrolpārbaudes (t.i. jāapmeklē nodarbības), jāiesniedz izpildīti mājas
darbi un jāuzstājas par izvēlēto tēmu. Nodarbību laikā iespējams nopelnīt
bonuspunktus, kuri pozitīvi ietekmē gala vērtējumu.
Īpatsvars kopējā vērtējumā
• Kontrolpārbaudes 30
• Mājas darbi 50
• Uzstāšanās un bonusi 20
• Kopā 100
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Dokumenta rakstīšanas process. Mērķauditorijas. 2
2. Problēmu definēšana. Cilvēku uztveres īpatnības. Lasāmība. 2
3. Dokumentu noformēšana. Attēlu un tabulu integrēšana 2
tekstā. Populārākie standarti.
4. CV. Lietišķās vēstules. 2
5. Tīkla etiķete. Elektroniskais pasts. 2
6. Instrukcijas, procedūras, lietotāja dokumentācija. 2
7. Uzstāšanās. Sapulces un sarunas. 2
8. Bakalaura darba noformēšana. Izplatītākie klupšanas akmeľi 2
gramatikā.
9. Kontrolpārbaudes. Mājas darbi. Uzstāšanās. 16
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Leslie A. Olsen, Thomas N. Huckin. Technical Writing and Professional
Communication for Nonnative Speakers of English. _ McGraw – Hill, Inc., 1991,
750+pp.
2. PKN.STD.LVSF.19.1.B.1995 Latviešu valoda programmatūrā: stils un
forma. Firmas standarts
3. LU FMF bakalaura darba izstrādes un noformēšanas noteikumi
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 113
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. LVS 66:1996 Informācijas tehnoloģija. Programminţenierija.
Programmatūras lietotāja dokumentācija. Latvijas Standarts
2. ISO/IEC FDIS 18019:2003(E) Software and systems engineering —
Guidelines for the design and preparation of user documentation for
application software. International standard
3. IEEE Std 1063-2001IEEE Standard for Software User
Documentation. International standard
4. V.Krūmiľa, V.Skujiľa Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga, 2002,
115 lpp.
Periodika, interneta resursi
1. http://swig.stanford.edu/~fox/paper_writing.html
2. http://www.valoda.lv/
3. http://www.letonika.lv/
4. http://www.usenix.org/event/samples/submit/advice.html
5. http://faculty.si.umich.edu/~pne/acadtalk.htm
REZULTĀTI
Kursa rezultātā studenti gūst dokumentu izstrādes un noformēšanas pamatiemaľas:
teksta strukturēšanu,
dokumenta rekvizītu izvietojumu,
dokumenta noformēšanu.
Akcents tiek likts uz bakalaura darba noformēšanu, referātu un pārskatu noformēšanu,
datordokumentāciju, e-pastiem.
Studenti praktiski veido savas uzstāšanās un analizē tās, lai varētu izmantot iegūtās
zināšanas bakalaura darba aizstāvēšanā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Technical writing and professional communication
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to give an opportunity to learn principles of creating and
formatting various documents (including bachelor thesis) and improve written
communication skills.
Course is divided into two parts: lectures and practical studies for preparing home
assignments. Students will analyse various documents, share their opinion, present
own presentations and analyse them.
114 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ORACLE PROJEKTĒŠANAS RĪKI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 8
Semināru vai praktisko darbu stundu
8
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Laila Niedrīte lektore Mg.dat LU FMF Lnied@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 115
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar informācijas sistēmu (IS) izstrādes metodoloģiju
ORACLE CASE*Method, daţādu modeļu izmantošanu sistēmas izstrādē (datu,
funkciju u.c.), šo modeļu pielietošanu IS izstrādes dzīves cikla daţādās fāzēs, kā arī
Oracle Designer CASE rīka atbalstu iepriekš minētajam. Studentiem tiek dota iespēja
apgūt Oracle Designer rīkus: atbilstoši lekcijās apgūtajiem teorētiskajiem aspektiem,
izstrādājot praktiskajos darbos nelielas sistēmas prototipu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Lai iegūtu vērtējumu, ir jāizstrādā praktiskajos darbos individuāls projekts ar Oracle
Designer. Ieskaite tiek dota pēc pārrunām par izstrādāto sistēmas projektējumu.
Jāiesniedz diagrammu izdrukas un neformāls sistēmas apraksts.
Projekta ietvaros nepieciešams izstrādāt sekojošus sistēmas modeļus:
1. Sistēmas procesu modelis (1 punkts)
2. ER – diagramma (2 punkti),
3. ER- modelim atbilstoša tabulu diagramma, jānoģenerē tabulas Oracle datu
bāzē (1punkts),
4. Funkciju hierarhijas diagramma (2punkti),
5. Jānodefinē funkciju – entīšu lietojums, jāizveido funkciju – entīšu matricas
diagramma kvalitātes pārbaudei (1 punkts),
6. Ar Designer/2000 rīku Design Editor izveidot vienai funkcijai atbilstošu
moduļa definīciju un noģenerēt vienu ekrāna formu. Moduļa definīcijai
vajadzētu ietvert vismaz 2 bāzes tabulas un vienu vai vairākas ―Lookup‖
tabulas (2 punkti).
7. Maksimālā vērtējuma 10 iegūšanai jāvienojas ar pasniedzēju par individuālu
papildus uzdevumu, kas saistīts ar patstāvīgu lekcijās neapskatītu Oracle
Designer iespēju izpēti un pielietojumu projektā.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Informācijas sistēmas, to modeļi; CASE rīki 2
2. Sistēmas ER-modelis, Oracle Designer ER-modelēšanas 2
rīks
3. Sistēmas funkciju hierarhijas diagramma; funkciju - entītiju 2
lietojums un tā atspoguļojums matricu diagrammā
4. Sistēmas procesu modelis. Oracle Designer Process 2
Modeller
5. Sistēmas servera modelis; tā iegūšana no ER-modeļa un 2
realizācija datu bāzē
6. Moduļu diagrammas un to iegūšana no funkciju definīcijām; 2
moduļu diagrammas pamatelementi
7. Moduļu diagrammas elementi; lietojumprogrammu 2
ģenerēšana no moduļu diagrammām
116 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
8. Tīmekļa lietojumprogrammu ģenerēšana ar Oracle Designer 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. “Oracle Designer Handbook”, P.Koletzke,P.Dorsey, Osborne/McGraw-Hill,
1999
2. “The Oracle Designer/2000 Handbook “, D. Wendelken, C. Anderson ,
Addison-Wesley, 1997
3. “Rapid Application Development with Oracle Designer/2000”, C. Billings,
M.Billings, Addison-Wesley, 1997
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Iegūtas zināšanas par viena CASE rīka uzbūvi un pielietošanas iespējām.
Iegūtas praktiskas iemaľas darbā ar Oracle Designer rīkiem, kā arī zināšanas par katra
atsevišķa rīka pielietošanas secību un apjomu atbilstoši sistēmas izstrādes dzīves cikla
fāzēm.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Oracle Design Tools
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The goal of this study course is to familiarize students with the development
methodology of Information systems ORACLE CASE*Method and with the usage of
different in the CASE tool Oracle Designer supported models during the System
development life cycle. Students have a possibility to develop practical skills working
with Oracle designer and mastering an individual project prototype.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 117
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums INFORMĀCIJAS SISTĒMU
DROŠĪBA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Ilze Murāne ilze@bank.lv
118 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir sniegt vispārīgu priekšstatu par informācijas sistēmu drošību,
iepazīstināt ar standartiem, pamatjēdzieniem, svarīgākajiem elementiem un
jaunākajām aktualitātēm. Atsevišķu tehnisku tēmu izklāstam var tikt pieaicināts
konkrētās tēmas speciālists, nereti šis tehniskais speciālists var būt kāds no
studentiem.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa laikā katram studentam jāsniedz prezentācija(-s) par paša izvēlētu un ar
pasniedzēju saskaľotu tēmu atbilstoši kursa tematikai. Izľēmuma kārtā iespējams
prezentāciju iesniegt kā rakstveida referātu. Obligāta sekmīgas atzīmes iegūšanai (līdz
40% vērtējuma).
Aktīva piedalīšanās diskusijās nodarbību laikā (līdz 20% vērtējuma).
Kursa noslēgumā eksāmens (līdz 40% vērtējuma).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads: Kas ir IS/IT/informācijas drošība. Standarti. 2
2. Drošības risks: 100 procentu drošības mīts. Ko gribat 2
aizsargāt? Kas ir draudi? Drošības novērtēšanas kritēriji.
Drošības līmeľi.
3. Drošības elementi: Drošības stratēģija. Drošības 4
apzināšanās. Loģiskā aizsardzība. Fiziskā aizsardzība.
Drošības pārraudzība. Audits.
4. Drošības vadība: Drošība uzľēmuma mērogā. Darbinieku 4
apmācība. Incidentu pārvaldīšana.
5. Uzbrukumu veidi: Ieejas durvju un Rupja spēka uzbrukumi. 2
Blusas un Aizmugures durvis. Sociālā inţenierija un netieši
uzbrukumi.
6. Resursu aizsardzība: Drošības ieviešana (serveri, tīkli, 4
darbstacijas). Testēšana un novērtēšana. Ielāpi un labojumi.
Ielaušanās novēršanas sistēmas. Operētājsistēmu drošība.
Tīklu drošība. Ugunsmūri.
7. Lietotāju drošība: Paroles. Paroles novecošana. Lietotāju 2
ierobeţošana un sekošana konta izmaiľām. Neveiksmīgu
piekļuves mēģinājumu reģistrācija.
8. Šifrēšana: Simetriskā šifrēšana. Asimetriskā šifrēšana. 2
Šifrēšanas pielietošana. Publisko Atslēgu Infrastruktūra
(PKI).
9. Fiziskā drošība: Datu centri. Serveri. Tīkli, komunikācijas. 4
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 119
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
Darbstacijas.
10. Drošības audits: Drošības audita principi. Audita process. 2
Audita loma. Audits ar ielaušanās programmām. Auditācijas
pierakstu audits. Audita rekomendācijas.
11. Jaunumi IS drošības jomā. 2
12. Juridiskie aspekti: Personas datu aizsardzība. Cita LR un ES 2
likumdošana, kas saistāma ar IS drošību.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. The Standard of Good Practice for Information Security,
http://www.isfsecuritystandard.com/index_ie.htm.
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā studenti gūst vispārīgu priekšstatu par informācijas sistēmu drošību.
Iepazīstas ar jebkuram datorlietotājam, kas rūpējas par informācijas aizsardzību,
noderīgām praktiskām zināšanām. Iegūst un/vai pilnveido prezentācijas prasmes.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Information Systems Security
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course objective is to give common view about information systems security,
introduce standards, general conceptions, the most important elements and new topics.
For individual technical topics the expert could be invited, frequently student could be
that expert.
120 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PROGRAMMATŪRAS TESTĒŠANA
[B]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datoru un sistēmu programmatūra
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Guntis Arnicāns docents Dr.sc.comp. FMF DN Guntis.Arnicans@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 121
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā ir aplūkoti programmatūras testēšanas teorijas un prakses pamati. Kursa mērķis
ir izskaidrot testēšanas nozīmi kvalitatīvas programmatūras izstrādē, parādīt testēšanas
metoţu daudzveidību, to izvēli un savstarpējo kombinēšanu atkarībā no programmas
specifikas, apgūt praktiskās iemaľas testēšanā un izprast problēmas, kas apgrūtina
testēšanas procesu. Īpaša uzmanība ir pievērsta statiskajai, strukturālajai un
funkcionālajai testēšanai, kā arī testēšanas procesa organizācijai.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1. Sagatavot reālus problēmziľojumus (5%).
2. Veikt dotās programmas simbolisko testēšanu (5%).
3. Veikt dotās programmas statisko testēšanu (20%).
4. Veikt vairāku doto programmu funkcionālo testēšanu (25%).
5. Veikt dotās programmas strukturālo testēšanu (20%).
6. Uzrakstīt un aizstāvēt referātu-pētījumu par testēšanas procesa organizāciju
(25%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads testēšanā. Testēšanas vēsture. Testēšanas nozīme un 2
ieguvumi. Testēšanas nepieciešamība. Testēšana un
programmatūras kvalitāte. Programmatūras kļūdas ar
nopietnām sekām.
2. Programmatūras testēšanas pamati. Testēšanas jēdziens. 2
Testēšanas pamatjēdzieni un definīcijas. Programmu
uzvedības. Strukturālā testēšana un funkcionālā testēšana.
Statiskā un dinamiskā testēšana. Testēšanas līmeľi.
Testēšanas tehnikas. Testpiemēru izvēle. Bottom-up un Top-
down testēšana.
3. Vienkāršas testēšanas piemērs. 2
4. Testēšanas mērķi un ierobeţojumi. 1
5. Statiskā testēšana. Testēšanas saikne ar programmatūras 3
izstrādes modeļiem. Prasību testēšana. Testēšana analīzes un
projektēšanas fāzēs. Projekta izskatīšanas sanāksmes.
Programmēšanas metodes, kas atvieglo testēšanu.
Ciklomātiskā sareţģītība. Formālā novērtēšana.
Programmas koda statiskā testēšana.
6. Simboliskā testēšana. 1
7. Strukturālā testēšana. Strukturālās testēšanas metode. 5
Programmas vadības grafs. Ceļu testēšana un pārklājuma
122 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
kritēriji. Pārklājuma kritērija izvēle un pārklājuma procents.
Stratēģijas baltās kastes testēšanā. Programmu
instrumentēšana.
8. Funkcionālā testēšana. Tradicionālie etapi melnās kastes 5
testēšanā. Funkcionālās testēšanas paľēmieni. Funkciju
testēšana. Testpiemēru iegūšana.
9. Citas testēšanas tehnikas. Programmatūras metrika. Kļūdu 2
iesēšana. Mutāciju radīšana. Resursu izmantošanas
testēšana. Regresā testēšana. Domēnu testēšana. Stresa
testēšana. Scenārija testēšana. Risku testēšana. Lietotāju
testēšana. Pētnieciskā testēšana. Gadījuma testēšana.
Konfigurācijas testēšana.
10. Problēmu pārvaldība. Programmatūras kļūdas un problēmas. 2
Problēmziľojums.
11. Atkārtojamās kļūdas analīze. Atkārtojamas kļūdas analīzes 2
taktika. Atkārtojamas kļūdas iegūšana.
12. Testēšanas procesa vadīšana. Ar testēšanu saistītais 3
personāls. Testēšanas stratēģijas. Testēšanas process.
Testēšanas dokumentācija.
13. Testēšanas rīki. Pamatrīki. Akcepttestēšanas un regresās 2
testēšanas automatizācija. Standarti ievērošanas pārbaude.
Rīki baltās kastes testēšanas metodei. Testēšanas rīku
klasifikācija.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1.
2.
3.
Papildliteratūra
1. Boris Beizer. Black-Box Testing Techniques for Functional Testing of
Software and Systems. John Wiley & Sons, Inc, USA, 1995, 294 p.
2. Quality Week Europe. Conferece Proceedings. Software Research Institute,
USA, 1998, 2000, 2001, 2002
3.
Periodika, interneta resursi
1. TST konferenču materiāli 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005,
http://www.riti.lv/testkonf/
2.
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 123
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves studentam ir jāorientējas programmatūras testēšanas
pamatjēdzienos, stratēģijās, metodēs un iespējās. Jāpārzina testēšanas procesa
organizācija, tās principi un saistība ar programmatūras izstrādes ciklu. Praktiski
studentiem jāiemācās pastāvīgi veikt statisko, strukturālo un funkcionālo testēšanu, kā
arī noformēt šīs testēšanas rezultātus. Jāiegūst pamatzināšanas par kļūdu klasēm,
jāprot praktiski tās analizēt un aprakstīt.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Software Testing
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This software-testing course provides students with basic concepts of testing theory
and practice. The goal of the course is to explain the necessity of software testing, to
demonstrate various methods, its selection and combination according to program, to
obtain practical testing skills, and to understand testing process and related problems.
The main attention is paid to static, structural and functional testing, and software
testing process organization.
124 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
PERSONĀLIE
Kursa nosaukums PROGRAMMINŢENIERIJAS
PROCESI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2-3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. -
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare Programinţenierija
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
-
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits -
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits -
KURSA AUTORS (-I)
Struktū-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
rvienība
Jānis Plūme lektors Mg.dat FMF DN janis.plume@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 125
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa saturs balstīts uz pazīstamo PSP (Personal software process) metodiku, kas
paredzēta programminţeniera individuālā darba sistematizēšanai. Kursā tiek apskatīti
paľēmieni darba procesa definēšanai, daţādi darba procesa mērīšanas paľēmieni.
Pieeja vērsta uz to, lai programmētājs mācītos savu darbu mērīt un, balstoties uz
mērījumiem, veikt ticamu sava darba laika plānošanu. Kursā tiek apskatīti arī vairāki
citi programmēšanas darba labākās prakses paľēmieni – kodēšanas standarti un to
pielietošana, detalizētās projektēšanas paľēmieni, vienībtestēšanas dokumentēšana.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa kredītpunktu iegūšanai studentam ir jāizpilda šādi nosacījumi:
- jāieskaita divi kontroldarbi 90 minūšu ilgumā (40% vērtējuma). Kontroldarbā
ir praktiski programmēšanas uzdevumi.
- jāizpilda un jāiesniedz divi patstāvīgie (mājas) darbi (40% vērtējuma). Katrs
patstāvīgais darbs ir programmēšanas uzdevums vismaz 100 koda rindiľu
apjomā. Programmatūra jāizstrādā papildus noformējot pavadošo izstrādes
dokumentāciju.
- jāveic eksāmena pārrunas par teorētisko vielu patstāvīgajiem darbiem (20%
vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Kas ir personālie programminţenierijas procesi 3
2. Pamata personālais process 3
3. Individālās plānošanas process 3
4. Patērētā laika un pielaisto defektu uzskaite 3
5. Kodēšanas standarti 3
6. Programmas lieluma mērīšana 3
7. Programmatūras lieluma novērtēšana 3
8. Individuālās testēšanas dokumentēšana 3
9. Detalizētās projektēšanas metodes 3
10. Projektējumu un koda apskates 3
11. Patstāvīgo darbu izstrāde 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Humphrey W.S A Discipline for Software Engineering, Addison-Wesley
1995
2.
3.
126 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Humphrey W.S Managing Software process, Addison-Wesley 1989
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. www.sei.cmu.edu/psp
2. processdash.sourceforge.net
3.
REZULTĀTI
Kursā studenti iegūst šādas prasmes un iemaľas:
- personīgā darba organizēšana, prognozēšana, plānošana
- detalizētās projektēšanas metoţu lietošana
- kodēšanas standartu lietošana
- vienībtestēšanas organizēšana un dokumentēšana
- programmēšanas procesa un darba produktu mērīšana un mērījumu
izmantošana plānošanā
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Personal Software Process
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course gives a look on the personal software process aproach as the basis for
individual software engineerin discipline. Although the main principles of this
approach come from the software coding activities, they are equally aplicable for other
software engineering activities, too. Special attention is paid to the software process
documentation, estimation and planning. During the course, students perform
individual work to verify the appropriatness of the PSP discipline. PSP methodology
supporting tools are also used.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 127
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
NOZARES TIESĪBU PAMATI,
Kursa nosaukums STANDARTI, DARBA
AIZSARDZĪBA UN ERGONOMIKA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2; P
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Programminţenierija
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
16
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
Darja Šmite asistente M.sc.comp LU FMF DN darja.smite@riti.lv
Dainis Dosbergs asistents M.sc.comp LU FMF DN dainis.dosbergs@lu.lv
128 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Straujā IT nozares attīstība un lielās IT nozares iespējas ir mudinājušas daţādas valsts
un starptautiskas organizācijas izstrādāt daţādus likumus un normatīvos aktus saistībā
ar IT nozari. Šo likumu u.tml. dokumentu nezināšana var novest programmatūras
izstrādātājus pie smagām sekām. Lai to novērstu, studentiem tiek piedāvāts
priekšmets, kura ietvaros tiks apgūti ar IT nozari saistīti likumi.
Cīnoties par kvalitātes celšanu programmatūras izstrādātāju vidū, uzmanība
pievēršama vietējiem un starptautiskiem noteikumiem (standartiem), kuri izvirza
ieteicamās prasības pret programmatūras izstrādes fāzēm un to rezultātiem. Kursa otrā
daļa tiks veltīta tieši šo IT nozares standartu apguvei.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kontroldarbs – nozares tiesību pamati – 20%
Kontroldarbs – nozares standarti – 10%
Praktiskie darbi – nozares tiesību pamati – 10%
Praktiskie darbi – nozares standarti – 20%
Mutisks eksāmens – 40%
Lai saľemtu vērtējumu, studentam obligāti sekmīgi (vismaz 40% no maksimālā
vērtējuma) jāuzraksta abi kontroldarbi, jānokārto praktiskie darbi nozares standartu
daļā un eksāmenā mutiski jāatbild uz jautājumiem, saistītiem ar nozares tiesību
pamatiem un standartiem.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Kvalitātes vadības sistēma, kvalitātes rokasgrāmata, ISO un 1
CMM standarti
2. Programminţenierijas standartu sistēma, programmatūras 2
dokumentācija
3. Programmatūras prasību specifikācija 3
4. Programmatūras projektējuma apraksts 2
5. Prasības pret programmatūras kodu, lietotāja saskarni 2
6. Testēšana un testēšanas dokumentācija 2
7. Lietotāja dokumentācija 3
8. Kontroldarbs par standartiem 1
9. Tiesību pamati. Elektroniskie dokumenti, paraksti 2
10. Informācijas atklātība, izplatīšanas un iegūšanas brīvība. 2
Cenzūra Internetā.
11. Intelektuālā īpašuma aizsardzība, Autortiesības un Patentu 3
tiesības. Pirātisms.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 129
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
12. Patērētāju tiesību aizsardzība. Fizisko personu datu 2
aizsardzība.
13. IS likums. IS drošības pamati. 2
14. E-komercija 2
15. Darba drošības noteikumi, Darba likums 2
16. Kontroldarbs par tiesību pamatiem 1
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Darja Šmite, Dainis Dosbergs, Juris Borzovs. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju nozares tiesību un standartu pamati.
2. Autoru kolektīvs, Mg. Jur. LU doktoranta Ulda Ķiľa juridiskā redakcijā.
Informācijas un komunikāciju tiesības.
3. Tildes datorbibliotēka
Papildliteratūra
1. D. Ince, Software Quality Assurance – A Student Introduction, McGraw-Hill,
1995
2. R.S.Pressman, Software Engineering: A Practitioner`s Approach.
International Student Edition. McGraw-Hill, 1997
Periodika, interneta resursi
1. Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācija www.wipo.org
2. Elektroniskā privātuma informācijas centrs www.epic.org
3. Ministru kabinets www.mk.gov.lv
4. Tiesību aktu krājums www.likumi.lv
REZULTĀTI
Kursā tiek iegūtas vispārējas zināšanas par nozares tiesību pamatiem un standartu
prasībām, kā arī iegūto zināšanu pielietošana praksē, izstrādājot tipiskākos
informācijas sistēmu izstrādē veidojamos dokumentus – programmatūras prasību
specifikāciju, programmatūras projektējuma aprakstu un lietotāja dokumentāciju.
130 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Basics of Laws and Standards in Industry, Labour protection and Ergonomics
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Fast IT sector upgrowth as much as IT possibilities lead up different national and
international organizations to work on laws and normative acts concerning IT sector
specific character. Lack of knowledge about these laws may cause serious
consequences for software developers. To prevent this, students are offered to study a
discipline on IT sector law basics.
Struggling for quality raising among software developers the attention is paid to local
and international standards, which propose advisable requirements for software
development phases and results. Accordingly, the second part of the discipline is
devoted to IT sector standards acquisition.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 131
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PRASĪBU ANALĪZE
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Programminţenierija
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
16
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Darja Šmite asistente M.sc.comp. FMF DN darja.smite@riti.lv
132 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Mācību kursa „Prasību analīze‖ mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par informācijas
sistēmu (IS) prasību noskaidrošanas procesu, analīzi un IS priekšlikuma noformēšanu.
Kursā paredzēts lekcijās apgūto informāciju pielietot praktiskajās nodarbības,
simulējot pasūtītāja un izstrādātāja attiecības. Sadalot studentus grupās, katrai no tām
tiek uzdots problēmu apgabals turpmākajam darbam visa semestra garumā. Katras
grupas uzdevums ir izzināt sākotnējas pasūtītāja biznesa prasības, novērtēt IS
izstrādes un ieviešanas projekta iespējamību, veikt detalizētu prasību analīzi un
izstrādāt programmatūras prasību specifikācijas (PPS) dokumentu. Kursa beigās, katra
grupa prezentē savu IS risinājuma vīziju.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studenti pelna punktus visa semestra laikā. Gala eksāmens nav paredzēts.
Pārbaudījumi Balles Obligātums
5 kontroldarbi (15 minūtes katrs) 20% neobligāts
Projekta priekšlikuma prezentācija 10% obligāts
Biznesa prasību dokuments 10% obligāts
IS vīzijas prezentācija 10% obligāts
PPS dokuments 20% obligāts
1 kontroldarbs semestra beigās 30% obligāts
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. IS izstrādes dzīves cikls, IS un to veidi. Kas ir 1
sistēmanalīze? Sistēmanalītiķa loma projektā
2. Kā rodas nepieciešamība pēc IS? Organizācijas struktūra. 1
Sistēmanalīzē iesaistītās puses. Sistēmanalīzes uzdevumi
3. Projekta iespējamības novērtējums. Pozitīva ietekme uz 1
pasūtītāja organizāciju pēc IS ieviešanas.
4. Intervēšanas metodika 1
5. Prezentēšanas metodika. Studentu dalīšana grupās. 1
Uzdevumu dalīšana
6. Praktiskie darbi. Biznesprasību analīze 3
7. Biznesa prasību apkopošana un noformēšana 1
8. Studentu risinājumu prezentācijas 2
9. Biznesprasību dokumentu recenzēšana 1
10. Ķermeľa valoda. Saskarsmes psiholoģija. E-pasta etiķete 1
11. Prasību specifikācijas mērķi. Prasību modelēšana. Lietotāju 1
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 133
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
scenāriji. Konteksta diagrammas
12. Datu plūsmu diagrammas. ER diagrammas. Datu vārdnīca. 1
Stāvokļu pāreju diagrammas. Klašu diagrammas
13. Prasību dokumentēšana. Programmatūras prasību 1
specifikācija. Kvalitātes atribūti
14. Praktiskie darbi. Detalizētā prasību analīze 6
15. Prototipēšana. Prasību prioritizēšana 1
16. Procesu optimizācija 1
17. Prasību vadība 1
18. Praktiskie darbi. PPS izstrāde 2
19. Risinājuma prezentācija 3
20. PPS recenzēšana 1
21. Kontroldarbs 1
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Karl E.Wiegers „Software Requirements‖, Microsoft Press, 1999
2. G.B.Shelly, T.J.Cashman, J.Adamski, J.J. Adamski „Systems Analysis and
Design‖, Boyd & Fraser Publishing Company, 1991
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.rspa.com/spi/
Norādes uz daţādiem resursiem programmatūras inţenierijas jomā
2.
3.
REZULTĀTI
Pabeidzot kursu, studenti iegūst zināšanas par prasību analīzē lietotām metodoloģijām
(intervēšana, prasību modelēšana, prototipēšana, u.c.), spēj novērtēt programmatūras
ieviešanas iespējamību, noformēt biznesprasību dokumentu, programmatūras prasību
specifikāciju, intervijas protokolu, kā arī prezentēt programmatūras vīziju.
134 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Requirement Analysis
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Requirement Analysis course aims to provide knowledge on information systems (IS)
requirement investigation, analysis and IS vision development. Acquired skills are
used during the practical classes, while simulating the customer and developer
relationship. Students are divided into groups. Each group is given a certain problem
area for further work during the semester. The groups aim to clarify customer business
requirements, evaluate IS implementation feasibility, perform detailed requirement
analysis and develop a software requirement specification. At the end of the course
each group presents there IS implementation vision.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 135
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums INTERNETS, TĪKLA ETIĶETE UN
TIESISKAIS REGULĒJUMS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. -
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
-
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits -
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits -
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Darja Šmite Asistente M.sc.comp FMF DN Darja.Smite@riti.lv
136 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Straujā tehnoloģiju attīstība sniedz cilvēkiem arvien jaunas iespējas. Daţādu procesu
veikšana ir pārvērtusies līdz nepazīšanai – pasta nosūtīšana, rēķinu apmaksa,
iepirkšanās, informācijas meklēšana un iegūšana u.c. kļuvuši par sekunţu uzdevumu.
Tomēr šo jauno telpu un tās iespējas daudzi lietotāji izmanto arī ļaunprātīgiem
nolūkiem.
Šis kurss ir domāts jauno tehnoloģiju lietotājiem, kuri vēlas izprast kibertelpas
likumus, uzzināt par to, kas ir aizliegts un kas ir atļauts, kādi ir tīkla etiķetes likumi,
kā arī par to, kā aizsargāt savas tiesības, darbus un informāciju.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursā paredzēts 1 tests (10% no kopējā vērtējuma), 2 mājas darbi (10% no kopējā
vērtējuma), referāta sagatavošana (20% no kopējā vērtējuma) un lielais kontroldarbs
par kursā apgūto materiālu (60% no kopējā vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievadlekcija. Datortermini. Kas ir internets? Interneta 1
vēsture. Domēni un to regulējums
2. Tīkla etiķetē. E-pasta etiķete. Mājas darbs 1
3. Tests par tīkla etiķeti. 1
E-dokumenti, e-paraksti. Elektronisko dokumentu
noformēšana
4. Informācijas izplatīšana, pieejamība. Cenzūra 1
5. Autortiesības. Autortiesību pārkāpumi e-vidē. Pirātisms 1
6. Privātums internetā 1
7. E-komercija, elektroniskie darījumi. Mājas darbs 1
8. Patērētāju tiesību aizsardzība 1
9. IS drošība 1
10. Jēdziens par kibertelpu. Kibernoziegumi 1
11. Tests par visu kursā apgūto materiālu 1
12. Studentu referāti 5
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. D.Šmite, D.Dosbergs, J.Borzovs, "IT nozares tiesību un standartu pamati",
Mācību grāmata, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2005. gada
marts, Latvija
2. Virginia Shea „Netiquette‖ http://www.albion.com/netiquette/corerules.html
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 137
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
3. Anita Rosena, ―E-komercija. Jautājumi un atbildes‖
4. Elīna Gaile-Sarkane, Elektroniskā komercija, RTU Izdevniecība, Rīga, 2003
5. Datorterminu vārdnīca www.termini.lv
6.
Papildliteratūra
1. Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācija www.wipo.org
2. Elektroniskā privātuma informācijas centrs www.epic.org
3. E-pārvalde www.eparvalde.lv
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Pabeidzot kursu „Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums‖, studenti uzzina kā
jāuzvedas globālajā informācijas telpā, spēj noformēt elektronisko korespondenci
atbilstoši labajai praksei, kā arī orientējas informācijas tehnoloģiju nozares
likumdošanā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Internet, Netiquette And The Legal Regulation
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Rapid technology progress gives people increasingly new opportunity. Different
process performance like post sending, bill payment, shopping, information search
and acquisition etc. turned to be a second long activity. Unfortunately, this new space
with its potentialities may be used in a malicious intent as well.
This course addresses those technology users, who would like to understand the cyber
space law, know about what is forbidden and what is not, to learn network etiquette,
and how to protect own rights, works and information.
138 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SISTĒMU PROJEKTĒŠANA [M]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Jānis Bičevskis profesors Dr.dat. FMF DN Janis.Bicevskis@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 139
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir padziļināt bakalaura apmācības kursu ietvaros apgūtās zināšanas
sistēmu projektēšanā, sistematizēt daţādas programmatūras inţenierijas metodes, kā
arī, analizējot un izstrādājot konkrētus projektus, padziļināt praktisku pieredzi sistēmu
analīzē un projektēšanā. Kursa teorētiskā daļā tiek studēta populārākā ASV augstskolu
programmatūras inţenierijas grāmata, bet praktiskajās nodarbībās tiek analizēti
konkrēti Latvijā realizēti vai realizējami projekti.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1. Sagatavot un nolasīt 30 minūšu referātu par vienu no kursa ietvaros piedāvātās
sistēmu analīzes un projektēšanas metodēm. Referātā jāatspoguļo metodes
pamatidejas, tās pielietojumi, formālā sintakse, semantika un rīki, kas atbalsta doto
metodi.
2. Izanalizēt un seminārā sniegt ziľojumu par vienu konkrētu realizētu vai
realizējamu sistēmas projektu. Ziľojumā jāatspoguļo projektā lietojamā metode un
līdzekļi, kā arī jāsniedz to pielietošanas novērtējums.
3. Apmeklēt vismaz 50% no visām nodarbībām. Eksāmena vērtējumā tiek ľemtas
vērā abas uzstāšanās (saturs, izpratne, stāstījuma un demonstrējumu kvalitāte),
aktivitāte nodarbībās un nodarbību apmeklējums. Ja apmeklētība ir 50-70%
apjomā, tad atzīme tiek samazināta par vienu balli.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Sistēmu izstrādes metodoloģija. Programmatūras inţenierijas 4
produkts un process. Sistēmas dzīves cikla modeļi: lineārais
modelis, prototipēšanas modelis, RAD modelis,
evolucionārais modelis.
2. Prasību uzkrāšana. Intervijas. Normatīvo aktu analīze. 4
Tipveida sistēmas un risinājumi. Prasību analīze. Sistēmu
modelēšana. Sistēmu simulēšana. Biznesa procesi..
3. Sistēmu analīzes koncepcija un principi. Prasību specificēšana. 4
Prototipēšana.
4. Sistēmu analīzes modelēšana. Datu objekti. ER-modelis. 4
Informācijas plūsmu modelis. Datu plūsmu diagrammas.
Uzvedības modelēšana. Stāvokļu pārejas diagrammas.
5. Projektēšanas koncepcija un principi. Abstrakcija. Detalizācija. 4
Modularitāte. Efektīva modularitāte. Dokumentācija.
Arhitektūras projektēšana. Prasības un arhitektūra. Transakcijas.
Detalizācija.
6. Lietotāju saskarnes projektēšana. Komponentu līmeľa 4
projektēšana.
140 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
7. Objektu orientētas projektēšanas koncepcija un principi . Objektu 4
orientēta analīze.
8. Objektu orientēta projektēšana. Datu noliktavas koncepcija. 4
9. Komponentu bāzēta projektēšana. Klienta – servera sistēmas. 4
10. Web inţenierija. Reinţenierija. 4
11. IS drošība. Datu kvalitāte. 4
12. ISTehnoloģiju konferenču pārskats 8
13. Aktuālu projektēšanas metoţu un paľēmienu analīze 12
(konkrētu projektu atreferējumi)
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. 1. Roger S.Pressman. Software Engineering. A Practioner’s Approach. The
McGraw-Hill Comp., Inc., 2000. pp. 915.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. www.mega.lv
2. www.lvonline.lv
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā viena no vairākām kursa ietvaros aplūkotajām sistēmu analīzes un
projektēšanas metodēm ir jāapgūst praktiskas lietošanas līmenī, pārējās jāapgūst
pamatideju izpratnes līmenī, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu apgūt patstāvīgi.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
System Design
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Course aims at repeating and enhancing the knowledge from undergraduate studies
about system design, to classify various methods of system analysis and design, and to
deepen practical experience about system analysis and design as particular projects are
implemented and analysed.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 141
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PROGRAMMATŪRAS TESTĒŠANA
[M]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūrvi
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
enība
Jānis Bičevskis profesors Dr.dat. FMF DN Janis.Bicevskis@lu.lv
142 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir padziļināt bakalaura apmācības kursos apgūtos programmu testēšanas
jēdzienus un metodes, izprast pilnu testu sistēmu automātiskas konstruēšanas teoriju
daţādām programmēšanas valodu formalizācijām, kā arī iepazīties ar populārākajiem
programmu testēšanas rīkiem un metodēm - vadības plūsmas, transakciju plūsmas,
vērtību apgabala, stāvokļu pārejas un datu plūsmas testēšanu. Kursa praktiskā daļa
veltīta aktuālu testēšanas teorijas un prakses tēmu atreferēšanai.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1. Kursa teorētiskajā daļā sekmīgi uzrakstīt pārskatu par testēšanas teoriju un tās
pielietojumiem, ieskaitot pilnu testu sistēmu automātisku konstruēšanu (50% no
atzīmes).
2. Kursa praktiskajā daļā sagatavot un nolasīt 45 minūšu referātu par programmu
testēšanas aktuāliem jautājumiem, metodēm vai konkrētiem programmu testēšanas
rīkiem. Referātā jāatspoguļo metodes pamatidejas un tās praktiskie pielietojumi
(50% no atzīmes).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Testēšanas teorijas un prakses vēsture. 2
2. Pilnas Testu Sistēmas (PTS) konstruēšanas problēma. 4
Programmēšanas valodu formalizācija. Simboliskā izpilde.
Ceļa iziešanas nosacījumi. Dabiskais algoritms.
3. Realizējamības koks. PTS konstruēšanas algoritms. PTS 4
konstruēšanas optimizācija. Būtiskās virsotnes. Būtiskie
mainīgie.
4. Bāzes valodas paplašinājumi. PTS konstruēšanas 4
algoritmiskā atrisināmība. Ieciklošanās un avāriju pilnas
testu sistēmas.
5. PTS konstruēšanas algoritma praktiskā realizācija un 2
rezultāti.
6. Vadības plūsmu testēšana. Ciklu testēšana. 4
7. Datu plūsmu testēšana. Transakciju plūsmu testēšana. 4
8. Vērtību apgabalu testēšana. Sintakses bāzēta testēšana.. 4
Galīgu stāvokļu testēšana.
9. Veiktspējas testēšana. Stresa testēšana. Lietojamības 4
testēšana.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 143
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
10. Regresā testēšana. Testu uzkrāšana. Testu atkārtota izpilde. 8
Testēšanas pilnības pārbaude. Testēšanas atbalsta rīki:
Rational Visual Test, firmas Mercury un citi produkti.
11. Web aplikāciju testēšana. Objektu orientētu sistēmu 4
testēšana.
12. Prasību bāzēta testēšana. Tīkla drošības testēšana. Iegultu 4
sistēmu testēšana. Reālā laika sistēmu testēšana.
13. Testēšanas konferenču pārskats 8
14. Aktuālu testēšanas tēmu atreferējumi 8
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Boris Beizer. Black-Box Testing Techniques for Functional Testing of
Software and Systems. John Wiley & Sons, Inc, USA, 1995, 294 p.
2. A.Auzins, J.Barzdins, J.Bicevskis, K.Cerans, A.Kalnins. Automatic
construction of test sets: theoretical approach. Lecture Notes in Computer
Science. Vol. 502, Springer - Verlag, 1991.
Papildliteratūra
1. Quality Week Europe. Conferece Proceedings. Software Research Institute,
USA, 1998, 2000, 2001, 2002
2. International Conference on Software Testing, ICSTEST, Diseldorfa, 2004,
2005
3. TST konferenču materiāli 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005,
http://www.riti.lv/testkonf/
Periodika, interneta resursi
1. http://www.riti.lv/testkonf/
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā praktiskas lietošanas līmenī ir jāapgūst programmu testēšanas
galvenās metodes, pamatideju izpratnes līmenī ir jāapgūst pilnu testu sistēmu
automātiskas konstruēšanas teorija un populārākie programmu testēšanas rīki, lai
nepieciešamības gadījumā tos varētu apgūt patstāvīgi.
144 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Software testing
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Course aims at repeating and enhancing the knowledge about the notions and methods
of program testing acquired during undergraduate classes, to understand the theory of
automated building of a complete system of tests, and to get acquainted with the most
popular tools for program testing. In the first part of the course the traditional methods
of testing are presented: structural, functional, control flow, transaction flow, value
domain, state transition and data flow testing. In the second part of the course an
algorithm to build complete systems of tests is given for various formalizations of
programming languages. In the third part of the course various tools for program
testing are considered along with their possibilities: regress testing, playback of tests,
automated construction of testing models and checking for completeness of testing.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 145
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums UML LIETOŠANA
PROGRAMMATŪRAS IZSTRĀDĒ
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Objektorientētā modelēšana
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Audris Kalniľš profesors Dr.h. dat FMF DN audris@mii.lu.lv
Edgars Celms lektors M.mat. FMF DN Edgars.Celms@mii.lu.lv
146 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek aplūkoti tie valodas UML elementi, kas izmantojami programmatūras
sistēmu izstrādē. Kurss balstīts uz UML jaunāko versiju – UML 2.0. No vienas puses,
tiek aplūkotas visas nepieciešamās UML diagrammas: klašu diagramma (sistēmu
projektēšanas kontekstā), lietojumu diagramma, aktivitāšu diagramma, secību
diagramma, sadarbības diagramma, komponenšu diagramma. Tiek apgūta šo
diagrammu sintakse un semantika. No otras puses, tiek aplūkota diagrammu loma
daţādos sistēmas izstrādes posmos (pamatā atbilstoši RUP metodikai), tiek parādīts,
ko katrā sistēmas izstrādes brīdī noteikti vajag dokumentēt ar UML palīdzību.
Tādējādi tiek parādīts, kā ar UML palīdzību izveidot būvējamās sistēmas
platformneatkarīgo modeli (PIM). Tiek aplūkoti arī UML modeļi (PSM), kurus var
tieši sasaistīt ar objektorientētās programmēšanas valodas elementiem. Tiek parādīts,
kā atbilstoši jaunākajiem MDA principiem ar transformāciju palīdzību PIM modeļus
var pārveidot par PSM modeļiem.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa noslēgumā katram studentam ir jābūt izstrādātam UML modelim, lietojot kādu
pieejamu UML rīku. Modelim jāatbilst nelielas programmatūras sistēmas projektam,
tajā jābūt lietotām visām aplūkotajām diagrammām atbilstoši metodikai. Projekta
novērtējums- 80%, mutiskais eksāmens – 20%.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. UML apskats un loma sistēmu izstrādē 4
2. UML grafiskās sintakses pamatprincipi, UML metamodelis 4
3. UML balstītais sistēmu izstrādes process - RUP 4
4. Biznesmodelēšanas līdzekļi UML 4
5. Lietojumu diagrammas, to sintakse, semantika un loma 4
prasību specifikācijā
6. Aktivitāšu diagrammas loma prasību specifikācijā 4
7. Klašu diagrammas elementi, kas lietojami analīzes solī 4
8. Secību diagrammas, to sintakse, semantika un loma analīzes 4
solī
9. Klašu diagrammas elementi, kas lietojami projektēšanas solī 4
10. Sadarbības diagrammas, to sintakse, semantika un loma 4
projektēšanas solī
11. Ieskats MDA principos un modeļu transformācijās 4
12. Platformneatkarīgo projektēšanas modeļu (PIM) izstrāde 4
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 147
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
13. Praktiskie paľēmieni klašu un sadarbības diagrammu 4
kopīgai lietošanai PIM izstrādē
14. Projektēšanas klašu diagrammas, ko var tieši sasaistīt ar 4
programmas kodu (PSM modeļi)
15. Modeļu transformācijas PIM modeļu pārveidošanai par 4
PSM modeļiem
16. Komponenšu diagramma, tās loma sistēmas struktūras 4
aprakstīšanā, UML rīku apskats
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. C. Larman. Applying UML and patterns: an introduction to object-oriented
analysis and design and the Unified Process.- Prentice Hall PTR, third ed.,
2005
2. J. Rumbaugh, G. Booch, I. Jacobson. The Unified Modeling language User
Guide - Addison-Wesley, 2004
3.
Papildliteratūra
1. H-E. Eriksson, M. Penker, B. Lyons, D. Fado. UML™ 2 Toolkit. - Wiley
Publishing, 2004
2. A. Kleppe, J. Warmer, W. Bast. MDA Explained: The Model Driven
Architecture™: Practice and Promise. - Addison Wesley, 2003
3.
Periodika, interneta resursi
1. OMG: Unified Modeling Language (UML), version 2.0 http://www.uml.org/
- UML2.0
2.
3.
REZULTĀTI
Zināšanas par visām UML diagrammām, kuras lieto sistēmu izstrādē, to sintakse un
semantika. Praktiskas iemaľas, kā lietot UML visā programmatūras projekta izstrādes
ciklā. Pamatzināšanas par MDA principu lietošanu.
148 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
UML based software development
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course covers these elements of Unified Modeling Language (UML), which are
used in the development of software. It is based on the newest version of UML – 2.0.
On the one hand, the course covers all the necessary diagram types – class diagram (in
the context of system design), use case diagram, activity diagram, sequence diagram,
communication diagram, component diagram. The syntax and semantics of each
diagram type is discussed. On the other hand, the role of UML diagrams in the steps
of system development according to the simplified Rational Unified Process (RUP) is
discussed, especially, which design aspects should be documented by means of UML.
Precise ways how to develop a platform independent UML model (PIM) are
described. On the other hand, platform specific UML models (PSM), which have a
direct correspondence to OOP language code fragments, are considered. The newest
MDA principles, showing how PIM models can be converted to PSM models by
means of model transformations are given in the conclusion.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 149
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums KOMPONENTBĀZĒTĀ
PROGRAMMATŪRAS IZSTRĀDE
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Objektorientētā modelēšana
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Objektorientētā programmēšana
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Audris Kalniľš profesors Dr.h. dat. FMF DN audris@mii.lu.lv
Edgars Celms lektors M. dat. FMF DN Edgars.Celms@mii.lu.lv
150 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek aplūkoti komponentbāzētās programmatūras izstrādes galvenie principi.
Vispirms tie tiek izklāstīti vispārīgā veidā. Tad tiek aplūkotas komponenšu
pamattehnoloģijas - EJB, .NET, WS. Priekš EJB tiek analizēti galvenie bīľu tipi -
entītijas un sesijas, kā arī apskatīti galvenie atbalsta servisi, ko piedāvā J2EE vide -
tranzakcijas, JNDI u.c. .NET bāzētās izstrādes apskats ietver .NET pamatelementus –
CLR, valodu neatkarību, interfeisus, asamblejas u.c. Bet galvenais uzsvars tiek likts
uz to, kā komponentbāzētā izstrāde var tikt veikta .NET vidē un ko .NET atbalsta
servisi piedāvā komponentēm.
Runājot par tīmekļa servisiem, galvenā vērība tiek veltīta pamatprincipiem un tam, kā
tīmekļa servisus var lietot arī kā komponentes. Tiek apskatītas arī galvenās interfeisa
un savstarpējās sadarbības definicijas valodas WS.
Praktiskās nodarbes kursā ir veltītas, lai attīstītu komponenšu izstrādes pamatiemaľas
EJB un .NET vidēs.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
40% neliels praktiskais darbs EJB vidē.
40% neliels praktiskais darbs .NET vidē.
Piezīme. Ir iespējams izpildīt sareţģītāku darbu tikai vienā no vidēm.
20% mutisks eksāmens
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Programmatūras komponenšu pamatprincipi. Komponente, 4
interfeiss, pieejamība (remoting).
2. Komponentbāzētās izstrādes pamatprincipi 4
3. Komponenšu sistēmas arhitektūras līmeľi. Komponenšu 4
servisi – naming, persistence (ORM), security
4. Ievads komponenšu izstrādes vidēs – CORBA 3.0, EJB un 4
.NET
5. Pārskats par J2EE. 4
6. EJB pamatprincipi, EJB veidi un to uzbūve 4
7. Sesijas bīľi 4
8. Entītijas bīľi (CMP). 4
9. EJB papildjautājumi – relācijas, tranzakcijas, ziľojumu bīľi, 4
JNDI
10. .NET pamatprincipi – CLR, asamblejas, valodu neatkarība 4
11. Interfeisi .NET vidē, .NET komponenšu izstrāde. 4
12. Komponenšu pieejamība (remoting) .NET vidē. 4
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 151
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
13. ADO.NET kā .NET vides ORM 4
14. Tīmekļa servisu (web services) pamatprincipi, servisu 4
orientēta arhitektūra (SOA).
15. Tīmekļa servisu definēšanas un sadarbības valodas. 4
16. Maģistrantu referāti – praktiskā pieredze komponenšu 4
bāzētā sistēmu izstrādē.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ed Roman, R.P.Sriganesh, G.Brose. Mastering Enterprise JavaBeans. Third
Edition – Wiley Publishing, 2005.
2. P.Herzum, O. Sims. Business Component Factory.A Comprehensive
Overview of Component-Based Development for the Enterprise. – John
Wiley &Sons, 2000
3. J. Lowy. Programming .NET Components. – O’Reilly, 2003
4. Developing XML Web Services and Server Components with Microsoft
Visual Basic .NET and Microsoft Visual C# .NET.- Microsoft Press, 2003
Papildliteratūra
1. Thuan Thai and Hoang Q Lam .NET Framework Essentials. – O’Reilly,
2001
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. Web Services Description Language, http://www.w3.org/2002/ws/desc/
2. Web Services Choreography Description Language ,
http://www.w3.org/2002/ws/chor/
3.
REZULTĀTI
Izpratne par komponentbāzētās izstrādes pamatprincipiem, pamatzināšanas par
komponenšu izstrādi J2EE un .NET vidēs. Pamatprasmes praktiskai komponenšu
izstrādei šajās vidēs.
152 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Component based software development
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course covers the basic principles of component based Software development. At
first these principles are discussed in a general way. Then the basic component
technologies ( EJB, .NET, WS) are considered. For EJB, the main bean types (entity
and session) are analyzed, and the main supporting services provided by the J2EE
framework (transactions, JNDI etc.) are discussed. The coverage of .NET based
development includes .NET basics – CLR, language independence, interfaces,
assemblies etc. But the main emphasis is on how component based development can
be performed in .NET environment and what supporting services are provided to
components.
For web services, the main emphasis is on basic principles and how web services can
also be treated as components. The basic interface and interaction definition languages
for WS are also considered.
The practical assignements in the course are aimed at providing the basic skills in
developping components in J2EE and .NET environments.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 153
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Component Based Development
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course covers the basic principles of component based Software development. At
first these principles are discussed in a general way. Then the basic component
technologies ( EJB, .NET, WS) are considered. For EJB, the main bean types (entity
and session) are analyzed, and the main supporting services provided by the J2EE
framework (transactions, JNDI etc.) are discussed. The coverage of .NET based
development includes .NET basics – CLR, language independence, interfaces,
assemblies etc. But the main emphasis is on how component based development can
be performed in .NET environment and what supporting services are provided to
components.
For web services, the main emphasis is on basic principles and how web services can
also be treated as components. The basic interface and interaction definition languages
for WS are also considered.
The practical assignements in the course are aimed at providing the basic skills in
developping components in J2EE and .NET environments.
154 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PROGRAMMATŪRAS KVALITĀTE
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 16
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. jebkāda programmizstrādes pieredze
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
48
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Juris Borzovs profesors Dr.habil.dat. FMF DN juris.borzovs@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 155
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa objekts ir tās prasības, ko uzliek programmatūras industrija, t.i. liela apjoma
ilglaicīgi projekti, ko izstrādā lieli kolektīvi. Kurss sākas ar vispārējo, no
tautsaimniecības nozarēm neatkarīgo kvalitātes jēdzienu raksturojumu un
starptautiskās un nacionālās kvalitātes sistēmas apskatu. ISO 9000 grupas standarti
nosaka, ka raţojošai vai pakalpojumus sniedzošai organizācijai ir pašai jābūt iekšēji
sakārtotai, t.i., jābūt ieviestai un pastāvīgi uzturētai iekšējai kvalitātes sistēmai. Šo
sistēmu veido standarti (kādam jābūt produktam vai starpproduktam), procedūras (kā
produkts jātaisa) un vadīklas - controls - pārvaldnieciski un tehnoloģiski mehānismi,
kas neļauj atkāpties no noteiktās raţošanas disciplīnas, savlaicīgi atklājot
neatbilstības. Kursā tiek analizēta programmatūru raţojošas organizācijas iekšējā
kvalitātes sistēma, kas balstīta uz starptautiski atzītiem ISO un IEEE
programminţenierijas standartiem. Praktiskajās nodarbībās tiek izgatavoti svarīgāko
programmatūras dokumentu piemēri.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
2 kredītpunktus un eksāmena atzīmi 10-ballu sistēmā varēs iegūt šādi:
uzrakstīt auditorijas darbu(kontroldarbu), 1,5 stundas (drīkst lietot jebkādus
palīgmateriālus; konsultācijas ar kolēģiem aizliegtas)
vai piedalīties vismaz 12 lekcijās un uzrādīt šo lekciju pierakstus; - 3 balles
iesniegt hipotētisku kvalitātes rokasgrāmatu (rokrakstā) - 3 balles
iesniegt divu (pēc izvēles) programmizstrādes procesa apraksta piemērus (vienu
grafiskā, otru tabulārā formā) – 2 balles
publiski aizstāvēt savus iesniegtos darbus un publiski recenzēt kolēģa
iesniegtos darbus – 1 balle
Desmito balli var iegūt par sniegumu, kas pārsniedz studiju kursa prasības, piemēram,
par personīgi vadītu kvalitātes sistēmas izstrādi.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Starptautiskā un nacionālā kvalitātes sistēma. 2
2. Autortiesības, patenttiesības, licences, programmatūras 2
reģistrēšana, nacionālie standarti un noteikumi,
standartizācijas u.c. organizācijas. Terminoloģija.
3. Programmatūras izstrādes uzdevumi un kvalitātes 2
nodrošināšana. Standarti.
4. Dokumenti programmizstrādes gaitā. 2
5. Kvalitātes pārvaldības modeļu apskats . 2
6. ISO 9001 2
156 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
7. ISO 9001 2
8. ISO 9001 un TickIT. 2
9. TQM. 2
10. CobIT 2
11. ITIL 2
12. CMMI 2
13. Kvalitātes rokasgrāmatas saturs un struktūra. 2
14. Programmizstrādes uzľēmuma kvalitātes dokumentācija 2
(konkrēts piemērs).
15. Procesu aprakstu daţādās formas. 2
16. Indikācijas jautājumi kvalitātes pārvaldības sistēmai. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Standarts ISO 9001:2000
2. Darrel Ince. Software Quality Assurance - A Student Introduction._
McGraw-Hill, 1995, 243 p.
3. Mark C. Paulk, Bill Curtis, Mary Beth Chrissis, and Charles V. Weber,
"Capability Maturity Model for Software, Version 1.1", Software
Engineering Institute, CMU/SEI-93-TR-24, DTIC Number ADA263403,
February 1993
4. IEEE Standards Collection "Software Engineering", 1993 (or 1997, 1999)
Edition._Institute of Electrical and Electronics Engineers, Inc.
Papildliteratūra
1. I.Stalidzāne. Kvalitātes pārvaldības sistēma IT uzľēmumā. Maģistres darbs,
LU, 2002.
2. J.Borzovs, Ē.Viļums, R.Čevere, J.Plūme. Ieteikumi programmatūras
dokumentācijas komplektam._ Preprints RITI 2000.03.16
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Pēc kursa sekmīgas absolvēšanas students spēj patstāvīgi izstrādāt nelielas IT
organizācijas kvalitātes pārvaldības sistēmu, kā arī spēj apzināti iekļauties jau esošā
kvalitātes sistēmā.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 157
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Software Quality
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course deals with software quality issues specifically integrated in different
quality management systems. These systems could be based on various international
standards – ISO 9001 (TickIT scheme), CobIT, ITIL, CMMI, TQM model, to name a
few. Practical exercises include individual development of quality manual and
software process descriptions.
158 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
MODULIS –
P R O J E K T U VA D Ī B A
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODUĻA “PROJEKTU VADĪBA” ANOTĀCIJA
Studiju modulis „Projektu vadība”
Moduļa nolūks
Pārvaldības pamati jebkurā universitātes studiju programmā jāapgūst sekojošu
iemeslu dēļ [1]:
• Pareiza vadība tieši ietekmē jebkuras organizācijas un sabiedrības labklājību.
• Vadības prasmju apgūšana palīdz studentiem saprast, kas ir vadība (ja viľi tiek
vadīti), kā arī sagatavo viľus organizācijas vadības funkciju izpildei (ja viľi
vada).
• Vadības rīku un prasmju apgūšana studentiem ļauj īstenot labi apmaksātu un
interesantu/motivējošu karjeru.
Kā rāda LU maģistrantūras studentu aptauja (skatīt 1. pielikumu), daudzi studenti grib
kļūt par projektu vadītājiem, kā arī apgūt šim amatam nepieciešamās zināšanas.
Jebkuras organizācijas vadītājam ir jāpilda plānošanas, organizēšanas, vadīšanas un
kontrole funkcijas, veltot tām savā darbībā vadības hierarhijas līmenim atbilstošu
laiku. Atkarībā no vietas vadības hierarhijā, jebkuram vadītājam ir nepieciešamas:
• Konceptuālajās prasmes (Conceptual skills) - spēja analizēt un diagnosticēt
situāciju un atšķirt cēloľus no to izraisītajām sekām, tas ir, plānošanas un
organizatoriskajām prasmēm.
• Cilvēkresursu pārvaldes prasmes (Human skills) - spēja saprast, mainīt, vadīt
un kontrolēt indivīdu un grupu uzvedību, tas ir, komunicēšanas,
koordinēšanas un motivēšanas prasmēm.
• Tehniskajās prasmes (Technical skills) - specifiskas zināšanas un prasmes, lai
strādātu noteikta tipa organizācijā. Piemēram, zināšanas un prasmes kādā IT
jomā, lai pārvaldītu atbilstošo sfēru vai tās apgabalu.
Pārvaldības funkcijas mūsdienās jāīsteno dinamiski mainīgas vides un globalizācijas
kontekstā. Teorija mūsdienās atzīst arī nozīmīgo IT lomu pārvaldības funkciju
īstenošanā, kā arī projektu pārvaldības prasmju nozīmi.
Datorzinātľu studiju moduļa „IT pārvaldība‖ mērķis ir dot nepieciešamās
pamatzināšanas bakalaura un maģistra līmenī, lai atbilstošā grāda ieguvējs varētu
efektīvi darboties gan IT izstrādes, gan pārvaldes sfērā:
Bakalaura programmā integrētās profesionālās programmas līmenis -
pamatzināšanas, lai efektīvi piedalītos IT projektu īstenošanā.
Bakalaura līmenis - pamatzināšanas, lai efektīvi piedalītos IT projektu
īstenošanā un nelielu projektu vadīšanā.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 161
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Maģistra līmenis - pamatzināšanas, lai efektīvi piedalītos IT projektu
īstenošanā un varētu vadīt IT projektus, kā arī vadītu IT struktūrvienības
daţāda tipa organizācijās un IT uzľēmumus.
_____________________________________________________________________
[1] Gareth R. Jones, Jennifer M. George „Contemporary Management. Third
Edition, - McGraw-Hill Higher Educations, 2003
(http://highered.mcgraw-
hill.com/sites/0072469447/student_view0/index.html)
Tiek uzskatīts, ka tehniskās zināšanas un prasmes IT sfērā tiek dotas pārējo
Datorzinātľu studiju programmu moduļu ietvaros. IT pārvaldības moduļa ietvaros tiek
sniegtas pamatzināšanas plānošanas, organizēšanas, kontroles un vadīšanas funkcijās,
kā arī skats uz daţādiem IT izmantošanas aspektiem no vadītāja viedokļa, lai
nodrošinātu organizācijas mērķu lietderību un to sasniegšanas efektivitāti.
IT pārvaldības modulis dod iespēju visu Datorzinātľu programmu specializāciju
studentiem iegūt pamatzināšanas, lai efektīvi iesaistītos vai pārvaldītu daţādu
organizācijas mērķu īstenošanu IT sfērā.
IT vadības moduļa mērķi un kursi/ tēmas
Programma: Bakalaura programmā integrētā profesionālā programma
Mērķis: Dot pamatzināšanas, lai studenti efektīvi piedalītos IT projektu
īstenošanā.
Kursi:
Kredīt-
Kursa nosaukums Sem. Autori Daļa
punkti
Programmatūras inţenierija, 3 4 J.Bičevskis A
Programminţenierija J.Borzovs
( ___ tēmas par IT projektu
pārvaldību)
Biroja informācijas sistēmas 3 2 M.Vītiľš B
[B]
162 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Programma: Bakalaura studiju programma
Mērķis: Dot pamatzināšanas, lai studenti efektīvi varētu piedalīties IT projektu
īstenošanā un varētu vadīt nelielus projektus.
Kursi:
Kredīt-
Kursa nosaukums Sem. Autori Daļa
punkti
Vispārīgā un saskarsmes 2 2 M.Veide C
psiholoģija (Psih2106)
(*)Firmas ekonomika 4 2 M.Volodina C
(Ekon2014)
(*) Mazo uzľēmumu 4 2 V.Ivaščuks C
veidošana un vadība
(Ekon2508)
IT projektu pārvaldība I 7 2 M.Treimanis B
(*) Šie kursi, manuprāt, vairāk atbilstu maģistra līmenim, jo
maģistrantūras studenti ir vairāk „nobrieduši‖ un iespējamie
atbilstoša līmeľa IT vadītāji un jaunie uzľēmēji. Varbūt viľiem var
arī dot iespēju izvēlēties šos kursus.
Programma: Maģistra studiju programma
Mērķis: Dot pamatzināšanas, lai studenti efektīvi varētu piedalīties IT projektu
īstenošanā un varētu vadīt nelielus/ lielus IT projektus, kā arī vadītu IT
struktūrvienības daţāda tipa organizācijās un IT uzľēmumus.
Kursi:
Kredīt-
Kursa nosaukums Sem. Autori Daļa
punkti
Biroja informācijas 1 2 M.Vītiľs B
sistēmas [M]
Informācijas sabiedrība 1 2 E.Karnītis B
Pārvaldības pamati 2 2 M.Treimanis B
(pašlaik „Projektu vadība‖)
Vadības informācijas 2 (*) 2 J.Miķelsons B
sistēmas
(pašlaik „Vadības teorija‖)
Sistēmiskā domāšana 3 (*) 2 J.Miķelsons B
komplicēto adaptīvo (J.R.Kalniľš)
sistēmu vadībā
(pašlaik „Vadības teorija‖)
IT procesu pārvaldība 3 2 B.Apine B
(pašlaik „IT vadība‖)
IT projektu pārvaldība II 3 2 M.Treimanis B
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 163
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Kredīt-
Kursa nosaukums Sem. Autori Daļa
punkti
(*)
(*) Jāprecizē semestri
164 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums BIROJA INFORMĀCIJAS
SISTĒMAS [B]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Māris Vītiľš asoc.prof. Dr.sc.comp. FMF DN maris.vitins@riti.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 165
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis - dot pamatzināšanas, kas ir nepieciešamas efektīvai dalībai IT projektu
pārvaldībā. Kurss satur trīs blokus. Kurss sākas ar Eiropas datorprasmes sertifikāta
(ECDL) - Eiropā un pasaulē par biroja programmatūras zināšanu un prasmju noteikta
standarta - satura apgūšanu. Kursa turpinājumā tiek aplūkoti darījumraksti, to
izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi un terminoloģija, kā arī normatīvie
dokumenti, kas ir saistīti ar personas datiem. Kursa nobeigumā tiek iztirzāti biroja
informācijas sistēmu izveides, ieviešanas un attīstības jautājumi par pamatu ľemot
grāmatu Richard H.Irving, Christopher A.Higgins "Office Information Systems".
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Jāsagatavo, lietojot MS Office komponentus, un jāiesniedz četri dokumenti - dzīves
un darba gājums (Curriculum vitae), līgums, kalkulācija (ar diagrammu) un
prezentācija (70%).
2. Jāsagatavo un jāiesniedz ziľojums (līdz 15 min.) par biroja informācijas sistēmu
tematiku (30%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Eiropas datorprasmes sertifikāts (ECDL) 2
2. Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni 2
3. Datoru lietošana un rīkošanās ar datnēm 2
4. Tekstu apstrāde 2
5. Izklājlapas 2
6. Datu bāzes 2
7. Prezentācija 2
8. Informācija un komunikācija 2
9. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, 2
Ministru kabineta noteikumi nr. 154, 1996. g. 23. aprīlis
10. ES un Latvijas programmatūras uzľēmumu ieteikti CV 2
11. Fizisko personu datu aizsardzības likums, 2000.g. 23. marts 2
12. Normatīvie dokumenti, terminoloģija, www.nais, 2
www.likumi, www.termini u.tml.
13. Biroja informācijas sistēmas. Biroja informācijas sistēmu 2
tehnoloģiskā bāze
14. Biroja informācijas sistēmu lietošanas stratēģiskie aspekti. 2
Biroja informācijas sistēmu radītās sekas
15. Biroja informācijas sistēmu izveides un ieviešanas 2
plānošana. Prasību fiksēšana. Ieviešana un vērtēšana
16. Biroja informācijas sistēmas ietekme uz darbinieku 2
veiktspēju. Strādāšanas formu mainīšanās. Datorbalstīti
rēķini un lēmumi. Ieskats nākotnē
166 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Lancaster J., ECDL Module 1: Basic Concepts of Information Technology,
Springer, 2000
2. Penfold D., ECDL Module 2: Using The Computer & Managing Files,
Springer, 2000
3. Penfold D., ECDL Module 3: Word Processing, Springer, 2000
4. Stott D., ECDL Module 4: Spreadsheets, Springer, 2000
5. McTaggart B.,ECDL Module 5: Database, Springer, 2000
6. Stott D., ECDL Module 6: Presentation, Springer, 2000
7. Stott D. and Moran D., ECDL Module 7: Information & Communication,
Springer, 2000
8. Irving R. and Higgins C., Office Information Systems, John Wiley & Sons,
1991
Papildliteratūra
1. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Ţodziľa A., Pirmie
soļi pie datora, Mācību grāmata, 2000
2. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Ţodziľa A., Teksta
redaktors Microsoft Word, Mcību grāmata, 2000
3. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Ţodziľa A.,
Elektroniskās tabulas Microsoft Excel, Mācību grāmata, 2000
4. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Ţodziľa A.,
Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft Powerpoint, Mācību
grāmata, 2000
5. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Ţodziľa A.,
Datortīkli un iterneta pakalpojumu izmantošana, Mācību grāmata, 2000
6. Burton S., Shelton N., Jenning L., Procedures for the Automated Office,
Prentice Hall, 2000
Periodika, interneta resursi
1. http://www.ecdl.com
2. http://www.nais.lv
3. http://www.likumi.lv
4. http://www.termini.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 167
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Kursā tiks iegūtas Programmētāja profesijas standartā (PS 0001, Nr. 55 28.01.2004.)
noteiktās prasmes a) lietot IT terminoloģiju latviešu un angļu valodā, b) lietot teksta
un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas, c) noformēt lietišķos
dokumentus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Office Information Systems [B]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
168 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums BIROJA INFORMĀCIJAS
SISTĒMAS [M]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Māris Vītiľš asoc.prof. Dr.sc.comp. FMF DN maris.vitins@riti.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 169
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis - dot pamatzināšanas, kas ir nepieciešamas efektīvai dalībai IT projektu
pārvaldībā, nelielu/ lielu IT projektu vadīšanā, kā arī IT struktūrvienību daţāda tipa
uzľēmumos un IT uzľēmumu vadīšanā. Kurss satur četrus blokus. Kurss sākas ar
padziļinātā un eksperta līmeľa Eiropas datorprasmes sertifikāta (ECDL ADVANCED
un ECDL EXPERT) - Eiropā un pasaulē par biroja programmatūras zināšanu un
prasmju noteikta standarta - satura apgūšanu. Tad seko bloks par darījumrakstiem, to
izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem un terminoloģiju, kā arī normatīvajiem
dokumentiem, kas ir saistīti ar personas datiem. Kursa turpinājumā tiek apgūts
projektu pārvaldības rīks MICROSOFT PROJECT. Kursa nobeigumā tiek iztirzāti
biroja informācijas sistēmu izveides, ieviešanas un attīstības jautājumi par pamatu
ľemot grāmatu Andrew Doswell "Office Automation: Context, Experience and
Future".
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Jāsagatavo, lietojot MS Office komponentus, un jāiesniedz četri dokumenti - dzīves
un darba gājums (Curriculum vitae), līgums, kalkulācija (ar diagrammu) un
prezentācija (30%).
2. Jāsagatavo, lietojot MS Project, IT projekta pārvaldības dokumenti (50%).
3. Jāsagatavo un jāiesniedz ziľojums (līdz 15 min.) par biroja informācijas sistēmu
tematiku (20%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Eiropas datorprasmes sertifikāts eksperta līmenis (ECDL 2
EXPERT CERTIFICATE)
2. Tekstu apstrāde, padziļinātais līmenis 2
3. Izklājlapas, padziļinātais līmenis 2
4. Datu bāzes, padziļinātais līmenis 2
5. Prezentācija, padziļinātais līmenis 2
6. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, 2
Ministru kabineta noteikumi nr. 154, 1996. g. 23. aprīlis. ES
un Latvijas programmatūras uzľēmumu ieteikti CV.
7. Fizisko personu datu aizsardzības likums, 2000. g. 23. 2
marts. Normatīvie dokumenti, terminoloģija, www.nais,
www.likumi, www.termini u.tml.
8. Microsoft Project kā projekta pārvaldības rīks 2
9. Uzdevumu pārvaldība 2
10. Laika pārvaldība 2
11. Izmaksu pārvaldība 2
170 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
12. Cilvēkresursu pārvaldība 2
13. Komunikāciju pārvaldība 2
14. Organizācija un informācija. Komunikācija. Informācijas 2
tehnoloģija
15. Biroju tipi. Biroja programmatūra. Sistēmas veiktspēja 2
16. Biroju piemēri. Birojs nākotnē 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. ECDL/ICDL Advanced Module AM3 – Word Processing Uning Word XP,
Cia Training Ltd, 2003
2. ECDL/ICDL Advanced Module AM4 – Spreadsheets Uning Excel XP, Cia
Training Ltd, 2003
3. ECDL/ICDL Advanced Module AM5 – Databases Uning Accsess XP, Cia
Training Ltd, 2003
4. ECDL/ICDL Advanced Module AM6 – Presentations Uning Powerpoint XP,
Cia Training Ltd, 2003
5. Schwalbe K., Information Technology Project Management, Thomson
Course Technology, 2000
6. Doswell A., Office Automation: Context, Experience And Future, John
Wiley & Sons, 1991
Papildliteratūra
1. Chatfield C., Johnson T., Microsoft Office Project 2003 Step by Step,
Microsoft Press, 2003
2. Burton S., Shelton N., Jenning L., Procedures for the Automated Office,
Prentice Hall, 2000
Periodika, interneta resursi
1. http://www.ecdl.com
2. http://www.nais.lv
3. http://www.likumi.lv
4. http://www.termini.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 171
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Kursā tiks iegūtas Informācijas tehnoloģijas projektu vadītāja profesijas standartā
(PS 0170, Nr. 187 30.04.2003.) noteiktās prasmes a) sagatavot prezentāciju, b)
noformēt lietišķos dokumentus, c) lietot biroja programmatūru, d) lietot kalendārā
plāna sastādīšanas rīkus, kā arī tiks iegūtas nepieciešamās zināšanas projekta resursu
plānošanai.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Office Information Systems [M]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
172 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums IT PROJEKTU PĀRVALDĪBA [B]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
16
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Māris Treimanis prof. Dr.dat. FMF DN Maris.Treimanis@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 173
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Daudzu organizāciju nākotni nosaka to spēja efektīvi izmantot informācijas
tehnoloģijas (IT). Tas, savukārt, nosaka organizācijas vajadzību pēc labiem IT
projektu vadītājiem. Kursa mērķis ir, apskatot saistībā teoriju un praksi, dot
pamatzināšanas par koncepcijām, prasmēm, rīkiem un tehnikām, kuras tiek izmantotas
IT projektu pārvaldībā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Sekmīgi izpildīti testi (40 %).
2. Izmantojot Internetā pieejamos resursus, sagatavots referāts (20%).
3. Prezentēti un aizstāvēti studentu grupas darba rezultātā sagatavoti kāda IT projekta
pārvaldības plāns un atbilstošie dokumenti (40%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads projektu pārvaldībā 1
2. Projektu pārvaldība un informācijas tehnoloģijas konteksts 2
3. Projekta pārvaldības procesu grupas 2
4. Projekta sfēras pārvaldība 3
5. Projekta laika pārvaldība 3
6. Projekta izmaksu pārvaldība 3
7. Projekta kvalitātes pārvaldība 3
8. Projekta personāla pārvaldība 3
9. Projekta komunikāciju pārvaldība 3
10. Projekta riska pārvaldība 3
11. Projekta iepirkumu pārvaldība 3
12. Projekta integrācijas pārvaldība 3
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kathy Schwalbe "Information Technology Project Management, Second
Edition." - Course Technology. Thomson Learning, 2002
(http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe/)
Papildliteratūra
1.
2.
3.
174 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1. http://www.pmi.org
2. http://www.techrepublic.com
3. http://itmanagement.earthweb.com
REZULTĀTI
Pēc kursa pabeigšanas studenti iegūst pamatzināšanas projekta pārvaldības rīkos un
procesos, kā arī reālu projektu tipiskajās problēmās. Iegūtās zināšanas būs
pietiekamas, lai efektīvi varētu piedalīties IT projektu īstenošanā un varētu vadīt
nelielus IT projektus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Information Technology Project Management I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The future of many organizations depends on their ability to harness the power of
information technology, and good project managers are in high demand. The purpose
of this course is by weaving together theory and practice to introduce fundamentals of
the concepts, skills, tools and techniques involved in information technology project
management.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 175
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5-6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 24
Semināru vai praktisko darbu stundu
8
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Edvīns Karnītis docents Dr. inţ. FMF DN Edvins.Karnitis@sprk.gov.lv
176 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Lekciju kursa mērķis ir iepazīstināt ar informācijas sabiedrības veidošanas
filozofiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem principiem. Tiek apskatītas
principiālās izmaiľas tautsaimniecībā, politikā un sociālajā dzīvē, analizēta procesu
ilgtspēja, nepārtrauktība un kohēzija, Eiropas un Latvijas attīstības modeļi. Detalizēti
apskatītas informācijas sabiedrības veidošanas informatīvā, normatīvā, tehnoloģiskā,
zinību, lietišķās komponentes.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Tiek vērtētas zināšanas un aktivitāte semināros – 50%. Kursa nobeigumā studentiem
jāizstrādā uz zināšanām balstītas uzľēmuma/nozares/valsts attīstības stratēģijas
variants pēc uzdotās tematikas – 50%.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Latvijas attīstības ceļi, resursi un iespējas 2
2. Informācija un zināšanas, informācijas apstrādes sistēmas, 2
IT loma un nozīme informācijas apstrādē
3. Informācijas pieejamība, valsts nozīmes informācija, 2
pieejamības ierobeţojumi
4. Zināšanu procesi: globalizācija, tīklveida sadarbība, 2+2
zināšanu pārvaldība
5. Informācijas sabiedrības modelis, daţādu valstu pieeja un 2
stratēģijas virzībā uz informācijas sabiedrību
6. Zināšanu ekonomikas modelis un īpatnības; inovācijas 2+2
7. Iekšējās un ārējās investīcijas; elektroniskā komercija 2
8. Politiskā komponente; līdzdalības demokrātijas attīstība 2+2
9. Valsts pārvaldes modernizācija, informācijas, dokumentu un 2
transakciju līmeľi
10. Sociālā sfēra; izglītības principu maiľa 2+2
11. Nodarbinātība un darba organizācija; veselības aizsardzība 2
12. Riska faktori informācijas sabiedrības attīstībā. Valstu 2
nākotnes salīdzinošās perspektīvas
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 177
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. E. Karnītis. Informācijas sabiedrība: Latvijas iespējas un uzdrošināšanās.
Rīga, Pētergailis, 2004.
2. J. Feather. The information society; a study of continuity and change.
London, 1998
3. E. Karvonen. Are we living in the information society or in the knowledge
society; a deeper look at the concept of information and knowledge. Tampere
University Press, 2001.
4. K. Kelly. New rules for the new Economy. Viking Penguin, 1998.
Papildliteratūra
1. Latvijas ekonomikas pārstrukturizācijas problēmas. Red. R. Škapars un Ē.
Šumilo. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2005.g.
2. T. H. Ēriksens. Mirkļa tirānija, straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā.
Rīga, Norden AB, 2004.g.
3. Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas. Red. T. Jundzis. LZA Baltijas stratēģisko
pētījumu centrs, Rīga, 2004.g.
4. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. Rīga, Zinātne,
2004.g., 2005.g.
Periodika, interneta resursi
1. http://europa.eu.int
2. http://www.undp.org/hdro
3. http://www.itu.int/wsis
4. http://www.em.gov.lv
5. The Economist
6. Baltic IT&T Review
REZULTĀTI
Kursā studenti iegūst ikvienam IT nozares speciālistam un īpaši projektu un institūciju
vadītājiem nepieciešamās zināšanas par IT funkcijām tautsaimniecībā, politikā un
sociālajā sfērā, par informācijas apstrādes procesu nozīmību globālajā un Latvijas
attīstībā. Uz zināšanām balstīts izaugsmes modelis, informācijas sabiedrības
veidošana ir tas reālais attīstības ceļš, kas dod Latvijai cerības panākt valstis ar pasaulē
augstākajiem dzīves standartiem izmantojot mūsu stiprās puses un iespējas globālajā
konkurencē, kompensējot vājās puses un novēršot iespējamos riskus. Studenti
iepazīstas ar valsts stratēģisko attīstības programmu izstrādes principiem, vienlaikus
apgūstot arī iemaľas šos principus pielietot uzľēmumu līmenī.
178 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Information Society
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Lecture course is meant for introduction with philosophic, political, economic
principles of development of the information society. Principal changes in the national
economy, politics and social life are discussed, continuity, sustainability and cohesion
of processes, European and Latvian development models are analysed. Development
of information society and its informative, normative, technological, knowledge and
applied components are analysed in details.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 179
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PĀRVADĪBAS PAMATI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Maģistra ??? 5 vai 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Māris Treimanis prof. Dr.dat. FMF DN Maris.Treimanis@lu.lv
180 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Lai uzlabotu jebkuras organizācijas darba efektivitāti un atsaucību klientu vajadzībām,
vadītājiem visos līmeľos jācenšas integrēt informācijas tehnoloģijas daţādos
organizācijas darbības aspektos. Organizācijas konkurētspējas paaugstināšanai
nepieciešams arī nepārtraukti uzlabot produktu un pakalpojumu kvalitāti, kā arī
sekmēt inovāciju. Uzdevumi, kas jāveic vadītājam, kļūst arvien sareţģītāki un
izaicinošāki. Kursā jaunā un klasiskā vadības teorija tiek apskatītas mūsdienām
atbilstošā kontekstā, kas ir saderīgs ar tradicionālo skatu uz vadību kā plānošanas,
organizēšanas, kontroles un vadīšanas funkciju īstenošanu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Iesniegts referāts par konkrētu projektu valdības tematiku (10%).
2. Sagatavotas grupu prezentācijas par lekcijās apskatītajām tēmām (40%)
3. Nokārtoti testi (10%)
4. Rakstisks eksāmens (40%)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Vadītāji un vadīšana. 2
2. Vadības teorijas vēsture un tendences 2
3. Plānošana un stratēģija 2
4. Loģiskā ietvara pieeja plānošanai. 2
5. Organizatoriskās struktūras pārvalde. 2
6. Cilvēkresursu pārvalde. 2
7. Organizācijas kontrole un kultūra. 2
8. Motivācija. 4
9. Vadīšana 2
10. Grupas un komandas 2
11. Organizācijas līmeľa un starp personu komunikācija 2
12. Konflikti, pārrunas, politika un izmaiľas. 2
13. Lēmumu pieľemšana. 2
14. Attieksme, vērtības un ētika 2
15. Vadītājs kā personība 2
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 181
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Gareth R. Jones, Jennifer M. George „Contemporary Management. Third
Edition, - McGraw-Hill Higher Educations, 2003
(http://highered.mcgrawhill.com/sites/0072469447/student_view0/index.html)
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.techrepublic.com
2. http://www.cioinsight.com
3.
REZULTĀTI
Iegūtas pamatzināšanas plānošanas, organizēšanas, kontroles un vadīšanas funkciju
īstenošanā
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Management Fundamentals
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
There are increasing pressures on managers at all levels to integrate new information
technology into all aspects of an organization’s operations to improve efficiency and
customer responsiveness. The continuing need to innovate and improve the quality of
goods and services to allow an organization to compete effectively, has continued to
confront managers. The tasks that managers must perform effectively have become
more complex and challenging. The course distill new and classic theorizing and
research into a contemporary framework that is compatible with the traditional focus
on management as planning, organizing, controlling and leading.
182 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums IT PROJEKTU PĀRVALDĪBA [M]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Maģistra
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
16
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Māris Treimanis prof. Dr.dat. FMF DN Maris.Treimanis@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 183
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Daudzu organizāciju nākotni nosaka to spēja efektīvi izmantot informācijas
tehnoloģijas (IT). Tas, savukārt, nosaka organizācijas vajadzību pēc labiem IT
projektu vadītājiem. Kursa mērķis ir, apskatot saistībā teoriju un praksi, dot integrētu
skatu uz daudzām koncepcijām, prasmēm, rīkiem un tehnikām, kuras tiek izmantotas
IT projektu pārvaldībā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Sekmīgi izpildīti testi (40 %).
2. Izmantojot Internetā pieejamos resursus, sagatavots referāts (20%).
3. Prezentēti un aizstāvēti studentu grupas darba rezultātā sagatavoti kāda IT projekta
pārvaldības plāns un atbilstošie dokumenti (40%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads projektu pārvaldībā 1
2. Projektu pārvaldība un informācijas tehnoloģijas konteksts 2
3. Projekta pārvaldības procesu grupas 2
4. Projekta sfēras pārvaldība 3
5. Projekta laika pārvaldība 3
6. Projekta izmaksu pārvaldība 3
7. Projekta kvalitātes pārvaldība 3
8. Projekta personāla pārvaldība 3
9. Projekta komunikāciju pārvaldība 3
10. Projekta riska pārvaldība 3
11. Projekta iepirkumu pārvaldība 3
12. Projekta integrācijas pārvaldība 3
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kathy Schwalbe "Information Technology Project Management, Second
Edition." - Course Technology. Thomson Learning, 2002
(http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe/)
2. A Guide to the Project Management Body of Knowledge, Third Edition,
Project Management Institute
184 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.pmi.org
2. http://www.techrepublic.com
3. http://itmanagement.earthweb.com
REZULTĀTI
Pēc kursa pabeigšanas studenti iegūst zināšanas projekta pārvaldības rīkos un
procesos, kā arī reālu projektu tipiskajās problēmās. Iegūtās zināšanas būs
pietiekamas, lai efektīvi varētu piedalīties IT projektu īstenošanā un varētu vadīt
nelielus/ lielus IT projektus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Information Technology Project Management II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The future of many organizations depends on their ability to harness the power of
information technology, and good project managers are in high demand. The purpose
of this course is by weaving together theory and practice to introduce integrated view
of the many concepts, skills, tools and techniques involved in information technology
project management.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 185
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums IT PROCESU PĀRVALDĪBA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Vadības informācijas sistēmas, Datoru
tīkli, Vadības teorijas pamati,
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Informācijas tehnoloģiju projektu vadība
II, Ofisu informatīvās sistēmas
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Baiba Apine asistente Dr. Dat. FMF DN apineb@inbox.lv
186 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Informācijas tehnoloģija, ja tā tiek pareizi pārvaldīta, atbalsta organizācijas procesus,
ļaujot tos optimizēt. Tāpat svarīgi ir apzināties informāciju kā būtisku uzľēmuma
vērtību, kuras aizsardzība lielā mērā atkarīga no informācijas tehnoloģijas
profesionāļu prasmes un zināšanām informācijas pārvaldībā, aizsardzībā un ar to
saistītajā likumdošanā. Kursā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar IT pakalpojumu
plānošanu, organizāciju, efektivitātes un kvalitātes novērtēšanu, kā arī IS drošību, IS
likumdošanas vidi un IS audita pamatus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Rakstisks eksāmens (55%). Jāatbild uz 5 esejas tipa jautājumiem par kursā
aplūkotajām tēmām.
2. Mājas darbi, aktivitāte klasē (15%).
3. IT projekts (30%). Jāatrod ar IT izmantošanu saistīts risinājums uzľēmējdarbības
problēmai, jāizstrādā detalizēts plāns izvēlētā risinājuma ieviešanai. Ja problēma ir
studenta izvēlēta, tā jāsaskaľo ar pasniedzēju. Darbs notiek grupās pa 2-3 studentiem.
Visi studenti grupā saľem vienādas atzīmes.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. IT stratēģija saistībā ar uzľēmējdarbības stratēģiju. 2
2. IT pakalpojumu organizācija uzľēmumā, IT pakalpojumu 4
iegāde ārpakalpojuma formā.
3. IT pakalpojumu plānošana. IT pakalpojumu efektivitātes, 4
kvalitātes izvērtēšanas metodes.
4. IS iegāde, ieviešana, tehnikas iegāde. Datortehnikas, 2
standartprogrammatūras, speciālās programmatūras iegādes,
īres līgumi.
5. IS lietotāju atbalsts, lietotāju apmācība. 2
6. Informācijas arhitektūra, informācijas pārvaldība. 2
7. Datu kvalitāte, datu kvalitātes nodrošināšanas metodes. 4
8. Informācijas sistēmu likumdošanas vide. 2
9. Informācijas drošība un privātums informācijas sistēmās. 4
10. Informācijas risku vadība. 2
1. Drošības politika, nepārtrauktības plānošana, darbības 2
atjaunošana, drošības nodrošināšana.
12. Informācijas sistēmu audits, teorija un prakse. 2
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 187
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Whitman, Michael E. & Mattord, Herbert J. Principles of Information
Security, Thompson Course Technology, Boston, MA, 2003; ISBN
0619063181
2. Ward, J., Peppard, J. (2002) Strategic planning for information systems, West
Sussex, England: John Wiley & Sons; ISBN 0-470-84147-8
3. CISA Review Manual, 2002
Papildliteratūra
1. ISF Standard of Good Practice for IS Security
2. LVS ISO/IEC 17799 Informācijas tehnoloģija. Prakses kodekss
informācijas drošības pārvaldībai
3. LVS ISO/IEC TR 13335-1 Informācijas tehnoloģija. Vadlīnijas
informācijas tehnoloģijas pārvaldīšanai. 1.daļa: informācijas tehnoloģiju
drošības koncepcija un modeļi
4. IEEE recommended Practice for Software Acquisition
5. Complete CobiT 3rd Edition
Periodika, interneta resursi
1. Information Week Magazine, www.informationweek.com
2. Computer World Magazine, www.computerworld.com
3. CIO Magazine, www.cioinsight.com
REZULTĀTI
Kurss orientēts uz zināšanām, kādas nepieciešamas uzľēmumu IT servisu vadītājiem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
IT Governance
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Properly managed information technology supports business processes. Information is
important asset, and its security depends on IT staff professionalism, awareness and
knowledge in the field of IT governance and information security. IT strategy, IT
service organisation, management of IT staff, IT service planning and evaluation
methods are discussed. Information security is discussed in details: information
architecture, data quality, information risk management, security and privacy. The
course is tended to for future enterprise IT directors.
188 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
.
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums VADĪBAS INFORMATĪVĀS
SISTĒMAS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Diferenciālvienādojumi, Datubāzes [B]
Zinātņu nozare Informāciju tehnoloģijas
Zinātņu apakšnozare Vadības zinātne
Lekciju stundu skaits 24
Semināru vai praktisko darbu stundu
8
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits -
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits -
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Juris Miķelsons prof. Dr.phys. FMF DN Juris.Mikelsons@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 189
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Vadības jēdziens ir ļoti plašs - sākot no ģenētikas, tehnisko objektu un procesu
vadības, beidzot ar valsts vadību un atsevišķu ekonomisko nozaru vadību. Pasaulei
virzoties uz Informācijas sabiedrību tagad Zināšanu sabiedrību), nav iedomājama
sapratīga vadība bez Informācijas Tehnoloģiju (IT) pielietošanas, bez Vadības
Informatīvo Sistēmu (VIS) (Management Information Systems - MIS) atbalsta. Kursā
tiek apskatīts IT pielietojums vadības procesā, procesa (objekta) stāvokļa jēdziens, kā
izvēlēties stāvokli raksturojušos parametrus - kā dabas zinātnēs, tā arī ekonomiski -
sabiedriskos procesos, kā atrast likumsakarības stāvokli raksturojošo parametru
izmaiľām u.c. Kursa mērķis ir dot zināšanas, ka veidot vadības informatīvo
nodrošinājumu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Jāuzstājas ar referātu nodarbībā par programmas jautājumiem, sagatavojot rakstiskā
veidā jautājuma anotāciju, kuru kopijas tiek sadalītas pārējiem maģistrantiem.
2. Līdz eksāmenam jāiesniedz patstāvīgais darbs par noteikta objekta (Universitāte,
skola, apdrošināšanas sabiedrība, aptieka utt.) definīciju, parametru izvēles
pamatojumu, vēlamā stāvokļa parametru izvēli, programmu, kā no esošā stāvokļa
nonākt vēlamā, nepieciešamais finansiālais u.c. nodrošinājums vēlamā stāvokļa
sasniegšanai.
3. Eksāmenā jāatbild uz 3 teorētiskie jautājumiem, jāaizstāv patstāvīgais darbs.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Vadāmā objekta (procesa) ―stāvokļa‖ jēdziens. Piemēri 4
(materiāla punkta stāvoklis, atoma stāvoklis, cilvēka
veselības stāvoklis, izglītības nozares stāvoklis u.c.).
2. VIS definīcija, piemēri, nepieciešamība, VIS struktūra. 2
3. Konceptuālie jautājumi. Lēmumu pieľemšanas process. 2
Informācijas koncepcija.
4. Organizāciju struktūra un tai pakļautā vadības koncepcija. 2
5. Vadību atbalstošās VIS. VIS plānošanai, kontrolei, lēmumu 2
pieľemšanai.
6. Lietišķo IS attīstība, ieviešana un ekspluatācija. 2
7. IS kvalitātes kontrole, IS audits. 2
190 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
8. Datu avoti, datu sagatavošana, aktualitātes nodrošināšana, 2
informācijas resursu organizēšana un vadība.
9. Valsts pārvaldes informatīvais nodrošinājums, tā 2 sem.
organizācija. Konkrētās Valsts, pašvaldību un nozaru IS, to
izveide, ekspluatācija, kontrole un koordinācija
9.1. Iedzīvotāju reģistrs, 2 sem.
9.2. Nekustamā īpašuma reģistrs. 2
9.3. Uzľēmumu reģistrs, 2
9.4. Pensionāru reģistrs, 2 sem.
9.5. Nodokļu maksātāju reģistrs, 2 sem.
10. Latvijas Valsts politika IT ieviešanā valsts un pašvaldību 2
funkciju izpildes atbalstam. Stāvoklis, starptautiskā
sadarbība IT&T ieviešanai valsts pārvaldē.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Management Information System. Conceptual Foundations, Structure and
Development. - Second edition. Gordon B. Davis, Margrethe 693 pg.
H.Olson, 1985
2. Gerald O.Barney, W.Brian Kreutzer, Martha I.Garett,- Managing a Nation.
Second edition. The Microcomputer Software Catalog. Institute for 21st
Century Studies, 1990.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studenti apgūst vadības pamatprincipus dabā un sabiedrībā, kā veidot vadības
informatīvo nodrošinājumu, kā arī konkrētos valsts reģistrus. Veicot patstāvīgos
darbu, apgūstot daţādu nozaru vadības pamatprincipus.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 191
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Management Information Systems (MIS)
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Term „management‖ is very wide – starting from management of genetics, technical
objects and process, ending with management of state and different branches of
economics. Rational management is impossible without the usage of IT and without
the support of MIS on the world’s path to information society (now knowledge
Society). During the course, the usage of IT in management process is looked upon
also the term process is investigated. The course shall analyze how to choose the best
parameters reflecting the situation – natural sciences and economical process, also
how to find the causality for determinants of changes.
The aim of the course is to increase knowledge of development of information
support of management by using IT&T in order to prepare the specialists for the
following step – modelling of development the way it is done in the USA 21 century
institution.
192 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SAREŢĢĪTU SISTĒMU VADĪBĀ
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 40
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5-6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Augstākā matemātika
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 24
Semināru vai praktisko darbu stundu
16
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits -
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits -
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Juris Kalniľš prof. Dr.hab. simts@latnet.lv
Roberts (STA) phys.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 193
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis: apgūt sistēmisko domāšanu un sistēmu dinamiku komplicēto sistēmu
praktiskai vadībai.
Saturs
Kursā doti sistēmiskās domāšanas un sistēmas dinamikas pamati un to pielietošana
komplicētu IS sistēmu vadībā. Tiek veikta komplicēto sistēmu modelēšana
kvalitatīvajā un kvantitatīvajā līmenī (aplūkoti 8. sistēmu arhetipi). Dinamiskie
procesi tiek modelēti, izmantojot sistēmu dinamikas programmatūru Venple.
Komplicētās sistēmas un to vadība iztirzāta sinerģētikas (haosa teorijas) ietvaros.
Kursā tiek akcentēta holistiskās domāšanas, daţādu disciplīnu integrācijas, mācīšanās
un individuālo spēju attīstīšanas nozīme sistēmu vadībā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāapgūst teorētiskai materiāls (1/3 kopējā vērtējumā). Jāprot atpazīt 8. sistēmu
arhetipiem un jāprot izveidot atbilstošo kvalitatīvo un kvantitatīvo modeļi (praktiskie
darbi 1/3 un pārbaudes darbs 1/3 no kopējā vērtējuma).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Sistēmas jēdziens. Sistēmu daudzveidība. Pamatprincipi. 1
Atvērtās sistēmas. Komplicētās adaptīvās sistēmas.
Struktūra. Dinamiskās sistēmas.
2. Sistēmiskā domāšana un mācīšanās. Mācīšanās dubult – 1
un tetracilpa. Mentālie modeļi. Kreativitāte. Kas traucē
apgūt sistēmisko domāšanu?
3. Organizācija, kas mācās. 5. disciplīna. 2
4. Sistēmu dinamika. Nelineārās dinamiskās sistēmas. 2
Loģistiskais vienādojums. Dinamiskais haoss. Haoss
vienkāršās sistēmās. Fāzu telpa.
5. Tauriľefekts, dīvainie atraktori un fraktālās struktūras. 1
6. Alternatīvie scenāriji un bifurkācijas. ―Salasīšanas‖ 1
efekts.
7. Sistēmu pašorganizēšanās. Pretintuitīvās dinamiskās 1
parādības komplicētās sistēmās. Agent based un citu
modeļu piemēri. Biznesa piemēri.
8. Decentralizētās sistēmas un vadība. Sistēmu baušļi. 1
9. Haoss raţošanas sadales sistēmā. Biznesa spēle. 2 (pr.n. 2)
10. Sistēmiskās domāšanas valoda. 1
194 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
11. Sistēmu arhetipi (ātrie kļūdainie lēmumi, eskalācija, 2
ierobeţotā augšana, nepietiekamās investīcijas, veiksme
veiksmīgākajam, mērķu erozija, novirzīšanās no būtības,
kopējo resursu traģēdija). Arhetipu atpazīšana.
12. Sistēmu kvalitatīvā modelēšana vadītāju darbā. 1 (pr.n. 4)
Praktiskie piemēri (laika pārvaldīšanas modelis,
konkurējošo firmu modelis)
13. Modelēšanas sesijas – vadītāju komunikācijas rīks. 1 (pr.n. 2)
14. Vadības procesu dinamiskā modelēšana. 1
15. Sistēmu dinamikas valoda. Krātuves un plūsmas. 2
Pozitīvās un negatīvās atgriezeniskās saites. Materiālā
un informācijas plūsma. Aizkavēšanās.
16. Praktiskā modelēšana. Arhetipu modelēšana. 2 (pr.n. 8)
17. Uzľēmējdarbības vadības modelis (piegāde – raţošana – 1
realizēšana)
18. Pārbaudes darbs 1
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J.O’Connor and I.McDermott. The art of sytems thinking. Thorsons, 1997,
p. 265.
2. P.M. Senge. The Fifth Discipline. Century Business, 1990, p. 424
3. D.Meadows and L.Sweeney. The Systems Thinking Playbook. Ringbound
edition, 2001, p.130.
4. Programmatūra Venple: Modeling Guide, 2004.
5. J.R. Kalniľš. Kas jāzina vadītājam 21. Gadsimtā.
Starptautiskā konference. ‖Konkurētspēja un kvalitātes vadības
problēmas‖, 2000.gada 27. oktobrī, lpp. 106-110. Rīga, Banku Asugstskola.
6. J.R. Kalniľš. Komplicētā pasaule, mācīšanās un vadība. Starptautiskās
konferences „ Ekonomisko un sociālo attiecību transformācija: procesi,
tendences, rezultāti‖ materiāli, lpp. 163-166. „Turība‖, 2001.
Papildliteratūra
1. J,D.Sterman. Business Dynamics. Systems Thinking and Modeling for a
Complex World. Irwin McGraw-Hill, 2000, p. 982.
2. E.I. Siliľš. Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 1999, 510 lpp.
3. J. Gharajedaghi. Systems thinking:Managing Chaos and Complexity.
Butterworth Henemann, 1999, p.302.
4. S.Hains. The Manager's Pocket Guide to Systems Thinking and Learning.
HRD Press, 1998, p.228.
Periodika, interneta resursi
1. Bellinger’s Mussings (http://www.systems-thinking.org/index.htm)
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 195
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
2. J. Mendelson and E. Blumenthal. Chaos Theory and Fractals
(http://www.mathjmendl.org/chaos/#initial)
3. System Dynamics Newsletter (1983-2005 g.)
4. Emergence: Complexity & Organization (E:CO
(http://emergence.org/index.html)
REZULTĀTI
Akadēmiskās iemaņas: studenti iepazīstas ar haosa teorijas elementiem un to
pielietošanu sistēmu vadībā, spēj patstāvīgi, atbilstoši programmas līmenim, lasīt
zinātnisko literatūru sistēmiskās domāšanas pielietošanā biznesa un IS vadībā.
Profesionālās iemaņas un prasmes:
Studenti apgūst sistēmiskās domāšanas pamatiemaľas un spēj patstāvīgi konstruēt
vienkāršākos kvalitatīvos vadības modeļus, kā arī izveidot tiem atbilstošos dinamiskos
modeļus, var uzľemties modelēšanas sesijas organizēšanu. Studentu prasme atpazīt
sistēmu arhetipus palielina viľu, kā nākamo vadītāju, spējas.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
complex systems management
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course introduces the systems thinking and systems dynamics elements in the
complex IS management. It is an overview of the qualitative and quantitative
approach to the complex systems behaviour and chaos management. The students
examine eight systems archetypes and create qualitative and quantitative models.
196 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
MODULIS –
D ATO R I , T Ī K L I U N
OPERĒTĀJSISTĒMAS
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODUĻA “DATORI, TĪKLI UN OPERĒTĀJSISTĒMAS” ANOTĀCIJA
M o d u ļ a k u r s i
Līme Semest
Num. Nosaukums Tips Kredīti Priekšzināšanas
nis ris
1 Datorsitēmu uzbūve [B1] K,B 1 A 2
2 Datorsitēmu uzbūve [B2] K,B 2 A 2 1
3 Operētājsistēmas [B1] K,B 1 A 2
4 Operētājsistēmas [B2] K,B 2 B 2
5 Datoru tīkli [B1] K,B 1 A 2
6 Datoru tīkli [B2] K,B 2 B 2 5
7 Datoru tīkli [B3] B 5 B 2 5,6
8 Datoru tīkli [B4] B 6 B 2 5,6,7
9 MS Windows 2003 B 5 B 4 5
administrēšana
9 Operētājsistēmu B 7 A 2
koncepcijas [B]
10 Datu pārraides B 5 B 2 5,6,7,8
tehnoloģijas [B1]
11 Datu pārraides B 6 B 2 10
tehnoloģijas [B2]
12 Datoru tīkli [M1] M 7 B 4 5
13 Datoru tīkli [M2] M 8 B 4 12
14 Operētājsistēmu M 9 B 2 9
koncepcijas [M]
15 Operētājsistēma Unix M 9 B 4 9,13
Moduļa zinātniskā nozīme
―Datori, tīkli un operētājsistēmas‖ modulis dod pilnvērtīgas zināšanas moderno
datorsitēmu uzbūvē, sākot no individuālu datoru fiziskās arhitektūras un beidzot ar
operētājsistēmām un datortīklu protokoliem, kas nodrošina to efektīvu darbību
praktiskos pielietojumos. Aplūkoti tiek gan attiecīgo nozaru teoretiskie pamati un
jaunākās tendences (pamtā augstākajos bakalaura vai maģistra līmeľa kursos), gan arī
konkrētas šobrīd aktuālas operētājsistēmas un tīklu tehnoloģijas (raţotāju Cisco un
Microsoft sertificētas programmas bakalaura līmenī un raţotājneatkarīgi padziļināti
kursi maģistra līmenī).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 199
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Modulis sniedz pilnvērtīgu pārskatu par šībrīţa praktiskajām un teorētiskajām
nostādnēm datorsistēmu infrastruktūras jomā un ļauj studentiem kompetenti
orientēties esošajās un tuvākās nākotnes tehnoloģijās operētājsistēmu, datortīklu un to
aizvien ciešākās integrācijas jomā, piemēram, daudzprocesoru sistēmās, datoru
klāsteros un sadalītās grid sistēmās.
Moduļa praktiskā nozīme
No praktiskā viedokļa modulis sniedz visas galvenās zināšanas, kas nepieciešamas
sekmīgam darbam Latvijas IT industrijā, ieskaitot sertificētus Cisco un Microsoft tīklu
administrātoru kursus, kā arī Unix grupas operētājsistēmu uzbūves un administrēšanas
pamatus. Padziļinātie teorētiskie kursi nodrošina studentu dziļu izpratni aplūkotajās
nozarēs, kas ļauj tiem iesaistīties arī jaunu produktu vai projektu izstrādē šajā jomā.
Saistība ar citiem moduļiem
Modulis ir zināmā mērā saistīts ar programmēšanas moduli, jo vairums te aplūkoto
zināšanu savu praktisko pielietojumu iegūst tieši programmēšanā – gan
mašīnorientētās programmēšanas, gan ar tīmekļa tehnoloģiju programmēšanu
saistītajos kursos.
200 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORSISTĒMU UZBŪVE I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Rihards Rūmnieks Lektors FMF DN rihardr@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 201
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir apgūt datoru uzbūves pamatidejas. Kursā īsi aplūkota skaitļojamo
mašīnu rašanās vēsture. Pamatuzmanība šeit pievērsta ideju ģenēzei un
pārmantojamībai. Tālāk tiek apskatītas skaitīšanas sistēmas un datu formāti, ieskicēti
jēdzieni par informācijas mērīšanu, redundanci un datu kodēšanu. Pēc loģisko
elementu kā diskrētās elektronikas „atomu‖ apgūšanas, dots procesora pamatbloku
raksturojums, uz kura bāzes savukārt izvērstas procesora darbības paātrināšanas
metodes. Pastiprināta uzmanība kursā pievērsta komandu sistēmu un kopľu analīzei.
Pieminēti superskaitļotāji un raksturotas tajos risināmo uzdevumu klases.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā studenti raksta divus kontroldarbus, no kuriem viens tiek izziľots un tā
sekmīga atzīme ir obligāta. Sesijas laikā tiek likts mutisks eksāmens, kura jautājumu
skaits parasti ir trīs, bet šis skaits ļoti lielā mērā var variēt atkarībā no abu
kontroldarbu rezultātiem.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Aritmētisko darbību mehanizēšana, Bebidţa, Tjūringa, fon 3
Neimana idejas. Universāla skaitļojamā mašīna.
2. Pozicionālas un nepozicionālas skaitīšanas sistēmas, to 3
ietekme uz aritmētisko darbību izpildes vienkāršību.
3. Tekstuālās informācijas kodēšana, skaľas attēla kodēšana, 4
informācijas redundance, spiešana, kļūdas labojoši kodi.
4. Būla algebra un loģiskie elementi, summatora izveide no 4
loģiskajiem elementiem, multipleksori, demultilpleksori,
programmējamās loģiskās matricas.
5. Procesora pamatbloki. 2
6. Kopnes jēdziens, kopľu klasifikācija. 2
7. Komandu sistēmas, RISC, CISC arhitektūras, RiSC-16 kā 6
komandu sistēmas piemērs.
8. Procesora darbību paātrinošās metodes, konveijerizācija, 4
superskalaritāte, SIMD komandas, VLIW, kešatmiľa,
daudzplūsmu apstrāde.
9. Superskaitļotāji un paralēli izpildāmie algoritmi. 2
10. Atmiľa, dinamiskā, statiskā, atmiľas kopnes un paaudzes. 2
202 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ralf Weber, Pentium, MMX, AMD Konfiguriren, Dusseldorf 4th Edition
2000
2. Ралф Вебер, Сборка, конфигурирование, настройка и разгон ПК,
Москва, DiaSoft 2002
Papildliteratūra
1. John Fulcher, An Introduction to Microcomputer Systems 1989
2. Yuen C. K., Essential Concepts of Computer Arhitechture for programmers
and Computer Users. 1989
Periodika, interneta resursi
1. http://www.pcguide.com/topic.html
2. http://www.extremetech.com/
3. http://www.pctechguide.com/
4. http://www.tomshardware.com
5. http://www.fact-index.com/n/nu/numeral_system.html
6. http://vmoc.museophile.com/ u.c.
REZULTĀTI
Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās iemaņas un prasmes
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computing systems I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The base concepts of computer architecture are provided, main accent on command
systems and bus types is given. Course include introduction to numeric systems,
information theory, coding, redundancy and encoding.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 203
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORSISTĒMU UZBŪVE II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta;
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datorsistēmu uzbūve I
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Rihards Rūmnieks lektors - FMF DN rihardr@lanet.lv
204 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir aplūkot ievada un izvada operācijas un iekārtas datorsistēmās. Tiek
aplūkoti populārākie čipseti, kopnes starp tiltiem un to caurlaidība. Pēc ievada izvada
organizēšanas vispārīgiem principiem, kā pārtraukumu sistēmas, aptaujas metodes un
DMA aplūkošanas, lielākā vērība tiek pievērsta disku un video apakšsistēmām.
Faktori, kuri ietekmē disku apakšsistēmas latensi un ātrdarbību tiek detalizēti aplūkoti.
Šajā sakarā tiek skarti arī failu sistēmu veidošanas principi. Analizējot
videoapakšsistēmu, pamatā tiek runāts par atbilstību multimediju lietojumiem, skarts
jautājums par DirectX un OpenGL.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā studenti raksta divus kontroldarbus, no kuriem viens tiek izziľots un tā
sekmīga atzīme ir obligāta. Sesijas laikā tiek likts mutisks eksāmens, kura jautājumu
skaits parasti ir trīs, bet šis skaits ļoti lielā mērā var variēt atkarībā no abu
kontroldarbu rezultātiem.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Jaunākie čipseti un pamatplates PC pasaulē. Tilti. 3
Sabalansēts čipsets.
2. Ievada/izvada komandas, pārtraukumu sistēma, tiešā pieeja 3
atmiľai, UDMA.
3. Iekārtu atpazīšana, PnP, resursu vadība. 2
4. Populārākās ievada/izvada iekārtu pieslēgšanas kopnes PCI, 2
PCI-express, 1394, USB (var mainīties atbilstoši tirgus
tendencēm)
5. Cietie diski, to fizika, ieraksta blīvumi, datu plūsmas, 2
latenses.
6. Disku kopnes. RAID 2
7. Ieskats par failu sistēmām, to ietekme uz datu atrašanas un 3
nolasīšanas ātrumu un datu drošību.
8. Citi ārējas atmiľas veidi, zibatmiľa. 1
9. CD un DVD disku formāti un failu sistēmas 2
10. Videotrakta pamatelementi. Monitoru tipi. 2
11. Videokontrolieris, videoatmiľas apjoms un ātrdarbība, 2
videoprocesora funkcijas.
12. 3D paātrinātāji, to funkcijas, saite ar operāciju sistēmām. 2
13. Loģisko elementu jaudas patēriľš, barošanas spriegumi un 2
nosacījumi, kādiem tiem jāatbilst. Barošanas bloks.
14. Sekundārie barošanas avoti. 1
15. Elektronikas elementu dzesēšana. Sprieguma un 1
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 205
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
temperatūras monitorings.
16. UPS – nepārtrauktas barošanas avotu uzbūves principi un 2
klasifikācija.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ralf Weber, Pentium, MMX, AMD Konfiguriren, Dusseldorf 4th Edition
2000
2. Ралф Вебер, Сборка, конфигурирование, настройка и разгон ПК,
Москва, DiaSoft 2002
Papildliteratūra
1. John Fulcher, An Introduction to Microcomputer Systems 1989
2. Yuen C. K., Essential Concepts of Computer Arhitechture for programmers
and Computer Users. 1989
Periodika, interneta resursi
1. http://www.pcguide.com/topic.html
2. http://www.extremetech.com/
3. http://www.pctechguide.com/
4. http://www.tomshardware.com
5. http://www.fact-index.com/n/nu/numeral_system.html
6. http://vmoc.museophile.com/ u.c.
REZULTĀTI
Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās iemaņas un prasmes
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computing systems II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course is devoted to the input/output operations and devices. The course syllabus
assumes, that student have already taken course ―Computing systems I‖. Material
covers mainly disk and video subsystems, as well as CD, DVD, flash memory, power
sources UPS und cooling.
206 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MICROSOFT WINDOWS 2003
ADMINISTRĒŠNA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; P
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datoru tīkli I
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 32
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Judrups asistents mag. FMF DN judrups@bda.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 207
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss nodrošina studentus ar nepieciešamajām zināšanām un iemaľām, lai veiktu
Windows® XP un Windows 2003 Server administrēšnas uzdevumus
datortīklos.Kurss tiek lasīts pēc Microsoft materiāliem. Pusi no laika tiek tiek sniegtas
teorētiskās zināšanas par Windows darbības principiem, uzbūvi, iespējām un
administrēšanas darbiem. Pēc šo zināšanu iegūšanas studenti veido praktiskās
administrēšanas iemaľas laboratorijas darbos pie datoriem. Kurss ļauj sagatavoties
Microsoft sertifikācijas testam – ―070-290: Managing and Maintaining a Microsoft
Windows Server 2003 Environment‖
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Izpildīti laboratorijas darbi
Nokārtots teorētiskais pārbaudes darbs (80 % no vērtējuma)
Izpildīts praktiskais pārbaudes uzdevums (20 % no vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Lietotāju un datoru kontu vadība organizacionālo vienību 2.5
(OU) struktūrā.
2. Grupu veidošana un vadība. 1.5
3. Resursu piekļuves vadība- koplietojumi un NTFS atļaujas. 3
4. Drukas infrastruktūras organizēšana un vadība. 2
5. Piekļuve objektiem Aktīvās Direktorijas organizacionālajās 2
vienībās.
6. Grupu politiku organizēšana. 2
7. Lietotāju un datoru vides vadība, izmantojot grupas 3
politikas.
8. Kontu un resursu audits. 2.5
9. Servera resursu administrēšana. 2.5
10. Servera sistēmas veiktspējas novērošana un optimizēšana. 2
11. Iekārtu dziľu vadība, konfigurējot iekārtu dziľu parakstus 1.5
un atjaunošanu.
12. Cieto disku vadība. 2
13. Datu nesēju iekārtu vadība. 2
14. Avāriju novēršanu organizēšana. 3.5
208 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Managing Microsoft Windows Server 2003 Enviroment – Microsoft kursa
materiāli
2. Maintaining Microsoft Windows Server 2003 Enviroment – Microsoft kursa
materiāli
3. Additional Reading Directory, Student Material CD-ROM Disk – Microsoft
kursa materiāli
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Pēc kursa students:
Pāzinās Windows funkcionālās iespējas resursu izmantošanā un pārvaldībā.
Pārzinās sistēmas komponenšu darbību un vadību.
Mācēs veikt sistēmas ikdienas administrēšanas un uzturēšanas darbus.
Pratīs izmantot Micrososft datortīklu organizēšanas un pārvaldības tehnoloģijas.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 209
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Administering Microsoft Windows 2003
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course provides students with the knowledge and skills necessary to configure,
maintain and administer Microsoft® Windows® 2003 in various networks.
This course prepare students for Microsoft certification exam ―070-290: Managing
and Maintaining a Microsoft Windows Server 2003 Environment‖
After course students can:
Manage user and computer accounts.
Create and manage groups.
Manage access to resources.
Implement and manage printing.
Manage access to objects in organizational units.
Implement and use Group Policy.
Audit accounts and resources.
Monitor system performance.
Manage device drivers.
Manage hard disks and data storage.
Manage disaster recovery.
210 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums OPERĒTĀJSISTĒMAS [B1]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. -
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare Datoru tīkli un informācijas sistēmas
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Artūrs Ţogla Asistents Mg.sc. comp. FMF DN azogla@liis.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 211
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā paredzēts iepazīstināt klausītājus ar Windows XP operētājsistēmas darbības
pamatprincipiem. Kursā apskatīts darbs ar Windows XP no individuāla datora
lietotāja viedokļa. Kursā apskatīti sekojoši jautājumi:
* Windows XP instalēšana
* Programmatūras un aparatūras uzstādīšana, un konfigurēšana
* Datľu, mapju un disku pārvaldība
* Lietotāju pārvaldība
* Sistēmas uzturēšana un apkope
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Mācību gada laikā nokārtoti kontroldarbi vai eksāmens. Sekmīgi nokārtotu
kontroldarbu gadījumā, eksāmens nav jākārto.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Windows XP operētājsistēmas apraksts 2
2. Windows XP instalēšana 2
3. Programmatūras un aparatūras uzstādīšana 2
4. Windows XP drošība 2
5. Lietotāju kontu veidošana 2
6. Datľu un mapju drošība 2
7. Datľu pārvaldība 2
8. Fizisko un loģisko disku pārvaldība 2
9. Koplietojamās datnes un printeri 2
10. Attālinātā pieeja 2
11. Sistēmas uzturēšana un atkopšana 2
12. Event Viewer, Task Manager 2
13. Windows XP registry 2
14. Datľu asociācijas 2
15. Lietotāj-specifiskie uzstādījumi 2
16. Datora-specifiskie uzstādījumi 2
212 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Microsoft Windows XP Inside Out, Second Edition (Inside Out) / Ed Bott,
Carl Siechert, Craig Stinson .- Microsoft Press, 2004. – 1344 p. – ISBN
073562044X
2. Microsoft Windows XP Registry Guide / Jerry Honeycutt .- Microsoft Press,
2002. – 512 p. - ISBN 0735617880
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa noslēgumā klausītājam jāprot veikt visas svarīgākās darbības ar Windows XP
operētājsistēmu individuāla lietotāja reţīmā
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Operating Systems [B1]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course introduces the basics of Windows XP operating system. Course studies
Windows XP from the viewpoint of an individual user. Some topics of this course are:
* Installing Windows XP
* Installing software and hardware
* File, disk and drive management
* User management
* System maintenance and recovery
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 213
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORU TĪKLI [B1]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 24
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 24
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Leo Trukšāns leot@liis.lv
214 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ―Datoru tīkli I‖ ir balstīts uz Cisco ―CCNA1: Tīklošanas pamati‖ kursu. Tas ir
pirmais no četriem kursiem, kas ved uz ―Cisco Certified Network Associate‖ (CCNA)
sertifikāciju. Šis kurss iepazīstina studentus ar tīklošanas nozari. Tas koncentrējas uz
tīklu terminoloģiju un protokoliem, lokālajiem tīkliem (LAN), globālajiem tīkliem
(WAN), Open System Interconnection (OSI) modeli, kabeļu instalēšanu un tās
instrumentiem, maršrutētājiem, maršrutētāju programmēšanu, Ethernet, Internet
protokola (IP) adresēšanu, un tīklu standartiem. Kurss satur teorētisku un praktisku
eksāmenus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Izpildīti 3 mazie praktiskie darbiľi (obligāti)
2. Izpildīti 11 mazie kontroldarbi (vidējā atzīme dod 33% no vērtējuma)
3. Izpildīts teorētiskais eksāmens (33% no vērtējuma)
4. Izpildīts praktiskais eksāmens (33% no vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads datortīklos 2
2. Datortīklu pamata termini 2
3. Datortīklu vides 2
4. Kabeļu testēšana 2
5. Lokālo un globālo tīklu kabeļu instalēšana 2
6. Ethernet pamata termini 2
7. Ethernet tehnoloģijas 2
8. Ethernet komutēšana 2
9. TCP/IP protokolu saime un IP adresēšana 2
10. Maršrutēšanas pamata termini un apakštīkli 2
11. TCP/IP transporta un aplikāciju līmeľi 2
12. Gatavošanās praktiskajam eksāmenam 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Reģistrētajiem studentiem pieejamais oficiālais mācību materiāls zem
http://cisco.netacad.net.
2.
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 215
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Todd Lammle, Cisco Certified Network Associate Study Guide. Second
Edition. – SYBEX Inc., 2000.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.cisco.com
2.
3.
REZULTĀTI
1. Teorētiskas zināšanas par tīklošanas pamatiem.
2. Praktiskas iemaľas vītā pāra kabeļu un rozešu veidošanā un diagnostikā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computer networks [B1].
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Computer networks I course is based on Cisco ―CCNA1: Networking Basics‖ course.
It is the first of the four courses leading to the Cisco Certified Network Associate
(CCNA) certification. CCNA1 introduces Cisco Networking Academy Students to the
networking field. The course focuses on network terminology and protocols, local-
area networks (LANs), wide-area networks (WANs), Open System Interconnection
(OSI) models, cabling, cabling tools, routers, router programming, Ethernet, Internet
Protocol (IP) addressing, and network standards. The course includes a theoretical and
practical exam.
216 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORU TĪKLI [B2]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 24
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datoru tīkli I
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 24
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Leo Trukšāns leot@liis.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 217
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ―Datoru tīkli II‖ ir balstīts uz Cisco ―CCNA2: Maršrutētāji un maršrutēšanas
pamati‖ kursu. Tas ir otrais no četriem kursiem, kas ved uz ―Cisco Certified Network
Associate‖ (CCNA) sertifikāciju. Šis kurss koncentrējas uz sākotnējo maršrutētāju
noskaľošanu, Cisco IOS programmatūras pārvaldi, maršrutēšanas protokolu
noskaľošanu, TCP/IP, un pieejas kontroles sarakstiem (ACL). Studenti gūs iemaľas
maršrutētāju noskaľošanā, Cisco IOS programmatūras pārvaldīšanā, maršrutēšanas
protokolu noskaľošanā, un pieejas sarakstu veidošanā, kas kontrolē piekļuvi
maršrutētājiem. Kurss satur teorētisku un praktisku eksāmenus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Izpildīti 11 mazie kontroldarbi (vidējā atzīme dod 33% no vērtējuma)
Izpildīts teorētiskais eksāmens (33% no vērtējuma)
Izpildīts praktiskais eksāmens (33% no vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Globālie tīkli un maršrutētāji 2
2. Ievads maršrutētājos 2
3. Maršrutētāju noskaľošana 2
4. Citu ierīču konstatēšana 2
5. Cisco IOS programmatūras pārvalde 2
6. Maršrutēšana un maršrutēšanas protokoli 2
7. Distances vektora maršrutēšanas protokoli 2
8. TCP/IP saimes kļūdu un kontroles paziľojumi 2
9. Vienkārša maršrutētāja diagnostika 2
10. Vidējā līmeľa TCP/IP 2
11. Pieejas kontroles saraksti (ACL) 2
12. Gatavošanās praktiskajam eksāmenam 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Reģistrētajiem studentiem pieejamais oficiālais mācību materiāls zem
http://cisco.netacad.net.
2.
3.
218 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Todd Lammle, Cisco Certified Network Associate Study Guide. Second
Edition. – SYBEX Inc., 2000.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.cisco.com
2.
3.
REZULTĀTI
Teorētiskas zināšanas par maršrutēšanu, maršrutēšanas protokoliem un pieejas
kontroli.
Praktiskas iemaľas Cisco maršrutētāju noskaľošanā, RIP protokola un pieejas
kontroles ieviešanā un diagnostikā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computer networks [B2].
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Computer networks II course is based on Cisco ―CCNA2: Routers and Routing
Basics‖ course. It is the second of four courses leading to the Cisco Certified Network
Associate (CCNA) certification. The course focuses on initial router configuration,
Cisco IOS software management, routing protocol configuration, TCP/IP, and access
control lists (ACLs). Students will develop skills on how to configure a router,
manage Cisco IOS software, configure routing protocols, and create access lists
controlling access to the router. The course includes a theoretical and practical exam.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 219
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORU TĪKLI [B3]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 20
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datoru tīkli I, Datoru tīkli II
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 20
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Leo Trukšāns leot@liis.lv
220 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ―Datoru tīkli III‖ ir balstīts uz Cisco ―CCNA3: Komutēšanas pamati un vidēja
līmeľa maršrutēšana‖ kursu. Tas ir trešais no četriem kursiem, kas ved uz ―Cisco
Certified Network Associate‖ (CCNA) sertifikāciju. Šis kurss koncentrējas uz augsta
līmeľa IP adresēšanas tehnikām (Variable Length Subnet Masking (VLSM)), vidēja
līmeľa maršrutēšanas protokoliem (RIP v2, viena apgabala OSPF, EIGRP),
komutatoru konfigurēšanu komandrindas interfeisā, Ethernet komutēšanu,
virtuālajiem lokālajiem tīkliem (VLAN), Spanning Tree protokolu (STP), un VLAN
Trunking protokolu (VTP). Kurss satur teorētisku un praktisku eksāmenus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Izpildīti 9 mazie kontroldarbi (vidējā atzīme dod 33% no vērtējuma)
Izpildīts teorētiskais eksāmens (33% no vērtējuma)
Izpildīts praktiskais eksāmens (33% no vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads maršrutēšanā bez klasēm 2
2. Viena apgabala OSPF 2
3. EIGRP 2
4. Komutēšanas principi 2
5. Komutatori 2
6. Komutatoru konfigurēšana 2
7. Spanning Tree protokols 2
8. Virtuālie lokālie tīkli (VLAN) 2
9. VLAN Trunking protokols (VTP) 2
10. Gatavošanās praktiskajam eksāmenam 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Reģistrētajiem studentiem pieejamais oficiālais mācību materiāls zem
http://cisco.netacad.net.
2.
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 221
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Todd Lammle, Cisco Certified Network Associate Study Guide. Second
Edition. – SYBEX Inc., 2000.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.cisco.com
2.
3.
REZULTĀTI
3. Teorētiskas zināšanas par komutēšanu un vidēja līmeľa maršrutēšanu.
4. Praktiskas iemaľas Cisco komutatoru un maršrutizatoru konfigurēšanā un
VLAN, VTP un EIGRP protokolu ieviešanā un diagnostikā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computer networks [B3]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Computer networks III course is based on Cisco ―CCNA3: Switching Basics and
Intermediate Routing‖ course. It is the third of four courses leading to the Cisco
Certified Network Associate (CCNA) certification. The course focuses on advanced
IP addressing techniques (Variable Length Subnet Masking (VLSM)), intermediate
routing protocols (RIP v2, single area OSPF, EIGRP), command-line interface
configuration of switches, Ethernet switching, Virtual LANs (VLANs), Spanning Tree
Protocol (STP), and VLAN Trunking Protocol (VTP). The course includes a
theoretical and practical exam.
222 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORU TĪKLI [B4]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 20
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Datoru tīkli I, Datoru tīkli II, Datoru tīkli
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
III
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 20
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Leo Trukšāns leot@liis.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 223
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ―Datoru tīkli IV‖ ir balstīts uz Cisco ―CCNA4: Globālo tīklu tehnoloģijas‖
kursu. Tas ir pēdējais no četriem kursiem, kas ved uz ―Cisco Certified Network
Associate‖ (CCNA) sertifikāciju. Šis kurss koncentrējas uz augsta līmeľa IP
adresēšanas tehnikām (Tīkla adrešu translācija (NAT), Portu adrešu translācija (PAT),
un DHCP), globālo tīklu tehnoloģijām un terminoloģiju, PPP, ISDN, DDR, Frame
Relay, tīklu pārvaldīšanu, un ievadu optiskajos tīklos. Papildus students gatavojas
CCNA eksāmena kārtošanai. Kurss satur teorētisku un praktisku eksāmenus. Studenti
arī gatavo tīkla dizaina prezentācijas un demonstrē tās pārējiem.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Izpildīti 6 mazie kontroldarbi (vidējā atzīme dod 25% no vērtējuma)
Izpildīts teorētiskais eksāmens (25% no vērtējuma)
Izpildīts praktiskais eksāmens (25% no vērtējuma)
Veikts uzdotais tīkla plānojums un sniegta prezentācija par to (25% no vērtējuma).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. IP adrešu mērogošana 2
2. Globālās tehnoloģijas 2
3. PPP 2
4. ISDN un DDR 2
5. Frame Relay 2
6. Ievads tīkla administrēšanā 2
7. Gatavošanās praktiskajam eksāmenam 2
8. Prezentāciju sniegšana un vērtēšana 2
9. Prezentāciju sniegšana un vērtēšana 2
10. Prezentāciju sniegšana un vērtēšana 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Reģistrētajiem studentiem pieejamais oficiālais mācību materiāls zem
http://cisco.netacad.net.
2.
3.
224 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Todd Lammle, Cisco Certified Network Associate Study Guide. Second
Edition. – SYBEX Inc., 2000.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.cisco.com
2.
3.
REZULTĀTI
Teorētiskas zināšanas par augstāka līmeľa IP adresēšanu un globālajām tehnoloģijām.
Praktiskas iemaľas Cisco maršrutizatoru konfigurēšanā ar kādu globālo tīklu
tehnoloģiju un diagnostikā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computer networks [B4]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Computer networks IV course is based on Cisco ―CCNA4: WAN Technologies‖
course. It is the last of four courses leading to the Cisco Certified Network Associate
(CCNA) certification. The course focuses on advanced IP addressing techniques
(Network Address Translation (NAT), Port Address Translation (PAT), and DHCP),
WAN technology and terminology, PPP, ISDN, DDR, Frame Relay, network
management, and introduction to optical networking. In addition the student will
prepare for taking the CCNA Exam. The course includes a theoretical and practical
exam. The students are also preparing network design presentations and presenting
them to the others.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 225
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums OPERĒTĀJSISTĒMAS [B2]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 24
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 24
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Leo Trukšāns leot@liis.lv
226 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Šī kursa mērķis ir apgūt GNU/Linux operētājsistēmas pamatus, uz lietotāju orientēta
distributīva un populārāko programmu izmantošanu. Ietvertas arī vairākas papildus
funkcijas un tehnoloģijas, kas ļauj pilnīgāk un optimālāk izmantot izvēlēto
distributīvu. Kursa programma balstās uz pieľēmumu, ka students jau ir apguvis
pamatiemaľas darbam ar Windows operētājsistēmu. Šinī kursā students apgūst
līdzīgas pamatiemaľas Linux vidē, darbu ar noskaľošanas rīkiem un populārākajām
atklātā pirmkoda programmām, kā arī dziļāku izpratni par GNU/Linux darbību. Pēc
sekmīgas kursa pabeigšanas students spēj strādāt ar izvēlēto distributīvu ―jaudīga
lietotāja‖ līmenī. Katrā nodarbībā paredzēts apgūt teorētiskas zināšanas, kā arī uzreiz
tās pārbaudīt praksē – pie datora. Kursā ietverti arī praktiskie mājas darbi.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Izpildīti 3 mājasdarbi (katrs dod 10% no atzīmes)
2. Izpildīts praktiskais eksāmens (70% no atzīmes)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Kas ir Linux 2
2. Linux instalēšana 2
3. Ievads grafiskajā vidē 2
4. Komandrinda 2
5. Linux noskaľošana 2
6. Perifērijas noskaľošana 2
7. Programmu instalēšana 2
8. Biroja programmatūra 2
9. Papildus programmatūra 2
10. Lietotāji, tiesības uz failiem 2
11. Procesi un dienesti 2
12. ―Dzīvo cd‖ distributīvi 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Izvēlētā distributīva dokumentācija Tīmeklī
2. Instalācijā iekļautā dokumentācija (man, info lapas)
3. http://www.linux.org/docs/index.html
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 227
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.linux.org/news/index.html
2. http://www.newsforge.com/
3. http://www.osnews.com/
REZULTĀTI
Rezultātā studenti iegūst:
1. priekšstatu par GNU/Linux operētājsistēmu un populārākajām atklātā
pirmkoda programmām;
2. iemaľas dotā distributīva lietošanā un noskaľošanā ―jaudīga lietotāja‖ līmenī;
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Operating Systems [B2]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course teaches the basics of GNU/Linux operating system and the usage of a
user-oriented Linux distribution and the popular programs. Various additional
functions and technologies, that allow usage of the chosen distribution more
productive and optimal, are also included. The course program bases on assumption
that the students are already familiar with Windows basics and usage. In this course
the students learn similar skills in the Linux environment, work with configuration
tools and the popular Open Source programs and get more detailed understanding of
GNU/Linux operations. After successfully completing this course the students can
work with the chosen distribution as power user. Each lesson includes theory and
practical usage of it – on a computer. The course also includes practical homework.
228 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums OPERĒTĀJSISTĒMU
KONCEPCIJAS I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Māris Treimanis prof. Dr.dat. FMF DN Maris.Treimanis@lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 229
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Operētājsistēma ir būtisks jebkuras datorsistēmas komponents. Šajā kursā netiek
apskatītas konkrētas operētājsistēmas vai aparatūra, bet gan fundamentālas
koncepcijas, ka ir pielietojamas jebkurai operētājsistēmai. Tiek dotas atbildes uz
sekojošiem jautājumiem: kas operētājsistēmas ir, ko tās dara, kā tās ir projektētas un
kā operētājsistēmas koncepcija ir vēsturiski attīstījusies? Kursā tiek apskatītas procesa
un centrālā procesora plānošanas, atmiľas pārvaldes, sekundārās un terciārās atmiľas
struktūra, aizsardzības un drošības, kā arī datorsistēmas raţības novērtēšanas
pamatkoncepcijas.
.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Uzrakstīti 3 kontroldarbi (katrs dod līdz 20% no atzīmes).
2. Sagatavots referāts (20% no atzīmes).
3. Izstrādāts un prezentēts grupas projekts (20% no atzīmes).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Operētājsistēmas jēdziens un informācija par studiju kursu. 2
2. Operētājsistēmas attīstības vēsture. 2
3. Datorsistēmu struktūra. 2
4. Operētājsistēmu struktūra 3
5. Procesi. 2,5
6. Centrālā procesora plānošana. 2,5
7. Operatīvās atmiľas pārvalde. 4
8. Virtuālās atmiľa. 4
9. Sekundārās un terciārās atmiľas struktūra. 2
10. Aizsardzība un drošība 2
11. Mērītāji un datorsistēmu izmantošanas kvantitatīvie rādītāji. 2
12. Operētājsistēmu koncepcijas un to izmantošana konkrētās 4
sistēmās
230 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. A.Silberschatz, P.B.Galvin Operating System Concepts. Fifth Edition. -
Addison-Wesley, 1998. (http://cs-www.cs.yale.edu/homes/avi/os-
book/index.html)
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.osdata.com/
2.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā studenti:
1. apgūst fundamentālas koncepcijas, ka ir pielietojamas jebkurai konkrētai
operētājsistēmai.
2. apgūst iemaľas un prasmes analizēt un prezentēt kursā apskatītās koncepcijas
un konkrētu operētājsistēmu komponentu uzbūves un implementācijas
aspektus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Operating System Concepts I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Operating systems are an essential part of any computer system. In this course we do
not concentrate on any particular operating system or hardware, but discuss
fundamental concepts that are applicable to a variety of systems. Course explains what
operating systems are, what they do, how they are designed and how the concept of an
operating system has developed. The basic concepts of process and CPU scheduling;
memory and storage management; secondary and tertiary storage structure; protection
and security, as well as computer system performance evaluation are explained.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 231
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORU TĪKLI [M1]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datoru tīkli B1-B4
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Guntis Bārzdiľš asoc. prof. Dr.dat. guntis@latnet.lv
232 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek aplūkota klasiskā datu pārraides teorija no tās pirmsākumiem līdz
mūsdienām, ieskaitot telefonijas un video pārraides pamatprincipus. Kurss ir
teorētiska rakstura ar programmistiskas ievirzes mājas darbiem, kuros studentiem
patstāvīgi jārealizē specifiski datortīklu algoritmi. Kurss balstās uz klasisko septiľu
līmeľu ISO OSI references modeli kurā daţādi datu pārraides aspekti tiek iedalīti
fiziskajā, kanāla, tīkla, transporta, sesijas, attēlojuma un pielietojuma līmeľos.
.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa laikā savlaicīgi izpildīti 3 mājas darbi (50% no vērtējuma)
Aktīva piedalīšanās diskusijās vai uzstāšanās par aktuālu tēmu (20% no vērtējuma)
Teorētiskais eksāmens (30% no vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Datortīku elementi un tīklu iedalījums: LAN, MAN, WAN 2
2. Daudzlīmeľu modeļa lietojums datortīklos. ISO OSI 2
references modelis
3. Maksimālais datu pārraides ātrums ierobeţotā frekvenču 4
joslā. Nyquista un Shannona formulas
4. Datu pārraides vides: magnētiskā, vītais pāris, koaksiālais 4
kab., optika, radio
5. Sinhrona un asinhrona datu pārraide 2
6. Telefonijas tīklu uzbūve un signalizācijas protokoli, PCM 6
un T1, E1 pārraides kanāli
7. ―Connection oriented‖ un ―connectionless‖ pricipu 2
lietojums datortīklos, virtuālā ķēde
8. X.25, Frame Relay, ATM, TCP/IP protokolu salīdzinājums 4
9. MAC apakšlīmenis, ALOHA, CSMA/CD, riľķa topoloģija 6
10. Kanāla līmenis: kadrēšanas metodes 2
11. Pārraides kļūdu labošana (Humminga kods) 2
12. Pārraides kļudu detektēšana (CRC) 2
13. ―sliding window‖ protokola paveidi 2
14. Tīkla līmeľa adresācija un maršrutizācijas protokolu paveidi 8
15. Transporta līmenis un tā kvalitātes rādītāji 2
16. Transporta līmenis: savienojuma izveidošana un izbeigšana, 2
2 armiju problēma
17. Sesijas līmenis, RPC mehānisma raksturojums 4
18. Attēlojuma līmenis: datu saspiešanas paľēmieni 2
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 233
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
19. Attēlojuma līmenis: datu aizsardzības paľēmieni 2
20. Lietojumu līmenis: aplikāciju paveidi un lietotie protokoli 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Andrew S. Tanenbaum, Computer Networks, Fourth Edition, Prentice Hall,
891p., 2003.
2. Douglas E. Comer, Internetworking with TCP/IP, Volume 1: Principles,
Protocols, and Architecture, Fourth Edition, Prentice Hall, 750p., 2000.
3.
Papildliteratūra
1. L.Peterson and B.Davie, Computer Networks: A Systems Approach, 3rd
Edition, Morgan Kaufmann, 813p. 2003.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā studentiem ir jāorientējas visos minētajos datu pārraides jautājumos,
kā arī jāizprot to mijiedarbība. Jāspēj patstāvīgi spriest par reālu datu pārraides
sistēmu uzbūves pamatprincipiem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computer Networks [M1]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The lecture course covers the classic data communications theory starting from
Shannon’s founding priciples of information transmission and ending with the latest
networking trends. This course is largely theoretical and includes assignments where
students implement and test some of the basic data communications apgorithms.
Besides giving a broad overview of data networking technologies, course also covers
the principles of telephony systems, as well as video transmission methods. The
course is organised around the classic ISO OSI seven layer refference model.
234 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORU TĪKLI [M2]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Maģistra
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datortīkli [M1]
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Guntis Bārzdiľš asoc. prof. Dr.dat. FMF DN guntis@latnet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 235
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir padziļināt klausītāju zināšanas šobrīd plaši lietotajos datortīklu
paveidos, gan Internet un TCP/IP tehnoloģijā, gan arī LAN un lielas jaudas maģistrālo
tīklu uzbūves un attīstības tendencēs. Kurss balstās uz ―Datortīkli M1‖ kursā sniegto
teorētisko izpratni un padziļina to aplūkojot šo principu lietojumu reālos tīklu
protokolos. Kurss ietver praktiskus mājas darbus tīklu aplikāciju izstrādē, kā arī tīklu
protokolu un darbības praktiskā izpētē.
.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa laikā savlaicīgi izpildīti 3 mājas darbi (50% no vērtējuma)
Aktīva piedalīšanās diskusijās vai uzstāšanās par aktuālu tēmu (20% no vērtējuma)
Teorētiskais eksāmens (30% no vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. IPv4 un IPv6 paketes formāts 4
2. IP tīklu adresācijas shēma un komponentes: tīkls, 2
maršrutizātors, dators (host), subnet mask jēdziens
3. IP maršrutizācijas tabulas, to statiska aizpildīšana, default 2
gateway jēdziens, CIDR jēdziens
4. Dinamiskie IP maršrutizācijas protokoli RIP, OSPF, BGP 8
5. ICMP protokola ziľojumu veidi, to saistība ar PING un 2
TRACEROUTE programmām
6. Transporta līmeľa protokoli TCP un UDP, segmenta 4
formāts
7. TCP/IP aplikācijas un porta jēdziens. Socket jedziens 2
8. DNS uzbūves un darbības principi 4
9. Ethernet LAN tehnoloģijas paveidi. Hub, Bridge, Switch, 4
Spanning-tree, VLAN
10. ATM, Frame Relay tīklu pamatprincipi, salidzinajums ar 4
izdalītajām sakaru līnijām
11. ISDN un PPP protokoli. Lietotāju autorizācijas protokoli 2
PAP un CHAP
12. Bezvadu un mobilo sakaru protokoli 4
13. SNMP protokols, datortīklu vadīšanas pamatprincipi 4
14. HTTP, HTML, URL pamtjēdzieni, salīdzinājums ar FTP 2
15. JAVA aplikācija, aplets, skripts. Socket programmēšana 4
16. SMTP, POP elektroniskā pasta darbības principi 2
17. Reālā laika aplikācijas, balss pārraide, QoS nodrošināšanas 2
metodes
236 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
18. Firewall tipi. Network Address Translation (NAT). VPN. 4
19. Multicast pārraides tehnoloģijas 2
20. MPLS, WDM un citas maģistrālo tīklu tehnoloģijas 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Internet RFCs. Internet Engineering Task Force, authoritive source:
http://www.rfc-editor.org/
2. W.Richard Stevens, TCP/IP Illustrated, Volume 1, Addison-Wesley, 576p.,
1995
Papildliteratūra
1. J.Kurose and K.Ross, Computer Networking: A Top-Down Approach
Featuring the Internet - 3rd Ed., Addison Wesley, 2005.
2. B.Forouzan, TCP/IP Protocol Suite, 2nd Edition, McGraw Hill, 976p., 2003
Periodika, interneta resursi
1.
2.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā studentiem ir jāorientējas minētajos datu sakaru darbības jautājumos,
kā arī jāizprot to mijiedarbība. Jāspēj patstāvīgi spriest par reālu datu pārraides
sistēmu uzbūves principiem, kā arī spēt patstāvīgi apgūt ar datortīkliem saistītus
jautājumus un veidot datortīklu slēgumus un aplikācijas.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computer Networks [M2]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course provides in-depth knowledge about practical networking protocols,
especially TCP/IP suite design principles and trends, as well as high speed LAN and
other backbone network technologies. This course relies on the ―Computer Networks
M1‖ course, where the underlying algorithms and principles for todays networking
protocols were introduced. Practical assignments cover network application design
and implementation, as well as analysis of real network structure and protocols.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 237
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums OPERĒTĀJSISTĒMAS [M]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Mašīnorientēta programmēšana
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Operētājsistēmas [B]
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 46
Semināru vai praktisko darbu stundu
18
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktū-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats rvienība
Juris Strods as. prof. Dr.dat. FMF DN strods@latnet.lv
238 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa ietvaros lekciju formā tiek aplūkoti svarīgākie un tipiskākie operāciju sistēmu
mehānismi. Nodaļās ar praktiskākiem algoritmiem (procesora plānošana, procesu
koordinācija, virtuālā atmiľa u.c.) studenti risina uzdevumus. Īpaša uzmanība kursa
ietvaros tiek pievērsta procesu koordinācijas jautājumiem.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursā jānokārto iepriekš nefiksēts skaits mazo kontroldarbu un lielais kontroldarbs.
Semestra laikā iegūstamo atzīmi nosaka kontroldarbu rezultāti (lielais kontroldarbs
sastāda apmēram 60%). Ja šādā veidā iegūtā atzīme neapmierina, tad var kārtot
eksāmenu, kurš modificē nopelnīto atzīmi.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Organizācija 2
2. Vispārīgs pārskats un klasifikācija 2
3. Skaitļotāju sistēmu struktūra 4
4. OS struktūra 2
5. Procesi 2
6. Procesora plānošana 6
7. Procesu koordinācija 12
8. Bezizeja (deadlock) 2
9. Operatīvās atmiľas (memory) vadība 4
10. Virtuālā atmiľa 6
11. Ārējās atmiľas (secondary storage) vadība 2
12. Failu sistēma 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. A.Silberschatz, P.B.Galvin Operating System Concepts. (5th. ed.) Addison-
Wesley Publishing Company, 1998.
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.osdata.com/
2.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 239
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
priekšstats par datora arhitektūru no OS programmētaja viedokļa
priekšstats par tipiskajām OS funkcijām un sastāvdaļām
pamata iemaľas sinhronizācijas jomā
iepazīti pamatalgoritmi OS loģisko funkciju realizācijai
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Operating System Concepts M
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The lecture course deals with the most important and typical mechanisms used in the
operating systems. The students have to solve typical problems regarding CPU
planning, memory planning etc. Special attention is paid to the synchronization
problems, mechanisms and algorithms.
240 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATU PĀRRAIDES
TEHNOLOĢIJAS [B1]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datoru tīkli I-IV
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Andrejs Gobzemis Docents Dr.dat. FMF DN gobzemis@edi.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 241
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir padziļināti apgūt datu komunikāciju tehnoloģijas, kas tiek izmantotas
datoru tīklos. Šajā kursa daļā tiek pieľemts, ka studenti jau ir apguvuši Cisco
akadēmijas CCNA kursus koledţā. Kurss ir veltīts datu komunikāciju standartiem,
protokoliem un algoritmiem, kas ir lokālo un korporatīvo datoru tīklu informācijas
apmaiľas tehnoloģiju pamatā. Kursā dots populārāko datu pārraides tīklu pārskats,
pievēršot īpašu uzmanību lokāliem un korporatīviem tīkliem uz Ethernet un bezvadu
tehnoloģiju bāzes. Tīklu apvienošana ar daţādām starptīklošanas ierīcēm ir svarīga
praktiska problēma. Tiks apskatīti modernie tehniskie risinājumi, kā arī algoritmi, kas
ir tiltu, komutātoru un maršrutētāju pamatā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Uzrakstīti 2 mājasdarbi (katrs dod līdz 20% no atzīmes).
2. Sagatavots referāts par tēmu, kas tieši nav ietverta kursa programmā, bet ir
saistīta ar padziļinātu tīklu datu pārraides tehnoloģiju apguvi (50% no
atzīmes).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Lokālo un korporatīvo datu pārraides tīklu pārskats 4
2. Datu apmaiľa datoru tīklos. Protokoli un standarti. 4
3. Informācijas kodēšana. Kļūdu atklājošie un labojošie kodi. 4
4. Cikliskie kodi datu pārraides tīklos. 2
5. Datoru tīklu Ethernet, Fast Ethernet un Gigabit Ethernet 4
arhitektūra un funkcionēšanas pamati.
6. Bezvadu tīklu tehnoloģijas. 4
7. Tīkli ATM un lokālo tīklu emulācija. 4
8. Starptīklošana: protokoli un standarti. 2
9. Starptīklošanas ierīces: tilti, komutātori, maršrutētāji. 2
10. Lokālo un globālo tīklu apvienošana. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. A.S. Tanenbaum. Computer Networks. – Pearson Education,Inc. 2003.
2. W. Stallings. Data and Computer Communications, 6th ed., Prentice Hall,
2000.
3. G. Held. Understanding Data Communication, 6th ed., New Readers, 1996.
4. F.Halsall. Data Communications, Computer Networks and Open Systems.
4th ed. – Addison-Wesley, 1995.
242 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Cisco CCNA kursi.
2. G. C. Kessler, D. A. Train. Metropolitan Area Networks. Concepts,
Standards and Services. – McGraw-Hill, Inc., 1991.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā studenti apgūst datu pārraides tehnoloģiju pamatus un datoru tīklos
izmantotos standartus un protokolus. Studentiem jāzina informācijas parsūtīšanas
pamatkoncepcijas, kā arī signālu kodēšanas un kļūdu atklāšanas koncepcijas.
Studentiem jāprot orientēties modernajās starptīklošanas tehnoloģijās un izmantot
savas zināšanas lokālo un korporatīvo tīklu projektēšanā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Data Transmission Technologies [B1]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to discuss the standards, protocols and main algorithms used
in data transmission networks. The program is based on the proposal that in earlier
studies students were studied CCNA courses. This part of the common Data
Transmission Technologies course is devoted to local and metropolitan area networks
and internetworking main concepts. The principles of information encoding and error
recovery for data transmission are discussed. Considerable attention is devoted to
internetworking devices: bridges, LAN switches and appropriate routing problems in
interconnected networks.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 243
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATU PĀRRAIDES
TEHNOLOĢIJAS [B2]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Datoru tīkli I-IV), Datu pārraides
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
tehnoloģijas I
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Andrejs Gobzemis Docents Dr.dat. Datorikas nod. gobzemis@edi.lv
244 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir padziļināti apgūt datu pārraides tīklu standartus, protokolus un
pamatalgoritmus. Kursa programma balstās uz pieľēmuma, ka studenti jau ir apguvuši
Cisco akadēmijas CCNA kursus koledţā un Datu pārraides tehnoloģiju kursa pirmo
daļu (DatZ4038) bakalauru studiju laikā. Kursa otrā daļa pārsvarā veltīta globaliem
datu pārraides tīkliem - sākot ar vēsturiski pirmo X.25, tālāk turpinot studēt citus
ISDN datu pārraides tehnoloģiju pamatus (Frame Relay, ATM), kā arī IP telefonijas
idejas. Programmā ietverti arī GSM un GPRS paketēto radiotīklu arhitektūras pamati.
Bez teorētiskam sadaļām kursā ietverti arī patstavīgie (mājas) darbi, kas saistīti ar
maršrutēšanas pamatalgoritmu apguvi.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Uzrakstīti 2 mājasdarbi (katrs dod līdz 20% no atzīmes).
2. Sagatavots referāts par tēmu, kas tieši nav ietverta kursa programmā, bet ir
saistīta ar padziļinātu tīklu datu pārraides tehnoloģiju apguvi (50% no
atzīmes).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ķēţu, ziľi un pakešu komutācija 2
2. Rekomendācija X.25 (pārskats) 2
3. Protokols HDLC un tā apakškopas (LAP-B, LAP-F, LAP- 2
D). Kadru struktūra un vadības procedūras.
4. Datu pārraides kļūdas un to atklāšana. Cikliskās 4
redundances pārbaudes (CRC) pamati. Kadra pārbaudes
virkne protokolā HDLC.
5. Pakešu formāti, logi un plūsmas vadība. 2
6. Protokols Frame Relay. Sakars ar X.25 un ISDN. 2
7. Tīkli ATM un B-ISDN. ATM komutātoti. Laikdale un 6
telpdale. Servisa kvalitāte (QoS).
8. Tīklu ISDN pieslēgumi. Komercionālie piedāvājumi 2
Latvijā.
9. Maršrutēšanas uzdevums un tā iespējamie risinājumi. 2
10. Maršrutēšanas algoritmu piemēri. 4
11. Interneta maršrutēšanas protokoli. 2
12. IP telefonijas pamati. 2
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 245
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. A.S. Tanenbaum. Computer Networks. – Pearson Education,Inc. 2003.
2. W. Stallings. Data and Computer Communications, 6th ed., Prentice Hall,
2000.
3. G. Held. Understanding Data Communication, 6th ed., New Readers, 1996.
Papildliteratūra
1. Cisco CCNA kursi.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā studenti padziļina savas zinašanas un profesionālās iemaľas datoru
tīklu datu komunikāciju jomā. Studentiem jāzina informācijas parsūtīšanas
pamatkoncepcijas, kā arī datu pārraides standartus un protokolus. Studentiem jāprot
orientēties modernajās datoru komunikāciju tehnoloģijās un izmantot savas zināšanas
datoru sistēmu un tīklu projektēšanā un administrēšanā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Data Transmission Technologies [B2]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to discuss the standards, protocols and main algorithms used
in data transmission networks. The program is based on the proposal that in earlier
studies students were studied CCNA program and the first part of Data Transmission
Technology foundations (DatZ4038). This part is devoted to wide area data
transmission networks: starting from X.25 and than on the main concepts of Frame
Relay, ATM and ISDN. Considerable attention is devoted to IP telephony and Packet
radio networks. The routing problem, main routing algorithms and corresponding
Internet protocols are discussed also.
246 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums OPERĒTĀJSISTĒMA UNIX
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Operētājsistēmas B1, Datoru tīkli M1
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Guntis Bārzdiľš asoc. prof. Dr.dat. FMF DN guntis@latnet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 247
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa tiek aplūkotas UNIX grupas operētājsistēmu (Linux, BSD, Solaris, MacOS X,
utt.) arhitektūra un efektīvas izmantošanas pamati. Tiek uzskatīts, ka studenti jau ir
apguvoši operētājsistēmu un datortīklu teorētiskos pamatus. Līdz ar to te galvenā
uzmanība veltīta šo zināšanu pielietošanai atvērtu un drošu augstas veiktspējas
datorsistēmu izveidei. Programmā ietvertas padziļinātas sadaļas par lieljaudas
aplikācijām, daudzprocesoru sistēmām, datoru klāsteriem, grid, un paralēlo
programmēšanu..
.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa laikā savlaicīgi izpildīti 3 mājas darbi (50% no vērtējuma)
Aktīva piedalīšanās diskusijās vai uzstāšanās par aktuālu tēmu (20% no vērtējuma)
Teorētiskais eksāmens (30% no vērtējuma)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. UNIX vēsture un paveidi (Linux, *BSD, Solaris, etc.) 4
2. UNIX operētājsistēmas kopējā arhitektūra, katalogu 2
sistēmas hierarhija
3. Kernel funkcijas un uzbūve, atšķirības starp paveidiem 2
4. Instalācijas procesa soļi, atšķirības starp paveidiem, 2
ditributīviem
5. Lietotāji, identifikatori, permīcijas 4
6. UNIX failu sistēmu paveidi, realizācija 2
7. Procesa jēdziens, prioritāte, darbības ar procesiem, fork- 4
exec modelis
8. UNIX startēšanas procesa soļi un to funkcijas 4
9. Komandas, pipe, scripting. Shell paveidi 4
10. gcc kompilātors un tā iespējas 2
11. Aplikāciju instalācija: tarball, packages, ebuild, etc. 2
12. Kernel kompilācijas process 2
13. X Windows darbības pamati, windows manager 4
14. Tīkla konfigurācija, IP maršrutizācija UNIX vidē 2
15. TCP/IP aplikāciju aizsardzības metodes, iptables/pf 2
16. Web servera aplikāciju kopa (Apache, PHP, MySQL) 4
17. E-pasta aplikāciju kopa (SMTP, POP3) un DNS 4
18. Tīkla failu sistēmas (NFS, Samba, etc.) 2
19. HPC un HA klāsteri. Beowulf, Mosix, heartbeat arhitektūra. 8
Grid komponentes. MPI un paralēlā programmēšana
20. 32-bit un 64-bit UNIX atšķirības, savietojamība 4
248 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Nemeth E., Snyder G., Seebass S., Hein T.R., UNIX System Administration
Handbook, Prentice Hall PTR; 3rd edition, 896p., 2002
2. Welsh M., Kaufman L., Dalheimer M.K, Dawson T., Running Linux,
O'Reilly; 4th Edition, 692p., 2002
3.
Papildliteratūra
1. J.Kurose and K.Ross, Computer Networking: A Top-Down Approach
Featuring the Internet - 3rd Ed., Addison Wesley, 2005.
2. Richard Stevens, UNIX Network Programming: Networking APIs: Sockets
and XTI, Vol. I, 2nd Ed. Prentice Hall, 1240p., 1998
3.
Periodika, interneta resursi
1. UNIX operētājsistēmas elektroniskā dokumentācija (man pages)
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā studentiem ir jāorientējas UNIX operētājsistēmu uzbūvē un
daudzveidības iemeslos, kā arī jāspēj patstāvīgi instalēt UNIX operētājsistēmas un
konfigurēt to populārākās aplikācijas. Tāpat studenti gūst ieskatu paralēlu augstas
veiktspējas un augstas drošības aplikāciju un daudzprocesoru datorsistēmu izveidē.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Operating System UNIX
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course is devoted to the family of UNIX-like operating systems (Linux, Solaris,
MacOS X, etc.) and covers principles of their architecture and efficient application.
The course syllabus assumes that students have already comleted the basic operating
system and computer networking courses, therefore this course is focused on applying
this knowledge to their practical implementation in UNIX environment. Special
attention is devoted to cluster and grid computing, and principles of high-performance
parallel computing.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 249
MODULIS –
D AT U B Ā ZE S
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODUĻA “DATUBĀZES” ANOTĀCIJA
D a t u b ā z u m o d u ļ a k u r s i
Num. Nosaukums Līmenis Semestris Tips Kredīti Priekšzināšanas
1 Datubāzes B1 K,B 2 A 2
2 Datubāzes B2 B 5 A 2 1
3 Datubāzu praktikums B 5 B 2 1
4 Datu noliktavas B B 6 B 4 1,2
5 DBPS Oracle B 7 B 4 1,2
6 Datubāzes M1 M 9 B 2 1,2
7 Datubāzes M2 M 10 B 2 1,2
8 Datizrace M 10 B 2 1,2
9 Datu noliktavas M M 11 B 2 6
Moduļa zinātniskā nozīme
Datubāzu modulis nodrošina svarīgākās zināšanas moderno datubāzu izstrādē un datu
izmantošanā. Sākot ar pašām vienkāršākajām iemaľām datubāzu projektēšanā un
realizācijā bakalauru programmas 2. semestrī līdz pat visjaunākajiem sasniegumiem
objektorientētajās datubāzu tehnoloģijās, tīmekļa tehnoloģijās, datu noliktavu un
datizraces tehnoloģijās, kas tiek mācītas maģistru programmā, modulis sniedz pilnīgas
zināšanas visos svarīgākajos teorētiskajos un praktiskajos jautājumos, kas reāli
vajadzīgi datubāzu izstrādē un datu izmantošanā. Ievērojot visai daţādo maģistru
programmas klausītāju sagatavotības līmeni, vairākos šīs programmas kursos tiek
praktizēta bakalauru programmā iegūto zināšanu daļēja atkārtošana. Moduļa sniegtās
zināšanas kopumā atbilst vadošo pasaules universitāšu programmām šajā jomā.
Moduļa praktiskā nozīme
No praktiskā viedokļa modulis sniedz visas galvenās zināšanas, kas nepieciešamas
sekmīgam darbam Latvijas programmatūras industrijā un citos uzľēmumos, ieskaitot
tādus šobrīd Latvijā vēl nepietiekami izplatītus datu apstrādes veidus kā datu
noliktavas un datizrace.
Saistība ar citiem moduļiem
Modulis atbalsta Programmēšanas moduli un Programmatūras izstrādes moduli, kur
datubāzu projektēšanas un realizācija figurē kā visu programmatūras projektu
neatľemama sastāvdaļa.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 253
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATUBĀZES [B1]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
8
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 8
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Ģirts Karnītis lektors Dr. dat FMF DN Girts.Karnitis@di.lv
254 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir apgūt datu bāzu pamatus. Kursa laikā studenti apgūst datu bāzu
pamatjēdzienus un iemācās izveidot vienkāršu datu bāzi izmantojot datu bāzu
pārvaldības sistēmu MS SQL Server. Kursā tiek apskatīti datu bāzu pamatjēdzieni
(tabula, kolonna, domēns, saite, primārā atslēga, ārējā atslēga). Kursā uz praktiska
piemēra pamata tiek parādīta datu bāzes projektēšana un ER modeļa izveide. Tiek
pastāstīts, kas ir primārās atslēgas un kā tiek veikta datu bāzu normalizācija, kā arī
izklāstītas 1 normālforma, 2. normālforma un 3. normālforma. Tiek dots īs ievads datu
manipulācijas valodā SQL.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Nokārtots rakstiskais eksāmens. 30%
Korekti izveidota datu bāze. 40%
Uzrakstīti mazie kontroldarbi. 30%
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads datu bāzēs. Pamatjēdzieni - tabula, kolona, domēns, 6
saite, primārā atslēga, ārējā atslēga.
2. Datu bāzes projektēšana. ER modelis. Atšķirība starp 6
fizisko un loģisko modeli.
3. Funkcionālās atkarības. Normalizācijas process un 6
normālformas. 1NF, 2NF, 3NF.
4. Datu integritātes ierobeţojumi. 6
5. Ievads SQL vaicājumu valodā. 8
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Г. Гарсия-Молина, Д. Д. Ульман, Д. Уидом. Системы баз данных:
полный курс. Вильямс, Москва, 2002.
2. К. Д. Дейт. Введение в системы баз данных. Вильямс, Москва, 2002.
3. A. Silberschatz, H. F. Korth, S. Sudarshan. Database system concepts.
McGraw-Hill, 2002.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 255
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. www-db.stanford.edu/~ullman/dscb.html
2.
3.
REZULTĀTI
Studenti prot izveidot korektu datu bāzi reālās dzīves uzdevumam, kā arī to
normalizēt līdz 3 normālformai. Studenti māk izveidot SQL vaicājumus, kas veic datu
ievadu, atlasi, modificēšanu, dzēšanu.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Databases [B1]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Students are introduced to the basic of data bases during this course. Basic concepts
(table, column, domain, relation, primary key, foreigen key) are given. Students
develop data base as a practical work during this course. Example of databse
development process and ER modeling are given. Also normalisation proces and 1st
normalform, 2nd normalform and 3rd normalform are explained. Introduction to data
manipulation language SQL is given
256 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATUBĀZES [B2]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datubāzes [B1]
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Lekciju stundu skaits 20
Semināru vai praktisko darbu stundu
12
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Ģirts Karnītis lektors Dr. Dat. FMF DN Girts.Karnitis@di.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 257
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir padziļināti apgūt datu bāzu izveidi. Kursa laikā studenti atkārto un
padziļināti apgūst datu bāzu pamatjēdzienus un papildiespējas, kā arī izveido datu
bāzi, kurā ir realizētas visas kursā apgūtās iespējas, izmantojot datu bāzu pārvaldības
sistēmu MS SQL Server. Pēc kursa apgūšanas students prot projektēt un realizēt reālā
sistēmā lietojamu datu bāzi.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Nokārtots rakstiskais eksāmens. Korekti izveidota datu bāze. Uzrakstīti mazie
kontroldarbi.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Relāciju modelis. Saistība starp relāciju modeli un ER 4
modeli.
2. Relāciju algebra. Saistība starp relāciju algebru un SQL 2
valodu.
3. Funkcionālo atkarību īpašības. Normalizācijas process un 4
normālformas. 1NF, 2NF, 3NF (atkārtojums), BCNF, 4NF,
5NF.
4. SQL datu vaicājumu valoda - padziļināts atkārtojums.. 6
5. SQL datu definēšanas valoda. 4
6. Indeksi, indeksu veidi un struktūra. 4
7. Trigeri. 2
8. Lietotāju tiesību mehānismi. 2
9. Ievads SQL 99 standartā. 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Г. Гарсия-Молина, Д. Д. Ульман, Д. Уидом. Системы баз данных:
полный курс. Вильямс, Москва, 2002.
2. К. Д. Дейт. Введение в системы баз данных. Вильямс, Москва, 2002.
3. A. Silberschatz, H. F. Korth, S. Sudarshan. Database system concepts.
McGraw-Hill, 2002.
258 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. www-db.stanford.edu/~ullman/dscb.html
2.
3.
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves studenti zina, kas ir relāciju modelis un relāciju algebra un kā tie
tiek izmantoti modernās DBPS. Studenti prot izmantot datu bāzu izveidē un
optimizācijā indeksus, trigerus un lietotāju tiesību mehānismu. Studenti prot optimizēt
SQL pieprasījumus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Databases [B2]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Main goal of this course is to get in-deep knowledge of data base development from
system developer point of view. During this course students study additional
possibilities of data base management systems, such as indexes, triggers, user and user
group permission setting mechanisms. Some theoretical aspects are also studied -
relation model, 4th normal form, 5th normal form.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 259
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATU NOLIKTAVAS [B]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datubāzes [B2]
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Laila Niedrīte lektors Mg.Dat. FMF DN lnied@lanet.lv
260 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss "Datu noliktavas" paredzēts, lai apgūtu zināšanas un praktiskas iemaľas par
datu noliktavas projektēšanu, izstrādi un efektīvu uzturēšanu. Kursa apguves laikā
paredzēta arī praktiska datu noliktavas prototipa izstrāde.
Lekcijās tiek aplūkoti sekojoši jautājumi:
Datu noliktavas kā modernu informācijas sistēmu sastāvdaļa un pamats lēmumu
pieľemšanas sistēmām.Datu noliktavu izveides pamatmērķi – liela apjoma datu
apstrāde un nepieciešamība iegūt pieprasījumu rezultātus maksimāli īsā laikā. Datu
bāzu tehnoloģijas šo mērķu nodrošināšanai. Datu noliktavu arhitektūra un tās izveides
pamatprocesi. Metadati. Dimensionālā modelēšana. Datu noliktavu projektu specifika.
Datu noliktavu realizācijā izmantojamie rīki.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kopējo vērtējumu veido no 2 semestra laikā veicamo darbu atzīmēm, bet katram
uzdevumam ir savs svars (% no kopējā vērtējuma)
Projekts praktiskajos darbos 40%
Kontroldarbs semestra beigās 60%
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Datu noliktavu (DN) pielietošanas jomas un piemēri, 2
salīdzinājums ar OLTP sistēmām.
2. DN arhitektūra: DN izveides fāzes, šo fāzu koordinēšana. 2
Datu avoti. Darba apgabals un tā komponenti. DN un
datuves. Datu analīzes līdzekļi. Metadati kā DN sastāvdaļa.
3. Dimensionālā modelēšana. Fakti . Dimensijas. Datu kubi. 2
Datu analīzes operācijas.
4. Dimensionālo modeļu realizācija relāciju datu bāzēs.. 4
Sniegpārslas shēma. Zvaigznes shēma.
5. Dimensionālo modeļu piemēri tipiskām problēmām DN 2
projektos.
6. Datu ieguve, pārveidošana, ielāde. Daudzu datu avotu 2
integrācijas problēmas. Integrācijas konflikti un to
novēršana.
7. Datu kvalitāte. Nepilnīgu un kļūdainu datu koriģēšana. Datu 2
ielāde dimensiju un faktu tabulās.
8. Metadati, to pārvaldība. Metadatu repozitoriji. Repozitoriju 2
standarti un apmaiľa ar metadatiem.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 261
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
9. Pieprasījumi un to optimizēšana. Daudzdimensiju 2
pieprasījumi. Star-join, tā optimizēšana. Grupēšana un
agregācija.
10. Skatījumu ieviešana pieprasījumu vienkāršošanai. 2
Materializētie skatījumi.
11. Indeksi, to veidi. Indeksu izmantošana un loma DN 2
risinājumos.
12. OLAP un datizrace. 2
13. Datu noliktavas tīmeklī. (Data Webhaus). 2
14. DN projektu plānošana un vadība. Projekta iespējamības 2
faktori. Projekta grupa, plāns, prasību apkopošana.
15. Veiksmīgu un neveiksmīgu DN projektu piemēri un to 2
analīze.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. R.Kimball et al. ―The data Warehouse Lifecycle Toolkit Expert methods for
Designing, Developing and Deploying Data Warehouses‖, Wiley, 1998,
ISBN: 0471255475
2. G.Dodge et al; ―Essential Oracle8i Data Warehousing: Designing, Building,
and Managing Oracle Data Warehouses", Wiley, 2000, ISBN: 0471376787
3.
Papildliteratūra
1. D.Marco ―Building and Managing the Meta Data Repository: A Full
Lifecycle Guide.‖, Wiley, 2000, ISBN: 0471355232
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Iegūtas zināšanas par datu noliktavu procesiem un komponentiem.
Iegūtas praktiska pieredze datu noliktavas modeļēšanā, datu ielādes un datu
transformācijas procesu izstrādē, izstrādājot datu noliktavas prototipu.
262 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Data Warehouse [B]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Data Warehouse as essential part of modern information system and as basis of
Decision Support Systems. The special characteristics of DW – the huge amount of
data and the demand to get the result of queries against the data in DW as quickly as
possible. The specific database techniques for support of these characteristics: views,
indexes and partitioning, optimization of queries.
Dimensional modeling, facts, dimensions, data cubes. Relational implementations of
dimensional model. Snowflaking and Star schema.
Data Warehouse architecture. Data sources. Data marts. Staging area and its
components. Extracting, transforming and loading data. Data quality. Metadata.
Architecture for the front room. User applications, Data mining, OLAP.
Data Webhouse.
Data Warehose project planing and management.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 263
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATU NOLIKTAVAS [M]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datubāzes [M1]
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Kārlis Podnieks asoc.prof. Dr. math. FMF DN Karlis.Podnieks@mii.lu.lv
264 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Uzľēmuma datu noliktavas uzdevumi ir stratēģisku lēmumu pieľemšanai
nepieciešamās informācijas regulāra atlase no uzľēmuma operacionālajām sistēmām,
tās apkopošana un sakārtošana lietotājiem ātri un ērti pieejamās datu struktūrās,
informācijas piegāde lietotājiem daţādos griezumos. Kursa mērķis nav konkrētu datu
noliktavu sistēmu un rīku apguve. Kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metoţu
studēšana, kas ir visu šo sistēmu un rīku pamatā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un
e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem.
Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās
un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam
noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto
punktu skaita. Atzīmes „izcili‖ iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. 4
2. Motivācija un koncepcijas. 4
3. Plānošana un prasības. 4
4. Arhitektūra un infrastruktūra. 4
5. Datu projektēšana un sagatavošana. 6
6. Informācijas piegāde lietotājiem. 6
7. Realizācija un uzturēšana. 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Paulraj Ponniah. Data Warehousing Fundamentals. A Comphehensive Guide
for IT Professionals. Wiley & Sons, 2001, 520 pp.
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 265
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa mērķis nav konkrētu datu noliktavu sistēmu un rīku apguve. Kursa mērķis ir to
fundamentālo ideju un metoţu studēšana, kas ir visu šo sistēmu un rīku pamatā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Data Warehouses [M]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Need for data warehouses. Building blocks. Trends in data warehousing. Planning and
project management. Defining the business requirements. Architectural components.
Infrastructure. Role of metadata. Dimensional modeling. Data extraction,
transformation and loading. Data quality. Information access and delivery. OLAP in
data warehouses. Data mining basics. Data warehouses and the Web. Physical design
process. Deployment. Growth and maintenance.
266 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATUBĀZU PRAKTIKUMS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datubāzes [B1]
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Lekciju stundu skaits 12
Semināru vai praktisko darbu stundu
20
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Zin. Struktūr-
Vārds Uzvārds E-pasts
amats grāds vienība
Ija Šaporenkova asistente FMF DN ija@di.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 267
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iegūt iemaľas SQL valodas praktiskā lietošanā. Kurss ietver sevī gan
teorētisko, gan praktisko daļu. Katra teorētiskā tēma tiek nostiprināta ar atbilstošu
praktisko darbu. Piemēru demonstrēšanai un uzdevumu risināšanai tiek piedāvāta datu
bāzu pārvaldības sistēma Microsoft SQL Server 2000 un Transact SQL sintakse.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa laikā studentiem jāuzraksta 4 kontroldarbi, katrs no kuriem tiek novērtēts ar
punktu skaitu no 0 līdz 10. Eksāmena atzīme tiek noteikta kā vidējais aritmētiskais no
visu četru kontroldarbu iegūto punktu skaita.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads: tabula, kolonna, rinda, objekti un attiecības starp 2
tiem (atkārtojums).
2. Datu tipi un tabulu veidošana. 2
3. Datu atlase (sākums). 2
4. Datu atlase (nosacījuma WHERE lietošana, grupēšana, 4
agregācijas f-jas).
5. Datu atlase (pieprasījumi no vairākām tabulām, 4
apakšvaicājumi).
6. Izmaiľas datos (iestarpināšana, dzēšana, esošo datu 2
izmaiľa).
7. Nosacījumi un cikli. 2
8. Kursoru izmantošana. Lietotāja definētas f-jas. Glabātas 2
procedūras.
9. Transakcijas. 4
10. Indeksu izmantošana un vaicājumu izpildīšanas plāni. 4
11. Trigeri. 2
12. Lietotāju definēšana un tiesību piešķiršana. 2
268 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Richard Waymire, Rick Sawtell. Teach Yourself Microsoft SQL Server 2000
in 21 Days. Published by Sams on 07 November, 2002
2. Microsoft SQL Sercer 2000 Database Design and Implementation. Microsoft
Corporation, 2001
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa mērķis ir iegūt iemaľas SQL valodas praktiskā lietošanā, izmantojot datu bāzu
pārvaldības sistēmu Microsoft SQL Server 2000.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Database practice
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Data types, creating tables. Data retrieval (WHERE, grouping, aggregation, joining
tables, sub-queries). Database updates (inserting, deleting, updating). Conditions and
loops. Using cursors. User-defined functions. Stored procedures. Transactions. Using
indices, query execution plans. Triggers. Defining users and granting user rights.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 269
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DBPS ORACLE
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datu bāzes [B2]
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Aivars Niedrītis lektors FMF DN anm@lanet.lv
270 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Datu bāzes vadības sistēmas "ORACLE" funkcionālās iespējas. Programmu un
tehniskā nodrošinājuma priekšnosacījumi kompleksas sistēmas izveidošanai. SQL un
PL/SQL izmantošanas iespējas. Datubāzes fiziskā un loģiskā uzbūve, procedurālās
opcijas elementi (procedūru, funkciju, pakešu un trigeru veidošana). Oracle tīmekļa
lietojumu izveidošana.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Praktiskie darbi - projekta izstrāde un realizācija ORACLE vidē.
1. Projekta apraksts
2. Datubāzes struktūru izveide (SQL).
3. Informācijas sagatavošana (SQL,LOADER).
4. Procedūru, funkciju, pakešu izveidošana (PL/SQL).
5. Tīmekļa lietojuma izveidošana (PL/SQL).
Prasības kredītu iegūšanai - izstrādāts projekts ORACLE vidē.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. ORACLE tehniskā bāze (Unix, Windows), serveris, klienta 4
vide, trīs līmeľu arhitektūra Datubāzes fiziskā un loģiskā
struktūra, SQL veidošana DB objektu izveidošanai
2. SQL*Plus izmantošana, ORACLE datu tipi, datu tipu 4
pārveidošana PL/SQL izmantošana, datu tipi PL/SQL vidē,
dbms_output
3. PL/SQL kļūdu apstrāde, procedūras, funkcijas, paketes 6
Parametrizētie kursori, ORACLE funkcijas, PL/SQL tables,
records
4. Web servera aplikācijas realizācija, Web Server toolkit 6
5. Atskaišu veidošana ar SQL*Plus, substitution variables, 6
formatēšana SQL*plus redaktors, SQL prompt iespējas
6. Integritāte 4
7. Trigeri 4
8. SQL*Loader, importa eksporta iespējas Tabulu definēšanas 4
parametri (PCTFREE, PCTUSED, ...)
9. SQL papildiespējas, SEQ, dinamiskais SQL 4
10. SQL optimizācija, EXPLAIN PLAN 8
11. Tīmekļa saskarnes elementi, Javascript 8
12. Batch procedūru izpilde Unix Shell skriptu izmantošana 6
automātiski startējošu darbu izpildei roles, grants, synonyms
izmantošana remote database, PL/SQL wraper Datu bāzes
administrēšana, ORACLE procesi
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 271
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Oracle servera un lietojumu servera dokumentācija
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Prasme izveidot aplikāciju ORACLE vidē
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
RDBMS Oracle
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Functional posibilities of relational database manegament system "ORACLE".
Software and hardware requirements for creation of complex system.
Usage of SQL and PL/SQL. Database physical and logical stucture, procedural option
elements and it's usage (procedures, functions, packages, triggers).
Development of Web aplication using Oracle application server.
272 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATUBĀZES [M1]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datubāzes [B2]
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Kārlis Podnieks Asoc.prof. Dr. math. FMF DN Karlis.Podnieks@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 273
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Modernās datu bāzu pārvaldības sistēmas izmanto netriviālas metodes un algoritmus,
lai nodrošinātu datu integritāti, drošību un drošumu, vairāku lietotāju vienlaicīgu
darbu ar tiem, vaicājumu ātru apstrādi. Šo metoţu un algoritmu studēšana ir šī kursa
uzdevums. Kursa mērķis nav konkrētu datu bāzu pārvaldības sistēmu (Oracle, MySQL
vai tml.) apgūšana. Kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metoţu studēšana, kas ir
visu šo sistēmu pamatā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un
e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem.
Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās
un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam
noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto
punktu skaita. Atzīmes „izcili‖ iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Diski, datnes, indeksi utt. (atkārtojums). 2
2. Datu bāzu pārvaldības sistēmas (atkārtojums). 2
3. Relāciju datu bāzes: koncepcijas un operācijas (padziļināts 4
atkārtojums).
4. Relāciju datu bāzu projektēšana: normālformas (padziļināts 4
atkārtojums).
5. Datu integritāte, skati, datu aizsardzība. 4
6. Konkurentu pieejas vadīšana, bloķēšana, strupceļu 6
novēršana.
7. Datu drošums. 4
8. Vaicājumu apstrāde un optimizācija. 6
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Carl J. Date. An Introduction to Database Systems. Addison-Wesley, 2004,
990 pp.
2. Georges Gardarin, Patrick Valduriez. Relational Databases and Knowledge
Bases. Addison-Wesley, 1989, 260 pp.
3.
274 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa mērķis nav konkrētu datu bāzu pārvaldības sistēmu apgūšana. Kursa mērķis ir
to fundamentālo ideju un metoţu studēšana, kas ir visu šo sistēmu pamatā .
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Database Fundamentals [M1]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
File management. DBMS objectives and architectures. Relational model. Relational
database design: normalization. Integrity, views and security. Concurrency control:
data locking, deadlock prevention. Database reliability. Query processing and
optimization.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 275
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATUBĀZES [M2]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Datubāzes [M1]
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Kārlis Podnieks asoc.prof. Dr. math. FMF DN Karlis.Podnieks@mii.lu.lv
276 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek studētas modernās datu bāzu pārvaldības tehnoloģijas (objekt-orientācija –
kādai tai jābūt un kāda tā ir reālajās sistēmās, datu bāzu tīmekļa tehnoloģiju pamati,
deduktīvo un dalīto datu bāzu uzbūves principi).Kursa mērķis nav konkrētu datu bāzu
pārvaldības sistēmu (Oracle, MySQL vai tml.) apgūšana. Kursa mērķis ir to
fundamentālo ideju un metoţu studēšana, kas ir visu šo sistēmu pamatā - kā tagad
plaši lietojamo, tā nākotnē gaidāmo datu bāzu pārvaldības sistēmu pamatā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un
e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem.
Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās
un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam
noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto
punktu skaita. Atzīmes „izcili‖ iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Valoda SQL: valodas pamatelementi, dinamiskais SQL 4
(atkārtojums).
2. Objektu datu bāzes. 4
3. Objekt-orientētās DBPS. 6
4. Objektu-relāciju DBPS, SQL3. 6
5. Tīmekļa tehnoloģijas un DBPS. 4
6. Deduktīvās datu bāzes. 4
7. Dalītās datu bāzes. 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Carl J. Date. An Introduction to Database Systems. Addison-Wesley, 2004,
990 pp.
2. Thomas M. Connolly, Carolyn E. Begg. Database Systems. A Practical
Approach to Design, Implementation, and Management. Addison-Wesley,
1998, 570 pp.
3. Georges Gardarin, Patric Valduriez. Relational Databases and Knowledge
Bases. Addison-Wesley, 1989, 260 pp.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 277
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa mērķis nav konkrētu datu bāzu pārvaldības sistēmu apgūšana. Kursa mērķis ir
to fundamentālo ideju un metoţu studēšana, kas ir visu šo sistēmu pamatā - kā tagad
plaši lietojamo, tā nākotnē gaidāmo datu bāzu pārvaldības sistēmu pamatā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Database Fundamentals [M2]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
SQL language overview. Dynamic SQL. Object databases. Object data Standard
ODMG 3.0. Object-oriented database management systems. Object-relational systems.
SQL3. Web Technologies and databases. Deductive databases: DATALOG.
Distributed databases.
278 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATIZRACE
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Varbūtību teorija un matemātiskā
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
statistika
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Kārlis Podnieks asoc.prof. Dr. math. FMF DN Karlis.Podnieks@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 279
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Datizraces (data mining) uzdevums ir derīgas (arī negaidītas) informācijas iegūšana no
lielām datu kopām, datu bāzēm vai datu noliktavām, izmantojot statistikas, automātu
apmācības (machine learning), datu bāzu pārvaldības, attēlu pazīšanas (pattern
recognition), mākslīgā intelekta un citas metodes. Kursa mērķis nav konkrētu
datizraces rīku apguve. Kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metoţu studēšana,
kas ir visu šo rīku pamatā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un
e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem.
Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās
un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam
noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto
punktu skaita. Atzīmes „izcili‖ iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. 2
2. Mērījumi un dati. 2
3. Datu vizualizācija un izpēte. 2
4. Datu analīze un nenoteiktība. 2
5. Datizraces algoritmu sistematizācija. 2
6. Modeļi un šabloni. 2
7. Datizraces algoritmu mērķa funkcijas. 2
8. Meklēšanas un optimizācijas metodes. 2
9. Aprakstošā modelēšana. 4
10. Prognozējošā modelēšana (klasifikācija). 2
11. Prognozējošā modelēšana (regresija). 4
12. Datu organizācija un datu bāzes. 2
13. Šablonu un likumsakarību atrašana. 2
14. Datu izguve pēc to satura. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. David Hand, Heikki Mannila, Padhraic Smyth. Principles of Data Mining.
MIT, 2001, 550 pp.
2.
3.
280 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa mērķis nav konkrētu datizraces rīku apguve. Kursa mērķis ir to fundamentālo
ideju un metoţu studēšana, kas ir visu šo rīku pamatā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Data Mining Fundamentals
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Introduction to data mining. Measurement and data. Visualizing and exploring data.
Data analysis and uncertainty. Systematics of data mining algorithms. Models and
patterns. Score functions of data mining algorithms. Search and optimization methods.
Descriptive modeling. Predictive modeling for classification. Predictive modeling for
regression. Data organization. Finding patterns and rules. Retrieval by contents.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 281
MODULIS –
MODELĒŠANA UN
SPECIFIKĀCIJAS
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MODELĒŠANAS PAMATI
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 32
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrv
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ienība
Jānis Bārzdiľš profesors Dr.Hab.dat FMFDN Janis.Barzdins@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 285
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kas ir sistēmu modelēšana, modelēšanas veidi. Konceptuālā modelēšana, UML klašu
diagrammas un to lietošana konceptuālās modelēšanas vajadzībām. Sistēmu
organizatoriskās struktūras modelēšana, ORG diagrammas. Datu modelēšana, DD
diagrammas. Sistēmu darbības modelēšana. Biznesa procesi, biznesa procesu
diagrammas un to lietošana. Biznesa procesu semantika. Biznesa procesu imitācija.
Tipiskākie biznesmodelēšanas lietojumi, piemēri
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāizstrādā un jāaizstāv 7 patstāvīgie laboratorijas darbi:
1. Modelēšānas rīka GRADE pamatfunkcijas (10%)
2. Klašu diagrammu būves tehniskās iespējas (10%)
3. Klašu diagrammas izveidošana pēc dota apraksta (10%)
4. Procesa diagrammas izveide pēc dota apraksta (10%)
5. Lielas procesa diagrammas izveide pēc dota apraksta (10%)
6. Biznesa procesa imitācija (10%)
7. Biznesa procesa pārbūve (10%)
Sekmīgi jāatbild uz noslēguma testu jautājumiem (30%)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Lekcijas:
2. Ievads. Modelēšanas mērķi un uzdevumi. Modelēšanas 1
veidi
3. Konceptuālā (objektorientētā) modelēšana:
4. Objekti un klases, to atribūti un operācijas 1
5. Asociācijas, asociāciju vārdi un kardinalitātes 2
6. Agregācija un kompozīcija. Vispārināšana 2
7. Klašu diagramma, tai atbistošā instanču diagramma 1
8. Konceptuālo modeļu piemēri 1
9. Konceptuālo modeļu (klašu diagrammu) būve ar rīka 1
GRADE palīdzību (īss ieskats, sīkāk laboratorijas darbos)
10. Vēlreiz konceptuālo modeļu piemēri ar GRADE 1
papildiespējām
11. Daudzsortīgie predikātu rēķini, papildapgalvojumi par klašu 2
diagrammām
12. Kas ir metamodelis, metamodeļu piemēri 2
13. Metamodeļu transformācijas, piemēri 2
14. Biznesmodelēšana – jauns modelēšanas veids: 2
15. ORG diagrammas, piemēri 2
286 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
16. Biznesprocesi, to elementi, vienkārši piemēri, semantika 4
17. Biznesprocesu būve ar rīka GRADE palīdzību (īss ieskats, 2
sīkāk laboratorijas darbos)
18. Sareţģītāki biznesprocesu piemēri 2
19. Precīzā biznesmodeēšana, biznesprocesu imitācija 4
20. Laboratorijas darbi:
21. Iepazīšanās ar modelēšānas rīku GRADE 2
22. Klašu diagrammu būve ar rīku GRADE 2
23. Klašu diagramma un tai atbilstošā instanču diagramma 2
24. Agregācija un kompozīcija, to lietošana klašu diagrammā 2
25. Vispārināšanas jēdziens, tā lietošana 2
26. Stereotipu veidošana modelēšanas rīka GRADE klašu 2
diagrammās
27. Rīka GRADE klašu diagrammas papildelementi 2
28. Biznesa modelis tā pamatdiagrammas 2
29. Organizatoriskās struktūras diagrammas pamatelementi 2
30. Biznesa procesa diagrammas pamatelementi 2
31. Vairāku līmeľu biznesa procesu diagrammu veidošana 2
32. Biznesa modeļa sintaktiskā analīze 2
33. Vienkārša biznesa procesa simulācija. Semantisko kļūdu 2
labošana
34. Simulācijas izmantošana biznesa procesu pārbūves 2
efektivitātes noteikšanai
35. Darbs ar GRADE modeļiem (diagrammas noglabāšana 2
datnē, ārējās norādes, eksports HTML formātā)
36. Noslēguma laboratorijas darbs 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. G.Booch, J.Rumbaugh and I.Jacobson. The Unified Modeling Language User
Guide. Addison- Wesley, 1998
2. J.Bārzdiľš, J.Tenteris un Ē.Viļums. Biznesmodelēšanas valoda GRAPES-
BM 4.0 un tās lietošana. A/s DATI, 1998
3.
Papildliteratūra
1. J.Rumbaugh et al. Object-Oriented Modeling and Design. Prentice Hall,
1991
2. M.Boman, J.Bubenko, P.Johannesson and B.Wangler. Conceptual
Modelling. Prentice Hall, 1997
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 287
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1. UML: http://www.omg.org/UML/ - ―The current UML specification,
Version 1.5 ‖ un citi materiāli, uz kuriem ir norāde šajā lapā, t.sk. ―Version
2.0‖
REZULTĀTI
Iepazīties ar sistēmu modelēšanas pamatjēdzieniem, detalizēti apgūt sistēmu
biznesmodelēšanu, iemācīties izstrādāt vidējas sareţģītības sistēmu biznesmodeļus,
veikt to analīzi, ieskaitot imitāciju, iemācīties lietot vismaz vienu modelēšanas rīku
(GRADE).
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Modeling basics
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
What is system modeling, modeling types. Conceptual modeling, UML class diagrams
and their usage for conceptual modeling. Systems organisational structure modeling,
ORG diagrams. Data modeling, DD diagrams. Systems behaviour modeling, business
processes, business process diagrams and their usage. Business processes semantics.
Business processes simulation. Typical usages of business modeling, examples.
288 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MODERNĀ BIZNESMODELĒŠANA
UN IMITĀCIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 16
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Objektorientētā modelēšana
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Audris Kalniľš profesors Dr.h. dat FMF DN audris @mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 289
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa galvenais mērķis ir apgūt precīzo procesu modelēšanu, kas vajadzīga gan
darbaplūsmu izstrādei, gan programmatūras prasību specifikācijai, gan precīzai
procesu analīzei. Kā modelēšanas valoda tiek lietota UML 2.0 aktivitāšu diagrammas.
Tiek apgūta šo diagrammu precīza sintakse un semantika, kā arī lietošanas paľēmieni
procesu aprakstīšanai. Tiek parādīts, kā ar aktivitāšu diagrammu palīdzību modelēt
tipiskas situācijas (procesu paternus). Īsi tiek aplūkota arī cita procesu definēšanas
valoda (BPMN) Noslēgumā tiek īsi aplūkoti procesu diskrētās imitācijas
pamatprincipi un realizācija GRADE vidē.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Katram studentam jāizstrādā precīzs procesa apraksts ar UML aktivitāšu diagrammu
palīdzību (pēc dotā neformālā procesa apraksta). Procesa precizitātei jāatbilst darba
plūsmās lietotajai. Projekta novērtējums – 80%, eksāmens – 20%.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Precīzā biznesmodelēšana – tās loma un uzdevumi 2
2. UML aktivitāšu diagrammu pamatjēdzieni 2
3. Vadības virsotnes, to neformālā semantika 2
4. Petri tīkli, aktivitāšu diagrammu precīzā semantika ar 2
markeru palīdzību
5. Vadības virsotľu precīzā semantika 2
6. AD paplašinājumi – pārtraukumi un notikumi 2
7. Metamodeļa lietošana AD precīzajā definīcijā. 2
8. Izpildītāji un nodalījumi (partitions) 2
9. Objektu plūsmas, to problēmas 2
10. Objekta plūsmu lietošanas paľēmieni 2
11. Standartsituācijas (paterni) procesu definēšanai 2
12. Procesa definēšanas piemērs UML AD notācijā 2
13. Citas procesu definēšanas valodas (BPMN, BPEL), to vieta 2
14. Procesu imitācijas principi 2
15. Procesu aprakstīšanas līdzekļi imitācijai GRADE 2
16. Praktiskā procesu imitācija GRADE rīkā 2
290 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J. Rumbaugh, G. Booch, I. Jacobson. The Unified Modeling language User
Guide.- Addison-Wesley, 2004
2. Hans-Erik Eriksson, Magnus Penker. Business Modeling with UML.
Business Patterns at Work.- John Wiley&Sons, 2000
3. GRADE Business Modeling. Simulation Guide.- INFOLOGISTIK GmbH,
1998
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. OMG: Unified Modeling Language (UML), version 2.0 http://www.uml.org/
- UML2.0
2. Business Process Modeling Notation (BPMN) http://www.bpmi.org/
3. Stephen A. White, Process Modeling Notations and Workflow Patterns,
March, 2004, http://www.omg.org/bp-corner/pmn.htm
REZULTĀTI
Zināšanas procesu precīzā aprakstīšanā (darbaplūsmām un programmatūras
specifikācijām) ar UML aktivitāšu diagrammu palīdzību, ieskats citos aprakstīšanas
līdzekļos. Prasme lietot standartpaľēmienus procesu aprakstīšanai.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Advanced business modeling and simulation
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The main objective of the course is to provide knowledge in precise business process
modeling, both for workflow and software requirements definition and also for a
detailed process analysis. The main modeling language discussed in the course is
UML 2.0 Activity diagrams. Precise syntax and semantics of activity diagrams is
provided, as well as the use of the notation for process description. Activity diagram
solutions for typical process situations (workflow patterns) are also considered. A
brief description of other process notations, especially BPMN, is also provided. In the
conclusion the basic process simulation principles and their implementation in the
GRADE environment are briefly considered.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 291
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SISTĒMU MODELĒŠANA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzināne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvie
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats nība
Jānis Bārzdiľš Prof. Dr.Hab.dat FMF DN Janis.Barzdins@mii.lu.lv
292 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iemācīt praktiski lietot sistēmu modelēšanas valodas un rīkus. Kursā
tiek iztirzāti divi galvenie sistēmu modelēšanas veidi – objektorientētā ( konceptuālā)
modelēšana un biznesmodelēšana. Šim nolūkam detalizēti tiek aplūkotas UML klašu
diagrammas un UML aktivitāšu diagrammas, kā arī rīka GRADE biznesprocesu
diagrammas, tiek būvēti šo diagrammu metamodeļi un iztirzāta to semantika. Tiek
aplūkoti reāli piemēri un iztirzāta sistēmu modelēsanas metodika. Tiek aplūkota arī
valoda OCL un tās lietojumi sistēmu modeļu būvē. Tiek iztirzāts arī UML
paplašināšanas mehānisms (profili). Kursa noslēgumā īsumā tiek aplūkotas
metamodeļu transformācijas un MDA pieeja. Kursa praktiskajā daļā tiek iztirzāts
vismaz viens sistēmu modelēšanas rīks (patreiz GRADE) un tā lietošana. Īsumā tiek
aplūkoti arī citi modelēšanas rīki un to funkcijas.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Izpildīti 3 lielie mājas darbi (katra lielā mājas darba svars kopējā vērtējumā 20%):
objektmodelis
biznesmodelis,
metamodelis
Saľemts pozitīvs vērtējums par mazajiem mājas darbiem (svars kopējā vērtējumā
20%)
Saľemts pozitīvs vērtējums par eksāmena testa uzdevumiem (svars kopējā vērtējumā
20%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Lekcijas:
2. Ievads. Modelēšanas veidi. 1
3. Objektorientētā modelēšana, tās pamatjēdzieni: objects, 2
klase, atribūts, operācija, asociācija, agregācija,
vispārināšana, klašu diagramma.
4. Papildiespējas, tai skaitā stereotipi un to lietošana. 1
5. Sareţģītāki piemēri. Objektorientētās modelēšanas 2
metodika.
6. Valoda OCL. Bāzes piemērs un pamatkonstrukcijas. 2
7. Valodas OCL lietošanas piemēri. 2
8. Metamodeļi. Klašu diagrammu metamodelis (vienkāršots 2
variants). UML 2.0 bāzes (core) metamodelis.
9. UML paplašināsanas mehānisms. Profili. Profilu 2
definēšanas piemērs
10. Svarīgu priekšmetu apgabalu modeļi (domain models) 2
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 293
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
11. Lietojumdiagrammas un to lietošana (biznesmodelēšanas 2
kontekstā)
12. Darbību modelēšana. UML Aktivitāšu diagrammas. 2
13. Aktivitāšu diagrammu divas semantikas. Sīkāk par separātās 2
izpildes semantiku.
14. Aktivitāšu diagrammas un GRADE biznesprocesi, to 2
metamodeļi, salīdzinājums.
15. Sareţģītāku biznesprocesu piemēri, to strukturēšana. 2
16. Organizoriskās struktūras un datu modelēšana 2
17. Tipiskākie biznesmodelēšanas lietojumi. 2
Biznesmodelēšanas metodika. Piemērs.
18. Biznesmodelēšanas vieta sistēmas dzīves ciklā, pāreja no 2
sistēmas biznesmodeļa uz uz sistēmas realizāciju.
Praktiskie darbi:
19. Bāzes modelēšanas rīka (patreiz GRADE) pamatfunkciju 4
apguve
20. Objektmodeļu būve pēc sistēmas vārdiskā apraksta ar 4
attiecīgā modelēšanas rīka palīdzību
21. Priekšmetu apgabalu modeļi 4
22. Biznesprocesu būve pēc to vārdiskā apraksta ar attiecīgā 4
modelēšanas rīka palīdzību
23. Sareţģītāku biznesprocesu būve un analīze 4
24. Metamodeļu būve 4
25. UML profilu būve 4
26. Iepazīšanās ar citiem modelēšanas rīkiem 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J.Rumbaugh et al. Object-Oriented Modeling and Design. Prentice Hall,
1991
2. G.Booch, J.Rumbaugh and I.Jacobson. The Unified Modeling Language User
Guide. Addison- Wesley, 1998
3. J.Rumbaugh, I.Jacobson and G.Booch. The Unified Modeling Language
Reference Manual, Second Edition. Addison- Wesley, 2005
4. J.Warmer and A.Kleppe. The Object Constraint Language. Second Edition.
Addison- Wesley, 2003
5. A.Kleppe, J.Warmer and W.Bast. MDA Explained. Addison- Wesley, 2003
6. J.Bārzdiľš, J.Tenteris un Ē.Viļums. Biznesmodelēšanas valoda GRAPES-
BM 4.0 un tās lietošana. A/s DATI, 1998
294 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. UML: http://www.omg.org/UML/ - ―The current UML specification,
Version 1.5 ‖ un citi materiāli, uz kuriem ir norāde šajā lapā, t.sk. ―Version
2.0‖
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. Object Management Group (OMG) tīmekļa vietne www.omg.org
2.
3.
REZULTĀTI
Apgūtas sistēmu modelēšanas metodes, modelešanas rīki, to praktiska lietošana.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
System modelling
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to provide fundamental knowledge and practical application
skills concerning system modelling languages and tools. Two main system modelling
types, namely, object-oriented (conceptual) and business modelling are considered in
detail. Case studies are included, and system modelling methodology is discussed. The
OCL language and its usage in system modelling is considered. The UML extension
mechanism (profiles) is given. Besides, system modelling tools (currently GRADE)
are practised.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 295
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ZINĀŠANU INŢENIERIJA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Sistēmu modelēšana
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvie
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats nība
Jānis Bārzdiľš Prof. Dr.Hab.dat FMF DN Janis.Barzdins@mii.lu.lv
296 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir dot pamatzināšanas par jaunākajām zināšanu inţenierijas metodēm un
to lietojumiem semantiskā tīmekļa jomā. Kursa sākumā tiek padziļināti aplūkoti
metamodeļi un to lietojumi. Tiek aplūkoti konceptuālie grafi, uzbūvēts to
metamodelis. Tiek iztirzāts ontoloģijas jēdziens un ontoloģiju būves metodika. Tiek
aplūkots rīks PROTEGE un tā lietojumi. Tālāk tiek aplūkotas zināšanu attēlošanas
metodes balstītas uz XML. Detalizēti tiek iztirzātas valodas RDF un OWL, to saistība
ar UML, šo valodu iespējamie lietojumi semantiskā tīmekļa kontekstā. Tiek iztirzāti
semantiskā tīmekļa jaunākie pētījumu un pielietojumu virzieni, referējot darbus no
pēdējām semantiskā tīmekļa konferencēm.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāizpilda 3 lielie majas darbi par norādītajām tēmām (viena mājas darba īpatsvars
kopējā vertējumā - 15%).
Jāuzstājas seminārā ar referātu par norādīto tēmu, kā likums tā būs kāda publikācija
par semantisko tīmekli (īpatsvars 30%).
Sekmīgi jāatbild uz testa jautājumiem par kursa materiālu (25%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Padziļināts atkārtojums par metamodeļiem un to 4
lietojumiem
2. Konceptuālie grafi 4
3. Aprakstošā (description) loģika 4
4. Ontoloģijas, ontoloģiju būves metodika 4
5. PROTEGE, tā lietojumi zināšanu attēlošanai 4
6. XML un XML shēmas 4
7. RDF (Resource Description Framework), tā sintakse un 4
semantika, piemēri
8. OWL (Web Ontology Language), tā sintakse un semantika, 4
saistība ar UML
9. OWL, tā lietojumi semantiskajā tīmeklī 4
10. FOAF – semantiskā tīmekļa lietojuma piemērs 4
11. Raksti no pēdējām konferencēm par ontoloģijām un 20
semantisko tīmekli (referē studenti)
12. Zināšanu inţenierijas un semantiskā tīmekļa nākotnes vīzija 4
– vispārīga diskusija, kurā studenti nāk ar savu redzējumu
par šo strauji attīstošos datorzinātnes apakšvirzienu
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 297
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. John F. Sowa. Knowledge Representation. Brooks/Cole, 2000
2. Conceptual Graphs. http://www.hum.auc.dk/cg/
3. Extensible Markup Language (XML).
http://www.w3.org/TR/2004/REC-xml-20040204/
4. XML Schema. W3C Recommendations
http://www.w3.org/TR/2004/REC-xmlschema-0-20041028/
5. RDF Primer. W3C Recommendations.
http://www.w3.org./TR/2004/REC-rdf-primer-20040210/
6. OWL Web Ontology Language Reference. W3C Recommendations.
http://www.w3.org/TR/owl-ref/
7. PROTEGE. http://protege.stanford.edu
8. T.Berners-Lee, J.Hendler and O.Lassila. The Semantic Web. Scientific
American, May 2001
Papildliteratūra
1. J.Davies, D.Fensel and F.van Harmelen (Eds). Towards the Semantic Web.
Ontology-driven Knowledge Management. John Willey & Sons, 2003
Periodika, interneta resursi
1. http://www.w3.org/
REZULTĀTI
Iegūta izpratne par mūsdienīgajām zināšanu inţenierijas metodēm un semantisko
tīmekli, apgūtas pamatprasmes zināšanu formalizācijas un datorizētas apstrādes jomā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Knowledge Engineering
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to provide fundamental knowledge about the latest
knowledge engineering methods and their usage in the field of Semantic Web. At first
in-depth analysis of metamodels and their usage is given. Then Conceptual Graphs are
considered. Next, the notion of ontologies and their deveopment methodology is
discussed. The PROTEGE tool and its usage for knowledge representation is included.
Next, knowledge representation methods based on XML are considered. The RDF and
OWL languages are discussed in detail, as well as their usage for Semantic Web. In
conclusion of the course the latest research directions are presented from the
Semantic Web conferences.
298 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums FORMĀLĀS SPECIFIKĀCIJAS
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Kārlis Čerāns Asoc.prof. Dr.dat. FMF DN Karlis.Cerans@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 299
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss iepazīstina ar formālo specifikāciju jēdzienu, ilustrē formālo specifikāciju
izmantošanu programmēšanas valodu semantikas uzdošanā un vienkāršu programmu
korektības pierādīšanā. Kursa otrā daļa ir ievads formālajā specifikācijā plaši
izmantotā notācijā Z, ietverot tās matemātiskos pamatus, galvenās konstrukcijas un
specifikācijas piemērus. Kursā pārskata veidā aplūkotas arī citas formālo specifikāciju
notācijas.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Patstāvīgi izpildīti, noteiktos termiľos iesniegti un eksāmenā atbildēti mājas darbi
(60%). 2 kontroldarbi (40%). Papildus iespējas atzīmi uzlabot eksāmenā.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Jēdziens par programmu korektību. Programmu korektības 2
nozīme un līdzekļi tās panākšanai.
2. Jēdziens par programmēšanas valodas sintaksi un 2
semantiku. Sintakse vienkāršai imperatīvai valodai IMP.
3. Programmēšanas valodas semantikas uzdošana. Formālas 2
semantikas uzdošanas nozīme un veidi.
4. Dabiskā semantika programmēšanas valodai IMP. 2
Determinitātes teorēma.
5. Operacionālā semantika programmēšanas valodai IMP. 2
Teorēma par semantiku atbilstību.
6. Semantikas uzdošana programmām ar ievadu un izvadu. 2
7. Semantikas uzdošana programmām ar procedūrām un 2
rekursiju.
8. Programmu daļējās un pilnās korektības apgalvojumi. 2
9. Jēdziens par cikla invariantu. Programmu daļējās korektības 4
pierādījumi.
10. Jēdziens par cikla variantu. Programmu pilnās korektības 4
pierādījumi.
11. Verifikācijas nosacījumi, to automātiska ģenerēšana. 2
Verifikācijas problēmas algoritmiskie aspekti.
12. Jēdziens par funkcionālo programmēšanu. Korektības 4
pierādījumi funkcionālajā programmēšanā.
13. Formālo metoţu izmantojums programmatūras specifikācijā 2
14. Ievads formālo specifikāciju valodā Z. 2
15. Valodas Z matemātiskā notācija un pierādījumi. Izteikumu 3
un predikātu loģika. Vienādība un definējošās izteiksmes.
16. Kopu teorijas pamati valodā Z. Attiecības un funkcijas. 3
Virkľu notācija. Brīvo tipu definēšana.
300 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
17. Shēmas jēdziens valodā Z. Shēmu lietojums stāvokļu un 4
operāciju aprakstam.
18. Shēmu operācijas valodā Z: konjunkcija, disjunkcija, 2
vispārināšana.
19. Programmu izstrāde no specifikācijām valodā Z: datu 4
detalizācija.
20. Programmu izstrāde no specifikācijām valodā Z: algoritmu 4
detalizācija.
21. Specifikāciju valodas VDM raksturojums. 2
22. Jēdziens par algebrisko specifikāciju. 2
23. Formālās specifikācijas veidu pārskats. 2
24. Pārbaudījumi 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Glynn Winskel, Formal Semantics, The MIT Press, 1993
2. Frank G. Pagan, Formal Specification of Programming Languages, Prentice-
Hall, 1981
3. Jim Woodcock, Jim Davies, Using Z: Specification, Refinement and Proof,
Prentice Hall, 1996
Papildliteratūra
1. J.B.Wordsworth. Software Development with Z. Addison-Wesley, 1992.
2. David Gries, The Science of Programming, Springer – Verlag, 1981
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa ietvaros studenti iepazīstas ar formālas specifikācijas jēdzienu un formālo
specifikāciju izmantošanas iespējām programmēšanas valodu definīcijā un
programmu korektības pierādīšanā. Studenti apgūst praktiskas korektības pierādījumu
veidošanas spējas vienkāršām programmām. Studenti iepazīstas arī ar specifikāciju
notāciju Z, apgūst prasmes veidot vienkāršu sistēmu specifikācijas šajā notācijā.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 301
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Formal Specifications
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course introduces the notion of formal specification and illustrates the application
of it in definition of programming language semantics and proving correctness
properties of simple programs. The second part of the course is devoted to formal
specification notation Z, including its mathematical foundations, basic constructions
and specification examples. The course provides an overview of other specification
notations, as well.
302 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SPECIFIKĀCIJU VALODAS
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Kārlis Čerāns asoc. prof. Dr.Sc.Comp. FMF DN Karlis.Cerans@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 303
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss iepazīstina ar formālas specifikācijas principiem, formālu specifikāciju vietu
programmatūras izstrādes ciklā, kā arī ar daţādām plaši izplatītām formālo
specifikāciju notācijām (valodām). Kursa ietvaros padziļināti aplūkotas procedūru
ieejas / izejas specifikācijas un modeļbāzētā specifikāciju valoda Z, kā arī sniegts
pārskats par citām modeļbāzētām specifikāciju valodām un par citiem specifikāciju
valodu veidiem (algebriskās, loģiskās, temporālās specifikācijas).
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Patstāvīgi izpildīti, noteiktos termiľos iesniegti un eksāmenā atbildēti mājas darbi
(70%). Pēc studenta izvēles rakstīts referāts vai kārtots teorijas eksāmens (30%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. Specifikāciju valodas, to raksturojums un 2
izmantošana programmatūras dzīves ciklā.
2. Programmēšanas valodu formālā semantika. 4
3. Procedūru interfeisa (ieejas - izejas) specifikācijas loģiskā 2
formā. Daļējā un pilnā korektība.
4. Procedūru korektības pierādījumi: Hoara loģika, cikla 4
invarianti, cikla varianti.
5. Dizains pēc kontrakta. Korektu programmu veidošana no 4
specifikācijām.
6. Korektības specifikācija un pierādījumi funkcionālajā 4
programmēšanā.
7. Korektības specifikācija un pierādījumi objektorientētajā 4
programmēšanā.
8. Specifikāciju valodas Z matemātiskie pamati. 4
9. Programmatūras sistēmu specifikācija valodā Z. 4
10. Z: sistēmu īpašību pierādīšana, programmu veidošana no 4
specifikācijām.
11. Pārskats par specifikāciju valodām B un VDM. 4
12. Algebriskās specifikācijas: algebras, abstraktie datu tipi, 4
specifikāciju īpašības.
13. Algebrisko specifikāciju valoda OBJ3. 8
14. Loģiskā specifikāciju valoda LARCH. 6
15. Jēdziens par reālā laika sistēmu specifikāciju. Reālā laika 2
sistēmu specifikāciju līdzekļu pārskats.
16. Specifikāciju valoda LOTOS. Temporālā loģika. 4
304 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. V.S. Alagar, K. Periyasamy, Specification of Software Systems, Springer-
Verlag, 1998
2.
3.
Papildliteratūra
1. David Gries, The Science of Programming, Springer – Verlag, 1981
2. Bertrand Meyer, Object – Oriented Software Construction, Prentice Hall,
1988.
3. J.B.Wordsworth. Software Development with Z. Addison-Wesley, 1992.
4. J.B.Wordsworth. Software Engineering with B. Addison-Wesley, 1996.
5. C.B.Jones. Systematic Software Development using VDM. Prentice Hall,
1990.
6. Frank G. Pagan, Formal Specification of Programming Languages, Prentice-
Hall, 1981
Periodika, interneta resursi
1. The WWW Virtual library: Formal Methods, http://vl.fmnet.info/
2. J.L. Turner, T.L. McCluskey The Construction of Formal Specifications: An
Introduction to the Model-Based and Algebraic Approaches,
http://scom.hud.ac.uk/staff/scomtlm/book/rootfile.html
3.
REZULTĀTI
Studenti apgūst vai padziļina zināšanas par formālajām specifikācijām un to vietu
programmatūras izstrādes procesā. Studenti iegūst padziļinātas prasmes darbam ar
programmu ieejas un izejas specifikācijām un specifikāciju valodu Z. Studenti iegūst
spēju lasīt un veidot vienkāršas specifikācijas arī citās specifikāciju valodās, t.sk., B,
VDM , OBJ3, LARCH, LOTOS.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Specification Languages
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course introduces principles of formal specification, the role of formal
specifications in the software life cycle and covers several widely used formal
specification formalisms (languages). The course provides an in-depth coverage of
procedure input/output specifications and the model based specification language Z.
The course provides an overview of other model based specification languages as well
as other specification styles (algebraic, logical, temporal specification languages).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 305
MODULIS –
D ATO R ZI N Ā T N E S
M AT E M Ā T I S K I E PA M AT I
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums AUTOMĀTU TEORIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 2
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
-
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits -
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits -
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Ēvalds Ikaunieks as.prof. Dr.dat. FMF DN ei@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 309
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir izveidot priekšstatu par matemātiskajiem modeļiem, kas tiek
izmantoti datoru un programmu principiālo iespēju pētīšanā, kā arī programmēšanas
valodu sintakses aprakstos un sintaktiskās analīzes algoritmos. Tiek apskatīti galīgie
automāti (transformatori un akceptori), nedeterminētie akceptori, regulārās izteiksmes
un valodas, to savstarpējā saistība. Augšminētie jēdzieni tiek ilustrēti ar daudziem
piemēriem. Sevišķa uzmanība tiek veltīta automātu būvēšanas iemaľu izkopšanai.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kontroldarbi (80%), kuros jādemonstrē praktisko uzdevumu risināšanas prasme, un
mājas darbi (20%), kuros uzsvars likts uz oriģinālu uzdevumu izveidošanu un to
atrisināšanu. Ja kontroldarbu un mājas darbu summārie rezultāti nav pietiekami vai arī
neapmierina studentu, tiek dota iespēja kārtot rakstisku eksāmenu, kurā ietverti gan
uzdevumi, gan teorija.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Transformatora definīcija, piemēri. 2
2. Autonomi automāti. Galīgu automātu iespējas. 2
3. Valodas un akceptora definīcija. 2
4. Akceptoru sintēze, piemēri. 2
5. Regulāras izteiksmes un valodas. 2
6. Regulāru valodu piemēri. 2
7. Regulārās izteiksmes piekārtošana akceptoram. 2
8. Nedeterminēts akceptors (avots). e-bultiľas. 2
9. Divpolu avoti. Avotu determinizācija. 2
10. Akceptora piekārtošana regulārai izteiksmei. 2
Pumpēšamas lemma.
11. Automātu un stāvokļu ekvivalence. 2
12. Automātu minimizācija. 2
13. Ekvivalentu minimizētu automātu izomorfisms. 2
14. Automātu atšifrēšanas eksperimenti. 2
15. Diagnozes un uzstādīšanas eksperimenti. 2
16. Varbūtiski automāti. 2
310 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ē. Ikaunieks ―Automātu teorija‖, e-kurss, LU WebCT, http://www.lu.lv/
2. Alfred V. Aho, Jeffrey D. Ullman
―The Theory of Parsing, Translation and Compiling‖, Vol.1,
Prentice-Hall, 1972 (ir tulk. krievu val.)
3. John E. Hopcroft, Rajeev Motwani, Jeffrey D. Ullman
―Introduction to Automata Theory, Languages, and Computation‖,
2nd Edition, Addison-Wesley, 2001 (ir tulk. krievu val.)
4. Michael Sipser ―Introduction to the Theory of Computation‖,
PWS Publishing Company, 1997
Papildliteratūra
1. Thomas A. Sudkamp ―Languages and Machines‖,
2nd Edition, Addison-Wesley, 1997
2. Harry R. Lewis, Christos H. Papadimitriou
―Elements of the Theory of Computation‖, 2nd Edition, Prentice-Hall, 1998.
3. Arthur Gill ―Introduction to the Theory of Finite-State Machines‖,
McGraw-Hill (ir tulk. krievu val.)
4. B. Trahtenbrots, J. Bārzdiľš ―Galīgie automāti (izturēšanās un sintēze)‖,
Nauka, 1970 (krievu val.)
Periodika, interneta resursi
1. http://rex.liis.lv/liis/prog/macmat.nsf (LIIS mācību materiāli)
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā tiek apgūti automātu teorijas pamatjēdzieni, to savstarpējā saistība.
Tiek iegūtas praktiskās iemaľas galīgo automātu un regulāro valodu analīzē, sintēzē
un apstrādē.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Automata Theory
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The goal of the course is to acquaint with mathematical models used to investigate
principal possibilities of computers and programs, to define syntax of programming
languages and to build parsing algorithms. Finite automata (transformers and
acceptors), nondeterministic acceptors, regular expressions and regular languages, as
well as their interconnection are considered. Many examples are given to illustrate
these concepts. Special attention is paid to development of synthesis skills of
automata.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 311
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums FORMĀLĀS GRAMATIKAS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 2
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Automātu teorija
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
-
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits -
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits -
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Ēvalds Ikaunieks as.prof. Dr.dat. FMF DN ei@lanet.lv
312 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir izveidot priekšstatu par matemātiskajiem modeļiem, kas tiek
izmantoti datoru un programmu principiālo iespēju pētīšanā, kā arī programmēšanas
valodu sintakses aprakstos un sintaktiskās analīzes algoritmos. Tiek apskatītas
bezkonteksta gramatikas un magazīnas (steka) automāti, to savstarpējā saistība.
Augšminētie jēdzieni tiek ilustrēti ar daudziem piemēriem. Sevišķa uzmanība tiek
veltīta bezkonteksta gramatiku un magazīnas automātu analīzes un sintēzes iemaľu
izkopšanai.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kontroldarbi (80%), kuros jādemonstrē praktisko uzdevumu risināšanas prasme, un
mājas darbi (20%), kuros uzsvars likts uz oriģinālu uzdevumu izveidošanu un to
atrisināšanu. Ja kontroldarbu un mājas darbu summārie rezultāti nav pietiekami vai arī
neapmierina studentu, tiek dota iespēja kārtot rakstisku eksāmenu, kurā ietverti gan
uzdevumi, gan teorija.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Formālās gramatikas definīcija un piemēri. 2
2. Bezkonteksta gramatika. Izveduma koks. 2
3. Gramatikas viennozīmība. 2
4. R-gramatikas, to sakars ar regulārajām valodām. 2
5. Nederīgo simbolu izslēgšana. 2
6. ε-produkciju un ķēdes produkciju izslēgšana. 2
7. Reducētā gramatika. Homska binārā normālforma. 2
8. Kreiso rekursiju izslēgšana. 2
9. Greibahas normālforma. 2
10. Magazīnas automāta (MA) definīcija. 2
11. Paplašinātie MA. 2
12. Akceptēšana ar magazīnas iztukšošanos. 2
13. Gramatika, kurā izvedums modelē MA darbību. 2
14. Izvedumu uzminošais MA (lejupejošā analīze). 2
15. Vārda izcelsmi restaurējošais MA (augšupejošā analīze) 2
16. Pumpēšanas lemma. Jēdziens par Homska hierarhiju. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ē. Ikaunieks ―Ievads formālajās gramatikās‖, Lekciju konspekts,
http://www.liis.lv/ FTP serveris, /macmat/informat/autteo/FGLekc10
2. Alfred V. Aho, Jeffrey D. Ullman
―The Theory of Parsing, Translation and Compiling‖, Vol.1,
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 313
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Prentice-Hall, 1972 (ir tulk. krievu val.)
3. John E. Hopcroft, Rajeev Motwani, Jeffrey D. Ullman
―Introduction to Automata Theory, Languages, and Computation‖,
2nd Edition, Addison-Wesley, 2001 (ir tulk. krievu val.)
4. Michael Sipser ―Introduction to the Theory of Computation‖,
PWS Publishing Company, 1997
Papildliteratūra
1. Thomas A. Sudkamp ―Languages and Machines‖,
2nd Edition, Addison-Wesley, 1997
2. Harry R. Lewis, Christos H. Papadimitriou
―Elements of the Theory of Computation‖, 2nd Edition, Prentice-Hall, 1998.
3. Robert W. Floyd, Richard Beigel ―The Language of Machines. An
Introduction to Computability and Formal Languages‖, Computer Science
Press, 1994
4. R. Gregory Taylor ―Models of Computation and Formal Languages‖,
Oxford University Press, 1998
Periodika, interneta resursi
1. http://rex.liis.lv/liis/prog/macmat.nsf (LIIS mācību materiāli)
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa rezultātā tiek apgūti formālo valodu un magazīnas automātu pamatjēdzieni, to
savstarpējā saistība. Tiek iegūtas praktiskās iemaľas bezkonteksta gramatiku un
magazīnas automātu analīzē, sintēzē un apstrādē.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Formal Grammars
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The goal of the course is to acquaint with mathematical models used to investigate
principal possibilities of computers and programs, to define syntax of programming
languages and to build parsing algorithms. Context-free grammars and pushdown
automata, as well as their interconnection are considered. Many examples are given to
illustrate these concepts. Special attention is paid to development of synthesis skills of
grammars and automata.
314 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ALGORITMU TEORIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 315
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Rekursīvas funkcijas un kopas. Atšķirība starp kopas rekursivitāti (algoritma
eksistenci piederības problēmai) un kopas rekursīvo sanumurējamību (algoritma
eksistence kopas elementu pārskaitīšanai). Universālā Tjuringa mašīna. Kopu
reducējamība. Nekustīgā punkta teorēma. Klīni – Mostovska hierarhija. Algoritmu
sareţģītības mēri. Reducējamība. Pilnas problēmas. P-NP problēma.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Eksāmens notiek rakstveidā. Tajā paredzēts teorijas jautājums un uzdevumi.
Studentam jāprot risināt šāda tipa uzdevumi:
1. Konstruēt Tjuringa mašīnu, kas rēķina funkciju.
f n 2n 2
2. Noteikt vai funkcija ir rekursīva.
1, ja skaitļa π decimālpierakstā ir vismaz n septītnieki;
f(n)={ 0, ja citādi
3. Konstruēt tādu funkciju f(x,y,z), ka:
3.1. nav rekursīva funkcija;
3.2. katram x0 funkcija f(x0,y, z) ir rekursīva funkcija;
3.3. katram y0 funkcija f(x, y0, z) ir rekursīva funkcija;
3.4. katram z0 funkcija f(x, y, z0) ir rekursīva funkcija.
4. Pierādīt, ka neeksistē algoritms sekojošas problēmas risināšanai:
ir dota Tjuringa mašīna M, noskaidrot, vai šī mašīna apstājas uz visiem
pārskaitļiem,
5. Pierādīt, ka sekojoša kopa nav rekursīva:
{n; Tjuringa mašīna Mn rēķina visur definētu stingri augošu funkciju}.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Starpība starp atsevišķu uzdevumu atrisināmību un vienota 1
algoritma eksistenci, kas risina visus uzdevumus no kādas
klases.
2. Starpība starp rekursīvu sanumurējamību un rekursivitāti 1
3. Uzdevuma A atrisināšanas reducēšana uz uzdevuma B 1
atrisināšanu.
4. Rekursijas teorijas nozīme loģikā (Gēdeļa teorēma) un 1
bioloģijā (informācijas ģenētiskā nodošana nākošajai
paaudzei).
5. Tjūringa mašīna. 1
6. Nedeterminētā Tjuringa mašīna. 1
7. Rekursīvas kopas definīcija un vienkāršākās īpašības. 1
316 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
8. Rekursīvi sanumurējamas kopas definīcija un vienkāršākās 1
īpašības.
9. Rekursīvu un rekursīvi sanumurējamu kopu projekcijas 1
10. m – reducējamības definīcija un vienkāršākās īpašības. 1
11. m – universālas kopas un kreatīvas kopas. 1
12. Kreatīvas kopas cilindriskums. 1
13. Kreatīvas kopas m – universalitāte. 1
14. Imūnas kopas un vienkāršas kopas. 1
15. Imūnu un vienkāršu kopu eksistence. 1
16. Tabulārā reducējamība, tās vienkāršākās īpašības. 1
17. Piemērs vienkāršai tabulāri universālai kopai. 1
18. Hipervienkāršas kopas, to eksistence. 1
19. Tjuringa reducējamība, tās vienkāršākās īpašības. 1
20. Rekursīvi sanumurējamu kopu eksistence, kuras nav viena 1
uz otru reducējamas pēc Tjuringa.
21. Rekursijas teorēma. 1
22. Rekursijas teorēmas lietojumi. 2
23. Klīni – Mostovska hierarhija. 1
24. Algoritmu sareţģītības mēri. 1
25. Darba laiks un atmiľas daudzums. 1
26. Diagonālteorēmas. 1
27. Nedeterminētu algoritmu sareţģītība. 1
28. Varbūtisku algoritmu sareţģītība. 1
29. Polinomiālā reducējamība. 1
30. Polinomiāli pilnas problēmas. 1
31. P=NP ? problēma. 1
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Hartley Rogers, Jr. Theory of Recursive Functions and Effective
Computability. MIT Press, 1987
2. Carl H. Smith. A Recursive Introduction to the theory of Computation.
Springer - Verlag, 1994
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 317
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer
Science Press , 1989.
2. Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation . PWS Publishing
Co., 2001.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/algo/
2. http://www.wisdom.weizmann.ac.il/~oded/cc-hebrew.html
3.
REZULTĀTI
Studenti iemācās atšķirt kopas rekursivitāti no kopas pārskaitāmības. Galīgas kopas
gadījumā ir pat četri neekvivalenti kopas uzdošanas veidi, kas plaši izplatīti praksē.
Studenti iemācās arī lietot rekursijas teorēmu , lai konstruētu kopas ar neparastām
īpašībām.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Theory of Algorithms
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Recursive functions and sets. Distinction between recursivity (existence of an
algorithm for the decidability problem) and recursive enumerability (existence of an
algorithm to enumerate the set). Universal Turing machines. Reducibility of sets.
Recursion theorem. Kleene-Mostowski theorem. Complexity measures of algorithms.
Time and space complexity. Polynomial reducibility. Complete problems. The P=NP?
problem.
318 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ALGORITMU SAREŢĢĪTĪBA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 319
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Pierādījumi tam, ka daţu uzdevumu risināšanai neeksistē ātri strādājoši algoritmi.
Rēķināšanas sareţģītības mēri. Sakars ar algoritma apraksta sareţģītību. Varbūtisku,
nedeterminētu un alternējošu algoritmu sareţģītība. Kolmogorova sareţģītība.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Eksāmenā paredzēti gan teorētiski jautājumi, gan uzdevumi. studentiem dziļi jāizprot,
ka:
daţādi sareţģītības mēri gan nosaka viens otru aptuveni (piemēram, ļoti liels
rēķināšanas laiks nav iespējams bez ļoti lielas atmiľas), taču nelielas (parasti ne
vairāk kā eksponenciālas) atšķirības iespējamas : viena uzdevuma risināšanai
var būt vajadzīgs vairāk laika nekā otra uzdevuma risināšanai, bet patērētā
atmiľas daudzuma ziľā otrais uzdevums var būt sareţģītāks par pirmo.
algoritmu sareţģītības teorija attīstās. Ja neizdodas pierādīt efektīvu algoritmu
neiespējamību tradicionālā nozīmē, notiek jaunas uzdevuma nostādnes
meklēšana, ko nozīmē ―efektīva algoritma neiespējamība‖.
Studentam jāprot risināt sekojoša tipa uzdevumi:
1. Novērtēt darbības laiku dotai vienkāršai Tjuringa mašīnai (atkarībā no ieejas vārda
garuma).
2. Konstruēt Tjuringa mašīnu, kurai darba laiks ir const n 5 un atmiľas daudzums ir
const n 5 .
n
3. Pierādīt, ka nav iespējama Tjuringa mašīna, kurai darba laiks ir const 2 2 un
atmiľas daudzums ir const n 2 .
4. Konstruēt valodu, kuru var pazīt laikā const n3 2 , bet nevar pazīt ātrāk (ar
determinētu Tjuringa mašīnu).
5. Pierādīt, ka grafi ar Hamiltona kontūru veido NP – universālo kopu.
6. Konstruēt alternējošu Tjuringa mašīnu, kas pazīst dotu valodu lineārā laikā.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Rēķināšanas laiks kā sareţģītības mērs. 1
2. Vajadzīgais atmiľas daudzums kā sareţģītības mērs. 1
3. Citi praktiski nozīmīgi sareţģītības mēri. 1
4. Pirmā diagonālteorēma. 2
5. Otrā diagonālteorēma. 1
6. Trešā diagonālteorēma. 1
7. Teorēma par laika sareţģītību c. n log n un const. n. 1
320 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
8. Simetrijas pazīšanas laiks determinētām Tjuringa mašīnām. 1
9. Aksiomātiskā algoritmu sareţģītības teorija. 2
10. Sakarības starp Tjuringa mašīnas rēķināšanas laiku, atmiľas 1
daudzumu un pagriezienu skaitu.
11. Sakarības starp abstraktiem sareţģītības mēriem. 1
12. M. Blama teorēma par paātrinājumu. 2
13. Nedeterminētas Tjuringa mašīnas un to sareţģītības mēri. 1
14. Varbūtiskas Tjuringa mašīnas un to sareţģītības mēri. 1
15. Alternējošas Tjuringa mašīnas un to sareţģītības mēri. 1
16. Sakarības starp determinētu, nedeterminētu, varbūtisku un 1
alternējošu Tjuringa mašīnu darba laiku (ar precizitāti līdz
polinomam).
17. NP – universālas kopas, to eksistence. 1
18. Praktiski nozīmīgas NP – universālas kopas. 2
19. Sakarības starp determinētu Tjuringa mašīnu darba laiku un 1
alternējošu Tjuringa mašīnu atmiľas daudzumu.
20. Sakarības starp alternējošu Tjuringa mašīnu darba laiku un 1
determinētu Tjuringa mašīnu atmiľas daudzumu.
21. Ātras varbūtiskas Tjuringa mašīnas simetrijas pazīšanai. 1
22. Ātras alternējošas Tjuringa mašīnas simetrijas pazīšanai. 1
23. Apakšējie novērtējumi varbūtisku Tjuringa mašīnu darba 1
laikam.
24. Apakšējie novērtējumi varbūtisku Tjuringa mašīnu atmiľas 1
daudzumam.
25. Kolmogorova sareţģītība bezgalīgām virknēm. 2
26. Kolmogorova sareţģītība galīgiem vārdiem. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Christos H. Papadimitriou. Computational Complexity. Addison – Wesley,
1994
2. Rajeev Motwani, Prabhakar Raghavan. Randomized Algorithms. Cambridge
University Press, 1995
3. Ming Li, Paul Vitanyi. An Introduction to Kolmogorov Complexity and its
Applications. Springer – Verlag, 1993
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 321
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer
Science Press , 1989.
2. Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation . PWS Publishing
Co., 2001.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/
2. http://www.wisdom.weizmann.ac.il/~oded/cc.html
3. http://users.forthnet.gr/ath/kimon/CC/CCC1b.htm
4. http://eccc.uni-trier.de/eccc-local/ECCC-LectureNotes/IntroComplTh/cc-
sum.html
REZULTĀTI
Jāprot lietot pazīstamākās metodes algoritmu sareţģītības apakšējo novērtējumu
pierādīšanai.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Complexity of Computation
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Methods to prove that for some problems no effective algorithms exist. Complexity
measures. Time and space complexity. Size of programs. Size versus time and space.
Complexity of probabilistic, nondeterministic and alternating algorithms. Kolmpgorov
complexity.
322 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATU AIZSARDZĪBA UN
KRIPTOGRĀFIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Freivalds profesors Dr.habil. Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 323
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa ievadā tiek aplūkotas tradicionālās (līdz otrajam pasaules karam) sistēmas
informācijas kodēšanai un to trūkumi. Algoritmu sareţģītības teorijas atklājumi, kas
ļāva izveidot ―vispārzināmās atslēgas‖ sistēmas. Mugursomas tipa sistēmas. RSA
algoritmi. Kāršu spēles pa telefonu, aizklāta balsošana pa telefonu un citi neticami
informācijas apmaiľas protokoli. Pierādījumi, kurus var pārbaudīt, bet kas neatklāj
nekādu informāciju. Cik sareţģīti un cik droši ir aizsargāt informāciju?
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studentiem jāzina aplūkotie teorijas jautājumi. Ieskaitē studentiem jārisina uzdevumi
un jāatbild teorijas jautājumi.
Studentiem dziļi jāizprot, ka:
datu drošība un rēķināšanas maza sareţģītība ir konfliktējošas prasības, kuras
praksē nākas nodrošināt uz otras prasības atslābināšanas rēķina;
modernā algoritmu sareţģītības teorija būtiski palīdz gan radīt drošus datu
aizsardzības līdzekļus, gan cīnīties pret datu šifrēšanu.
Studentiem jāprot risināt šāda tipa uzdevumi:
1. Šifrēt dotu tekstu vienā no apskatītajām kriptosistēmām.
2. Atšifrēt dotu kriptotekstu vienā no apskatītajām kriptosistēmām.
3. Lietojot vārdu un burtu bieţuma tabulas, atšifrēt dotu tekstu Hilla kriptosistēmā.
17
4. Izrēķināt Jakobi simbolu
paskaidrot, ko šis rezultāts nozīmē.
3
5. Noskaidrot, vai 1997 ir pirmskaitlis.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Cēzara monoalfabētiskā sistēma. 1
2. Cēzara sistēma ar atslēgas vārdiem. 1
3. Afīnā kriptosistēma. 1
4. Hilla kriptosistēma. 1
5. Kriptosistēma PLAYFAIR un tās vispārinājumi. 1
6. Statistikas lietošana monoalfabētisku sistēmu kriptoanalīzē. 2
7. Polialfabētiskas sistēmas. 1
8. Rotoru kriptosistēmas. 1
9. ASV Nacionālais Standarts DES. 2
10. Atklātās kriptogrāfijas principi. 1
11. Mugursomas kriptosistēma. 2
12. RSA kriptosistēma. 2
13. Kongruenču teorijas pamatrezultāti. 2
14. Leţandra simbols. 2
324 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
15. Jakobi simbols. 2
16. Varbūtisks algoritms pirmskaitļu pazīšanai. 2
17. Kāršu spēlēšana pa telefonu. 2
18. Gadījuma skaitļu ģenerēšana. 1
19. NP – universālas kopas. 1
20. Pierādījumi ar nulles informāciju. 2
21. Protokolu aizsardzība. 1
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Arto Salomaa. Public – Key Criptography. – Springer, 1990
2. Gilles Brassard. Modern Cryptology. – Springer, 1988
Papildliteratūra
1. R. DeMillo, G. Davida, D. Dobkin, M. Harrison, R. Lipton. Applied
Cryptology, Cryptographic Protocols and Computer Security Models. –
American Mathematical Society, 1983
2. Douglas R. Stinson. Cryptography Theory and Practice. CRC Press, 2003.
3. Bruce Schneier. Applied Cryptography: Protocols, Algorithms, and Source
Code in C, 2nd Edition, John Wiley & Sons, 1999.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.wisdom.weizmann.ac.il/~oded/foc-book.html
2. http://www-fs.informatik.uni-
tuebingen.de/~reinhard/krypto/English/english.html
REZULTĀTI
Studentiem jāzin kongruenču teorijas pamatelementi tādā apmērā, lai varētu konstruēt
RSA kriptosistēmas un vienkāršākos interaktīvos protokolus. Jāvar izskaidrot
kriptosistēmu matemātiskos pamatus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Data security and cryptography
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
In the beginning of the course we discuss the traditional (before WW 2)
cryptosystems, their advatages and deficiencies. Results of Complexity Theory that
led to development of Public Key Criptography. Knapsack systems. RSA
cryptosystem. Number Theory needed for the construction of RSA cryptosystems.
Interactive and Zero-Knowledge protocols. Pocker by telephone, secret voting by
telephone. What is needed for data protection?
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 325
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MATEMĀTISKĀ LOĢIKA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Diskrētā matemātika I, II
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Kārlis Podnieks asoc.prof. Dr. math. FMF DN Karlis.Podnieks@mii.lu.lv
326 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir nostiprināt un tālāk attīstīt studentu spēju pierakstīt savas zināšanas
formālās valodās, iemācīties veidot stingri formālus pierādījumus, kuros atļauts
izmantot tikai dotās aksiomas, un nav atļautas nekādas vizuālas, intuitīvas, autoritāras
utml. pārliecināšanas metodes. Studentiem jāapgūst arī izteikumu rēķinu un predikātu
rēķinu pamati. Kursa beigās jāiemācās formulu reducēšana normālformās un
rezolūciju metode, kas tiek izmantotas mākslīgā intelekta sistēmās.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un
e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem.
Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās
un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam
noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto
punktu skaita. Atzīmes „izcili‖ iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Formālās teorijas. 2
2. Pirmās pakāpes formālās valodas. Zināšanu formalizācija. 4
3. Loģikas aksiomas. Dedukcijas teorēma. 4
4. Formulu izvešana izteikumu rēķinos. 4
5. Aksiomu neatkarība. Datoru izmantošana matemātiskos 2
pierādījumos.
6. Formulu izvešana predikātu rēķinos. Substitūcijas teorēma. 4
7. Valodu interpretācijas. Loģiski vispārderīgas formulas. 4
Izpildāmas formulas.
8. Izteikumu rēķinu pilnības teorēma. 2
9. Predikātu rēķinu pilnības teorēma. 2
10. Priekšējās normālformas. Skolema normālformas. Klauzulu 4
formas. Rezolūciju metode
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Vilnis Detlovs, Kārlis Podnieks. Ievads matemātiskajā loģikā. 2000-2005,
www.ltn.lv/~podnieks/mlog/ml.htm
2. Elliott Mendelson. Introduction to Mathematical Logic. Chapman & Hall,
1997, 456 pp. (sk. arī krievu izdevumu)
3. Stephen C. Kleene. Mathematical Logic. Dover Publications, 2002, 416.pp.
(sk. arī krievu izdevumu)
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 327
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Nostiprināt un tālāk attīstīt studentu spēju pierakstīt savas zināšanas formālās valodās,
iemācīties veidot stingri formālus pierādījumus, kuros atļauts izmantot tikai dotās
aksiomas, un nav atļautas nekādas vizuālas, intuitīvas, autoritāras utml.
pārliecināšanas metodes. Jāapgūst izteikumu rēķinu un predikātu rēķinu pamati.
Jāiemācās formulu reducēšana normālformās un rezolūciju metode.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Mathematical Logic
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Formal theories. First order languages. Knowledge representation. Axioms of logic.
Deduction theorem. Proving propositional formulas. Axiom independence. Using
computers in mathematical proofs. Proving predicate formulas. Replacement theorem.
Interpretations. Logically valid formulas. Satisfiable formulas. Completeness
theorems. Prenex normal forms. Skolem normal forms. Clausal forms. Resolution
method.
328 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums KVANTU SKAITĻOŠANA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Algebra (obligāti),
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Lineārā algebra I un II (vēlams)
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Juris Smotrovs asistents Dr. dat. Fiz. mat. fak. juriss@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 329
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kvantu skaitļošanas pamati. Salīdzināšana ar parasto (klasisko) skaitļošanu.
Algoritmi, kas ataino kvantu skaitļošanas priekšrocības. Pašreizējie kvantu
skaitļošanas pētījumu virzieni: kvantu datu bāzes, kvantu kriptogrāfija, kļūdu
korekcija. Kurss ir paredzēts, lai iepazīstinātu studentus ar šo pašreiz strauji attīstošos
zinātnes virzienu, kas radies fizikas (kvantu mehānikas), datorzinātnes un
matemātikas saskarsmē. Kurss varētu arī interesēt fizikas vai matemātikas studentus ar
pamatzināšanām (un ieinteresētību) datorzinātnē.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā studentam jāuzraksta četri mājas darbi. Sesijas laikā eksāmenā students
var mainīt ar tiem nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits ir atkarīgs no tā, par
cik students vēlas atzīmi mainīt.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. Kvantu mehānika un skaitļošana. Kvantu 2
informācijas īpašības. Kubits.
2. Kubitu reģistri. Tenzorreizinājums. Kvantu loģiskie 2
elementi.
3. Teleportācija. Unitāras transformācijas. Loģiskie 2
pamatelementi.
4. Apgrieţama skaitļošana. Klasisko algoritmu realizācija ar 2
kvantu shēmām.
5. Mērījumi daţādās bāzēs. Modificētā Doiča-Jošas problēma. 2
6. Saimona algoritms. 2
7. Furjē transformācija. 2
8. Grovera algoritms. 2
9. Kubitu kodēšana. 2
10. Kvantu galīgie automāti un Tjūringa mašīnas. 2
11. Kvantu kriptogrāfija. 2
12. Šora faktorizācijas algoritms. ―Vieglais‖ gadījums. 2
13. Šora faktorizācijas algoritms. Vispārīgais gadījums. 2
14. Šora diskrētā logaritma algoritms. 2
15. Īpašvektori un īpašvērtības. Kitajeva faktorizācijas 2
algoritms.
16. Kvantu informācijas teorija un kodēšana. 2
330 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. U. Vazirani. Quantum Computation. Lecture notes, 2004. Available at
http://www.cs.berkeley.edu/~vazirani/quantum.html .
2. A. Berthiaume. Quantum computation. Complexity Theory Retrospective II,
L. A. Hemaspaandra et A. Selman, editors, pp. 23-52. Springer-Verlag,
Berlin, 1997.
3. A. Kitaěv, A. Šěn', M. Vǎlyj. Klassičěskiě i kvantovyě vyčislěniǎ. Moskva,
MCNMO, ČeRo, 1999.
4. Isaac L. Chuang, Michael A. Nielsen. Quantum Computation and Quantum
Information. Cambridge University Press, Cambridge, 2000.
5. Kvantovyj komp’ǔtěr i kvantovyě vyčislěniǎ. I. II. Iţevsk, Regulǎrnaǎ i
haotičeskaǎ dinamika, 1999.
6. K. A. Valiěv, A. A. Kokin. Kvantovyě komp’ǔtěry: naděţdy i rěal'nost'.
Iţevsk, Regulǎrnaǎ i haotičeskaǎ dinamika, 2001.
Papildliteratūra
1. L. K. Grover. A fast quantum mechanical algorithm for database search.
Proceedings of the 28th Annual Symposium on the Theory of Computing.
ACM Press, New York, 1996.
2. C. Moore and J. P. Crutchfield. Quantum automata and quantum grammars.
Santa-Fe Institute Working Paper 97-07-062, 1997.
3. A. Kondacs and J. Watrous. On the power of quantum finite state automata.
Proceedings of the 38th IEEE Conference on Foundations of Computer
Science, pp. 66–75, 1997.
4. C. H. Bennett, F. Bessette, G. Brassard, L. Salvail, J. Smolin. Experimental
quantum cryptography. Journal of Cryptology, vol. 5, no. 1, pp. 3–28, 1992.
5. P. W. Shor. Algorithms for quantum computation: discrete log and factoring.
Proceedings of the 35th Annual Symposium on the Foundations of Computer
Science. IEEE Computer Society Press, Los Alamitos, CA, 1994.
Periodika, interneta resursi
1. J. Preskill. Quantum Computation. Lecture Notes, 1998. Available at
http://www.theory.caltech.edu/people/preskill/ph229/ .
2. Los Alamos electronic preprint archive: http://lanl.arxiv.org/archive/quant-ph
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 331
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Students iepazīstas ar kvantu skaitļošanas priekšrocībām un grūtībām, iegūst
priekšstatu par to, kādas problēmas šobrīd tiek risinātas šajā nozarē, kā arī iemācās
1) pierakstīt kvantu reģistra stāvokli gan izvērstajā, gan tenzorreizinājuma formā
(ja tas iespējams);
2) ar elementāro kvantu vārstu palīdzību sastādīt kvantu loģiskās ķēdes;
3) aprēķināt kvantu reģistra stāvokli pēc loģiskās ķēdes izpildes;
4) aprēķināt kvantu pārveidojuma matricu;
5) aprēķināt kvantu reģistra stāvokli pēc mērījuma.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Quantum Computation
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The basics of Quantum Computation. Comparison with the classical computation.
Algorithms displaying advantages of Quantum Computation. The current research
trends in Quantum Computation: quantum data bases, quantum cryptography, error
correction. The course is designed to acquaint the students with this currently fast
developing part of science lying on the verge of physics (Quantum Mechanics),
computer science and mathematics. The course could be of interest also to the
students of physics or mathematics with some basic knowledge in computer science.
332 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums KOMBINATORIKA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Diskrētā matemātika II
Zinātņu nozare Matemātika
Diskrētā matemātika un matemātiskā
Zinātņu apakšnozare
informātika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Juris Smotrovs asistents Dr. dat. Fiz. mat. fak. juriss@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 333
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentu ar izplatītākajiem kombinatorikas uzdevumu
paveidiem, ar kombinatoriskām uzdevumu risināšanas metodēm, ar pazīstamākajiem
kombinatoriskajiem lielumiem. Galvenokārt kursā tiek aplūkotas pārskaitošās
kombinatorikas problēmas. Īpaša uzmanība pievērsta tam, lai tiktu apgūts
kombinatorisks domāšanas veids, lai uzdevumiem tiktu meklēti kombinatoriski, nevis,
piemēram, algebriski risinājumi. Tomēr tiek apgūta arī veidotājfunkciju izmantošana.
Blakus vispazīstamākajiem lielumiem (permutāciju, variāciju, kombināciju skaits)
tiek aplūkoti arī ne tik pazīstami (Stirlinga, Eilera, Bella u. c. skaitļi). Daudz laika
veltīts ar substitūcijām saistītajiem lielumiem.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā studentam jāuzraksta četri pārbaudes darbi. To vērtējums veido
aptuveni 9/10 no gala atzīmes. Atlikušo 1/10 dod atzīme par mājas darbiem. Sesijas
laikā eksāmenā students var mainīt šādi nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits
ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Kas ir kombinatorika? Pārskaitošā kombinatorika. 2
Skaitīšanas rezultāts.
2. Kombinatorisks un nekombinatorisks pierādījums. 2
Veidotājfunkcijas.
3. Kopas un multikopas. Izlases. Variācijas, permutācijas. 1
4. Kombinācijas. Binomiālie koeficienti. 1
5. Skaitļa sadalījumi un kombinācijas ar atkārtojumiem. 1
6. Multikopas permutācijas. Multinomiālie koeficienti. 2
7. Substitūcijas. Transpozīcijas. Sadalījums transpozīcijās. 1
8. Cikli. Sadalījums ciklos. 1
9. Pirmā veida Stirlinga skaitļi. 1
10. Inversijas. Dilstošas apakšvirknes. Eilera polinoms. Eilera 2
skaitļi.
11. q-multinomiālie koeficienti. 2
12. Skaitļa saskaldījumi. 2
13. Kopas saskaldījumi. Otrā veida Stirlinga skaitļi. 1
14. Galīgu funkciju statistikas. 2
15. Sieta metode. 2
16. Latīľu kvadrāti. 2
17. Kombinatorika grafu teorijā. Grafu skaitīšana. Ramseja 3
teorēma.
18. Pārbaudes darbi. 4
334 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Richard P. Stanley. Enumerative Combinatorics. Wadsworth, 1986.
Tulkojums krieviski: R. Stěnli. Pěrěčislitěl'naǎ kombinatorika. Moskva, Mir,
1990.
2. Indulis Strazdiľš. Diskrētā matemātika. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001.
3. F. A. Novikov. Diskrětnaǎ matěmatika. Sankt-Pětěrburg, Pitěr, 2001.
4. Marshall Hall, Jr. Combinatorial Theory. Waltham (Massachusetts),
Blaisdell Publishing, 1967. Tulkojums krieviski: M. Holl. Kombinatorika.
Moskva, Mir, 1970.
5. V. N. Sačkov. Kombinatornyě mětody diskrětnoj matěmatiki. Moskva,
Nauka, 1977.
6.
Papildliteratūra
1. I. P. Goulden and D. M. Jackson. Combinatorial Enumeration. New York,
Wiley-Inrescience, 1983. Tulkojums krieviski: Ǎ. Gul’děn, D. Dţěkson.
Pěrěčislitěel'naǎ kombinatorika. Moskva, Nauka, 1990.
2. A. Kofman. Vvěděniě v prikladnuǔ kombinatoriku. Moskva, Nauka, 1975.
3. George E. Andrews. The Theory of Partitions. London, Addison-Wesley,
1976. Tulkojums krieviski: G. Endrǔs. Teoriǎ razbiěnij. Moskva, Nauka,
1982.
4. Applied Combinatorial Mathematics, Edwin E. Beckenbach, editor. New
York, John Wiley and Sons, 1964. Tulkojums krieviski: Prikladnaǎ
kombinatornaǎ matěmatika. Pod rědakciěj E. Běkkěnbaha. Moskva, Mir,
1968.
5. Ronald L. Graham. Rudiments of Ramsey Theory. Providence (Rhode
Island), American Mathematical Society, 1981. Tulkojums krieviski: R.
Grehěm. Načala těorii Ramseǎ. Moskva, Mir, 1984.
Periodika, interneta resursi
1. Combinatorics -- from MathWorld:
http://mathworld.wolfram.com/topics/Combinatorics.html
2. The Combinatorics net: http://www.combinatorics.net/
3. MathPages: Combinatorics: http://www.mathpages.com/home/icombina.htm
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 335
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves studentam jāpazīst izplatītākie kombinatoriskie lielumi, jāprot
pielietot gan kombinatoriskās (piemēram, vienādības pierādīšana, atrodot kopas ar
vienādības labajai un kreisajai pusei atbilstošiem elementu skaitiem un pierādot to
bijekciju), gan algebriskās kombinatorikas uzdevumu risināšanas metodes (piemēram,
ģenerējošo funkciju izmantošana).
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Combinatorics
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to acquaint students with the most popular kinds of
combinatorial problems, with combinatorial methods in problem solving, with the
most important combinatorial numbers. Mostly the enumareative combinatorics
problems are considered. Special attention is paid to teaching combinatorial way of
thinking, so that students would look for combinatorial solutions of problems instead
of, for instance, algebraic. Still, using generating functions is taught as well. Beside
the most popular numbers (number of permutations, variations, combinations), also
less known numbers are considered (Stirling, Euler, Bell, a. o. numbers). Much time is
spent on characteristic numbers related with substitutions.
336 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PRAKTISKĀ LOĢIKA I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. nav
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika
Lekciju stundu skaits 10
Semināru vai praktisko darbu stundu
22
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Cīrulis as. prof. Dr. mat. Fiz. mat. fak. jc@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 337
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Praktiskas ievirzes kurss. Tā mērķis ir palīdzēt izstrādāt noteiktas iemaľas
apgalvojumu loģiskās uzbūves analizēšanā un iemācīties izvairīties no bieţi
sastopamiem defektiem to formulējumos. Tāpēc lielākā daļa laika atvēlēta praktiskām
nodarbībām. Vienlaikus šis kurss ir netradicionāls ievads matemātiskajā loģikā (tiklab
izteikumu kā predikātu loģikā).
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Pēc katras no trim galvenajām tēmām paredzams rakstveida ieskaites darbs, kurā,
galvenokārt, jārisina uzdevumi, bet jāprot atbildēt arī uz nedaudziem teorijas
jautājumiem. Katrs uzdevums un jautājums tiek vērtēts ar noteiktu skaitu punktu.
Ieskaitei jāsavāc noteikts punktu skaits katrā darbā, bet vērtējums atkarīgs no iegūto
punktu kopsummas visos darbos.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Nosacījuma apgalvojums, tā apgrieztais apgalvojums un 1
pretējais apgalvojums. Loģiskais kvadrāts.
2. Daţādas saikļa 'ja - tad' loģiskās interpretācijas. 1
3. Nestandarta (t.i., ar citādu saikļu palīdzību formulēti) 1
nosacījuma teikumi.
4. Individuāli, vispārīgi un eksistences apgalvojumi. 4
5. Vispārīgs apgalvojums kā nosacījuma apgalvojums. Tā 6
skaidrojošā, nosacījuma un secinājuma daļa.
6. Vispārīgas, neiespējamas, nenoteiktas pazīmes. 1
7. Svarīgākās loģiskās sakarības starp vienas klases priekšmetu 2
pazīmēm.
8. Pazīmju neatkarība. 1
9. Nosaukumi, izteikumi, loģiskās operācijas 1
10. Loģikas formulas (ievads) 2
11. Apgalvojumu loģiskās struktūras attēlošana ar formulām. 6
Formulu lasīšana
12. Trīs ieskaites darbi 6
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kursa autora sagatavots mācību līdzeklis, uzdevumi patstāvīgajam darbam un
norādījumi to risināšanai.
2.
3.
338 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentam jāzina:
kas ir tiešais, apgrieztais, pretējais apgalvojums, loģiskais sakars starp tiem,
kas ir individuāls, eksistences, vispārīgs apgalvojums, individuāla
apgalvojuma subjekts un predikāts, eksistences un vispārības kvantors,
kas ir vispārīga apgalvojuma skaidrojošā, nosacījuma, secinājuma daļa, kādas
ir to lomas apgalvojumā,
kādas starp vienas kopas priekšmetu pazīmēm var pastāvēt loģiskas saistības
(ieskaitot neatkarību),
ko loģikā saprot ar izteikumu, nosaukumu, konstanti, brīvu vai saistītu
mainīgo,
Studentam jāprot:
apgalvojumus daţādos veidos transformēt nosacījuma teikuma formā, tam
sastādīt apgriezto un pretējo apgalvojumu,
noteikt loģiskās saites starp priekšmetu pazīmēm vienā priekšmetu kopā.,
ar izteikumu un arī predikātu loģikas līdzekļiem aprakstīt salikta apgalvojuma
loģisko uzbūvi,
saprast un parastajā valodā saprotami izstāstīt interpretētu loģikas formulu
saturu.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Practical Logic I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
For the greatest part, it is a practical (i.e. not theoretical) course. Its purpose is to aid
the student to gain skills in analysis of the logical structure of propositions and in
escaping from some frequent logical mistakes in their formulations. Therefore, the
bulk of the time will be spent for paractical training. At the same time the course is a
non-standard introduction in mathematical logic (both propositional and predicate
logic) .
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 339
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PRAKTISKĀ LOĢIKA II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Praktiskā loģika I
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
16
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Jānis Cīrulis as. prof. Dr.Mat. FMF DN jc@lanet.lv
340 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Galvenokārt praktiskas ievirzes kurss. Tā mērķi ir (1) dot noteiktu izpratni par
izteiksmju sintaktiskajiem tipiem, (2) iepazīstināt ar svarīgākajiem loģiskajiem
sakariem starp apgalvojumiem -- līdzvērtību, sekošanu un saderību, demonstrēt, ka šie
sakari ir matemātiski analizējami, (3) palīdzēt izstrādāt loģikas formulu un
apgalvojumu ekvivalentas pārveidošanas, kā arī minēto sakaru pārbaudīšanas iemaľas.
Atšķirībā no kursa pirmās daļas, būtisku lomu spēlēs matemātiskās loģikas metodes.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Pēc katras no trim galvenajām tēmām paredzams rakstveida ieskaites darbs, kurā
jārisina uzdevumi, kā arī jāprot pastāstīt par svarīgākajiem jēdzieniem un metodēm.
Katrs jautājums vērtēts ar noteiktu skaitu punktu. Ieskaitei jāsavāc noteikts punktu
skaits katrā darbā, bet vērtējums atkarīgs no iegūto punktu kopsummas visos darbos.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ieskats kategoriālās gramatikās. Latviešu valodas piemērs. 2
2. Izteikumu loģikas valoda un predikātu loģikas valoda -- to 4
sintakse un semantika.
3. Formulu loģiskā līdzvērtība izteikumu un predikātu loģikā. 1
4. Pamata līdzvērtības, kas raksturo loģisko operāciju un 1
kvantoru algebriskās īpašības.
5. Formulu un parastās valodas apgalvojumu ekvivalenti 4
pārveidojumi.
6. Negatīvu apgalvojumu transformēšana pozitīvos 1
7. Loģiskie vienādojumi. Scēnas 4
8. Apgalvojumu saderība. 1
9. Slēdzieni, to loģiskā uzbūve. Tieši un netieši slēdzieni. 1
10. Pareizi un nepareizi slēdzieni. Izvedumi 3
11. Slēdzienu pareizības un apgalvojumu saderības pārbaude ar 4
loģikas līdzekļiem.
12. Trīs ieskaites darbi. 6
13.
14.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kursa autora sagatavots mācību līdzeklis, uzdevumi patstāvīgajam darbam un
norādījumi tiem.
2.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 341
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
REZULTĀTI
Studentam jāzina
nozīmīgākās valodas sintaktiskās kategorijas,
izteikumu loģikas un predikātu loģikas valodas sintakse, interpretācijas,
svarīgākie semantiskie jēdzieni (vispārpatiesums, līdzvērtība, sekošana, saderība),
loģisko operāciju un kvantoru pamatīpašības,
formulu ekvivalento pārveidojumu metodika,
loģisko vienādojumu risināšanas metodika gan izteikumu, gan predikātu loģikā,
slēdziena un tā pareizuma jēdziens,
apgalvojumu saderības un slēdzienu pareizības pārbaudes paľēmieni.
Studentam jāprot:
analizēt parastās un arī loģikas valodu izteiksmju kategoriālo uzbūvi,
atpazīt daţādu veidu saistītos mainīgos valodas izteiksmēs,
rēķināt izteikumu un predikātu loģikas formulu patiesumvērtības
izdarīt loģikas formulu pārveidojumus, sameklēt tām daţādu veidu normālformas,
līdzīgi pārveidot parastās valodas izteiksmes, īpaši – negatīvus apgalvojumus
pozitīvos,
risināt loģiskos vienādojumus izteikumu un predikātu loģikā,
pārbaudīt apgalvojumu saderību un slēdzienu pareizību.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Practical logic II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
For the greatest part, it is a practical (i.e. not theoretical) course. Its purposes are (1) to
give to the student the idea of syntactic types of expressions, (2) to acquaint him/her
with the main kinds of logical connection between propositions – equivalency,
consistency, consequence, to demonstrate that they can be analysed mathematically,
(3) to aid the student to gain skills in equivalent transformations of propositions and
testing the mentioned logical connections. In contradistinction to Part I of the course,
methods of mathematical logic will be of essential importance here.
342 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SPECSEMINĀRS 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 0
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors FMF DN rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 343
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ir domāts, lai studenti kopā ar pasniedzēju patstāvīgi studētu literatūru, risinātu
uzdevumus, izklāstītu kolēģiem izlasīto, mācītos savas specialitātes zināšanu
metodiski pareizu izklāstu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāpiedalās kopējā diskusijā, vismaz reizi semestrī jāuzstājas ar patstāvīgu stāstījumu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Automāta jēdziens 6
2. Algoritmi un to lietojumi 6
3. Determinisms un tā vispārinājumi 6
4. Varbūtības fizikā un datorzinātnē 6
5. Priekšstats par kvantu fiziku 6
6. Kvantu algoritmi 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer
Science Press, 1999.
Papildliteratūra
1. Дж.Эллиот, П.Добер. Симметрия в физике. – Москва, Мир, 1983
2. I. Strazdiľš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/
2. http://phys.educ.ksu.edu/
3. http://www.ams.org/new-in-math/cover/turing.html
4. http://www.turing.org.uk/turing/scrapbook/tmjava.html
5. http://www.sims.berkeley.edu/~christin/dfa/
6. http://decsai.ugr.es/~jags/fat.html
344 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Studentiem jāmācās izteikt savas domas par apgūstamo specialitāti, jāstudē literatūra
par datorzinātnes jautājumiem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Special Seminar I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course is aimed at teaching the students to participate discussions with the
professors and their colleagues. The students are supposed to listen to the
presentations, to study literature on the speciality, to earn experience in presenting
material to the listeners.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 345
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SPECSEMINĀRS II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 0
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
346 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ir domāts, lai studenti kopā ar pasniedzēju patstāvīgi studētu literatūru, risinātu
uzdevumus, izklāstītu kolēģiem izlasīto, mācītos savas specialitātes zināšanu
metodiski pareizu izklāstu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāpiedalās kopējā diskusijā, vismaz reizi semestrī jāuzstājas ar patstāvīgu stāstījumu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Automāta jēdziens un vispārinājumi teorijā 6
2. Algoritmi un to lietojumi datorzinātnē 6
3. Determinisms un tā vispārinājumi 6
4. Varbūtības fizikā un datorzinātnē 6
5. Priekšstats par kvantu fiziku 6
6. Kvantu algoritmi 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer
Science Press, 1999.
Papildliteratūra
1. Дж.Эллиот, П.Добер. Симметрия в физике. – Москва, Мир, 1983
2. I. Strazdiľš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/
2. http://phys.educ.ksu.edu/
3. http://www.ams.org/new-in-math/cover/turing.html
4. http://www.turing.org.uk/turing/scrapbook/tmjava.html
5. http://www.sims.berkeley.edu/~christin/dfa/
6. http://decsai.ugr.es/~jags/fat.html
REZULTĀTI
Studentiem jāmācās izteikt savas domas par apgūstamo specialitāti, jāstudē literatūra
par datorzinātnes jautājumiem.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 347
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Special seminar II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course is aimed at teaching the students to participate discussions with the
professors and their colleagues. The students are supposed to listen to the
presentations, to study literature on the speciality, to earn experience in presenting
material to the listeners.
348 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SPECSEMINĀRS III
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 0
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 349
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ir domāts, lai studenti kopā ar pasniedzēju patstāvīgi studētu literatūru, risinātu
uzdevumus, izklāstītu kolēģiem izlasīto, mācītos savas specialitātes zināšanu
metodiski pareizu izklāstu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāpiedalās kopējā diskusijā, vismaz reizi semestrī jāuzstājas ar patstāvīgu stāstījumu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Kvantu automāta jēdziens un vispārinājumi teorijā 6
2. Kvantu saistība 6
3. Jaukti kvantu stāvokļi 6
4. Kvanti 20. gs. zinātnē 6
5. Priekšstats par kvantu ķīmiju 6
6. Kvanti un bioloģija 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer
Science Press, 1999.
Papildliteratūra
1. Дж.Эллиот, П.Добер. Симметрия в физике. – Москва, Мир, 1983
2. I. Strazdiľš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/
2. http://phys.educ.ksu.edu/
3. http://www.ams.org/new-in-math/cover/turing.html
4. http://www.turing.org.uk/turing/scrapbook/tmjava.html
5. http://www.sims.berkeley.edu/~christin/dfa/
6. http://decsai.ugr.es/~jags/fat.html
350 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Studentiem jāmācās izteikt savas domas par apgūstamo specialitāti, jāstudē literatūra
par datorzinātnes jautājumiem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Special seminar III
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course is aimed at teaching the students to participate discussions with the
professors and their colleagues. The students are supposed to listen to the
presentations, to study literature on the speciality, to earn experience in presenting
material to the listeners.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 351
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SPECSEMINĀRS 4
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 0
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
352 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ir domāts, lai studenti kopā ar pasniedzēju patstāvīgi studētu literatūru, risinātu
uzdevumus, izklāstītu kolēģiem izlasīto, mācītos savas specialitātes zināšanu
metodiski pareizu izklāstu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāpiedalās kopējā diskusijā, vismaz reizi semestrī jāuzstājas ar patstāvīgu stāstījumu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Kvantu automātu konstruēšana 6
2. Kvantu saistības izmantošana algoritmu konstruēšanai 6
3. Kvantu vaicājoši algoritmi 6
4. DNS datori 6
5. Kvanti 20. gs. bioloģijā 6
6. Datoru attīstības perspektīvas 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer
Science Press, 1999.
Papildliteratūra
1. Дж.Эллиот, П.Добер. Симметрия в физике. – Москва, Мир, 1983
2. I. Strazdiľš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/
2. http://phys.educ.ksu.edu/
3. http://www.ams.org/new-in-math/cover/turing.html
4. http://www.turing.org.uk/turing/scrapbook/tmjava.html
5. http://www.sims.berkeley.edu/~christin/dfa/
6. http://decsai.ugr.es/~jags/fat.html
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 353
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Studentiem jāmācās izteikt savas domas par apgūstamo specialitāti, jāstudē literatūra
par datorzinātnes jautājumiem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Special seminar III
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course is aimed at teaching the students to participate discussions with the
professors and their colleagues. The students are supposed to listen to the
presentations, to study literature on the speciality, to earn experience in presenting
material to the listeners.
354 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums SEMANTISKIE TĪKLI
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. -
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare Datoru tīkli un informācijas sistēmas
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Artūrs Ţogla asistents Mg.sc. comp. FMF DN azogla@liis.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 355
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa ietvaros apskatīta viena no šī brīţa Interneta attīstības aktualitātēm: semantiskie
tīkli. Detalizēti apskatītas semantiskajos tīklos izmantotās tehnoloģijas un standarti:
XML, RDF, OWL u.c. Kursā analizētas un praktiski izmēģinātas semantisko tīklu
pielietošanas iespējas daţādās IT nozarēs.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Sekmīgi jānokārto kontroldarbi un jāiesniedz viens vai vairāki praktiskie darbi.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievada jautājumi 2
2. Interneta arhitektūra 2
3. Semantiskais tīmeklis 2
4. XML, XML Schema 2
5. XML saistītie standarti: XPath, XQuery, XSLT 2
6. Resursu aprakstīšanas standarts RDF 2
7. RDF Schema 2
8. Ontoloģijas. 2
9. DAML+OIL 2
10. OWL 2
11. Zināšanu attēlošana un loģika 2
12. Semantiskā tīmekļa tehnoloģiju pielietojumi 2
13. Tīmekļa servisi 2
14. Aģenti 2
15. Informācijas sistēmu integrācija 2
16. Ekspertsistēmas 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. A Semantic Web Primer / Grigoris Antoniou, Frank van Harmelen .- The
MIT Press .- 2004. – 272 p. – ISBN 0262012103
2.
3.
Papildliteratūra
1. The Semantic Web : A Guide to the Future of XML, Web Services, and
Knowledge Management / Michael C. Daconta, Leo J. Obrst, Kevin T.
Smith. – Wiley .- 2003. – 312 p. – ISBN 0471432571
2.
3.
356 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1. Journal of Web Semantics: Science, Services & Agents on the World Wide
Web
2. http://www.ics.forth.gr/isl/swprimer/
3.
REZULTĀTI
Noklausoties kursu, klausītāji pārzinās semantisko tīklu arhitektūru un tajā izmantotās
tehnoloģijas, kā arī iegūs praktiskas iemaľas, veidojot semantisko tīklu risinājumus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Semantic Networks
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course introduces one of the next steps in the evolution of Internet: the semantic
networks. Some of the technologies used in semantic networks are studied in detail:
XML, RDF, OWL, etc. This course also provides some practical skills in developing
semantic web applications.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 357
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MĀKSLĪGAIS INTELEKTS [B]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūrvi
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
enība
Juris Vīksna docents Dr.sc.comp FMF DN juris.viksna@mii.lu.lv
358 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar tradicionālajām mākslīgā intelekta nozarēm, mākslīga
intelekta problēmu specifiku un to risināšanas metodēm. Akcentētas tiek tās nozares,
kurās attiecīgo problēmu risināšanai ir izveidotas spēcīgas algoritmiskās metodes
(stāvokļu telpas, apgalvojumu pierādīšana). Kursa ietvaros tiek apskatītas stāvokļu
telpas, dekompozīciju telpas, stāvokļu telpas spēļu attēlošanai un risinājumu
meklēšanas algoritmi šajās telpās, metodes automātiskai apgalvojumu pierādīšanai
izteikumu un predikātu loģikās (rezolūciju metodes), ekspertu sistēmas,
mašīnmācīšanās metodes (neironu tīkli, izvēles koki, ģenētiskie algoritmi).
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu
vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes.
2. Līdz eksāmena kārtošanai jāizstrādā programmēšanas darbs, izstrādātā programma
jānodemonstrē pasniedzējam. Programmēšanas darba vērtējums dod līdz 40% no
gala atzīmes.
3. Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod līdz 20% no gala atzīmes.
Ja kāds no dabiem netiek iesniegts (vai iesniegts laikā), tas tiek novērtēts ar 0%. Gala
atzīme ir proporcionāla iesniegto darbu vērtējumu summai.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. Mākslīgā intelekta problēmu un to risināšanas 2
metoţu īpatnības. Tradicionālās šajā nozarē aplūkotās
problēmas. Īsa nozares vēsture. Tjūringa tests.
2. Problēmu attēlošana ar stāvokļu telpām. Stāvokļu telpu 4
pārmeklēšanas algoritmi. Heiristiskā meklēšana. A*
algoritms.
3. Problēmu attēlošana ar dekompozīciju telpām. Atrisinājumu 4
grafi (koki), vispārējs atrisinājuma meklēšanas algoritms.
AO* algoritms.
4. Stāvokļu telpas spēļu attēlošanai. Vispārējs min-max 4
algoritms labākā gājiena meklēšanai. Alfa-beta apgriešana
un alfa-beta algoritms. Izlūkošanas (scouting) algoritms.
5. Automātiskā apgalvojumu pierādīšana izteikumu loģikā. 4
Problēmas reducēšana uz formulas pretrunības pārbaudi.
Deivisa-Patnema likumi. Rezolūciju metode.
6. Automatiskā apgalvojumu pierādīšana predikātu loģikā. 4
Problēmas reducēšana uz formulas pretrunības pārbaudi.
Rezolūciju metode. Unifikācija. Vispārinātā rezolūciju
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 359
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
metode. Daţi praktiski pielietojumi.
7. Plānošanas sistēmas. 2
8. Ekspertu sistēmas. Produkciju likumi. Secinājumu tīkli. 2
Spriedumu shēmas (Baijesa, ad-hoc).
9. Mašīnmācīšanās. Mašīnmācīšanās veidi un uzdevumi. 6
Nozīmīgākās mašīnmācīšanās metodes. Neironu tīkli.
Ģenētiskā programmēšana. Izvēles koki (decision trees).
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Nils J. Nillson. Artificial intelligence: a new synthesis. Morgan Kaufmann,
1998.
2. Rajan Shinghal. Formal concepts in artificial intelligence. Chapman & Hall,
1992.
Papildliteratūra
1. George F. Luger, Willliam A. Stubblefield. Artificial intelligence: structures
and strategies for complex problem solving. Addison-Wesley, 2004 (5th
edition).
2. Nils J. Nillson. Problem-solving methods in artificial intelligence. McGraw-
Hill, 1971.
3. Nils J. Nillson. Principles of artificial intelligence. Morgan Kaufmann, 1986.
4. J.Pearl. Intelligent search strategies for computer problem solving. Addison-
Wesley, 1984.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursa iepazīstina ar tradicionālajām mākslīgā intelekta nozarēm, mākslīga intelekta
problēmu specifiku un to risināšanas metodēm.
360 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Artificial Intelligence
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to give an introduction to traditional problem areas covered
by artificial intelligence, to the specifics of artificial intelligence problems and to the
problem solving methods used in artificial intelligence. The additional emphasis is
given to the areas that have developed strong algorithmic methods for problem
solving. The topics considered include: state space representations, decomposition
spaces, state spaces and algorithms for game programming, as well as algorithms for
finding solutions in these spaces, automatic reasoning and resolution methods for
propositional and predicate logics, expert systems, machine learning methods (neural
networks, decision trees, genetic algorithms).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 361
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums NEIRONU TĪKLI I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Programmēšana II
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Zuters asistents Mg. dat. FMF DN janis.zuters@lu.lv
362 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ―Neironu tīkli I‖ iepazīstina ar no klasiskā piegājiena stipri atšķirīgu
skaitļošanas paradigmu – neironu tīkliem, kas veidojusies, balstoties uz cilvēka nervu
sistēmas un smadzeľu darbības izpētē gūtajām idejām. Kursa gaitā tiek parādīti
galvenie neironu tīklu uzbūves un darbības principi, kā arī sīkāk aplūkoti vairāki
populāri modeļi, piemēram, perceptrons, Kohonena tīkls un Hopfīlda tīkls.Kursa
mērķis ir dot īsu, bet visaptverošu ieskatu pagaidām relatīvi mazpazīstamajā
datorzinātľu apakšnozarē. Pēc kursa beigšanas klausītājiem ir jābūt pietiekošām
teorētiskām zināšanām un praktiskām iemaľām, lai pielietotu apskatītos neironu tīklu
modeļus datorprogrammu izstrādē.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
3 kontroldarbi
Patstāvīgais darbs
Gala ieskaite
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Neironu tīklu izveidošanās bioloģiskie priekšnosacījumi 1
2. Neironu tīklu vēsturiskā attīstība. 1
3. Neironu tīkla uzbūves un darbības galvenās komponentes. 2
4. Mākslīgā neirona modeļi. 2
5. Neironu tīklu topoloģijas. 1
6. Neironu tīkla apmācības process. Tā veidi un uzdevumi. 2
7. Neironu tīklu praktiskās izmantošanas iespējas. Paraugu 1
klasifikācija.
8. Lineāras un nelineāras problēmas. XOR (izslēdzošā VAI) 2
problēma.
9. Viena slāľa perceptrons (single-layer perceptron). 2
10. Iteratīvā metode perceptrona apmācīšanai. 4
11. Pseido-apgrieztās matricas metode perceptrona apmācīšanai. 2
12. Daudzslāľu perceptrons (multi-layer perceptron). 2
13. Daudzslāľu perceptrona apmācība ar kļūdu atgriezeniskās 2
izplatīšanās (error back-propagation) metodi.
14. Kohonena tīkli jeb pašorganizējošās kartes (self-organizing 2
maps) un apmācība ―bez skolotāja‖.
15. Radiālo bāzes funkciju (radial-basis function) tīkli. 4
16. Rekurentie tīkli. Hopfīlda (Hopfield) modelis. 2
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 363
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Haykin, Simon. Neural networks: a comprehensive foundation. — 2nd ed.
Prentice-Hall, Inc., 1999. — 842 p.
2. Каллан, Роберт. Основные концепции нейронных сетей: пер. с англ. —
М.: Издательский дом «Вильямс», 2001. — 288 с.
3.
Papildliteratūra
1. Комарцова Л.Г., Максимов А.В. Нейрокомпютеры: учеб. пособие для
вузов. — М.: Изд-во МГТУ им. Н.Э. Баумана, 2002. — 320 с.
2. Осовский, Станислав. Нейронные сети для обработки информации: пер.
с польского. — М.: Финансы и статистика, 2002. — 344 с.
3. Scherer, Andreas. Neuronale Netze: Grundlagen und Anwendungen. —
Vieweg, 1997. — 250 s.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Pēc kursa beigšanas klausītājiem ir jābūt pietiekošām teorētiskām zināšanām un
praktiskām iemaľām, lai pielietotu apskatītos neironu tīklu modeļus datorprogrammu
izstrādē.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Neural Networks I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course ―Neural networks I‖ introduces a computing paradigm, a considerably
different one from the classic approach – neural networks, which are inspired by the
human nervous and brain structure. The course comprises the main principles of
construction and operation of neural networks and several specific network models,
such as the perceptron, the Kohonen network and the Hopfield network.The goal of
the course is to render a basic knowledge of neural networks and provide the students
with enough theoretical basis and skills to be able to apply the viewed models in
software development.
364 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DEKLARATĪVĀ
PROGRAMMĒŠANA [B]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūrvi
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
enība
Juris Vīksna docents Dr.sc.comp FMF DN juris.viksna@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 365
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar deklaratīvo programmēšanu (pamatā ar to saprotot
loģisko programmēšanu, lai gan nelielā mērā tiek skarti arī funkcionālās
progranmmēšanas deklaratīvie aspekti). Kursā tiek apskatīta plaši lietotā loģiskā
programmēšanas valoda Prolog. Tiek aplūkota valodas Prolog sintakse, Prolog
interpretatoru darbības pamati, un šīs valodas saistība un atšķirības ar t.s. ‖tīro‖
deklaratīvās programmēšanas paradigmu.
Ar daudzu piemēru palīdzību parādīts, kā praktiskām problēmām uzrakstīt precīzu
matemātisku specifikāciju, kā no tās iegūt programmu, kā programmu optimizēt un kā
būt drošam par tās pareizību. Tiek akcentēta deklaratīvās programmēšanas saistība ar
pielietojumiem mākslīgā intelekta problēmu risināšanai, aplūkoti populārākie piemēri
(tajā skaitā pielietojumi spēļu programmēšanā). Uzmanība tiek veltīta arī Prolog
programmu efektivitātei – apskatīti piemēri, kā Prolog valodā efektīvi implementēt
vairākas populāras datu struktūras un algoritmus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi (kopumā 4-6; šo darbu mērķis
pamatā ir praktiski demonstrēt, ka students ir apguvis lekcijās izklāstīto vielu;
darbos ir jāuzraksta nelielas Prolog programmas, kas rēķina predikātus ar
norādītajām īpašībām; programmas tiek vērtētas pēc tā, cik pareizi tās darbojas
reālā Prolog vidē). Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes.
2. Līdz eksāmena kārtošanai jāizstrādā lielāka apjoma programmēšanas darbs,
izstrādātā programma jānodemonstrē pasniedzējam. Programmēšanas darba
vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes.
3. Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod no −20% līdz +20% no gala
atzīmes (0%, ja students izvēlas nekārtot eksāmenu).
Ja kāds no dabiem netiek iesniegts (vai iesniegts laikā), tas tiek novērtēts ar 0%. Gala
atzīme ir proporcionāla iesniegto darbu vērtējumu summai.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Imperatīvās, funkcionālās un loģikas programmēšanas 2
valodas.
2. Īsa valodas Prolog vēsture. 2
3. Valodas Prolog sintakse. 8
Termi – atomi, skaitļi, mainīgie un struktūras. Programmas
– fakti un likumi. Programmas – jautājumi. Aritmētiskie
predikāti. Saraksti. Ievads un izvads, darbs ar failiem.
366 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
Direktīvas un operatoru sintakse. Negācija un predikāts ‖!‖.
Vairāku risinājumu meklēšana.
4. Prolog interpretatori. 4
Prolog programmu izpilde. Unifikācija. Saistība ar
apgalvojumu pierādīšanu predikātu logikā. Plašāk lietotie
interpretatori – to pieejamība un īpatnības. Darbs ar Prolog
interpretatoru.
5. Valodai Prolog specifiskās programmēšanas metodes. 4
Tail recursion. Akumulatori. Nepabeigtās datu struktūras –
diferenču saraksti.
6. Daţu klasisku algoritmu un datu struktūru implementācija 6
valodā Prolog.
Sarakstu apstrāde. Sarakstu kārtošana. Garākās kopīgās
apakšvirknes meklēšana (dinamiskā programmēšana). Steki
un rindas. Binārie meklēšanas koki (dinamiskās vārdnīcas).
7. Raksturīgākie valodas Prolog pielietojumi mākslīgā 6
intelekta problēmu risināšanā.
Simboliskā funkciju atvasināšana. Stāvokļu telpas un
heiristiskā meklēšana. Spēle ‖8‖. Loģiskās mīklas.
„Kriptaritmētika‖. Spēļu programmēšana. Stāvokļu telpas
spēļu attēlošanai. min-max pamatalgoritms labāko gājienu
meklēšanai. Alfa-beta algoritms.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ivan Bratko, Prolog programming for artificial intelligence. Addison-Wesley
2000 (3rd edition).
2. Leon Sterling, Ehud Shapiro. The art of Prolog. MIT Press 1994 (2nd
edition).
Papildliteratūra
1. Richard A. O'Keefe. The craft of Prolog. MIT Press 1990.
2. William F. Clocksin, Chris S. Mellish. Programming in Prolog. Springer
Verlag 1994 (4th edition).
3. Ulf Nilsson, Jan Maluszynski. Logic, programming and Prolog
(http://www.ida.liu.se/~ulfni/lpp/).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 367
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Kurss iepazīstina ar deklaratīvās programmēsanas paradigmu; ar programmēšanas
valodu Prolog un dod praktiskas iemaľas šīs valodas lietošanā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Declarative Programming
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to give an introduction into declarative programming
(basically logical programming, although up to the extent the declarative aspects of
functional programming are also considered). The course covers a widely used logical
programming language Prolog. The syntax of Prolog language, the basic principles of
Prolog interpreters and relations between the Prolog language and so called ―pure‖
declarative programming paradigm are considered.
With multiple examples it is shown how to write a mathematical specification for
practical problems, how to obtain a program from such specification, how to optimize
this program and how to make sure that the program works correctly. Relations
between declarative programming and applications to problem solving in artificial
intelligence are emphasized and some popular examples are discussed (including
applications in game programming). Attention is also devoted to efficiency of Prolog
programs – sample efficient implementations are given for several popular data
structures and algorithms.
368 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums GRAFU TEORIJAS ELEMENTI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Diskrētā matemātika 1 (Mate-1119)
Zinātņu nozare Matemātika
Diskrētā matemātika un teorētiskā
Zinātņu apakšnozare
informātika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Cīrulis as. prof. Dr.Mat. FMF DN jc@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 369
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā apskatīti tradicionāli grafu teorijas jautājumi par maršrutiem un cikliem grafos,
par kokiem un par plakaniem grafiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt ar
pamatjēdzieniem, noskaidrot to svarīgākās īpašības un sakarus starp tiem, un iemācīt
risināt daţus raksturīgus uzdevumu tipus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā paredzēti ieskaites darbi (pēc katras no četrām galvenajām tēmām),
kuros gan jāprot pastāstīt par svarīgākajiem jēdzieniem un faktiem, gan jārisina
uzdevumi. Katrs atrisinātais uzdevums vai atbildētais jautājums dod noteiktu skaitu
punktu. Ieskaitei jāsavāc puse no iespējamās punktu kopsummas visos darbos, taču
zināms minimums punktu jādabū arī katrā atsevišķā darbā.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Grafu situāciju piemēri. Ģeometriski grafi. 1
2. Abstrakta grafa definīcija, ar grafiem saistītā terminoloģija. 2
3. Grafu paveidi.. 1
4. Apakšgrafi un faktorgrafi. Darbības ar grafiem. 2
5. Grafu aprakstīšana. 2
6. Grafu izomorfisms. Grafa automorfismu grupa. 2
7. Maršruti, to paveidi un skaitīšana. 2
8. Sakarīgi grafi. Grafa komponentes. 2
9. Eilera un Hamiltona grafi. 2
10. Grafa ciklu telpa. Matroīdi. 3
11. Grafa izvietošana telpā un uz daţādām virsmām. 2
12. Planāri un plakani grafi. Plakana grafa skaldnes.. 2
13. Eilera formula plakanam grafam. Kuratovska-Pontrjagina 2
teorēma.
14. Dualitāte. Karšu un grafu krāsošana. 1
15. Koki, to daţādas definīcijas. 2
16. Grafa bāzes koks. 1
17. Sakľoti koki un virsotľu sakārtojumi tajos. 1
18. (Ieskaites darbi) 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Cīrulis, J. Ievads grafu teorijā -- lekciju konspekti
2. Strazdiľš I. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980
3. Karpov V., Moshchenskij V. Matematicheskaya logika i diskretnaya
matematika. Minsk, 1977
370 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Uilson R. Vvedenie v teoriyu grafov. M., 1977.
2. Emelichev V. i dr. Lektsii po teorii grafov. M., 1990
3. Ore O. Grafi i ikh primenenie. M., 1965
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentam jāzina
aplūkoto grafu teorijas jēdzienu motivējums un definīcijas,
teorēmās fiksētās to īpašības,
nedaudzie kursā aplūkotie algoritmi.
Studentam jāprot
orientēties aplūkoto grafu teorijas jēdzienu sistēmā,
pierādīt svarīgākās teorēmas,
aprakstīt grafus ar matricām, sarakstiem u.c., kā arī pēc šādiem aprakstiem
veidot grafa zīmējumu un izmantot aprakstus grafa īpašību pētīšanā,
pazīt daţādus grafu tipus,
risināt aplūkoto tipu uzdevumus, tai skaitā – lietot apgūtos algoritmus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Elements of graph theory
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Considered are mainly the traditional questions of graph theory on paths, cycles and
circuits, on flat graphs, and trees. Its purpose is to acquaint the student with the basic
concepts and their more important properties, and train skills in usage and applications
of them as well as in solving problems of some characteristic types.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 371
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums LIETIŠĶĀ KRIPTOGRĀFIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūrvi
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
enība
Juris Vīksna docents Dr.sc.comp FMF DN juris.viksna@mii.lu.lv
372 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir aplūkot praktiskos kriptogrāfijas metoţu pielietojumus. Tiek
aplūkotas tipiskas drošības problēmas, ar kurām nākas saskarties projektējot
programmu sistēmas un kuras ir risināmas ar kriptogrāfijas metodēm. Apskatīti
praktiski pielietotie (un, vismaz šobrīd, par drošiem uzskatītie) kriptogrāfijas
algoritmi: simetriskie un asimetriskie (publiskās atslēgas) šifri, vienvirziena funkcijas,
digitālie paraksti un ziľojumu autentikācijas kodi. Uzmanība tiek pievērsta šo
algoritmu praktisko lietojumu aspektiem – iespējamajiem uzbrukumiem, atslēgu
garuma izvēlei. Tāpat tiek apskatīti atslēgu un ziľojumu apmaiľas protokoli un ar
tiem saistītās drošības problēmas.
Tiek aplūkoti arī vairāki praksē lietotie standartprotokoli – internetā lietotie protokoli
(SSL/TLS, PGP u.c.) un protokoli bankas karšu apstrādei (EMV).
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi. (Paredzēti 2 majasdarbi; katrā
no tiem jāizstrādā neliela programma, kas parāda, ka students prot pielietot
kriptografisko funkciju bibliotēkas un/vai protokolus un/vai standartus). Katrs no
mājasdarbiem tiek novērtēts ar 20 punktiem.
Jānokārto rakstisks gala eksāmens. Eksāmens tiek novērtēts ar 20 punktiem.
Gala atzīmi nosaka iegūtais punktu skaits, aptuveni pēc šādas tabulas: 10: 56-60, 9:
52-55, 8: 46-51, 7: 39-45, 6: 32-38, 5: 24-31, 4: 20-23.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. Šifri. Simetriskā un asimetriskā kriptografija. 2
Problēmas, kas tiks aplūkotas šajā kursā. Daţi uzbrukumu
piemēri.
2. Daţi populārākie praktiski lietotie šifri. 8
Simetriskie bloku šifri – DES, trīskāršais DES, IDEA, AES.
Asimetriskie (publiskās atslēgas) bloku šifri. Īsa asimetrisko
šifru attīstības vēsture – Merkla mīklas, Difija-Helmana
atslēgu apmaiľas shēma, mugursomas algoritmi. RSA
algoritms. Daţi uzbrukumi protokoliem, kuri lieto RSA.
Digitālo parakstu algoritmi – diskrēto logaritmu shēma,
ElGamal algoritms, DSS/DSA. Digitālo parakstu ‖slēptie‖
(subliminal) kanāli. Virkľu (stream) šifri. CTAK un KAK
sinhronizācija. Saistība ar bloku šifriem.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 373
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
3. Bloku šifru izmantošanas veidi teksta pārraidīšanai 4
(chaining). ECB, CBC, CFB un OFB reţīmi.
4. ‖Vienvirziena‖ funkcijas. Populārakie algoritmi – MD5, 2
SHA. Saistība ar bloku šifriem.
5. Vienvirziena funkciju izmantošana paroļu glabāšanai. Sāls 2
(salt). Daţas populārakās metodes (Unix vidē lietotā crypt3
funkcija).
6. Autentikācija. Ziľojumu autentikācijas kodi (MAC). 2
Padding.
7. Interaktīvo protokolu izstrāde. Atslēgu apmaiľa. Man-in- 2
the-middle uzbrukums.
8. Difija-Helmana atslēgu apmaiľas protokols. Autentikācija. 2
Publisko atslēgu sertifikāti.
9. Čipkartes un magnētiskās kartes. 2
Transakcijas. Standarti (EMV). Statiskā (SDA) un
dinamiskā (DDA) datu autentikācija. Atslēgu ģenerēšana,
sesijas atslēgas.
10. Atslēgu ģenerēšana. Simetrisko un asimetrisko atslēgu 2
izplatīšana. Atslēgu sadalīšana. Zone Master Key.
11. Internetā lietotie standarti un protokoli. 4
SSL/TLS standarts. TLS fāzes. Sertifikāti un atslēgu
pārvaldīšana. Daţi citi internetā lietotie protokoli –
Kerberos, PEM, PGP, S/MIME.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Bruce Schneier. Applied cryptography: protocols, algorithms and source code
in C. John Wiley & Sons, 1996 (2nd edition).
2. Eric Rescorla. SSL and TLS: Designing and building secure systems.
Addison-Wesley, 2001.
Papildliteratūra
1. Alfred J. Menezes, Paul C. Van Oorschot, Scott A. Vanstone. Handbook of
Applied Cryptography. CRC Press; 1996.
2. Niels Ferguson, Bruce Schneier. Practical cryptography. John Wiley & Sons,
2003.
3. Jason Weiss. Java cryptographic extensions. Morgan Kaufmann Publishers,
2004.
374 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Kurss iepazīstina ar praktiski pielietojamiem kriptogrāfijas algoritmiem un
protokoliem, iespējamajiem uzbrukumiem kriptosistēmām un aizsardzības metodēm.
Tiek iegūtas iemaľas kriptogrāfisko funkciju bibliotēku lietošanā. Tiek apgūti vairāki
kriptogrāfijas standarti.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Applied cryptography
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to study practical applications of cryptography, to give an
understanding of common security problems faced when designing computer systems,
and to present solutions to those problems. The course covers cryptography algorithms
that are used in practice (and are considered to be secure, at least at the present time):
symmetric and asymmetric (public key) ciphers, one-way functions, digital signatures
and message authentication codes. Attention is paid to the aspects of practical
applications of these algorithms – possible attacks, selection of appropriate key
lengths. Protocols for key and message exchange are also considered, as well as
protocol-related security problems.
The course covers also several cryptography standards used in practice – internet
protocols (SSL/TLS, PGP etc.) and protocols for payment card processing (EMV).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 375
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MATEMĀTISKĀ LOĢIKA [D]
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 7
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Matemātiskā loģika, Algoritmu teorija
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 48
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
Kārlis Podnieks Asoc.prof. Dr. math. LU FMF Karlis.Podnieks
Datorikas @mii.lu.lv
nodaļa
376 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir apgūt 20. gadsimta matemātiskās loģikas augstākos sasniegumus, kas
atklāj matemātikas īsto būtību: aksiomātisko kopu teoriju, formālo aritmētiku, Gēdela
teorēmas par nepilnību, ar to saistītos matemātiskos rezultātus un filosofiskos
secinājumus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatu attiecīgās nodaļas un
e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem.
Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās
un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam
noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto
punktu skaita. Atzīmes „izcili‖ iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Kas ir matemātika – daţādas filozofiskas koncepcijas. 4
2. Aksiomātiskā kopu teorija. 8
3. Kontinuum-problēmas neatrisināmība. Kopu teorijas 4
attīstības daţādi varianti.
4. Formālā aritmētika. Reprezentācijas teorēma. 4
5. Meļa paradokss. Sintakses aritmetizācija. Diagonāl-lemma. 4
6. Gēdela teorēma par nepilnību. 4
7. Gēdela otrā teorēma par nepilnību (bezpretrunības 4
nepierādāmība).
8. Nepilnības teorēmu filozofiskie secinājumi matemātikai un 4
datorzinātnei.
9. Matemātikas neizbēgami radošā daba. 4
10. Teorēma par divkāršo nepilnību. 4
11. Gēdela teorēma par pierādījumu garumiem. 4
12. Ramseja teorēmas versija, ko var pierādīt kopu teorijā, bet 4
nevar pierādīt aritmētikā. Gudsteina „dīvainās‖ virknes.
13. Modeļu teorija. 4
14. Diofanta vienādojumi un 10. Hilberta problēma. 8
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kārlis Podnieks. Kas ir matemātika. Gēdela teorēma. 1997-2005,
www.ltn.lv/~podnieks/gt.html
2. Elliott Mendelson. Introduction to Mathematical Logic. Chapman & Hall,
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 377
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
1997, 456 pp. (sk. arī krievu izdevumu)
3. Stephen C. Kleene. Mathematical Logic. Dover Publications, 2002, 416.pp.
(sk. arī krievu izdevumu)
Papildliteratūra
1. Set Theory by Thomas J. Jech, 747 pages, Springer Verlag, 2002
2. The Higher Infinite: Large Cardinals in Set Theory from Their Beginnings by
Akihiro Kanamori, 536 pages, Springer Verlag, 2003
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Apgūt aksiomātisko kopu teoriju, formālo aritmētiku, Gēdela teorēmas par nepilnību,
ar to saistītos matemātiskos rezultātus un filosofiskos secinājumus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Mathematical Logic [D]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
What is mathematics. Axiomatic set theory. Undecidability of the continuum problem.
Formal arithmetic. Representation theorem. Liar’s paradox. Arithmetization of syntax.
Diagonalization lemma. Goedel’s incompleteness theorem. Unprovability of
consistency. Philosophical consequences. Creative nature of mathematics. Unprovable
version of Ramsey’s theorem. Model theory. Diophantine equations and Hilbert’s 10th
problem.
378 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
MODULIS –
VIZUĀLĀS INFORMĀCIJAS
APSTRĀDE
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
MODUĻA “VIZUĀLĀS INFORMĀCIJAS APSTRĀDE” ANOTĀCIJA
Moduļa zinātniskā aktualitāte
Vizuālās informācijas loma datorizētās sistēmās joprojām pieaug. LU MII zinātniskā
pieredze attēlu problemātikā ir ļāvusi ar panākumiem darboties gan elektronisko
shēmu automatizētas projektēšanas un kontroles sistēmu un tām radniecīgo
informācijas sistēmu diagrammatiskās modelēšanas rīku izstrādāšanā, gan automobiļu
stikla tīrītāju automātiskās vadības sistēmu radīšanā un monētu šķirošanas ierīcēs, un
pēdējos gados arī bioloģisku grafu analīzē starptautiskos gēnu pētījumos.
Mūsu pētnieku grupa joprojām ir saglabājusi un uztur ārvalstu speciālistu vērtējumā
reto iezīmi – teorijas un prakses vienotību, pie tam unikālā interešu kombinācijā –
grafi un attēli. Šeit mēs esam vienīgie Latvijā un vieni no vadošiem arī plašākā
mērogā, ko apliecina uz mūsu rezultātiem balstītie zinātniski un praktiski nozīmīgie
sasniegumi, to skaitā arī augstākās godalgas starptautiskos konkursos un divas doktora
disertācijas (1998. un 2004. gados).
Moduļa kultūras, sociālā un tautsaimnieciskā aktualitāte
Informācijas sistēmas, t.sk. biznesa modeļi kļūst aizvien sareţģītāki, prasot
nepārtrauktu to izstrādes rīku pilnveidošanu. Automatizētas optiskās kontroles
ieviešana daţādās sistēmās ievērojami paaugstina to efektivitāti: kustību detektors
videokadru virknēs augstākā mērā uzlabo apsardzes dienestu darba rezultātus,
transporta līdzekļu stiklu tīrītāju automātiska vadība būtiski paaugstina braukšanas
komfortu un satiksmes drošību, adekvāta monētu šķirošana nostiprina
komercuzľēmumu finansu stāvokli, bet daţādu rūpniecības izstrādājumu automātiska
defektu kontrole nodrošina Latvijas eksporta preču kvalitāti.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 381
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MULTIMEDIJU TEHNOLOĢIJAS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. -
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
6
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
Ilvars Mizniks maģistrs LU FMF DN Ilvars.Mizniks@lu.lv
382 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss paredzēts multimediju pamatu iepazīšanai un apgūšanai. Orientācija ir vairāk uz
jaunāko kursu studentiem bez īpašām priekšzināšanām. Lai apgūtu kursu, no
studentiem netiek prasītas matemātikas zināšanas, augstākas par vidusskolas līmeni.
Teorēmas, kas attiecas uz kursa satura matemātisko pusi, tiek formulētas, bet netiek
pierādītas. Kursā tiek aplūkotas sekojošas tēmas : Grafisko failu formāti. Informācijas
arhivēšanas principi. Krāsas. Monitori. Televīzija, no lietotāja viedokļa. Skaľa. Audio
failu formāti. CD un DVD. Daudz kas, saistīts ar video lietām. Telefoni no lietotāja
viedokļa. Programmas darbam ar multimediju.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
6 praktiskie darbi un eksāmens. Pie eksāmena students tiek pielaists tikai tad, kad ir
veicis visus 6 laboratorijas darbus un par katru no tiem dabūjis ieskaiti. Katram
laboratorijas darbam tiek paziľots laiks, kad tas ir jānodod. Laboratorijas darbus var
nodod arī vēlāk par paredzēto laiku, bet tad pieaug jautājumu skaits eksāmenā.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads 1
1.1 Informācija par pasniedzēju un lekcijām
1.2 Multimediju definīcija
1.3 Prasības no studentiem
1.4 Informācija par laboratorijas darbiem
1.5 Informācija par mācību materiāliem
2. Grafisko failu formāti 2
2.1 Definīcijas
2.2 Izplatītākie failu tipi
2.3 BMP formāts
2.4 PCX formāts
2.5 Krāsu paletes
2.6 GIF formāts
2.7 JPEG formāts
2.8 PNG formāts
2.9 TIFF formāts
3. Informācijas kompresijas principi 2
3.1 Kompresijas algoritmu iedalījums
3.2 RLE algoritms
3.3 Hafmana algoritms
3.4 LZW algoritms
3.5 JPEG algoritms
4. Krāsas 3
4.1 Krāsu fizikālā daba
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 383
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
4.2 Definīcijas
4.3 Krāsu modeļi
4.4 Krāsu modelis CIE XYZ
4.5 Krāsu modelis CIE Lab
4.6 Krāsu modelis RGB
4.7 Krāsu modelis CMY
4.8 Krāsu sintēzes veidi
4.9 Pāreja no RGB uz CMY
4.10 Aparatūras kalibrēšana
4.11 Krāsu ilūzijas
5. Monitori 2
5.1 Monitoru tipi
5.2 Elektro – staru monitors
5.3 Maskas princips monitorā
5.4 Šķidro kristālu displejs
5.5 Plazmas displejs
5.6 LEP tehnoloģija
5.7 Monitoru starptautiskie standarti
6. TV signāla pārraide 2
6.1 Melnbaltais TV signāls
6.2 Signāla kompresijas nepieciešamība
6.3 NTSC sistēma
6.4 YIQ krāsu modelis
6.5 PAL sistēma
6.6 YUV krāsu modelis
6.7 SECAM sistēma
6.8 D2 – MAC sistēma
6.9 Standartu pielietojums pasaulē
6.10 TV signāla pārraides vides
6.11 Digitālā TV
7. Skaľa un audio failu formāti 3
7.1 Kas ir skaľa
7.2 Skaľas ieraksts
7.3 Skaľas standarti – mono, stereo, Dolby utt.
7.4 failu formāti WAV, AU, MIDI, MOD, RA
7.5 MP3 un WMA failu formāti
7.6 Naikvista – Koteļľikova teorēma
7.7 Skaľas apstrādes rīki
7.8 Skaľas kartes instalēšana
7.9 Atskaľošanas programmas
8. Video failu formāti 3
8.1 MPEG principi
384 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
8.2 MPEG standarti
8.3 Kompaktdiski, to veidi
8.4 DVD tehnoloģija
8.5 DVD pielietošana
8.6 DVD veidošana
8.7 Div–X būtība un rašanās vēsture
8.8 Video un audio kodeki
9. Video apstrāde 3
9.1 video kameru klāsts
9.2 būtiskākās video kameru atšķirības
9.3 padomi operatoram
9.4 Informācijas pārnešana no kameras uz datoru
9.5 Izplatītākās programmas video apstrādei
10. Video kasetes 2
10.1 Video ieraksts uz lentes
10.2 Video lenšu analogie formāti
10.3 Video lenšu digitālie formāti
10.4 Formātu salīdzinājums
11. Video kartes 2
11.1 Definīcija
11.2 Vēsture
11.3 Video atmiľa
11.4 3D tehnoloģijas
11.5 Video karšu testēšana
11.6 Slavenākas firmas – raţotājas
11.7 Datoru porti, to daţādība un atšķirības
12. Skeneri 2
12.1 Definīcija
12.2 Plakanās virsmas skeneri
12.3 Lapu padeves skeneri
12.4 Diapozitīvu skeneri, tehnoloģija
12.5 Rokas skeneri
12.6 Digitālās foto un video kameras
12.7 Stacionārie skeneri
12.8 Būtiskākie skeneru parametri
13. Cīľa ar rezidentiem 2
13.1 Problēmas nostādne
13.2 Rezidentu meklēšanas veidi
13.3 Cīľas metodes
13.4 Programma MS-CONFIG
13.5 Programmas darbam ar multimediju
14. Telefoni 3
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 385
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
14.1 Telefona vēsture
14.2 Mobilo telefonu raţotāji
14.3 Telefonu attīstība
14.4 Telefonu emulātori un citas programmas
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ze-Nian Li, Mark S. Drew "Fundamentals of Multimedia‖,
ISBN: 0130618721, Prentice-Hall, Oct. 2003
http://www.cs.sfu.ca/mmbook/
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1. Krāsas - http://www.colorcube.com/articles/models/model.htm
2. Monitori - http://www.eduinf.lu.lv/Datori/
3. TV signāla pārraide - http://electroworld.narod.ru/Znaete/tvstand.htm
4. Audio failu formāti - http://ai1.mii.lu.lv/KF/saturs.htm
5. Koteļľikova teorēma - http://media.karelia.ru/~keip/circuit/Ps7.htm
6. MPEG standarts - http://www.multimedia.lv/techno/term_lat.htm
7. Dinamiskie GIF faili - http://animationfactory.com/
8. GIF failu veidošana - http://www.liis.lv/mspamati/6.gramata/10612.htm
9. DVD diski - http://www.eksperts.lv/eksperts_pro_papildinfo_lv.html#publikacijas
10. Video kameras izvēle - http://www.xnet.lv/index.php?zoomzina=30
11. Video kasešu veidi - http://www.anda-l.lv/lv/index.html
12. Datora un citi porti - http://www.fbe.fh-frankfurt.de/personal/schellhaas/hwb
13. JPEG formāts - http://www.citforum.ru/internet/webd/index.shtml
14. Kompresijas algoritmi - http://www.citforum.ru/internet/infsecure/index.shtml
15. Cilvēka krāsu uztvere - http://www.realcolor.ru/lib/x-
rite_color_guide/unit_02.shtml
16. Krāsu modeļi - http://support.epson.ru/products/manuals/100045/col_g/05.htm
REZULTĀTI
Noklausoties šo kursu, studentam būtu jāapgūst vajadzīgās priekšzināšanas, lai varētu
patstāvīgi pētīt kādu no minētajām tēmām, vai vieglāk uzsākt šaurāk specializētu
kursu studēšanu.
386 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Multimedia technologies
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Introduction. Graphics file formats. The principles of information compressing.
Colours. The structure of video signal. Video signal broadcast. Monitors. Audio file
formats. Video cameras. Video cassettes. Video file formats. Video encoding. Video
data transfer to computer. Computer video cards. 3D accelerators. Scanners.
Extermination of residents. Programs to work with multimedia.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 387
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ATTĒLU APSTRĀDE UN ANALĪZE
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Diskrētā matemātika, nepārtrauktā
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
matemātika, programmēšana
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Kārlis Freivalds lektors Dr.sc.comp FMF DN karlisf@mii.lu.lv
Paulis Ķikusts as. prof Dr. Mat FMF DN paulis@mii.lu.lv
388 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Pateicoties ieguves tehnoloģiju plašai pieejamībai, tiek radīts ļoti daudz attēlu, kuru
automātiska apstrāde un analīze kļūst par ikdienas nepieciešamību gan zinātnē, gan
industrijā, gan sadzīvē.
Kurss paredzēts attēlu apstrādes un analīzes metoţu un algoritmu sistemātiskai
apgūšanai. Tiek aplūkoti bieţāk lietotie attēlu apstrādes elementi, kā arī sniegts ieskats
attēlu atpazīšanas problēmās. Kursu raksturo būtiska matemātiska ievirze precīzam
attēlu apstrādes algoritmu izklāstam un pamatojumam.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1) izpildīt praktisko darbu (40%),
2) nokārtot lekciju un mācību grāmatas teorētisko jautājumu rakstisku pārbaudi
(60%)
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Jēdziens par attēlu, tā iegūšana un reprezentācija 1
2. Attēla līmeľu transformācijas, operācijas ar histogrammu 2
3. Lineāri filtri, konvolūcija, izpludināšanas filtri, asināšanas 2
filtri
4. Konvolūcijas aprēķins ar Furjē transformācijas palīdzību, 2
izpludināšana, asināšana, periodisku defektu novākšana
5. Attēlu atjaunošana 2
6. Attēlu uzlabošana ar nelineāriem filtriem 2
7. Vilnīši un attēlu apstrāde daţādos mērogos 2
8. Attēlu saspiešana 2
9. Krāsu attēli, to apstrādes specifika 1
10. Krāsu koriģēšana 1
11. Kontūru noteikšana 2
12. Morfoloģiskās operācijas 1
13. Segmentācija 2
14. Vienkāršāko iezīmju (taišľu, riľķu, stūru) atpazīšana 2
15. Segmentācija pēc tekstūras 1
16. Objektu atpazīšana 2
17. Trīsdimensiju ainas analīze 2
18. Kustības analīze 2
19. Tehniskās redzes sistēmas 1
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 389
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Rafael C. Gonzalez, Richard E. Woods ―Digital Image Processing‖ Prentice
Hall; 2nd edition 2002, ISBN: 0201180758
2. D.H. Ballard, C.M. Brown; Computer Vision , Prentice-Hall Inc New Jersey,
1982, ISBN 0-13-165316-4.
3. D. Vernon; Machine Vision : Automated Visual Inspection and Robot
Vision, Prentice Hall, 1991, ISBN 0-13-543398-3
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursā tiek iegūtas zināšanas par attēlu apstrādes metodēm un to lietojumiem. Pēc
kursa pabeigšanas klausītājs būs spējīgs saprast un noprogrammēt praktiskus attēlu
apstrādes uzdevumus, kā arī vienkāršākos attēlu atpazīšanas risinājumus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Image processing and analysis
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Thanks to wide availability of image acquisition devices, huge amounts of images are
obtained. Their automatic processing and analysis becomes an everyday necessity in
science, industry and leisure.
The course is aimed to systematic study of image processing methods and algorithms.
The most commonly used image processing methods are investigated and insight is
given into some image analysis problems. Deep mathematical way of presentation and
motivation of the image processing methods in the course is chosen.
390 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DATORU GRAFIKA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Elementārā ģeometrija (ieskaitot
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. stereometriju), Analītiskā ģeometrija,
Diferenciālrēķini un integrālrēķini
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 48
Semināru vai praktisko darbu stundu
4
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 12
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Paulis Ķikusts as. prof. Dr. mat. FMF DN paulis@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 391
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss paredzēts datoru grafikas galveno būtiski matemātisko jautājumu sistemātiskai
apgūšanai. Kurss sākas ar lekciju ciklu par attēlu sintēzes, uztveres un informatīvā
satura jautājumiem, skarot arī krāsu matemātiskās teorijas pamatus. Turpinājumā ir
nodarbības par mācību grāmatas pamatnodaļām. Paralēli tiek izpildīti laboratorijas
darbi, veikts darbs individuāli izvēlēta grafiskā rīka lietošanā hierarhisku telpisku
objektu attēlošanai, kā arī rakstīta eseja par individuāli izvēlētu tematu.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:
1) izpildīt laboratorijas darbus (10%),
2) nokārtot lekciju un mācību grāmatas teorētisko jautājumu rakstisku pārbaudi
(80%),
3) demonstrēt un aizstāvēt izvēlētā grafiskā rīka lietošanu hierarhisku telpisku
objektu attēlošanai (5%),
4) iesniegt eseju par individuāli izvēlētu datoru grafikas papildtematu (5%).
Laboratorijas darbu saturs
1. Grafiskās vides pieslēgšana programmai, daţādu ģeometriska rakstura grafisku
struktūru veidošana, t.sk. personīgie iniciāļi līniju formā.
2. Attēlu operācijas SetPixel, GetPixel, attēlu fragmentu pārsūtīšana (GetImage,
PutImage), rastra operāciju lietojums.
3. Darbs ar krāsu paleti: paletes uzstādīšanas operācijas, pelēko krāsu toľu
aprēķināšana, paletes nomaiľas efekti.
4. Darbs ar grafiskajiem 2D primitīviem: daţādas formas apgabali, t.sk.
personīgie iniciāļi, aizpildījums ar standarta un savu rakstu, teksta izvadīšana,
"viewport" lietojums.
5. Taisnes nogrieţľu izrindošana "antialiasing" tehnikā, parametrizētu līkľu
zīmēšana.
6. Vienkāršu telpisku virsmu plakanu projekciju un to izgaismojuma aprēķins,
attēla izveidošana, ievērojot objektu aizklāšanos.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
1. Analītiskās un algoritmiskās ģeometrijas nozīme datoru 2
grafikā
- attēlu sintēze kā ģeometrisku aprēķinu uzdevums,
- grafisko redaktoru matemātiskie jautājumi.
2. Vektoru rēķinu elementi plaknē un telpā 2
- daţādi vektoru reizinājumi,
- divu vektoru veidotā leľķa trigonometrisko funkciju
aprēķināšana,
- parametriski uzdotas virsmas un plaknes līknes normāles
392 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
vektori.
3. Datora formētā attēla uzbūve un informatīvais saturs 2
- attēla un ar tiem saistīto jēdzienu definīcijas,
- rastra attēla izspīdināšanas loģiski-tehniskā shēma,
- informācijas ceļš no datora videoatmiľas līdz lietotājam,
- attēlu uztveres komforta nepieciešamība.
4. Attēlu uztveres jautājumi 2
- cilvēka acs uzbūve un darbība,
- redzes īpatnības un optiski efekti,
- Maha joslas un to traucējošā izpausme.
5. Rastra attēlu informatīvā satura analīze 4
- rastra attēls kā divargumentu funkcijas iztvēruma
interpolācija,
- teorēma par funkcijas rekonstruējamību pēc tās iztvēruma
diskrētā rastrā,
- attēlelementa forma ideālai rastra attēla izspīdināšanai.
6. Rastra attēlu sintēzes principi datoru grafikā 2
- attēlu kodēšanas un aprakstīšanas līdzekļi,
- attēlojamo ainu un attēlošanas apstākļu vispārīgā struktūra,
- grafiskie primitīvi.
7. Krāsu palete un pamatoperācijas ar rastra attēlu 2
- paletes lietošanas priekšrocības un trūkumi,
- paletes aprēķina piemēri,
- paletes lietojumi attēlu efektu iegūšanai,
- procedūra BitBlt un rastra operācijas.
8. Grafisko 2D primitīvu izrindošanas pamatalgoritmi 2
- Brezenhema algoritms taisnes nogrieţľa izrindošanai,
- taisnes nogrieţľa izrindošana robojumu nolīdzināšanas
tehnikā,
- Lianga-Barski metode taisnes nogrieţľa apcirpšanai,
- līkľu optimālas attēlošanas metodes.
9. Telpisku objektu plakanu projekciju aprēķins 2
- projicēšanas veidu klasifikācija,
- projekciju aprēķinu matemātiskās izteiksmes,
- sakarības starp pasaules, kameras un attēla koordinātu
sistēmām.
10. Vizuālais reālisms un tā panākšanas elementārie paľēmieni 2
- šķēlumu kontūru metode aizklāšanās attēlojumam,
- Ketmula rekursīvā apakšiedalījuma metode ar attāluma
buferi aizklāšanās un izgaismojuma attēlojumam,
- Lamberta apgaismojuma likums.
11. Krāsu uztveres matemātiskās teorijas pamati 4
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 393
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
- krāsas formālā definīcija,
- krāsas ziľā identiski starojumi un krāsu metamerisma
parādība,
- krāsu telpu pamatīpašības,
- krāsu konuss un hromatiskuma diagramma.
12. Krāsu reprodukcijas principi 2
- krāsas nenormētās koordinātas primāro gaismas avotu
sistēmā,
- galīga primāro gaismas avotu kopuma principiālā nespēja
nodrošināt visu krāsu sintēzi,
- krāsu koordinātu sistēmas,
- subtraktīvā krāsu sintēze.
13. Datoru grafikas vispārīgie jautājumi 1
- rastra grafikas un vektoru grafikas salīdzinājums,
- attēlu klasifikācija no datoru grafikas viedokļa.
14. Rastra grafikas zemākā līmeľa programmēšana 2
- grafisko primitīvu pārskats,
- dialoga organizēšana daţādos ierīču aptaujas reţīmos,
- pamatlīdzekļi attēlu apmaiľai starp atmiľu un ekrānu.
15. Rastra grafikas algoritmi 2D primitīvu izrindošanai 4
- taisnes nogrieţľu izrindošana,
- riľķa līniju un elipšu izrindošana,
- attēla apgabalu aizpildīšana,
- līniju biezināšana,
- taisnes nogrieţľu apcirpšana,
- teksta zīmju ģenerēšana,
- robojumu nolīdzināšana.
16. Grafiskā aparatūra 2
- attēlošanas ierīču tehnoloģijas,
- rastra displeju arhitektūra,
- grafiskā dialoga ievadierīces.
17. Ģeometriskās transformācijas 4
- 2D ģeometriskās transformācijas,
- 3D ģeometriskās transformācijas,
- koordinātu homogenizācija.
18. Redzamība 3D telpā 3
- projekciju veidi,
- skata stāvokļa uzdošana telpā,
- projekciju aprēķināšana,
- redzamā tilpuma ievērošana.
19. Objektu hierarhija un augsta līmeľa grafiskās sistēmas 4
- ģeometriskās modelēšanas jēdziens,
394 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
- hierarhiska telpiska objekta ģeometriskā struktūra,
- grafiskā vide komplicētu telpisku objektu attēlošanai,
- grafiskās attēlošanas procesa tehnoloģija.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J. D. Foley, A. van Dam, S. K. Feiner, J. F. Hughes, "Computer Graphics,
Principles and Practice", Addison-Wesley Publishing Company, 1996.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kursā tiek iegūtas zināšanas un izpratne par datoru grafikas metodēm un to
matemātiskajiem pamatiem. Pēc kursa pabeigšanas klausītājs būs spējīgs dziļāk
saprast daţādu grafisko rīku darbību, un tas sekmēs to kvalificētu lietošanu. Arī
specializētu grafisko programmu izstrādāšanai šis zināšanas ir būtiskas.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Computer graphics
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The aim of the course is to systematically acquaint the students with foundations of
computer graphics. The approach is characterized by essentially mathematical trend
and its principal thesis is "image synthesis as a synonym of computer graphics". The
course begins with lectures on image synthesis, image perception, informative content
of images, and mathematical principles of color theory. In the continuation the
seminar-like lessons about the basic chapters of the textbook are held. Simultaneously
with learning the theoretical questions, the students make practical exercises on
computer, use an individually chosen graphical tool for rendering scenes of
hierarchical spatial objects, and write an essay on the individually chosen additional
topic.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 395
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums GRAFU ZĪMĒŠANA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 7
P – profesionālās ievirzes;
Datu struktūras, Pamatalgoritmi, Diskrētā
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
matemātika
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Krists Boitmanis Dat. Mag. FMF DN Krists.Boitmanis@mii.lu.lv
Kārlis Freivalds Lektors Dr.sc.comp FMF DN karlisf@mii.lu.lv
Paulis Ķikusts asoc. prof Dr. Mat FMF DN paulis@mii.lu.lv
396 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Grafu zīmēšana ir datorzinātľu apakšnozare ar lielu praktisku nozīmi. Grafveida
struktūras tiek lietotas tādās nozarēs kā programmu inţenierija, biznesa modelēšana
un bioinformātika, un automātiskas metodes šādu struktūru vizualizēšanai viegli
uztveramu attēlu veidā ir ļoti nepieciešamas. Kursā dots ieskats grafu vizualizēšanas
jautājumos un aplūkoti daţi no svarīgākajiem grafu zīmēšanas algoritmiem. Studenti
apgūst arī praktiskas iemaľas šādu algoritmu realizēšanā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Rakstisks eksāmens – sastāda 50% no atzīmes.
2. Students pēc izvēles veic vienu no diviem darbiem.
a. Laboratorijas darbs – 40%. Izstrādāt datorprogrammu, kas realizē kādu
no grafu zīmēšanas algoritmiem un vizuāli demonstrē algoritma
darbības rezultātus.
b. Pētniecisks projekts – 50%. Students veic pētījumu par kādu no
atklātām grafu zīmēšanas problēmām un pētījuma rezultātus noformē
rakstiski.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
1. Ievads 2
a. Grafi un to zīmējumi
b. Grafu zīmēšanas algoritmu parametri (konvencijas,
estētikas, ierobeţojumi)
c. Pārskats par daţādiem grafu zīmēšanas paľēmieniem.
2. Koku zīmēšanas algoritmi 4
a. Slāľotie zīmējumi
b. Radiālie zīmējumi
3. Planāru grafu zīmēšana 6
a. Zīmējumi ar taisnām šķautnēm
b. Redzamības reprezentācijas
c. Ortogonāli zīmējumi
d. Lauztu līniju zīmējumi
4. Ortogonālie zīmējumi 6
a. Plūsmas un lauzumu minimāli zīmējumi
b. Trīs fāzu metode
c. Citi algoritmi
5. Hierarhiska orientētu grafu zīmēšana 6
a. Augšupejoši un lejupejoši zīmējumi
b. Ciklu izslēgšana
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 397
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
c. Sugijamas metode slāľotu zīmējumu konstruēšanai
d. Augšupejošā planaritāte
e. Orientētu grafu neslāľota zīmēšana
6. Spēku virzītie zīmēšanas algoritmi 6
a. Grafu-teorētisko attālumu ģeometriskā attēlošana un
Kamada-Kawai algoritms
b. Atsperu simulācijas algoritmi
c. Atgrūšanās spēku ātra aprēķināšana
7. Klasteri un cirkulārā zīmēšana 6
a. Klasterēšanas metodes
b. Klasteru vizualizēšana cirkulārā stilā
8. Inkrementālā zīmēšana 6
a. Mentālais veidols
b. Zīmējuma optimāla deformācija
9. Uzrakstu izvietošana 6
a. Statiskā uzrakstu izvietošana
b. Uzrakstu izvietošana ar deformāciju
10. Šķautľu trasēšana 6
a. Ortogonālā trasēšana
b. Patvaļīgu lauztu līniju trasēšana
c. Līklīniju trasēšana
11. Salikti grafi un to zīmēšana 6
a. Ligzdoti grafi, klāsterēti grafi un salikti grafi
b. Bottom-up metode ligzdotu grafu zīmēšanai
c. Saliktu grafu zīmēšana hierarhiskā stilā
d. Klāsterētu grafu zīmēšana ortogonālā stilā
e. Jaukta stila saliktu grafu vizualizēšana
12. Grafu zīmēšanas problēmu algoritmiskā sareţģītība 4
a. NP-pilnas problēmas
b. Loģiskais dzinējs un 3SAT
c. Daţu problēmu NP-pilnības pierādīšana lietojot loģisko
dzinēju
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. I.G. Tollis, G. Di Battista, P. Eades, R. Tamassia, Graph Drawing:
Algorithms for the Visualization of Graphs, Prentice Hall, 1998.
2. M. Kaufman, D. Wagner, Drawing Graphs: Methods and Models, Springer-
Verlag, 2001.
398 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Veiksmīgi apgūstot kursu students iegūst dziļu izpratni par problēmām, kas
sastopamas automātiski zīmējot grafus, un iepazīst daudzus piemērus, kā kombinējot
daţādus algoritmiskās ģeometrijas, matemātiskās optimizācijas un grafu teorijas
algoritmus iegūst heiristiskus risinājumus ļoti sareţģītām problēmām. Students apgūst
arī praktiskas iemaľas netriviālu algoritmu realizēšanā, kas neapšaubāmi ir noderīgas
arī ārpus grafu zīmēšanas.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Graph drawing
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Graph drawing has become an independent branch of computer science with a great
practical significance. Various graph-like structures are used in fields such as software
engineering, business modeling, and bioinformatics, hence automatic methods for
visualization of such structures as easily perceptible pictures are highly indispensable.
In this course a general insight into subjects of graph visualization is given. Some of
the most important algorithms for graph drawing are considered. Also, the students
gain practical skills for implementing such algorithms.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 399
MODULIS –
M AT E M Ā T I K A
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DISKRĒTĀ MATEMĀTIKA I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. nav
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Diskrētā matemātika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
Jānis Cīrulis as. prof. Dr. Mat. Fiz. mat. fak. jc@lanet.lv
Juris Smotrovs doc. Dr. Dat. Fiz. mat. fak. smotrovs@latnet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 403
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Ievadkurss matemātikas pamatjēdzienos, kuri nav saistīti ar robeţpārejas procesiem
un nepārtrauktību. Kursa mērķis ir iepazīstināt ar šiem pamatjēdzieniem un palīdzēt
izstrādāt noteiktas iemaľas to izmantošanā. Ieskaitei no klausītājiem tiks prasīta spēja
orientēties jēdzienu sistēmā un pareizi tos lietot, tāpat arī prasme risināt noteiktu tipu
uzdevumus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Pēc katras no trim galvenajām tēmām paredzams rakstveida ieskaites darbs, kurā
jārisina uzdevumi un jāprot atbildēt arī uz teorijas jautājumiem. Katrs uzdevums un
jautājums tiek vērtēts ar noteiktu skaitu punktu. Ieskaitei jāsavāc zināms punktu skaits
katrā darbā, bet vērtējums atkarīgs no iegūto punktu kopsummas visos darbos.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads: diskrētās matemātikas priekšmets 1
2. Kopas un darbības ar tām. 1
3. Divu kopu savstarpējā stāvokļa noteikšana. 3
4. Kopu Dekarta reizinājums. 1
5. Sanumurējamas un nesanumurējamas kopas 2
6. Atbilstības, attēlojumi, funkcijas. 2
7. Bināras attiecības un to tipi. 2
8. Attiecības transitīvais slēgums. 1
9. Ekvivalences attiecības un sadalījumi. 3
10. Sakārtotas kopas 2
11. Izteikumi un darbības ar tiem. 1
12. Izteikumu loģikas formulas: to sastādīšana un lasīšana. 3
13. Predikāti, kvantori, brīvi un saistīti mainīgie, 2
14. Predikātu loģikas formulas: to sastādīšana un lasīšana. 4
15. Negatīvi apgalvojumi. 1
16. (Ieskaites darbi) 3
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J. Cīrulis. Diskrētā matemātika -- lekciju konspekti mājas lapā.
2. V. Detlovs. Diskrētā matemātika I (neizdoti materiāli), 2002.
3. V. Detlovs. Matemātiskās loģikas un kopu teorijas elementi. R., LVU, 1967,
1969.
404 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. P.A. Fejer, D.A. Simovici. Mathematical Foundations of Computer Science,
Vol. 1, Springer,1991.
2. V.G. Karpov, V.A. Moshchenskij. Mathematicheskaja logika i diskretnaja
matematika. Minsk, 1977 (krieviski) .
3. F.A. Novikov. Diskretnaya matematika dlya programmistov. S.-Pb., 2001,
2004 (krieviski).
4. R.R. Stoll. Logika, mnozhestva, aksiomaticheskie teorii. M., 1973 (krieviski).
5. I. Strazdiľš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980.
6. I. Strazdiľš. Diskrētā matemātika. R., 2001.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentam jāzina:
Kopas, apakškopas un korteţa jēdziens, darbības ar kopām (ieskaitot Dekarta
reizinājumu), šo darbību īpašības,
atbilstības jēdziens un svarīgāki tā īpašgadījumi,
sanumurējamas kopas jēdziens, sanumurējamu un nesanumurējamu kopu
piemēri (ieskaitot divas Kantora teorēmas), sanumurējamu kopu īpašības,
bināras attiecības jēdziens un svarīgākie šadu attiecību tipi
attiecību apvēršanas un reizināšanas darbības
ekvivalences, faktorkopas, sadalījuma jēdzieni, sakari starp tiem,
vispārīgais sakārtojuma attiecības jēdziens, stingri un nestingri sakārtojumi,
sakars starp tiem, lineāri sakārtojumi,
izteikuma un patiesumvērtības jēdziens, darbības ar izteikumiem un to
īpašības,
predikāta, kavntora, brīva un saistīta mainīgā jēdzieni,
kā darina izteikumu un predikātu loģikas formulas un kā tās lasa.
Studentam jāprot:
zīmēt un izmantot kopu diagrammas,
izdarīt elementārus kopu izteiksmju pārveidojumus,
noteikt divu kopu savstarpējo stāvokli,
konkrētām atbilstībām noteikt to pamatīpašības,
pazīt bināro attiecību tipus,
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 405
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
konstruēt konkrētām attiecībām to apvērsumus, reizinājumus, transitīvos
slēgumus,
pēc ekvivalences attiecības konstruēt atbilstošo faktorkopu un pēc sadalījuma
– atbilstošo ekvivalences attiecību,
starp konkrētām attiecībām pazīt stingra, nestingra, lineāra sakārtojuma
attiecības.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Discrete mathematics I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Introductory course in those basic concepts of mathematics that are not related to
passages to limits and continuity. Its purpose is to acquaint studens with these
concepts and aid to gain skills in usage and applications of them. To pass a test,
students are required to have a grasp
of the system of concepts as well as ability to use them correctly and to solve
problems of certain types.
406 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DISKRĒTĀ MATEMĀTIKA II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Diskrētā matemātika I
Zinātņu nozare Matemātika
Diskrētā matemātika un matemātiskā
Zinātņu apakšnozare
informātika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
Jānis Cīrulis as. prof. Dr. Mat. Fiz. mat. fak. jc@lanet.lv
Juris Smotrovs doc. Dr. Dat. Fiz. mat. fak smotrovs@latnet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 407
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā apskatīti tradicionāli pusgrupu, grupu, Būla algebru, Būla funkciju,
kombinatorikas un ar to saistīti elementārās varbūtību teorijas jautājumi. Kursa
mērķis ir iepazīstināt ar pamatjēdzieniem, noskaidrot to svarīgākās īpašības un
sakarus starp tiem un iemācīt izdarīt Būla izteiksmju pārveidojumus un risināt daţu
raksturīgu tipu kombinatorikas un varbūtības teorijas uzdevumus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Pēc katras no četrām galvenajām tēmām paredzams rakstveida ieskaites darbs, kurā
jārisina uzdevumi un jāprot atbildēt arī uz teorijas jautājumiem. Gala atzīmi var iegūt
atbilstoši šajos darbos savāktajam punktu skaitam vai kārtojot papildus eksāmenu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Algebriskas operācijas, to īpašības 1
2. Pusgrupas un grupas 2
3. Reţģi un Būla algebras 2
4. Homomorfismi un izomorfismi 2
5. Būla funkcijas un to aprakstīšana 1
6. Normālformas un izcilās normālformas 1
7. Normālformu atrašana ar pārveidojumiem un pēc 3
funkcijas tabulas.
8. Kombinatorikas pamatprincipi. 2
9. Ieslēgšanas un izslēgšanas princips. 2
10. Izlases, to paveidi. Permutācijas. 4
11. Kombinatorikas pamatskaitļi, to īpašības un aprēķināšana 2
12. Izmēģinājums, tā iznākumi. Notikumu algebra 1
13. Varbūtisks izmēģinājums. Varbūtību funkcija un tās 2
pamatīpašības.
14. Nosacītās varbūtības un to aprēķināšana 2
15. Neatkarīgi notikumi. Varbūtību sareizināšanas likums 2
16. (Ieskaites darbi) 4
408 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Bērztīse B. Izteikumu algebra. Liepājas Ped. akad., 2000
2. Cīrulis J. Kombinatorikas un varbūtību teorijas elementi. Lekciju konspekti
mājaslapā
3. Detlovs V. Diskrētā matemātika I,II (datorrakstā), 2002
4. Strazdiľš I. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980
Papildliteratūra
1. Andreescu, T., Feng, Z. A path to combinatorics for undergraduates.
Bikhauser, 2004
2. Kronbergs E., Rivţa P., Boze Dz. Augstākā matemātika, 2.daļa. R., 1988
3. Karpov V., Moshchenskij V. Matematicheskaya logika i diskretnaya
matematika. Minsk, 1977 (krievu val.).
4. Strazdiľš I. Diskrētā matemātika. R., 2001
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentam jāzina:
algebriskas operācijas jēdziens, svarīgākos operāciju tipus, konkrētas
algebriskas sistēmas (pusgrupa, grupa, reţģis, Būla algebra) un to aksiomātika
homomorfisma un izomorfisma jēdzieni,
Būla funkcijas jēdziens, Būla izteiksmes, Būla funkcijas tabula,
normālformas jēdziens, normālformu paveidi,
kombinatorikas pamatprincipi,
izlases jēdziens, izlašu paveidi, citi vienkāršākie kombinatoriskie modeļi
izmēģinājuma un notikuma jēdziens,
varbūtiski izmēģinājumi, varbūtību funkcijas jēdziens, tās īpašības,
klasiskā varbūtību shēma,
nosacītās varbūtības un notikumu stohastiskās neatkarības jēdziens.
Studentam jāprot:
noteikt konkrŗtu algebrisku operāciju īpašības, pārbaudīt vai konkrēta
algebriska sistēma ir grupa, Būla algebra u.tml.
sastādīt Būla funkcijas tabulu,
pārveidot un vienkāršot Būla izteiksmes,
sameklēt ar pārveidojumiem un pēc tabulas Būla funkcijas normālformas,
izmantot kombinatorikas pamatprincipus,
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 409
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
atpazīt konkrētās situācijās rodošos izlašu tipu, piemeklēt uzdevumam
piemērotu kombinatorisko modeli,
uzdevumos aprakstīt konkrētu konfigurāciju skaitu ar kombinatorikas
pamatskaitļiem, aprēķināt šo skaitu,
izmantot varbūtību funkcijas īpašības vienkāršākos uzdevumos, pazīt
situācijas, kur lietojamas, nosacītās varbūtības, noteikt notikumu neatkarību.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Discrete Mathematics II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course includes the traditional material on semigroups, groups, Boolean algebras,
Boolean functions, combinatorics and discrete probability theory. Its purpose is to
acquaint studens with the basic concepts, to study most important properties of these
and connections between them, and to train students in gaining skills of
transformation of Boolean expressions and solving problems of certain characteristic
types in combinatorics and probability theory..
410 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ALGEBRA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. nav
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Juris Smotrovs asistents Dr. dat. Fiz. mat. fak. juriss@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 411
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss dod pamatzināšanas par izplatītākajiem algebras objektiem: matricām,
determinantiem, lineārām vienādojumu sistēmām, kompleksajiem skaitļiem un
polinomiem. Kursa galvenais mērķis ir, lai studenti prastu izmantot šo objektu
pamatīpašības daţādos praktiskos pielietojumos.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā studentam jāuzraksta četri pārbaudes darbi. To vērtējums veido
aptuveni 9/10 no gala atzīmes. Atlikušo 1/10 dod atzīme par mājas darbiem. Sesijas
laikā eksāmenā students var mainīt šādi nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits
ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Algebras priekšmeta apraksts. 1
2. Determinanta definīcija un pamatīpašības. 3
3. Determinanta aprēķināšana ar trijstūra metodi. 2
4. Laplasa teorēma. 1
5. Lineāra vienādojumu sistēma. Kramera formulas un 2
teorēma.
6. Gausa metode. 2
7. Matrica. Matricu saskaitīšana, matricas reizināšana ar 1
skaitli.
8. Matricu reizināšana, reizinājuma determinants. 2
9. Nesingulāras matricas. Apgrieztā matrica. 2
10. Komplekso skaitļu definīcija un pamatīpašības. 2
11. Komplekso skaitļu trigonometriskā forma. Saknes vilkšana. 2
12. Plaknes pārveidojumi kā komplekso skaitļu funkcijas. 1
13. Polinomi, to pamatīpašības. 2
14. Lielākais kopīgais dalītājs. 1
15. Polinoma atvasinājums. 1
16. Lagranţa interpolācijas polinoms. 1
17. Vjeta formulas. Simetriskie polinomi. 2
18. Pārbaudes darbi. 4
412 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kārlis Šteiners, Biruta Siliľa. Augstākā matemātika. 1. Algebras elementi. 2.
Vektori. Rīga, Zvaigzne ABC, 1997.
2. E.Kronbergs, P.Rivţa, Dz.Boţe. Augstākā matemātika, Rīga, Zvaigzne,
1988.
3. A. G. Kurosz. Kurs vysšěj algebry. Moskva, Nauka, 1971 (vai cita gada
izdevums).
4. Indulis Strazdiľš. Diskrētā matemātika. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001.
5. D. K. Fadděěv, I. S. Sominskij. Zadači po vysšěj algěbrě. Sankt-Pětěrburg,
Lan’, 2001.
6. I. V. Proskurǎkov. Sbornik zadač po linějnoj algěbrě. Moskva, Nauka, 1967.
Papildliteratūra
1. G. Lefort. Algèbre et analyse. Exercices. Paris, Dunod, 1964. Tulkojums
krieviski: G. Lefor. Algěbra i analiz. Zadači. Moskva, Nauka, 1973.
2. P. Lankaster. Theory of Matrices. New York, Academic Press, 1969.
Tulkojums krieviski: P. Lankaster. Těoriǎ matric. Moskva, Nauka, 1978.
3. B. L. van der Waerden. Moderne Algebra. Teil 1. Berlin, Springer, 1930. Teil
2. Berlin, Springer, 1931. Tulkojums krieviski: B. L. van-děr-Varděn.
Sovrěměnnaǎ algebra. Čast’ I. Čast’ II. Moskva, OGIZ Gostěhizdat, 1947.
4. Garrett Birkhoff, Thomas C. Bartee. Modern Applied Algebra. New York,
McGraw-Hill, 1970. Tulkojums krieviski: G. Birkgof, T. Barti. Sovrěměnnaǎ
prikladnaǎ algěbra. Moskva, Mir, 1976.
5. J. Davenport, Y. Siret, E. Tournier. Calcul formel. Paris, Masson, 1987.
Tulkojums krieviski: Dţ. Devěnport, I. Sire, E. Turne. Kompjutěrnaǎ algěbra.
Moskva, Mir, 1991.
Periodika, interneta resursi
1. Algebra -- from MathWorld:
http://mathworld.wolfram.com/topics/Algebra.html
2. Algebra Homework Help and Solvers: http://www.algebra.com/
3. Mathematics Archives - Topics in Mathematics – Algebra:
http://archives.math.utk.edu/topics/algebra.html
4. Algebra Solutions: http://www.gomath.com/algebra.html
5. GAP System for Computational Discrete Algebra: http://www.gap-
system.org/
6. Fermat, Computer Algebra System: http://www.bway.net/~lewis/
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 413
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves studentam jāprot
1) aprēķināt determinantu ar izvirzījuma vai trijstūra metodi,
2) atrisināt lineāru vienādojumu sistēmu ar Gausa vai Kramera metodi,
3) veikt pamatdarbības ar matricām, tai skaitā aprēķināt apgriezto matricu,
4) veikt pamatdarbības ar kompleksiem skaitļiem, tai skaitā izvilkt n-tās pakāpes
sakni, veikt atsevišķus plaknes pārveidojumus ar komplekso skaitļu operāciju
palīdzību,
5) veikt pamatdarbības ar polinomiem, tai skaitā tos dalīt, atrast lielāko kopīgo
dalītāju, atvasinājumu, daudzkāršās saknes, iegūt polinomu no tā vērtībām,
izteikt simetriskas sakľu izteiksmes ar tā koeficientiem.
Studentam arī jāiemācās skaidri formulēt matemātiskos apgalvojumus, izprast
matemātisko spriedumu stingrības nepieciešamību, jāapgūst galvenie pierādījumu
paľēmieni, kas saistīti ar kursā iekļauto vielu.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Algebra
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course offers basic knowledge about the most common algebraic objects:
matrices, determinants, linear systems of equations, complex numbers, and
polynomials. The main goal of the course is to enable the students to apply the basic
properties of these objects and their operations in different applications.
414 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MATEMĀTISKĀ ANALĪZE I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta;
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Inese Bula as.prof. Dr.mat. FMF MN ibula@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 415
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Matemātiskās analīzes galvenie pētāmie jeb analizējamie objekti pirmām kārtām ir
funkcijas. Dabā, tehnikā, ekonomikā, u.c., sastopamies ar kustībām, procesiem, kuri
apskatāmi kā funkcijas, - no šejienes izriet objektīvā nepieciešamība pētīt funkcijas.
Matemātiskā analīze vārda plašākajā nozīmē ietver samērā lielu daļu matemātikas.
Kursā „Matemātiskā analīze I‖ tiks aplūkota robeţu teorija, diferenciālrēķini un
integrālrēķini, kā arī daţi to pielietojumi.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Semestra laikā noteiktos termiľos jāuzraksta divi kontroldarbi, kuri sastāda
50% no gala atzīmes.
2. Laikā līdz eksāmenam jāatrāda visu mājas darbu atrisinājumi rokrakstā.
3. Gala eksāmenā jānokārto rakstisks tests (jautājumi un uzdevumi par semestrī
apgūto), kura vērtējums ir 50% no gala atzīmes..
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Funkcijas jēdziens. Funkciju klasifikācija. 2
2. Funkcijas robeţas definīcija. Vienpusējās robeţas. 2
3. Teorēmas par robeţām. Robeţpāreja nevienādībās. 2
4. Funkciju nepārtrauktība: ekvivalentas definīcijas. Slēgtā 2
intervālā nepārtrauktu funkciju īpašības. Pārtraukuma
punkti.
5. Atvasināšanas jēdziens, tā ģeometriskā un fizikālā 2
interpretācija. Atvasināšanas likumi. Diferenciālis.
6. Pirmā ievērojamā robeţa. Saliktas funkcijas atvasināšana. 2
Augstāku kārtu atvasinājumi. Apslēptu funkciju
atvasināšana.
7. Funkcijas lielākā un mazākā vērtība. Monotonitāte. 2
8. Ieliektas un izliektas funkcijas. Lokālie un globālie 2
ekstrēmi.
9. Robeţas, kas saistītas ar bezgalību. Lopitāla kārtula. 2
10. Funkcijas grafika asimptotas. Funkciju pētīšana, grafiku 2
skices.
11. Nenoteiktais integrālis, tā īpašības, tabula. 2
12. Nenoteiktā integrāļa atrašana ar substitūcijas metodi un 2
parciālās integrēšanas metodi.
13. Racionālu funkciju integrēšana. 2
14. Rīmaľa summa un noteiktais integrālis. Integrējamas 2
funkcijas. Ľūtona-Leibnica formula.
15. Noteiktā integrāļa īpašības un aprēķināšana. 2
16. 2 kontroldarbi 1+1
416 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. I.Bula, J.Buls Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem. I
daļa, Zvaigzne ABC, Rīga, 2003.
2. E.J.Purcell, D.Varberg CALCULUS with Analytic Geometry. Fourth
edition, Prentice-Hall, Inc.m Englewood Cliffs, 1984.
3.
Papildliteratūra
1. E.Kronbergs, P.Rivţa, Dz.Boţe Augstākā matemātika. I daļa, Rīga, 1988.
2. K.Šteiners Augstākā matemātika. Zvaigzne ABC, III daļa, 1998 un IV daļa,
1999.
3. L.D.Kudrjavcev Kurs matematiceskogo analiza, Maskava, I daļa, 1988
(krievu val.)
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Jāprot atpazīt funkcijas. Jāprot aprēķināt daţādas robeţas, atrast funkciju
atvasinājumus, uzzīmēt funkciju grafiku skices, atrast vienkāršākos nenoteiktos
integrāļus un noteiktos integrāļus. Jāprot operēt ar apgūtajiem jēdzieniem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Calculus I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The purpose of a first course in CALCULUS is to teach the student the basic notions
of functions, limits, continuity, derivative and infinite and finite integrals, and the
basic techniques and applications which accompany them.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 417
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MATEMĀTISKĀ ANALĪZE II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta;
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Matemātiskā analīze I
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Inese Bula as.prof. Dr.mat. FMF DN ibula@lanet.lv
418 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
„Matemātiskā analīze II‖ ir kursa „Matemātiskā analīze I‖ tiešs turpinājums. Kursā
plānots turpināt aplūkot integrālrēķinus, kā arī iepazīties ar vairāku argumentu
funkciju diferenciālrēķiniem un rindu teoriju.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā noteiktos termiľos jāuzraksta divi kontroldarbi, kuri sastāda 50% no
gala atzīmes.
Laikā līdz eksāmenam jāatrāda visu mājas darbu atrisinājumi rokrakstā.
Gala eksāmenā jānokārto rakstisks tests (jautājumi un uzdevumi par semestrī apgūto),
kura vērtējums ir 50% no gala atzīmes..
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Noteiktā integrāļa lietojumi (laukumu, tilpumu, garumu 2
aprēķināšana).
2. Neīstie integrāļi, to veidi, aprēķināšana, salīdzināšana. 2
3. Bezgalīgas virknes un rindas, to īpašības, konverģence, 2
diverģence.
4. Pozitīvas skaitļu rindas, to konverģences noteikšana. 2
5. Alternējošas skaitļu rindas, absolūtā konverģence. 2
6. Funkciju rindas. Pakāpju rindas, to konverģences apgabals, 2
darbības ar pakāpju rindām.
7. Teilora un Maklorēna formulas. 2
8. Vairāku argumentu funkcijas. Robeţas un nepārtrauktība. 2
9. Parciālā atvasināšana. Pilnais diferenciālis. Funkciju 2
kompozīcijas atvasināšana.
10. Augstāku kārtu diferenciāļi. Teilora formula. 2
11. Vairāku argumentu funkciju brīvie ekstrēmi. 2
12. Vairāku argumentu funkciju nosacītie ekstrēmi. Lagranţa 2
metode.
13. Divkāršie integrāļi. 2
14. Trīskāršie integrāļi. 2
15. Līnijintegrāļi. 2
16. 2 kontroldarbi 1+1
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 419
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. I.Bula, J.Buls Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem.
Zvaigzne ABC, I daļa – 2003, II daļa -2004.
2. E.J.Purcell, D.Varberg CALCULUS with Analytic Geometry. Fourth
edition, Prentice-Hall, Inc.m Englewood Cliffs, 1984.
3.
Papildliteratūra
1. E.Kronbergs, P.Rivţa, Dz.Boţe Augstākā matemātika. Rīga „Zvaigzne‖, I
daļa un II daļa, 1988.
2. K.Šteiners Augstākā matemātika. Zvaigzne ABC, III daļa – 1998, IV daļa –
1999, V daļa , VI daļa – 2001.
3. L.D.Kudrjavcev Kurs matematiceskogo analiza, Maskava, I daļa un II daļa,
1988 (krievu val.).
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Jāprot atšķirt un noteikt daţāda veida integrāļus: nenoteiktos, noteiktos, neīstos,
daudzkāršos, līnijintegrāļus. Jāprot atšķirt daţāda veida rindas un pētīt to konverģenci.
Jāsaprot atšķirības starp vienargumentu un daudzargumentu funkcijām. Jāprot noteikt
daudzargumentu funkciju ekstrēmi. Jāorientējas semestra laikā izklāstītajā materiālā
tā, lai studentam būtu priekšstats par pamatrezultātiem un metodēm.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Calculus II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
This course is a continuation of a CALCULUS I. At At first we deal with integration
for function of one variable. Then there are considered infinite series and differential
and integral calculus for functions of more variables.
420 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ANALĪTISKĀ ĢEOMETRIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 16
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Matemātika
Diskrētā matemātika un teorētiskā
Zinātņu apakšnozare
informātika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Kārlis Freivalds Lektors Dr.sc.comp FMF DN karlisf@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 421
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Priekšmetā aplūkoti vienkāršākie Eiklīda ģeometrijas rezultāti, lietojot koordinātu
metodi un vektoru rēķinus. Tiek apgūti plaknes un telpas pārveidojumi, taišľu,
plakľu, kā arī otrās kārtas līkľu un virsmu īpašības un lietojumi.
Kurss ieteicams datorzinātľu bakalauriem, lai padziļinātu zināšanas lineārajā algebrā
un palīdzētu apgūt datoru grafiku. Klausītāji var būt visu kursu studenti.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā studenti risina mājas darbus un kontroldarbus. Semestra beigās ir
mutiskais eksāmens ar teorijas jautājumiem un uzdevumiem. Atzīme ir kumulatīva,
atkarīga no visiem semestra laikā saľemtajiem vērtējumiem. Eksāmens sastāda 50%
no vērtējuma, kontroldarbi un mājas darbi 50%.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads 2
2. Vektora definīcija un operācijas 2
3. Vektoru lineārā atkarība 2
4. Vektoru skalārais un pseidoskalārais reizinājums 2
5. Vektoru vektoriālais reizinājums 2
6. Koordināšu sistēmu pārveidojumi 2
7. Līnijas un virsmas 2
8. Taisne plaknē un telpā 2
9. Plakne 2
10. Punktu, taišľu un plakľu attiecību aprēķināšana 2
11. Parabola, elipse, hiperbola 3
12. Otrās kārtas līniju pētīšana 2
13. Otrās kārtas virsmas 2
14. Virsmas normāle un pieskare 3
15. Ģeometriskās transformācijas 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. D. V. Bekļemišev. Kurs anaļitičeskoj geometrii i ļiľejnoj algebry. Moskva,
Nauka, 1987.
2. V. A. Iļjin, E. G. Pozľak. Anaļitičeskaja geometrija. Moskva, Nauka, 1981.
3. L. A. Bekļemiševa, A. J. Petrovič, I. A. Čubarov. Sborľik zadač po
anaļitičeskoj geometrii i ļinejnoj algebre. Moskva, Nauka, 1987.
422 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
4. V. V. Fedorčuk. Kurs anaļitičeskoj geometrii i ļiľejnoj algebry. Moskva,
Izdateļstvo Moskovskogo uľiversiteta, 1990.
5. M. M. Postľikov. Anaļitičeskaja geometrija. Moskva, Nauka, 1973.
Papildliteratūra
1. V. Liepiľa, A. Veihelis. Vektoru algebra un analītiskā ģeometrija. Rīgas
Politeh. institūts, 1986.
2. J. D. Foley, A. vanDam, S. K. Feiner, J. F. Huges, Computer Graphics:
principles and practice, Addison-Wesley, 1993.
3.
Periodika, interneta resursi
1. K. Freivalds. Analītiskās ģeometrijas kursa informācija
http://www.gradetools.com/karlisf/lekcijas/geom.html
2.
3.
REZULTĀTI
Kursā jāapgūst analītiskās ģeometrijas pamatjēdzieni, un jāmāk tos pielietot
ģeometrijas uzdevumu atrisināšanai. Dziļāk jāsaprot vektoru rēķini kā arī to lietojumi.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Analytical geometry
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course discusses the basic Euclidean geometry concepts by using the coordinate
approach and vector calculus. Plane and space transformations are considered and
properties of lines, planes, second order curves and surfaces are established.
The course is recommended for computer science students to deepen their knowledge
in linear algebra and help understanding mathematics behind computer graphics.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 423
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums LINEĀRĀ ALGEBRA I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Algebra
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Juris Smotrovs asistents Dr. dat. Fiz. mat. fak. juriss@lanet.lv
424 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Lineārās algebras pamatu izklāsts: lineāras vienādojumu sistēmas, lineāras telpas, to
bāzes, pārejas matricas, lineāri operatori, to matricas. Kursā apgūtajai vielai ir plašs
pielietojums teju visās eksakto zinātľu nozarēs.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā studentam jāuzraksta četri pārbaudes darbi. To vērtējums veido
aptuveni 9/10 no gala atzīmes. Atlikušo 1/10 dod atzīme par mājas darbiem. Sesijas
laikā eksāmenā students var mainīt šādi nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits
ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Lineāras telpas un apakštelpas. 2
2. Apakštelpu šķēlums, summa, tiešā summa. 2
3. Lineāri atkarīgas un neatkarīgas vektoru sistēmas. 1
4. Lineāras telpas veidotājsistēma un bāze. 2
5. Vektoru sistēmas bāze. 1
6. Matricas rangs. 2
7. Lineāra vienādojumu sistēma. Elementārie pārveidojumi. 2
Gausa metode.
8. Homogēna vienādojumu sistēma. Fundamentālā 2
atrisinājumu sistēma.
9. Kronekera-Kapelli teorēma. 1
10. Lineāras vienādojumu sistēmas vispārīgais atrisinājums. 1
11. Bāzes maiľa lineārā telpā. 2
12. Lineāra operatora definīcija un pamatīpašības. 2
13. Lineāra operatora matrica. 2
14. Operācijas ar lineāriem operatoriem. 2
15. Operatora rangs un defekts. 2
16. Ekvivalentas un līdzīgas matricas. 2
17. Pārbaudes darbi. 4
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 425
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kārlis Šteiners, Biruta Siliľa. Augstākā matemātika. 3. Analītiskā ģeometrija.
4. Lineārās telpas. 5. Lineārās transformācijas. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998.
2. E.Kronbergs, P.Rivţa, Dz.Boţe. Augstākā matemātika, Rīga, Zvaigzne,
1988.
3. A. G. Kurosz. Kurs vysšěj algebry. Moskva, Nauka, 1971 (vai cita gada
izdevums).
4. V. V. Voěvodin. Linějnaǎ algebra. Moskva, Nauka, 1974 (vai cita gada
izdevums).
5. J. Engelsons, I. Kārkliľa. Lineārās algebras elementi. I nodaļa. Rīga, Latvijas
Valsts universitāte, 1964. II nodaļa. Rīga, Latvijas Valsts universitāte, 1965.
6. I. V. Proskurǎkov. Sbornik zadač po linějnoj algěbrě. Moskva, Nauka, 1967.
Papildliteratūra
1. D. K. Fadděěv, I. S. Sominskij. Zadači po vysšěj algěbrě. Sankt-Pětěrburg,
Lan’, 2001.
2. P. Lankaster. Theory of Matrices. New York, Academic Press, 1969.
Tulkojums krieviski: P. Lankaster. Těoriǎ matric. Moskva, Nauka, 1978.
3. F. R. Gantmahěr. Těoriǎ matric. Moskva, Nauka, 1967.
4. B. L. van der Waerden. Moderne Algebra. Teil 1. Berlin, Springer, 1930. Teil
2. Berlin, Springer, 1931. Tulkojums krieviski: B. L. van-děr-Varděn.
Sovrěměnnaǎ algebra. Čast’ I. Čast’ II. Moskva, OGIZ Gostěhizdat, 1947.
5. J. Demmel. Applied Numerical Linear Algebra. Philadelphia, SIAM, 1997.
Tulkojums krieviski: Vyčislitěl'naǎ linějnaǎ algěbra. Těoriǎ i priloţeniǎ.
Moskva, Mir, 2001.
Periodika, interneta resursi
1. Linear Algebra -- from MathWorld:
http://mathworld.wolfram.com/topics/LinearAlgebra.html
2. Algebra Homework Help and Solvers: http://www.algebra.com/
3. Mathematics Archives - Topics in Mathematics – Linear Algebra:
http://archives.math.utk.edu/topics/linearAlgebra.html
4. Algebra Solutions: http://www.gomath.com/algebra.html
5. MuPAD.de: open computer algebra system for symbolic and numerical
computations. http://research.mupad.de/
6. REDUCE Computer Algebra System: http://www.reduce-algebra.com/
426 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves studentam jāprot (galīgi dimensionālās lineārās telpās)
1. pārbaudīt, vai vektori ir lineāri neatkarīgi, izteikt vektoru kā citu vektoru
lineāru kombināciju (ja tas iespējams),
2. pārbaudīt, vai vektoru sistēma ir lineāras telpas bāze, veikt pāreju no vienas
bāzes uz citu,
3. pārveidot lineāru vienādojumu sistēmu par homogēnu lineāru vienādojumu
sistēmu, atrast tās fundamentālo atrisinājumu sistēmu, atrast sākotnējās
sistēmas vispārīgo atrisinājumu,
4. aprēķināt matricas rangu,
5. pārbaudīt, vai attēlojums ir lineārs operators, ja ir, tad atrast tā matricu,
pārrēķināt šo matricu citā(s) bāzē(s),
6. pārbaudīt matricu ekvivalenci.
Studentam arī jāapgūst galvenie pierādījumu paľēmieni, kas saistīti ar kursā iekļauto
vielu.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Linear Algebra I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course contains the basic material on linear algebra: linear systems of equations,
linear spaces, their bases, transition matrices, linear operators, their matrices. The
acquired course material has wide applications in almost all fields of exact sciences.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 427
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums LINEĀRĀ ALGEBRA II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Algebra, Lineārā algebra I
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Juris Smotrovs asistents Dr. dat. Fiz. mat. fak. juriss@lanet.lv
428 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Lineārās algebras pamatu izklāsta turpinājums: lineāru operatoru īpašvērtības un
īpašvektori, to normālformas, simetriskas bilineāras, kvadrātiskas un Ermita formas,
ortogonāli un unitāri operatori, Eiklīda un unitāras telpas. Kursā apgūtajai vielai ir
plašs pielietojums daudzās eksakto zinātľu nozarēs.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā studentam jāuzraksta četri pārbaudes darbi. To vērtējums veido
aptuveni 9/10 no gala atzīmes. Atlikušo 1/10 dod atzīme par mājas darbiem. Sesijas
laikā eksāmenā students var mainīt šādi nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits
ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Lineāra operatora īpašvērtības un īpašvektori, 3
harakteristiskais polinoms.
2. Invarianta apakštelpa. 2
3. Hamiltona-Keli teorēma. 1
4. Nilpotents operators. 1
5. Operatora minimālais polinoms. 1
6. Īpašvērtības fundamentālā apakštelpa. 1
7. Ţordāna forma. 4
8. Simetriska bilineāra, kvadrātiska forma. 2
9. Kvadrātiskas formas kanoniskā forma. 1
10. Kvadrātisko formu klasifikācija. Silvestra kritērijs. 2
11. Eiklīda telpa. 1
12. Ortogonāla vektoru sistēma. 1
13. Ortogonāls operators. 1
14. Simetrisks operators. 1
15. Kvadrātiskas formas pārveidošana kanoniskajā formā ar 1
ortogonālu operatoru.
16. Ermita bilineāra un kvadrātiska forma. 1
17. Unitāra telpa, operators, matrica. 2
18. Matricu tenzorreizinājums. 1
19. Lineāru, Eiklīda, unitāru telpu tenzorreizinājums. 1
20. Pārbaudes darbi. 4
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 429
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kārlis Šteiners, Biruta Siliľa. Augstākā matemātika. 3. Analītiskā ģeometrija.
4. Lineārās telpas. 5. Lineārās transformācijas. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998.
2. A. G. Kurosz. Kurs vysšěj algebry. Moskva, Nauka, 1971 (vai cita gada
izdevums).
3. V. V. Voěvodin. Linějnaǎ algebra. Moskva, Nauka, 1974 (vai cita gada
izdevums).
4. J. Engelsons, I. Kārkliľa. Lineārās algebras elementi. I nodaļa. Rīga, Latvijas
Valsts universitāte, 1964. II nodaļa. Rīga, Latvijas Valsts universitāte, 1965.
5. B. L. van der Waerden. Moderne Algebra. Teil 1. Berlin, Springer, 1930. Teil
2. Berlin, Springer, 1931. Tulkojums krieviski: B. L. van-děr-Varděn.
Sovrěměnnaǎ algebra. Čast’ I. Čast’ II. Moskva, OGIZ Gostěhizdat, 1947.
6. I. V. Proskurǎkov. Sbornik zadač po linějnoj algěbrě. Moskva, Nauka, 1967.
Papildliteratūra
1. D. K. Fadděěv, I. S. Sominskij. Zadači po vysšěj algěbrě. Sankt-Pětěrburg,
Lan’, 2001.
2. P. Lankaster. Theory of Matrices. New York, Academic Press, 1969.
Tulkojums krieviski: P. Lankaster. Těoriǎ matric. Moskva, Nauka, 1978.
3. F. R. Gantmahěr. Těoriǎ matric. Moskva, Nauka, 1967.
4. J. Demmel. Applied Numerical Linear Algebra. Philadelphia, SIAM, 1997.
Tulkojums krieviski: Vyčislitěl'naǎ linějnaǎ algěbra. Těoriǎ i priloţeniǎ.
Moskva, Mir, 2001.
Periodika, interneta resursi
1. Linear Algebra -- from MathWorld:
http://mathworld.wolfram.com/topics/LinearAlgebra.html
2. Algebra Homework Help and Solvers: http://www.algebra.com/
3. Mathematics Archives - Topics in Mathematics – Linear Algebra:
http://archives.math.utk.edu/topics/linearAlgebra.html
4. Algebra Solutions: http://www.gomath.com/algebra.html
5. The Yacas computer algebra system:
http://www.xs4all.nl/~apinkus/yacas.html
6. Mathematica: The Way the World Calculates:
http://www.wolfram.com/products/mathematica/index.html
430 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Pēc kursa apguves studentam jāprot (galīgi dimensionālās lineārās telpās)
6) atrast lineāra operatora īpašvērtības un tām atbilstošo īpašvektoru apakštelpas
bāzi,
7) pārveidot matricu Ţordāna formā,
8) pārveidot kvadrātisku formu kanoniskajā formā, tai skaitā ar ortogonālu
pārveidojumu,
9) pārveidot vektoru bāzi par ortonormētu bāzi,
10) pārbaudīt, vai operators/matrica ir ortogonāls, simetrisks, unitārs,
11) aprēķināt matricu tenzorreizinājumu, izveidot doto lineāro telpu
tenzorreizinājumu.
Studentam arī jāapgūst galvenie pierādījumu paľēmieni, kas saistīti ar kursā iekļauto
vielu.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Linear Algebra II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Continuation of the course on the basics of linear algebra: eigenvalues and
eigenvectors, canonical forms of linear operators, symmetric bilinear, quadratic,
Hermitian forms, orthogonal and unitary operators, Euclidean and unitary spaces. The
acquired course material has wide applications in many fields of exact sciences.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 431
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MATEMĀTIKAS PAMATJĒDZIENI
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Matemātiskā informātika
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Rūsiľš Freivalds profesors Dr.habil. FMF DN rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
432 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir nevis atgādināt agrāk mācītus jēdzienus un teorēmas, bet parādīt tādas
idejas klasiskajā matemātikā, kas tiek lietotas visdaţādākajās matemātikas nozarēs.
Simetrijas un grupu lietojumi ģeometrijā, algebrā, matemātiskajā analīzē un
teorētiskajā fizikā. Lielas kopas un mazas kopas. Statistiskā neatkarība varbūtību
teorijā, skaitļu teorijā, matemātiskajā analīzē un datorikā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Eksāmens notiek rakstveidā. Studentam jāzina saturā norādītie teorijas jautājumi un
jārisina uzdevumi par kursa materiālu. Studentam ir dziļi jāizprot, ka:
1. simetrijas var būt visai sareţģītas, un katru simetriju apraksta grupa,
2. simetrijas pamanīšana uzdevumā dod līdzekli, kas palīdz uzdevumu risināt,
3. bezgalīgas kopas var salīdzināt, turklāt kopa A var būt lielāka vienā nozīmē, bet B
– citā,
4. statistiskā neatkarība nav tikai varbūtību teorijas jēdziens, bet faktiski tiek lietota
skaitļu teorijā, matemātiskajā analīzē un datorikā.
Studentam jārisina šāda tipa uzdevumi:
1. Dots zīmējums, kas novietots vienības kvadrātā. Kā piepildīsies Eiklida plakne, ja
citos kvadrātos šo zīmējumu turpinās ar simetriju, kas nosaka Kleina pudeli?
2. Lineāru telpu veido funkcijas {ex, xex, x2ex, x3ex} un to lineāras kombinācija.
Kā izskatās Ţordāna normālforma lineāram operatoram ―funkciju atvasinājums ―?
3. Gliemeţa čaulas kontūru var samērā precīzi aprakstīt ar logaritmisko spirāli.
Aprakstīt šī gliemeţa simetrijas grupu.
4. Aprēķināt tuvināti kuba sakni no 2803221.
5. Konstruēt rindu.
6. Konstruēt nepārtrauktu funkciju, kurai atvasinājums ―gandrīz visur ― ir 0, bet kura
nav konstante.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Grupas jēdziens, blakusklases, faktorgrupas. 1
2. Normālas apakšgrupas. 1
3. Regulāra trijstūra simetrijas grupa. 1
4. Regulāra n – stūra simetrijas grupa un tās grafs. 2
5. Regulāri daudzskaldľi, to definīcija. 2
6. Kāpēc regulāru daudzskaldľu skaits ir galīgs. 2
7. Simetrijas grupas ar bezgalīgu elementu skaitu, Lī grupas 2
(piemēri).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 433
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
8. Grupas un ģeometrijas. Ģeometrijas, kas lokāli neatšķiramas 2
no Eiklida ģeometrijas.
9. Simetriski polinomi no 2 un 3 mainīgajiem. 2
10. Vienādojumu sistēma, kas ekvivalenta n – tās pakāpes 1
algebriskam vienādojumam.
11. Antisimetriski polinomi. Algebriska vienādojuma 1
diskriminants un Vandermonda determinants.
12. Tuvināta n – tās saknes vilkšana. 1
13. Jēdziens par kopas apjomu. Kantora paradokss kopu teorijā. 1
14. Riľķa laukums kā regulāru daudzskaldľu laukumu 2
robeţa.Lebega mērs. Nemērojamas kopas.
15. Banaha – Mazura spēle. 2
Jēdziens par kopu kategoriju.
16. Serpinska – Erdeša teorēma par dualitāti starp mēru un 1
kategoriju.
17. Peano līkne un tās vispārinājumi. 2
18. Ordināļi un konstruktīvi ordināļi. 2
19. Statistiskā neatkarība. Statistiskā neatkarība matemātiskajā 1
analīzē.
20. Dalāmības ar pirmskaitļiem statistiskā neatkarība. Efektīvi 2
algoritmi, kas izmanto statistisko neatkarību.
21. Trigonometriskās rindas. Furjē transformācija. Efektīvs 2
algoritms naturālu skaitļu reizināšanai, kas balstās uz ātro
Furjē transformāciju.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Дж.Эллиот, П.Добер. Симметрия в физике. – Москва, Мир, 1983
2. Bernard R. Gelbaum, John M.H. Olmsted. Counterexamples in Analysis,
Dover Books, 1996.
3. G. Blumann, S. Kumei. Symmetries and Differential Equations. – Springer,
1992.
Papildliteratūra
1. Ф.Клейн. Лекции об икосаэдре и решении уравнений пятой степени. –
Москва, Наука, 1989
2. В.Г.Болтянский, Н.Я.Виленкин. Симметрия в алгебре. – Москва, Наука,
1987
3. P.P.G. Dyke. An Introduction to Laplace Transforms and Fourier Series . Springer,
2000.
434 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1. http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/
2. http://mwt.e-technik.uni-
ulm.de/world/lehre/basic_mathematics/fourier/node2.php3
3. http://cse.lmu.edu/mathematics/cahalanthesis.pdf
4. http://www.adrianbruce.com/Symmetry/
5. http://www.answers.com/topic/erlangen-program
6. http://www.answers.com/topic/statistical-independence
REZULTĀTI
Studentam jāprot izmantot zināšanas vienā matemātiskā priekšmetā, darbojoties ar
uzdevumiem citā matemātiskā priekšmetā un datorzinātnes matemātisko jautājumos.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Main Notions of Mathematics
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course is aimed not at repeating the known notions and methods of the classical
mathematics but rather at finding out unusual interaction between far away part of
mathematics and even parts of Computer Science. Ideas simultaneously belonging to
several parts of mathematics are presented. Symmetry in algebra, differential
equations, geometry and physics. Sets that are huge and small at the same time.
Statistical independence in analysis, probability theory, number theory and Theoretical
Computer Science.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 435
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Matemātiskā analīze, Algebra, Analītiskā
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
ģeometrija
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Silvija Čerāne docente Dr.mat. FMF MN Silvija.Cerane@lu.lv
436 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Iepazīstināt studentus ar diferenciālvienādojumu teorijas pamatjēdzieniem un it īpaši
ar iespējām šo teoriju lietot dabas parādību aprakstam. Modelēšanas pamatidejas.
Vienkāršākie I un augstāku kārtu vienādojumi, diferenciālvienādojumu sistēmas
jēdziens, lineārie vienādojumi.
Diferenciālvienādojumu risināšana un pētīšana, izmantojot datorprogrammu paketes.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Testi – 2, katrs dod 5% no kopējā vērtējuma
2. Praktiskie darbi – 2, katrs dod 5% kopējā vērtējuma
3. Kontroldarbi – 2, katrs dod līdz 15% no kopējā vērtējuma
4. Atlikušos 50% students saľem par eksāmena darbu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Jēdziens par diferenciālvienādojumu un tā atrisinājumu. 2
Analoģija ar atbilstošiem diskrētā laika vienādojumiem.
2. Modelēšanas pamatidejas un piemēri. 4
3. I kārtas diferenciālvienādojumu ģeometriskā interpretācija, 2
vektoru lauks un integrāllīnijas
4. I kārtas vienādojumu atrisinājumu īpašības: 4
vienkāršāko vienādojumu analītiska atrisināšana, autonomu
I kārtas vienādojumu kvalitatīvās īpašības, lineāru
vienādojumu atrisinājumu struktūra. Daţādu vienādojumu
tipu atrisinājumu ģeometriskās īpašības. Atrisinājumu
atrašana ar matemātisko pakešu palīdzību.
5. Teorētiskie pamatjēdzieni: Košī problēmas atrisinājuma 2
eksistence un vienīgums, atrisinājumu salīdzināšana un
jūtība pret parametru izmaiľām.
6. Tuvinātā atrisinājuma jēdziens. Eilera metode. Logistiskais 2
vienādojums un atrisinājumu haotiskā izturēšanās.
7. II kārtas (un augstāku kārtu) diferenciālvienādojumi : 2
atrisinājumu eksistences un vienīguma nosacījumi,
autonomu II kārtas vienādojumu atrisinājumu īpašības,
lineāru II kārtas vienādojumu atrisinājumu struktūra.
8. Lineāri II kārtas vienādojumi ar konstantiem koeficientiem. 4
Lineāri diferenču vienādojumi ar konstantiem
koeficientiem.
9. Lineāru II kārtas vienādojumu lietojumi dabas un 2
sabiedrisko procesu aprakstam: brīvas un uzspiestas
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 437
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
svārstības, elektriskās ķēdes, tirgus ekonomikas procesu
apraksts.
10. Diferenciālvienādojumu sistēmas: jēdziens, modeļi, ko 4
apraksta sistēmas.
11. Lineāra divu vienādojumu sistēma ar konstantiem 2
koeficientiem.
12. Lineāras autonomas divu vienādojumu sistēmas stacionāro 2
punktu klasifikācija
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Robert L.Borelli, Courtney S.Coleman. Differential Equations. A Modeling
Perspective. John Wiley & Sons, Inc, 1996
2. D.Errousmit, K.Pleis. Obiknovennije differencialnije uravnenija.
Kacestvennaja teorija s prilozenijami. M., 1986 (krieviski)
3. S.Čerāne. Diferenciālvienādojumi, Rīga 2000
4. S.Čerāne. Diferenciālvienādojumi, e-kurss (tiks modificēts)
Papildliteratūra
1. C.Henry Edwards, David E.Penney. Differential Equations. Computing and
Modeling, 2000 Prentice Hall, Inc
2. Martha L. Abel, James P. Braselton. Differential Equations with
Mathematica. – Academic Press, 1997
3. Calculus. Mathematics and Modeling. Addison- Wesley, 1997.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.math.duke.edu/education/ccp/materials/diffeq/html
2. http://www.sci.wsu.edu/idea/
3. http://amath.colorado.edu/faculty/jdm/faq-[3].html
4. http://www.sosmath.com/diffeq/diffeq.html
5. http://courses.ncsu.edu/classes-a/maple_info/www/Ma341Maple.html
6. u.c.
438 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Prast modelēt vienkāršas dabas vai sabiedriskās situācijas ar diferenciālvienādojumu
palīdzību, analizēt iegūstamos vienādojumus un to atrisinjājumus, izmantojot
analītiskās vai skaitliskās metodes.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Differential Equations
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Basic notions of theory of ordinary differential equations, Cauchy problem. Linear
systems and equations. Problems that can be reduced to differential equations.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 439
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MATEMĀTISKIE MODEĻI
DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMOS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Diferenciālvienādojumi
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Silvija Čerāne docente Dr.mat FMF MN Silvija.Cerane@lu.lv
440 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Aplūkotas parasto diferenciālvienādojumu lietojumu iespējas daţādu reālās dzīves
uzdevumu aprakstam un pētīšanai (medicīnā, debess mehānikā, pasaules ekonomikā,
fizikā, mehānikā, bioloģijā, ķīmijā un citās zinātnēs). Ar kvalitatīvās teorijas metodēm
pētītas attiecīgo problēmu atrisinājumu īpašības.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāizstrādā un jānolasa referāts par konkrētu dabas parādību modeli un tā pētījumu ar
diferenciālvienādojumu kvalitatīvās teorijas metodēm.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Modeļu satādīšanas principi. 4
2. Dinamisko sistēmu teorijas pamatjēdzieni. 2
3. Stabilitāte Ļapunova nozīmē - īss teorijas kopsavilkums. 2
Konservatīvo sistēmu piemēri.
4. Disipatīvo sistēmu stacionāro punktu stabilitātes pētījums ar 2
linearizācijas metodes palīdzību. Konkrētas sistēmas.
5. Bistabīlu sistēmu piemēri. 2
6. Robeţkopas un atraktora jēdzieni. Robeţcikla eksistences 4
un neeksistences kritēriji. Mehānikas uzdevumi ar
robeţcikliem.
7. Releja vienādojumu sistēma. Ekonomisko ciklu apraksts ar 2
Releja sistēmu.
8. Bioloģijas uzdevumi ar robeţcikliem, Kolmogorova 2
teorēma.
9. Diskrētā laika dinamiskas sistēmas, pamatjēdzieni un 2
piemēri.
10. Puankarē attēlojums plaknē un telpā. Praktiski pielietojumi 2
plaknes sistēmām.
11. Jēdziens par bifurkāciju. Vienparametra vienādojumu 2
bifurkāciju tipi. Konkrētu sistēmu piemēri.
12. Sistēmas telpā Rn. Robeţkopas un atraktori. 2
13. Sareţģītāku modeļu apraksta piemēri. Daţādi Belousova- 2
Ţabotinska reakcijas modeļi.
14. Lorenca sistēma, diskrēti un nepārtraukti šīs sistēmas 2
apraksta piemēri. (Pārskats).
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 441
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. John L. Casti. Alternate Realities. Mathematical Models of Nature and Man.
Wiley. New York. 1989
2. Calculus. Mathematics and Modeling. Addison- Wesley, 1997.
3. Robert L. Borelli, Courtney S. Coleman. Differential Equations. A Modeling
Perspective. John Wiley & Sons, Inc., 1996
4. G. Jetschke. Mathematik der Selbstorganisation., Berlin,1989.
5. D. Errousmit, K., Pleis . Parastie diferenciālvienādojumi.Kvalitatīvā teorija
un lietojumi. M.:Mir,1986 (krievu val.)
6.
Papildliteratūra
1. C.Henry Edwards, David E.Penney. Differential Equations. Computing and
Modeling, 2000 Prentice Hall, Inc
2. A.D.Bazikins. Populāciju matemātiskā biofizika. M.Nauka, 1985 (krievu
valodā)
Periodika, interneta resursi
1. http://www.math.duke.edu/education/ccp/materials/diffeq/html
2. http://www.sci.wsu.edu/idea/
3. http://amath.colorado.edu/faculty/jdm/faq-[3].html
4. http://www.csam.montclair.edu/~billings/research/SPIE.pdf
5. http://monet.physik.unibas.ch/~elmer/pendulum/bterm.htm
6. u.c.
REZULTĀTI
Prast izmantot parasto diferenciālvienādojumu kvalitatīvās teorijas metodes vienkāršu
dabas parādību modeļu aprakstam un pētījumam.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Mathematical Models in the Differential Equations
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Mathematical Models of Nature (Mechanics, Biology, Chemistry etc.). Foundations of
qualitative and stability theory
442 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums HAOSS
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Matemātiskā analīze I un II
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
-
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits -
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits -
KURSA AUTORS (-I)
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
Inese Bula as. prof. Dr.mat. FMF MN ibula@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 443
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Aizvien vairāk matemātiskajā literatūrā parādās grāmatas, raksti un interneta resursi,
kas stāsta par haotiskiem attēlojumiem. Šajā kursā tiek plānots noskaidrot, ko tad
nozīmē jēdziens „haotisks attēlojums‖, un apskatīt daţus haotisku funkciju piemērus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Jāizpilda semestra laikā uzdotie mājas darbi, laikā līdz eksāmenam jāatrāda
visu mājas darbu atrisinājumi rokrakstā.
2. Gala pārbaudījumā jānokārto rakstisks tests (jautājumi un uzdevumi par
semestra laikā apgūto), kas arī nosaka gala vērtējumu.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Jēdziens par diskrētu dinamisku sistēmu. Piemēri. Iteratīvas 2
funkcijas. Fāţu portreti.
2. Reālu skaitļu topoloģija: vaļējas kopas, nepārtrauktas 2
funkcijas, konverģentas virknes, akumulācijas punkti,
slēgtas kopas, blīvas kopas.
3. Daţas nekustīgo punktu teorēmas reālām funkcijām. 2
Periodiski punkti. Eventuāli nekustīgie punkti un
periodiskie punkti. Stabilitātes kopas. Grafiskā analīze.
4. Šarkovska sakārtojums. Šarkovska teorēma. 2
5. Funkcijas atvasinājums un tā ietekme uz stabilitātes kopu. 2
6. Parametrisku funkciju saimes. Bifurkācijas. Bifurkāciju 2
diagramma.
7. Logistiskās funkcijas uzvedība (parametram lielākam par 4). 2
8. Kantora kopa. Vidējās alfa daļas Kantora kopas. Tās 2
izveidošanās pie logistiskās funkcijas iterācijām.
9. Haotiskas funkcijas definīcija. Logistiskā funkcija kā 2
haotiskas funkcijas piemērs.
10. Telts attēlojums – vēl viens haotiskas funkcijas piemērs. 2
11. Topoloģiskā saistība starp funkcijām. 2
12. Periodu dubultojošas kaskādes, Feigenbauma konstante. 2
13. Simbolu telpa, tās īpašības. Nobīdes attēlojums, tā īpašības. 2
14. Nobīdes attēlojums kā haotisks attēlojums. Saistība starp 2
nobīdes attēlojumu un logistisko funkciju.
15. Ľūtona metode kvadrātiskām un kubiskām funkcijām bez 2
saknēm.
16. Kompleksu funkciju dinamika. 2
444 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. R.A.Holmgren A first course in discrete dynamical systems. Sec. Edition,
Springer-Verlag, 1996.
2. C.Robinson Dynamical systems. Stability, symbolic dynamics, and chaos.
CRC Press, 1995.
Papildliteratūra
1. K.T.Alligood, T.D.Sauer, J.A.Yorke CHAOS. An introduction to dynamical
systems. Springer-Verlag, 1997.
2. H.O.Peitgen, H.Juergens, D.Saupe Chaos. Bausteine der Ordnung. Springer-
Verlag, 1994.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Pamatjautājums – jāzina, kas ir haotisks attēlojums. Jāzina haotisku attēlojumu
piemēri un jāprot vienkāršākajos gadījumos pierādīt, ka attēlojums ir haotisks.
Jāorientējas jēdzienos un problemātikā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Chaos
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The study of chaotic phenomena in deterministic nonlinear dynamical systems has
attracted much attention over the last twenty years. For the applied scientist, this study
poses three fundamental questions. First, what is meant by the term „chaos‖? Second,
by what mechanisms does chaos occur, and third, how can one predict when it will
occur in a specific dynamical system? This course begins the development of a
program that will answer these question .
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 445
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums EKONOMISKO MODEĻU
MATEMĀTISKIE PAMATI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; Bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Matemātiskā analīze I un II
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Matemātiskā ekonomika
Lekciju stundu skaits 30
Semināru vai praktisko darbu stundu
2
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits -
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits -
KURSA AUTORS (-I)
Akad.
Vārds Uzvārds Zin. grāds Struktūrvienība E-pasts
amats
Inese Bula as.prof. Dr.mat. FMF MN ibula@lanet.lv
446 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss iepazīstina ar matemātiskajā ekonomikā pazīstamākajiem ekonomiskajiem
modeļiem un tajos izmantotajiem matemātiskajiem līdzekļiem. Kursa ietvaros tiks
apskatīti līdzsvara un kvazi-līdzsvara, lineārie matricu un diskrētie ekonomiskie
modeļi. Mācību procesā kā pamatliteratūra izmantojama kursa autores sarakstītā
grāmata [1]. Dziļākai ekonomisko un matemātisko likumsakarību izpētei ieteicams
izmantot pārējās literatūras sarakstā minētās grāmatas.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Semestra laikā jāizrēķina uzdevumu komplekts. Risinājumi (rokrakstā) jāatrāda,
bez tiem netiek izlikta gala atzīme.
2. Gala pārbaudījumā noteiktajā laikā jānokārto rakstveida pārbaudījums par kursā
aplūkotajiem jēdzieniem un jāizrēķina uzdevumu komplekts.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ekonomisko modeļu specifika. Arrova un Hāna ekonomiskā 2
modeļa apraksts.
2. Cenu simpleksa izveide. Līdzsvara eksistence Arrova-Hāna 2
ekonomiskajā modelī divu labumu gadījumā.
3. Līdzsvara eksistence Arrova-Hāna modelī n labumu 2
gadījumā un gadījumā, ja pieprasījuma pārpalikuma
funkcija ir neierobeţota no augšas.
4. Bola-Brauera nekustīgo punktu teorēma un tās nozīme 2
līdzsvara pierādījumos.
5. w-nepārtrauktība, tās īpašības. Bola-Brauera teorēmas 2
analogs w-nepārtrauktai funkcijai.
6. Arrova-Hāna modelis w-nepārtrauktai pieprasījuma 2
pārpalikuma funkcijai.
7. Mazāko kvadrātu metode raksturlīknes izveidē. 2
8. Daudzvērtīgi attēlojumi. Kakutani nekustīgo punktu 2
teorēma.
9. „Daudzvērtīgā‖ ekonomiskā modeļa apraksts. 2
10. Līdzsvara eksistence „daudzvērtīgajā‖ ekonomiskajā 2
modelī.
11. Ļeontjeva lineārā matricu modeļa analīze. 2
12. Kantoroviča lineārais matricu modelis un lineārā 2
programmēšana.
13. Nosacīto ekstrēmu uzdevumi ekonomikā. 2
14. Diferenču vienādojumi un to atrisināšana. 2
15. Diskrētie ekonomiskie modeļi. 2
16. Kontroldarbs. 2
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 447
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. I.Bula Daţu ekonomisko modeļu matemātiskie pamati. Latvijas
Akadēmiskās bibliotēkas izdevniecība, 1999.
Papildliteratūra
1. Ţ.Debrē Vērtības teorija. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izdevniecība,
1997.
2. K.J.Arrow, F.H.Hahn General Competitive Analysis. North-Holland
Publishing Company, sixt printing, 1991.
3. H.Nikaido Convex structures and economic theory. Academic Press, 1968
(krieviski: izdatelstvo „Mir‖, Maskava, 1972)
4. E.M.Braverman Matematiceskije modeli planirovanija i upravlenija v
ekonomiceskih sistemah. „Nauka‖, Maskava, 1976 (krieviski)
5. S.N.Elaydi An introduction to difference equations. Springer-Verlag, second
edition, 1999.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Beidzot kursu jāspēj orientēties kursā aplūkotajos jēdzienos un atšķirt apskatītos
ekonomiskos modeļus Jāzina, kādi matemātiskie līdzekļi izmantoti, lai pierādītu
līdzsvaru vai kādu citu ekonomisko stāvokli. Jāprot risināt atbilstoša rakstura
uzdevumi.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Mathematical principles of economic models
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Much of the economic literature is preoccupied with the idea that market economies
tend naturally to equilibrium. We shall give three economic models and proofs the
existence of equilibrium or quasi-equilibrium. The basic mathematical tool is the
fixed point theorem of Bohl-Brouwer and its generalizations to correspondences or to
w-continuous mapping. Models of linear matrixes are nearer to reality. We consider
difference equations and their applications in economic (discrete economic models)
too.
448 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums IEVADS ALGORITMU TEORIJĀ
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare matemātika
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Buls Doc. Dr. mat. FMF DN buls@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 449
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss iepazīstina ar algoritma jēdziena eksplikāciju, izmantojot jēdzienu par adresu
mašīnām. Izrēķināmas funkcijas, primitīvi rekursīvas funkcijas, un daļēji rekursīvas
funkcijas. Algoritmu teorija nenodarbojas ar reālu skaitļotāju izpēti, nedz arī aplūko
konkrētas programmēšanas valodas. To interesē datoru teorētiskās iespējas un
ierobeţotība.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa noslēgumā rakstisks eksāmens.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Jēdziens par adresu mašīnu (RAM) 2
2. RAM izrēķināma funkcijas, piemēri 2
3. Primitīvi rekursīvas funkcijas un predikāti. Piemēri. 4
4. Loģiskas operācijas ar primitīvi rekursīviem predikātiem 2
5. Ierobeţota summa un reizinājums 2
6. Minimizācijas operators un ierobeţotais minimizācijas 4
operators, piemēri
7. Naturālo skaitļu korteţu kodēšana 2
8. Daļēji rekursīvas un vispārīgi rekursīvas funkcijas. 2
Akkermana funkcija
9. Programma standartizskatā, programmu konkatenācija. 2
10. Daļēji rekursīvo funkciju sakars ar RAM izrēķināmām 4
funkcijām
11. Normālie algoritmi 2
12. Tjūringa mašīnas 2
13. Kontroldarbs 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. N. Katlends. Izrēķināmība. Ievads rekursīvo funkciju teorijā. M., 1983
2. A. I. Maļcevs. Algoritmi un rekursīvās funkcijas. M., 1986
3. A.A. Markovs. Algoritmu teorija. M., 1984
4. Ebbinhauzs u.c. Tjūringa mašīnas un rekursīvās funkcijas. M.,1972
450 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. H.Rodţers. Rekursīvo funkciju teorija un efektīvā izrēķināmība. M., 1972
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentam jāorientējas materiālā tā, lai viľam būtu priekšstats par pamatrezultātiem
un pamatmetodēm, spējot tos secīgi izklāstīt un pamatot. Jāprot rakstīt RAM
programmas.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
An Introduction to Algorithm Theory
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
It was about sixty years ago when a notion of recursive function appeared. A new
branch of mathematics was born - the theory of algorithms. Initially there was design
to create a strict mathematical concept for intuitive notion on computable function.
Nowadays the inferences of algorithm theory are exploited in mathematical logic,
algebra, theoretical programming, cryptography, formal language theory, biology and
philosophy. An effective calculability problem can be posed as follows: what is ability
of modern computer if we ignore time, memory and resource restrictions? Therefore
the theory of algorithms indulge neither in real existing computers or specific
programming languages. It is interested in computers theoretical possibilities and
limits. This course from the most basic concepts proceeds through the following
stages: random access machines, computable functions, primitive recursive functions,
partial recursive functions, Turing machines, Markov normal algorithms.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 451
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums IEVADS SKAITĻU TEORIJĀ
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare matemātika
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Buls Doc. Dr. mat. FMF MN buls@lanet.lv
452 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Vesels skaitlis, tāpat kā vienkāršākās ģeometriskās figūras, vēsturiski ir viens no
pirmajiem jēdzieniem matemātikā. Jau senajā Grieķijā (VI gs. p. m. ē.) zināja
vienādojuma x2 +y2+z2 atrisinājumus. Vācu matemātiķis Kārlis Fridrihs Gauss (XIX
gs.) izstrādāja pamatmetodes kongruenču teorijā. Tās pamatrezultātus arī šodien
izmanto gan algebrā, gan kriptogrāfijā. Skaitļu teorija kalpo par instrumentu rezultātu
formulēšanai citās matemātikas nozarēs, tai skaitā arī algoritmu teorijā. Sakarā ar e-
pārvaldes un e-komercijas ieviešanu aktualizējas datu aizsardzības problēmas, kas
būtiski balstās uz skaitļu teorijas atziľām. Kursa mērķis – iepazīstināt ar skaitļu
teorijas pamatjēdzieniem un metodēm, kuras plaši lieto citās disciplīnās.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa noslēgumā rakstisks eksāmens.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Aritmētikas aksiomātika 2
2. Eiklīda algoritms 2
3. Skaitļu kopīgie dalītāji un dalāmie 2
4. Pirmskaitļi, Eratosfena siets. Kanoniskais sadalījums 2
5. Ķēţu daļas. Rekurences vienādojumi. Eilera algoritms 4
6. Funkcijas, kuras lieto skaitļu teorijā. Mebiusa un Eilera 4
funkcija
7. Kongruences, to veidotie gredzeni 2
8. Pilnas un reducētas atlikumu sistēmas 2
9. Eilera un Fermā teorēmas 2
10. Kongruenču vienādojumi. Pirmās pakāpes kongruenču 4
vienādojumu atrisināšana un ķēţu daļas
11. Kongruenču sistēmas un ķīniešu teorēma par atlikumiem. 4
Vilsona teorēma
12. Kontroldarbs 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Š. Mihelovičs. Skaitļu teorija. DPU ‖Saule‖, 1996
2. I. M. Vinogradovs. Skaitļu teorijas pamati. M., 1981
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 453
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. N. Eľģele. Skaitļu teorija. Rīga, 1980
2. K. Aijerlends, M. Rozens. Klasisks ievads mūsdienu skaitļu teorijā. M,. 1987
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentam jāorientējas materiālā tā, lai viľam būtu priekšstats par pamatrezultātiem
un pamatmetodēm, spējot tās secīgi izklāstīt un pamatot. Jāprot risināt kongruenču
vienādojumi un sistēmas.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
An Introduction to Number Theory
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Integers have always been among the fundamental notions of mathematics. Already
ancient Greeks knew in VI century BC the integer solutions of the equations x2+y2=z2.
German mathematician Carl Friedrich Gauss (XIX century AD) originated the basic
methods in the theory of congruencies. These methods are applied nowadays in
algebra, cryptography and coding theory. Number theory serves as an instrument in
other areas of mathematics to prove results involving effective algorithms and
complexity theory. The course considers elementary aspects of Number theory,
namely, division and factorisation, arithmetical functions, multiplicative functions,
congruencies.
454 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums KOMBINATORĀS
OPTIMIZĀCIJAS ALGORITMI
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare matemātika
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Buls Doc. Dr. mat. FMF MN buls@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 455
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Attīstoties skaitļošanas tehnikai, attīstās arī tīkli, kuros saslēgti daţādi informatīvie
līdzekļi. Tā rezultātā mēs nonākam pie optimizācijas uzdevumiem ar diskrētiem
mainīgajiem, kurus mēdz saukt par kombinatoriem optimizācijas uzdevumiem. Ja mēs
izmantojam kādus algoritmus, tad ātrāk vai vēlāk nonāksim pie nepieciešamības
novērtēt šo algoritmu darbības efektivitāti. Kursa ietvaros iepazīsimies ar šobrīd
aktuālu tēmu – algoritmu sareţģītību, speciālā gadījumā ar NP pilnām problēmām .
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa noslēgumā rakstisks eksāmens.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Uzdevumi par īsākā ceļa atrašanu. 2
2. Maksimālās plūsmas uzdevums. 4
3. Forda-Falkersona algoritms. 4
4. Komivojaţiera uzdevums. 4
5. Karkasi. 4
6. Matroīdi. 4
7. Algoritmu sareţģītības mērs. 2
8. Polinomiāli algoritmi. 2
9. Jēdziens par nedeterminētu rēķināšanu. 2
10. NP pilnas problēmas. 2
11. Kontroldarbs. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Christos H. Papadimitriou, Kenneth Steiglitz. Combinatorial optimization.
Alhorithms and Complexity. Prentice-hall, 1982.
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
456 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Studentam jāorientējas materiālā tā, lai viľam būtu priekšstats par pamatrezultātiem
un pamatmetodēm, spējot to demonstrēt brīvā sarunā ar pasniedzēju par kursā
aplūkotajām tēmām.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Algorithms of Combinatorial Optimization
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Shortist path algorithm, Ford-Fulkerson algorithm, network flow algorithms.
Traveling salesman problem, spanning trees, matroids. The time complexity, Cook’s
theorem and other examles of NP-complete problems.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 457
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums LINEĀRĀ PROGRAMMĒŠANA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare matemātika
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Buls Doc. Dr. mat. FMF MN buls@lanet.lv
458 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Lineārā programmēšana kā patstāvīga disciplīna noformējās četrdesmitajos-
piecdesmitajos gados, t.i., apmēram tajā pašā laikā, kad parādījās pirmie datori. Jau
daudzus gadu desmitus, attīstoties datoriem, paralēli attīstās arī lineārā
programmēšana. Jo jaudīgāki kļūst datori, jo lineārās programmēšanas pielietojumu
sfēra paplašinās. Šobrīd lineārās programmēšanas metodes izmanto gan raţošanā,
lauksaimniecībā, transportā un celtniecībā, gan veselības aizsardzībā un kara lietās,
gan psiholoģijā un socioloģijā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa noslēgumā rakstisks eksāmens.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Lineārās programmēšanas uzdevums. 2
2. Atrisinājuma eksistence. 2
3. Duālais uzdevums. 2
4. Lagranţa funkcija. 2
5. Uzdevuma kanoniskā forma. 2
6. Kanoniskā uzdevuma daudzskaldľu kopas virsotnes un 2
šķautnes.
7. Simpleksa algoritma iteratīvais solis. 4
8. Sākotnējās bāzes atrašana. 2
9. Duālais simpleksa algoritms. 2
10. Ieciklošanās novērtēšana. 2
11. Programmēšana veselos skaitļos 4
12. Simpleksa algoritms nav polinomiāls algoritmsw. 2
13. Elipsoīdu algoritms. 2
14. Kontroldarbs. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Franklin J.N. Methods of mathematical economics. New York, 1980.
2. Krelle W., Kuenzi H.P. Lineare Programmierung. Zuerich, 1959.
3. H. A. Taha. Operations Research. An Introduction. Macmillan, 1982
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 459
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Jāprot risināt piemērus ar simpleksa algoritmu un tā modifikācijām.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Linear Programming
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Problems of linear programming. Canonical and standard forms. Iterative steps of
simplex algorithm, initial base. Cycling, Bland pivoting rules. Dual problem and dual
simplex algorithm. How good is the simplex algorithm, the ellipsoid method. Integer
programming.
460 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ATKLĀTĀ KRIPTOGRĀFIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; bakalaura
P – profesionālās ievirzes;
Ievads skaitļu teorijā,
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Ievads algoritmu teorijā
Zinātņu nozare matemātika
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Buls Doc. Dr. mat. FMF MN buls@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 461
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā klausītāji tiek iepazīstināti ar daţādām klasiskajām un atklātajām
kriptosistēmām, kā arī pamatprincipiem, kas jāievēro, veidojot un izmantojot
kriptosistēmas. Tiek analizēts vairāku kriptosistēmu veidošanas process, kura rezultātā
kriptosistēma pakāpeniski tiek pilnveidota, balstoties uz tās vērtējumu gan no
lietotāja, gan no kriptoanalītiķa viedokļa. Nepieciešamie rezultāti no algoritmu
sareţģītības teorijas tiek sniegti pārskata formā kursa ietvaros.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa noslēgumā rakstisks eksāmens.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Kriptogrāfijas priekšmets un uzdevumi. Kriptosistēma un tai 2
izvirzāmās prasības.
2. Klasiskās kriptosistēmas un kriptoanalītiskās metodes. 2
Cēzara kriptosistēma. Atslēgas vārda - Cēzara
kriptosistēma.
3. Kriptosistēmas vērtējums no kriptoanalītiķa pozīcijām. 2
Substitūciju un permutāciju kriptosistēmas. Polībija
kriptosistēma. Afīnās kriptosistēmas.
4. Monoalfabētisku kriptosistēmu kriptoanalīze. Uz dabisko 2
valodu statistiskajām īpašībām balstīta kriptoanalīze.
Vīgnera un Biforta kriptosistēmas.
5. Periodisko kriptosistēmu kriptoanalīze. Klasiskā metode 2
kriptosistēmas perioda noteikšanai.
6. Pašslēdzošas (autoklāva) kriptosistēmas, to kriptoanalīzes 2
metodes. Kriptogrāfiskās mašīnas C-36 matemātiskais
modelis.
7. Atklāto kriptosistēmu vispārīgs raksturojums. Atklāto 2
kriptosistēmu idejas raksturojums. Atklāto kriptosistēmu
konstrukcijas pamatprincipi. Uz mugursomas pakošanas
uzdevumu balstītas atklātās kriptosistēmas (mugursomas
kriptosistēmas) konstrukcija.
8. Atklāto kriptosistēmu kriptoanalīzes sareţģītības 2
raksturojums. Atklāto kriptosistēmu trūkumi un
priekšrocības. Protokoli un to lietojums atklātās
informācijas tīklos.
9. Mugursomas tipa kriptosistēmas. Šamira algoritms 2
mugursomas kriptosistēmas bāzes vektora pārveidošanai par
superaugošu. Šamira algoritma piemēri.
10. Supersasniedzamie un hipersasniedzamie vektori, to 2
462 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
īpašības. Hipersasniedzamo vektoru pielietojums
mugursomas kriptosistēmu izveidē.
11. Galuā lauka GF(pk) īpašību izlietojums uz „blīvu‖ vektoru 2
bāzētas mugursomas kriptosistēmas izveidē.
12. RSA kriptosistēmas. 2
13. Pirmskaitļiem p un q atbilstoša RSA kriptosistēma. Lieliem 2
pirmskaitļiem p un q atbilstošas RSA kriptosistēmas
praktiskas izveides un ekspluatācijas problēmas.
14. RSA kriptosistēmas kriptoanalīze. 2
15. Pseidopirmskaitļi un RSA kriptosistēmas izveides procesā 2
pieļauto kļūdu iespējamās sekas.
16. Kontroldarbs. 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Salomaa Arto. Public-key cryptography. Springer-Verlag, 1990.
2. Koblitz Neal. A course in number theory and cryptography. Springer-Verlag,
1987.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentiem jāzina kursā aplūkotās klasiskās un atklātās kriptosistēmas, jāprot veikt to
analīzi gan no kriptosistēmas legālā lietotāja, gan arī no kriptoanalītiķa redzes
viedokļa. Jāparāda prasme kā legālajam kriptosistēmas lietotājam veikt tekstu
šifrēšanu un dešifrēšanu, kā arī prasme no kriptoanalītiķa pozīcijām vienkāršākajos
gadījumos veikt kriptotekstu dešifrēšanu, izmantojot dabisko valodu statistiskās
īpašības.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 463
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Public-key Cryptography
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Some examples of classical and open-key cryptosystems, their analysis from the point
of view of a legal user and cryptanalyst. The decryption methods based on the
statistical properties of natural languages. Periodical cryptosystems, Kasiski's method
of determining the period of a cryptosystem. Autoclave cryptosystems. Knapsack
cryptosystems. Shamir's cryptanalytic approach to analysis of knapsack cryptosystems.
Dense knapsack cryptosystems over finite Galois field. RSA (Rivest's, Shamir's and
Adleman's) cryptosystem. Probabilistic algorithm for testing the primality of a
number. Pseydoprime numbers. Cryptanalysis of RSA cryptosystems
464 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums VARBŪTĪBU TEORIJA UN
MATEMĀTISKĀ STATISTIKA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. matemātiskā analīze
Zinātņu nozare matemātika
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
32
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Lapiľš docents Dr.Mat FMF Janis.Lapins@bank.lv
Halina Lapiľa lektore - FMF halinal@inbox.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 465
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis – gūt pamatzināšanas par statistisku datu vākšanas, apstrādes un
analīzes metodēm un iegūto rezultātu korektu interpretāciju.
Varbūtību teorijas aksiomātikas pamati, svarīgākie gadījumlielumu sadalījuma likumi
un to skaitliskie raksturotāji, robeţteorēmas. Matemātiskās statistikas pamatjēdzieni,
idejas un metodes, uz kurām balstās korelāciju un regresiju analīze, parametru
novērtēšana, statistisko hipotēţu pārbaude.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studentam jāprot veidot gadījumrakstura parādību matemātisku aprakstu, Jāzina
programmā ietvertos varbūtību teorijas jēdzienus un to īpašības, pamatrezultātus un to
pielietojumus, matemātiskās statistikas pamatuzdevumus un to risinājuma metodes,
jāparāda prasme veikt statistisku datu praktisku apstrādi, izmantojot matemātiskās
statistikas pamatuzdevumu risinājuma metodes, kā arī prasme pareizi interpretēt
iegūtos rezultātus.
Studenti eksāmenu kārto rakstiskā formā, eksāmenā jārisina 10 programmas saturam
atbilstoši uzdevumi.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
apjoms
NPK Tēma
stundās
(Lekc.+Pr.d.)
1. Varbūtību teorijas priekšmets. [1; Ievads] 1+0
2. Notikumi, darbības ar tiem, notikumu – algebra. [1; 2,6] 1+1
3. Varbūtību teorijas aksiomas. Varbūtību telpa. [1; 5] 1+0
4. Klasiskais varbūtību noteikšanas paľēmiens, piemēri. [1; 2] 1+1
5. Ģeometriskais varbūtību noteikšanas paľēmiens, piemēri. 1+1
[1; 4]
6. Statistiskais varbūtību noteikšanas paľēmiens, tā praktiskā ½+1
nozīme. [1; 5]
7. Nosacītās varbūtības, pilnās varbūtības un Beijesa formulas. 1+1
[1; 7]
8. Notikumu neatkarība. Neatkarīgu eksperimentu shēma. 1+1
Varbūtību Pn(m) īpašības. [1; 7,9]
9. Lokālā un integrālā Muavra – Laplasa teorēmas un to ½+1
pielietojumi. [1; 10, 11, 12]
10. Puasona teorēma, tās pielietojumi. [1; 13] ½+1
11. Gadījumlielumi, to sadalījumfunkcija. Sadalījumfunkcijas 1+1
īpašības. [1; 18]
12. Gadījumlielumu klasifikācija. Svarīgākie diskrētie un 1+0
nepārtrauktie sadalījuma likumi. [1; 19]
466 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
apjoms
NPK Tēma
stundās
(Lekc.+Pr.d.)
13. Gadījumvektori, to sadalījumfunkcija. Sadalījumfunkcijas ½+1
īpašības. Daudzdimensionālais normālais sadalījums. [1;
20]
14. Gadījumlielumu neatkarība. [1; 20] 1+1
15. Gadījumlielumu funkcijas (summa, reizinājums, dalījums). 1+1
[1; 21]
16. Gadījumlieluma vidējā vērtība, tās īpašības, piemēri. [1; 23, 1+1
25]
17. Gadījumlieluma dispersija, aprēķināšanas formulas, 1+1
īpašības, piemēri. [1; 24, 25]
18. Gadījumvektora vidējā vērtība un dispersiju matrica. 1+1
Korelācijas koeficients, tā īpašības, piemēri. [1; 23, 24]
19. Gadījumlielumu momenti. Saistība starp centrālajiem un ½+½
sākuma momentiem. [1; 26]
20. Čebiševa teorēma (lielā skaita likums), sekas. [1; 27, 28] 1+0
21. Centrālā robeţteorēma. [1; 39, 40], [2; 5. 3] ¼+0
22. Centrālās robeţteorēmas pielietojumi. [1; 39, 40], [2; 5. 3] ¼+2
23. Matemātiskās statistikas priekšmets un pamatuzdevumi. ½+0
Iztvēruma metode. [2]
24. Empīriskā vidējā vērtība, tās īpašības. [2; 7. 1] ¼+½
25. Empīriskā sadalījuma funkcija, tās īpašības. [2; 7. 2] ¼+1
26. Nezināmo parametru novērtēšanas momentu metode, 1+1
lietojuma piemēri. [2; 8. 1]
27. Maksimālās paticamības metode, lietojuma piemēri. [2; 8. 1+1
2]
28. Ticamības intervāli. Ticamības intervāla konstrukcija 2+½
normāli sadalītas ģenerālkopas vidējai vērtībai, ja dispersija
ir zināma .[2; 9. 1, 9. 2]
29. Svarīgākie ar daudzdimensionālo normālo sadalījumu ½+1
saistītie sadalījuma likumi (Stjūdenta, 2, F – sadalījumi).
[2; 3. 4, 3. 5]
30. Ticamības intervāla konstrukcija normāli sadalītas 1+½
ģenerālkopas dispersijai.
[2; 9. 5]
31. Ticamības intervāla konstrukcija normāli sadalītas ½+1
ģenerālkopas vidējai vērtībai, ja dispersija nav zināma. [2;
9. 6]
32. Hipotēţu pārbaudes vispārīgā shēma. Kļūdas hipotēţu ½+0
pārbaudes procesā.
[2; 10. 1, 10. 2]
33. Hipotēzes pārbaude par normāli sadalītas ģenerālkopas 1+1
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 467
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
apjoms
NPK Tēma
stundās
(Lekc.+Pr.d.)
vidējo vērtību, ja dispersija ir zināma. [2; 10. 3]
34. Hipotēzes pārbaude par normāli sadalītas ģenerālkopas ½+1
dispersiju. [2; 10. 4]
35. Hipotēzes pārbaude par divu normāli sadalītu ģenerālkopu 1+1
vidējo vērtību vienādību. [2; 10. 5]
36. Hipotēzes pārbaude par vairāku normāli sadalītu 1+1
ģenerālkopu vidējo vērtību vienādību [2. 12. 1]
37. 2 – kritērijs, tā pielietojums hipotēţu pārbaudē par ½+1
nezināmo sadalījuma funkciju. [4; 6. 4]
38. 2 – kritērija pielietojums hipotēţu pārbaudē, kad ½+1
ģenerālkopas sadalījums ir atkarīgs no parametriem. [4; 6.
4]
39. Regresiju analīzes uzdevums, pamatpostulāti. [4; 8. 1, 8. 5, 1+0
9. 1, 9. 6]
40. Regresijas modeļa noteikšana ar mazāko kvadrātu metodi. ½+1
[4; 8. 1, 9. 1]
41. Ar mazāko kvadrātu metodi iegūto parametru novērtējumu ½+1
īpašības. [4; 8. 4, 9. 4, 9. 5]
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Гнеденко Б.В. Курс теории вероятностей. – М., Наука, 1988, 448 с.
2. Колемаев В.А., Староверов О.В., Турундаевский В.Б. Теория
вероятностей и математическая статистика. – М., Высшая школа, 1991,
400 с.
3. Коваленко И.А., Филиппова А.А. Теория вероятностей и
математическая статистика. – М., Высшая школа, 1982, 256 с.
4. Krastiľš. O. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. – Rīga, Zvaigzne,
1978., 269 lpp.
5. Гихман И.И., Скороход А.В., Ядренко М.И. Теория вероятностей и
математическая статистика. – Киев, Вища школа, 1979, 408 с.
6. Ширяев А.Н. Вероятность. – М., Наука, 1980, 576 с.
7. Rice, J.A. Mathematical statistics and data analysis. – California, Duxbury
Press, 1995, 602 p.
468 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Lapiľš J. Uzdevumi varbūtību teorijā. – Rīga, LVU, 1981, 90 lpp.
2. Krastiľš O., Lindenbergs R., Vītols J. Matemātiskās tabulas. – Rīga, LVU,
1977, 60 lpp.
3. Iman R.L., Conover W.J. A Modern Approach to Statistics – J.Wiley &
Sons, 1983, 497 p.
4. Kvanli A.H., Pavur R.J., Guynes C.S. Introduction to Business Statistics. A
Computer Integrated, Data Analysis Approach, South-Western College Publishing,
2000, 987 p.
5. Lindgren B.W. Statistical Theory, Macmillan Publishing Co., Inc., N.Y., 1968,
614 p.
Periodika, interneta resursi
1. e-kurss webct vidē „Varbūtību teorija un matemātiskā statistika‖
2. http://www.uwm.edu/~ericskey/361material/361F98.html (Introduction to
Mathematical Statistics I and II)
REZULTĀTI
Studenti gūst gadījuma rakstura parādības un procesus aprakstošu matemātisko
modeļu veidošanas pamatiemaľas, iemācās pētīt izveidotos varbūtiski - teorētiskos
modeļus un noskaidrot tiem piemītošās īpašības. Kursa laikā tiek veidotas statistisku
datu racionālas ieguves un apstrādes praktiskās iemaľas, kā arī prasme korekti
interpretēt iegūtos rezultātus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Probability and Statistics
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Construction of probability models for random experiments, univariate and
multidimensional random variables, their distributions and moments, independence,
sequences of random variables, convergence in probability, central limit theorem.
Sampling, sampling distributions, estimation and construction of confidence regions,
testing hypothesis, regression analysis.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 469
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums OPTIMIZĀCIJAS SKAITLISKĀS
METODES
Kredītpunkti
Apjoms (kontaktstundās)
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta;
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Matemātiskā analīze, Algebra
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Optimizācijas metodes
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Jānis Vucāns Dr.mat. FMF MN
470 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Šis ir praktiskas ievirzes kurss skaitliskajā optimizācijā. Kursa saturs no gada uz gadu
(atkarībā no studentu interešu sfērām) nedaudz mainās. Katru mācību nedēļu notiek
viena lekcija un viena laboratorijas darbu nodarbība, kurā studenti risina (pārsvarā ar
datoru palīdzību) individuālus, cik iespējams - praktiskas ievirzes uzdevumus par
lekcijā izklāstīto tematiku.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kursa apguves laikā studentiem ar datoru palīdzību jārisina daţāda veida
optimizācijas uzdevumi.
Ieskaites saľemšanai katram studentam jāizstrādā un jāieskaita individuālo uzdevumu
pakete - apmēram 10 laboratorijas darbu.
Jāzina vismaz viena programmēšanas valoda, viena un vairāku argumentu
funkciju diferenciālrēķini, algebrisku vienādojumu sistēmu atrisinašanas
metodes.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. 1. Vienargumentu funkciju skaitliskās minimizācijas 10
metodes.
2. 2. Lineārās plānošanas uzdevumu risināšana ar simpleksa 10
metodi.
3. 3. Spēļu teorijas elementi. 12
4. 4. Vairākargumentu funkciju beznosacījumu un nosacīto 10
minimumu meklēšanas skaitliskās metodes.
5. 5. Dinamiskās plānošanas principa pamati. 12
6. 6. Datoru programmu paketes optimizācijas uzdevumu 10
risināšanai.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
10.
11.
12.
Papildliteratūra
4.
5.
6.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 471
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
2.
3.
4.
REZULTĀTI
Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās iemaņas un prasmes
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Numerical Methods of Optimization
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Aim of the Course: to give the students practical skills in solving economic problems
of numerical optimisation Course Outline: This is the practical course in numerical
optimisation. The content of the course has little changes from year to year according
to the interests of students. Every week students have two academic hours of lectures
and two hours of laboratory works in which they must solve (generally by computer)
individual exercises. The most of them are taken from the practical life. The aim of
the lectures is to familiarise students with the methods of solution of such
optimisation problems.
472 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums VĒRTSPAPĪRU PORTFEĻI UN TO
VADĪŠANA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Varbūtību teorija un matemātiskā
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
statistika
Zinātņu nozare Matemātika
Varbūtību teorija un matemātiskā
Zinātņu apakšnozare
statistika
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Jānis Vucāns Dr.mat. FMF MN
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 473
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss iepazīstina klausītājus ar vērtspapīru portfeļu veidošanas un vadīšanas teorijas
matemātiski-statistiskajiem pamatiem.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1.Semestra laikā - noteiktajos termiľos jāiesniedz un jāieskaita uzdoto uzdevumu
atrisinājumi.
2. Ieskaitē - jāorientējas lekcijās izklāstītajos vērtspapīru portfeļu veidošanas un
vadīšanas teorijas jautājumos un jāprot atrisināt ar tiem saistītos uzdevumus.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. 1. Finansu tirgus loma. Ienesīgums, risks, attieksme pret 20
risku (riskofobi un riskofīli). Ienesīguma un riska mēri.
Diversifikācijas efekti. Korelācijas efekti. Portfeļa izvēle
triju vērtspapīru "telpā". Markovica modelis. Tobina
modelis. Tirgus modelis. Diagonālais jeb Šarpa (Sharpe)
modelis. Kapitāla aktīvu novērtēšanas modelis (Capital
Asset Pricing Model - CAPM). Kapitāla tirgus taisne
(Capital Market Line - CML).Vērtspapīru tirgus līnija
(Security Market Line - SML).
2. 2. Efektivitātes (performance) novērtēšana. Efektivitātes 22
indeksi. Efektivitātes dekompozīcija. Peļľas aprēķins caur
svērtajām peļľas likmēm (peļľas svēršana pēc laika un
monetārā ($) peļľas svēršana.
3. 3. Opciju teorija. Terminoloģija, novērtēšanas robeţas, 22
paritātes attiecība. Eiropas un Amerikas "Put" un "Call" tipa
opcijas. Sintētisko aktīvu veidošana. Slēgts portfelis un
binomiālais modelis. Nepārtraukta portfeļa sastādīšana un
Bleka-Šola (Black-Schole) modelis. Metodes akciju
novērtēšanai ar vai bez dividendēm. Amerikas tipa opcijas
un to doto tiesību realizēšana pirms to darbības termiľa
izbeigšanās. Nākotnes kontrakti (futures) un to novērtēšana.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1.
2.
3.
474 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās iemaņas un prasmes
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Portfolio of Securities and their Management
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Course makes the students familiar with the main mathematically-statistical principles
of the theory of construction and management for the portfolios of securities.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 475
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums AUTOMĀTI, ALGORITMI UN
FORMĀLAS VALODAS I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Algoritmu teorija
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors FMF DN rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
476 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek apskatīti padziļinātas grūtības pakāpes uzdevumi no automātu teorijas,
algoritmu teorijas un formālām valodām. Kaut arī tēmas, ko aplūko šajā priekšmetā,
atgādina līdzīgas tēmas priekšmetos ―Automātu teorija‖, ―Formālās valodas‖ un
―Algoritmu teorija‖, tiek aplūkotas specifiskas metodes, kas būtiski svarīgas praktisku
iemaľu apgūšanai.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studentiem jāklausās lekcija un patstāvīgi praktiski jārisina paaugstinātas grūtības
pakāpes uzdevumi. Tipiski uzdevumi izskatās šādi:
-Konstruēt nedeterminētu galīgu automātu ar iespējami mazu stāvokļu skaitu, kas
pazīst valodu ―Vārda garums ir atšķirīgs no 2007‖;
-Lietojot pumpēšanas lemmu, pierādīt, ka sekojošu valodu nevar pazīt ar galīgu
automātu: ―burtu 0 skaits vārdā ir lielāks par burtu 1 skaitu tajā pašā vārdā‖.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Alfabeti, vārdi, valodas 2
2. Piederības, ekvivalences un iekļaušanas problēmas 4
3. Galīgs determinēts automāts 6
4. Galīgs determinēts automāts ar izeju 6
5. Pumpēšanas lemma automātiem 4
6. Galīgs nedeterminēts automāts 4
7. Galīgs nedeterminēts automāts ar izeju 4
8. Algoritmiskas problēmas galīgiem automātiem 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer
Science Press, 1999.
2.
3.
Papildliteratūra
1. Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation. PWS Publishing
Company, 2002.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 477
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1. http://www.cse.ohio-state.edu/~gurari/theory-bk/theory-bk.html
2. http://www.cs.bu.edu/fac/lnd/toc/
3. http://www.netaxs.com/people/nerp/automata/syllabus.html
4. http://www-formal.stanford.edu/jmc/basis1/basis1.html
REZULTĀTI
Jāprot risināt paaugstinātas grūtības pakāpes uzdevumus automātu teorijā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Automata, algorithms and formal languages, 1
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
We consider advanced problems in automata theory, algorithm theory and theory of
formal languages. The topic remind the corresponding topics from the corses
―Automata theory‖, ―Formal languages‖, and ―Algorithm theory‖. However specific
methods to solve such problems are considered and used. These methods are essential
for practical application of the abovementioned notions.
478 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums AUTOMĀTI, ALGORITMI UN
FORMĀLAS VALODAS II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 5
P – profesionālās ievirzes;
Algoritmu teorija, Automāti, algoritmi un
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
formālas valodas 1
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Rūsiľš
Freivalds profesors Dr.habil.math. FMF DN. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 479
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā tiek apskatīti padziļinātas grūtības pakāpes uzdevumi no automātu teorijas,
algoritmu teorijas un formālām valodām. Kaut arī tēmas, ko aplūko šajā priekšmetā,
atgādina līdzīgas tēmas priekšmetos ―Automātu teorija‖, ―Formālās valodas‖ un
―Algoritmu teorija‖, tiek aplūkotas specifiskas metodes, kas būtiski svarīgas praktisku
iemaľu apgūšanai.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studentiem jāklausās lekcija un patstāvīgi praktiski jārisina paaugstinātas grūtības
pakāpes uzdevumi. Tipiski uzdevumi izskatās šādi:
-Konstruēt nedeterminētu automātu ar magazīnas tipa atmiľu, kas rēķina relāciju
{(x, xrevx) ׀x ir vārds alfabetā {0,1} }
-Lietojot pumpēšanas lemmu, pierādīt, ka sekojošu valodu nevar pazīt ar automātu ar
magazīnas atmiľu:
{an! .{0
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Alfabeti, vārdi, valodas 2
2. Piederības, ekvivalences un iekļaušanas problēmas 4
3. Galīgs determinēts automāts 6
4. Galīgs determinēts automāts ar izeju 6
5. Pumpēšanas lemma automātiem 4
6. Galīgs nedeterminēts automāts 4
7. Galīgs nedeterminēts automāts ar izeju 4
8. Algoritmiskas problēmas galīgiem automātiem 2
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer
Science Press, 1999.
2.
3.
Papildliteratūra
1. Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation. PWS Publishing
Company, 2002.
480 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Periodika, interneta resursi
1. http://www.cse.ohio-state.edu/~gurari/theory-bk/theory-bk.html
2. http://www.cs.bu.edu/fac/lnd/toc/
3. http://www.netaxs.com/people/nerp/automata/syllabus.html
4. http://www-formal.stanford.edu/jmc/basis1/basis1.html
REZULTĀTI
Jāprot risināt paaugstinātas grūtības pakāpes uzdevumus algoritmu un formālo valodu
teorijā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Automata, algorithms and formal languages, 1
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
We consider advanced problems in automata theory, algorithm theory and theory of
formal languages. The topic remind the corresponding topics from the corses
―Automata theory‖, ―Formal languages‖, and ―Algorithm theory‖. However specific
methods to solve such problems are considered and used. These methods are essential
for practical application of the abovementioned notions.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 481
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ALGEBRISKĀS STRUKTŪRAS
DATORZINĀTNĒ I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Diskrētā matemātika I,II
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Cīrulis as. prof. Dr. Mat. FMF DN jc@lanet.lv
482 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Teorētisks kurss, kurā sniegts ieskats daţās no tādām algebriskām struktūrām, kuru
pamatā ir sakārtotas kopas un kas dabiski parādās vai ir pielietojamas datorzinātnē.
Bez klasiskajām struktūrām (sakārtotas kopas, reţģi, Būla algebras), paredzēts iztirzāt
arī Galuā saiknes starp sakārtotām kopām un informācijas jeb Skota domēnus.
Materiāls pēc iespējas motivēts un ilustrēts ar datorzinātnē sakľotiem piemēriem.
Kursam ir arī otrā daļa, bet tālāk uz to balstās izvēles kurss par relāciju algebrām.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā rakstāmi četri ieskaites darbi, un katrā var iegūt noteiktu skaitu punktu.
Gala vērtējums atkarīgs no iegūtās punktu kopsummas visos darbos.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Sakārtotas kopas. 6
Priekšsakārtojuma un sakārtojuma attiecības. Sakārtotas
kopas Hases diagramma Dualitāte. Jaunu kopu konstruk-
cijas. īpašas apakškopas un īpaši elementi sakārtotās kopās .
Izotonas funkcijas, slēguma operatori. Stāvokļu mašīna kā
sakārtota kopa.
2. Galuā saiknes starp sakārtotām kopām. 6
Galuā saiknes jēdziens, tā daţādas definīcijas un īpašības.
Kovariantas un kontravariantas Galuā saiknes. Izlietojuma
piemēri: formālu jēdzienu analīze, mašīnu modelēšana.
3. Reţģi un Būla algebras. 8
Pusreţģi un reţģi, to paveidi. Distributīvi reţģi. Papildus
struktūra: pusreţģi ar atľemšanu un Būla reţģi. Pusreţģi un
reţģi kā algebras. Būla algebras, to sakari ar kopu algebrām
un ar izteikumu loģiku.
4. Informācijas domēni. 8
Informācijas aproksimēšana un deskripciju domēna
jēdziens. Domēnu paveidi, Skota domēni. Pamatpiemēri:
funkciju domēni un deduktīvie domēni. Informācijas
sistēmas Skota nozīmē. Informācijas pārveidošana un
nepārtrauktas funkcijas starp domēniem.
5. Ieskaites darbi. 4
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 483
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J. Cīrulis, Algebriskas struktūras datorzinātnē -- lekciju konspekti .
2. B.A. Davey, H.A. Priestley. Introduction to Lattices and Order, Cambridge
Univ. Press, 1990, 2002.
3. P.A. Fejer, D.A. Simovici. Mathematical Foundations of Computer Science,
Vol. 1 (Ch. 3). Springer,1991.
4. C.A.R. Hoare, Notes on an approach to category theory for computer
scientists (§1). ``Constructive Methods in Computer Science'', Springer,
Berlin, 1989, 245-305.
5. A. Melton e.a., Galois connections and computer science applications, Lect.
Notes Comput. Sci. 240, Springer, Berlin, 1986, 299-312
6. R.R. Stoll, Mnozhestva, logika, aksiomaticheskie teorii. Moskva, 1968
(krieviski) .
Papildliteratūra
1.
2.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
REZULTĀTI
Studentam jāzina:
Sakārtotas kopas jēdziens, sakārtotu kopu dualitāte, maksimāla, vislielākā
elementa, kopas augšējā sliekšľa un tiešā augšējā sliekšľa (suprēma) un tiem
duālie jēdzieni, īpašas apakškopas sakārtotās kopās, izotonas funkcijas un
slēguma operatora jēdzieni, to piemēri un svarīgākās īpašības.
Galuā saknes jēdziens, piemēri, svarīgākās īpašības un izlietojumi.
Pusreţģa un reţģa jēdzieni, daţādi reţģu paveidi, Būla akgebras, to piemēri,
īpašības, izlietojumi,
Informācijas domēna jēdziens, tā motivējums, informācijas sistēmu īpašības,
izlietojumi datubāzu un zināšanu bāzu teorijā, sakari ar citiem radniecīgiem
jēdzieniem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Algebraic structures in computer science I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
A theoretic course that gives insight in several algebraic structures envolving partial
ordering and naturally arising, or invented for applying, in computer science. Besides
the classical structures (posets, lattices, Boolean algebras), Galois connections and
information (Scott) domains are reviewed. As far as possible, the material is
motivated and illustrated by examples rooted in computer science.
484 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ALGEBRISKAS STRUKTŪRAS
DATORZINĀTNĒ II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 3
P – profesionālās ievirzes;
Algebra, Diskrētā matemātika II,
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Algebriskas struktūras datorzinātnē I
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Cīrulis As.prof. Dr.Math. FMF DN jc@lanet.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 485
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Teorētisks kurss, kurā sniegts ieskats daţās no tādām algebriskām struktūrām, kuru
pamatā ir sakārtotas kopas un kas dabiski parādās vai ir pielietojamas datorzinātnē.
Kursa otrajā daļā aplūkotas bināru attiecību un daţādu veidu programmu algebras,
komplicētu datu tipi, domēnu sistēmas un relāciju algebras, kā arī daţi jautājumi, kas
saistīti ar Corna lemmu, izvēles aksiomu un nekustīgā punkta teoriju.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā jāraksta vairāki kontroldarbi, bet semestra beigās ieskaitē ir īsākas vai
garākas pārrunas atkarībā no šo kontroldarbu rezultātiem --- savākto punktu kopskaita.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Koki. 6
Koks kā orientēts vai neorientēts grafs, un koks kā
pusreţģis. Koku kritēriji. Kombinētu datu tipu un datu
struktūras aprakstīšana ar iezīmētiem kokiem.
2. Relāciju algebras. 8
Domenu sistēmas (polidomeni) un informācijas sistēmas
Pavļaka nozīmē. Relācijas pār domenu un relāciju domeni.
Relāciju algebras kā polidomeni.
3. Programmu algebras. 10
Bināras attiecības un operācijas ar tām. Abstraktas attiecību
(Tarska) algebras. Programmu un programmoperatoru
denotacionālā semantika. Kripkes struktūras un dinamiskās
algebras.
4. Speciāli jautājumi. 6
Ieskats fiksētā punkta teorijā. Corna lemma un citi
maksimuma principi sakārtotām kopām. Pilnīgi sakārtotas
kopas.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J. Cīrulis. Algebriskas struktūras datorzinātnē --- lekciju konspekti..
2. B.A.Davey, H.A.Priestley. Introduction to Lattices and Order, Cambridge
Univ. Press, 1990.
3. R.D.Maddux. Relational-algebraic semantics. Theoret. Comput. Sci. 160
(1966), 1--85.
4. A.Ohori. Semantics of types for database objects. Theoret. Comput. Sci. 76
(1990), 53--91.
486 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
5. V.Pratt. Dynamic algebras: examples, constructions, applications. Studia
Logica 50 (1991), 571--605.
Papildliteratūra
1.
2.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
REZULTĀTI
Studentam jāapgūst Šī kursa svarīgākie jēdzieni – koki, kompleksi datu tipi, relāciju
algebras, programmalgebras, maksimuma principi, jāizprot šo jēdzienu motivējums,
jāzina to svarīgākās matemātiskās īpašības un datorzinātľu silmes piemēri.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Algebraic structures in computer science II
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
In this second part of the course, algebras of binary relation and some kinds of
program algebras, complex data types, domain systems and relational algebras in
databases, various maximum principles in posets, and a few questions of fixed point
theory are considered.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 487
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums RELĀCIJU ALGEBRAS I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Algebriskas struktūras datorzinātnē I
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Cīrulis Dr. mat. FMF DN
488 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Teorētisks kurss, kura mērķis ir iepazīstināt ar relāciju algebru vispārīgo teoriju. Kursa
pirmajā daļā runa ir par t.s. relācijām pirmajā normālformā. Iztirzātas ar relāciju datu
modeli saistītās koncepcijas, relācijas jēdziens, operācijas ar relācijām un to
algebriskās īpašības, relāciju algebras valodas un divēju relāciju rēķinu valodu
izteiksmes iespējas salīdzinājumā ar predikātu loģikas valodu, relāciju algebru
aksiomātika un tās pilnība salīdzinājumā ar predikātu rēķinu pilnību. Nav plānots
apskatīt konkrētas relāciju datubāzu pieprasījumu valodas: kursa virsuzdevums ir
atklāt relāciju algebru teorijas saistību ar matemātisko loģiku un algebru.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Ieskaites saľemšanai vispirms četras reizes semestrī -- pēc katras nodaļas -- jāraksta
ieskaites darbi. Atkarībā no to rezultātiem semestra beigās paredzamas īsākas vai
garākas pārrunas.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Pamatkoncepcijas. Relāciju un datu bāzu piemēri. Relāciju
datu modelis. Datu bāze kā automāts un relāciju algebras
vieta tajā. Relācijas, attiecības un predikāti -- kopīgais un
atšķirīgais. Datu kopas, datu algebras, datu tipi.
2. Relāciju algebras. Raksti jeb rindiľas, rindiľu savienošana
un projicēšana. Operācijas ar relācijām -- to definīcijas,
savstarpējā izsakāmība, algebriskās īpašības. Relāciju
izteiksmes un to ekvivalenti pārveidojumi.
3. Relāciju algebras un predikātu loģika. Relāciju rēķinu
valodas ar rindiľu mainīgajiem un ar mainīgajiem pa
domeniem. To salīdzinājums ar predikātu rēķinu valodu. No
domeniem neatkarīgas un drošas formulas, to nozīme.
Relāciju algebru valodas un abu relāciju rēķinu valodu
izteiksmības ekvivalence.
4. Abstraktas relāciju algebras. Relāciju algebras kā
matemātiskas sistēmas. Relāciju algebru aksiomas un
izveduma līdzekļi no tām; pilnības jautājumi. Relāciju
algebru teorija kā predikātu loģika algebriskā formā.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 489
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. J. Cīrulis. Ievads relāciju algebru teorijā (lekciju konspekti).
2. P. Atzeni, V. De Antonellis. Relational database theory. Benjamin/Cunmigs
Publ. Co., 1993.
3. W.K. Grassmann, J. Trenlby. Logic and Discrete Mathematics: A Computer
Science Perspective. Prentice-Hall, 1996 (Chapt. 12: Overview of relational
database systems.)
4. C.C. Yang. Relational Databases. Prentice-Hall, 1989.
5. K. Dzh. Dejt. Vvedenie v sistemy baz dannykh. Dialektika, Kiev, 1998.
(kriev.)
6. D. Mejer. Teoriya relyatsionnykh baz dannykh. Mir, Moskva, 1987. (kriev.)
7. A. Grej. Algebra, logika, bazy dannykh. Mashinostoenie, Moskva, 1987.
(kriev.)
8. B.I. Plotkin. Universal'naya algebra, algebraicheskaya logika i bazy
dannykh. Nauka, Moskva, 1991. (kriev.)
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās iemaņas un prasmes
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Relational Algebras I
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
490 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums RELĀCIJU ALGEBRAS II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Relāciju algebras I
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Cīrulis Dr. mat. FMF DN
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 491
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Teorētisks kurss par relāciju algebrām, kas nav 1. normālformā. Tā mērķis ir
iepazīstināt ar daţām pieejām klasisko relāciju algebru vispārināšanai situācijām, kad
nav pilnas informācijas un kad jāglabā informācija par strukturētiem objektiem
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Semestra laikā veicami vairāki testa darbi. Semestra beigās gaidāmas īsākas vai
garākas (atkarībā no par darbiem iegŻto punktu kopskaita) pārrunas.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. 1. Ievads: nepilnīga vai strukturēta informācija relāciju datu
modelī
2. 2. Daļēji definētas relācijas: (a) Rindiľas ar nullēm, to
algebra, (b) relācijas ar nullēm, darbības ar tām, (c) relāciju
algebras valodas pilnības problēma.
3. 3. Datu aproksimācija un Skota domeni.
4. 4. Daudzstāvu relācijas (a) daudzstāvu relāciju piemēri,(b)
tradicionālās relāciju operācijas, (c) operācijas nest un
unnest, (d) vēlreiz pilnības jautājums.
5. 5. Kompleksu objektu tipi un to semantika: (a) variantu tipi,
(b) kopu tipi, (c) rekursīvi definēti tipi, (d) hierarhiski tipi.
6. 6. Datubāzu tipi, domeni un relācijas -- vispārīga shēma.
492 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Semestra laikā izdalīti atseviżķu lekciju konspekti.
2. D. Mejer. Teoriya relyatsionnykh baz dannykh. Moskva, 1987.
3. A. Grej. Algebra, logika, bazy dannykh. Moskva, 1987.
4. M. Gussens, D. van Gucht, A comparison between algebraic query
languages for flat and ndested databases. Theor. Comp. Sci. 87 (1991), 263-
281.
5. A. Ohori. Semantics of types for database objects, Theor. Comp. Sci. 76
(1990), 53-91.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās iemaņas un prasmes
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 493
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
2005. gada ____________ 2005. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums NELINEĀRĀ PROGRAMMĒŠANA
UN LĒMUMU PIEĽEMŠANA I
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1. – 4. (pirmajā semestrī)
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Guntis Deksnis docents Dr.hab.sc.inţ. FMF DN deksnis@lanet.lv
494 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar tradicionālajām nelineārās programmēšanas un lēmumu
pieľemšanas metodēm. Līdzās gradientmetodēm tiek aplūkotas metodes, kas
neizmanto optimizācijas kritērija atvasinājumus. Apskatīti tiek arī daţi lineārās
programmēšanas uzdevumi. Lēmumu pieľemšana spēļu teorijā balstās uz tīrās vai
jauktās spēles stratēģijas pielietojumiem. Bez tam apskatīti veselo skaitļu
programmēšanas tipiski uzdevumi un dinamiskās programmēšanas nostādnes.
Studenti tiek iepazīstināti arī ar kvadrātiskās un izliektās programmēšanas principiem.
Maršrutizācijas uzdevumos aplūko vairāku veidu transportuzdevumus. Teorētiskais
darbs lekcijās, iepazīstoties ar daţādām metodēm, papildināts ar studenta patstāvīgu
darbu, izpildot daţādus mājas darbus. Atbilstoši mājas darbu tematikai veidots
eksāmena biļešu saturs.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Noteiktajā laikā jāizpilda mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz
40% no gala atzīmes.
Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod līdz 60% no gala atzīmes.
Kursa apguves laikā jāizpilda vismaz viens kontroldarbs, kura neizpilde samazina
iegūstamo novērtējumu par 10%.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Topoloģiskās optimizācijas algoritms. 2
2. Topoloģiskās optimizācijas algoritma realizācija. 2
3. Simpleksmetode nelineārajā programmēšanā. 2
4. Nelineārās programmēšanas simpleksmetodes variēšana. 2
5. Viendimensionālā optimizācija. 2
6. Rozenbroka algoritms beznosacījumu optimizācijā. 2
7. Lineārās programmēšanas vienkārši uzdevumi. 2
8. Transportuzdevums, kas risināts ar potenciālu metodi. 2
9. Simpleksmetode lineārajā programmēšanā. 2
10. Lēmumu pieľemšana spēļu teorijā. 2
11. Maršrutizācija 2
12. Uzdevums par mugursomu. 2
13. Nelineārās programmēšanas uzdevuma ģeometriskā 2
interpretācija.
14. Lagranţa reizinātāju metode. 2
15. Izliektā programmēšana. 2
16. Dinamiskā programmēšana. 2
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 495
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. David M. Himmelblau. Applied and nonlinear programming.- McGrew-Hill
Book Company, 1972.
2. T. Ху. Целочисленное программирование u потоки в сетях. M., ―Mир‖,
1974.
3. Ю. Heвергельт, Дж. Фаррар, Э. Рейнгольд. Машинный подход к
решению математических задач. М., ―Мир‖, 1977.
4. Seymor Lipschutz. Theory and problems of finite mathematics.- Schaum’s
outline series.- Mc Graw – Hill Book Company, 1966.
5. И. Л. Aкулич. Математическое программирование в примерах и
задачах. M., ―Высшая школа‖, 1986.
6. Э. A. Mухачева, Г. Ш. Рубинштейн. Математическое
программирование. – Hовосибирск, ―Haука‖, 1977.
Papildliteratūra
1. Nelder J. A., Mead R. A simplex method for function minimization. The
Computer Journal, v. 7, 1965, n4, p. 441-461.
2. Spendley W., Hext G. R., Himsworth F. R. Sequential application of simplex
designs in optimization and evolutionary operation. Technometrics, v.4,
1962, N4.
3. A. П. Дамбраускас. Симплексный поиск. M., ―Энергия‖, 1979.
4. G. Deksnis. Modificētā simpleksmetode nelineārajā programmēšanā.-
Latvian Journal of Physics ahd Technical Sciencies, 2002, N3, pp. 34-39.
5.
6.
Periodika, interneta resursi
1. Kursa materiāls izvietots e – universitātes sistēmā, kas ļauj materiāla
labākajai apguvei izmantot daţādas iespējas dialogam ar studentiem.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentu darbs, iepazīstoties ar nelineārās programmēšanas un lēmumu pieľemšanas
metodēm un algoritmiem, ļaus tiem izvēlēties atbilstošu tēmu kursa un bakalauru
darbu izpildei. Bez tam iegūtās iemaľas saistībā ar pogrammētāja profesiju var būt
noderīgas daţāda profīla darba vietās.
496 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
The nonlinear programming and decisions making. I.
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The material of lectures contains variable methods of linear and nonlinear
programming – for example, gradient methods of optimization, and methods of
optimization without calculation of derivatives from optimizing function. The
important part of course is the work with matrices of great capacity and with the rarity
of matrix elements – with situation, where a great number of zero-elements are
accessible. The content of lectures is compared with home works of students for better
understanding
of material.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 497
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
2005. gada ____________ 2005. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums NELINEĀRĀ PROGRAMMĒŠANA
UN LĒMUMU PIEĽEMŠANA II
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 1. – 4. (otrajā semestrī)
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Guntis Deksnis docents Dr.hab.sc.inţ. FMF DN deksnis@lanet.lv
498 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar tradicionālajām nelineārās programmēšanas un lēmumu
pieľemšanas metodēm. Līdzās gradientmetodēm tiek aplūkotas arī metodes, kas
neizmanto optimizācijas kritērija atvasinājumus. Apskatīti tiek arī daţi lineārās
programmēšanas uzdevumi. Lēmumu pieľemšanā prognozēšanas uzdevumos izmanto
regresijas (lineārās un kvadrātiskās) modeļus. Klasifikācijas (taksonomijas)
uzdevumos lēmumu pieľemšana balstās uz faktoranalīzes principu izmantošanu,
ierobeţota apjoma izlasēm attēlu pazīšanas procesā izmanto apmācību. Teorētiskais
darbs lekcijās, iepazīstoties ar daţādām metodēm, papildināts ar studenta patstāvīgu
darbu, izpildot daţādus mājas darbus. Atbilstoši mājas darbu tematikai veidots
eksāmena biļešu saturs.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Noteiktajā laikā jāizpilda mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz
40% no gala atzīmes.
Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod līdz 60% no gala atzīmes.
Kursa apguves laikā jāizpilda vismaz viens kontroldarbs, kura neizpilde samazina
iegūstamo novērtējumu par 10%.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Uzdevums par komivojaţieri (ceļojošo tirgotāju). 2
2. Lēmumu pieľemšana, risinot tipiskos uzdevumus solitera 2
spēlē.
3. Lēmumu pieľemšana sākotnējās konfigurācijas izvēlē 2
Konveja izgudrotajā ―Dzīves spēlē‖.
4. Nelineārās programmēšanas Fletčera - Rīvsa optimizācijas 2
metode (reducētā gradienta metode, kas izmanto saistītos
virzienus).
5. Nelineārās programmēšanas Devidona – Fletčera – Pauela 2
procedūra (reducētā gradienta metode, kas izmanto saistītos
virzienus).
6. Triviālo nevienādības tipa ierobeţojumu ievērošana 2
nelineārās programmēšanas uzdevumā ar Rozena gradienta
projekcijas metodi.
7. Lēmumu pieľemšana prognozēšanas uzdevumos, kas 2
balstās uz regresijas modeļa (lineārā un kvadrātiskā)
veidošanu pēc statistiskajiem datiem.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 499
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
8. Lēmumu pieľemšana taksonomijas (klasifikācijas) 2
uzdevumos, veidojot noteikta skaita taksonus pēc uzrādītās
izlases datiem.
9. Faktoranalīzes principu izmantošana klasifikācijas 2
uzdevumos.
10. Likumsakarību atjaunošana pēc ierobeţota apjoma izlasēm, 2
kas attēlu pazīšanas procesā izmanto apmācību.
11. Regresiju analīzes principi, pieľemot lēmumus par vienas 2
vai otras statistiskas hipotēzes pamatojumu.
12. Daţādu optimizācijas procedūru (Ľūtona otrās kārtas 2
metode, gradientprocedūras un metodes, kas nelieto
atvasinājumus) izmantošana nelineārās programmēšanas
uzdevumā.
13. Transportplūsmas uzdevums, kas izmanto grafu teorijas 2
(kombinatorikas) principus.
14. Veselo skaitļu programmēšanas uzdevumi (to specifika). 2
15. Bloku struktūras uzdevumi lineārajā programmēšanā. 2
16. Retinātās struktūras izmantošana topoloģiskajos tīklos 2
(darbs ar retinātajām matricām).
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. David M. Himmelblau. Applied and nonlinear programming.- McGrew-Hill
Book Company, 1972.
2. A. Фиакко, Г. Mak-Kopмик. Нелинейное программирование. M.: Mир,
1972., 240 c.
3. Численные методы условной оптимизации/ Под ред. Ф. Гилла и У.
Мюрейя. M.: Mир, 1977., 290 c.
4. M. Aoки. Bведение в meтоды oптимизации. M.: Haука, 1977., 343 c.
5. В. Г. Kapманов. Maтематическое программирование. M.: Haука, 1986.,
286 c.
6. Ю. M. Kopшунов. Maтематические основы кибернетики. M.: Энергия,
1980., 423 c.
500 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Алгоритмы и программы восстановления зависимостей/ Под ред. В. Н.
Вапника. M.: Haука, 1984., 815 c.
2. И. Л. Kулич. Maтематическое программирование в примерах и задачах.
M.: Высшая школa, 1986., 319 c.
3. Э. Kэйн. Экономическая стaтистика и эконометрия. M.: Cтатистика,
1977., 228 c.
4. Э. A. Mухачева, Г. Ш. Рубинштейн. Maтематическое
программирование. Hoвосибирск: Haука, 1977., 319 c.
5. Я. Oкунь. Факторный анализ. M.: Cтатистика, 1974., 200 c.
6. Г. Декснис. Использование математических вычислительных
алгоритмов в учебном процессе. Рига: РПИ, 1987., 32 c.
Periodika, interneta resursi
1. Kursa materiāls tiks izvietots e – universitātes sistēmā, kas ļauj materiāla
labākajai apguvei izmantot daţādas iespējas dialogam ar studentiem.
2.
3.
REZULTĀTI
Studentu darbs, iepazīstoties ar nelineārās programmēšanas un lēmumu pieľemšanas
metodēm un algoritmiem, ļaus tiem izvēlēties atbilstošu tēmu kursa un bakalauru
darbu izpildei. Bez tam iegūtās iemaľas saistībā ar pogrammētāja profesiju var būt
noderīgas daţāda profīla darba vietās.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
The nonlinear programming and decisions making. Part 2.
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The material of lectures contains variable methods of linear and nonlinear
programming – for example, gradient methods of optimization, and methods of
optimization without calculation of derivatives from optimizing function. The
important part of course is the work with matrices of great capacity and with the rarity
of matrix elements – with situation, where a great number of zero-elements are
accessible. The content of lectures is compared with home works of students for better
understanding of material.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 501
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums INFORMĀCIJAS TEORIJA [B]
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Varbūtību teorija un matemātiskā
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
statistika
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 16
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Kārlis Podnieks asoc.prof. Dr. math. FMF DN Karlis.Podnieks@mii.l
u.lv
502 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Informācijas teorija kā precīza zinātniska teorija radās 1948.gadā, kad Klods Šennons
publicēja rakstu, kurā piedāvāts mērīt ziľojumā ietverto informācijas daudzumu nevis
ar tās „nozīmīgumu‖, bet ar situācijas nenoteiktības samazinājuma pakāpi pēc šī
ziľojuma saľemšanas. Uz šīm idejām balstās datu saspiešanas un kodēšanas metodes,
bez kurām šodien nebūtu iespējama, piemēram, efektīva datu pārraide vispasaules
tīmeklī.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un
e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem.
Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās
un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam
noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto
punktu skaita. Atzīmes „izcili‖ iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Entropija kā nenoteiktības pakāpes mērs. 2
2. Saliktu notikumu entropija. Nosacītā entropija. 2
3. Informācijas jēdziens. 2
4. Beztrokšľa kodēšana. Koda ekonomiskums. 4
5. Dekodējami kodi un momentāni kodi. Sardinas-Patersona 2
procedūra. Krafta-Makmillana nevienādība.
6. Šennona teorēma. Šennona-Fano kodi. Hafmena kodi. 4
7. Diskrēti sakaru kanāli bez atmiľas. Kanāla caurlaides spēja. 4
Simetriski kanāli.
8. Kanālu kodēšanas pamat-teorēma. Fano nevienādība. 2
9. Kodi, kas labo kļūdas. Heminga kodi. 2
10. Paritātes kontroles kodi. 4
11. Grupu kodi un cikliskie kodi. 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Thomas M. Cover. Elements of Information Theory. Wiley-Interscience,
1991, 542 pp.
2. A. M. Jagloms, I. M. Jagloms. Varbūtība un informācija. „Nauka‖, Maskava,
1973 (krievu val.)
3. David McKay. Information Theory, Inference, and Learning Algorithms,
Cambridge University Press, 2003, 640 pp.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 503
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Apgūt matemātiski precīzu jēdzienu par informācija daudzumu. Apgūt idejas, uz
kurām balstās datu saspiešanas un kodēšanas metodes, bez kurām nebūtu iespējama
efektīva datu pārraide vispasaules tīmeklī.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Information Theory [B]
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Probabilities and entropies. Conditional entropy. Entropy a fundamental measure of
information content. Data compression. Kraft-MacMillan inequality. Huffman coding.
Lempel-Ziv coding. Noisy channel coding. Channel capacity. Channel coding
theorem. Error correcting codes and real channels. Hamming codes. Parity checking
codes. Group code sand cyclic codes.
504 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums KODĒŠANAS TEORIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 4
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Struktūr-
Vārds Uzvārds Akad. amats Zin. grāds E-pasts
vienība
Juris Vīksna docents Dr.sc.comp FMF DN juris.viksna@mii.lu.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 505
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kurss ir ievads kļūdas-labojošo kodu teorijā un praktiskajos pielietojumos. Lielākajai
daļai komunikāciju un informācijas ierakstīšanas sistēmu informācijas pārraidīšanas,
vai attiecīgi, ierakstīšanas laikā var rasties kļūdas. Šādu sistēmu darbības
pasliktināšanos var kompensēt pielietojot kļūdas-labojošus kodus. Īsumā, šāds kods
darbojas pievienojot daţus liekus informācijas bitus pārraidošajā galā un pēc tam
uztverošajā galā izmantojot šos bitus kļūdu identificēšanai un to izlabošanai.
Kursa pamatsaturs ir cikliskie kodi, kas balstās uz polinomiem galīgos laukos: BCH
un Rīda-Solomona kodi, kuriem ir plaši praktiski pielietojumi. Ja atliek laiks, tiek
īsumā aplūkoti arī daţi citi kodu veidi (piem., uz dizainiem balstītie kodi).
Lai sekotu kursam ir nepieciešamas labas zināšanas par galīgo lauku algebru. Principā
visi nepieciešamie jēdzieni un rezultāti (ar pierādījumiem) tiks īsumā izstāstīti kursa
gaitā, taču (vairumam studentu) lai sekotu šim kursam būtu jābūt vismaz ar nelielām
algebras priekšzināšanām.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
1. Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu
vērtējums dod līdz 60% no gala atzīmes.
2. Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod no līdz 40% no gala atzīmes.
Ja kāds no dabiem netiek iesniegts (vai iesniegts laikā), tas tiek novērtēts ar 0%. Gala
atzīme ir proporcionāla iesniegto darbu vērtējumu summai.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads. Problēmas nostādne. Pamatdefinīcijas. 4
Svara, minimālā svara un maksimālās ticamības
dekodēšana. Sindroma dekodēšana. Perfekti kodi; Heminga
kodi. Pašduālie kodi. Golaī kodi. Rīda-Millera kodi.
2. Cikliskie kodi. 4
Ciklisko kodu konstruēšana – ģenerējošais polinoms.
Ģenerējošais polinoms duālajam kodam. Idempotenti un
minimālie elementi.
3. Koda grupa un kvadrātisko rezidiju (QR) kodi. 8
Permutāciju grupas. Koda grupa. Kvadrātisko rezidiju kodi.
Paplašinātie kvadrātisko rezidiju kodi. Permutāciju
dekodēšana.
4. BCH un Rīda-Solomona kodi. 8
Ciklisko kodu definēšana ar polinoma saknēm.
Vandermonda determinanti. BCH kodu definīcija un
īpašības. Rīda-Solomona kodi. BCH kodu dekodēšana.
506 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
5. Svaru sadalījumi un Makviljama vienādojumi. 4
Pamatkoncepti un svaru sadalījuma teorēma. Asmusa-
Matsona teorēma, dizainu dekodēšanas shēma. Makviljama
vienādojumi. Glīsona polinomi.
6. Projektīvās ģeometrijas. Dizaini. 4
Šteinera sistēmas. Dizaini. Simetrijas kodi. Spēles, to
saistība ar kodiem. Alkatīgie kodi.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Vera Pless. Introduction to the Theory of Error-Correcting Codes. Wiley-
Interscience 1998, (3rd edition).
2. Neil J.A. Sloane, Florence J. MacWilliams. The Theory of Error-Correcting
Codes. Elsevier Science Pub Co 1998 (9th edition).
Papildliteratūra
1. Vera Pless, W. C. Huffman, Richard A. Brualdi, Handbook of Coding
Theory (2 volumes). Elsevier Science Pub Co 1998.
2. W. C. Huffman, Vera Pless. Fundamentals of Error-Correcting Codes.
Cambridge University Press 2003.
REZULTĀTI
Kurss iepazīstina ar kļūdas labojošajiem kodiem un to pielietojumiem.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Coding theory
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The course is an introduction to the theory and practice of error correcting codes. Most
of the existing communication as well as recording systems are prone to transmission
or recording errors. The degradation in the performance of the system can be
counterbalanced by the error-correcting code. Briefly, such code works by adding
some redundant at the transmitting end and then using that redundancy at the receiving
end to identify where errors occured and correct them. The main topic of this course
are cyclic codes that are based on polynomials over finite field, such as BCH and
Reed-Solomon codes that are widely used in practical applications. Time permitting,
some other types of codes are also briefly introduced (e.g. design-based). To follow
the course a good knowledge of finite field algebra is required. Although all the
necessary notions and results (including proofs) will be briefly given during the
course, generally (for most of the students) to follow the course a previous experience
with algebra could be necessary.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 507
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums KVANTU ALGORITMI
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 7
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
508 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kursā apskata kvantu mehānikas pamatu pamatus, māca konstruēt unitāras operācijas.
Studenti apgūst starpību starp tīriem kvantu stāvokļiem un jauktiem kvantu
stāvokļiem. Tiek konstruēti galīgi kvantu automāti ar tīriem un ar jauktiem kvantu
stāvokļiem. Padziļināti tiek studēta kvantu saistība un algoritmi, kas izmanto kvantu
saistību.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studentam jāprot veidot kvantu algoritmus ar tīriem un ar jauktiem kvantu stāvokļiem.
Jāsaprot adiabātisku kvantu algoritmu būtība, jāorientējas fermionu algoritmu
pamatidejās.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Lineārā algebra Dīraka pierakstā 4
2. Tenzoru reizinājums 4
3. Hilberta telpa 4
4. Būla shēmas ar kvantu elementiem 4
5. Būla funkciju precīza un tuvināta rēķināšana 4
6. Jēdziens par jauktiem kvantu stāvokļiem 4
7. Blīvuma matricas 4
8. Fizikāli realizējamas blīvuma matricas 4
9. Operatori, kas realizē mērījumu 4
10. Kvantu kodi 4
11. Adiabatiski kvantu datori 4
12. Dţonsa invariants mezglu teorijā un adiabatiski kvantu 4
datori
13. Hamiltona operatori 4
14. Bozoni un fermioni 4
15. Fermionu skaitļošana 4
16. Kvantu kriptogrāfijas pamati 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. A.Yu.Kitaev, A.H.Shen, M.N. Vyalyi. Classical and Quantum Computation.
(Graduate Studies in Mathematics), American Mathematical Society, 2002.
2. Willi-Hans Steeb, Yoric Hardy. Problems & Solutions in Quantum
Computing & Quantum Information. World Scientific, 2004.
3. Michael A. Nielsen, Isaac L. Chuang. Quantum Computation and Quantum
Information. Cambridge University Press, 2000.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 509
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. Jozef Gruska. Quantum Computing. Mc Graw-Hill, London, 2000.
Periodika, interneta resursi
1. http://www-users.cs.york.ac.uk/~schmuel/comp/comp.html
2. http://beige.ucs.indiana.edu/B679/
3. http://arxiv.org/find/quant-ph
4. http://qubit.chem.utoronto.ca/qc-conferences.html
REZULTĀTI
Studentiem jāapgūst kvantu skaitļošanas teorijas pamati, jāiemācās konstruēt
efektīvus kvantu algoritmus. Jāprot novērtēt kvantu algoritmu korektība un
efektivitāte.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Quantum algorithms
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
We consider foundations of quantum mechanics. Students are taught to construct
unitary transformations, to understand the difference between pure and mixed
quantum states. Finite quantum automata with pure quantum states and with mixed
quantum states are constructed. Quantum entanglement is studied in much detail.
Algorithms employing quantum entanglement are constructed.
510 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PARALĒLI ALGORITMI
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 7
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 511
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Tiek apskatīti daţādu tipu paralēli automāti. No vienas puses, kurss satur dziļus
teorijas jautājumus un diezgan sareţģītas teorēmas. No otras puses, liela vērība tiek
pievērsta praktiskiem šo algoritmu implementācijas jautājumiem.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studentam jāprot orientēties paralēlo algoritmu teorijā, pierādīt netriviālus augšējos un
apakšējos paralēlu algoritmu sareţģītības novērtējumus. Jāprot saskatīt, kādos
gadījumos praktiski var iztikt ar determinētiem algoritmiem un kad praktiskāk ir lietot
varbūtiskus algoritmus.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Ievads 4
2. ―Skaldi un valdi‖ princips 4
3. Dināmiskā programmēšana 4
4. ―Rijīgie‖ algoritmi 4
5. Bektrekings 4
6. Bināro koku teorija 4
7. Prioritātes metode 4
8. Shellsort 4
9. Bingosort 4
10. Radixsort 4
11. Minimālais pārklājuma koks 4
12. Operācijas ar matricām 4
13. Interneta algoritmi 4
14. Monte Karlo un Lasvegasas algoritmi 4
15. Varbūtiskie skaitliskie algoritmi 4
16. Apakšējie novērtējumi varbūtisko algoritmu sareţģītībai 4
512 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Kenneth A. Berman, Jerome L.Paul. Algorithms:Sequential, Parallel, and
Distributed. Thomson Course Technology, 2005.
2. Ananth Grama, George Karypis, Vipin Kumar, Anshul Gupta. An
Introduction to Parallel Computing: Design and Analysis of Algorithms.
Benjamin/Cummings, 1994.
Papildliteratūra
1. C. Xavier, S.S.Iyengar. Introduction to Parallel Algorithms. John Wiley and
Sons, 2001.
Periodika, interneta resursi
1. http://www-2.cs.cmu.edu/~scandal/nesl/algorithms.html
2. http://www-2.cs.cmu.edu/~scandal/cacm.html
3. http://ad.informatik.uni-freiburg.de/lehre/ss01/paa/
4. http://www.cs.mu.oz.au/677/notes/node70.html
REZULTĀTI
Studentiem jāprot projektēt paralēlus algoritmus, novērtēt to sareţģītību un salīdzināt
ar teorijas rezultātiem, ko līdzīgās situācijās var sagaidīt.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Parallel algorithms
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The student is supposed to have ability to orientate himself/herself in the theory of
parallel algorithms, to prove upper and lower bounds of complexity of parallel
algorithms. The student is toght to distinguish between situations when it is practical
to use deterministic algorithms and when it is more useful to use randomized ones.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 513
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums GRAFU TEORIJA
Kredītpunkti 2
Apjoms (kontaktstundās) 32
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 7
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos. Diskrētā matemātika
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 32
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Krists Boitmanis Dat. Mag. FMF DN Krists.Boitmanis@mii.lu.lv
Dr. sc.
Kārlis Freivalds lektors FMF DN karlisf@mii.lu.lv
comp
Paulis Ķikusts asoc. prof Dr. Mat FMF DN paulis@mii.lu.lv
514 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Grafveida struktūras tiek lietotas daţādās tehnoloģijas un datorzinātľu nozarēs, un to
vienota izzināšana abstraktā līmenī ir auglīga un nepieciešama. Kursa mērķis ir
iepazīstināt studentus ar grafu teoriju, kā nozīmīgākos piedāvājot sekojošus
jautājumus: pamatjēdzieni, sapārojumi, sakarība, planāri grafi, grafu krāsošana,
orientēti grafi un gadījuma grafi. Studenti apgūst arī pētnieciskas iemaľas grafu
teorijas jautājumu studijās un vingrinājumos.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Rakstisks eksāmens (90%).
Pētniecisks darbs par kādu no atklātām nozares problēmām (10%).
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Temats apjoms
stundās
1. Pamatjēdzieni 2
Grafi, apakšgrafi, izomorfisms, operācijas ar grafiem,
virsotľu pakāpes, ceļi, cikli, sakarība, koki, divdaļīgi grafi,
minori, Eilera un Hamiltona grafi.
2. Sapārojumi 4
Sapārojumi un k-faktori, sapārojumi divdaļīgos grafos,
Kēniga teorēma, Holla teorēma, sapārojumi vispārīgos
grafos, Tata teorēma par 1-faktoriem, ceļu pārklājumi.
3. Sakarība 6
2-sakarīgu un 3-sakarīgu grafu struktūra, Mengera teorēma.
4. Planāri grafi 6
Plakani grafi, Eilera formula, planāri izvietojumi, 3-sakarīgu
grafu planāru izvietojumu ekvivalence, Kuratovska teorēma,
duālie grafi.
5. Grafu krāsošana 4
Virsotľu un šķautľu krāsošana, hromatiskais skaitlis,
hromatiskais indeks, karšu un planāru grafu krāsošana,
piecu krāsu teorēma, četru krāsu teorēma, Brūksa teorēma,
perfekti grafi.
6. Orientēti grafi 4
Stiprā sakarība, acikliski grafi, plūsmas jēdziens, turnīri.
7. Gadījuma grafi 6
Gadījuma grafu jēdziens, varbūtiskās metodes grafu teorijā,
gadījuma grafu īpašības
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 515
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Reinhard Diestel, Graph Theory, Springer-Verlag, New York, 1997.
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Students padziļināti apgūst grafu teorijas pamattematus, iegūst pieredzi sareţģītu
matemātisku pierādījumu izpratnē, kā arī praktiskas iemaľas diskrētu matemātisku
problēmu risināšanā, kas nepieciešamas katram kvalificētam datorzinātnes
speciālistam.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Graph theory
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Graph theory has become an independent discipline of mathematics long ago, and it
has a great practical significance. Various graph-like structures are used in fields of
technology and computer science, such as VLSI design, software engineering,
business modeling, and bioinformatics, hence the study of such structures in an
abstract level is very fruitful and indispensable.
The aim of this course is to give the students a systematic introduction to the
fundamentals of graph theory. The course is roughly divided into the following topics:
basic definitions and facts, matchings, connectivity, planarity, graph coloring, directed
graphs, and random graphs. Also, the students develop their ability to solve graph
theoretical problems by doing many exercises.
516 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums FURJĒ TRANSFORMĀCIJA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 7
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Matemātika
Zinātņu apakšnozare Matemātiskā informātika
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 517
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Furjē transformācija pieder gan nepārtrauktajai, gan diskrētajai matemātikai, gan
fizikai, gan datorzinātnei. Datoriķiem ir svarīgi zināt Furjē transformācijas
pamatelementus, jo bez tās nevar attīrīt trokšľainus skaľas failus, analizēt un sintezēt
skaľu. Speciālistiem kvantu skaitļošanā ir būtiski, ka praktiski katrs kvantu algoritms
izmanto diskrēto Furjē transformāciju. Matemātiskajā informātikā Furjē
transformāciju izmanto algoritmu sareţģītības apakšējo novērtējumu pierādīšanā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studentiem jāprot uzdevumi, kas saistīti ar Furjē transformācijas lietošanu daţādās
sfērās.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Trigonometriskās rindas un to konverģence 4
2. Furjē rindas pār komplekso skaitļu lauku 4
3. Furjē koeficientu aprēķināšana 4
4. Furjē integrālis 4
5. Involūcija 4
6. Konvolūcija 4
7. Furjē transformācijas definīcija 4
8. Inversā Furjē transformācija 4
9. Pazīstamu funkciju Furjē transformācijas 4
10. Furjē transformācijas invarianti 4
11. Diskrētā Furjē transformācija 4
12. Diskrētās Furjē transformācijas lietojumi 4
13. Ātrā Furjē transformācija 4
14. Furjē transformācija un ātri reizināšanas algoritmi 4
15. Furjē transformācija kā līdzeklis sareţģītības apakšējo 4
novērtējumu pierādījumos
16. Kvantu Furjē transformācija 4
518 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. Ronald Newbold Bracewel. The Fourier Transform and Its Applications.
McGraw Hill, 2000.
2. Brigham, E. Oran. The Fast Fourier Transform. Prentice-Hall, 1974.
Papildliteratūra
1. R.J.Bell. Introductory Fourier Transform Spectroscopy. Academic Press,
1972.
2. H.M. Ozaktas, Z. Zalevsky, M.A. Kutay. The Fractional Fourier Transform
with Applications in Optics and Signal Processing. John Wiley and Sons,
2001.
Periodika, interneta resursi
1. http://mathworld.wolfram.com/FourierTransform.html
2. http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/r320/
3. http://www.cs.unm.edu/~brayer/vision/fourier.html
4. http://www.relisoft.com/Science/Physics/sound.html
5. http://www.ysbl.york.ac.uk/~cowtan/fourier/fourier.html
6. http://homepages.inf.ed.ac.uk/rbf/HIPR2/fourier.htm
REZULTĀTI
Studenti apgūst darbu ar skaľas failiem, to tīrīšanu un meklēšanu skaľas failos. 2-
dimensiju attēla Furjē transformācija un tā apstrāde. Sareţģītības apakšējo
novērtējumu pierādījumi ar Furjē transformāciju.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Fourier transform
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Fourier transform is a notion of both discrete and countinuous mathematics. On the
other hand, the physicists consider Fourier transform as a part of physics. Computer
scientists need Fourier transform as a useful tool to process sound and picture files.
The old movies, like ―Gone with the wind‖ were restored by extensive usage of
Fourier transform. For specialists in Quantum Computation it is essential to know the
basics Fourier transform because practically every quantum algorithms is based on
usage of discrete Fourier transform. Theoretical Computer Science has benefited from
usage of Fourier tranform to prove lower bounds for complexity of algorithms.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 519
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums ELIPTISKO LĪKĽU
KRIPTOGRĀFIJA
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās) 64
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 7
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 64
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
520 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Eliptisko līkľu teorijai ir ilga vēsture. Tā izceļas ir lietoto metoţu daudzveidību. Mūsu
kurss nodarbojas ar eliptisko līkľu teoriju tās modernajā izklāstā caur algebriskās
skaitļu teorijas un algebriskās ģeometrijas plašu lietošanu. Eliptiskās līknes bija
pamatlīdzeklis Endrjū Vailsa Lielās Fermā teorēmas pierādījumā. Mūsu kurss tomēr
koncentrējas uz eliptisko līkľu lietošanu modernajā atklātajā kriptogrāfijā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Studentiem jāvar lietot algoritmus, kas lieto eliptisko līkľu teoriju. Jāprot veidot
kriptosistēmas, kas līdzīgi El-Gamal kriptosistēmai, lieto eliptiskās līknes.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Algebriskās varietātes 4
2. Afīnās varietātes 4
3. Projektīvās varietātes 4
4. Algebriskās līknes 4
5. Rīmana-Roha teorēma 4
6. Eliptisko līkľu ģeometrija 4
7. Eliptisko līkľu grupa 4
8. Eliptiskās līknes pār galīgiem laukiem 4
9. Veila hipotēzes 4
10. Veselie punkti uz eliptiskām līknēm 4
11. Diskrētie logaritmi 4
12. Apslēpto apakšgrupu problēma 4
13. El-Gamal kriptosistēma 4
14. Citas kriptosistēmas, balstītas uz eliptiskām līknēm 4
15. Kriptogrammu atšifrēšanas problēmas 4
16. Klasiskā un kvantu kriptogrāfija 4
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1. I. Blake, G.Seroussi, N. Smart. Elliptic Curves in Cryptography. Cambridge
University Press, 1999.
2. Joseph H. Silverman. The Arithmatic of Elliptic Curves. Springer-Verlag,
1985.
3. J.E.Cremona. Algorithms for modular elliptic curves. Cambridge University
Press, 1997.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 521
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Papildliteratūra
1. N. Koblitz. Introduction to Elliptic Curves and Modular Forms. Graduate
Texts in Mathematics. Springer-Verlag, 1989.
Periodika, interneta resursi
1. http://www.geocities.com/marcjoye/biblio_ell.html
2. http://www.fermigier.com/fermigier/elliptic.html.en
3. http://www.math.niu.edu/~rusin/known-math/index/14H52.html
4. http://cgd.best.vwh.net/home/flt/flt03.htm
5. http://www.jmilne.org/math/CourseNotes/math679.html
6. http://home.imf.au.dk/matjph/Ell-E99.html
REZULTĀTI
Studenti apgūst eliptisku līkľu lietošanu kriptogrāfiju. Jāprot konstruēt kriptosistēmu
ar uzdotām īpašībām.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Criptography with Elliptic Curves
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The theory of elliptic curves is distinguished by its long history and by diversity of the
methods that have been used in its study. The course treats the arithmetic theory of
elliptic curves in its modern formulation, through the use of basic algebraic number
theory and algebraic geometry. Elliptic curves were a fundamental notion in recent
success story of proving by Andrew Wiles the famous Fermat theorem. However we
concentrate of usage of elliptic curves in modern public-key criptography.
522 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
MODULIS –
STUDIJU DARBI UN PRAKSES
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums PRAKSE
Kredītpunkti 16
Apjoms (kontaktstundās) 0
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātnes
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits 0
Semināru vai praktisko darbu stundu
640
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Māris Vītiľš asoc.prof. Dr.sc.comp. FMF DN maris.vitins@riti.lv
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 525
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Prakses pamatmērķis – programmētāja pienākumu praktiska veikšana reālos
programmizstrādes apstākļos pieredzējuša programmētāja uzraudzībā.
Prakses uzdevums – izstrādāt programmproduktu (labi komentētu patstāvīgi izstrādātu
programmas kodu), kā arī veikt citus ar programmizstrādi saistītus darbus.
Vēlams (bet nav obligāti) sagatavot arī pārējos kvalifikācijas darba sastāvā noteiktos
nodevumus.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Prakses vieta ir ārpus Universitātes. ITTE Profesionālās izglītības padome 2002.g. 21.
novembra protokolā Nr. 4 ir noteikusi par prakses vietām tādas organizācijas, kurās
praktikants varētu iepazīties ar kvalitatīvu, disciplinētu programmizstrādi, kas atbilst
labajai praksei.
Par kvalificētu prakses vietu atzīstama organizācija, ja tā atbilst vismaz vienam no
zemāk uzskaitītajiem kritērijiem.
1) Organizācijas programmizstrādes procesi ir sertificēti atbilstoši
starptautiskajam standartam ISO 9001.
2) Organizācija ne mazāk kā 3 gadus izstrādā programmproduktus atbilstoši
valsts un starptautiskajiem standartiem un par raţošanas prakses vadītāju tā
nozīmē darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas darba pieredzi.
Vienam prakses vadītājam nevar būt vairāk par 5 praktikantiem.
Studiju programmas direktora piezīme:
Ja prakses organizācijai nav iespējas nozīmēt par prakses vadītāju darbinieku ar ne
mazāk kā 5 gadu programmēšanas pieredzi, izľēmuma kārtā prakse šādā
organizācijā ir pieļaujama ar studiju programmas direktora piekrišanu un
nozīmējot no mācībspēku vidus kvalificētu konsultantu, ar kuru praktikantam
jātiekas ne retāk kā reizi 2 nedēļās, to fiksējot prakses dienasgrāmatā.
Prakse ilgst 16 nedēļas pilnā slodzē (40 stundas nedēļā). Praksei nepieciešamo darbu
drīkst veikt arī ilgākā laika posmā, attiecīgi samazinātā slodzē. Ar studiju programmas
direktora piekrišanu var tikt ieskaitīts agrāk veikts raţošanas darbs programmizstrādē.
Prakses laikā praktikantam ir periodiski jāaizpilda prakses dienasgrāmata. Ierakstiem
ir jābūt ne retāk kā pēc katru 40 stundu nostrādāšanas, bet ja prakse notiek daļslodzē –
ne retāk kā reizi 2 nedēļās.
Prakses galīgo vērtējumu, pamatojoties uz prakses dienasgrāmatu, prakses vadītāja
atsauksi un studenta mutisku ziľojumu, izdara fakultātes mācībspēks – prakses
kurators.
526 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Praksē tiks iegūtas Programmētāja profesijas standartā (PS 0001, Nr. 55 28.01.2004.)
noteiktās prasmes a) kodēt un atkļūdot programmas, b) projektēt algoritmus un datu
struktūras, c) lietot programmatūras izstrādes rīkus, d) lietot labu programmēšanas
stilu, e) lietot programmatūras testēšanas paľēmienus, f) noformēt lietišķos
dokumentus.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Practice
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 527
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums KVALIFIKĀCIJAS DARBS
Kredītpunkti 8
Apjoms (kontaktstundās)
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 2,P
P – profesionālās ievirzes;
Programminţenierija, Programmēšana,
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Datubāzes, Prakse
Zinātņu nozare
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Juris Borzovs profesors Dr.habil.dat. FMF DN juris.borzovs@lu.lv
528 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Kvalifikācijas darbu raksta 1. līmeľa profesionālās studiju programmas
„Programmēšana un datortīklu administrēšana‖ vai datorzinātľu bakalaura studiju
programmas students, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju „Programmētājs‖ vai
„Datortīklu administrators‖. Kvalifikācijas darba mērķis ir studentam apliecināt savu
teorētisko sagatavotību un prasmi teoriju īstenot praksē. Kvalifikācijas darba tēmu
studenti izvēlas atbilstoši savām interesēm datorsistēmu programmēšanas jomā.
Kvalifikācijas darbs tiek sagatavots atbilstoši LU FMF prasībām un tiek aizstāvēts
studiju programmas gala pārbaudījumu komisijā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Kredītpunktu iegūšanai nepieciešams uzrakstīt un publiski aizstāvēt kvalifikācijas
darbu.
KURSA APRAKSTS
Kvalifikācijas darba saturs
(Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas (ITTE)
nozares Profesionālās izglītības padomes protokols nr. 2 2002.g. 28.maijā )
Kvalifikācijas darba objekts ir pretendenta patstāvīgi izstrādāts programmatūras
produkts. Tas nedrīkst būt teorētisks vai metodisks sacerējums, cita autora izstrādāta
produkta apraksts, daţādu produktu salīdzinājumi vai lietošanas pieredze,
programmēšanas valodas lietošanas piemēri u.tml.
Programmatūras produktam jābūt noformētam saskaľā ar valsts un starptautiskiem
standartiem, tā izstrādei jānotiek saskaľā ar labo programmēšanas praksi.
Programmatūras produkta apjomam jāatbilst vismaz 3 personmēnešu darbietilpībai.
Kvalifikācijas darba sastāvā jābūt:
a) labi komentētam pretendenta patstāvīgi izstrādātam programmas kodam;
b) testēšanas dokumentācijai, kas apliecina pretendenta patstāvīgi veiktu
vienībtestēšanu;
c) pretendenta patstāvīgi izstrādātam zema līmeľa (datu struktūru un algoritmu)
projektējumam;
d) pretendenta izstrādātajam programmatūras produktam atbilstošiem prasību
specifikācijai un projektējumam (vai to fragmentiem), kas drīkst nebūt paša
pretendenta izstrādāti;
e) paskaidrojošam tekstam, kurā atspoguļota konkrētā programmatūras projekta
organizācija, kvalitātes nodrošināšana, konfigurāciju pārvaldība un dots
darbietilpības novērtējums saskaľā ar izplatītām metodēm.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 529
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1.
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
REZULTĀTI
Kvalifikācijas darba rezultāts apliecina, ka students ir apguvis nelielu
programmsistēmu programmētāja prasmes, un tas ļauj viľam(-ai) piešķirt ceturtā
līmeľa profesionālo kvalifikāciju „Programmētājs‖.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Qualification Paper
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Qualification Paper is to be written by a student of the first level professional study
programme „Computer Programmer‖. The goal of the Qualification Paper is to a attest
his/her theoretical readiness and skills to implement theory into practice. A theme for
the Qualification Paper students are allowed to choose according their interests within
a scope of computer systems programming. The Qualification Paper is to be prepared
according to requirements set by the Faculty of Physics and Mathematics of the
University of Latvia, and is to be defended at final examination.
530 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums KURSA DARBS DATORZINĀTNĒS
Kredītpunkti 4
Apjoms (kontaktstundās)
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta;
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Zin. Struktūr-
Vārds Uzvārds E-pasts
amats grāds vienība
FMF DN
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 531
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Metodiskajā materiālā aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un
matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā kursa darba izstrādē, tajā raksturota kursa
darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Materiālu apstiprinājis
bakalaura programmas direktors.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāuzraksta un jāaizstāv kursa darbs, iegūstot atzīmi vismaz 4 (gandrīz viduvēji).
KURSA APRAKSTS
Datorzinātľu kursa darba rakstīšana un
aizstāvēšana
Metodiskie norādījumi
Datorikas nodaļa
Latvijas Universitāte
Rīga, 2005
IEVADS
Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un
matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā kursa darba izstrādē, tajos raksturota kursa
darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti
saskaľā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē‖
(pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis kursa
programmas direktors.
PAR KĀDU TĒMU RAKSTĪT KURSA
DARBU?
Tēmas ierobeţojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi – tā vai cita tēma,
bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku,
laikus konsultējieties ar bakalaura programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var
būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.
Kas drīkst būt par kursa darba vadītāju?
Kursa darba vadītājam jābūt vismaz bakalaura grādam vai tam pielīdzināmam
augstākās izglītības diplomam.
Vai drīkst kā kursa darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai publicētu rakstu?
Nē, nedrīkst, jo to noformējums atšķiras no kursa darbiem noteiktām prasībām
(piemēram, virsrakstā nav minēts, ka tas ir kursa darbs). Taču tas nenozīmē, ka
532 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
izstrādāta programmu sistēma vai publicēts raksts nevar būt par kursa darba pamatu
vai nevar tikt iesniegts pielikumā.
Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur
risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā
kursa darba prasība. Varētu teikt, ka kursa darbā nav jāapraksta programmu sistēma
(kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc tieši tāda
izveidota dotā sistēma. Protams, teiktais nav jāsaprot absolūti, runa ir par akcentiem.
Cik lielam jābūt darba apjomam?
Tas ir samērā nenozīmīgs jautājums. Savulaik veiksmīgi aizstāvēti gan 16, gan pat
256 lappušu (neskaitot pielikumu) gari darbi. Tomēr ir labāk, ja pamatteksts ir robeţās
no 20 līdz 40 lappusēm.
Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie kursa programmas
kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba
apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 4
kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 1 mēnesis, kurus autors pilnībā veltījis tikai
kursa darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski
vairāku studiju gadu laikā.
Ja lielāko darba daļu veido programmēšana, tad tās apjomam jābūt vismaz 400
izpildāmām komandām kursa darbā. Tomēr šai prasībai ir tikai orientējošs raksturs, jo
rindiľu skaits tikai daļēji nosaka programmatūras darbietilpību.
Pamatojumi, pamatojumi, pamatojumi…
Darbam jāatspoguļo patstāvīgi veikts pētījums vai programmatūras izstrāde.
Pamatojumi ir kursa darba sāls, un tie veido darba kodolu.
Ir pietiekoši skaidrs, ka teorētiska darba gadījumā pamatojumi ir tie paši teorēmu
pierādījumi. Ja, turklāt, apskatītā formālā sistēma ir ne tikai interesanta, bet arī ar
aktuālu praktisku nozīmi – nevar būt nekā labāka.
Ne tik acīmredzama šī lieta ir praktiska vai metodoloģiska darba gadījumā, kur
teorēmu nav. Tomēr parasti šajā gadījumā risinājumi tiek izvēlēti no vairākiem
iespējamiem, apsverot pozitīvos un negatīvos aspektus. Lieliski, ja sākumā tiek
fiksētas un novērtētas prasības, bet tālākajā gaitā parādīts, kā tās tiek realizētas, un
noslēgumā pierādīts (nav būtiski – teorētiski, statistiski, mērījumu ceļā vai citādi), ka
sasniegts gribētais. Metodoloģiska darba gadījumā varētu izmantot arī lietotāju
aptaujas vai kādu citu pamatošanas veidu.
Ļoti slikts ir tāds kursa darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais produkts
pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 533
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
DARBA NOFORMĒJUMS
Kursa darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta
papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaľotām
rindstarpām).
Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai?
Kursa darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 – 1000
burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, satura rādītājs,
ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma
forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms
reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.
Ievadā parasti tiek dots apskatāmās problēmas un tās risinājuma, kā arī rezultātu
konspektīvs izklāsts. Vēl ievadā mēdz īsi iepazīstināt ar to, kas un kurā nodaļā
aprakstīts.
Iztirzājums tradicionāli satur vairākas nodaļas, kas tad arī kopā ar ievadu un
nobeigumu tiek uzskatīts par pamattekstu. Pirmajā nodaļā vēlams raksturot problēmas
esošo stāvokli un zināmo risināšanas pieredzi. Šeit autors demonstrē savu erudīciju.
Otrajā nodaļā tiek piedāvāti un pamatoti autora risinājumi, bet trešajā pastāstīts, kā šie
piedāvājumi realizēti un kādi rezultāti iegūti. Protams, šī ir tikai aptuvena shēma, no
kuras vajadzības gadījumā var atkāpties diezgan tālu.
Noslēgumā maksimāli īsi, bet precīzi jāuzskaita darba autora paveiktais, kā arī drīkst
raksturot iespējamās tālākās perspektīvas.
Kopumā var teikt, ka darba saturs tiek izklāstīts vairākkārt – ļoti kompakti anotācijās,
nedaudz plašāk ievadā, pilnā apjomā iztirzājumā un atkal kompakti (bet uzsverot
autora ieguldījumu) noslēgumā.
Pielikumu saturs netiek nekādi reglamentēts. Fiziski tie var būt gan iesieti kopā ar
pārējo tekstu, gan arī iesniegti (iesieti vai tikai ievietoti mapē vai vākos) atsevišķi.
Kā noformēt literatūras sarakstu?
Literatūras saraksts nav mazsvarīga lieta kaut vai tā iemesla pēc, ka tas visai precīzi
raksturo darba tēmas apkārtni, un tāpēc literatūras sarakstu parasti pārskata ikviens,
kas pat tikai pavirši iepazīstas ar darbu.
Pirmkārt, uz katru no literatūras sarakstā minētajiem darbiem pamattekstā jābūt
atsaucei, ko noformē kā kvadrātiskās iekavās ieslēgtu skaitli – darba kārtas numuru
sarakstā (daţkārt skaitļa vietā izmanto darba autora uzvārdu vai uzvārda sākumdaļu un
izdošanas gada skaitli).
534 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Literatūras saraksta kārtošanā lieto daţādus sakārtojuma kritērijus – atsauču secības
(t.i. tādā secībā, kā atsauces parādās tekstā), alfabēta secībā, hronoloģiskā secībā.
Pieļaujams jebkurš sakārtojums, atskaitot haotisko.
Zemāk minēti tipisku literatūras saraksta elementu pieraksta formāti saskaľā ar
Latvijas standartiem bibliogrāfisko aprakstu veidošanai (LVS 195, LVS 196, LVS ISO
690-2).
Viena vai vairāku (līdz trim) autoru grāmatas:
Uzvārds V., Uzvārds V. Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 100 lpp.
Autoru kolektīva (vismaz četru autoru) grāmatas:
Izdevuma nosaukums / Aut. kol. V.Uzvārds, V. Uzvārds , V. Uzvārds u.c. - Rīga:
Izdevniecība, 2004. – 100 lpp.
Raksts monogrāfiskā izdevumā (piemēram, enciklopēdijā):
Šķirkļa nosaukums//Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 1.sēj.: A-B,
100 lpp.
Raksts periodiskā izdevumā:
Uzvārds V. Raksta nosaukums// Izdevuma nosaukums - 31.01.2004. - Nr. 1, 10. -
11.lpp.
Elektroniskie monogrāfiskie izdevumi, datu bāzes un datorprogrammas:
Uzvārds V. Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas
datējums. Atjaunināšanas datējums. [Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja.
Standartnumurs.
Elektroniskie seriālizdevumi:
Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums.
[Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja. Standartnumurs.
Elektroniskie adresātu saraksti, vēstkopas, elektroniskie ziľojumi:
Nosaukums [vides veids]. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums. [Atsauces
datējums]. Pieejamība un pieeja.
Ja literatūras sarakstu sakārto alfabētiski, aprakstus valodās ar latīľu alfabētu un ar
kirilicas bāzi parasti grupē atsevišķi.
Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, ţurnāla rakstu,
rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem
daţādās vidēs – kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā.
…
17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp.
18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA
Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 535
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp.
20. Skujiľa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā
terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. –
139.-150. lpp.
21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde,
1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7.
22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New
York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo
Alto (Calif.).
23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. –
Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati.
24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.].
Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt.
25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams
Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833.
26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.):
University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams
Internetā: listserv@uhupvm1.uh.edu.
27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer
Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries,
24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā:
listserv@uhupvm1.uh.edu.
…
Kādā valodā rakstāms kursa darbs?
Kursa darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā –
akadēmiskā (kursa, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie
darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izľemot citos likumos paredzētos
gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama
• ārvalstu studentiem;
• ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs;
• cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;
• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieľem fakultātes Dome.
Kam pievērst īpašu uzmanību?
Visas darba daļas ir svarīgas, jo recenzents lasīs visu tekstu. Tomēr īpaša vērība
pievēršama autoreferātam, anotācijām, ievadam, noslēgumam un literatūras
sarakstam, jo īsuma dēļ tos izlasīs praktiski visi komisijas locekļi. Vēl, protams, katrs
ievēros grafisko pasniegumu.
Kad un kur jāiesniedz darbs?
Darbs jāiesniedz ne vēlāk kā 3 pilnas darba dienas pirms darba aizstāvēšanas dienas
Datorikas nodaļas sekretariātā.
536 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Darba autoram jārūpējas, lai vadītāja rakstiska atsauksme būtu sekretariātā
aizstāvēšanas dienā pusstundu pirms aizstāvēšanas vai vadītājs personiski piedalītos
aizstāvēšanā.
Kādai jābūt atsauksmei?
Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums;
atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri
salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos
aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību kursa darbiem uzstādītām prasībām (atbilst,
atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā – 10 (izcili), 9 (teicami),
8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).
KĀ NOTIEK KURSA DARBU
AIZSTĀVĒŠANA?
Kursa darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobeţojumiem
var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai
recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš
saskaľojot ar komisiju, pieļaujama
• ārvalstu studentiem;
• ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs;
• cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;
• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieľem fakultātes Dome.
Kursa darba aizstāvēšanas norise
0) Darba autoram tiek dots līdz 5 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika
sadalījums varētu būt:
darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min.
pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 1 min.
izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 2.5 min.
iegūtie rezultāti ~ 1 min.
paziľojums par pasniegšanas beigām (piemēram, ―Paldies par uzmanību").
Pasniegšanas gaitā atļauts izmantot jebkādus uzskates un citus palīglīdzekļus, atskaitot
citu personu suflēšanu. Ļoti ieteicams lietot iepriekš sagatavotus uzskates līdzekļus
(plakātus, kodoskopa folijas, arī datordemonstrējumu vai ko līdzīgu). Tomēr iepriekš
sekretariātā būtu jānoskaidro, kādi tehniskie līdzekļi būs pieejami aizstāvēšanas telpā,
un tie pirms sēdes arī jāizmēģina.
0) Komisijas locekļu (iespējams – arī citu klātesošo) jautājumi un darba autora
atbildes.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 537
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Autors novāc savus uzskates līdzekļus, nodzēš tāfeli u.tml. Par šo pašsaprotamo lietu
varētu nemaz nerunāt, taču nereti autoriem mēdz strauji atslābt sasprindzinājums, un
viľi piemirst to, ka sēde vēl nav beigusies.
Vai sēdes laikā drīkst ienākt telpā un to atstāt?
Jā, to drīkst darīt pilnīgi brīvi. Tomēr saprotamu iemeslu dēļ tas būtu jādara iespējami
klusi un neuzkrītoši, vislabāk īsajos starplaikos pēc viena darba autora galavārda un
pirms nākošā autora uzstāšanās.
Vai un kad drīkst pateikties darba vadītājam vai citām ar darbu saistītām personām, kā
arī apsveikt darba autoru?
Uzreiz jāuzsver, ka ne pirms sēdes, ne arī tās laikā nekāda apsveikšana nav paredzēta.
Savukārt, pilnīgi pieļaujams, ka pēc rezultātu paziľošanas notiek savstarpēja
apsveikšana, daţkārt arī ar ziediem.
Kad paziľo aizstāvēšanas rezultātus?
Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie kursa darbu autori ir beiguši darba
aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā
sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi un darbu vadītāji (jāievēro, ka
vadītājam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viľiem ir
padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 5 – 30 min. )
beigām komisijas priekšsēdētājs katram autoram paziľo viľa darba vērtējumu.
Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu?
Kursa darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju
dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta
iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieľemto lēmumu.
Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu?
Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem
noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā kursa darbu aizstāvēšanas sesijā, taču
saziľā ar kursa programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā
konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas
locekļus. Studenti, kuru darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma. Atkārtota
pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Darbs ir jāraksta par jaunu
tematu.
Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts darbs?
Nav iespējams visaptveroši un izsmeļoši raksturot visus parametrus, kas nosaka darba
vērtējumu. Tālāk teiktais nav jāuztver kā likums vai dogma, bet drīzāk kā apsvērumi
rīcībai. Par atskaites punktu varētu kalpot atzīme labi (7), kura nebūtu īpaši jāmotivē.
Tā atbilst darbam, kas izstrādāts tādā apjomā, ko var izdarīt tam mācību programmā
paredzētā laikā (jāsaprot – ne īpaši ilgā), kurā nav būtisku kļūdu, arī pret noformējumu
un darba aizstāvēšanu būtisku pretenziju nav. Darba apjoms un risināto problēmu
sareţģītība, kas pārsniedz mācību programmā paredzēto, ceļ atzīmi par 1 – 2 ballēm
538 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
(savukārt, samazināts apjoms pazemina atzīmi). Īpaši labs noformējums, kvalificēts
izklāsts (plus viena balle), kā arī īpaši laba darba aizstāvēšana (plus viena balle) ceļ
atzīmi uz augšu. Atbilstoši – minēto parametru trūkums atzīmi samazina.
Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās
atzīmes (1 – 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sareţģītības ievērojami
pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar
izvirzīt vērā ľemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas
ievērojami pārsniedz programmas prasības.
Kursa darbiem, lai tie tiktu atzīti par izciliem, būtu jābūt kādai netriviālai teorēmai vai
pilnībā dokumentētai tehnoloģiski disciplinēti izstrādātai programmai. Par
neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku
prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām
augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar
iepriekšējo gadu darbiem, kas saľēmuši daţādas atzīmes, lai personīgi gūtu
priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas
sekretariātā.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 539
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
1. pielikums. Kursa darba titullapas shēma
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļa
Kursa darba nosaukums, kas var
aizľemt vairākas rindiľas
Kursa darbs
Autors
Vārds Uzvārds
Vadītājs
Vārds Uzvārds
zinātniskais grāds vai
akadēmiskās izglītības pakāpe
akadēmiskais un/vai
ieņemamais
amats, darba vieta
Rīga, 2005.
540 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
2. pielikums. Patstāvības apliecinājuma forma
Apliecinājums
Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto kursa darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu
izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.
Rīgā, (datums) Paraksts:
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 541
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
3. pielikums. Reģistrācijas lapas piemērs
Kursa darbs izstrādāts
LU Datorikas nodaļā
Autors:
Fizikas un matemātikas . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
fakultātes students Spoks Spociľš
St. apl. Nr. DatZB94001 2005. g. 15. maijā.
Darba vadītājs
doc. Koks Kociľš . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
RTU Arhitektūras fakultāte
Darbs iesniegts Datorikas nodaļā 2005. g. . . . . . jūnijjā.
Pieľēma sekretāre . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Aizstāvēts datorzinātľu kursa pārbaudījumu komisijas sēdē
2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Kursa pārbaudījumu komisija.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
542 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Apgūst tehniskās rakstīšanas iemaľas. Praktiski izstrādā kursa darbu.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Bachelor paper in Computer Science
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Material contains the requirements and procedures for writing bachelor paper in
computer science at Computer Science Department of University of Latvia. The
formal structure of bachelor paper is given as well as quidelines for content
development. The procedure of bachelor paper defence is described. Material is
approved by bachelor program Director.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 543
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums BAKALAURA DARBS
DATORZINĀTNĒS
Kredītpunkti 10
Apjoms (kontaktstundās)
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta;
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Zin. Struktūr-
Vārds Uzvārds E-pasts
amats grāds vienība
FMF DN
544 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Metodiskajā materiālā aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un
matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā bakalaura darba izstrādē, tajā raksturota
bakalaura darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Materiālu
apstiprinājis bakalaura programmas direktors.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāuzraksta un jāaizstāv bakalaura darbs, iegūstot atzīmi vismaz 4 (gandrīz viduvēji).
KURSA APRAKSTS
Datorzinātľu bakalaura darba rakstīšana un
aizstāvēšana
Metodiskie norādījumi
Datorikas nodaļa
Latvijas Universitāte
Rīga, 2005
IEVADS
Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un
matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā bakalaura darba izstrādē, tajos raksturota
bakalaura darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir
izveidoti saskaľā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē‖
(pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis
bakalaura programmas direktors.
PAR KĀDU TĒMU RAKSTĪT
BAKALAURA DARBU?
Tēmas ierobeţojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi – tā vai cita tēma,
bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku,
laikus konsultējieties ar bakalaura programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var
būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.
Kas drīkst būt par bakalaura darba vadītāju?
Bakalaura darba vadītājam jābūt vismaz maģistra grādam vai tam pielīdzināmam
augstākās izglītības diplomam.
Vai drīkst kā bakalaura darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai publicētu
rakstu?
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 545
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Nē, nedrīkst, jo to noformējums atšķiras no bakalaura darbiem noteiktām prasībām
(piemēram, virsrakstā nav minēts, ka tas ir bakalaura darbs). Taču tas nenozīmē, ka
izstrādāta programmu sistēma vai publicēts raksts nevar būt par bakalaura darba
pamatu vai nevar tikt iesniegts pielikumā.
Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur
risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā
bakalaura darba prasība. Varētu teikt, ka bakalaura darbā nav jāapraksta programmu
sistēma (kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc
tieši tāda izveidota dotā sistēma. Protams, teiktais nav jāsaprot absolūti, runa ir par
akcentiem.
Cik lielam jābūt darba apjomam?
Tas ir samērā nenozīmīgs jautājums. Savulaik veiksmīgi aizstāvēti gan 16, gan pat
256 lappušu (neskaitot pielikumu) gari darbi. Tomēr ir labāk, ja pamatteksts ir robeţās
no 30 līdz 80 lappusēm.
Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie bakalaura
programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju
darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 10
kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 2,5 mēneši, kurus autors pilnībā veltījis tikai
bakalaura darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski
vairāku studiju gadu laikā.
Ja lielāko darba daļu veido programmēšana, tad tās apjomam jābūt vismaz 800
izpildāmām komandām bakalaura darbā un 1600 izpildāmām komandām maģistra
darbā. Tomēr šai prasībai ir tikai orientējošs raksturs, jo rindiľu skaits tikai daļēji
nosaka programmatūras darbietilpību.
Pamatojumi, pamatojumi, pamatojumi…
Darbam jāatspoguļo patstāvīgi veikts pētījums vai programmatūras izstrāde.
Pamatojumi ir bakalaura darba sāls, un tie veido darba kodolu.
Ir pietiekoši skaidrs, ka teorētiska darba gadījumā pamatojumi ir tie paši teorēmu
pierādījumi. Ja, turklāt, apskatītā formālā sistēma ir ne tikai interesanta, bet arī ar
aktuālu praktisku nozīmi – nevar būt nekā labāka.
Ne tik acīmredzama šī lieta ir praktiska vai metodoloģiska darba gadījumā, kur
teorēmu nav. Tomēr parasti šajā gadījumā risinājumi tiek izvēlēti no vairākiem
iespējamiem, apsverot pozitīvos un negatīvos aspektus. Lieliski, ja sākumā tiek
fiksētas un novērtētas prasības, bet tālākajā gaitā parādīts, kā tās tiek realizētas, un
noslēgumā pierādīts (nav būtiski – teorētiski, statistiski, mērījumu ceļā vai citādi), ka
sasniegts gribētais. Metodoloģiska darba gadījumā varētu izmantot arī lietotāju
aptaujas vai kādu citu pamatošanas veidu.
546 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Ļoti slikts ir tāds bakalaura darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais
produkts pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.
DARBA NOFORMĒJUMS
Bakalaura darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta
balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaľotām
rindstarpām). Darbs jāiesien cietos vākos. Iespējamie uzraksti uz vāka netiek
reglamentēti, to var nebūt nemaz, bet visbieţāk mēdz rakstīt tikai Bakalaura darbs.
LaTeX lietotāji var izmantot darba noformēšanai īpašu paketi – bakdarbs
(http://www.liis.lv/datnod/drakstlatex.htm ).
Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai?
Bakalaura darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 – 1000
burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, autoreferāts, satura
rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības
apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu).
Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.
Autoreferātā īsi un konkrēti tiek uzskaitīts, ko tieši no darbā aprakstītā paveicis pats
autors.
Ievadā parasti tiek dots apskatāmās problēmas un tās risinājuma, kā arī rezultātu
konspektīvs izklāsts. Vēl ievadā mēdz īsi iepazīstināt ar to, kas un kurā nodaļā
aprakstīts.
Iztirzājums tradicionāli satur vairākas nodaļas, kas tad arī kopā ar ievadu un
nobeigumu tiek uzskatīts par pamattekstu. Pirmajā nodaļā vēlams raksturot problēmas
esošo stāvokli un zināmo risināšanas pieredzi. Šeit autors demonstrē savu erudīciju.
Otrajā nodaļā tiek piedāvāti un pamatoti autora risinājumi, bet trešajā pastāstīts, kā šie
piedāvājumi realizēti un kādi rezultāti iegūti. Protams, šī ir tikai aptuvena shēma, no
kuras vajadzības gadījumā var atkāpties diezgan tālu.
Noslēgumā maksimāli īsi, bet precīzi jāuzskaita darba autora paveiktais, kā arī drīkst
raksturot iespējamās tālākās perspektīvas.
Kopumā var teikt, ka darba saturs tiek izklāstīts vairākkārt – ļoti kompakti anotācijās,
nedaudz plašāk ievadā, pilnā apjomā iztirzājumā un atkal kompakti (bet uzsverot
autora ieguldījumu) noslēgumā.
Pielikumu saturs netiek nekādi reglamentēts. Fiziski tie var būt gan iesieti kopā ar
pārējo tekstu, gan arī iesniegti (iesieti vai tikai ievietoti mapē vai vākos) atsevišķi.
Kā noformēt literatūras sarakstu?
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 547
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Literatūras saraksts nav mazsvarīga lieta kaut vai tā iemesla pēc, ka tas visai precīzi
raksturo darba tēmas apkārtni, un tāpēc literatūras sarakstu parasti pārskata ikviens,
kas pat tikai pavirši iepazīstas ar darbu.
Pirmkārt, uz katru no literatūras sarakstā minētajiem darbiem pamattekstā jābūt
atsaucei, ko noformē kā kvadrātiskās iekavās ieslēgtu skaitli – darba kārtas numuru
sarakstā (daţkārt skaitļa vietā izmanto darba autora uzvārdu vai uzvārda sākumdaļu un
izdošanas gada skaitli).
Literatūras saraksta kārtošanā lieto daţādus sakārtojuma kritērijus – atsauču secības
(t.i. tādā secībā, kā atsauces parādās tekstā), alfabēta secībā, hronoloģiskā secībā.
Pieļaujams jebkurš sakārtojums, atskaitot haotisko.
Zemāk minēti tipisku literatūras saraksta elementu pieraksta formāti saskaľā ar
Latvijas standartiem bibliogrāfisko aprakstu veidošanai (LVS 195, LVS 196, LVS ISO
690-2).
Viena vai vairāku (līdz trim) autoru grāmatas:
Uzvārds V., Uzvārds V. Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 100 lpp.
Autoru kolektīva (vismaz četru autoru) grāmatas:
Izdevuma nosaukums / Aut. kol. V.Uzvārds, V. Uzvārds , V. Uzvārds u.c. - Rīga:
Izdevniecība, 2004. – 100 lpp.
Raksts monogrāfiskā izdevumā (piemēram, enciklopēdijā):
Šķirkļa nosaukums//Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 1.sēj.: A-B,
100 lpp.
Raksts periodiskā izdevumā:
Uzvārds V. Raksta nosaukums// Izdevuma nosaukums - 31.01.2004. - Nr. 1, 10. -
11.lpp.
Elektroniskie monogrāfiskie izdevumi, datu bāzes un datorprogrammas:
Uzvārds V. Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas
datējums. Atjaunināšanas datējums. [Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja.
Standartnumurs.
Elektroniskie seriālizdevumi:
Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums.
[Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja. Standartnumurs.
Elektroniskie adresātu saraksti, vēstkopas, elektroniskie ziľojumi:
Nosaukums [vides veids]. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums. [Atsauces
datējums]. Pieejamība un pieeja.
548 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Ja literatūras sarakstu sakārto alfabētiski, aprakstus valodās ar latīľu alfabētu un ar
kirilicas bāzi parasti grupē atsevišķi.
Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, ţurnāla rakstu,
rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem
daţādās vidēs – kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā.
…
17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp.
18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA
Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp.
19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp.
20. Skujiľa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā
terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. –
139.-150. lpp.
21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde,
1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7.
22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New
York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo
Alto (Calif.).
23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. –
Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati.
24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.].
Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt.
25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams
Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833.
26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.):
University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams
Internetā: listserv@uhupvm1.uh.edu.
27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer
Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries,
24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā:
listserv@uhupvm1.uh.edu.
…
Kādā valodā rakstāms bakalaura darbs?
Bakalaura darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5)
daļā – akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei
nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izľemot citos likumos
paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama
• ārvalstu studentiem;
• ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs;
• cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;
• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieľem fakultātes Dome.
Kam pievērst īpašu uzmanību?
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 549
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Visas darba daļas ir svarīgas, jo recenzents lasīs visu tekstu. Tomēr īpaša vērība
pievēršama autoreferātam, anotācijām, ievadam, noslēgumam un literatūras
sarakstam, jo īsuma dēļ tos izlasīs praktiski visi komisijas locekļi. Vēl, protams, katrs
ievēros grafisko pasniegumu.
Kad un kur jāiesniedz darbs?
Darba vadītāja parakstīts noslēguma darbs jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms darba
aizstāvēšanas dienas. Vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību
izvirzītajiem kritērijiem un rekomendē to aizstāvēšanai. Bakalaura darbs iesietā
datorizdrukas eksemplārā un vienas elektroniskas kopijas veidā (viens rtf vai pdf fails)
iesniedzams Datorikas nodaļas sekretariātā. Pēc reģistrācijas sekretariātā darba autors
parasti (ja sekretariātā nesaka citādi) pats nogādā darbu recenzentam. Ieteicams jau
iepriekš sazināties ar recenzentu, lai saskaľotu tikšanās vietu un laiku.
Darba autoram jārūpējas, lai darbs, vadītāja rakstiska atsauksme un recenzenta
rakstiska recenzija būtu sekretariātā aizstāvēšanas dienā pusstundu pirms
aizstāvēšanas. Komisijas sekretārs nodrošina iespēju studentam pirms darba
aizstāvēšanas iepazīties ar recenziju.
Kādai jābūt atsauksmei?
Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums;
atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri
salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos
aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību bakalaura darbiem uzstādītām prasībām
(atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā – 10 (izcili), 9
(teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).
KĀ NOTIEK BAKALAURA DARBU
AIZSTĀVĒŠANA?
Bakalaura darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez
ierobeţojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam
vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana,
iepriekš saskaľojot ar komisijas priekšsēdētāju, pieļaujama
• ārvalstu studentiem;
• ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs;
• cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;
• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieľem fakultātes Dome.
Bakalaura darba aizstāvēšanas norise
0) Darba autoram tiek dots līdz 15 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais
laika sadalījums varētu būt:
darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min.
pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 – 3 min.
550 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 8 – 10 min.
iegūtie rezultāti ~ 2 min.
paziľojums par pasniegšanas beigām (piemēram, ―Paldies par uzmanību").
Pasniegšanas gaitā atļauts izmantot jebkādus uzskates un citus palīglīdzekļus, atskaitot
citu personu suflēšanu. Ļoti ieteicams lietot iepriekš sagatavotus uzskates līdzekļus
(plakātus, kodoskopa folijas, arī datordemonstrējumu vai ko līdzīgu). Tomēr iepriekš
sekretariātā būtu jānoskaidro, kādi tehniskie līdzekļi būs pieejami aizstāvēšanas telpā,
un tie pirms sēdes arī jāizmēģina.
0) Komisijas locekļu (iespējams – arī citu klātesošo) jautājumi un darba autora
atbildes.
0) Darba vadītāja runa (līdz 5 min. ) un jautājumi vadītājam.
0) Darba recenzenta runa (līdz 10 min. ) un jautājumi recenzentam.
Tradīcijas prasa, lai ne vadītājs, ne recenzents runā nenosauktu ieteikto atzīmi, bet
pateiktu, vai darbs atbilst bakalaura darbiem izvirzītām prasībām (taču atzīmei 10
ballu sistēmā jābūt norādītai rakstiskajā atsauksmē). Ja vadītājs vai recenzents nav
klāt, komisijas sekretārs nolasa rakstisko atsauksmi.
0) Darba autora galavārds.
Galavārdā autors var atbildēt uz recenzenta kritiku, kā arī uz iepriekš, iespējams,
neatbildētiem un nepilnīgi vai nepareizi atbildētiem jautājumiem. Nepieciešamības
gadījumā var atkārtot kādas darba daļas vai pat visa darba skaidrojumu. Visbieţāk
darbu autori aprobeţojas ar pateicības izteikšanu vadītājam par vadīšanu, interesantu
tēmu u. tml., recenzentam par iedziļināšanos un komisijai par uzmanību, taču šī
―tradīcija‖ nekādā ziľā nav obligāta. Daţkārt darba autors vispār atsakās no galavārda,
kas arī ir pieļaujams.
Galavārds nedrīkst pārsniegt 15 minūtes, un pēc tā nav paredzēti nedz jautājumi, nedz
kāda diskusija.
Pēc galavārda autors novāc savus uzskates līdzekļus, nodzēš tāfeli u.tml. Par šo
pašsaprotamo lietu varētu nemaz nerunāt, taču nereti pēc galavārda autoriem mēdz
strauji atslābt sasprindzinājums, un viľi piemirst to, ka sēde vēl nav beigusies.
Vai sēdes laikā drīkst ienākt telpā un to atstāt?
Jā, to drīkst darīt pilnīgi brīvi. Tomēr saprotamu iemeslu dēļ tas būtu jādara iespējami
klusi un neuzkrītoši, vislabāk īsajos starplaikos pēc viena darba autora galavārda un
pirms nākošā autora uzstāšanās.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 551
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Vai un kad drīkst pateikties darba vadītājam vai citām ar darbu saistītām personām, kā
arī apsveikt darba autoru?
Uzreiz jāuzsver, ka ne pirms sēdes, ne arī tās laikā nekāda apsveikšana nav paredzēta.
Savukārt, pilnīgi pieļaujams, ka pēc rezultātu paziľošanas notiek savstarpēja
apsveikšana, daţkārt arī ar ziediem.
Kad paziľo aizstāvēšanas rezultātus?
Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie bakalaura darbu autori ir beiguši darba
aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā
sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro,
ka gan vadītājam, gan recenzentam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba
vērtējumu; viľiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti
ilgst 15 – 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs (vai sekretārs) katram autoram
paziľo viľa darba vērtējumu.
Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu?
Bakalaura darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju
dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta
iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieľemto lēmumu.
Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu?
Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem
noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā bakalaura darbu aizstāvēšanas sesijā,
taču saziľā ar bakalaura programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā
gadījumā konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt
komisijas locekļus. Studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no
pārbaudījuma un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši. Atkārtota
noslēguma pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Noslēguma
darbs ir jāraksta par jaunu tematu.
Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts darbs?
Nav iespējams visaptveroši un izsmeļoši raksturot visus parametrus, kas nosaka darba
vērtējumu. Tālāk teiktais nav jāuztver kā likums vai dogma, bet drīzāk kā apsvērumi
rīcībai. Par atskaites punktu varētu kalpot atzīme labi (7), kura nebūtu īpaši jāmotivē.
Tā atbilst darbam, kas izstrādāts tādā apjomā, ko var izdarīt tam mācību programmā
paredzētā laikā (jāsaprot – ne īpaši ilgā), kurā nav būtisku kļūdu, arī pret noformējumu
un darba aizstāvēšanu būtisku pretenziju nav. Darba apjoms un risināto problēmu
sareţģītība, kas pārsniedz mācību programmā paredzēto, ceļ atzīmi par 1 – 2 ballēm
(savukārt, samazināts apjoms pazemina atzīmi). Īpaši labs noformējums, kvalificēts
izklāsts (plus viena balle), kā arī īpaši laba darba aizstāvēšana (plus viena balle) ceļ
atzīmi uz augšu. Atbilstoši – minēto parametru trūkums atzīmi samazina.
Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās
atzīmes (1 – 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sareţģītības ievērojami
pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar
552 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
izvirzīt vērā ľemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas
ievērojami pārsniedz programmas prasības.
Bakalaura darbiem, lai tie tiktu atzīti par izciliem, būtu jābūt kādai netriviālai teorēmai
vai pilnībā dokumentētai tehnoloģiski disciplinēti izstrādātai programmai. Par
neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku
prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām
augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar
iepriekšējo gadu darbiem, kas saľēmuši daţādas atzīmes, lai personīgi gūtu
priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas
sekretariātā.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 553
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
1. pielikums. Bakalaura darba titullapas shēma
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļa
Bakalaura darba nosaukums, kas var
aizľemt vairākas rindiľas
Bakalaura darbs
Autors
Vārds Uzvārds
Vadītājs
Vārds Uzvārds
zinātniskais grāds vai
akadēmiskās izglītības pakāpe
akadēmiskais un/vai
ieņemamais
amats, darba vieta
Rīga, 2005.
554 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
2. pielikums. Patstāvības apliecinājuma forma
Apliecinājums
Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto maģistra darbu es esmu veicis pašrocīgi un
esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.
Rīgā, (datums) Paraksts:
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 555
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
3. pielikums. Reģistrācijas lapas piemērs
Bakalaura darbs izstrādāts
LU Datorikas nodaļā
Autors:
Fizikas un matemātikas . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
fakultātes students Spoks Spociľš
St. apl. Nr. DatZB94001 2005. g. 15. maijā.
Darba vadītājs
doc. Koks Kociľš . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
RTU Arhitektūras fakultāte
Recenzents
vad. pētnieks Rads Radiľš . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
LZA Ekonomikas institūts
Darbs iesniegts Datorikas nodaļā 2005. g. . . . . . maijā.
Pieľēma sekretāre . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Aizstāvēts datorzinātľu bakalaura pārbaudījumu komisijas sēdē
2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Protokols Nr. ___
Bakalaura pārbaudījumu .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
komisijas sekretārs doc. Meds Mediľš
556 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās iemaņas un prasmes
Apgūst tehniskās rakstīšanas iemaľas. Praktiski izstrādā bakalaura darbu.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Bachelor paper in Computer Science
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Material contains the requirements and procedures for writing bachelor paper in
computer science at Computer Science Department of University of Latvia. The
formal structure of bachelor paper is given as well as quidelines for content
development. The procedure of bachelor paper defence is described. Material is
approved by bachelor program Director.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 557
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums MAĢISTRA DARBS
DATORZINĀTNĒS
Kredītpunkti 20
Apjoms (kontaktstundās)
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 6
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare
Lekciju stundu skaits
Semināru vai praktisko darbu stundu
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūr-
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats vienība
Jānis Bārzdiľš Profesors Dr. Habil.Dat. FMF DN Janis.Barzdins@mii.lu.lv
558 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Metodiskajā materiālā aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un
matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā maģistra darba izstrādē, tajā raksturota
maģistra darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Materiālu
apstiprinājis maģistra programmas direktors.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāuzraksta un jāaizstāv maģistra darbs, iegūstot atzīmi vismaz 4 (gandrīz viduvēji).
KURSA APRAKSTS
Datorzinātľu maģistra darba rakstīšana un aizstāvēšana
Metodiskie norādījumi
Datorikas nodaļa
Latvijas Universitāte
Rīga, 2005
Ievads
Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un
matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā maģistra darba izstrādē, tajos raksturota
maģistra darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir
izveidoti saskaľā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē‖
(pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis maģistra
programmas direktors.
Par kādu tēmu rakstīt maģistra darbu?
Tēmas ierobeţojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi – tā vai cita tēma,
bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku,
laikus konsultējieties ar maģistra programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var
būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.
Kas drīkst būt par maģistra darba vadītāju?
Maģistra darba vadītājam jābūt doktora zinātniskajam grādam, vai vismaz docenta
akadēmiskajam nosaukumam. Praktiskas ievirzes maģistra darbiem atļauts apstiprināt
konsultantus – profesionālās darbības jomā atzītus speciālistus, kuriem ir vismaz
maģistra grāds vai tam pielīdzināms augstākās izglītības diploms.
Vai drīkst kā maģistra darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai
publicētu rakstu?
Nē, nedrīkst, jo to noformējums atšķiras no maģistra darbiem noteiktām prasībām
(piemēram, virsrakstā nav minēts, ka tas ir maģistra darbs). Taču tas nenozīmē, ka
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 559
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
izstrādāta programmu sistēma vai publicēts raksts nevarētu būt par maģistra darba
pamatu vai tikt iesniegts pielikumā.
Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur
risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā
maģistra darba prasība. Varētu teikt, ka maģistra darbā nav jāapraksta programmu
sistēma (kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc
tieši tāda izveidota dotā sistēma. Protams, teiktais nav jāsaprot absolūti, runa ir par
akcentiem.
Cik lielam jābūt darba apjomam?
Tas ir samērā nenozīmīgs jautājums. Savulaik veiksmīgi aizstāvēti gan 16, gan pat
256 lappušu (neskaitot pielikumu) gari darbi. Tomēr ir labāk, ja pamatteksts ir robeţās
no 30 līdz 80 lappusēm.
Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie maģistra
programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju
darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 10
kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 2,5 mēneši, kurus autors pilnībā veltījis tikai
maģistra darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski
vairāku studiju gadu laikā.
Ja lielāko darba daļu veido programmēšana, tad tās apjomam jābūt vismaz 1600
izpildāmām komandām. Tomēr šai prasībai ir tikai orientējošs raksturs, jo rindiľu
skaits tikai daļēji nosaka programmatūras darbietilpību.
Pamatojumi, pamatojumi, pamatojumi…
Darbam jāatspoguļo patstāvīgi veikts pētījums vai programmatūras izstrāde.
Pamatojumi ir maģistra darba sāls, un tie veido darba kodolu.
Ir pietiekoši skaidrs, ka teorētiska darba gadījumā pamatojumi ir tie paši teorēmu
pierādījumi. Ja, turklāt, apskatītā formālā sistēma ir ne tikai interesanta, bet arī ar
aktuālu praktisku nozīmi – nevar būt nekā labāka.
Ne tik acīmredzama šī lieta ir praktiska vai metodoloģiska darba gadījumā, kur
teorēmu nav. Tomēr parasti šajā gadījumā risinājumi tiek izvēlēti no vairākiem
iespējamiem, apsverot pozitīvos un negatīvos aspektus. Lieliski, ja sākumā tiek
fiksētas un novērtētas prasības, bet tālākajā gaitā parādīts, kā tās tiek realizētas, un
noslēgumā pierādīts (nav būtiski – teorētiski, statistiski, mērījumu ceļā vai citādi), ka
sasniegts gribētais. Metodoloģiska darba gadījumā varētu izmantot arī lietotāju
aptaujas vai kādu citu pamatošanas veidu.
Ļoti slikts ir tāds maģistra darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais
produkts pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.
560 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Darba noformējums
Maģistra darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta
balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaľotām
rindstarpām). Darbs jāiesien cietos vākos. Iespējamie uzraksti uz vāka netiek
reglamentēti, to var nebūt nemaz, bet visbieţāk mēdz rakstīt tikai Maģistra darbs.
LaTeX lietotāji var izmantot darba noformēšanai īpašu paketi – bakdarbs
(http://www.liis.lv/datnod/drakstlatex.htm ).
Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai?
Maģistra darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 – 1000
burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, autoreferāts, satura
rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības
apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu).
Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.
Autoreferātā īsi un konkrēti tiek uzskaitīts, ko tieši no darbā aprakstītā paveicis pats
autors.
Ievadā parasti tiek dots apskatāmās problēmas un tās risinājuma, kā arī rezultātu
konspektīvs izklāsts. Vēl ievadā mēdz īsi iepazīstināt ar to, kas un kurā nodaļā
aprakstīts.
Iztirzājums tradicionāli satur vairākas nodaļas, kas tad arī kopā ar ievadu un
nobeigumu tiek uzskatīts par pamattekstu. Pirmajā nodaļā vēlams raksturot problēmas
esošo stāvokli un zināmo risināšanas pieredzi. Šeit autors demonstrē savu erudīciju.
Otrajā nodaļā tiek piedāvāti un pamatoti autora risinājumi, bet trešajā pastāstīts, kā šie
piedāvājumi realizēti un kādi rezultāti iegūti. Protams, šī ir tikai aptuvena shēma, no
kuras vajadzības gadījumā var atkāpties diezgan tālu.
Noslēgumā maksimāli īsi, bet precīzi jāuzskaita darba autora paveiktais, kā arī drīkst
raksturot iespējamās tālākās perspektīvas.
Kopumā var teikt, ka darba saturs tiek izklāstīts vairākkārt – ļoti kompakti anotācijās,
nedaudz plašāk ievadā, pilnā apjomā iztirzājumā un atkal kompakti (bet uzsverot
autora ieguldījumu) noslēgumā.
Pielikumu saturs netiek nekādi reglamentēts. Fiziski tie var būt gan iesieti kopā ar
pārējo tekstu, gan arī iesniegti (iesieti vai tikai ievietoti mapē vai vākos) atsevišķi.
Kā noformēt literatūras sarakstu?
Literatūras saraksts nav mazsvarīga lieta kaut vai tā iemesla pēc, ka tas visai precīzi
raksturo darba tēmas apkārtni, un tāpēc literatūras sarakstu parasti pārskata ikviens,
kas pat tikai pavirši iepazīstas ar darbu.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 561
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Pirmkārt, uz katru no literatūras sarakstā minētajiem darbiem pamattekstā jābūt
atsaucei, ko noformē kā kvadrātiskās iekavās ieslēgtu skaitli – darba kārtas numuru
sarakstā (daţkārt skaitļa vietā izmanto darba autora uzvārdu vai uzvārda sākumdaļu un
izdošanas gada skaitli).
Literatūras saraksta kārtošanā lieto daţādus sakārtojuma kritērijus – atsauču secības
(t.i. tādā secībā, kā atsauces parādās tekstā), alfabēta secībā, hronoloģiskā secībā.
Pieļaujams jebkurš sakārtojums, atskaitot haotisko.
Zemāk minēti tipisku literatūras saraksta elementu pieraksta formāti saskaľā ar
Latvijas standartiem bibliogrāfisko aprakstu veidošanai (LVS 195, LVS 196, LVS ISO
690-2).
Viena vai vairāku (līdz trim) autoru grāmatas:
Uzvārds V., Uzvārds V. Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 100 lpp.
Autoru kolektīva (vismaz četru autoru) grāmatas:
Izdevuma nosaukums / Aut. kol. V.Uzvārds, V. Uzvārds , V. Uzvārds u.c. - Rīga:
Izdevniecība, 2004. – 100 lpp.
Raksts monogrāfiskā izdevumā (piemēram, enciklopēdijā):
Šķirkļa nosaukums//Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 1.sēj.: A-B,
100 lpp.
Raksts periodiskā izdevumā:
Uzvārds V. Raksta nosaukums// Izdevuma nosaukums - 31.01.2004. - Nr. 1, 10. -
11.lpp.
Elektroniskie monogrāfiskie izdevumi, datu bāzes un datorprogrammas:
Uzvārds V. Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas
datējums. Atjaunināšanas datējums. [Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja.
Standartnumurs.
Elektroniskie seriālizdevumi:
Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums.
[Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja. Standartnumurs.
Elektroniskie adresātu saraksti, vēstkopas, elektroniskie ziľojumi:
Nosaukums [vides veids]. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums. [Atsauces
datējums]. Pieejamība un pieeja.
Ja literatūras sarakstu sakārto alfabētiski, aprakstus valodās ar latīľu alfabētu un ar
kirilicas bāzi parasti grupē atsevišķi.
562 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, ţurnāla rakstu,
rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem
daţādās vidēs – kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā.
____________
17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp.
18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA
Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp.
19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp.
20. Skujiľa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā
terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. –
139.-150. lpp.
21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde,
1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7.
22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New
York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo
Alto (Calif.).
23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. –
Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati.
24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.].
Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt.
25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams
Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833.
26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.):
University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams
Internetā: listserv@uhupvm1.uh.edu.
27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer
Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries,
24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā:
listserv@uhupvm1.uh.edu.
____________
Kādā valodā rakstāms maģistra darbs?
Maģistra darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5)
daļā – akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei
nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izľemot citos likumos
paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama
• ārvalstu studentiem;
• ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs;
• cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;
• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieľem fakultātes Dome.
Kam pievērst īpašu uzmanību?
Visas darba daļas ir svarīgas, jo recenzents lasīs visu tekstu. Tomēr īpaša vērība
pievēršama autoreferātam, anotācijām, ievadam, noslēgumam un literatūras
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 563
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
sarakstam, jo īsuma dēļ tos izlasīs praktiski visi komisijas locekļi. Vēl, protams, katrs
ievēros grafisko pasniegumu.
Kad un kur jāiesniedz darbs?
Darba vadītāja parakstīts noslēguma darbs jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms darba
aizstāvēšanas dienas. Vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību
izvirzītajiem kritērijiem un rekomendē to aizstāvēšanai. Maģistra darbs iesietā
datorizdrukas eksemplārā un vienas elektroniskas kopijas veidā (viens rtf vai pdf fails)
iesniedzams maģistrantūras sekretariātā. Pēc reģistrācijas sekretariātā darba autors
parasti (ja sekretariātā nesaka citādi) pats nogādā darbu recenzentam. Ieteicams jau
iepriekš sazināties ar recenzentu, lai saskaľotu tikšanās vietu un laiku.
Darba autoram jārūpējas, lai darbs, vadītāja rakstiska atsauksme un recenzenta
rakstiska recenzija būtu sekretariātā aizstāvēšanas dienā pusstundu pirms
aizstāvēšanas. Komisijas sekretārs nodrošina iespēju studentam pirms darba
aizstāvēšanas iepazīties ar recenziju.
Kādai jābūt atsauksmei?
Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums;
atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri
salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos
aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību maģistra darbiem uzstādītām prasībām
(atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā – 10 (izcili), 9
(teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).
Kā notiek maģistra darbu aizstāvēšana?
Maģistra darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez
ierobeţojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam
vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana,
iepriekš saskaľojot ar komisijas priekšsēdētāju, pieļaujama
• ārvalstu studentiem;
• ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs;
• cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;
• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieľem fakultātes Dome.
Maģistra darba aizstāvēšanas norise
0) Darba autoram tiek dots līdz 15 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais
laika sadalījums varētu būt:
darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min.
pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 – 3 min.
izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 8 – 10 min.
iegūtie rezultāti ~ 2 min.
paziľojums par pasniegšanas beigām (piemēram, ―Paldies par uzmanību").
564 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Pasniegšanas gaitā atļauts izmantot jebkādus uzskates un citus palīglīdzekļus, atskaitot
citu personu suflēšanu. Ļoti ieteicams lietot iepriekš sagatavotus uzskates līdzekļus
(plakātus, kodoskopa folijas, arī datordemonstrējumu vai ko līdzīgu). Tomēr iepriekš
sekretariātā būtu jānoskaidro, kādi tehniskie līdzekļi būs pieejami aizstāvēšanas telpā,
un tie pirms sēdes arī jāizmēģina.
0) Komisijas locekļu (iespējams – arī citu klātesošo) jautājumi un darba autora
atbildes.
0) Darba vadītāja runa (līdz 5 min. ) un jautājumi vadītājam.
0) Darba recenzenta runa (līdz 10 min. ) un jautājumi recenzentam.
Tradīcijas prasa, lai ne vadītājs, ne recenzents runā nenosauktu ieteikto atzīmi, bet
pateiktu, vai darbs atbilst maģistra darbiem izvirzītām prasībām (taču atzīmei 10 ballu
sistēmā jābūt norādītai rakstiskajā atsauksmē). Ja vadītājs vai recenzents nav klāt,
komisijas sekretārs nolasa rakstisko atsauksmi.
0) Darba autora galavārds.
Galavārdā autors var atbildēt uz recenzenta kritiku, kā arī uz iepriekš, iespējams,
neatbildētiem un nepilnīgi vai nepareizi atbildētiem jautājumiem. Nepieciešamības
gadījumā var atkārtot kādas darba daļas vai pat visa darba skaidrojumu. Visbieţāk
darbu autori aprobeţojas ar pateicības izteikšanu vadītājam par vadīšanu, interesantu
tēmu u. tml., recenzentam par iedziļināšanos un komisijai par uzmanību, taču šī
―tradīcija‖ nekādā ziľā nav obligāta. Daţkārt darba autors vispār atsakās no galavārda,
kas arī ir pieļaujams.
Galavārds nedrīkst pārsniegt 15 minūtes, un pēc tā nav paredzēti nedz jautājumi, nedz
kāda diskusija.
Pēc galavārda autors novāc savus uzskates līdzekļus, nodzēš tāfeli u.tml. Par šo
pašsaprotamo lietu varētu nemaz nerunāt, taču nereti pēc galavārda autoriem mēdz
strauji atslābt sasprindzinājums, un viľi piemirst to, ka sēde vēl nav beigusies.
Vai sēdes laikā drīkst ienākt telpā un to atstāt?
Jā, to drīkst darīt pilnīgi brīvi. Tomēr saprotamu iemeslu dēļ tas būtu jādara iespējami
klusi un neuzkrītoši, vislabāk īsajos starplaikos pēc viena darba autora galavārda un
pirms nākošā autora uzstāšanās.
Vai un kad drīkst pateikties darba vadītājam vai citām ar darbu saistītām personām, kā
arī apsveikt darba autoru?
Uzreiz jāuzsver, ka ne pirms sēdes, ne arī tās laikā nekāda apsveikšana nav paredzēta.
Savukārt, pilnīgi pieļaujams, ka pēc rezultātu paziľošanas notiek savstarpēja
apsveikšana, daţkārt arī ar ziediem.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 565
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Kad paziľo aizstāvēšanas rezultātus?
Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie maģistra darbu autori ir beiguši darba
aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā
sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro,
ka gan vadītājam, gan recenzentam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba
vērtējumu; viľiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti
ilgst 15 – 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs (vai sekretārs) katram autoram
paziľo viľa darba vērtējumu.
Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu?
maģistra darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju
dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta
iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieľemto lēmumu.
Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu?
Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem
noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā maģistra darbu aizstāvēšanas sesijā, taču
saziľā ar maģistra programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā
konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas
locekļus. Studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma
un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši. Atkārtota noslēguma
pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Noslēguma darbs ir jāraksta
par jaunu tematu.
Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts darbs?
Nav iespējams visaptveroši un izsmeļoši raksturot visus parametrus, kas nosaka darba
vērtējumu. Tālāk teiktais nav jāuztver kā likums vai dogma, bet drīzāk kā apsvērumi
rīcībai. Par atskaites punktu varētu kalpot atzīme labi (7), kura nebūtu īpaši jāmotivē.
Tā atbilst darbam, kas izstrādāts tādā apjomā, ko var izdarīt tam mācību programmā
paredzētā laikā (jāsaprot – ne īpaši ilgā), kurā nav būtisku kļūdu, arī pret noformējumu
un darba aizstāvēšanu būtisku pretenziju nav. Darba apjoms un risināto problēmu
sareţģītība, kas pārsniedz mācību programmā paredzēto, ceļ atzīmi par 1 – 2 ballēm
(savukārt, samazināts apjoms pazemina atzīmi). Īpaši labs noformējums, kvalificēts
izklāsts (plus viena balle), kā arī īpaši laba darba aizstāvēšana (plus viena balle) ceļ
atzīmi uz augšu. Atbilstoši – minēto parametru trūkums atzīmi samazina.
Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās
atzīmes (1 – 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sareţģītības ievērojami
pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar
izvirzīt vērā ľemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas
ievērojami pārsniedz programmas prasības. Teorētiska rakstura maģistra darba
gadījumā tas varētu būt publicēts darbs zinātniskā ţurnālā vai konferencē, ar aizklātu
starptautisku recenzēšanu, (vai tāds, kas varētu tikt publicēts). Tehnoloģiska rakstura
566 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
maģistra darba gadījumā tas varētu balstīties uz gatavu ieviestu (vai ieviešamu)
programmu sistēmu, ko autors izstrādājis patstāvīgi vai vadot projekta grupu.
Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu
būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām
augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar
iepriekšējo gadu darbiem, kas saľēmuši daţādas atzīmes, lai personīgi gūtu
priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami maģistrantūras
sekretariātā.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 567
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
1. pielikums. Maģistra darba titullapas shēma
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļa
MAĢISTRA DARBA NOSAUKUMS, KAS VAR
AIZĽEMT VAIRĀKAS RINDIĽAS
Maģistra darbs
Autors
Vārds Uzvārds
Vadītājs
Vārds Uzvārds
zinātniskais grāds vai
akadēmiskās izglītības pakāpe
akadēmiskais un/vai
ieņemamais
amats, darba vieta
Rīga, 2005.
568 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
2. pielikums. Patstāvības apliecinājuma forma
Apliecinājums
Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto maģistra darbu es esmu veicis pašrocīgi un
esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.
Rīgā, (datums) Paraksts:
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 569
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
3. pielikums. Reģistrācijas lapas piemērs
Maģistra darbs izstrādāts
LU Datorikas nodaļā
Autors:
Fizikas un matemātikas . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
fakultātes students Spoks Spociľš
St. apl. Nr. DatZB94001 2005. g. 15. maijā.
Darba vadītājs
doc. Koks Kociľš . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
RTU Arhitektūras fakultāte
Recenzents
vad. pētnieks Rads Radiľš . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
LZA Ekonomikas institūts
Darbs iesniegts maģistrantūras sekretariātā 2005. g. . . . . . maijā.
Pieľēma sekretāre . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Aizstāvēts datorzinātľu maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē
2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Protokols Nr. _________
Maģistra pārbaudījumu .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
komisijas sekretārs doc. Meds Mediľš
570 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Apgūst tehniskās rakstīšanas iemaľas. Praktiski izstrādā maģistra darbu.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Master’s paper in Computer Science
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
Document contains the requirements and procedures for writing master’s paper in
computer science at Computer Science Department of University of Latvia. The
formal structure of master’s paper is given as well as quidelines for content
development. The procedure of master’s paper assessment is described. Document is
approved by the Master’s program Director.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 571
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REĢISTRĒTS: APSTIPRINU:
LU Informatīvā sistēmā Datorikas nodaļas
vadītājs prof. J. Bičevskis
_______________________ _________________________
(paraksts) (paraksts)
200__. gada ____________ 200__. gada ____________
Latvijas Universitāte
Fizikas un matemātikas fakultātes
Datorikas nodaļa
STUDIJU KURSA PIETEIKUMS
Kursa nosaukums DOKTORA DISERTĀCIJAS
IZSTRĀDĀŠANA
Kredītpunkti 100
Apjoms (kontaktstundās) 0
Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;
5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta; 7
P – profesionālās ievirzes;
Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.
Zinātņu nozare Datorzinātne
Zinātņu apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati
Lekciju stundu skaits 0
Semināru vai praktisko darbu stundu
0
skaits
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 100
KURSA AUTORS (-I)
Akad. Struktūrvienī
Vārds Uzvārds Zin. grāds E-pasts
amats ba
Rūsiľš Dr.habil.
Freivalds profesors Fiz.mat. fak. rusinsf@latnet.lv
Mārtiľš math.
572 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
KURSA ANOTĀCIJA
Doktora disertācijas izstrādāšana ir doktoranda galvenais darbs. Tas notiek bez
speciālu lekciju klausīšanās, taču ar zinātniskā vadītāja aktīvu piedalīšanos.
Disertācijas galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem atbilstošos zinātniskos
izdevumos un prezentētiem nopietnās zinātniskās konferencēs. Disertācijas
izstrādāšanu pavada visu atbilstošo dokumentu sagatavošana un iesniegšana. Kaut arī
zinātniskais vadītājs ne tikai dod zinātniskus padomus, bet arī konsultē noformēšanas
darbu, par publicēšanas vietu un konferenču izvēli, kā arī par visu dokumentu
noformēšanu pirmām kārtām atbildīgs ir doktorands.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Jāsagatavo doktora disertācija iesniegšanai promocijas padomē. Kredītpunkti tiek
piešķirti pirms disertācijas aizstāvēšanas.
KURSA APRAKSTS
Paredzētais
NPK Tēma apjoms
stundās
1. Darbs pie doktora disertācijas 1600
2.
3.
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1.
2.
3.
Papildliteratūra
1.
2.
3.
Periodika, interneta resursi
1.
2.
3.
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 573
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
REZULTĀTI
Jāiegūst patstāvīgi jauni zinātniski rezultāti, tie jāpublicē un jānoformē disertācijas
veidā.
KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ
Work on the doctoral thesis
KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ
The doctoral thesis is supposed to be the main task of the doctoral studies. The main
results are to be duly published and presented at specialized scientific conferences.
This task is performed without sppecific lectures. However, the thesis adviser is
supposed to take active part. The preparation of the thesis includes preparation of all
the needed documents for the Council of Promotion. The adviser helps the student by
advice both on the scientific matters and on organizational problems. However the
responsibility of the choice of the conferences and journals to publish the results, and
on preparation of the documents lays on the student.
574 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Piezīmes
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 575
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
576 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 577
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
578 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte
Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti
Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 579